Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: Mākoņkaķis Aurēlija ; laiks: 19.08.2007 14:13

Rihannas pilsēta tajā dienā stāvēja drūma. Ziemeļos varēja redzēt milzīgu kalnu grēdu, un, ja rūpīgāk ieskatījās, varēja redzēt tādu kā kustību smailēs.
-Šodien tie sasodītie kalni mainās vairāk....-
Drūmi nopūtās krodziņa "Zelta zirgs" saimnieks lūkodamies cauri kādreiz tik skaistam ozolkoka logam. Ārā bija velnišķīgi karsta, kaut pie debesīm bija tikai pelēki mākoņi. Laiks, kā jau parasti šajās dienās, bija neskaidrs, taču nejauks. Taču šodien vairākas būtnes devās uz šo ēstuvi iestripināties, un, kā jau liktenis vēlēja, doties ceļā uzzināt kraso pārmaiņu cēloni....-

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 19.08.2007 15:07

Krodziņa durvis atdarījās klusi un nemanāmi, un tikpat klusi un nemanāmi telpā parādījās svešinieks apmetnī no galvas līdz papēžiem. Vienkārši - viņš, kā vēja nests, piepeši bija te, un skatītājiem šķita, ka durvju vēršanai ar šo uzrašanos nav nekāda sakara.
- Sveiciens šim namam! - atskanēja paklusa, skaidra un ļoti patīkama balss no kapuces apakšas. Iedams tuvāk letei, svešinieks atmeta kapuci, un kļuva redzams, ka tas ir zeltmatains elfs, ļoti glīts, kā tas elfiem parasti, un zem apmetņa varēja samanīt paspīdam bruņas. Uz muguras bija logs ar bultu maku.
- Saimniek, - elfs uzrunāja krodzinieku, - vīnu un pusdienas, ko labu varat ieteikt.

Iesūtīja: Mākoņkaķis Aurēlija ; laiks: 19.08.2007 15:24

-Šodien mums garda putra parādījusies.-
Krodzinieks, novērsies no loga pievērsās elfu jauneklim.
-Ar vīnu? Tie būs kādi trīs graši-
Vienkārši noteikdams, viņš uz brīdi aizgāja uz virtuvi, atnesdams lielu šķīvi labi smaržojošas putras ar glāzi tumšsarkana vīna.
-Labu apetīti, jaunais cilvēk.-
Protams, ka šādu teicienu virzīja uz elfu, tam bija drusku savādāka nozīme nekā parasti.

Iesūtīja: Kī Kī ; laiks: 19.08.2007 15:46

No krogus stūra telpu pāršalca zemi, čerkstoši smiekli. Caur nepatīkamo tembru izskanēja uzjautrinājums. Tad atkal jau pieklusinātākā un lišķīgākā tonī, tika nožužināti daži vārdi krogusmeitai, kas izskatījās tāda uz skaistumu apdalīta. Un tagad ej. Teci nu vien prom.. Pavadījis meiteni ar mazu vīpsnu, vecis piecēlās un, kauliem nokrakšķot, šļūca uz letes pusi. Jaunais cilvēk? Mazs gārdzieniņš rīkles iekšpusē, skaņa nemaz neizspruka uz āru, bet Sedrenuss bija paudis savu attieksmi - viņam diezko nepatika visādi cilvēku rases kropļojumi. Jā, jā - diktam jau nu izcili visās jomās, bet varbūt tieši tāpēc nepatika. Nu jaunais cilvēk, kādi vēji tevi te atpūtuši? Norīstījies un nošmakstinājis, skatoties uz vīna glāzi elfam priekšā, Sedrenuss pasūtināja sev arī vienu. Tu tak neesi vietējais, ko? Ka tik tu neesi tas no Vateršellas.. vecais iegārdzās, ko varētu tulkot arī kā smiekliņu. Tā nu tas bija - tādā nosacīti mazā teritorijā visi visus zināja. Vai gandrīz. Nedomā, ka bāžu degunu svešās darīšanās un tas būtu visnotaļ nepatīkami, ja viņš savu kraupaino un aprepējušo degunu bāztu jebkādā sev nepiederošā vietā atnācu tikai novēlēt labu apetīti. Šeit tāda tiešām var piemeklēt. Tāds kā kompliments kroga saimniekam. To nu der atcerēties - nav labi atklāti naidoties, draugi ir vajadzīgi visās malās. Kur nu vēl tik svarīgā vietā kā krogū!

Iesūtīja: Antaress ; laiks: 19.08.2007 16:34

Nika pavēra durvs mazā spraudziņā, tieši tik, lai ieietu krogū. Šodien bija bijusi veiksmīga diena un varēja atļauties uzdzīvot. Ēšanu krodziņā, piemēram. Varbūt nedaudz vīna.
Piegājusi pie letes, viņa veikli un bez lieka trokšņa pasūtīja putru - tādu pašu, kādu jau ēda elfs - un apsēdās pie visnomaļākā galdiņa.
Te bija silti un labi, tāpēc viņa nesteidzās ar putras ēšanu, lai varētu te pasēdēt ilgāk.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 19.08.2007 16:36

- No Vateršellas gan, paldies par vēlējumu! - elfs nemaz neliedzās, vērīgi nopētot viņu uzrunājušo, - un vēji tie paši, visiem zināmie - nav nekādas kārtības vairs, jāmeklē, vai ko nevar darīt.
Viņš pavērās ēdmaņā, kuru bija atnesis krodzinieks. Putra. Ar vīnu. Par vīnu Errano iebildumu nebija, bet putra šoreiz nebija tas, ko viņam kārojās. Laikam jau nekā labāka nav, viņš nosprieda pie sevis un nolēma nesūdzēties.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 19.08.2007 16:50

Durvis atkal tika atvērtas vaļā un telpu piepildīja vēss patīkams vējiņš, kas nodzēsa pārītis sveces. Pēc brīža atskanēja pakava sitieni pret zemi un pirmā doma bija, ka kāds gudrinieks ir iejājis ar zirgu iekšā, nu tālu jau no patiesības nebija . Majeks bija ienācis iekšā bārā un pamādams ar galvu teica.
-Sveiks ( nosauc bārmeņa vārdu ) ! Iedo man kausiņa alus, ja vēl ir.-
Kentaurs pasmaidīja un jau piegāja tuvāk letei, lai saņemtu pasūtīto dzērienu.

Iesūtīja: Kī Kī ; laiks: 19.08.2007 17:02

Pasaules lāpītājs tu saki, ja? skatiens uz bārmeni, Sedrenusam diez ko nepatika, ja kavējās. Un pašlaik kā reiz gribējās apslapināt sasprēgājušās lūpas. Un kā tad tu domā sameklēt - putras bļodā? mute pavērās nejaukā smīnā, bet balsī jautās patiesa interese. Arī Sedrenusu jau ilgāku laiciņu nodarbināja šis pats jautājums, kas visus, - kas te īsti notiek? Nē, viņš nebija ieinteresēts salāpīt pasauli, izglābt koku vai nosist bebru. Viņu vienkārši tas interesēja. Kas tas ir, kāpēc tā ir un pats svarīgākais - kas aiz visa tā stāv? Pakasījis pakausi un savīstījis ciešāk lupatas ap sevi, viņš klusi iečērkstējās stallis.. nebija nekas neparasts, ka dienas vidū krogū apmeklētāji staigā šurpu turpu, bet kad te sāka vazāties iekšā lopi.. nu nekas patīkams jau nu tas nebija. Vispār tas nodarbina daudzus prātus, man domāt... tikai es netieku gudrs - ko tur var darīt, un - kas to gribētu darīt? un no domīgās nots uz niknāku Kas tur ir ar to vīnu? Būs vai nebūs?

Iesūtīja: Mākoņkaķis Aurēlija ; laiks: 19.08.2007 17:14

OOC: Spēlei trūkst nedaudz humora

Tiklīdz Majeks iejāja krogā, apkārtējie apjuka. Retais tika redzējis īstu, dzīvu kentauru, taču gandrīz visi bija dzirdējuši, ka kaut kur tajā galā pilsētai kāds dzīvo. Dažas meitene pat izvilka mazus papirusa gabaliņus lai paprasītu autogrāfu (dažiem vajadzēja iztikt ar muguru vai apmetņa galu)
Arī krodzinieks pievērsa savu uzmanību kentauram
-Labprāt....-
Un uzreiz iedeva tādu palielāku kausu ar alu
-Protams, Kentauram kungam atlaide!-
Kā arī pamādams kādam palīgam, lai apkalpo pārējos. Galu galā - tāda lieta kā kentaurs bārā varēja piesaistīt vairāk apmeklētājus.

Tikmēr ārpus sāka līt, aicinot ļaudis bez aizsega ieiet iekšā siltajā krodziņā.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 19.08.2007 17:25

* Gadās, bet ar laiku būs

Kentaurs nopūtās, kad viņam jau skrēja klāt ar papirusiem, lai saņemtu autogrāfu. Bet nu ko varēja darīt? Spārdīt jau visus nebūtu prāta darbs, taču Majekam nebija nekas pretī, pret autogrāfu izsniegšanu. Saņēmis papirusus un oglītes vai kādu citu rakstāmo, Majeks parakstījās uz papirusiem, drēbēm apmetņiem, ķermeņa daļām, visur kur varēja. Kādai kundzei kurai dievs devis lielus apaļumus, nācās kautrīgi parakstīties uz tiem. Piegājis pie letes, Majeks ar savu stipro roku satvēris kausu, padzērās no tās un nedaudz aizkaitināts teica.
-Nu taču izbeidz! Nevajag man nekādas atlaides, es esmu tāds pats klients kā pārējie, kas jums ir ar tām atlaidēm?!? Es neesu pelnījis viņas, pats esmu grēkojis un darījis sliktas lietas kā pārējie, tas, ka esmu kentaurs nenozīmē, ka man ir kādas priekšrocības!-

Iesūtīja: Mākoņkaķis Aurēlija ; laiks: 19.08.2007 17:41

Krodzinieks nobāla taču droši pasmaidīja pretī
-Atvainojiet lūdzu! Tā tas nebija domāts, Kentaura kungs, bet ik pa reizei taču iznāk kāda kļūme, ne? Lūdzu, neņemiet pie sirds!-
Kāds mazs puišelis - palīgs tikmēr aiztaisīja logus un pievēra durvis, jo šķita ka lietus drīz kļūs par negaisu....

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 19.08.2007 17:44

Kentaurs sirsnīgi iesmējās un teica.
-Nebīsties un neuzrunājiet mani par Jūs! Es arī šad tad pieļauju kļūmes, tā pat kā jūs!-
Majeks iemalkoja kārtējo malku alus un nolicis lielo kausu uz letes, nopētija laikapstākļus.
-Izskatās, ka būs kārtējā vētra.. ehh nabaga Rihanna, kādreiz viņa bija tik skaista, ka ar savu skaistumu aizdzina jebkuru dēmonu uz elli, bet tagad laiki ir mainījušies... Pilnīgi asaras saskrien acīs, skatoties, kā viņa mainās..-

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 19.08.2007 18:48

- Tā sanāk! - elfs mierīgi piekrita pēkšņi uzgadījušamies galda biedram, - un, nē, putra ir tāpēc, ka ir pusdienlaiks, lai gan, atklāti sakot, es labprāt ēstu kaut ko, kur varētu izmantot žokļus.
Viņš atgāzās krēslā, rokā turot vīna kausu un vēroja, kā tauta ņemas ap kentauru. Nevienu pašu kentauru Errano personīgi nepazina, bet pa gabalu bija redzējis, un ne par kādu īpašo brīnumu neuzskatīja.
- Mūsupusē neviens nezin, kas noticis, un kas vainīgs, un tagad izskatās, ka te arī nē.

Iesūtīja: rudo lapu vilcēns ; laiks: 19.08.2007 20:12

Vējš un lietus neganti plandīja apmetņa stūrus un lika elfam savilkt to ciešāk pie kakla. Šie nejaukie laikapstākļi aizvien vairāk kaitināja. Kad gan bija kas tāds peidzīvots? Bet nu nebija laika gausties, vajadzēja sameklēt kādu vietu, kur patverties. Būtu viņš dzimtajā ciematā, varētu patverties mājās, bet viņš dzimto ciemu bija pametis, lai meklētu ko jaunu apsaulē. Nu elfs bija nonācis sājā pilsētā.
Aicinosā izkārtne šupojās spēcīgaja vējā, vestīdama, ka tepat preikšā atrodas krogs. Dažus grašus viņš taču varēja atļauties izdot par ko spēcinošu un siltu?
Atvēris durvis, leikot vējam iebrāzties uz mirkli iekšā, elfs ienāca siltajā telpā, ko piesildīja šeit esošo karstās elpas un liesmu glāsti.
Noņēmis no galvas kapuci un nopurinājis sīkos leitus pilieniņus, viarāk vai amzāk, elfs apņēmīgi devās pie letes, kur vēl rādījās esam kāda brīva vietiņa netālu no kāda cita elfa.
-Labu dienu šim namam, kaut arī laukā plosās vēji!- elfs moži uzrunāja aiz letes stāvošo. -Vai šeit ceļotājs var rast maltīti un kādu vīna malku, ar ko noskalot rīklē saskrējušos putekļus?-

Iesūtīja: Mr. Green. ; laiks: 19.08.2007 22:01

Elfs klusām atvēra krodziņa durvis. Savu bultu maksti viņš nocēla no pleca un steidzās un bārmeņa pusi. Kabatā jautri žvadzēja pieci graši, kurus apmēram pirms desmit minūtēm viņš bija nočiepis no baznīcas ziedojumu kastītes.
Kas šodien pusdienās, krodziniek? Daniels jautri, nedaudz elsodams noteica un ar labo dūri uzsita pa leti. Šodien viņš bija ļoti labā noskaņojumā, jo beidzot viņam bija izdevies apzagt baznīcas ziedojumu kastīti bez lieciniekiem.

Iesūtīja: Nirnaeth ; laiks: 19.08.2007 22:49

OOC: atvainojos par garumziimju truukumu.

Niveuss jau labu laiku uz debesiim bija skatiijies ar vieglaam aizdomaam, taa kaa lietus iipashi vinju nepaarsteidza, turklaat beidzot radaas iemesls lai pagaustos, paskjendeetos, paiignjotos un uzmauktu paar galvu tumshaa apmetnja kapuci. Tiesa, neko daudz tas nedeva- mitrums peec mirklja taapat saaka suukties cauri smalkajam audumam, taadeelj burvis pielika soli un, galu galaa, krodzinjaa "Zelta zirgs" ieradaas skrieshus, aiz sevis strauji un speeciigi aizcirsdams durvis. Vinjsh bija pamatiigi aizelsies un kruutis smagi cilaajaas, censhoties atguut elpu, kameer rokas automaatiski atmeta no simpaatiskaas, jaunekliigaas sejas kapuci, atglauda tumshos matus un saaka puleet nuujas kristaala aci, kas bija paarklaajusies ar uudens pilieniem.

Acis paarluukoja telpu un klaatesoshos, un, pamaajis sveicienu sveshiniekiem, vinjsh pieveersaas krodziniekam, kas tobriid apkalpoja divus elfus. Niveuss pieklaajiigi pagaidiija savu kaartu, nedaudz zinjkaariigi, tachu atturiigi nostaadamies turpat blakus un neuzkriitoshi veerojot abus- kopsh maates vairs nedziivoja kopaa ar vinju, burvim bija paraadijusies neliela, pat nedaudz smiekliiga paranoja attieciibaa tieshi uz sho rasi.
Un nemaz nerunaajot par kentauru, kas apkaarteejajos izraisiija staavu sajuusmu. Niveuss vien speeja sapnjaini smaidiit, iedomaajoties sevi shiis varenaas buutnes vietaa, daaljaajot kundzeem ruunu rakstus uz vinju apaljumiem, tachu vinju arii shoreiz kaut kas lika atgruusties un aizgriesties ar visu to aizgraabto izteiksmi sejaa.
Jaa, nu, un ko pasuutiit? Nekaadus reibinoshos dzeerienus vinjsh neveeleejaas, tachu uz sho ljauzhu fona noteikti buutu ljoti mulkjiigi luugt glaazi silta piena. Kaa taads mazs beernelis. Vaigos iemetoties zemenju saartumam, Niveuss nokrekshkjinaajaas un ierunaajaas ljoti klusaa, kautraa balsii, -Man, luudzu, glaazi viina.
Vismaz to nepasniedz tik milziigos kausos kaa alu. taada bija vinja logjika, turklaat, ar viinu vareeja niekoties un, taa teikt, izbaudiit, lai gan, aizbildinoties ar kompaaniju, kuru vinjsh jau pamazaam saaka iepaziit, viss meedza gadiities.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 19.08.2007 22:55

Kentaurs dzēris savu alu, nedaudz pagrozījās, lai citiem dotu vairāk vietu pie letes. Cilvēkiem jau daudziem tika parakstīti autogrāfi uz papirusiem un ķermeņiem, līdz beidzot Majeks neizturēdams visu uzbļāva ,,faniem''.
-Lieciet mani mierā!! Ļaujiet man izbaudīt kaut mirkli miera! Varēsiet savus sū.da autogrāfus saņemt, kas pēdējais koks nokaltīs uz šīs dieva pamestās vietas!!-
Nemaz nelicies ne zinis par cilvēku reakciju, kentaurs turpināja dzert alu. Viņam nebija garstāvoklis ar kādu šobrīd baigi runāties, kāds viņam ir bijis parasti.

Iesūtīja: Mākoņkaķis Aurēlija ; laiks: 20.08.2007 07:06

Kad krogā ienāca vēl daži, krodzinieks pievērsās viņiem.
-Diemžēl, no pusdienām, šoreiz ir tikai putras, jo cepeši pašreiz taupās citām nedienām. Protams, ja negribat piemaksāt. Elfu jaunkungam, glāze vīna!-
No pūļa "Zelta zirgā izrādījās, ka visas vietas aizņemtas, izņemot vienu tādu palielu galdiņu kaut kur kroga nostūrītī, kur diezgan kluss un mierīgi salīdzinot ar uzjautrināto pūli vidū.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 20.08.2007 07:14

Izdzirdis, ka par piemaksu var dabūt cepešus, Errano klusēdams piecēlās no palielā un patukšā galda (iespējams, apmeklētājus aizbaidīja viņu sarunbiedrs, elfs nespēja iedomāties, ka tā varētu būt viņa vaina), aizgāja pie letes, nolika uz tās pāris sudraba gabalus (OOC - es pieņemu, ka tas ir visai daudz, t.i., pieņemu, ka tas ir pietiekami) un noteica:
- Cepeti, saimnieks! Ar kartupeļiem un svaigiem salātiem.
Neskatīdamies, kas notiek blakus, zeltmatainais elfs graciozi pagriezās (un kā viņš to spēja, ja tagad skaidri bija redzams, ka viņam mugurā ir bruņas?) un aizgāja atpakaļ uz savu vietu. Pabīdījis putru mazliet nostāk, viņš pagaidām iztika, lēnām sūcot vīnu.

Iesūtīja: Mākoņkaķis Aurēlija ; laiks: 20.08.2007 07:30

Vīrietis, pieņemot sūtījumu un, nedaudz kāri paskatījies, arī sudrabu.
-Kā kungs vēlas....-
Un nosūtīja kādu no palīgiem pēc gaļas, taču bija vajadzīgs nedaudz laiks līdz tika cauri elfu maģijas barjerai pie "īpašā" pieliekamā. Varbūt nedaudz pat paranaoski, taču dažam labam bija nojausma, ka varbūt drīz sāksies bada laiki kad pat godīgi ļaudis cerēs piezagties pie tik vērtīgās gaļas.
Pēc kāda laiciņa, beidzot tika atvests cepetis ar gardi kūpošiem katrupeļiem un salātiņiem - dažiem apkārtejiem pat, palūkojoties uz dārgo maltīti, saskrēja mutē siekalas jau tāpatās.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 20.08.2007 07:42

Saņēmis savu pasūtījumu, elfs atzinīgi pamāja ar galvu krodziniekam
- Pateicos, tas izskatās lieliski, saimniek! Apkalpošana jums ir uz goda, neko nevar teikt!

Viņš, nemaz nelikdamies traucēties, ķērās pie ēšanas, pēc pirmajiem kumosiem noteikdams
- Varu piebilst, ka garšo tikpat labi.

Tikmēr pie līdz šim brīvā galda saradās vairāk viesu.

Iesūtīja: rudo lapu vilcēns ; laiks: 20.08.2007 07:55

Putra pavisam noteikti enbija tas, ko elfs šobrīd vēlējās. Kut kas tāds derēja tikai tad, kad tiešām uz zoba nejia ko likt. Taču iztērēt tik daudz naudas par cepeti viņš arī nebija noskaņots.
-Pateicos, bet varbūt jums labāk atradīsies kāda doniņa maizes un siera gabaliņš?- pieklājīgi smaidot, Esmus ieviacājās. Siers un vīns, viņprāt, saderēja lieliski.
Gaidot krodzinieka atbildi, elfs nesteidzīgi pārlaida skatienu pāri kroga zālei. Tā šķita pilna. Šķiet, tikko kā saņems pasūtīto, ja kas tāds būs, naškeis meklēt vietu kur apmesties, lai pie letes var tikt citi. Brīvāks rādījās tikai viens galds. Cik nu brīvāks, šobrīd šķiet pie tā sēdēja vēl viens elfs.

Iesūtīja: Mākoņkaķis Aurēlija ; laiks: 20.08.2007 08:02

Kamēr galvenais krodzinieks apkalpoja Errano, jauna palīdze runāja ar Niveussu, Danielu un Esmusu.
-Labdien, puiši! Ko vēlaties? Putru, salātiņus, vai glāzi vīna?-
Jaunajai meitenei bija gari, blondi mati saņemti astē, un viņa izskatījās ap gadiem 18. Seju rotāja plašs un draudzīgs smaids un koši zaļas acis.
-Maizi? Tūlīt būs, svaigi cepta ar vislabāko sieru!-
Un, ar meitene nelielu mājienu, pie elfa atlidoja neliels šķīvītis ar maizes doniņām un siera gabaliņu.

Iesūtīja: melomania ; laiks: 20.08.2007 08:09

Sāka līt. Selīnu tas neuztrauca. Viņa lēnām gāja pa Rhiannas tukšajām ielām uzlikusi uz galvas kapuci, lai aizsargātu acis no lietus lāsēm. Drēbes jau sen bija samirkušas, taču viņai tas bija vienalga. Viņa dievināja lietu. Viņa dievināja negaisu. Selīna apstājās pie kāda kroga. Kāpēc ne? Viņa iegāja iekšā un telpu pāršalca auksta vēja plūsma. Selīnas ķermeni apņēma patīkams siltums un viņa noskurinājās. Iegājusi iekšā, viņa lēnām lauzās uz letes pusi. Izlauzusies caur pūli, viņa klusi uzrunāja krodziņa īpašnieku. Sveicināti. Vai es varu dabūt glāzi vīna un kas jums šodien ir ēdienkartē?

Iesūtīja: rudo lapu vilcēns ; laiks: 20.08.2007 08:19

-Liels jums paldies.- elfs silti pasmaidīja un palocīja galvu. Varēja gan manīt, ka smaidīt viņš nemaz tik bieži nesmaida. Arī izbrīnu, ja tāds radās, par krogus meites spējām, kad tā ar mājienu lika sķīvim atlidot pie viņa, Esmus neizrādīja.
[OOC: Tā vīna glāze bija domāta Nirn' tēlam? Ja nē, tad tālāk var nelasīt.]
-Vēl tikai lūgšu jums glaži vīna, un šī diena būs patīkama, neskatoties uz laikapstākļiem.- Esmus izvilka dažus grašus. Viņš nebja īsti pārliecināts cik daudz šī maltīte viņam izmaksās, tādēļ cerēja, ka krogusmeita pati pateiks priekšā. Paradā palikt nebija viņa dabā, kaut arī nauda jātaupa. Es nu sazin vai kur šajos nemeirīgajos laikos atradīsies iespēja ko nopelnīt.

Iesūtīja: Nirnaeth ; laiks: 20.08.2007 08:36

Niveuss satruukaas un savu vaigu maigi saarto zemenju toni nomainiija uz koshu bishu kraasu. Teju vai astonjdesmit chetras vasaras nodziivotas, bet vinju veel sauc par puisi! Un ko tad lai elfi saka? Vecaaki par kokiem un kalniem, bet taada uzruna! Nu, protams, protams, vinjsh jau atkal baaza degunu tur, kur nevajag un domaaja par mazsvariigaam lietaam, jaunaa daama tachu tikai apsveicinaajaas, bet vinjsh jau sarka un baaleeja, - nav jau briinums, ka sho notur par jaunu, spraunu zeenu.
Visa kaara uz viinu pilniibaa pazuda, ja vispaar bija bijusi. Vinjsh papurinaaja galvu, mitrajiem, melnjaiem matiem dejojot liidzi taas kustiibaam un atsuacas tanii pashaa klusajaa balsii, -Nee, paldies, man nudien neko nevajag, paldies, paldies.
Un, uz luupaam uzbuuris gaishu, vieglu smaidu, vinjs nosliiga pie palielaa galda kroga stuurii, apseesdamies pieklaajiigaa distancee no elfiem, vispirms veerodams vinju ar apslaapeetu sajuutu, kuraa mijaas bailes un sajuusma, un tikai tad ierunaadamies nu jau skaljaakaa, dzidraakaa tonii.
-Labu apetiiti!- vinjsh noveeleeja, joprojaam smaidiidams, un peec labaakaas sirdsapzinjas centaas atstuteet zizli pret savu kreeslu un tad galdu, tachu taa peleeciigais koka staavs spiitiigi atteicaas staaveet mieraa, savu saimnieku iedziidams pamatiigaa kaunaa. Burvis ta' burvis, bet pat ar saviem instrumentiem apieties nejeedz!
Un vispaar, nez vai tas bija iipashi pieklaajiigi trauceet citiem maltiiti, tachu tikpat nepieklaajiigi likaas vienkaarshi seedeet blakus, skatoties kaa vinji eed, un nestaadiities priekshaa. -Niveuss Bakka, juusu riiciibaa.

Iesūtīja: Mākoņkaķis Aurēlija ; laiks: 20.08.2007 08:39

OOC: Tas domāts Esmusam.

Tiklīdz Esmus izrunāja lūgumu pēc vīna glāzes, arī tā atlidoja pie viņa.
-Ceru gan, ka lietus drīz beigsies. Visas šīs pārmaiņas, kaut nu kāds drosminieks beidzot uzzinās kāpēc tas tā! Personīgi, es domāju ka kāds varens burvis ir pie tā vainīgs - taču kas zina? Kaut kāds trakums pašreiz ar tiem kalniem notiek!-
Nedaudz pažēlojusies, meitene attapās.
-Ja godīgi, es arī gribētu doties ceļā! Bet darbs gaida, nevar atļauties - tagad visi steidzas uz lielākajām pilsētām patverties, un kurš viņus visus pabaros un izklaidēs?

Krodzinieks laipni pasmaidīja, kad kāda skaista dēmone ienāca krogā.
-Sveicināti "Zelta zirgā"! Tūlīt būs vīns, mums ir putra un salāti, taču šķiet ka nevienam netīk pirmais.-

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 20.08.2007 08:45

- Pateicos! - zeltmatainas elfs, kas ar labu apetīti locīja iekšā cepeti, atteica, atbildēdams puselfa sveicienam, - Errano, pēddzinis, gatavs pakalpot!
- Kas jūs atvedis šaipusē? Ne tas pats, kas, šķiet, mūs visus?

Iesūtīja: melomania ; laiks: 20.08.2007 08:52

OOC: Neviens nevar pamanīt ka viņa ir dēmone, jo mugurā viņai ir apmetnis.

Selīna apskatīja krodziņu un aizkavēja acu skatienu pie elfa, kurš ēda gaļu un salātiņus. Pagriezusies pret īpašnieku viņa iejautājās. Vai es nevaru dabūt to pašu ko viņš? Viņa norādīja uz elfa pusi. Došu jums tik cik vajag. Putra arī šķiet vilinoša, taču šobrīd es vēlētos kādu stiprāku ēdienu. Bija jūtams, ka sieviete smaida. Man taču jāuzņem enerģija.

Iesūtīja: rudo lapu vilcēns ; laiks: 20.08.2007 09:07

-Varbūt arī kāds uzzinās. Labprāt pats noskaidrotu, bet šaubos vai ko spešu viarāk uzzināt par jau zināmo.- sejā iegūlās ierastā, viegli pieklājīgi ieinteresētā izteiksme, kas jaucās ar kaut ko tādu, ko nebija iespējams noteikt.
-Lai vai kā, vēlreiz paldies!- samkasājis par pasūtīto un tikko jausāmi atkal pasmaidījis, elfs ieņēma vietu pie gladiņa netālu no iepreikš redzētā elfa. Drīz viņiem pievienojās vēl viens jauneklis, kas pēc mirkļa peiklājīgi ar sevi iepazīstināja.
Nesteidzīgi norijis kumosu, elfs pieklājīgi palocīja glavu.
-Esmus Dinavs Dorejs. Priecājos iepazīties.- viņš neieslīga īpašos skaidrojumos un arī savus pakalpojumus nepeidāvāja. Neizskatījās, ka abi galdabiedri būtu pārlieku atšķirīgi no viņa paša stāvokļa ziņā, vismaz daļēji, ja vien, protams, neprata labi maskēties.

Iesūtīja: Lianjuks ; laiks: 20.08.2007 09:13

Leila mīlēja lietu, varētu pat teikt dievināja. Mugurā viņai bija bikses un savāds vīriešu kārtas pārstāvju krekls. Sudrabainie mati bija paslēpti zem milzīgas, brūnas cepures kurā bija iesprausta pelēka spalva. Bija arī apmetnis kurā viņa mēģināja patverties lietum pieņemoties spēkā. Laiks pamazām elfai kļuva nedaudz neciešams un tādēļ viņa nolēma patverties tuvējā krodziņā. Vējš bija tik stiprs, ka elfai atverot kroga durvis tas ietriecās mugurā un tā rezultātā elfa iekūleņoja krogā. Ietriekusies kentauram kājās viņa gribēja teikt, ka nevajag stāvēt kur pagadās, bet kad Leila ieraudzīja tā apmērus viņai atkārās žoklis un no mutes izripoja milzīgs sarkans rubīns ko viņa bija nozagusi pirms kādas nepilnas pusstundas. Ātri iebāzusi to kabatā viņa nez no kurienes izvilka arī nozagtu loku un bultu un pavērsa to pret kentauru. Viņai bija paniskas bailes no kentauriem. Loks trīcēja.
- Nenāc klāt.. - viņa iepīkstējās, bet ar loku rīkoties viņa nemācēja un tas nokrita zemē. Bailēs iespiegusies viņa ieleca bārmenim klēpī.

Iesūtīja: Antaress ; laiks: 20.08.2007 10:21

Nika uzjautrināti vēroja ienākušo meiteni. Uzreiz varēja redzēt, ka tā ir meitene, kaut arī viņai mugurā bija bezformīgas vīriešu drēbes. Turklāt neviens vīrietis tik tizli neizrīkotos ar loku.
Viņa lēnām maisīja putru ar karoti. Putra, protams, nebija slikta, bet ieraugot smaržīgo cepeti pie blakus galda viņai siekalas saskrēja mutē. Neko darīt; nauda gan viņai vēl bija, bet nevarēja zināt, kā veiksies rīt un parīt, un aizparīt.

Iesūtīja: Mr. Green. ; laiks: 20.08.2007 12:22

Kad ārā sāka līt, elfam sejā bija redzamas apmierinājuma iezīmes. Laiks, kā radīts zagšanai!
-Krodziniek, man arī, lūdzu kādu stiprāku ēdienu. Cepetis būtu tieši laikā,- Daniels noteica un izvilka no kabatas naudu. -Ja nāksies nedaudz piemaksāt - nekas. Cena nav problēma!-
Vēders nedaudz kurksēja, viņš vija izbadējies.
-UN ALUS VISIEM UZ MANA RĒĶINA,- iebļāvās elfs.

Iesūtīja: Mākoņkaķis Aurēlija ; laiks: 20.08.2007 12:49

Krodzinieks jau grasījās atbildēt, ka krājumi jātaupa, kad ieraudzīja daudzos sudraba gabalus.
-Kā vēlaties!-
Viņš, apjucis no tik negaidītās bagātības atbildēja elfam.
Jaunā meitene savukārt ātri iegāja virtuvē un pēc maza brīža no tās izlidoja vairāki alus kausi un viens liels rubeņa cepetis ar siltiem kartupeļiem. Krodzinieks, nedaudz apjucis no negaidītās bagātības,

Iesūtīja: Mr. Green. ; laiks: 20.08.2007 12:56

Rubeņa cepetis smaržoja viekārši burveklīgi. Smarša zitās nāsīs.
-Labu apetīti visiem,- ar karstu kartupeli mutē iesaucās elfs.
-Paldies, krodziniek. Šeit viss ir ļoti garšīgs. Paslavēšu šamējo krodziņu arī saviem draugiem,- manāmi apmierināts ar ēdamo Daniels novilka.
Pats paņēmis vienu no alus kausiem viņš to iztukšoja sausu.
-Cikk grašus prasāt, krodziniek?-

Kad rubeņa cepetis bija pieveikts, elfs paņēma savu bultu maksti un uzlika to sev plecā.

Iesūtīja: Mākoņkaķis Aurēlija ; laiks: 20.08.2007 13:11

Pa visu kroga troksni, jaunā meitene atrada apmulsušos jaunatnācējus - jauno dēmōni (ooc: ne jau viņš zina, tikai lai OOC varētu saprast).
-Diemžēl mums tomēr ir mazliet jāpataupa gaļa - šajos laikos nevar īsti saprast. Nepavainojaties, lūdzu, mēs varam piedāvāt salātus, kartupeļus, neslaveno bet labo putru, un vēl dažas tādas lietiņas.-
Klusi smejoties, palīdze sacīja.

Krodzinieks, izdzirdējis bagātīgā elfa balsi, viņš tam uzreiz atbildēja
-*nezinu tā laika naudas skaitīšanas sistēmu, bet diezgan tā padaudz*-

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 20.08.2007 13:18

Errano laipni pamāja sveicienu arī Dinavam. Viņš jau bija beidzis pusdienot, un tagad kavēja laiku ar vīnu. No mutīgā elfa piedāvātā alus visiem pēddzinis gan atteicās. Nav labi jaukt.

(OOC - vai cienītie spēlētāji (vai GM) beidzot nevarētu uzrakstīt, kur viņi katrs atrodas? Nav iespējams uzsākt nekādas kopējas sarunas. Šitā tā lieta uz priekšu neies.)

Iesūtīja: Mr. Green. ; laiks: 20.08.2007 13:20

Elfs ielika labo roku savā naudas kulē. Izvilcis riekšavu sudraba monētiņu viņš tās uzbēra uz letes, lai krodzinieks varētu tās saskaitīt.
- Un, lūdzu, vēl vienu aliņu priekš manis!- Daniels sauca uz krodzinieka pusi, -paldies, cepetis bija vienkārši burveklīgs. Labāku grūti iztēloties,-
Elfs apsēdās pie letes, lai netraucēti varētu sūkt savu aliņu.

(OOC - Atrodos pie letes)

Iesūtīja: melomania ; laiks: 20.08.2007 13:24

Selīna pagriezās pret palīdzi un jaukā balsī noteica. Nekas. Tad varbūt varētu vienkārši kartupeļus un šķovētus kāpostiņus? Ā un to glāzi vīna. Selīna nepievērsa uzmanību tracim ar kentauru, bet kad kāds elfs uzsauca visiem alu, viņa nepatikā sagrozījās un atteicās. Viņa iegāja dziļāk bārā, kur pie kāda galdiņa jau sēdēja trīs elfi. Sveiki. Vai es drīkstētu piesēst? Viņa noteica un noņēma kapuci. Skatam atklājās skaista sievietes seja ar smaragdzaļām, priekā līksmojošām acīm. Uz lūpām bija maigs smaids. Pār muguru pārkrita sarkanīgie mati, kuri no lietus bija īpaši viļņaini.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 20.08.2007 13:29

- Jā, laipni lūdzam! - Errano ar patiku noskatīja nākamo galda biedreni.
- Mani sauc Errano, esmu pēddzinis, gatavs pakalpot!

(OOC - formulu "gatavs pakalpot" es aizņēmos no "Gredzenu pavēlnieka" Tas neko nenozīmē, tikai pieklājīgs sveiciens)

Iesūtīja: melomania ; laiks: 20.08.2007 13:38

Dēmone noskatīja visus pie galda sēdošos un priecīgā balsī sveicināja. Sveiks. Priecājos ar tevi iepazīties Errano. Mani sauc Selīna. Burve - mācekle.

(OOC: Saprotu)

Iesūtīja: Mākoņkaķis Aurēlija ; laiks: 20.08.2007 13:39

Kamēr visapkārt valdīja troksnis un citi trakumi, skaistā paldīdze nemanāmi pieslīdēja pie lielā galda.
-Biedzot! Ap šo laiku man vienmēr ir pātraukums. Kā sviežas? Esmu Džeina, kā redziet, esmu te galvenā palīdze. Un jūs?-
Šarmanti, bet dzīvespriecīgi palūkojaties, meitene iepazinās.
-Traki laiki vai ne? Kā jūs domājat, kas īsti notiek, ka leknu pļavu vietā vienā dienā izaug milzu kalni? Nevar saprast, godīgi es vēlētos doties pati ceļojumā. Dzirdēju, ka kādi burvji sarunājaties pieminēja to, ka iespējams Sannē meklējamas atbildes....-

Iesūtīja: rudo lapu vilcēns ; laiks: 20.08.2007 13:42

Esmus bija beidzis tiešāt savu neleilo maltīti un tagad nesteidzīgi malkoja vīnu. Lai arī cik labs šeit būtu alus, no elfa uzsauktā viņš pieklājīgi atteicās. Nebija plānots īpaši ilgi palikt šeit tādēļ labāk saglabāt skaidru galvu, īpaši šādos mainīgos laikapstākļos.
-Esmus Dinavs Dorejs, prieks ir mans.- kājaš elfs nole'ma necelties, bet pieklājīgi palocīja glavu pret jauno sievieti, kas nolēma apmesties pie viņu galdiņa. Pagaidām pārāk daudz brīvu vietu citur nebija.
Tāpat sveicināta tika arī nedaudz neparstā krodzinieka palīdze. Taču viņai turinot elfs neviļus sasmailēja ausis. Tas jau varēja būt interesantāk.

Iesūtīja: Antaress ; laiks: 20.08.2007 13:47

Alus. Nika nekad neatteicās no dzeramā par brīvu. Tiesa, reizēm tas beidzās bēdīgi, bet kam gan tas rūp.
Putra jau gāja uz beigām, lai cik lēni to ēstu un vientuļi sēdētāji pie alus kausa pārpildītajā krogū nebija vēlami. Cita lieta, bariņš pie alus kausiem. Vai vēl labāk pāris.
Nika atstūma tukšo putras šķīvi, sparīgi piecēlās un, nesdama alus kausu, piegāja pie letes, kur blakus izšķērdīgajam elfam bija brīva vieta.
- Paldies par alu, - viņa iečukstēja tam garajā ausī un apsēdās blakus. - Mani sauc Nika.

Iesūtīja: melomania ; laiks: 20.08.2007 13:51

Selīna arī pamāja elfam un jau bija ērti iekārtojusies, kad pie viņiem piegāja tā pati palīdze. Sveika. Skaists vārds - Džeina. Mani sauc Selīna. Šodien te gan ir ļoti daudz ļaužu. Viņa pārlaida acis krodziņam un kad palīdze ieminējās par nelaimēm dēmone pagriezās pret viņu un dziļi ielūkojusies tai acīs noteica. Pie šīs nelaimes droši vien ir vainojams kāds maģisks spēks. Nezinu kurš vēl, bet es došos uzzināt kas noticis. Varbut pat apturēt to.

Iesūtīja: Mākoņkaķis Aurēlija ; laiks: 20.08.2007 13:54

-Sveicināti, Selīna, Esmus!-
Pieklājīgi pamājusi, Džeina turpināja.
-Un vispār, jūs izskatāties visai drosmīgi un labi noskaņoti, gluži tā kā piedzīvojuma meklētāji! Es nedaudz baidos iet viena pati, bet man ir labs tēvs, kurš noteikti atbalstītu šādu ceļojumu - agrāk viņš pats bija tāds, palīdzot kur vien varot un ceļojot pa visu zemi!-
Meitenes acīs šķita varēju saskatīt mazu uguntiņu, taču to, ka viņa turēja īkšķus, ka izdosies sākt savu sapni, gan ne.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 20.08.2007 13:56

- Kuri vai kurš tad runā par Sanni? - zeltmatainais elfs ieinteresējās, vaicājoši lūkodamies uz Džeinu.
- Mani sauc Errano, un es arī vēlos noskaidrot, kas tad notiek. Un kas tieši būtu meklējams Sannē, nav zināms?

Iesūtīja: melomania ; laiks: 20.08.2007 14:00

Dēmone iztaisnoja muguru un paskatījās te uz Errano, te uz Džeinu. - Man liekas, ka tur bija kāda burve, kas šo visu paredzēja. Vismaz man tēvs tā stāstīja. Un mazliet klusāk piebilda. Pirms viņš aizgāja.

(OOC: Kad es beidzot dabūšu savu pasūtījumu?)

Iesūtīja: Mākoņkaķis Aurēlija ; laiks: 20.08.2007 14:04

Pa to laiku, kad pulciņš bija sarunājies, blakus Selīnai jau atradās ēdiens, vēl aizvien silts.

-Īsti nezinu, bet tie burvji izskatījās gudri. Bet, ir taču vērts mēģināt? Ja labi padomā, šķiet ka esmu dzirdējusi nostāstus, par Sannes torni, kur itkā mituši galvenie burvji - nu tie, paši labākie no burvju savienībām. Varbūt tur ir kādas atbildes? Lai nu kā, bet no Sannes nav bijušu nekādu ziņu, šķiet tur kaut kas ir paslēpts!-
Džeina turpināja stāstīt.
-Vai kāds ir ar mieru piedalīties šajā "ekskursijā"? Man nav bail no jebkādiem piedzīvojumiem, bet jūs?-
Saspiedusi īkšķus vēl ciešāk, Džeina nodomāja "beidzot kāda iespēja! Bail man nav, bet ja nu kāds par šādām domām tikai smiesies? Nevar jau šo pasauli tādā postā atstāt..."

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 20.08.2007 14:12

- Būs uz turieni jāaizstaigā, - elfs domīgi noteica, atgāžoties krēslā. Tad viņš paskatījās uz krodzinieka palīdzi, kura taisni vai dīdījās no vēlēšanās doties piedzīvojumos un viegli pasmaidīja. Un, nez kāpēc, šķita, ka krogā palika mazliet gaišāks.
- Tu vēlies nākt? Es varu būt tavs pavadonis, - pēddzinis piedāvājās.

Iesūtīja: melomania ; laiks: 20.08.2007 14:12

Selīna pamanīja ēdienu un pievilkdama to sev tuvāk klāt, sāka ēst, kamēr Džeina stāstīja par Sanni. Es piedalos. Viņa noteica dzīvespriecīgi paskatīdamās uz viņu un turpināja. Es tāpat klejoju pa pasauli un tagad man ir izdevība kaut ko darīt lietas labā. Es tev palīdzēšu. Mēs dosimies jau šodien? Viņa ar lielām acīm raudzījās uz Džeinu un sirds viegli priekā ietrīsējās, taču tajā brīdī viņa paturēj prātā kādu domu. Neuzticies vinai. Tas var būt arī māns, taču to viņa ātri aizmirsa. Tu arī dosies? Viņa paraudzījās uz elfu pēddzini un jauki uzsmaidīja viņam. Tad jau vēl labāk. Būsim veseli trīs. Varbūt vajadzētu pieaicināt vēl kādu? Un tajā mirkli viņa piecēlās kājās un nokliedzās pa visu bāru. Ei! Es vēlētos palūgt mirkli miera! Vai ir kāds, kurš vēlētos doties uzzināt kas noticis ar mūsu skaistajiem kalniem, upēm un pļavām? Kurš būtu tik drosmīgs un ietu kopā ar mani, Džeinu un Errano uz Sannu patiesības meklējumos?

Iesūtīja: rudo lapu vilcēns ; laiks: 20.08.2007 14:19

-Interesanti.- Esmus klusi noteica, kalusīdamies krogusmeitas stāstītajā. Pēc tam, akd otrs elfs peiteicās meiteni apvadīt, arī Esmus vairs ilgi nešaubījās. Šis ceļojums solīja piedzīvojumus, un peidzīvojumi bija tas, kas viņam vajadzīgs, visma zpagaidām. Bez tam, ja bija cerības uz laikapstākļu uzlabošanos un šīs dīvainās reljefa maiņas beigšanos, tad ko lieki kavēties.
-Es labprāt jums peivienotos. Kāds lieks loks ceļā vienmēr var noderēt.- Esmus pieklājīgi ieteicās.

Iesūtīja: Mākoņkaķis Aurēlija ; laiks: 20.08.2007 14:29

-jūs piedalaties? Skaidrs! Paldies, bet man šķiet būtu vēl vajadzīgi kādi ļaudis....-
Džeina izmisīgi sāka skatīties apkārt pa krogu, itkā meklēdama kādu. Un, tad saņēmusi visu gribasspēku, piecēlās kājās.
-KLUSUMU!.... Atvainojiet, bet vai starp jums ir kāds piedzīvojumu meklētājs, drosmīgs ļaudis, vai vienkārši tāds kurš mīl savu zemi tāda kādai viņai ir jābūt? Es aicinu jūs piebiedroties, un doties ceļojumā uz Sanni, pie kāda, kurš varbūt zinās atbildes. Vai kāds piekrīt?-
Pieskrējusi pie letes un uzkāpusi uz tās, Džeina, nedaudz nosarkusi, nodeklamēja tā, ka viss krogs dzirdēja.
-Nu?- damnit. par lēnu

-jūs piedalaties? Skaidrs! Paldies, bet man šķiet būtu vēl vajadzīgi kādi ļaudis....-
Tad, kad Selina pēkšņi piecēlās un drosmīgi uzrunāja pūli, Džeina piebriedojās viņai
-Jā! Mēs uzzināsim, kāpēc notika tik neizprotamās pārmaiņas, un varbūt pat atgriezīsim mūsu skaisto zemi, ikviens pats, ikviens kurš ir par bailīgu lai ko tādu uzsāktu pa īstam nemīl Adrennu!-
Nosarkusi, taču priecīga, Džeina sev prātā uzgavilēja.

Iesūtīja: Kī Kī ; laiks: 20.08.2007 14:43

Sedrenuss joprojām sēdēja savam jauniegūtajam paziņam, elfam no Veteršellas, blakus pie galda, ap kuru saradās arvien vairāk un vairāk ēdāmuun dzērāju. Un kā nuizrādījās - nepatikšanu meklētāju un gaisagrābšļu. Viņš rūcoši iesmējās. Un pareizi vien bija - neko vairāk kā izsmiekla vērti viņi nebija. Puslops, pāris elfu, sieviešķis, kuram vispār vajadzētu bordelī vai mājās sēdēt.. Tā nu gan ir dikti laba doma - iesim pameklēt patiesību, ja nu nāk pa ceļam pretī.. Un šis dižais burvis to tik vien gaida, lai jūs ietu un izdibinātu patiesību un pie reizes nopļautu šamo no kātiem, protams, pa ceļam visiem izbazūnējot, ka grasāties to darīt. Nebija jau tā, ka viņu neinteresēja, kas notiek, bet šitāda gaisagrābslība varēja visu tikai sabojāt. Vispirms atved to, kas tev teica, ka Sannē meklējamas atbildes. Tas ir labs gaisa gabals un vajag labu iemeslu, lai uz turieni ietu. Jeb skrisi ar pieri pa priekšu, cerot, ka ne nekur neatdursies?

Iesūtīja: Mr. Green. ; laiks: 20.08.2007 14:50

-Nav par, ko,- elfs uzsmaidīja Nikai, -šodien bija tāds paprāvāgs ķēriens. Izdevās apzagt baznīcas ziedojumu kastīti. Starp citu. Mani sauc Daniels. Nakts elfs - zagis.-
Nakts elfs mierīgi dzēra savu aliņu, līdz sadzirdēja aicinājumu piedalīties šajā "ekskursijā".
-Es arī piedalos,- elfs pievērsās Džeinai.

Iesūtīja: Mākoņkaķis Aurēlija ; laiks: 20.08.2007 14:57

Džeina, izdzirdējusi mazu, bet vecu, burvi runājām, ja vilka rokas dūrē.
-Ja tu tā saki, kāpēc vispār te esi? Ja nemīli šo zemi, un nevēlies pat mazo pirkstiņu pakustināt, lai uzzinātu kā un kāpēc visa Adrenna kļuvusi par ko līdzīgī tuksnesim, tad ej projām un nerādies mums vairs acīs!-
Taču tad meitene attapās. Viņš tomēr izskatās gudrs un, šķiet, varbūt arī varēs mums palīdzēt - bet vai tiešām? Varbūt tikai parasts īgņains vecis, kurš baidās iziet no pilsētas?

Iesūtīja: Lianjuks ; laiks: 20.08.2007 14:59

Elfa labu laiku bija klusējusi, bet beidzot viņa uzlēkusi uz galda pie kura sēdēja Nika paziņoja. - Es arī nākšu. - Sapratusi ka ir šausmīgi izslāpusi viņa ieprasījās. - Kurš var mani uzcienāt ar kaut ko dzeramu? Kaut vai ūdeni?

Iesūtīja: melomania ; laiks: 20.08.2007 15:06

( )

Paldies Esmus. Vai būs vēl kāds? Aiz muguras ierunājās vēl kāds. Hāhāhā. Dēmone izjuta lielu nepatiku pret runājošo vīrieti. Kā tu zini, ka tas ir burvis? Es neko tādu neminēju. Mēs nemaz nezinām vai tas ir kas tāds. Varbūt tas ir pavisam kas cits? Viņa bija mazliet iekarsusi. Varbūt tu pats gribētu iet mums līdzi? Viņa uzmeta aizkaitinātu skatienu vecajam vīram. Turklāt kā jau tu teici, tas ir liels gabals un būtu labi, ja mēs būtu vairāk. Un to ko mēs vēlamies atrast Tu droši vien pazīsti. Negribētu viņu nomocīt vedot lidz šejienei. Pieteicās vēl divi elfi. Ak, paldies par atsaucību! Ņem. Viņa piegāja pie kādas elfas, kura bija pamatīgi pārbijusies no kentaura un iedeva tai padzerties no savas vīna glāzes. Visiem, kas vēlas doties ar mums, ir stunda laika lai sagatavoto un atgrieztos šajā krogā.

Iesūtīja: rudo lapu vilcēns ; laiks: 20.08.2007 15:13

Vecais, kas bija iekārtojies netālu no Errano, runāja loģiski. Vai viņi tiešām negrasījās skriet ar peiri sienā. Mēdza jau teikt, vismaz viņa dizmtajā pusē: skrien kā vējs, atduras kā meits. Varbūt labāk visu bija apdomāt? Ko varēja zināt šajos mainīgajos laikos kas sagaidīs aiz nākamā ceļa līkuma?
Nesteidzīgi iemalkodams malku vīna, Esmus brīdi domāja. Nu atteikties jau nu viņš neies. Ja jau iebāza galvu cilpā neapdomājies, tad atliek vien cerēt, ka tā nesavilksies ap kaklu ciešāk.
Kompānija rādījās raiba un savā ziņā vieglprātīga, ja enskaita dažus. Pie kuriem īsit peiderēja Esmus pats - elfs pagaidām neņēmās spriest.
-Stunda laika - tas ir daudz.- Esmus neviļus skaļi izteica daļu savas domas pēc Selīnas teiktā. Viņam enbija nekur jašteidzas. viss vajadzīgias bija soma'uz pleca un līdzās krēslam. Viņš bija ieradies šeit ka'ceļotājs un tāds tad arī šo pilsētu pametīs.
Ērtāk atlaidies krēslā elfs brīdi vērās uz pustukšo glāzi. Varbūt derēja pasūtīt vēl kādu, lai nav tik garš aliks? Tomēr labāk nē. Ja jau pēc stundas ja'dodas ceļā tad labāk lai prāts skaidrs un skatiens ass.

Iesūtīja: Kī Kī ; laiks: 20.08.2007 15:16

Vecais, grumbainais, lupatās savīstītais stāvs sāka kratīties - zemi, gārdzoši smiekliņi no viņa plūda tāpat kā nepatīkama vecuma smaka. Pirmo reizi dzirdu, ka kāds domā - Adrenna ir muļķu zeme. Duļķaini bālās acis, kas likās iegrimušas dziļi acu goosebumps, stingi vērās pretī Džeinai ar caururbjošu, pat uzbrūkošu skatienu. Varena ekspedīcija gan jums te grasās iznākt. Pavīpsnājis, viņš nolēma mest sarkasmu pie malas un teikt tieši, sievietes jau vispār ir stulbas, jādomā ka varbūt vismaz šādi sapratīs Lai kas arī būtu pārmaiņu cēlonis, to nevarēs tā vienkārši apturēt 5 zaļknābji, kas jūt sevī drosmi mēģināt.
Tā, kas sevi nodēvēja par burvja mācekli, uzbrūkošā tonī uzrunāja veco, prasot kā viņš zin, ka tas ir burvis. Un tad nu bija pašam Sedrenusam jābrīnās - kāpēc viņš tā neapzināti bija pieņēmis? Lai nu kā - kaut kas tas bija, labāk pieņemt tam vismaz kādu veidolu pirms skaidri zināms, kas tas ir.
Malks vīna tika iegāzts pa caurumu, ko varētu dēvēt par muti, tad atkrēpojies un atkal to norijis, atkal uzdzerot vīnu, viņš jau gludākā tonī piebilda, var jau pamēģināt aiziet līdz Sennai. Jādomā, ka liels ļaunums no tā necelsies. Patiesībā viņš jau bija iegrimis pats savās domās un izteicās tikai tā starp citu, darīdams citiem zināmas savas domas.
Phe, stunda nav nekas. Sagatavoties tālam ceļam, sēžot krogū pa stundu.. vecais nogrozīja galvu. Bet tādi jau tie ceļinieki bija - vienmēr uz kājām. Tiesa gan - viņš nebija nekāds ceļinieks. Un pirms došanās viņam noteikti vajadzēja aizlīst līdz savai migai. Ja jūs gribat tā skriet, pievienošos uz Ediannes ceļa. Pirmajā krogū uz ceļa, šodien pret vakaru, uz nakts pusi. Jā, varētu tā sanāk.. varētu gan.

Iesūtīja: Mākoņkaķis Aurēlija ; laiks: 20.08.2007 15:17

OOC: Akdievs. Paldies paldies tev, MMania! Negaidīju tādu palīdzību!

Džeina novērsusies no burvja, uzrunāja nu jau sabriedotos.
-Par zirgiem varu parūpēties! Kā arī kaut kur vajadzētu būt kartei, nu tai jaunajai.... Ja zināt vēl kādu, kurš varētu būt spējīgs mums palīdzēt - ņemiet līdzi! Tātad tiekamies pie Rihiannas dienvidu vārtiem! Līn, es laikam vairs nevarēšu palīdzēt, piedod, bet varbūt kādreiz varēšu atgriezties! Ardievu! -
Pēdējie vārdi bija domāti krodziniekam, kurš apmulsis vēl aizvien tur stāvēja ar alus kausu rokā, kurš bija domāts kādam viesim, un meitene izskrēja laukā - lietus jau bija beidzies, un spīdēja saulīte caur biezo mākoņu segu.

OOCatkalbūs: man jāiet.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 20.08.2007 15:22

Errano tā, savādu skatienu veltīja elfam, kurš nupat bija skaļi atzinies, ka esot zaglis, un piedevām apzadzis baznīcas ziedojumu kastīti.
- Ja man šai ceļojumā kaut kas pazudīs, cienītais, kāds paliks bez pirkstiem, - elfs noteica pietiekami skaļi, lai to dzirdētu visi. Tas neskanēja draudīgi, bet bija pilnīgi skaidrs, ka tā arī būs.
- Un es neiešu kopā ne ar vienu, kas pa ceļam nodarbosies ar zagšanu. Man nav vajadzīga tāda slava. Līdzko man būs kādas aizdomas, mūsu ceļi šķirsies uz nesaredzēšanos, - viņš brīdināja.
Tad viņš noklausījās par zirgiem un piekrītoši pamāja. Labi! Ar zirgiem var tikt uz priekšu ātrāk.

(OOC - klase "zaglis" nenozīmē to, ka personāžs zog. Mana Mona Vienradzītē arī bija klasē "zaglis", bet viņa mūžā neko nebija nozagusi tīri kriminālā nozīmē.
Starp citu - kādas baznīcas? Mums te par reliģiju nav nekādu ziņu, bet fantāzijas pasaulēs parasti ir dažādiem dieviem veltīti tempļi.)

Iesūtīja: melomania ; laiks: 20.08.2007 15:26

OOC: Nav par ko.

Stunda laika nav nemaz tik daudz. Tu jau esi gatavs. Tāpat kā es. Turklāt. Viņa atkal uzrunāja pārējos. Ja mīlat savu zemi un vēlaties to atgūt tādu kāda tā bija agrāk, tad es jūs lūdzu paturēt šeit notikušo noslēpumā. Ja nē. Viņa draudīgi izņēma zobenu un vii noelsās, bet Selīna tikai pameta to gaisā un no griestiem novēlās beigts asinssūcējs sikspārnis. Tad viņa maigi iesāka. Ja nē, tad baidos ka viss var izgāsties un mēs būsim spiesti šādi dzīvot mūžīgi. Jūs to vēlaties? Es nē. Tādēļ es jūs lūdzu. Vecais vīrs atkal ierunājās un dēmone atkal pievērsa viņam skatienu. Pprotams mēs tevi pagaidīsim, ja vēlies doties. Lieliski. Viņa nodomāja. Mums būs vēl arī zirgi. Varēšu ar kādu brīvi parunāt. Viņa atkal apsēdās un dziļi ieelpoja.

Iesūtīja: Lianjuks ; laiks: 20.08.2007 15:31

Leila pateicās par dzeramo. Viņa negribēja lai kāds cits sarūpē zirgu viņa gribēja to izdarīt pati. Varbūt nozagt? Izdzirdot Errano piebildi par zagļiem elfa stipri nosarka un aizrijās ar vīnu.

Iesūtīja: rudo lapu vilcēns ; laiks: 20.08.2007 15:50

Errano teiktais neskanēja īpaši draudzīgi un Esmusam mazleit sametās žēl to nabadziņu, kam enlaimēsies. Par sevi kā zagli viņš nedomāja. Nekad mūžā nebija paņēmis neko, kas nepiederētu viņam vai nebūtu atļauts. Tomēr dzīve varēja izmainīt. Un ja nu tā bija vienīgā iespēja izdzīvot?
Vecais atkal lika padomāt, amzliet, bet tomēr. Viņam bija kreitna dzīves peiredze, vismaz viņš lika tā domāt. Lai arī gadus elfs pats vairs neskaitīja, viņš neuzdrošinājās viņam ko iebilsts. Kas bija viņš salīdzinājumā ar veco? Visu savu apzinīgo mūžu Esmus bija pavadījis mežā, tur viņš varēja atrast jebkuru teku. Pārējā pasaule vēl bija diezga nedroša un miglaina viņam.
Runām aizejot pie zirgiem, vinš klusi nopūtas. Zirgu nozīmēja papildus rūpes, un reizē - papildus ērtības.
Ieruna'joties dēmonienei par noslēpumu turēšanu, Esmusneviļus iesprauslājās. Lai nu arī cik dziļos mežos audzis, pat viņš saprata, ak krogā ar tik daudz ļauzīem šeit runātais ilgi enpaliks noslēpumā. Pat šķeitamie draudi no Selīnspuses nevarēja atturēt tos, kam šāda informācija varēja izrādīties izdevīgi pārdodama.
-Tu tiešām esi tik naiva domādama, ka sēit runātais ilgi paliks noslēpumā?- Esmusa sejā varēja redzēt neticību, viņam tieši un atklāti veroties uz Selīnu.

Iesūtīja: Kī Kī ; laiks: 20.08.2007 15:53

Tad Zaļajā Pūķi, paplucis kroģelis uz Ediannes - Adrennas ceļa, pirmais Adrennas pusē. Pāris jūdžu gājumā no Sedrenusa alas, tā pat kā no šejienes - stunda, pusotra. Pret vakaru tiksimies, ceļa biedri mani. Nejauki nosmīnējis pats pie sevis savās smirdošajās lupatās, viņš izsoļoja no kroga nepiedinīgi spriganā gaitā tādam vecam kaulu kambarim.

ooc: atvainojos, ka nedaudz GM darīšanās iebraucu ar to krogu.

Iesūtīja: melomania ; laiks: 20.08.2007 16:03

Jā, labi. Zaļajā Pūķī. Viņa miegaini izgrūda. Kāds viņu atkal uzrunāja un Selīna atvēra acis. Pavērusies uz pusi, no kuras skanēja balss, Selīna saprata, ka tas ir Errano. Nē, es tā nedomāju, bet tas dos mums nedaudz laika. Un tāpat mēs nebūtu varējuši to paturēt noslēpumā, jo kā tu vari zināt, ka es neesmu tas ļaunums? Varbūt tā ir Džeina vai vēl kāds. Mēs nevaram to zināt, bet tagad mēs kopā vismaz noskaidrosim kas tas ir. Tāpat viņš to uzzinās. Ja es būtu uzlikusi paziņojumu vai vēl ko citu, tas būtu briesmīgāk. Liktenis man lēma šodien satikt Džeinu un pār'jos. Kau vai viņi ir zagļi. Kaut vai īgni nerunīgi vecuki, no tā vienmē var gūt labumu. Elfi spēj klusi lavīties un piezagties bez skaņas, bet tas vecais vīrs likās ļoti zinošs. Viņa vairs nespēja parunāt. Viņa bija reti turējusies sabiedrībā sava noslēpuma dēļ, taču tagad vienā reizē izrunāt tik, cik viņa parasti pasaka nedēļas laikā? Selīnai mazliet noreiba galva. Kas viņai bija uznācis? Kāds spēks viņu dzina uz priekšu. Viņa bija kļuvusi bālāka.

Iesūtīja: rudo lapu vilcēns ; laiks: 20.08.2007 16:43

-Mēs enzinām viens par otru tipat kā neko, aj nu vienīgi vārdu un dažiem nodarbošanos. Zem tā var būt daudz kas paslēpts.- elfs meirīgi atbildēja. No Selīnas unas bija pagrūti ko zišķetināt, varbūt dēļ nedaudz juceklīgajiem vārdiem. -Atvainojos, aj esmu tevi aizvainojis. Vienkaŗši tavs iepreikšējais lūgums visiem šeit notikušo apturēt noslēpumā man šķeit endaudz apsurds. Es ļaudis tik labi varbūt nepazīstu, tomēr šādi visiem apsakot tu lies aausīties tiem, kam varētu būt pdomā kas ļauns. Neka stāds sēit apgaidām vēl netika pateikts, bet, ja aiz šīm paŗmaiņām kas stāv, tad viņam droši vien ir arī aplīgi un tie labprāt gribēs zināt, ka viņiem pretī cēloni devušies noskaidrot neliels bariņš vējagrābšļu.
Katram no mums ir savas albākās puses, bet tikpat daudz ir arī vājību.-

Iesūtīja: Mr. Green. ; laiks: 20.08.2007 17:10

Sakarā ar to, ka pēc stundas bija noorganizēta satikšanās pie Rihiannas dienvidu vārtiem, elfs vēl nedaudz vēlējās pasēdēt pēc viņa domām lieliskajā krodziņā. Visas nepieciešamās mantas viņam jau bija līdz – loks ar bultu maksti un naudas maisiņš, kurā atradās paprāva riekšava ar sudraba monētām. Zirgs arī viņam bija noorganizēts. Tātad viņš palēnām jau varēja sākt doties uz Lai dotos ceļā viņam bija nepieciešama vēl viena lieta – labs garastāvoklis.
Uz redzēšanos, krodziniek, elfs izgāja no krodziņa, viegli aizcērtot durvis.

Iesūtīja: melomania ; laiks: 20.08.2007 17:12

Selīna bija nedaudz apstulbusi un tikai tagad tā īsti saprata to, ko bija teikusi. Dēmone paskatījās uz elfa pusi un viņas acīs varēja redzēt nožēlu. Vaigi bija mazliet iesārti. Tev ir tainība un nav jāatvainojas. Mēs tiešām esam svešinieki un neko nezinam viens par otru. Bet zini, vienam doties ceļā ir bīstamāk un sarežģīti. Es agrāk šeit dzīvoju. Patiesībā šie ļaudis nav tik nodevīgi un uzticas viens otram. Vismaz tā tas bija pirms es devos prom.. Un turklāt, es visus apskatīju un man nelikās, ka kāds varētu būt šī ļaunuma pusē. Protams es varu smagi kļūdīties, bet mēģināt ir vērts. Selīna mirkli iegrima pārdomās un tad rūgti noteica. Es vienkārši nevaru izturēt šos laikus. Viss ir tik pelēks un neauglīgs. Atceros kā bija agrāk. Viss ziedēja un smaržoja, putni dziedāja... Tas nav paciešams.. Viņa ieskatījās elfam acīs un jautāja. Kā tu domā, kas aiz tā visa slēpjas?

Iesūtīja: rudo lapu vilcēns ; laiks: 20.08.2007 17:24

Esmus klusi nopūtās.
-Neskatoties ne uz ko gandrīz vienmēr cilvēkiem šķiet, ka agrāk zāle bija zaļāka un debesis zilākas.Un pasaulei ir nelāgs ieradums mainīties, liekot vēl nesenu draugu sejās atrast ienaidniekus, bet prieka vietā tikai skumjas.-
Ja esi viens - vienmēr ir grūtāk. Taču jačeļas un jādodas tālāk.- puisis iedrošinoši pasmaidīja. Lai vai kā, ja citas dienas smaidu redzēt nsanāca, tad šodien tas pats no sevis plauka gandrīz visu laiku, vismaz tā šķita pašam elfam.
-Bet, lai spriestu kas aiz visām šīm pārmaiņām slēpjas, manas zināšanas vēl nav pietiekami lielas.- sejā iegūlās ierastā izteiksme, ko atkal ātri nomainīja smaids. -Varbūt kāds vēlas pasauli padarīt labāku, kaut arī sākums vēl nešķiet tik daudzsološ.- tikko jaušami smiekli ieskanējās gaisā.

Iesūtīja: melomania ; laiks: 20.08.2007 17:38

Selīna pasmaidīja. Iespējams, viss ir iespējams. Viņa piecēlās un klusi pajautāja. Laika vēl ir pusstunda. Vai tu nevēlētos iziet laukā pastaigāt pa Rihiannu? Iespējams šī ir pēdējā reize kad mēs viņu redzam. Selīna piegāja pie letes un samaksāja. Paldies jums. Tas bija vienkārši debešķīgi. Viņa klusi noteica un pasmaidījusi atgriezās pie Esmusa. Negribu visu atlikušo laiku sēdēt telpās. Turklāt man ir jāaiziet uz kādu īpašu vietu.

Iesūtīja: Mākoņkaķis Aurēlija ; laiks: 20.08.2007 17:46

OOC: Ki kī - visiem paredzēts savākties pie Džeinas tēva saimniecības, vai tu gaidīsi "Zaļajā pūķī"? Bet zirgs?

Tā lēnām visi runājās un sapazinās, un rāpoja tālāk uz dienvidu vārtu pusi, jau stunda pagāja (OOC: jā, tas ir lēciens laikā Runāt varēsiet pēt tam. Spēle jau ir nedaudz iepalikusi, tāpēc lūdzu atvainojiet. Ja vēlaties, varat turpināt diskusiju it kā jau ejot nonākdami tur.)


Ceļinieki gaidīja Džeinu pie dienvidu vārtiem, kad tālumā jau skanēja jaunas meitene steidzīgie soļi. Pēc kāda brīža Džeina bija klāt.
-Uh, sveiki! Es sakārtoju dažas lietas - varam iet pie mana tēva, šķiet viņš varēs atdot pāris zirgus un maizes klaipus, taču daudz ne. Varam iet? -

Iesūtīja: rudo lapu vilcēns ; laiks: 20.08.2007 17:50

Vīna glāze rādījās tukša un jaunu pasūtīt negribējās. Sēdēts arī šķita jau pietiekami ilgi, kāpēc gan neiziet pastaigāties?
-Es tevi netraucēšu?- elfs pieklājīgi apvaicājās, celdamies kājās.
Pievērsies pārējiem Esmus pieklājīgi palocīja galvu. -Prieks ar jums iepazītie. Domāju, ka tiksimies pēc pusstundas pie vārtiem.-
Tad paņēmis iepreikš malā nolikto loku un somu, Esmus devā spakaļ Selīnai. Varbūt mazliet muļķīga rīcība, tomēr uz vietas arī bija pazudusi vēlēšanās sēdēt. Bez tam Selīna kādreiz bija šai pilsētā mitusi.
-Atzīšos, ka esmu Rihiannā tā īsti esmu pirmo reizi, kaut arī tikai caurbraucot. Neko daudz par šejieni nezinu.- tāpat kā par lielāko daļu ````ētu un ievērojamo vietu. elfs pei sevis domās peibilda, vērsies pie Selīnas, kad kroga durvis aiz muguras jau bija aizvērušās.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 20.08.2007 18:02

Errano piecēlās un mierinoši noteica.
- Iesim vien, un neraizēsimies. Tāpat jau - ja kāds to visu ir tīši sarīkojis, vai viņš būtu tāds muļķis, ka cerētu, ka neviens pats nemēģinās noskaidrot, kas notiek? Mūs gaidīs tāpat. Vai nu pa vienam, vai bariņā. Un tad es teiktu, ka bariņā ir drošāk. Katrs no mums kaut ko prot, un ne visi vienu un to pašu. Tāpēc.
Viņš piegāja pie letes un uzlika uz tās vēl dažus sudraba gabalus.
- Saimniek, man vajadzēs ko līdzi ņemamu no ēdamā. Kaltētu maizi, speķi, šo te blаšķi ar vīnu, žāvētus augļus un sieru, - elfs skaitīja.

Sagaidījis savu pasūtījumu, pēddzinis palēnām devās uz Rihiannas dienvidu vārtiem, kur tieši pēc stundas ieradās arī Džeina. Elfs atzinīgi pamāja ar galvu - viņš cienīja precizitāti, - un gāja meitenei līdzi turp, kur viņa grasījās visus vest.

Iesūtīja: melomania ; laiks: 20.08.2007 18:19

Nē, netraucēsi. Es būšu pateicīga par kompāniju. Viņa teica un kopā ar elfu izgāja laukā no kroga. Laiks bija nomierinājies un Selīna lēnām gāja pa pilsētas ieliņām. Laigan esmu šei dzīvojusi, es neko daudz vairs neatceros. Viņi gāja garām veikaliem, visādām bodītēm un mājiņām. Šeit agrāk bija mūzikas skola. Atceros kā gāju uz to katru dienu. Es biju apsēsta ar mūziku. Tolaik man tā likās maģiska. Katru nakti es sēdēju vientuļa vītola zarā un dziedāju mēnesim. Viņa smejoties norādīja uz kādu greznu ēku, virs kuras bija rakstīts - tiesas nams. Bija dīvaini to stāstīt tikko iepazītajam elfam. Viņa paskatījās uz kādu bērnu bariņu, kuri jautri spēlējās ar akmentiņiem, tos spārdot. Viņa pasmaidīja un klusi noteica. Šķiet, ka bērni nekad nav nelaimīgi.

Iesūtīja: rudo lapu vilcēns ; laiks: 20.08.2007 18:23

-Bērnus reti uztrauc pieaugušo problēmas. Dzīve viņiem ir sarežģītāka savādākā veidā kā mums. Par savu rīcību uzņemties atbildību viņi tikai mācās un dzīvo vairāk tikai vienai denai. Tad reti kad ir iespēja ilgi būt nelaimīgam.- viegla skumju izteiksme iegūlās elfa sejā, tomēr diezgan aŗi pagaisa. -Ikvienu kādreiz no musm kas aizrāvis, iespējams aizrauj pat tagad, tikai to neizrādām.- kaŗtējais smaids. Šī diena tiešām bija neparasta.

Iesūtīja: melomania ; laiks: 20.08.2007 18:48

Dažreiz es atkal gribētu būt bērns. Tā neuztraukties par visu un brīvi dzīvot. Bez smagās pienākumu nastas. Ir pareizi dzīvot tikai vienai dienai, jo tu jau nezini, kas var notikt. Iespējams tu pēdējo reizi smejies vai raudi, jo iespējams, ka nākamajā mirklī tu jau esi miris. Viņa apklusa un palūkojās uz Esmusu. Viņš teica patiesību. Dēmone vārgi pasmaidīja un teica.Es gribētu atkal dziedāt, bet pa šiem gadiem es iespējams esmu zaudējusi savu balsi. Viņa nogriezās kādā sānieliņā un gāja iekšā mežā. Es ceru, ja tev nav iebildumu, ka es apciemošu kādu sev īpašu vietu.

Iesūtīja: rudo lapu vilcēns ; laiks: 20.08.2007 19:04

Elfs viegli papurināja galvu, tādējādi pauzdams, ka iebildumu, ja pašai Selīnai par viņa klātbūtni nav, tad viņam vēl jo mazāk.
-Ikviens reiz atkal vēlas būt bērns, taču tas nav iespējams. Var sapņot, bet dzīve no tā nemainīsies.- filozofija. Mazliet dīvains temats par ko runāt svešinieku, bet varbūt labāk kā nekāds. Iespējams šadi bija iespēja par otru uzināt daudz vairāk kā vienkāršā sarunā.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 20.08.2007 19:53

* Es biju tikai pāris stundas prom un jau TIK daudz sadrukāts

Majeks bija nedaudz izbrīnīts, kad viņam ar loku kaut kāda naiva zaļa meitene piedraudēja. Kentaurs pat nosmīnēja, vai vispār viņa prot aprīkoties ar loku. Dzirdēdams par ekspedīciju, Majeks, bez liekām runām pieteicās, kentaurs arī gribēja uzzināt, kas notiek šei apkārt un pieņemsim, ka visu sarunājis, devās laukā, visiem līdzi, neliekoties ne zinis pa trako skuķi.

Iesūtīja: Mr. Green. ; laiks: 20.08.2007 19:57

Pie pilsētas dienvidu vārtiem meža elfs ieradās bez liekas kavēšanās. Šo stundu, kura viņam bija atvēlēta, elfs bezrūpīgi bija pastaigājies pa pilsētiņas ielām, līdz beidzot nonāca savā gala mērķī.
-Sveiki,- atņēmis sveicienu Džeinai viņš pievērsās pārējiem ceļa biedriem.
-Laikam vēl neesmu stādījies priekšā,- elfs pievērsās Esmusam un Selīnai, -esmu Daniels. Nakts elfs,- viņš pieklājīgi pasmaidīja.

Elfam kaklā karājās divi metamie kauliņi. Tā teikt veiksmes talismans. Daniels tos nedaudz paberzēja. –Veiksmei, šajā „ekskursijā” tā varētu noderēt.-

Iesūtīja: melomania ; laiks: 20.08.2007 20:07

OOC: Mēs vēl rakstam pus stundu uz atpakaļu, taču paturēšu tevi prātā.

Viņa pateicībā uzsmaidīja viņam un gāja uz priekšu klausoties Esmusa vārdos. Jā, sapņot var, bet ne par daudz, savādāk var atgadīties tā, ka aizmirsties un nespēj īstenību atšķirt no sapņiem. Viņa pieliecās, lai kāds zars neiesistu viņai pa seju. Drīz jau būsim klāt. Viņa nodomāja un sirds satraukumā nodrebēja.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 20.08.2007 20:14

Kentaurs bija dzirdējis, ka visi tiekas, pie dienvidu vārtiem. Vēl iepriekš, Majeks bija paspējis aizjāt pie kalēja, kur dabūja sev piemērotu ķiveri. Atjājis tagad pie vārtiem, kentaurs ievēroja, elfu, kas bija lepni, paziņojis, ka apzadzis baznīcas ziedojumu kasti. Majeks izlēma šo tipu paturēt prātā un pieraudzīt, ka viņi nagi nesāk līst tur kur nevajag. Paskatījies uz elfu, kentaurs draudzīgi teica.
-Sveiks elf! Tu arī dodies ar pārējiem uz saucamo ekspedīciju?-

Iesūtīja: Nirnaeth ; laiks: 20.08.2007 21:40

Niveuss sapnjaini pamaaja, abus elkonjus salicis uz galda un ar pirkstiem ziveidojis taadu kaa tiltinju, uz kura tika atbalstiits zods. -Jaa, laikam esmu noilgojies peec piedziivojumiem, bet ja kaads mani atvedis shaipusee, tad nu tas buutu es pats. vinjsh atbildeeja Errano, aizguutneem gaishi smaidiidams, ka teju vai bija jaabriinaas, kaadeelj taads saulstarinjsh kljuvis par burvi un atkuulies she.

Uz apkaarteejo vinjsh iipashi nereagjeeja, iegrimis pats savaas, taalaas domaas, aizgraabti veerdamies kroga sienaa, it kaa uz taas vinja acu priekshaa plauktu paradiizes pukjes. Tachu kaads bljaaviens par alus uzsaukshanu visiem klaatesoshajiem, vinjsh pamatiigi salecaas un saaka spariigi maat ar rokaam, un purinaat galvu, piiksteedams un meemi apgalvodams, ka nekaadu alu vinjam nevajag. Vienas nepatikshanas peec otraam, nudien.
Nivesu pamatiigi iepriecinaaja, ka arii Errano no taa atteicaas- vismaz vinjsh nebija vieniigais, kuru nevilinaaja zeltainas, putojoshas, reibinoshas dziras, kas viiriem meedza sagroziit praatus un, veel jo vairaak,- meeles.

Jaunaa daama, kas veeleejaas vinjiem pievienoties, tika apveltiita ar biklu smaidu un spariigu galvas maajienu, tachu savu vaardu, kaa akmeni norijis, vinjsh galiigi piemirsa nosaukt, nespeedams atguuties no leedijas skaistuma. Tikai tad, kad vinja iepaziistinaaja sevi kaa burvi-maacekli, puselfs sagroziijaas, nokrekshkjinaajas un nesvariigaa balsii atsaucaas, -Niveuss Bakka, burvis. Vai driikst jautaat, kaa maacekle juus esat? buutu jau vareni jauki, ja izraadiitos, ka vinja skolotaajs nav miris un veel apnjemaas izmaaciit citus jaunuljus, tachu izskatiijaas, ka visi bija tik ljoti paarnjemti ar pasaules glaabshanu, kaa Niveuss pamaniijaas to nodeveet, ka nekaada vieglpraatiiga, draudziiga meeles triishana vinjam nesanaaks. Nedaudz sapiicis, vinjsh ieraava galvu dziljaak apmetnja krokaas un nopuutaas.
Vaards "ekskursija" gan vinju izraava no labdabiigaas iignjoshanaas un, saraucis pieri, puselfs kluseejot klausiijaas paareejo sarunaas, ik pa mirkli gribeedams ko piebilst, bet attapdamies no jauna tik bezceriigi plaataam muti, jo diskusija bija izveertusies visai varena.
-Juus esat paarliecinaati, ka...?- tachu sakaamais palika nepabeigts, kaadam jau atkal paartraucot nabaga kautriigo buutni, kas grima aizvien dziljaak un dziljaak savaa kreesla, ar pirkstiem satraukti speeleejoties uz peleeciigaasm gludaas nuujas kaata.

Niveuss taa arii nebija pateicis, ka grasaas doties liidzi, tachu pie dienvidu vaartiem paraadiijaas un apsveicinaajaas ar klaatesoshajiem, staadoties priekshaa un iisi paklanoties tiem, kurus veel nebija paspeejis iepaziit. -Niveuss Bakka, juusu riiciibaa. Tachu, lai arii burvis nepaartraukti, nepiespiesti smaidiija, taalaakaas runaas vinjsh neiesaistiijaas un tureejaas nedaudz malinjaa, augumu atbalstiijis pret zizli, nez kaapeec praatodams par to veco, lupataino, bezgala diivaino viireli, kas vinjam shkjita ljoti, ljoti aizdomiigs. Lai gan puselfs neticeeja, ka buutu kaads, kas negribeetu paarmainjas uz labo pusi, bija buutnes, kuraas jausaas kas taads, kas nelika mieru. Varbuut vinjsh bija nedaudz naivs un leetticiigs, bet nepatikshanas saoda pa gabalu- veel jo vairaak taapeec, ka vinjam bija slikta veiksme tajaas nemitiigi iekulties.

Iesūtīja: rudo lapu vilcēns ; laiks: 20.08.2007 22:39

Elfs uzmanīgi sekoja dēmonam, peiklājīgi klausoties un reizē arī iegaumējot ceļu. Neskatoties uz to, ka pēc tā nebija nepieciešamība, elfa kājas soļus spēra ierasti klusi un nedzirdami. Rokas uzmanīgi pielieca zariņus, kas trāpījās ceļā, nevienu neaizlaužot, ne lapiņu nesaburzot. Ierasta gaita, ierasti soļi, tas viss nāca pats no sevis.
-Ikdienas dzīvē sapņot reti iznāk daudz laika, bet reizēm sapņi ir vienīgais mierinājums. Mans draugs reiz teica, ka, ja sapņosi pietiekami stipri, tad sapnis var piepildīties.- sejā kārtējo reizi ievizējās smaids, taču šoreiz skumjš, it kā būtu pilns vēl negaisušu sāpju.

Iesūtīja: melomania ; laiks: 20.08.2007 22:59

Dēmone vērīgi klausījās elfā un pasmaidīja. Tavam draugam var izrādīties taisnība. Mēs varam panākt daudz ko un paši to nemaz neapzinātos. Piemēram ar savām domām un vēlmēm, mēs iegrozam liekteni vēlamajās sliedēs. Selīna apstājās un nostājās taisni pie kādas aizaugušas, sagruvušas mājas. Viņa uzmanīgi pienāca klāt un aplūkoja to, kas palicis pāri no skaistās mājas pagātnē. Viņa skumji nopūtās un nogriezās pa labi, turpinot ceļu. Viņa pamanīja kādu skaistu puķi. Noplūkusi un pasmaržojusi to, viņa lēnām atsāka ceļu.

Iesūtīja: rudo lapu vilcēns ; laiks: 20.08.2007 23:15

-Arī ar rīcību, reizēm - ja vien izvēlamies pareizo variantu.- elfs peibilda un klusi nopūtās.-Manam draugam bija, ir un būs taisnība. Es to zinu, tikai vēl nemāku peitiekami stipri sapņot, lai kaut ko tas spētu mainīt.- vēl viena nopūta un atkal skumjais smaids.
Esmus apstājās blakus Selīnai, nedaudz ziņkārīgi apskatīdams namu. -Šis kādreiz bija skaists nams.- viņš klusi noteica. Kādreiz šī bija skaista vieta - vēl aizvien tāda ir. Bet vai atkal reiz nams pacelsies skaists no tagadējiem gruvešiem? Ja atradīsies kāds, kas pietiekami stipri to vēlēsies.
Selīnai turpinot ceļu, Esmus viņai sekoja. Iekšējais pulkstenis mudināja pasteigties. Drīz stundai vajadzēja būt cauri, kopš viņi norunāja tikties pie vārtiem.

Iesūtīja: melomania ; laiks: 20.08.2007 23:39

Selīna pasmaidīja un teica. Jā, šeit agrāk bija ļoti skaisti. Viņa atskatījās un tad piebilda. Šeit es uzaugu. Viņa turpināja soļot un pēkšņi apstājās. Elfs paskatoties pār dēmones plecu redzētu, ka viņa ir apstājusies pie neliela klajumiņa un tā vidū atradās akmenī ievietots zizlis. Tā galotnē bija sarkana rubīna acs, kuru ieskāva kaut kas zeltains, zibens šautrām līdzīgs. Likās neiespējami to izņemt. Zem tā bija uzraksts. Alise Nastema. Selīna piegāja pie tā un nolika ziedu šērsām pāri kapam. Sen neesmu šeit bijusi. Šī ir pirmā reize, kad es uzdrīkstos atnākt pie tevis. Man tevis tik ļoti pietrūkst. Pār viņas vaigu noritēja viena asara un dēmone klusi kaut ko čukstēja gaisā. Viņa skaitīja lūgšanas un jautāja padomu. Zizlis tajā laikā bija iemirgojies un likās, ka tas vēlas lai viņa to paņem rokās.

Iesūtīja: rudo lapu vilcēns ; laiks: 20.08.2007 23:54

Esmus peiklājīgi apstājās un tālāk nesekoja Selīnai šī vieta šķita nedaudz līdzināmies svētnīci. Daudzu gadu skumjas bija sajūtamas gaisā, taču viegli. Elfs neiedrošinājās traucēt šejienes mieru ar pārāk dziļu klātbūtni, viņš palika stāvam malā, starp kokiem.
Prātā pavizējā jautājums - kāpēc gan Selīna viņu šurp atvedusi? Viņš taču bija tikai tikko sastapts svešinieks, kuram viņa zināja tikai vārdu un rasi, ja tā varētu teikt. Taču šobrīd nešķita esam īstais brīdis, lai šo jautājumu uzdotu.

Iesūtīja: melomania ; laiks: 21.08.2007 00:04

Selīna jau gatavojās doties prom, taču tad kāds spēks viņai lika atkal atskatīties. Tas bija zizlis. Viņa piegāja tam klāt lēnām un uzmanīgi. Viņa pacēla roku un juta neizskaidrojamu spēku ieplūstam sevī. Viņa maigi pieskārās zizlim un paņēma to rokās. Tas likās nepareizi un pareizi reizē. Vai tu vēlies lai es to paņemu? Viņa klusi jautāja. Šķiet, ka zizlis bija atdzīvojies.

(OOC: Te būtu vajadzīgs GM.)

Iesūtīja: Mākoņkaķis Aurēlija ; laiks: 21.08.2007 12:07

OOC: Melomania, lūdzu vispirms mani painformē laicīgi, labi?

Kad Selīna bija pieskārusies zizlim, tā sarkanā dārgakmens acs iekvēlojās skaidrā gaismā, un uz dažām sekundēm abžilbināja Esmusu. Tad, lai gan šķita ka nekas nenotiek, Selīna ieraudzīja ko līdzīgu bālam atspulgam.
-Selīna, dārgā, klausi mani un dodies uz Siennu, bet uzmanies.... atceries mani, es tev vienmēr stāvēšu.... blakus....-
Alises vārdi palika klusāki un klusāki līdz tos vairs nemaz nevarēja sadzirdēt un pēkšņi blāvais, taču skaistais stāvs izgaisa. Esmus beidzot atvēra acis - neko kopš gaisma viņu apžilbināja viņš netika redzējis, tikai Selīna, apmulsusi, to atcerējās.

Selīna un Esmus lēnām gāja uz dienvidu vārtu pusi, kad viņi tur nonāca, Džeina tikko atskrēja.
-Uh, sveiki! Es sakārtoju dažas lietas - varam iet pie mana tēva, šķiet viņš varēs atdot pāris zirgus un maizes klaipus, taču daudz ne. Varam iet? -
Meitene jautājoši paskatījās apkārtējo acīs un tad turpināja.
-Mana tēva saimniecība atrodas piecpadsmit minūšu attālumā no šejienes, lūdzu sekojiet man.-
Un, nedaudz nepacietīgi, gāja uz lielā ceļa pusi.

Iesūtīja: Mr. Green. ; laiks: 21.08.2007 12:15

Nakts elfs bija pilnībā gatavs doties ceļā.
-Sveiks, mans vārds ir Daniels. Esmu nakts elfs,- viņš nedaudz pasmaidīja un pagriezās uz pusi, no kuras viņu bija uzrunājis kentaurs.
-Nu jā. Es arī dodos un to saucamo "ekspedīciju", lai uzzināto ka vairāk par šīm krasajām izmaiņām,- elfs noteica un nedaudz pavirzijās pa labi.

Iesūtīja: melomania ; laiks: 21.08.2007 12:18

OOC: Labi.

Selīna tur stāvēja mazliet apmulsusi. Gaisma bija pazudusi un Alise arī. Atceries mani, es tev vienmēr būšu blakus. Prātā skanēja viņas vārdi un pēc īsa mirkļa Selīna apgriezās riņķī aizsoļoja līdz elfam un klusi noteica. Nāc, mums jāpasteidzas. Viņa sāka ātri iet uz priekšu, uz vietu, kur viņiem bija jāsatiekas. Uzmetusi pēdējo skatu sagruvušajai mājai, dēmone pagriezās un teica. Es zinu īsāku ceļu. Tas aizņems tikai kādas piecas minūtes. Viņa turpināja iet un domāja par tikko piedzīvoto. Tagad viņa nešaubījās par sava ceļa mērķi.

Iesūtīja: Lianjuks ; laiks: 21.08.2007 13:29

Tas bija apbrīnojami, elfa vairs neko nesaprata. - Galu galā kur mēs dodamies? Es uz mirkli varu aiziet.. Es jūs panākšu... - elfa piecēlās un nozuda.

Iesūtīja: Antaress ; laiks: 21.08.2007 13:34

Nika azelsusies pieskrēja pie vārtiem. Sasodīts, neviena te nebija. Tomēr nē, viņa atpazina starp aizejošajiem stāviem kentauru un vēl dažus. Nu jā, viņiem nebija nekāda iemesla viņu gaidīt, taisnību sakot Nika pat nebija taisījusies doties nezin kur, bet nu viņai pilsētā zeme dega zem kājām un pievienoties kādam bariņam tomēr būs drošāk.
Eu! Pagaidiet mani! Es arī dodos uz Siennu!

Iesūtīja: Lianjuks ; laiks: 21.08.2007 13:42

Leila pazuda uz kādām piecām minūtēm, bet kad panāca pārējos viņa ar sevi bija kaut ko izdarījusi. Viņa sevi bija pārveidojusi par meža elfu un pacentusies lai tiešām izskatītos pēc vīrieša arī balss tembrs bija savāds. - Sveiki! - viņa panāca pārējos. - Es esmu Geirlijs un vēlos doties jums līdz. Leila man stāstija par jūsu nodomiem. Vai drīkst? - efekts tiešām bija izdevies, viņa izskatījās pēc meža elfu džeka un pat nesmaržoja kā iepriekš.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 21.08.2007 13:49

Errano uzmeta acis saviem nākamajiem ceļabiedriem un mazliet sarauca uzacis, bet neko neteica. Pilsētnieki! Cerams tad, kad viņi nonāks tālāk, tāda nevērtīga skraidelēšana apkārt nenotiks, citādi neviens nepaliks dzīvs, viņš nodomāja, iedams pakaļ Džeinai. Par maizi viņš neuztraucās, viņa ceļamaize bija viņam līdzi, tagad varēja klejot nedēļu bez īpašām raizēm.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 21.08.2007 13:51

-Prieks iepazīties, Daniel nakts elf. Mans vārds ir Majeks un kā redzi esmu kentaurs.-
Majeks teica izstiepdams roku, Danielam, lai ar viņu kārtīgi iepazītos.

Iesūtīja: rudo lapu vilcēns ; laiks: 21.08.2007 19:34

-Skaidrs.- Esmus viegli palocīja glavu un sekoja dēmonienei.

Drīz abi gājēji bija nonākuši satikšanās vietā. Daudzi iepazīstināja ar sevi un elfs, drošibas pēc, nolēma vēlreiz pateikt savu vārdu, tiem, kas nedzirdēja. -Esmus Dinavs Dorejs.- piekla'jīgi aplocījis galvu, viņš teica. To, ka viņš bija elfs, un šķiet peiderēja pie mežā mītošajiem rā'dija jau viņa izskats un drānas, tāpat kā spēcīgais loks un zaļais bultu maks ar zaļspalvotām bultām.
Visiem dodoties tālāk uz priekšu, Esmus sekoja, cenzdamies iet blakus Selīnai. Ierastie soļi bija klusi un viegli.
Pieleicies nedaudz tuvāk dēmoienei, Esmus pieklājīgi un klusi ievaicājās. -Kas īsti notika tajā klajumā? Es nojaušu, ka kaut kas svarīgs, taču neko neredzēju, jo biju apžilbis. Ja tu nevēlies teikt, tad vari arī neatbildēt.- pieklājīgs, kluss smaids uzziedēja elfa lūpās. Balss bija klusa, tā, ka dzirdēt viņu vaŗeja vienīgi Selīna un varbūt kāds tuvāk ejošs elfs.

Iesūtīja: melomania ; laiks: 21.08.2007 20:23

Pēc pāris minūtēm viņi nonāca satikšanās vietā. Pēc mirkļa viņiem pievienojās kāds nakts elfs un sveicināja viņus. Sveiks Daniel, nakts elf. Mani sauc Selīna. Liekas, ka paspējām tieši laikā. Viņa uzsmaidīja puisim un pēc laika viņiem pievienojās arī pārējie. Dēmone arī izdomāja iepazīstināt pārējos ar sevi un Esmusam beidzot runāt, viņa ieteicās. Un es esmu Selīna. Prieks ar jums iepazīties. Atnāca Džeina un viņi devās pēc zirgiem. Selīna klusēdama gāja blakus Esmusam. Kaut kas lika viņai uzticēties šim puisim. Viņa dzirdēja elfu ierunājamies un tikpat klusi atbildēja. Nekas. Mana māte parādījās. Viņa teica man doties uz Siennu. Balsī bija skaidri jūtamas skumjas.

Iesūtīja: rudo lapu vilcēns ; laiks: 21.08.2007 22:43

-Saprotu.- Esmus tikko jaušami palocīja glavu. Šobrīd citus vārdus atrast ar kuriem varētu ko teikt, elfs nemācēja, visma zpagaidām. Skumjas šķita līdzīgas un reizē savādākas tām, ka'das izjuta viņš.
Ceļš uz rpeikšu vijās raiti, kaut arī nebija ilgs, vismaz pagaidām. Vēl ko vairāk varētu teikt vai jautāt viņš šobrīd nezināja, tāpēc pieklājīgi gāja blakus dēmonienei. Ja viņa izlems ko uzzināt, tad pavaicās pati vai pastāstīs, ja ko vēlēsies pavēstīt vai paskaidrot.

Iesūtīja: melomania ; laiks: 21.08.2007 22:55

Selīna vienkārši pamāja un turpināja iet uz priekšu. Dēmone nedaudz piešķieba galvu uz kreiso pusi un tad iejautājās. Emm. Vai tu man nevarētu kaut ko par sevi pastāstīt? Ja jau mums būs jāpavada kopā tik ilgs laiks, tad es gribētu kaut ko zināt par saviem ceļa biedriem. Viņa gaiši pasmaidīja un jautri paskatījās uz Esmusu.

Iesūtīja: rudo lapu vilcēns ; laiks: 22.08.2007 08:33

-Par sevi kaut ko pastāstīt? Tas nebūs viegli, jo nezinu ko teikt.- elfs uz mirkli šķita apjūkam, bet diezgan ātri atguvās. -Esmu meža elfs, kas lielāko savas dzīves daļu ir nodzīvojis savā dzimtajā ciematā un tai līdzās esošajā mežā, ne pārāk tālu no Rihiannas, kaut ari pilsēta nebiju vēl bijis. Ceļoji8s daudz es neesmu, vienīgi pa tuvāko apkārtni.- elfs uz mirkli eiturēja pauzi, bet tad pasmaidīja
Varbūt ja tu uzdotu sev interesējošos jautājumus, būtu vieglāk stastīt, jo nezinu ko tieši vēlies zināt.- varbūt tad būs arī vieglāk izlemt cik daudz stāstīt. elfs sev domās piemetināja. Visu šodien sastaptam cilvēkam izstāstīt nevarēja, vēl nevarēja zināt vai tas šo nformāciju neizmantos sliktiem merķiem. Tomēr gluži tā noklusēt arī nevarēja. Selīna bija viņu aizvedusi uz tādu kā svētnīcu sev, parādījusi daļiņu no sevis. Nepateitk viņai neko par sevi arī nevarēja.

Iesūtīja: melomania ; laiks: 22.08.2007 08:51

Selīna pasmaidīja un teica. Nu īsti nezinu. Varbūt pastāsti par to kur esi bijis. mācījies, vai ar ko nodarbojies. Kaut ko par sevi. Kas tev piemēram patīk. Bija grūti kaut ko izdomāt. Selīna vienkārši gāja uz priekšu. Spārni mazliet sāpēja, jo bija nospiesti zem mēteļa. Būs jāatrod brīdis, kad izlaist viņus. Selīna nodomāja un paskatījās uz pārējiem. Nez vai viņi nojauta, ka Selīna ir dēmons. Negribējās to stāstīt. Ja jau jāceļo kopā, tad viņi droši vien to tāpat uzzinās. Selīna nodomāja un nokāra galvu.

Iesūtīja: Lianjuks ; laiks: 22.08.2007 08:59

Leila jutās atšūta, piegājusi pie Selīnas viņa ieminējās. - Varu parunāt ar tevi citādi man ir ļoti vientuļi.. - ieskatījusies viņai acīs Leila nomurmināja. - Lūdzu, man tiešām ir vientuļi. - pār elfas seju pārskrēja šaubas un vientulība, bet paskatoties uz pārējiem acis savādi ievizējās.

Iesūtīja: rudo lapu vilcēns ; laiks: 22.08.2007 09:03

Elfs jau grasījās atbildēt, kad pie viņiem pienāca vēl viens elfs. Mazliet dīvains meža elfs, kas sevi iepreikš bija nosaucis par Gairliju un pagalvoja, ka Leila, krogā redzētā elfu meitene, kas nobijās no kentaura, bija viņam pastās'tijusi par šo ceļu. Vai varbūt viņš bija kārtīgi kaut ko nesadzirdējis? Par ālunu jau ennāca pārjautāt.
-Esmus Dinavs Dorejs. Atvainojiet, bet varbūt iepreikš kaŗ'tigi ensadzirdēju jūsu vārdu.- pieklājīgs balss tonis, peiklājīgs jautājums. Selīnai atbildēt viņš nolēma mazliet vēlāk.

Iesūtīja: melomania ; laiks: 22.08.2007 09:14

Selīna bija pārsteigta, kad pie viņas pienāca elfs un lūdz parunāties ar viņu. Esmus sevi iepazīstināja un palūdza atkārtot vārdu. Dēmone ieskatījās elfam acīs un gaiši pasmaidījusi teica.Protams. Kad vien vēlies. Mani sauc Selīna. Viņas acīs bija jaušams savāds prieks. Šķiet Esmus nevēlējās par sevi stāstīt elfa klātbūtnē, tādēļ klusēja. Selīna nopūtās un atkal paraudzījās uz elfu. Viņš izskatījās tikai kādus 18 gadus vecs. Jā. Elfi noveco vēlāk.

Iesūtīja: Lianjuks ; laiks: 22.08.2007 09:34

- Mani sauc Leila, bet es uzdodos par Geirliju meža elfu. Kādēļ tu nolēmi doties šai piedzīvojumā?- Leila pasmaidīja. - Nesaki pārējiem, ka esmu meitene.- izvilkusi no kabatas koka stabulīti ar rakstiņiem, viņa to iedeva Selīnai. - Tā jauki spēlē, ja gribi iemācīšu. Es tev viņu dāvinu. - acīmredzami elfa uzskatīja, ka izskatās pēc īsta elfu džeka, bet tā gluži nebija. Viņa vienkārši bija neliela egomāne un meloja pati sev. Leilas acis un deguns viņu nodeva.

Iesūtīja: melomania ; laiks: 22.08.2007 09:43

Selīna bija ļoti pārsteigta. Priecājos iepazīties Leila. Geirlij. Paturēšu to noslēpumā. Viņa noteica un tad atcerējās. Tu esi tā meitene, kurai bija bail no kentaura? Viņa skatījās uz Leilu un centās atpazīt agrāko sejiņu. Viņa iedeva Selīnai koka stabulīti. Paldies. Viņa to nopētīja rūpīgāk. Bet es nevaru to ņemt, tā ir tava. Es labprāt to iemācītos, bet es to nevaru pieņemt. Dēmone viņai uzsmaidīja un bija tiešām pārsteigta par tādu atklātību uzreiz.

Iesūtīja: rudo lapu vilcēns ; laiks: 22.08.2007 09:48

Puisis patiesībā izrādījās esam meitene. Protams, kaut arī Leilas seju ierpeikš vinš nebija nopētījis, rā'dijās, ka, lai arī kā meitene centusies maskēties, daudz aks no viņas vecās būtības palicis gan vaibstos, gan stājā. Sākumā Esmus domāja, ka tas ir kāds elfas radinieks, kas cenšas izliekties par mazliet savā'daku kā viņš patiešibā. ir.
Abu meiteņu sarunā elfs neiejaucās, bet pieklājīgi soļoja turpat teju blakus. Ja viņas vēlēsies ko zināt vai pateikt, tad viņu uzrunās, bet pagia'dam vaŗeja pa ausu galam klausīties apkaŗtējās sarunās un pavērot apkārtni.

Iesūtīja: Kī Kī ; laiks: 22.08.2007 09:55

OOC: Pārlecot laikam.

Kā aizgājis no pilsētas kroga, tā joprojām vecais burvis nebija uzradies. Viss palika kā sarunāts - vēlā vakarā "Zaļajā Pūķī". Viņam bija savas darīšanas pirms doties kopā ar tiem zaļknābjiem meklēt nepatikšanas un varbūt arī kādus galus no atbildēm, kuras viņiem likās, ka vajag.

Vakars. Viņi viens otram piestāvēja. Noplukušais krogs un vecais sakārnis. Pēc garā ceļa noguris, viņš pasūtīja piennu un maizi un tā tas viss atkal aizgāja par ēšanu. Kaut gan - viņš tikai gaidīja pārējos biedrus. Savu ceļasomu - raupja auduma maisu, pa pusei piemestu ar mantām - nolicis sev zem kājām un ieņēmis vietu kādā tumšākā kaktā, kādu šeit nudien netrūka, viņš rokās virpināja amuletu regulāra sešstūra formā, pēc laiciņa, šķiet apnicis, uzkāra to kaklā, paslēpa zem drēbēm un sakrustojis prikstus gaidīja.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 22.08.2007 11:17

Kentaurs gāja ļoti labā redzes lokā priekš Leilas . Majeks nebija ievērojis un dzirdējis par to, ka Leila ir šobrīd pārvērtusies par vīrieti, bet dzirdēja teikumu par to, ka viņam ir ļoti vientuļi un viņš vēlās parunāties. Kentaurs nedauz iesmējās un turpināja iet tālāk, ceļu viņš zināja pietiekoši labi, tākā nebija jauztraucās par apmaldīšanos.

Iesūtīja: Mr. Green. ; laiks: 22.08.2007 12:40

-Sveika, mans vārds ir Daniels, prieks iepazīties,- nakts elfs izsmeļši atbildēja.
-Ak, kā man sāp kājas,- Daniels novilka un centās neatpalikt no pārējiem. -Cerams, ka tos zirgus varēsim dabūt diezgan ātri, es te ilgi vairs neizvilkšu,- elfs noburkšķēja.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 22.08.2007 12:46

- Kas tad nu? - Errano pievērsa savas acis nakts elfam, - mēs vēl ne ceturtaļu stundas neesam ceļā, bet jau vairs nevari? Kāds iemesls?
Pēddzinis pats varēja nenoguris klejot dienām, tāpēc kaut kas tāds viņā radīja bažas par to, vai tikai Daniels nav nopietni slims. Varbūt viņam nemaz nevajadzēja iet tādā piedzīvojumā?

Iesūtīja: Mr. Green. ; laiks: 22.08.2007 12:51

-Nekas nopietns. Nu cerams, ka ne,- Daniels novilka, -domājams, ka alkahols maniem vecajiem kauliem nenāk par labu. Un man pašam ar ne!-
Puisis pats nezināja, kādēļ viņam tik ļoti sāpēja abas kājas. -Varbūt man nemaz nevajadzēja doties šajā "ekskursijā", vai "ekspedīcijā", kā daži to sauc. Šādā stāvoklī es drīzāk būšu nasta, ne palīgs pārējiem.-

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 22.08.2007 13:03

Kentauram bija apnicis tā nolāpīta elfa burkšķēšana un apstājies, viņš piegāja klāt pie elfa. Majeks paskatījies uz viņu, stingri teica.
-Davai beidz burkšķēt un kāp man mugurā. Es izskaitīju sev naudu un visu, kas man ir, ja, kas būs pazudis, mans pakavs rotās tavu pieri..

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 22.08.2007 13:07

- Labāk izlem, pirms nonākam līdz zirgiem, - zeltmatainais elfs brīdināja, - pēc tam būs par vēlu, ka nesanāk mums tevi ceļmalā atstāt, ko ļoti negribētos.
- Ei! - viņš paskaļi iesaucās, balsij uz vajadzīgo mirkli pārskanot pilnīgi visas citas skaņas, - mums dziednieks kāds ir?
Pēc tam viņš atkal pievērsās Danielam:
- Pēc Tava izskata man nešķiet, ka tavi kauli būtu tik veci, kā pūlies to iztēlot. Un es nepazīstu elfu, kuram jel kad būtu bijušas tādas problēmas ar alkoholu.

Iesūtīja: Mr. Green. ; laiks: 22.08.2007 13:17

-Labi, tie bija tikai minējumi,- nakts elfs atbildēja Errano. -Esmu izlēmis, tā kā mani piedāvā panest, tad es laikam turpināšu šo "ekpedīciju". Nedomāju, ka man ir vajadzīgs dziednieks. Tā ir gadījies arī iepriekš.-
Daniels uzkāpa kentaura mugurā. -Paldies,- elfs noteica, -neauztraucies, tev nekas nepazudīs.-

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 22.08.2007 13:24

- Nu, cienītais, - Errano šķelmīgi iesmiedamies uzrunāja kentauru, - es gan tik ātri nepiekristu nest laiskus gājējus. Ja nu vienīgi treniņa dēļ. Starp citu, kā jūs sauc? Es krogā nesadzirdēju. Mans vārds ir Errano, nāku no Vateršellas ezera apkaimes.
- Vecas vainas vajag ārstēt vēl jo vairāk, - viņš aizrādīja Danielam. - Tās par sevi mēdz atgādināt ļoti nelaikā parasti.

Iesūtīja: Mr. Green. ; laiks: 22.08.2007 13:28

-Jā, parasti tas notiek tieši nelaikā,- skābi noteica Daniels, -bet esmu ar šo vainu sadzīvojis jau no bērnības.-
Kad nakts elfs dzirdēja, kā Errano uzrunāja kentauru, viņš apjēdza, ka pats vēl nav iepazinies ar zeltmataino elfu.
-Vispār esmu Daniels, nakts elfs. Prieks iepazīties.-

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 22.08.2007 13:43

Kentaurs gandrīz nejuta, ka viņam uzkāpj virsū uz muguras, viņš ir dzirdējis, ka elfi bija viegli, taču ne jau tik viegli!
-Tas man ir kā treniņš un, lai viņš beigtu burkšķēt pa sāpošām kājām. Baigi kaitina mani tas.-
Majeks pasmaidījis, izstiepa roku un teica.
-Prieks, iepazīties Errano, es esmu Majeks!-

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 22.08.2007 13:49

Errano paspieda kentaura pastiepto roku un atsmaidīja pretī.
- Gatavs pakalpot, Majek!

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 22.08.2007 14:15

-Man arī! Domāju, ka mums abiem ies jautri!-
Kentaurs pasmaidīja un paskatījies uz Danielu, pēc tam uz Errano teica.
-Tad dodamies tālāk?-

Iesūtīja: Mr. Green. ; laiks: 22.08.2007 14:39

-Dodamies, dodamies, nav nekādas nepieciešamības stāvēt uz vietas,- Daniels uzsauca un iekārtojās nedaudz ērtāk uz kentaura muguras.
-Domājams, ka jā.-

Iesūtīja: Lianjuks ; laiks: 23.08.2007 17:54

- Nē, tagad tā ir tava.. - Leila pati pēkšņi apjuka, tas nebija viņas dabā draudzēties ar radībām ko viņa nepazīst, bet nu viņa sarunājas un dod dāvanu pilnīgi svešai radībai un tomēr Selīna viņai likās jauka. - Es tiešām tev to dāvinu, tu man liecies jauka un interesanta. Es taču drīkstu tevi uzrunāt uz tu? - Elfa noskurināja savas austiņas un pasmaidīja. -Kādi vēji tevi šeit atpūtuši?

Iesūtīja: melomania ; laiks: 23.08.2007 18:43

Selīna ieskatījās elfai acīs un viegli nosarkstot negribīgi pieņēma stabulīti. Nu, paldies. Varbūt tu jau tagad man varētu iemācīt viņu spēlēt? Un drīksti mani uzrunāt uz tu. Viņa arī pasmaidīja un teica. Man bija jāapciemo kāda īpaša vieta. Tad paskatījusies pelēkajās debesīs nopūtās un jautāja. Bet kā ir ar tevi?

Iesūtīja: Mākoņkaķis Aurēlija ; laiks: 24.08.2007 19:40

OOC: esmu atpakaļ.

tā kompānija sekoja Džeinai, kad jau bija redzama paliela saimniecība ar laukiem zeltainas labības. Tiesa gan, kāds ar asāku redzi pamanītu ka apkārt auglīkajiem laukiem ir tukša, cieta zeme, un to pašu lauku ietvēra smalku diegu sēta, kura ik pa brīdim uzzibznīja.
Pie sētas sēdēja vīrs labākajos gados ar blondiem matiem, tādiem pašiem kā Džeinai.
-Labdien! Jūs laikam esat Džeinas ceļa biedri? Labprāt jums palīdzētu, kā vien spētu, taču diemžēl daudz dot nevaru, kā vien 7 zirgus. Diemžēl pārējos mums vajadzēs saimniecībai....-
Kamēr vīrs runāja, daži manīgākie elfi sajuta uz brīdi tādu kā vibrāciju no zemes, taču pārējie, kuri nebija mācījušies sajust mazākās pārmaiņas dabā un sekot pēdām (a.k.a. tikai tie no Zagļu klases var sajust tās pārmaiņas)....

Iesūtīja: Lianjuks ; laiks: 24.08.2007 21:21

Pasmadījusi un pielikusi Selīnas jauno flautu pie lūpām Leila parādija kā nospēlēt do un tad re .. Kad Leila deva flautu atpakaļ Selīnai lai viņa atkārto notis elfa sastinga, jo sajuta kaut ko zem zemes.. vibrāciju. Noskurinājusies viņa iedeva flautu Selīnai un pasmaidīja. - Domā mums visiem ar septiņiem zirgiem pietiks?

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 24.08.2007 21:27

Kentaurs apstājās un izdzirdēja par zirgiem. Paskatījies uz Danielu, Majeks teica.
-Lūk zirgi! Tu pats nokāpsi, vai man tev palīdzēt?-
Viņš nosmīnēja. Kentaurs nejuta dīvaino vibrāciju, laikam viņa pakavi pārlieku traucēja.

Iesūtīja: melomania ; laiks: 24.08.2007 21:33

Selīna uzmanīgi skatījās uz stabulīti un kad dabūja to atpakaļ, pielika pie lūpām un centās nospēlēt tās pašas skaņas. Sanāca visai labi. Viņa paskatījās uz Leilu un paraustīja plecus. Es nezinu. Divi var sasēsties uz viena zirga. Viņa paskatījās uz Džeinas tēvu un pieklājīgi teica. Paldies jums. Es domāju, ka mums pietiks ar septiņiem zirgiem. Es varu jāt ar kādu kopā. Nav jau nekāda lielā nelaime.

Iesūtīja: Lianjuks ; laiks: 24.08.2007 21:41

- Varam jāt kopā.. Es augmā esmu maziņa un tādējādi aizņemšu maz vietas un vēl pietam varēšu turpināt tev mācīt spēlēt flautu. Starp citu es devos šai piedzīvojumā, jo negribu krist savos niķos par ko negribu runāt. Zirgi tiešām nav nelaime, bet kentau.. - elfa noskurinājās viņai no kentauriem tiešām bija smaga fobija.

Iesūtīja: melomania ; laiks: 24.08.2007 21:57

Labi. Es tiešām gribētu iemācīties spēlēt flautu. Starp citu. Kādēļ tev ir tik lielas bailes no kentauriem? Selīna jautāja, paskatījusies uz aizmugurē stāvošo kentauru un tad ieskatījās Leilai acīs. Viņa bija nedaudz cerējusi, ka varēs ceļot kopā ar Esmusu, jo viņa vēlējās beidzot par viņu kaut ko uzzināt, taču tam gan jau atradīsies laiks.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 25.08.2007 10:48

Errano noskatīja zirgus, tad paskaitīja, cik viņi te ir. Kentaurs, kuram, protams, zirgu nevajag, Selīna, Esmus, Daniels, Niveuss, Nika, Džeina pati un paredzams tas sagrabējušais večuks. Deviņi, ieskaitot elfu pašu. (OOC - ceru, ka pareizi saskaitīju!)
Zeme zem kājām atkal nodrebēja. Nav miera, nav! Nekas nav beidzies, un pēddzinis nostiprinājās pārliecībā, ka jāiet un jānoskaidro viss, ko var. Vienīgi viņš šaubījās, vai to būtu prātīgi darīt tik lielā barā, bet pagaidām nav izvēles.
- Vienam pietrūkst, - viņš noteica. - Es varu iet kājām, tā nav nekāda problēma.

Iesūtīja: melomania ; laiks: 25.08.2007 13:01

Nē, Errano. Es jau teicu, ka ar kādu jāšu kopā. Mēs ar Le.. tas ir Geirliju, varam ceļot uz viena zirga. Tā tiešām nav problēma. Ja nu vienīgi zirgam. Bet diez vai mēs būsim pārāk smaga nasta. Viņa noteica un skatījās uz zirgiem viņu priekšā. Tur bija kāds skaists melns zirgs ar baltumu uz pieres. Tas pievērsa Selīnas uzmanību un viņa nevarēja vien sagaidīt, kad varēs pieiet pie tā un pārlaist rokas gludajai spalvai.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 25.08.2007 13:12

- Tad es vēl nepieskaitīju Geirliju, - elfs atteica. - Diviem pietrūkst, vienam, tātad, tāpat jāiet kājam.
- Ņemiet kādu spēcīgāku, varbūt, re, to! - un Errano ar roku rādīja tieši uz to melno zirgu ar laucīti pierē, kuru bija noskatījusi Selīna

Iesūtīja: melomania ; laiks: 25.08.2007 13:24

Nu tad vēl kādam būs jājāj ar kādu kopā. Selīna pasmaidīja un paskatījusies uz Errano norādīto virzienu ieraudzīja, ka viņš rāda uz melno zirgu. Tieši to jau biju domājusi. Viņa atbildēja un lēnām gāja pie zirga. Piegājusi pie viņa, Selīna noglaudīja tā sānus un maigi pārbrauca ar pirkstiem pāri pierei. Sveiks. Viņa klusi nočukstēja un tad pajautāja. Kā viņu sauc?

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 25.08.2007 14:12

Kentauram visu laiku metās šaubas par Geirliju, it īpaši jau pa vārdu un pa to, ka viņš arī baidās no Majeka. Piegājis pie Geirlija, kentaurs teica.
-Klau.. es ''iepazinu'' tikai vienu cilvēku, kas no manīm tā baidītos, tu man neliecies kā otrais un kapēc tu uzrunā sevi tā it kā tu būtu sieviete? Pārāk bieži atradies pie māmiņas un spēlējies ar meitenēm?-

Iesūtīja: Lianjuks ; laiks: 25.08.2007 19:44

Kad Selīna uzdeva jautājumu par kentauriem Leila strauji mainīja sarunas tematu. - Tu zināji, ka melnā krāsa nepārspīlētos daudzumos dara cilvēku laimīgu un iedvesmo. - Leila noskatījās kā Selīna pieiet pie kāda skaista zirga ar zvaigznīti pierē, bet tai pašā mirklī pie viņas auss atskanēja kentaura balss. Pirmā mirklī Leila gribēja bailēs iekliegties, bet tad saņēmusies pagriezās. Sejā atspoguļojās dusmas. Izvilkusi no azotes dunci viņa uzlēca uz kentaura muguras un teica. - Ja tu kaut reizi nosauksi mani par skuķi, vai aizvainosi manu ģimeni es ar šo tev.. Zini, tas ka man neliekas tādi hibrīdi kā tu jauki, tas nenozīmē, ka es esmu skuķis un man no tevis bail. Jā, es domāju ka tādi kā tu ir problēma. Staigājoši briesmoņi. - nolaidusi dunci viņa nolēca no kentaura muguras un gaidīja ko viņš darīs. Viņa nebrīnītos, ja kentars gribētu viņu nožmiegt.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 25.08.2007 20:23

Noskatījies neparasto "priekšnesumu", Errano nesteidzīgi pagriezās pret Seilīnu, kura glāstīja melno zirgu, un pavaicāja:
- Tu joprojām vēlies jāt kopā ar šo elfu?
Zeltmatainajam elfam tas šķita tīrais neprāts. Viņš neatzinīgi pašūpoja galvu iešķībi noskatīdams nesavaldīgo būtni, kas viņam aizvien mazāk atgādināja to, kas bija viņš pats - tīro elfu.

Iesūtīja: melomania ; laiks: 25.08.2007 20:40

Selīna paskatījās uz Leilu un Majeku, kuru starpā bija izcēlies strīds un elfa gandrīz pārgrieza kentaura kaklu. Selīnai radās nopietnas raizes par savu dzīvību, un viņa atgāja nost no zirgiem. Zini, tagad es par to neesmu tik droša. Bet vēl joprojām ceļošu ar kādu kopā. Nav jau izvēles. Bet ir jābūt kādam iemeslam, lai viņš tik ļoti ienīstu kentaurus. Viņa nošūpoja galvu skatoties uz Leilu.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 25.08.2007 21:14

- Jā, iemeslam ir jābūt, - pēddzinis piekrītoši pamāja ar galvu, - un ne tikai naidam, bet arī šādai uzvedībai. Sāku bažīties, kā mums būs ar saskaņotu rīcību bīstamākos brīžos, kā šis. Nemaz nerunājot par ikdienu.
Tieši šobrīd viss apkārt izskatījās visai ikdienišķi. Ja nebūtu nesenā zemes sakustēšanās, gandrīz varētu aizmirst, kāpēc viņi dodas ceļā.

Iesūtīja: melomania ; laiks: 25.08.2007 21:24

Selīna smagi nopūtās. Es nezinu. Bet briesmu brīžos mēs aizmirstam nesaskaņas mūsu starpā un ienaidnieki sadarbojas, lai izdzīvotu, jo viņi saprot, ka citas iespējas nav. Pašlaik mums atliek vienkārši nelaist abus vienu pie otra. Viņa vēlreiz nopūtās un gaidīja, kas notiks tālāk.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 25.08.2007 21:28

- No aizmirstām nesaskaņām līdz iepriekš saskaņotai rīcībai ir milzu solis, - Errano paskaidroja, - kā mēs kaut ko spēsim sarunāt, ja neprastīsim apvaldīt savu nepatiku pret otru? Bet nu labi, varbūt es par daudz par to domāju. Vienkārši esmu pieradis iztikt viens pats, tas atstāj pēdas raksturā. Ceru, jūs atvainosiet mani par zināmu nesabiedriskumu.

Iesūtīja: melomania ; laiks: 25.08.2007 21:41

Es ceru, ka viņi sapratīs kāda ir situācija un apslēps savu naidu. Viņa klusi noteica un paskatījās uz elfu. Neuztraucies. Es spēju tevi saprast.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 25.08.2007 22:15

- Es drīzāk ceru, ka viņi noskaidros šī naida cēloni, lai ar to izbeigtu uz visiem laikiem, - Errano pasmaidīja.
- Šie divi, tas ir redzams, tiekas pirmo reizi, nevar viņiem būt iemesls tīri personiskam naidam.
Viņš mainīja tēmu, atstādams meža elfa un kentaura nesaskaņas nokārtot viņiem pašiem.
- Tu esi karotāja? Es redzu Tev uz muguras zobenu, un man tas neizskatās parasts ierocis. Vai tiesa?

Iesūtīja: melomania ; laiks: 25.08.2007 22:44

Selīna arī pasmaidīja. Piekrītu. Bet tad viņa piemetināja. Šķiet es varu saprast Geirliju. Redzi, kad tev kāds ir nodarījis pāri, tad visi, kas ir kaut līdzīgi, šķiet tādi paši kā viņš. Un tu vēlies atriebties viņam par nodarīto, kaut vai viņš nav vainīgs. Asa sāpe iedūrās sirdī. Ceru ka tu saprati. Viņa nolaida skatienu un pavērās uz melno zirgu. Īsu mirkli valdīja klusums, līdz Errano uzdeva viņai jautājumu. Jā, esmu. Un šim zobenam ir liela vērtība manās acīs. Es to nopirku kādā noplukušā krāmu veikaliņā, bet tas ir ļoti īpašs ierocis. Viņa īzņēma to no maksts un tas viegli iegailējās gaiši zilā krāsā. Selīna aizvēra acis un juta kā enerģija ieplūst viņas ķermenī. Viņa paskatījās uz to un nopūtusies ielika to atpakaļ.

Iesūtīja: rudo lapu vilcēns ; laiks: 26.08.2007 07:29

Un beidzot viņi nonākuši tur, kur vedusi Džeina. Gājiens nebija ilgs, pavisam noteikt nē, arī tāls ne, tomēr vieta, kur tagad pulciņš atradās, šķita savāda. Esmus nebija īsti pārliecināts, vai zibeņošana starp diegiem (savādāk to grūti nosaukt) bija tikai acu māns vai īstenība. Un kas to izraisīja?
Uz mirkli elfs saspringa. Bija noticis kaut kas savāds, tāda kā vibrācija no zemes. Šķiet pārējie to neizrādīja, ja arī bija sajutuši. Varbūt vienīgi kāds elfs uz mirkli palika saspringtāks, taču ne tik ilgi, lai tam par iemeslu nebūtu kaut kas cits, mazāk nozīmīgs.
Pret saimnieku Esmus tikai palocīja galvu, šobrīd runātāji bija citi. Dažiem ieminoties par jāšanu uz viena zirga, viņš apmeta īsu skatienu uz dēmonienes pusi, taču zināja, ka dzirdējis viņu apvienojamies ar Leilu/Greiliju, lai dotos tālāk viena zirga mugurā. Esmus labprāt būtu viņai piedāvājis vietu uz viena zirga, lai uzzinātu ko vairāk un varbūt iepazītu tuvāk, taču nācās atlikt.
Septiņi zirgi. Šķiet pulciņā ļaužu bija vairāk kā septiņi. Elfs skaļi to neteica, bet bija gatavs skriet arī kājām, ja nepieciešams.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 26.08.2007 11:03

Errano pašūpoja galvu kā šauboties:
- Es nekad neļauju savai patikai vai nepatikai būt tā - vispār, un attiecināt to uz visiem, ko sastopu. Nav divu vienādu būtņu, lai cik pēc izskata vai rakstura tās nebūtu līdzīgas. Un tas ir liels apvainojums, ka mani ieraksta kādā iepriekš noteiktā vietā tikai tāpēc, ka esmu kādam līdzīgs. Es neesmu viņš, un otrādi. Jā, var saprast pirmā brīža reakciju, bet ja tā tāda ir arī turpmāk, tad tas par to, kurš netiek pāri saviem aizspriedumiem, neko labu neliecina. Sirdi nevar apmierināt ar atriebību kādam citam, kā vien tam, kurš nodarījis pāri. Nevar, lai gan sākumā šķiet, ka tas ir iespējams.
Viņa seja palika noslēgtāka, izskatījās, ka elfs atceras kaut ko no savas pagātnes. Tad viņš tā kā attapās un pasmaidīja.
- Parādi, lūdzu, to man! - Errano pastiepa roku pēc zobena. Tas tiešām šķita neparasts ierocis, tā vien gribējās to paturēt rokā.

Iesūtīja: melomania ; laiks: 26.08.2007 11:50

Selīna vairs neko nevarēja pateikt. Negribēja. Lai šis temats paliek aiz muguras. Pārāk nomācošs. Uz mirkli elfs it kā aizmirsās, bet tad pēkšņi palūdza viņai zobenu. Selīna paskatījās uz elfa pastiepto roku un mazliet satrūkās. Ām... Selīna nezināja ko darīt. Vai dot vai nedot? Kaut kas neļāva tik viegli elfam iedot šo zobenu. Viņa atkal izvilka to no maksts un paskatījās uz to. Tas atkal iekvēlojās gaiši zils. Viņa pastiepa zobetu uz priekšu un lēnām iedeva to Errano. Nedaudz uztraukta viņa paskatījās uz zobenu. Tas vairs nemirgoja.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 26.08.2007 11:58

* Nu bļāviens kko tik ģeniālu es nekad neesu redzējis uzlec kentauram uz muguras pie tam tur mr.green bija

Tiklīdz Geirlija( laikam ) leca nost, Majeks viņu uzreiz sagrāba aiz rokas un vienas kājas, turēdams elfu kājām gaisā. Kentaurs pievilka elfu sev tuvāk un ar niknu seju, teica stingri.
-Ja tu atpalikušais radījum man kaut reizi vēl piedraudēsi ar dunci, mani pakavi kropļos tavu ķermeni!-
Majeks palaida Geirliju vaļā, nemaz nedomādams pa to, vai viņš sasitīsies un priekšējos pakavus smagi atsita pret zemi.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 26.08.2007 12:40

- Neuztraucies, - Errano mierinoši noteica, un nevarēja saprast, kuram tas teikts - zobenam vei meitenei, - es gribu tikai apskatīties. Paskat, mirdzuma vairs nav, tātad neesi man domāts.
Viņš saudzīgi, bet stingru roku paņēma zobenu aiz spala un paris reizes to pavēzēja, izmēģinādams. Varēja redzēt, ka pēddzinis zobenu netur rokā pirmo reizi, lai gan viņam pašam zobena nebija.
Zobena aplūkošanu pārtrauca troksnis kaut kur netālu aiz muguras. Errano pagrieza galvu, un ieraudzīja kaut ko vēl neredzētu - kentaurs turēja elfu gaisā un izklāstīja viņam visu, ko domā par tādu uzvedību. Tas izskatījās tik jocīgi, ka pēddzinis sāka smieties.
- Majek, draugs, laid viņu vaļā, nav vērts! - Šie vārdi paspēja mazu mirklīti pēc tam, kad kentaurs to jau bija izdarījis.
Zeltmatainais elfs tikai nogrozīja galvu un, joprojām smaidīdams, atkal pievērsās ierocim sev rokās. Viņš to padeva atpakaļ Selīnai.
- Lielisks ierocis. Es nebrīnīšos, ja tam pašam būs dvēsele un savs vārds. Vai Tu zini tā vārdu? Tad jūs abi varētu saprasties vēl labāk.

Iesūtīja: melomania ; laiks: 26.08.2007 12:52

Selīna vienkārši pamāja ar galvu un droši iedeva to elfam. Šķiet, ka tā nebija viņa pirmā reize. Viņa vēroja elfu pētām zobenu un nomierinājās, bet tas pēkšņi atskanēja kāds troksnis un Selīna ieraudzīja Geirliju kājām gaisā. Kentaurs palaida to vaļā un elfs smagi nogāzās zemē. Leila! Viņa domās iekliedzās, taču lūpas palika nekustīgas. Uzmetusi dusmīgu skatienu kentauram un elfam, kurš smējās, Selīna paņēma zobenu atpakaļ un noteica. Pēc šī, es nedomāju, ka viņi tik viegli salabs. Un tur nav nekā smieklīga. Viņa piegāja pie elfas un notupās pie viņas. Tev nekas nekaiš? Viņa pajautāja un tad piebilda. Tikai ignorē viņu. Nemeties virsū. Savādāk būs vēl ļaunāk. Lūdzu. Zinu, ka esi dusmīga tagad un vēlēsies mani atšūt, bet uzklausi mani. Nav vērts. Neko nesaki. Viņa piecēlās un palīdzēja piecelties arī elfai. Pagājusi nost no viņas Selīna nu jau mierīgāk pievērsās Errano. Es nezinu tā vārdu. Kā to var noskaidrot?

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 26.08.2007 13:34

Kentaurs pagāja uz priekšu un nomurmināja.
-Atkal viņu uzrunā sieviešu dzimtē..-
Viņš paskatījās uz Errano un ar vieglu smīnu atbildēja pēddzinim.
-Neuztraucies Errano, tas bija tik viegls mājiens un nekas cits.-
Paskatījies uz pārējiem, Majeks teica.
-Es domāju, ka mēs varētu doties tālāk..-

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 26.08.2007 14:31

Izdzirdis, ko teica kentaurs un skaistā rudmate, Errano kļuva nopietnāks un sarauca uzacis.
Viņš atdeva zobenu tā saimniecei un, noteicis, - Mēģināšu noskaidrot vārdu, mazliet vēlāk, kad būsim jau ceļā, un būs vairāk laika, ja es nespēšu, tad to var pavaicāt kādam burvim, - pēddzinis pagāja uz meža elfa... elfietes? pusi un rūpīgi viņu noskatīja.
Tagad, tuvumā apskatot, Errano kļuva pilnīgi skaidrs, ka tā tiešām ir meitene, nevis puisis.
- Es nezinu, kāpēc tu mums spēlē tādu komēdiju, bet, ja esi puisis, tad arī rēķinies, ka pret tevi izturēsies kā pret puisi, - viņš teica.
- Neesi neko savainojis? Varēsi paiet?

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 26.08.2007 14:46

-Tač tur nekā nav, palaidu tik viņu no kāda metra, šaubos, vai būs ''viņš'' savainojies...-
Majeks nosmīnēja un nopētija apkārtni. Meža elfs, viņam patiešām likās ļoti dīvains, uzvedība un tas viss, pie tam kentaurs nekad nav redzējis nevienu, kas tik ātri iekarst un pārdroši metas virsū. Pienāca laiks nedaudz atsvaidzināt prātu un kentaurs novilka savu jauniegādāto ķiveri, kuru sāka pētīt.

Iesūtīja: Lianjuks ; laiks: 26.08.2007 15:05

- Viss kārtībā, tikai nedaudz nobijos. Man liekas, ka šis kentaurs pārāk spicē ausis svešās sarunās. Neuztraucies es nākam reiz centīšos būt savaldīgāks. - elfa noskurinājās un piegājusi pie skaistā melnā zirga ar zvaigznīti pierē to paglaudīja. Tas viss bija dīvaini, bet.. - Tu gan esi skaists.. - viņa paslavēja zirdziņu.

Iesūtīja: melomania ; laiks: 26.08.2007 15:17

Selīna paraustīja plecus un arī piegāja pie zirga. Viņš ir ideāls. Viņa klusi nočukstēja un paskatījās uz Leilu. Paklau. Labāk pārvērties atpakaļ. Viņi sapratīs, ka tu esi meitene. Redzi, Majeks jau ir aizdomīgs. Nemaz nesaprotu, kādēļ tu tā izdarīji. Visu šo laiku viņa bija glaudījusi zirga sānus un tad viņa paņēma kādu zāles kumšķīti un pastiepa roku uz priekšu. Nāc, paēd. Viņa zirgu mudināja un tas lēnām piegāja pie Selīnas un sāka ēst. Malacis. Viņa pasmaidīja un noglāstīja zirga purniņu.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 26.08.2007 16:32

- Tad labi, - Errano noteica un, viegli smaidīdams, pamirkšķināja kentauram un arī pagāja uz zirgu pusi.
Neizskatījās, ka pārējie ceļabiedri grasītos izvēlēties zirgus, tāpēc elfs nosprieda, ka viņš mierīgi var vienu noskatīt sev.
Izvilcis no somas maizes gabalu, viņš izvēlējās spēcīgu paliela auguma ķēvi, dūkanrudu baltskari (melna spalva ar izteikti rudu piejaukumu, krēpes un aste - baltas) dižciltīgi garām krēpēm un asti un, droši piegājis klāt, pacienāja to, reizē noskatīdams, ka šī ķēve nav vis vilkusi arklu, bet gan nesusi jātnieku.
- Skaista esi, daiļava! Stipra un skaista! Saukšu tevi par Fērantu, - elfs paslavēja ķēvi, atzinīgi papliķēdams tās kaklu un noglāstīdams purnu, kad glītais lopiņš ar savām mīkstajām lūpām nolasīja maizi no plaukstas.

Iesūtīja: Mākoņkaķis Aurēlija ; laiks: 26.08.2007 17:17

OOC: nevaru pacietīgi sagaidīt rītdienu. LET THE PARTY BEEEEGIN!

Kamēr tauta mierīgi izvēlējās zirgus, Džeinas tēvs fonā runāja, norādīdas uz baru zirgu, no kura izcēlās divas ķēves - viena bija baltā kā zirgs ar, kā par brīnumu, krēpēm visās varavīksnes krāsās ar spoži zilām acīm, kamēr otra - tumši pelēka ar dzeltenām acīm un dzeltenoranžīgā krēpēm, acīm redzot tā saucamās "feju zirgu" šķirnes, ļoti cēli un uzticīgi radījumi, taču ļoti ietiepīgi, daži tik lepni kā lauvas.
-Tā, melnā ar zvaizni pierē ir Narcise un dūkanrudā Fērante, ābolainais Mello ar savu Melodiju, jaunais un spirgtais kumeliņš Krauklēns, un mans lepnums, ķēve Irīda ar Sāru....
Bet tad viņš novērsās, palūkojies uz "diegiem" lauka malās. Uguntiņas uzzibznīja tālāk, taču tad notika neliels sprādiens ar spoži dzeltenām dzirkstelēm un pēc tam palika tikai vieni paši diegi.
-Nē.... Džeina, jūs BĒDZIET!-
Skaļi iekliedzies, vīrs metās pie Džeinas. Tūlīt, pēc pāris mirkļiem pēkšņi noskanēja, iespējams, skaļākais troksnis kādu citi bija dzirdējuši, un visa zāle, puķes un pat labība vienā mirklī sakalta. notika kas līdzīgs zemestrīcei, un no milzīgās plaisas metās gaisā stabi ar ledusaukstu ūdeni....

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 26.08.2007 17:50

Majekam priekšā izšāvās liels ūdens stabs un kentaurs iespurdzies palēca uz atpakaļ, tad blakus viņam atkal izšāvās ūdens stabs. Nedaudz saņēmis akmeņus pa sāniem, Majeks sajuta, ka zeme zem viņa sāk trīcēt un viņš uzreiz palēca tālāk uz priekšu, bet aiz viņa atkal izšāvās ūdens stabs.
-Kas pie visām deviņām ellēm notiek?!?-

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 26.08.2007 19:17

Errano vienā mirklī bija mugurā Fērantai, bez segliem un iemauktiem, kā jau elfi to paraduši. Ķēve nekavējoties lēca, apvienojusi savu saprašanu ar elfa pieredzi, un viņiem abiem izdevās izvairīties no ūdens šaltīm. Tikuši tik tālu, kad nejuta vairs drebam zemi, viņi apstājās un ķēve pēc nemanāma rīkojuma pagriezās iesāņus atpakaļ. Kas noticis ar pārējiem?

Iesūtīja: Mr. Green. ; laiks: 26.08.2007 19:19

Nakts elfs nokāpa no kentaura muguras. -Paldies par nešanu,- Daniels noteica.

Elfs tikko bija paspējis izvēlēties sev zirgu, kad atskanēja šausmīgā skaņa.
-Ak. Kas pie?- elfs nepaguva pabeigt, jo viņam nācās izvairīties no ledusaukstas ūdens šalts.

Iesūtīja: Nirnaeth ; laiks: 26.08.2007 20:49

Niveuss, kas joprojām klusēja un kautrīgi no malas nolūkojās visā tracī, savdabīgās zemestrīces laikā pēdējā mirklī bija paspējis palēkt malā un no galavs līdz kājām neaplieties ar ledusauksto ūdeni, kas aumaļām šļācās laukā no plaisas. Viņš tobrīd bija aizdomājies par to, vai spēs sakoncentrēties, lai kaut cik pienācīgi apņēmīgi paziņotu, ka var jāt arī ar kādu divatā uz viena kumeļa, jo bija visai viegls un neliels augumā.
Bet šķiet, ka liktenis bija sazvērējies un nemaz negrasījās viņam ļaut kaut muti atvērt. Un vēl jo lielāks kauns iemetās burvim vaigos, kad viņš saprata, ka nupat kā tāda nelaimīga skuķe bija iespiedzies. Ļoti nevīrišķīgi, īsāk sakot. Nolaidis roku, kas pati bija pieķērusies zem drānām un ādas paslēptajai sirdij, Niveuss pameta nepārliecinātu skatu apkārt.
-Visi dzīvi, visiem viss kārtībā?
Otra plauksta bija cieši sažņaugusies ap zižļa spalu un nobālējusi balta kā krīts.

Laikam jau Džeinas tēvam bija taisnība, viņiem bija jādodas prom pēc iespējas ātrāk. Niveuss noliecās pie zemes un satvēra pirkstos kādu nokaltušu, savītušu puķi, kas pirms mirkļa vēl bija ziedējusi koša un dzīvības pilna pie viņu kājām. Aplūkojsi to un skumji nopūties, viņš iedomājās kā būtu, ja šāda pati nelaime pārņemtu visu Vateršellas apkaimi un jauko, kluso ciemu, kurā viņš mitinājās, viņa kundzes skaisto dārzu un parku. Savā ziņā, tādas domas palīdzēja saņemties un klusā balsī iepīkstēties vēlreiz, -Kurš jās kopā ar mani? Musm patiesi vajadzētu doties ceļā... neizskatās, ka šī nelaime grasās gaidīt kaut mirkli.

Iesūtīja: melomania ; laiks: 26.08.2007 21:06

Selīna paskatījās uz savu zirgu ar pārsteigumu. Tevi sauc Narcise? Jauks vārds, bet vai es drīkstu tev dot kādu citu? Bet pēkšņi viss noziedēja un no zemes izšļācās ūdens. Zirgs salēcās un palēca sāņus. Selīna pagāja nost, taču bija atkal izmirkusi līdz ādai. Viņa nekur neredzēja elfu un steigā uzlecot zirgam mugurā taisījās jāt, kad pamanīja kādu elfu, kurš vēl mēģināja ar kādu sarunāt jāt kopā, pierikšoja pie viņa un teica. Kāp virsū! Nav laika tagad dalīt zirgus. Ātri!

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 26.08.2007 21:10

Errano ķēve, stāvot drošā attālumā, mazliet klīrīgi piesita ar priekškāju un skanīgi nozviedzās. Zirgu sauciens - nāciet visi šurp!
Viņš pats skatījās, vai ne ar vienu ceļabiedru nekas ļauns nav noticis, vai visi var tikt līdz šejienei, kur mierīgi varētu sakāpt zirgos un turpināt ceļu.

Iesūtīja: Nirnaeth ; laiks: 26.08.2007 22:37

Es neesmu nekāds nolādēts elfs, lai te lēkātu mugurā zirgiem. Niveuss nodomāja un ar aizdomām nopētījis Selīnas izvēlēto ķēvi, pieķērās ti kur nu varēja un visai neveikli, taču pārsteidzoši ātri uzstiberēja tai mugurā, tūlīt skaļi novaidēdamies un stingri, pat nedaudz nepiedienīgi cieši apvīdams roku ap jaunkundzes vidukli, lai nenokristu. Nebija jau tā, ka viņš ar zirgu nemācētu jāt, taču zināms respekts un atturība pret šīm radībām viņam bija ieaudzināta (neliels bērnības negadījums ar kritienu, izšļūcot no kāda sirmja segliem), bez tam, otrā rokā cieši bija jātur neparodzīgi lielā, garā nūja, bez kuras viņš vispār bija nekam nederīgs.
-Es visnotaļ ļoti, ļoti atvainojos, madam. viņš teju nedzirdami noburkšķēja, atkal pietvīcis biešu sārtumā. -Mēs drīkstam... jāt. Esmu iekārtojies, ja jūs tas interesē.
Neiedomājami! Pieaudzis vīrietis, burvis, puselfs, teju simt gadus vecs, bet uzvedas kā maza meitene, un jāj kopā ar sievieti, kas viņa vietā vada zirgu! Neiedomājami! Burvis labprāt būtu piedāvājies sēdēt priekšā un justies kā situācijas noteicējs, taču šis nudien šķita visnepiemērotākais mirklis, tāpēc viņš vienkārši iekoda sev mēlē un samiedza acis, klusi lūgdamies, lai neizgāžas kā veca sēta.
Tā, atlsābinies, elpo dziļi. Tev šobrīdi ir svarīgākas lietas par ko uztraukties, labus iespaidus varēsi radīt citreiz. Šeit notiek kaut kas ļauns un tev ir jāglābj arī savs ciems no tā? Galu galā, tu esi sardzesvīrs vai neesi?
Taču, Errano ķēvei tālāk skanīgi nozviedzoties, viņš salecās un spalgi, apvaldīti iespiedzās, sažņaugdams Selīnas drānas vel ciešāk plaukstā. Ak, ko tu centies apmuļķot, Niveuss, tev pat no peles būtu bail!

Iesūtīja: rudo lapu vilcēns ; laiks: 26.08.2007 23:33

Pēkšņie notikumi paŗsteidza elfu. Esmus juta, ka kaut kas nav tā kā vajag būt, jau kopš mirkļa, kad iedebējās zeme, bet tagad pavisam noteikti bija tā kā tam nevajadzētu būt.
Piesteidzies pie tuvākā zirga, skaistās ķēves Irīdas. Plauksta viegli uzgūlās sirga kaklam, kamēr otra, mieirnoši centās glaštīt purnu. Ķēve bija neparasta, vismaz elfa acīm. Bet zirgus necik daudz viņš nebija redzējis.
Ledusaukstais ūdens satrauca, bet Esmus centās izturēties pēc iespējas mierīgāk.
-Kuš, skaistulīt, tūlīt tiksim prom no šejienes, labi?- elfs nebija pārleicina'ts vai zirgs viņu saprot, taču galvenā doma bija ar mierīgo balss toni palīdzēt ķēvei aprimt.
Ilgi nekavēdamies, Esmus pēc mirkļa veikli uzkāpa Irīdas mugurā. Nedz apaušus, nedz seglus elfam nevajadzēja. Ar ceļgaliem un roku ksutībām vadot zirgu, viņš pārlaida skatienu paŗi tuvākajai apkārtnei, lai pārliecinātos, ka neviens nav palicis.

Iesūtīja: melomania ; laiks: 27.08.2007 05:56

Selīna juta kā burvis apvij rokas ap viņas vidukli pat mazliet par stingru, taču tagad nebija laika domāt. Tad viss kārtībā? Labi, jājam. Turies. Viņa pieliecās un noteica. Narcise, ved mūs pie pārējiem. Tālumā iezviedzās Errano ķēve, aicinot pārējos pie sevis. Skrien! Selīna piesita papēžus pret zirga sāniem un tas metās uz priekšu cauri ūdens stabiem. Pēc mirkļa viņi jau bija tikuši drošībā un Selīna smagi nopūtās. Esam klāt. Viņa teica Niveusam un sāka maigi glaudīt ķēvi, mierinot to. Viņa noskatīja klajumiņu, kur viņi atradās. Daniels, Majeks, Džeina, Geirlijs un Džeinas tēvs vēl bija tur. Esmus jau jāja pie viņiem.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 27.08.2007 10:00

Majeks sāka jāt prom no ūdens stabu vietas uz Selīnas un Esmusa pusi. Kentauram gan priekšā gan sānos, sprāga ārā ūdens stabi, apmētājot kentauru ar akmentiņiem, daži viegli viņu ievainoja, bet Majeks nepadevās un jāja ārā cik vien ātri spēj. Kad jau kentaurs bija gandrīz ticis laukā, viņam pēkņši zem kājām izšāvās stabs, aizmetot viņu tālāk uz priekšu. Nosēdies ar nepatīkamu blīkšķi, Majeks, piecēlās atkal kājās un elsodams skatījās kā pārējiem sokas.

Iesūtīja: Mākoņkaķis Aurēlija ; laiks: 27.08.2007 11:39

Uz brīdi likās, ka tracis beidzās tikpat pēkšņi, kā sākās, jo ūdens stabi norima un troksnis apklusa. Zirgi, kuri vēl bija palikuši, bailēs bēga iz lauka malu.
Taču Sāra, viena no feju ķēvēm, nekur nebija redzama....

Iesūtīja: Mr. Green. ; laiks: 27.08.2007 13:39

Daniels bija manāmi uztraucies. -Kas tas bija? Vai visi vesali?- elfs atkārtoja vairākas reizes pēc kārtas.
-Krauklēn, Krauklēn,- elfs sauca savu izvēlēto izvēlēto zirgu, kuram pat vēl nebija apsēdies mugurā.
-Vai visi sveiki un vesali?-

Iesūtīja: Mākoņkaķis Aurēlija ; laiks: 28.08.2007 07:07

Viss troksnis apklusa uz brīdi, bet tad notika vairākas lietas vienā sekundē - pēkšņi visa zeme vienkārši iegruva un vienā mirklī piepildījās ar ūdeni. Zirgi, tie kuri bija vēl bez jātniekiem, cik vien ātri varēja izķepurojās ārā un aizbēga uz mežmalu. Un tad, šis murgam līdzīgais notikums, beidzās.
Džeinas tēva saimniecības vietā tagad pletās miniatūrs ezers.

Iesūtīja: rudo lapu vilcēns ; laiks: 28.08.2007 15:32

Ilgu laiku kavēties nevarēja. Reljefs, ka'rādījās bija nolēmis strauji mainīties. Viena malas, šķiet ūdens izskalota, iegruva, tādēļ Esmus pamudināja Irīdu auļot uz kādreizējo lauka malu, kur jau bija redzami Errano un Selīna.
Tik tikko paguvis aizjāt pietiekami tālu, Esmus ļava ķevei soli palēlināt, lai apraudzītos uz to, kas noticis ar Džeinas tēva saimniecību. Varēja redzēt satrauktos zirgus, kas metās prom. Bet vai šeit bija visi ceļabiedri, kas pieteicās krodziņā?
Mieirnoši glāstot ķēves kaklu un veories jaunizveidotajā ezerā, Emus jutās nedaudz apmulsis. Šī rādījās paŗstiedozša diena, kaut arī reljefa maiņa nebija nekas neparasts šajā pārmaiņu laikā.

Iesūtīja: Antaress ; laiks: 29.08.2007 18:07

OOC: Atvainojos par ilgo kavēšanos
Brīdi Nika stāvēja, nespēdama izšķirties vai mēģināt tikt zirgam mugurā vai pašas spēkiem mēģināt tikt kādā drošākā vietā. Taču jāšana pilsētas meitenei nudien nebija stiprā puse. Viņa apstājās, ievilka dziļi elpu un pēdējā brīdī, pirms zeme iebruka tika drošībā, blakus Errano. Kaut arī izpeldēties neaguva, vienalga slapja. Lūk pāris jātnieki tuvojās, laikam Esmus: visus ceļabiedrus Nika vēl nezināja saukt vārdā.
Sasodīts, ka tikai zirgi nebūs dabūjuši galu, viņa teica īpaši ne pie viena nevērsdamies, bet laikam jau Errano, kurš atradās vistuvāk.

Iesūtīja: Kī Kī ; laiks: 29.08.2007 21:06

Sedrenuss bija paspējis jau iztukšot vīna kausu un tagad strēba vēsu ūdeni, kas zina kādu apsvērumu dēļ. Varbūt naudas tā pamazāk (burvim par kuru baumo, ka viņš palēnām nosūc visus, kuriem ir pa kādam grēciņam, kura dēļ nosūkt?!), varbūt negribēja iereibt (viņa vecumā un ar tādu rūdījumu?!), varbūt vienkārši gribēja dzert ūdeni. Lai nu kā - viņš gaidīja. Viņi nenāca. Nebija jau norunāts precīzs laiks, bet viņam nepatika neskaidrības un nu jau nāca uz pusnakti. Vispār jau tādam kā viņs nekādu neskaidrību un neprecizitāšu nemaz nevar būt - pamēģini burties un izspiest tā uz labu laimi, ja nu izdodas. Nē, visam bija vajadzīga stingra kārtība. Un viņam likās, ka viņš noteikti nebija kļūdījies, ka tie lielie gājēji un pasaules glābēji tādi gaisa grābšļi vien ir. To pierādīja viņu kavēšanās. Ja nebija beigti vai gūstā, tad nekas tāds nevarēja būt. Kas velns parāvis tā par komandu, kas piešņāc viens otru jau pirmajā reizē?

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 29.08.2007 21:21

- Viena nav, - Errano atbildēja, - bet vai paši te esam visi?
Viņš skatījās un skaitīja. (OOC - GM, kuri tur ir tuvumā?)
- Man šķiet, ka te lieki kavēties būtu muļķība. Dosimies, tie, kas ir.
Viņš pagrieza ķēvi un lēnām sāka jāt uz norunāto pusi, uz krogu.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 29.08.2007 21:26

Majeks, nedaudz atpūties, sāka sekot Errano, bet pēc brīža nedaudz ievaidējās un sašķobījās. Paskatījies uz saviem sāniem, viņš ievēroja, dažus akmeņus sev zirga sānos ( ) un brūces. Izrāvis akmeņus, kentaurs teica.
-Kādam nav apsēji?-

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 29.08.2007 21:35

Elfs pagrieza Fērantu atpakaļ. Piejājis tos pāris soļus līdz kentauram, viņš pieliecās un nopētīja ievainojumus.
Tad no savas somas izvilka mazu turziņu, no kuras savukārt - sauju kaut kā, kas izskatījās pēc sažuvušām dadžu lapām. Pēddzinis saberza plaukstās lapas un bez ceremonijām ieberzēja Majekam ievainojumos.
- Sadzīs! Nekādus apsējus nevajag, - viņš noteica, likdams nost zāles.

Iesūtīja: melomania ; laiks: 29.08.2007 21:36

Selīna skatījās uz ezeru viņas priekšā. Pirms mirkļa tur atradās Džeinas tēva saimniecība. Visi zirgi bija paglābušies kur nu kurais un tagad satraukti zviedza mežmalā. Dēmone juta savas ķēves uztraukumu un pieliecās pie tās. Viņa paglaudīja kaklu un klusi noteica. Mieru, tikai mieru. Neuztraucies. Viss jau ir garām. Sieviete vēlreiz palūkojās uz ezeru un juta, ka kāda pietrūkst. Viņa nemanīja feju ķēvi un Džeinu un viņas tēvu. Pagaidi Errano. Es neredzu Džeinu un viņas tēvu.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 29.08.2007 21:38

Majekam, nebija diez ko patīkami, ka viņa brūces bez liekas brīdināšanas sāka berzēt. Kentaurs knapi novaldīja savas uz doto brīdi dusmas, lai neiekrautu elfam. Bet tiklīdz viss bija beidzies, viņa dusmas pārgāja un viņš pasmaidījis uzlika roku uz Errano plecu.
-Paldies tev draugs.-

Iesūtīja: Mr. Green. ; laiks: 30.08.2007 15:29

Daniels bija pamatīgi pārbijies no plaisām zemē un ūdens stabiem. Viņam ļoti sāpēja kāja, tādēļ pirms brīža viņam bija ļoti grūti izvairīties no ledusaukstā ūdens.
-Cerams,- Daniels paskatījās uz Errano pusi, -tfu.-

Iesūtīja: Lianjuks ; laiks: 31.08.2007 14:23

- Tfu, pu.. - nez no kurienes uzradās slapjā Leila. - Kurš uzlaida gaisā aku? Skaisti! - norāvusi milzīgos zābakus viņa izlēja no tiem ūdeni un zizli. Noslaucijusi zizli mutautā viņa nopūtās. - Vai tiešām, pat zeme sākusi mums uzbrukt? - novilkusi cepuri viņa izpurināja savus garos, slapjos, sudrabainos matus.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 31.08.2007 14:28

Errano pasmaidīja. Skat! kādi "viņam" skaisti, gari mati.
- Ciki mēs te esam? Dodamies projām!
Elfam nebija vēlēšanās sagaidīt, kad zeme iebruks arī te, kur viņi pašlaik stāvēja.

Iesūtīja: rudo lapu vilcēns ; laiks: 06.09.2007 14:18

Esmus pārlaida skatienu laukā izkļuvušajiem ceļotājiem.
[b]-Drošāk būtu paiet kaut kur tālāk. Nevar zināt vai te viss jau rimies.-[b] elfs atbildēja un viegli pamudināja ķēvi doties nedaudz uz priekšu.
Ar acs kaktiņu pamanīti tika arī pārējie zirgi. Ilgi nedomādams elfs devās uz to pusi, klusi cerēdams, ka pārējie zirgi, redzēdami, ka viņš jāj ar Irīdu - vienu no viņu ganāmpulka, projām nemetīsies.

Iesūtīja: Mākoņkaķis Aurēlija ; laiks: 06.09.2007 16:06

OOC: pasteidzināšu notikumus dēļ iekavēšanās. centīšos laboties.

Zirgu sadalīšana - Esmus ar Selīnu ir uz Irīdas, Nika un Leila uz Mello, Niveuss uz Melodijas, Errano ir uz Fērantas, Daniels uz Narcises (vai kā jūs viņu nokristīsiet ) un jūs aizvedīsiet Krauklēnu uz Zaļo pūķi pēc Sedrenussa.

Visi bija sveiki un veseli un no tā brīža, kad pārliecinājās ka visiem viss ir kārtībā un sadalīja zirgus, bija pagājusi vairāk nekā stunda, tāpēc vajadzēja pasteigties lai Sedrenuss, kurš gaidīja Zaļajā pūķī nepārdomātu un neaizietu.
Tā, kad jau bija satumsis, pie Zaļā pūķa durvīm kāds pieklauvēja un grupiņa ienāca iekšā, klusībā meklēdami veco burvi. Vai viņš ticēs, ka Džeina ar savu tēvu un vienu no zirgiem pazudusi mīklainajā dabas parādībā?

Iesūtīja: Kī Kī ; laiks: 06.09.2007 16:17

Un tagad viņi visi tā neuzkrītoši iegāzās pa kroga durvīm. Kāds ienākt un vienkārši paziņot, ka viņi ir ieradušies nevarēja? Kopā ar viņiem iet bija tas pats, kas doties medībās ar stipri smakojošu, sadzērušos lopkāvēju.

Paliksim šeit vai dosimies tālāk?

Iesūtīja: melomania ; laiks: 08.09.2007 22:13

Viss likās beidzies un viņi beidzot sadalīja zirgus. Selīna jāja kopā ar Esmusu, kāda meitene ar Leilu, Niveuss, Errano un Daniels vieni paši, bet Krauklēns palika vecajam burvim. Nu jau drīz visi bija nonākuši pie Zaļā pūķa un devās iekšā, taču Selīna izlēma palikt ārpusē pie zirgiem.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 09.09.2007 11:43

Errano nokāpa no Fērantas, papliķēja kaklu, paslavēja un pieteica tagad stāvēt un gaidīt. Viņš ķēvi nepiesēja, zinot, ka viņa nekur projām neies.
Elfa ieiešanu krogā, tāpat kā pirmīt tur, pilsētā, neviens nepamanīja. Viņš vienkārši it kā pēkšņi bija kroga koptelpā. Jā, drūmais burvis, vismaz elfs domaja, ka tas ir burvis, dirneja te.

- Dosimies! Mēs dažus pa ceļam jau esam pazaudējuši, nevajag gaidīt, lai arī te kas notiek, - pēddzinis gluži mierīgi, klusā balsī atbildēja.
- Mums tagad nevienā vietā nevajadzētu uzkavēties ilgi, es tā domāju.

Errano pagriezās un devās atkal ārā, kur nesteidzīgi, bet arī lieki nekavējoties, uzkāpa mugurā ķēvei un bija gatavs atsākt ceļošanu.

Iesūtīja: Kī Kī ; laiks: 10.09.2007 22:33

Sedrenuss sekoja elfam, apstiprinot savas aizdomas, ka viņš ir viens no tiem, kuri ir apveltīti ar kādu daļu prāta. Un kur būtu mans zirgs?

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 11.09.2007 09:33

Errano ar roku parādīja uz burvim domāto zirgu.
- Tas! Viņu sauc Krauklēns.

Ķēve nemierīgi pamīņājās, gaidot brīdi, kad varēs atsākt soļot.

Iesūtīja: Kī Kī ; laiks: 12.09.2007 16:18

Krauklēn... Ar zirgiem vēl trakāk kā ar cilvēkiem. Ja gribēji kādu rezultātu, tad tikai pa labam. Viegli noglāstījis zirga kaklu, viņš uzrāpās tā mugurā. Ne tik veikli kā elfs vai pēddzinis, bet arī nesabruka pa ceļam uz zirga muguru.

Nu paskubinājis zirgu, viņš sāka jāt. Vispirms - blakus Errano. Kur tālāk? Pajāsim pusstundu un ierīkosim apmetni jeb jāsim līdz pilsētai bez atpūtas?

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 12.09.2007 18:05

- Es domāju, jāsim līdz tuvākajai vietai, kur zirgiem ir barība, un pašiem vieta, kur gulēt, - pēddzinis noteica, domīgi veroties uz ceļu.
- Pārlieku man nepatika lauku pēkšņā pārtapšana par ezeru tieši tad un tieši tam fermerim, kas mums laipni iedeva zirgus. Pilsētu izpostīt nevajadzētu, tur prasot kādam ielaist pārnakšņot. Tātad - tas būtu kādu pusstundu. Redzēs.
Viņš vērīgi nopētīja burvi. Taisni pārsteidzoši, cik labi tas tika galā ar zirgu. Pēc izskata nepateiksi. Bet labi!

Errano nolēma papētīt, kurp tad tagad labāk jāt, un vai netālu no ceļa nav tāda piemērota vieta. Pavēries gaisā, elfs ieraudzīja augstu lidojošu putnu. Re! Tas visu redz, un pēddzinis pārnesa savu skatienu augšup. Kā izskatās zeme no turienes?

Iesūtīja: melomania ; laiks: 17.09.2007 16:49

OOC: SPĒLĒJAM TAČU!!! Jeb arī nē?

Selīna bija stāvējusi pie savas un Esmusa ķēves, viegi glāstīdama tās pieri un vērdamās viņas tumšajās acīs. Nakts bija pasakaini skaista un tā vien gribējās pacelties debesīs, izlaist brīvībā spārnus un sajust vēju, bet no kroga jau iznāca laukā Errano un drīz pēc tam arī pārējie un burvis. Uzrāpusies ķēvei mugurā, sieviete viegli pielieca galvu un noteica. Jā, būtu laiks doties ceļā. Mēs varētu apmesties ''zeļošā āboliņa'' pļavā. Tur būtu zirgiem barība un vienīgais par ko jāraizējas ir tas, ka atkal var notikt pārmaiņas, bet mēs arī pilsētā nebūtu drošībā. Nevar paredzēt kur šī nelaime mūs vēl piemeklēs. Selīna bija iepriecināta par burvja piekrišanu piedalīties un arī patīkami pārsteidza viņa labā apiešanās ar Krauklēnu.

Iesūtīja: Mr. Green. ; laiks: 22.09.2007 19:12

Daniels nokāpa no sava zirga. beidzot viņi bija nonākuši pie "Zaļā pūķa".
-Jā, laikam dosimies vien tālāk. Ir jau satumsis, atbalstu priekšlikumu par došanos uz "zeļošā āboliņa" pļavu,- elfs noteica un domīgi lūkojās uz apkārtējiem.

Iesūtīja: Lianjuks ; laiks: 24.09.2007 17:15

Uzmetusi skatienu Danielam, Leila sāka domāt.
Kur pie Svētā Elfa esmu iekūlusies? par kentaru viņa nedomāja, ja domātu tad jau sen būtu gabalā.
- Jā ir satumsis, dodamies ceļā..

Iesūtīja: Mr. Green. ; laiks: 24.09.2007 20:19

Daniels piegāja pie sava zirga. Viņš Narcisei noglāstīja purnu un ielūkojās acīs. -Nē, es tev došu citu vērdu,- elfs teica vēridams zirgu, -kā būtu ar vārdu, - puisis ātrumā nevarēja izdomāt.
-Gan jau kaut ko piemērotu sameklēsim tev.-

-Dodamies ceļā!-