Pēc dažu Raiņa lugu izlasīšana man radās aizdomas, ka viņa darbu galvenā ideja ir uzupurēšanās - atdot vairāk kā cilvēks var dot, nolaisties zemāk kā cilvēks var nolaisties, lai celtos augstāk... Kā jums šķiet un ko jūs vispār domājat par viņu un viņa darbiem ?
Nu tā... Kas nu viņam ir par darbiem...? Varbūt liksies banāli, bet es uz momentu atceros tikai "Zelta zirgs" (lasīju tikai tāpēc, ka skolā lika darīt, bet... nu lasiet manas domas! ). Nu tad par to. Lugas sākums likās daudzsološs un likās, ka būs interesanti, bet, izlasot 1. cēlienu jau iestājās boorings. Sižets likās jau zināms, bet varbūt vienkārši kāds to daļēji paņēma no Raiņa. Vēl kas. Mums skolā bija jāanalizē viņa teiktais teksts lugā, piemēram, kāpēc Baltais tēvs bija saukts par tūkstošveidi, bet Melnā māte - par vienveidīgo. Nu tas tā - var jau kaut ko sadomāt, galvenais ir loģiski to arī pamatot. Vēl bija jāraksta domraksts, par virsrakstu ņemot kādus dotos citātus no lugas, piemēram, "Savs ir tas, kas ir priekš cita", "Ņems, kas atdos, veiks, kas zaudēs, pastāvēs, kas pārvērtīsies" un "Cilā savu sirdi, cilā, sirds tik viena tevi pacels". Vispār... sorry Raiņa piekritēji, bet man šķiet diezgan murgaini jebšu ar ļoti dziļu domu. Kā nu kurš grib, tā lai arī saprot. Vispār Rainim lugā "Zelta zirgs" bija neskaitāmas rakstīšanas stila kļūdas - praktiski vienas un tās pašas, varbūt vēl tajos laikos jaunstrāvnieki par pareizu literāro valodu nebija vēl domājuši. Žēl, ka neatceros kādus citus darbus, kauns man, ja atcerēšos, tad varbūt iePOSTošu savu review.
P.S. Ja kādam ir vēlēšanās, tad varu šeit iePOSTot savu "izcilo" domrakstu par "Zelta zirgs".
Es domāju, ka Rainim bija gan šizofrēnija, gan lielummānija. Pavisam nopietni. Šis spriedums gan izteikts apskatot ne tikai viņa darbus, bet arī biogrāfiju nedaudz. Godīgi sakot, es nesaprotu kāpēc par viņu skolās māca TIK padziļināti, jo no viņa personības nav nekā ar ko latviešu tautai vajadzētu lielīties...
Darbi tomēr viņam ir normāli. Interesanti un pilni. Man patīk Raiņa metaforas un valodas lietojums. Viņa darbiem ir vērtība, tomēr pats autors nenoliedzami nav bijis īsti "vesels"
Ar dziļu domu ? Man bail, ka dažbrīd tā doma ir tik dziļa, ka Rainis pats to nesaprata Tomēr - es tiko izlasīju Jāzepu un viņa brāļus - manuprāt šis darbs ir idejiski ļoti līdzīgs zelta zirgam, tieši tāpēc man liekas, ka visos viņa darbos tiek pausta tikai viena doma. Bet Inx - par Raini kā personību būtu ļoti interesanti parunāt - es nepārzinu viņa biogrāfiju, bet tomēr dzirdētie fakti šķiet ļoti interesanti.
hmm... man jau liekas ka vinjsh ir viens no labaakajiem latvieshu raxtiniekiem.. es nemaz neuzskatu ka vinja darbos viss buutu tik pazemiigi un ka cilveeki dotu vairaak nekaa vajadzeetu.. tur tachu vairaak vai mazaak viss ir par miilestiibu (kaa jau maaxlaa) un vai tad taa neprasa sava veida uzupureeshanos? nju man liekas ka vinja darbi ir ljoti interesanti un patiikami.. nu kaut vai tas pats zelta zirgs.. ljoti laba luga manupraat, un arii ljoti viegli lasaama..
un kas tur teica ka vinjsh nav bijis iisti vesels... AND so? arii beethovens nebija iisti vesels un lielaakaa dalja vinja skanjdarbu tika saraxtiiti kurlumaa.. un vai tad tie ir slikti?? pim 5. simfonija ir vnk perfekta! un kaapeec lai arii rainis nevareetu kko liidziigu??
Par Raini vajadzeetu maaciit skolaa tikai 11.-12. klasee, kad jau var saakt vinju saprast. Liidz tam pat "Zelta zirgs" var likties paaraak sarezgiits. Vispaar Rainja labaakais darbs ir dzejolu kraajums "Gals un saakums". Labaak vispirms izlasiit to un, ja saprasts, tad var kerties pie lugaam. Vispaar ir ljoti labs romaans par vina dziivi - R.Dobrovenskis "Rainis un vinja brali". Protams, ja nebiedee biezas un sameeraa nopietnas graamatas.
Man ljoti patika ideja par Raina shizofreeniju. Varbuut drusku paarspiileeti, bet dazhkaart bez zinaamas nojukshanas geniaalu darbu nav iespeejams uzrakstiit. Taapeec jau tie iipashie talanti ir drusku jociigi.
Nu tas, ka Rainim bija lielummānija, ir piļnīgi skaidrs, ja palasa viņa vēstules. Un pret Aspaziju viņš arī izturējās visai cūcīgi, atstāja viņu savā ēnā, lai gan, manuprāt, Aspazija bija talantīgāka par Raini.
Man vislabāk no Raiņa patīk "Uguns un nakts". To es izlasīju labu brītiņu pirms tam, kad tā bija obligātā literatūra, varbūt tāpēc man tas patika...Vēl man patika "Turaidas Roze". bet dzeja, atkļati sakot, ne pārāk...
Nu, bija cilvēks ar dīvainībām, un privātajā dzīvē arī nekāds eņģelītis nebija (kaut vai par attiecībām ar Mēnessmeitiņu un Aspaziju atminoties)...
Tai pat laikā, Rainis pierādīja, ka nav tā latviešu valoda nekāda bauru un lauķi mēle, ka tajā var pateikt visu to, ko var pateikt lielajās pasaules valodās. Pārtulkoja Gētes "Faustu". daudzās lugas, un arī tā pati smādētā dzeja...
Cik dīvaini, ka šodien atkal jāklausās tais pašās kārklu-amerikāņu žēlabās, ka neko nevar latviski pasacīt, vārdu un izteiksmju par maz, tik vot inglišs esot oki un štokos! (Vai Velikij Russkij Jazik - otrai kaucēju daļai). Raiņa laikos tie bija kārklu-vācieši, vēlāk kārklu-krievi, un tagad kārklu-amerikāņi...
Tā ka paņemiet vien toi pāsu apsmādēto Zelta zirgu un paskatieties, kā var aprakstīt tik dažādi tās sarunas, novērtējiet izteiksmes līdzekļus. Žēl, ka skolās to uzskata par pašsaprotamu, ka bērns lasot uztvers arī valodas nianses (vismaz man tā savulaik bija) bet tas jau ir viens no obligātās literatūras mērķiem - iemācīt cilvēkam ko viarāk par to 500 vārdu minimumu, ko viņš ir iemācījies no TV un dzeltenās preses....
Es gan neteiktu, ka zelta zirgs bagātina cilvēka valodu, nepavisam ne, turklāt skolā drīzāk vajadzētu mācīt kaut ko citu ne zelta zirgu, kuru Rainis uzrakstīja ļoti īsā laikā - darbs, kurš uzrakstīts garākā laika posmā daudz labāk iepazīstinātu ar autoru.
Piekrītu Severinai, ne tikai par Raini, bet vispār - tam kādā vecumā par kādiem daiļdarbiem māca ir visai dīvaina secība.
Pavediena nosaukuma autoram - nav tāda Jāņā Raiņa. Ir vienkārši Rainis.
Jānis Pliekšāns a.k.a Rainis - lūk tā jau būtu cita lieta.
Mani Rainis varbuut diez ko nesaista tieshi kaa dzejnieks, bet vinja lugas gan veerteeju ljoti augstu...Ne velti tomeer daudzas no taam ir izdziivojushas liidz shodienai! Gan Zelta zirgs, gan Uguns un nakts, gan Indulis un Aarija...
Manupraat vins tomeer IR devis kaut ko savai dzimtenei, jo kaa nekaa dziivojis laikos, kad izskiiraas Latvijs kaa valsts liktenis.... Ja nu kaads piemirsis - vins tacu arii ar politiku bija stipri vien saistiits
Nu neesmu par viņu sajūsmā... man latviešu dzejas darbi un vispār latviešu rakstnieki nevisai patīk...kautkādi garlaicīgi... (nu esmu taada latv. darbu nesapratēja) Rainis- ''Zelta zirgs" tīri tā nekas
nu nu nu.... Pat tad, ja latviešu darbi, ko jālasa literatūras stunāds ir... nu vismaz 90% nenormāli garlaicīgi, tad nevajag aizmirt, ka ir jau arī citi.
Ir latviešim laba literatūra, maz, bet ir!
un par Raini runājot, Pūt vējiņi vēl pat ir lasāms. Zelta Zirgs ir vienkārši murgs, bet latviešu fantasy tipa dramaturģija jāciena (ņems, kas atdos, veiks kas zaudēs, pastāvēs, kas pārvērtīsies), Raiņa dzeja... nu manuprāt nekas īpašs. Ievērības cienīgu neko vairāk par Lauztām priedēm un Lellīti lollīti šādā ziņā viņš tāpat nav izdomājis...
Ū jā, iestudētas, Raiņa lugas ir vnk .
Liepājas Dramā bija tāda luga Stikla Kalns, pēc ZZ motīviem. Tik Tiešām ļoti labi uztaisīta. un Pūt Vējiņi jau arī tagat nu ideāla esot..
Rainis ir normaals chuvax, ar vinju buutu par ko runaaties, bet man riebas, ka vinsh antinju pataisiija par Antinju, bet reaali shameejs bija viskrutaakasi no paareejiem trim
ja godiigi man winsjhs kkaa neiipashi.. nezinu, warbuut tas stils man nepatiik, bet man naw interesanti lasiit winja darbus... nepatiik..
Mēs Raini pagājušogad ( 11. klasē) malām m;enesi, kamēr izņēmām visu, ko mūsu mīļā skolotāja bija iecerējusi....sākumā likās, ka kaut kāds galīgiaas...., bet vēlēk tīri interesanti palika, jo mēs daudzus darbus izanalizējām līdz kauliņiem.....kas attiecas uz galu& saakumu tas bija tiiri interesanti..taa riteeshanas doma....visaa visumaa tas ir autors, kas liek domaat un savaadaak vinju taa isti nevar saprast...
Nē,labs autors!!!
Lugas ir dikt' foršas-Zelta zirgs! Vot tas man patīk! Bet...
Es vairāk esmu kritusi uz visiem tiem viņa tā teikt dzejoļiem...
Tie ir interesantāki!
Un arī ātrāk lasās..
Bet lai saprastu Viņa domu jādomā ilgi un dikti..
Rainis ir ģēnijs, grozies kā gribi. Viņam jau nav visiem jāpatīk. Un jebkurš sevi cienošs ģēnijs ir mazliet traks Dzeja viņam nu tā, gaumes jautājums (es pats par to īpaši nefanotu), bet lugas gan ir ģeniālas. Lasāmas vairākos līmeņos. Viņš vienkārši ir tāda līmeņa Gars, kura darbos paustās vispārcilvēcīgi-humānās idejas daudziem vienkarši neaiziet, vai sanāk tāda zema līmeņa profanācija. Bet ko vērts ir Iļģu "Spēlēju dancoju" sacerētā mūzika vien! Uzreiz viss atdzīvojas Galu galā labi neizprotot laiku kādā viņam bija jādarbojas (cara laika "jaukumi" ar visādām "ekstrām" brīvdomātājiem) , un to kādā sakarā konkrētais darbs tapis, piem viens no smagākajiem gabaliem "Daugava", nevar arī pienācīgi novērtēt viņa darbu nozīmi..
Rainis tiešām ir labs, bet arī liekas ka tiešām lugās ir tikai viena doma ziedošanās!
Citāts no Raiņa lugas ''Spēlēju dancoju''
Man šķiet, ka Rainas savā ziņā ir dīvains, bet lugas viņš raksta tīri ciešamas!
Esmu lasījusi 2 Raiņa lugas, proti, "Zelta Zirgs" un "Spēlēju, Dancoju". "Zelta Zirgs" man likās kā tradicionāla latviešu pasaka par 3 dēliem, kur viens no viņiem ir muļķis. Grāmata bija visai paredzama, bet iespējams tas bija pluss, jo tā bija ļoti viegli lasāma. Katrā ziņā, man šī grāmata patika. "Spēlēju, Dancoju" bija visai savāda grāmata. Manuprāt, Rainim ir savdabīga iztēle. Un jā, nopirku Iļģu disku. Šķiet, ka grupas dalībnieki bija sajutušies kā Raiņi.
Hmm. dīvainā kārtā sāku lasīt Raini - tieši viņa lugas. Izlasīju "Zelta zirgu", "Ģirts Vilks", "Uguns un nakts" un man iepatikās. Diezgan savdabīgi. Arī dzejoļi viņam ir normāli daži.
Tikko literatūrā beidzām strādāt ar Raiņa lugu ''Jāzeps un viņa brāļi''. Jāatzīost, ka lielāku bezsakaru līdz šim nebiju lasījusi. No viņa dzejas man patika tikai ''Kad nakts''.
Raiņa lugas pagaidām manu uzmanību nav izpelnijušās. Man patīk viņa dzejoļi,kurus sāku ar interesi lasīt,pēc tam,kad man uzdāvināja viņa grāmatu "Sudrabota gaisma" . Gaidu to mirkli,kad mūsu skolā runāsim par Raiņa pašiem filozofiskākajiem darbiem: dzejoļu krājumu Gals un sākums un traģēdiju Jāzeps un viņa brāļi.
Manuprāt šajā gadījumā runa ir par Raiņa darbu "Ģirts Vilks"
Neviens nezin kur var atrst Raiņa dzejas krājuma "Gals un sākums" analīzi? Un lietas par tiem vaiņagiem u.t.t. Aptuvenus pavedienus ieguvu http://www.literature.lv/his_lv/5_2.html
Raiņa rakstījumos vienmēt ir kāda pamācība vai dzīves gudrība, vajag tikai to mācēt atrast, jo stila ziņā tik tiešām viņam "galvā spainis"
kā sacīja mūsu informātikas skolotājs, kad mēs skatījāmies "Pūt vējiņi" - kurš normāls vīrietis pavadītu laiku sacerot dzejolīšus? Bet kas to lai zina, galvā jau viņam bija diezgan daudz un visādas pamācības visur iekšā. Simbolisms tāpat.
Vien tā dzeja dažkārt piegriežas.
Kā sacīja mans klasesbiedrs, kad skatījāmies tos pašus nelaimīgos "Pūt vējiņi" - izklausās, ka viņi ir mazliet atpalikuši, ka visu laiku rīmes.
caur pasakām viņš izteica visu, kas cilvēkos ir cēls, ko bieži paši piemirstam...
man patīk viņa saraktītās lietas, bet noteiti nesāktu tās lasīt katru dienu (ne tik apsēsta...)
Man agrak patika Rainis ,bet kad es izlasiju viņā biogrāfiju ,sapratu ,ka nevēlos lasīt tik egoistiska ,sautīga un augstprātiga cilvēka darbus.
Viņš raksta par cilvēku uzuperēšanos ,bet pats nekad nav to nav darijis.
Ja nebūtu Aspāzijas viņs būtu nomiris nekurienē un neviens par viņu neko nezinātu.
Viņa dzeja ir vienmuļa, bet pats autors melanholisks.
Viņš it kā mudina uz labām pārmaiņām, bet vairākumā izklausās, ka žēlojas.
Aspazijas dzeja daudz dzīvāka un patīkamāka.
Man laikam Rainis tā līdz galam nekad nav iepaticies, pirmkārt, biogrāfijas dēļ - tā misijas apziņa ir kaut kas dīvains, un es patiešām līdz galam neizprotu viņa šo filozofiju; otrkārt, varoņu nemainības dēļ - viņa varoņi lielākoties ir vai nu melni, vai balti. Protams, labajiem varoņiem tiek piedēvētas visas labās un cēlās īpašības, kuras viņš pats uzskata par pārākām rakstura un gara iezīmēm, savukārt ļaunums tiek atspoguļots tikai ļauns, kas tāds arī ir radies bez cēloņa. Varbūt neesmu īsti lasījusi pareizās lugas, bet kaut kā neesmu novērojusi, ka viņa daiļradē būtu, tā teikt, parastie cilvēku, ar visām viņu vājībām un labajiem nodomiem.
Starp citu, lugā "Indulis un Ārija" man tas patiešām likās ļauni vai nežēlīgi pret Aspaziju, kā viņš bija aprakstījis Vijolītes tēlu, tā it kā iesviežot savai sievai sejā, ka viņa ne tuvu nav tā sieviete, kas viņam patīk.
P.S. "Jāzeps un viņa brāļi" vai man vienīgajai šī luga likās gejiska un pārāk uci puci - bezjēdzīga?
Nē, ne tev vienīgajai.
Tas pats Rainis, kad trimdā Aspazija šo apciemoja cietumā (un darīja to regulāri), pacieta šamējā izgājienus un nesa viņam Fausta (ja neko nejaucu) fragmentus tulkot, katru reizi paranoiski cieši uz viņu skatījies un prasījis, vai tikai šamējā viņu nekrāpjot.
Tā kā viņa labajiem varoņiem bieži ir tieši viņa ideālās īpašības tie mēdz būt visai garlaicīgi, vienādi un nūģīgi. Un misijas apziņa ir fanātisms, kas vismaz man nešķiet racionāla rakstura iezīme. Te varētu iebilst, ka runa jau ir par to, ko viņš radījis, taču kāds autors, tādi darbi.
Kas attiecas uz bezjēdzīgo ļaunumu, tā toreiz vispār bija visai populāra lieta, gluži kā vēl nesen lielākajā daļā bērnu pasaku. Meklēt ļaunīšos cilvēcisko ir relatīvi nesena iezīme, agrāk viņus dēmonizēja, un morāli vienīgā pareizā rīcība bija šo ļaunumu iznīcināt / iebāzt aiz restēm, un ļaut lasītājam simpatizēt ļaunītim vispār ir relatīva inovācija. Vismaz ļaunītim autora izpratnē (nevis vienmēr mūsdienu cilvēka). Piemērs Konans Doils, kura Šerlokā Holmsā figurēja tāds dēmons kā Moriartijs, kurā cilvēcisko meklēt būtu ārkārtīgi grūti.
Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)