ko māģinājāt saukt? izdevās? pati pirms kādiem pāris gadiem ar draudzenēm saucām melno dāmu... nekas neiznāca bet kopš tās reizes galīgi negribās...
Zaļo rūķīti
Nesanāca.
Neesmu saucis un noteikti nesaukšu.
Darīt nav ko garus saukt...
Nju tas bija sen sen sen.....man bija kadi 9 gadini,es ar savam 2 klasesbiedrenem,nju mes nolemam izsaukt pika damu ierapamies skapi panemam spogulus ,sveci..hmm tas bija smiekligi tapat jau nekas neiznaca bet tad bija baisi..
Nevis garus vajag izsaukt,bet garīgo palīdzību
Neesmu mēģinājusi un arī netaisos.
A to zaļā rūķīša gars materializēsies un apēdīs tevi kopā ar savu stulbumu
Cik tu esi nejauka
To nedarīju es, bet mana draudzene. Tak, što...
Nu mēs tāds bariņš nopietnu cilvēku, kādā 13. decembra pusnakti aizbraucām uz vecu māju, lai beidzot izsauktu un iepazītos ar tās garu.
Diemžēl, mums nebija porcelāna šķīvis, telpas bija aukstas, jo nepaspēja iesilt (tur ļaudis dzīvo tikai vienu mēnesi gadā) un man bija aukstas rokas + viens bija pārāk skeptiski noskaņots un tāpēc nepiedalījās (kā jau zināt, parasti veicas neticīgajiem, jo gariem ir vēlme viņiem pierādīt, ka viņu neticēšāna ir veltīga). Mani gan saukšanas vidū nomainīja, tomēr tas tik un tā nedeva nekādus rezultātus, tāpēc mēs beigās padevāmies un tā vietā gājām pavērot sasalušo līci un jūru.
Ak, aizmirsu pieminēt, ka bija pilnmēness un krītošo zvaigžņu bums...
āh
kad biju mazāka, tad vienā laidā saucām visādus gariņus ar to šķīvja bīdīšanas metodi. nesen mēģinājām vēl, jo likās interesanti, kas notiktu tagad, kad tam vairs tā īsti neticam - nekas vispār nesanāca, šķīvis nekustējās ne no vietas.
Oi, moins: es un garu izsaukšana? Nē. Nekad. Es tikai skeptiski asistēju un smejos nepiemērotākajās vietās.
Dzirdēju gan tādu pastāstu, ka kādā pamatskolā 6.klase savā klasesvakarā izmantoja brīdi, kad audzinātāja un vecāki uz 5 min devās "pastaigāties un iepazīties ar skolu" (mazliet iestiprināties skolotāju istabā), un mēģināja izsaukt laikam jau to pašu pīķa veceni. Nu viss beidzās ar to, ka sīkie spiegdami, bļaudami izmetās no klases ārā, skuķi histērijā, pāris jau valodu sāk raustīt. Audzinātājai rokas, protams, rokas trīc (bērni palika nepieskatīti). Beigās izrādījās, ka viena sīce pārbijusies no ēnas uz sienas - loģiski, ka gaismas izdzēstas, svece iededzināta -, bet man liekas, ka tāds klases vakars toties paliek atmiņā.
pilniigs sviests, lai arii ko juus sauktu, ja arii kko izsauksiet, taa buus juusu izdoma, un izteele ... nekad neesmu to dariijis, nedariishu, un uzskatu sho visu par lielaako bullshitu !!!
Ja izsauksi NĀVI,apraksies 6 pēdas zem zemes.
Nē,nav bijis,nav un nebūs.Noskatījos vienu filmu,kura sākas ar burtu S,un pēc tam 2 nedēļas nevarēju aizmigt bez murgiem.
Bet tā es ticu spokiem.
neesmu un neveelos...
mēģinats ir,bet saka raustīties svecīte un palika baisi.tas bija vēl šovvasar
Garus saukusi neesmu un nekad nevienam, kurš ir pie pilna prāta, neiesaku to darīt pilnā nopietnībā! Esmu saksārusies ar spoku klātbūtni un jau tad ir baisi, kā būtu, ja es vēl garus sauktu, šausmas...
NEKAITINIET NELABO! NESAUCIET GARUS! Šitā daudzi clvēki spēlējas spēlējas līdz prātā saūk, vai vēl nez ko.
Saki ? ... nezin, man gan gribētos izjust, kā tas ir ...
Jā jā, esat dzirdējis stāstu par džeku, kas prikola pēc izsauca sava čoma garu, kaut gan viņš bija vēl dzīvs? Pēc tam viņiem ABIEM esot bijušas LIELAS PROBLĒMAS.
Idiotiskākā nodarbe kāda vien ir iespējama tūlīt pēc kolas dzeršanas un čipšu/ suši/ whatever rīšanas!
Nu, itkā varu iedomāties tās sajūtas ... citreiz kad saskatos kādas filmas par ļaunajiem gariem, dēmoniem, nu riktīgās tad man sapņos rādās kāda būtne, interesanti tas, ka katru reizi viena un tā pati, un tad ir tāda jocīgi baisa sajūta, grūti aprakstīt, un vēl nevar pakustēties arī ... nevienmēr viņa atnāk tieši, citreiz, piemēram suņa izskatā, un kad es noliecos paglaudīt(es itkā nojaušu ka tā ir viņa, bet nespēju atturēties no tuvošanās viņai), viņa pārvēršas un uzbrūk ... citreiz lidinās apkārt no attāluma ... nu vēl ja pirms iemigšanas pārmetu krustiņu virs krūtīm tad gan nekādi murgi nav rādījušies, bet citreiz jau aizmirstas ...
Jā, esmu.. vairākas reizes. bet tas bija vairāk tā.. tā teit izklaides pēc nekā nopietni. Nu aizpagāšgad mums tā bija modes lieta. Visi tie gari&pārējais. Tā nu mēs saucām visur &vienm;er. Mājturības stundās,kad skolotājas nebija. Touletē, mākslas skolas tumšākajos kaktiņos, ciemos, dzimšanas dienās, parkā. &bijām vēl aizrāvušās ar tā saucamo žņaugšanos (tas ir tad, kad cilvēks saelpojas ar galvu uz leju&tad kāds viņu ar šalli nožņaudz&šis nokrīt&sāk kko murgot&tad neko neatceras.)
Jāatzīst, ka par laimi garus izsaukt mums nesanāca. Nereizi. Taču ar to žņaugšanos gan bija traki aizgājis. sajūtas it kā bija foršas peč tā visa. Tas likās kkas foršs &neparasts, ebt tad atklājās tas, ka tas ir veselībai bīstami. Nu tad jau joki mazi
Jā, saucu pīķa dāmu izdevās, kopš tās reizes vairs negribās
Un vēl arī Misteru Coju - tās tāds vecis-gars, kurš noņem skalpu- neizdevās
Just no comment! Lūdzu nekad nemēģiniet to darīt nopietni!!!! TIEŠĀM NEMĒĢINIET!
A tu mēģināji ?
Mēģināju gan! Diezgan.... INTERESANTI, lai neteiktu vairāk.
Dependence- stāsti,beidz cilvēkus intriģēt!
Garu saukšana tik tiešām nav ieteicama nodarbe. Kautkur lasīju, ka nepieredzējušus medijus apmeklē zemākie gari, kam patīk ākstīties, nevis īstais gars, kuru mēģina izsaukt. Tādēļ nedaudz parotaļājoties ar šķīvīti nekas slikts nenotiks, bet aizrauties ar to nevajag. Ja nu atnāk kāds spēcīgāks gars, kurš negrib iet prom...
Bērnībā kopā ar māsu izsaucām Kleopatras garu, ar "šķīvīša dancināšanu". Vienīgais sakarīgais teikums, ko no viņas uzzinājām, bija : "Lišķis ir miris."
Man neviena nav mājās. Nevaru rakstīt, jo pati sabaidīšos un varēšu iet gulēt pie kaimiņiem, bet - Kāds paradokss! - arī kaimiņu NAV MĀJĀS!!!
Labiņi... Vismaz kaut kas - Saucām pīķa dāmu. Mana māja jau vispār ir ļoti "baisīga" un jau no sākta gala te ir mitinājies kaut kas nelabs... Visu dzīvi mani un visus pārējos mājās mītošos ir piemeklējušas visādas dīvainas izdarības NO NEVIENA. (Šķietami)
-Bija tā, ka izsaucām to dāmu nu un itkā nekas neizdevās.... ITKĀ. Aizgājām gulēt un tiešām nobrīnījāmies, kāpēc tik siltā vasaras naktī mana māja ir tik nenormāli auksta.
- Naktī pamodāmies no patiešām stindzinoša aukstuma un tā, ka otrā (manā) istabā KAUT KAS NOTIEK. (Skaņa apmēram tāda, kā tiktu gāztas mēbeles.) Nobijusies, maza, segu aplikusi ap pleciem roku rokā ar draudzeni devos uz otru istabu, saslēdzu visas gaismas.... MANS SUNS guļ istabas vidū (nu ne gluži vidū, but whatever) pilnīgi slapjš un ... nu pusbeigts. Viņš izskatījās saņurcīts, samocīts itkā būtu dauzīts pret sienu, bet istabā nekas neliecināja par to, ka viņš kaut kam būtu pieskāries....
-Bet vēl viena interesanta lieta - istabas sienas bija norasojušas. ... Istaba bija auksta, bet nu jau sākusi atgūt siltumu.... Tas bija šausmīgi.
- Visiem dzīvnieku aizstāvjiem - mans suns joprojām ir dzīvs Un cik var saprast - diezgan apmierināts ar savu dzīvi, bet uzvedība viņam kopš tā laika ir interesanta - viņš salecās ikreiz, kad sajūt vēju (mājās, protams, - ārā tas ir pašsaprotami!)
Tā gan ir tikai viena reize, bet, manuprāt visbriesmīgākā, jo kādam tika nodarīts pāri! Un es tiešām neko neesmu izdomājusi! (Protams, izvēle paliek jūsu rokās - ticēt vai nē!)
Tagad kurš mani no rīta savāks??? Es aiz bailēm būšu kājas atstiepusi!!!!
Izklausās pietiekami baisi, dependence. Man ir bijis tā, ka viesi atnak pat nesaukti. Tas bija dziļ naktī, kad mēs ar draugu bijām viņa laukos. Es pamodos no soļiem. Skaidriem kā tie būtu tepat blakus, it kā tas būtu cilveks, taču istabā neiviena paša nebija. Palīdu zem segas un centos iemigt. Itkā izdevās arī, taču pēc brīža man palika karsti, es izlīdu ar galvuno segas un salecos- kāds elpoja man ausī! Atkal palīdu zem segas. Pēc mirkļa dzirdu pie loga savādu skapstēšaos. Itkā, nodomaju vel pie sevis, tie tak koku zari vai vel kā ta. Bet pēc mirkļa atskan suņa va ivilka riktīgi skaļš gaudiens. Pie paša loga. Smieklīgākais ir tas, ka nevienam kaimiņam un manam draugam tuvākajā apkaimē nav savu mūžu neviena paša suņa vai vilka vai kā tāda vispār bijis. Viss jau vel būtu vienalga, ja no rīta es savas kārtīgā kaudzītē saliktās drēbes nebūtu atradusi izmētātas pa istabu...
Ek Jūs, dullā tauta, es velreiz atkārtoju- nespēlējaties ar likteni, ja dzīvība dārga!
Row, baisi! Tas par to elpošanu ausī - tik pazīstami! Vispār arī manējiem (man gan ne) ir gadījies arī kkas līdzīgs tieši saistībā ar šķietami lielu suni. Jūt, ka "ielec" gultā, pie auss elso utt. Nez`!
Okultisti teiktu - nevis saucējs izklaidējas, bet zemie astrāļi ! Jums vajag tādu kompāniju? Lūdzu turpiniet tādā garā!
kautkad pirmajās klasītēs saucām gan zaļo rūķīti, gan pīķa dāmu, bet ne viens, ne otra neatnāca! Toties bikses bija pilnas no tās sajūtas vien! Prikolīgi!
A varbūt kāds zinošs un visādus brīnumus pieredzējis varētu noorganizēt vienu seansu skeptiķiem? Es labprāt pieredzētu garu klātbūtni vienalga vai viņi labi vai ļauni (visu taču dzīvē vajagot izmēģināt), taču tīras sagadīšanās pēc uzskatu to par muļķībām.
Iespējams gan, ka man sanāktu līdzīgi kā NGC1313 smieties visnepiemērotākajās vietās, taču ja taisnība Ungārijas Ragastei un "parasti veicas neticīgajiem, jo gariem ir vēlme viņiem pierādīt, ka viņu neticēšāna ir veltīga", tad taču vajadzētu sanākt.
Tieši gribēju lūgt seansu skeptiķiem, bet pirms manis jau pasteidzās. Ja tāds seanss tiešām tiks rīkots, pabrīdiniet mani!
Hmm. MJā, mēs arī esam visu ko saukuši savāla laikā. Pašās pirmajās klasītēs...
Mjā, es arī neatteiktos uz kādu no tādiem seansiem aiziet, ja tiks rīkots, pabrīdiniet mani...
Erm, Jūs tiešām ko tādu gribat, neticīgie? Nevienu sirdstrieka neķers pēc tāda seansa? Galvcoju, ar laiku sāksies JUms paranoja, nevienam neiesaku ko tādu piedzīvot!
Bet Rīgā jau ir kāds, kas to varētu. Gan jau...
Jā es arī esmu ļoti sen kko tamlīdzīgu darījusi, bet interesantākais bija tas, ka mums toreiz zēni bija tie ticīgākie un es gandrīz katru dienu varēju vērot kā no zēnu tualetes iznāk bariņš nobijušos puisīšu. Bet pašai gan nekad nekas tāds nav izdevies un man īstenībā arī negribētos lai izdodas, it īpaši palasot iepriekšējos baisos stāstiņus.
Da mūsu klasei učene sarīkoja šķīvja dancināšanu vienā no kkādā 5. klasē... nudien nesaprotu viņas motivāciju kaut gan iespējams saprotu
Garu saukšana- nezinu, no kurienes tas sākās un kas man to samācīja, bet, jā- maziņa būdama saucu garus.
Parasti, kā ar tumsas iestāšanos mājās biju viena, saucu draudzenes un jau ar iepriekš sagatavotajiem atribūtiem tad arī izklaidējāmies..Bija dīvaini, nevarētu teikt, ka nepatīkami, bet nekad to nēesmu uzsatījusi par neko vairāk kā vien pašsuģestiju
Atceros kā par katru cenu gribēju izsaukt radinieka garu, kurš man likās, dzīvē bija īsts savādnieks- dzīvojis visu mūžu viens pats meža vidū. Diemžēl neveicās, jo izrādijās, ka arī,aizsaulē mājodams, viņš palicis tikpat nerunīgs. Tad mainīju taktiku un saucu aktieri Ēvaldu Valteru- dzīvs būdams man viņš bija ļoti paticis un bija arī runātīgs
Aiii, un visi tie zīlēšanas veidi.. mēs bijām dzirdējušas kaut kādus pāris vārdus un tālāk improvizējām pašas, bet viss sanāca godam- šķīvji bīdījās, gredzeni svārstījās, ēnas vaibstījās un tad vēl tā sasodīti dīvainā sajūta pēc tam, kad draudzenes aizgājušas, ka istabā neesi vairs viena..brrrr!
Man liekas, mums bija talants- tāpat kā meža vidū uzcelt "Herbes mājiņu" un visu ziemu neapnikušām tupēt tajā zaru būdā, tāpat arī izklaidēties garos rudens vakaros Manuprāt, tas viss piederas pie bērnības, jo nekad nebiju dzirdējusi par kādām negatīvām sekām..
nekad neesmu sapratusi šādas bērnu izklaides...es vienmēr esmu ticējusi gariem un pārākiem spēkiem, taču es viņus cienu un nevēlos ar tiem "spēlēties" šādā veidā!
kāpēc gan garam vajadzētu nākt un dancināt šķīvīti vai kratīt galdu?
ja sauc garus, tad ir jābūt labam pamatojumam, kādam nopietnam mērķim, kas varētu skart arī garu un radīt viņam vēlēšanos parādīties...
ar tādu saukšanu, saukšanas pēc var garu tikai nokaitināt un ja viņs patiešām parādās, tad var nodarīt arī ļaunumu
bet patiesībā, jau retā gadījumā šādas spēles formā var izsaukt garu, jo viņi jau tā nesēž apkārt un negaida, kad kāds liks viņiem dancināt šķīvīti...kā arī pētījumi ir pierādījuši, ka bieži vien šeit nostrādā zemapziņas/suģestijas spēks un viss efekts ir pašu dalībnieku radīts, nevis ārēju spēku rezultāts...
taču es neieteiktu spēlēties ar šīm lietām...
Nezinu, manuprāt, viss ir atkarīgs tikai no paša gribasspēka un vēlmēm saredzēt, noticēt, nenoticēt, iekrist, pasargāt...
Un kāpēc gan nesajūsmināties par pasauli kā nu pašam tīk?! Jā, mēs nekad neuzzināsim vai ēnas mūs fascinē dēļ to neizmērojamā dziļuma, vai - tieši otrādi- dēļ sekluma..
Un ja arī kādi gari man blakus mīt, tie acīmredzot bijuši pietiekami labi lai pasargātu un nenodarītu pāri gadus 7/8 vecam bērnam. Par ko man, protams, milzīgs prieks
...bet praktizējot un pielietojot taču varbūt beidzot kāds varētu rast atbildi par pēcnāves dzīvi un mūsu eksistences THE plānu.. tas nozīmētu tik daudzu sapņu un dzīves jēgu piepildījumu..kāpēc gan ne?
Garus es laikam neesmu mēģinājusi saukt...varbūt vienkārši neatceros.
Vēl nesen mana draudzene salauza kāju uz viņai tagad ģipsis.Tākā viņa nevar iet ārā pa sniegu dzīvoties,tad aizgājām pie viņas paciemoties un lauztās kājas īpašniece(Madara ) ierosināja,ka mēs varētu uztaisīt kādai meitenei zombiju viņas gultā un tā meitene notēloja,ka viņai iedarbojas un mēs visas sabijāmies un es eispiedzos pa visu māju.Galu galā viņas pierunāja arī mani uz šito un taisīja arī man.Uz nevienu uz mums nekas tā īpaši neidarbojās.Tajā vakarā es naktī slikti gulēju:baigi grūti bija iazmigt,bija karsts,bet segu nesedzu nost.Kad satikāmies ar Madaru viņa man vaicāja vai es varēju aizmigt.Madara pati stāstīja,ka slikti gulējusi yun bijis ļoti karsts.Turklāt zombiju mēs taisījām tieši viņas gultā.
Lai gan tā nebija īsti garu izsaukšana es neieteiktu un pati nevēlētos garus izsaukt.
Njā, esmu mēģinājusi saukt visādus garus un tml. Un reiz pagalmā tāds maziņš bariņš ar bērneļiem, mani ieskaitot, sadomājām saukt pīķa dāmu.. no sākuma nekas nesanāca, vēlāk citi jau sāka teikt, ka nez ko ir redzējuši, bet par viņiem droši varu teikt, ka viņi neredzēja neko... Taču vai nu sagadīšanās pēc vai kā citādi , bet mašīna braucot atpakaļgaitā uzbrauca vienam no mūsu 'grupiņas dalībniekam'.. labi, ka nekas pārāk nopiets viņam nenotika, jo aplī blakus sēdošie palīdzēja viņam tikt laukā... biku, biku un viņš būtu ticis zem riteņa...
Kopš tā laika es pat nemēģinu visādas šitādas lietiņas... man pat vairs nav svarīgi vai tā bija sagadīšanās vai nē.
atceros, kad biju siika, pirms kaadiem gadiem 4, biezji vien ar draudzeneem gaajaam pazjobelee tumsaa saukt garus. & nevis ar sjkjiiviiti vai ko tamliidziigu, bet kjip taa, kad uz lapas diezgan liela sjkjiivja lielumaa saraxta alfabeetu & tiesji lapas viduu idur mazu cauruminju, tad iever adatu diezgaa un atstutee un taa cauruma, taa, lai adata var briivi griezties. & taa nu dedzinaajaam sveci & atkaartojaam nez cik tur taas reizes vienu teikumu, kaadas 64, ja nemaldos. & taa arii taa adata griezaas uz kkaadiem burtiem, veidojot teikumus, lai gan tas jau visvairaak tomeer ir uz domu speeku... protams, ir arii ar sjkjiivi meegjinaats & veel visaadi, tacju nekad neesmu taa iisti tam ticeejusi, jo vienmeer likaas, ka draudzene pati to sjkjiivi biida...
Iesaku ar šādām lietām nejokoties, jo tas var novest pie šausmīga rezultāta. Saku no pieredzes.
Un patiesībā man ir grūti saskatīt šī pavediena lietderīgumu. Ja te nekā nopietna tuvākajā laikā nebūs, tad vajadzētu slēgt ciet.
Pieredze: cilvēki savu uzskatu dēļ sakaujas un bezmaz piebeidz viens otru niknumā. Nemaz nerunājot par visām tām čakras attīstošajām sektām, kurās notiek dziļi muļķīgi rituāli, kas arī mēdz sašķobīt cilvēku prātus, uzskatus un vērtību sistēmu.
Neē...neesmu saukusi uzskatu to par tādu kā nelabā izaicināšanu. Visādas zīmes paliek un tamlīdzīgi...Esmu daudz par to dzirdējusi (Pīķa dāma, dažādi rūķi un mirušie cilvēki). Dēļ kam tas vispār?
Patiesībā viss atkarīgs no noskaņojuma. Varbūt es arī mēģinātu, bet tas noteikti nebūtu naktī pēc šausmenes noskatīšanās...
Aha. Lielāka iespēja, ka kaut ko ieraudzīsi tieši pēc šausmenes noskatīšanās, pat ja tas patiesībā nepastāvēs. Vai zini, cilvēki parasti redz to, ko grib redzēt, tālab es nebrīnītos, ja pie tevis ierastos tēls no tā pašas šausmenes.
Nu nezinu, man liekas ka tos garus nevajag aiztikt( pēc tam būs slikti) saku no pieredzes. Atzīšos - lai tiktu no tā visa vaļā nācās iet pie psihologa...
Šitā visa niekošanās ar garu saukšanu ... ... pret gariem, kurus izsauc ir jāizturas ar cieņu, jāatvainojas ka iztraucēja utml. tad arī nekādu problēmu nebūs ...
kad man bija kaadi 11,es ar savu draudzeni saucaam ziepju ruukjiiti,spogulii uzziimeejaam kaapniites un pielikaa pie spogulja ziepes,aizgriezaamies,ar aizveertaam aciim saucaam kaadas 33 (vairs neatceros cik) reizes :''Ziepju ruukiiti atnaac!'' Un kad beidzaam,paluureejaam,vai tas ruukis nav iekodies ziepees!Un tur bija kaut kaadi punktini Bet man jau liekas,sitaados briizos viskautko var ieraudziit,drosi vien taas ziepes jau bija ar caurumiem Un tad veel mees meeginaajaam izsaukt Ercena daamu taadaa pashaa stilaa,tikai ar sveceem un kaarti.Protams nekas neatnaaca.Vairs man taadi briinumi praataa nenaak,saukt kaadus mirusus dzekinus utml.
Neesmu mēģinājusi. Nepatīkama sajūta.
Ojā vienu seansu skeptiķiem. Lūdzu.
Es ticu tikai tam, ka cilvēki pašietekmē sevi, ka tur elpa un tas. Vismaz man mājās tā ir. Es vakaros sevi vairāk ietekmēju uz to, ka pie datora sēž vēl kāds.
Mēģināju saukt Balto Dāmu divas reizes, bet šī tā arī neatnāca. Toties ieguvu aculiecinieku respektu "kā tev nebija bail!!!"
Esmu saukusi arī Voltu Disneju, gan ne viena pati, bet grupiņā. Kaut kas jau it kā atnāca un uz jautājumiem atbildēja. Tiktāl viss būtu labi, bet diemžēl atbildes bija nepareizas! Izdomājām, ka gariņs, ja tāds vispār bija, vienkārši lasījis mūsu domas. Tomēr visdrīzāk jau ka nekāda Disneja nebija... Mēs sevi paši ietekmējām.
Jā, arī man, palasot grāmatiņas par mistiskām lietām, bija radusies tāda doma. Tas gan neliekas esam īpaši svarīgi, daudzi ir saukuši Disneju, un nevienam nekas slikts nav atgadījies. Tomēr joki jau nav, un ar to mēs arī rēķinājāmies.
Starp citu, mēs pasākām saukt viņu jau it kā sporta pēc vien, un tad vairs nenāca. Tikai pēc tam viena no meitenēm pastāstīja tādu lietu, ka pa nakti viņa pamodusies un sajutusi sev pie kakla ledainu roku...pēc brītiņa tā nozudusi, un meitene pārbijusies pa nakti aizbraukusi pie māsas. Ticēt, neticēt...vispār jau nav nekādas garantijas, ka tā patiešām bija, jo viņa diezgan bieži stāsta visādas pasaciņas.
Mees reiz siikalju gados safunktiereejaam izsaukt draudzenes maajaa melno daamu, saakumaa proveejaam ar spoguli bet nesanaaca tad sadomaajaam tumsaa pie svechu gaismas lai divas meitenes skataas viena otrai aciis nemirkshchinot un domaas saucot melno daamu, beigaas pamaniijaam ka shiis taadas ljaunas un sastingushas paaraak izskataas, viena meitene paarbijaas no taa un saaka mest krustus un piesaukt Dievu, tad ari beidzaam. Veel pa vasaru naktii skreejaam mezhaa lai ieraudziitu spokus, saakumaa nebaidiijaamies un bljaustiijaamies bet tad taalumaa pamaniijaam taadu kaa baltu miglinju un aizlaidaamies nu nez nez kas tas bija...
Esmu mēģinājusi izsaukt pīķa dāmu, bet nekas nesanāca...
Heh, ap gadiem 14-15 ar draudzenēm arī mēģinājām izsaukt Pīķa dāmu (laikam bija tādas spoku stāstu grāmatiņas,kur par to bija stāstiņš) bet kad nekas nesanāca ķērāmies klāt kārtējai šķīvīša dzenāšanai. Tā saucamajai garu saukšanai, mani secinājumi- em...diezzinvai mums tur gars kāds atnāca, visdrīzāk gribot dzirdēt kādu konkrētu atbildi pašas kustinājām šķīvīti, otrkārt, kā jau šeit augstāk ir minēts- atnāk kkas cits, nevis piem.Raiņa gars vai Barona gars, domāju,ka tiešausmu stāstiņi par šķīvīšu dzenāšanu daļa ir vienkārši izdomāti, daļa ir atsaukti nevis kkādi gari, bet pārāk spēcīgas domas vai arī tas,ko mēs nemaz neredzam, nejūtam un pat nenojaušam,ka tas eksistē (mēs tik daudz ko nezinam)
ja vienreiz ar dažiem cilvēciņiem mēģinājam kaut ko izsaukt.Bet nekas prātīgs nesanāca.Jo man šķiet ka mēs to darījām nepareizi vismaz man tā liekas.
Bet vēl kad bijām sīkāki.Bijām dzirdējuši ka var izsaukt melno dāmu.Ķipa no kārtim.To ar pameģinājam.Bet kārtīgi aplauzāmies.
njaa... esmu meegjinaajusi izsaukt garus, kaut kas notika... diiwains... svece izdzisa un atkal iedegaas, tad liesma uzhsaavaaas un apsvilinaaja paklaaju...
Iespējams, ka esmu saukusi vairākkārt, bet (spilgti) atceros tikai vienu reizi...
Man bij k-kādi deviņ, maybe desmit, gadi... Rudens brīvdienās, kļavu lapu kaudzē, ar šķīvīša palīdzību, kopā ar dažiem draugiem, kas tāpat kā es bij šau-au-ausmīgi pārbijušies... Es saucu sava vectēva vectēvu (Tā arī saucu Vectēva vectēv ) ... RezultāC: Gandrīz nodedzinājām lapu kaudzi, pluss dažas negulētas naktis...
P.S.- Tagad ar baigi bailīgi palika....
Mēs ar draudzenēm mēģinājām saukt melno dāmu...viņas it kā bija aut ko redzējušas, tikai es neesot. Viena no viņām stāstija, ka viņa bijusi koktēļkleitā... Nu bet tas tā...
Zīlējām arī ar šķī'vīti pie vecās skolas... (manos laukos)... izsaucām Čaka garu...nu pilnīgā nopietnībā! Varēja dzirdēt, ka kāds grabinās pie loga un durvīm, bet vabūt vienkārši kāds ālējās...
heh. nju jā, vienreiz jau mēģinājām. arī ar klases meitenēm garderobē [mazākās klasēs] mēģinājām rūčīt`` izsaukt...bet bij jaw rēcīgi
Jaa, es arii esmu meegginaajusi ruukkiiti izsaukt, bet melno daamu pat nemaz meegginaat negribu... brr... to ruukki mazaakaas klasees saucaam kopaa ar draudzeneem... balto daamu arii saucaam... loggiski, ka nekas nesanaaca... varbuut taa pat ir labaak...
nu pati neesmu meegjinaajusi...bet esmu dzirdeejusi dawdz staastus kas notiek kad izsauc kaadu garu...
Es esmu saukusi, labo gariņu.. nu k-kas tiešām atnāca, jo ja karotei apkārt bija aptīta pāpīra lapa tā ka raujot nevar izraut, nu vnk apkārt karotei, bet aiztaisa acis un sauc sauc, un kad paruaj aiz abiem lapas galiņiem tad ne no šā ne no tā raujot vairs tas p'pīrīts nebija apkārt... nu nevar tā izstāstiit.. un tad viņš negāja projam.. vienreiz no augšējā palukta nokrita puķu pods k-kaadus 50 cm no no taa plaukta, tad ap trijiem kāds pa parketu šļūkāja ar čībās un vienreiz kad biju viena pati aizmigusi, man mamma atbrauca veelu maajaas un virtuves logs bija vaļa uz virtuves linoleja bija mazi peedu nospeidumo, bet nekaz nebia aiztiks,,... un tad mees izkveepinaajaam visu maaju un taga viss ok.. fuu nekad taa vairs nedariishu
Es tieshi nodarbojos ar sho Magijas paveidu.
Tikai daudz nopietnaak par skiiviisha dancinaashanu.
Rituaali likshu tiem paraadiities redamaa izskataa.
vot kaa
Nu saucis neesmu, esmu tikai dzirdējis visādus briesmu stāstus... Pats uzskatu to par bīstamu un nopietnu nodarbi, bet nevaru garantēt, ka pats kādreiz tomēr nepamēģinu... Kaut gan piekrītu Rowenny, ka nekas labs no tā nav gaidāms.
Jap - kad biju siikaaka meegjinaaju tur izsaukt taas visas melnaas daamas, baltaas daames...un veel sazin ko ... Bet tagad kad esmu nedzaudz njeemusies praatqaa - vairs taadas muljkjiibas nedau jo negribas izaicinaat likteni... Esmu paaraak deaudz shausmu filmu saskatiijusies...
nekad neesmu megjinajusi un nemegjinashu!(tik daudz prata man vel ir) domaju, ka tiesham kkas tads ,ka gari pastav ne spoki,bet gari un nevajag vinjus tincinat un chakaret pecnaves dzivi!vinji tapat ka mes grib mierigu dzivi,bet ,ja satracina tad sekas var but sud****
saukusi nevienu neesmu,un arī tuvākjā laikā nevienu saukt netaisos...
...un tiešām,cilvēki,vai tad "aizgājušie" nav pelnījuši normālu aizkapa dzīvi..?Neviens negaida,ka pēc nāves,viņu mēģinās izsaukt,kāds bars sīču,kuri grib ekstrēmas izjūtas...Un no tā visa nav gaidāmas labas sekas.Tas ir dumji traucēt kādu,bez jēgas...
Vēl,ja tiešām tāds gars atnāk,var dabūt ne tikai kādus fiziskus,garīgus vai kādus vēl bojājumus,bet arī negatīvu auru,vai "melno svītru" uz pailgu laiciņu....
Mja...
Saukusi es esu tikai rūķīti, bet vairāk negribu vnk neomulīgi palika un toreiz mazas meitenītes ar draudzenēm triklīdz ;ieraudzijām mazu ēniņu vai mazu vēja pūsmiņu aiz loga tā tūlīt bļaudamas skrējām uz mammas istabu un visas stūra dīvānā saspiedušās spiedzām...,bet kad nomierinājāmies tad atkal gājām saukt! Taču kad palika pavisam baisi mēģinājām saukt projām...nezinu vai nu izdevās vai nu nemaz neko neizsaucām!
Bet tādas lietiņas vairs negribētu atkārtot..........ja nu vineīgi lai izsauktu Džonja Depa garu kad viņš būs miris! (cerams ka ne tik drīz!)
Taču par bīstamu nodarbi es to noteikti uzskatu...
Šo diskusiju man ļoti patika lasīt, jo vispār mani šī tēma ļoti interesē.Izlasīju pilnīgi visus komentārus . Uzzināju daudzko jaunu un interesanta. Man ir daudz daudz jautājumu un daudz arī stāstāmā, tāpēc visu ko gribu uzzināt un ko jau zinu, izklāstīšu šeit.
Man ir 14 gadi, un šajā vecumā vajadzētu saprast ,ka gari nav nekāda joka lieta un ar viņiem nevajadzētu diži ākstīties. To nemaz nedomāju darīt, bet intrese par tiem ir ļoti liela.
Biju slimnīcā. Ilgu laiku. Viss jau bija apnicis . Katru dienu viens un tas pats. KATRU DIENU VESELU MĒNESI. TAs bija neizturami. Bet tad pienāca brīdis, kad ārsts paziņoja, ka pēc 2dienām varēšu doties ar vienu meieteni mājās. Viņu sauca Līza(iesauka). tā nu sadomājām , ka vajag kaut ko pasākt ar saucamo "MELNO MAĢIJU". Pa cik abas neko par to nezinājām, tāpēc gājām prasīt citām meitenēm vai viņas par šo lietu kaut ko zinu. Aizgājām.
Bija vēls un tā diena bija ļoti lietaina un vakara pusē jau sākās zibeņošana. Bija iespaidēgi. Dzīvojām laikam 6 stāva. Neatceros. Viena meitene pastāstīja, ka viņas paziņas no laukiem esot saukuši Melno Pīķa Dāmu. Vēlāk viņi atrasti miruši. Nezinu ticēt vai nē. Viņa pati nezināja, ka puiši sauks Pīķa Dāmu, bet uz spoguļa bija uzzīmētas trepītes.ZIBENS visas drausmīgi pārbijāmies un aizskrējām katra uz savu palātu. Smieklīgi, bet tajā brīdī baisi.
Nākošreiz šai tēmai pieskārāmies ekskursijā. Visu nakti negulējām un stāstijām viskaut kādus šušelīgus stāstiņus. Bija vispār bailīgi. Nonācām līdz spokiem un sai te Pīķa Dāmai. Istabā bija apmēram kādas 8 meitenes , un katra zināja ko stāstīt. Sākšu ar Melno Pīķa Dāmu. A meitene stāstīja, ka viņa esot saukusi Melno pīķa Dāmu. Iegājušas tualetē uz spoguļa uzzīmējušas kāpnītes un iededzinājušas sveci. Gaisma (elektriskā) tika nodzēsta , bet viena meitene stāvēja gaismas slēdzim klāt, lai vajadzības brīdī to iedzēstu. Nu tad viss sācies. Saukušas. melnā Pīķa Dāma arī nākusi lejā pa uzzīmētām kāpnītēm un viņas tā iekliegušās ka meitene ieslēdza gaismu. Un Melnā Pīķa Dāma pazuda. Scary..
Atkal cita meitene stāstīja , ka viņa esot redzējusi naktī spoku. Viņa gulēja. Pēkšņi viņai kād opiegūlās blakus . Viņa domāja , ka mazais brālis tikai ākstās. Viņa pagriezusies un ieraudzījusi baltu spoku. iekliegusies, viņš pazuda.
Tajā pašā ekskursijā , mēs dancinājām šķīvīti. Saucām Žannu D'Arku. šķīvītis sakustējās.Jautājām , bet neko neatbildēja. Atvadijāmies. pārspriedām ,kapēc nekas nenotika. Un pēkšņi soļi.. un itkā kāds tualetē norautu ūdeni. TĀ PĀRBIJĀMIES. BET, izrādījās, ka augšējā stāva kāds aiziet uz WC nokārtojās, un norauj ūdeni . Smiekli nāk par savu bailīgumu. Bet tiešām bija bailīgi.
Mani jautājumi, kuri radās pēc visu komentāru izlsaīšanas:
KAs ir Baltā Dāma?
KAs tie tāadi rūķīši un ko viņi dara?
Kādas vēl "burvestības" Jūs ziniet?
1) Baltā Dāma - vairāku spoku nosaukums dažādās pilīs
2) rūķīši - kas ir rūķīši, ir atkarīgs no tā, no kuras zemes esi Vācijā - mazi, čakli pundurīši, kas pa nakti labiem cilvēkiem palīdz padarīt darbu. Citur - ļauni pundurīši, kas visādi kaitē. Utt. nav nekādas vienprātības. Viņus nekādi nevar izsaukt kā garus, jo viņi nav miruši.
3) burvestības - visādu burvestību aprakstu ir daudz. Kaut vai "Latviešu buramie vārdi"
Starp citu - nekam tādam neticu. Re, Tev pašai gandrīz visā, ko stāsti, ir dabisks izskaidrojums. Es domāju, ka tāds izskaidrojams eksistē pilnīgi visos gadījumos, tikai ne visos nonāk līdz izskaidrojuma atrašanai vai pat tikai meklēšanai.
paldies
A bet kāds nevarētu pateikt , kā var izsaukt piemēram zaļo rūķīti? Ko tas dara?
Un kā ar to Balto Dāmu??
Heh.. nu liels paldies!! Par spiritisma grāmatām.. kāds varbūt zin kādu ļoti labu grāmatu?
kad bijam sikas, ar draudzenem meginjam saukt ''labo ruķiiti'' bet nekas nesanaca
pectam meginajam saukt mirusos garus...huu diezgan baisi bet...-protams atkal nekas nesanaaca!
vispar neiesaku ar tadam lietam kjepaties_tas naw wajadziigs
veel viens saits kur tikusi apspriesta šī pati tēma -
http://www.calis.lv/aprunasimies/konf2/topic.php?id=30:3755814#3757562
Nee neesmu, ja vinjiem mani vajadzees, tad sameklees, bet es pagaidaam iztieku ar dziiviem cilveekiem.
p.s. esmu dzirdeejusi, ka tas var beigties traumeejoshi!
p.s.s. ko juus teiksiet, tam garam, ja jums izdotos?
Esmu garus saukusi ar klasesbiedriem klasesvakaros, vēl pie tam meiteņu toletē. Saucām kk garus, konkrēti vairs neatceros, bija muļķīgas sveces, spogulis un ūdens.
Nekas neizdevās!
Es neesmu mēģinājusi un arī negribu. Nav ko traucēt garus.
Bet manas draudzenes mēģināja ar šķīvīti. Neatceros, ko viņas tur sauca, laikam Hitleru
Izlasīju visas atbildes un varu tikai nodrebināties un atviegloti nopūsties, ka neesmu tik traka, lai sauktu garus. Njā....Ir man gribējies saukt kaut kādus rūķīšus. Laikam sliktos. Cipa viņus varēja piesaukt izrunājot 100 lamu vārdus. Bet kaut kā tas pasākums atkrita. Iegadījās citas lietas, ko darīt.
Pieredzes vispār man nav garu saukšanā, taču garu tuvumu es esmu izbaudījusi. Un ne to pašu labāko. Pie tam veselas trīs reizes. Un katru reizi man nācās lūgt Dievu un virsū bija uznākušas tādas bailes. Vnk drausmīgas bailes. Taču pati vien biju vainīga. Kopš pēdējās reizes pagājis visai neilgs laiks un es visu tīri labi atceros.... Melna tumsa, čuksti, savādi trokšņi, murgi, nežēlīgs aukstums.....
Šķīvīša dancināšanu es nevienam neiesaku. Manas mammas stāsts kaut kā visu vēlēšanos ir nositis uz to pasākumu. Un arī manas klasesbiedrenes mammai jaunībā ir slikta pieredze bijusi ar garu saukšanu. Taču viņa atsakās, ko izpaust par piedzīvoto.
Bet par savu mammu gan varu, ko pastāstīt. Viņa tad vēl gāja tehnikumā, dzīvoja kopītnēs ar draudzenēm, mācījās un karoči viss bija kā vajag. Taču reiz viņas istabas biedrenes izdomāja izsaukt Ļeņina garu (mana mamma nepiedalījās, viņa tikai atradās tajā pašā telpā).
Sacīts darīts. Izsaukušas un gars it kā atnācis. Meitenes prasījušas vai tu te esi. Šķīvīts sakustējies un parādījis "Jā" un lejā kārtīgi savirinājās tehnikuma ieejas durvis.
Meitenes sabijušās un teikušas lai viņš iet prom, taču gars teica nē.
"Ko tu gribi?"viņas jautāja.
"asinis"gars sacīja.
Un, tad viņas saprata, ka Ļeņina vietā atnācis kāds ļaunais gars. Man liekas, ka šoreiz tas nebija nekāds zemākās pakāpes gariņš, bet kkāds no augstākās pakāpes.
Gars prasījis, lai viņas pusnaktī, pilnmēnesī dodas uz ebreju kapiem (starpcitu spocīga vieta) un pie kapličas vai kapa(neatceros kā tur bija) nopilina trīs asins pilnienus un laikam izpilda kaut kādu rituālu.
Meitenes atsacījušās un mēģinājušas garu dabūt prom, bet nekā. Gars sācis viņas vajāt sapņos un meitenes nevarējušas pagulēt, kad viņas rakstījušas ar rakstāmmašīnu elektrība visu laiku viņām situsi pa pirkstiem un viņas dzirdējušas visādus savādus trokšņus.
Visbeidzot viņas devušās pie mācītāja un tas iesvētijis viņu istabu un licis tajā nevienam nenākt diennakti. Bet diennakts laikā istabiņā skanējušas visādas dīvainas skaņas.
Nekāds mātes izdomāts spoku stāsts tas nebija, jo diezgan ilgi šitais stāstiņš klīda pa mūsu pilsētu kā patiess stāsts.
Vēl jau pieredze ir manai draudzenei, kura cipa ļaunos rūķīšus saukusi ar lamu vārdiem. kopā ar māsīcu viņa izrunāja tos 100 lamu vārdus un tie rūķīši atnāca. Viņi baigi lamājušies, braukuši augumā un t.g. Nekas īpašs.
Arī labo rūķīti viņa ir saukusi. Tas arī ir atnācis. Karoči viņš iekodies maizītē, kura viņam tika piedāvāta.
Varu derēt, ja es sauktu Pīķa dāmu viņa atnāktu. Tāpēc, laikam, labāk atturēšos.
Man jau vēl ir šis tas stāstāms, bet posts jau par garu ir uzraktījies.
Esiet gan Jūs!!!Spēlēties ar tādām lietām...
Vai tiešām uzskatat ka nemateriālās būtnes ir rotaļlietas?
Un kad būs jāatbild par savu rīcību,tad gan būs jautri....
sirds1- Tu saki,ja tu sauktu Pīķa dāmu tad arī sanāktu.....
Bet tu zini kā pareizi viņu saukt!!??
Ko priekš tā vajag??
Es būtu ļoti pateicīgs ja tu kko pastāstītu!
es neesu meehjinaajis saukt garus nezinu kapeec nu es vinjiem ticu bet negribu saukt vinjus ja nu sadusmojas (ja protams sanaaktu) un piikja daamu nav veelams saukt es atceros ka braaleena draugs izsauca tad vins paarbijies staastija ka vinja vinjam ar zobenu naaca virsuu utt. vobshem meegjinaaja novaakt nu man likaas ka vnk. muld jo dzirdeeju ka to braaleens teica bet kad redzeeju vinja draugu vins bija taads bailiigs
ar klasi pirms dazhiem gadiem meegjinaajaam kko izsaukt.. saakumaa taapat aakstoties, spiedfzot un smejoties.. peec tam jau kkas aizgaaja. tas bija pirms sundaam, pirmo stundu laikaa dazhiem palika ljoti auksti- klasee karsts, graadu daudz, bet sa;st. dazhiem, kas par to saukshanu neko nezinaja saapeeja galva, palika slikti u.tt. peec kaadaam 2 stundaam viss beidzaas. varbuut paaraak spilgta iztele mums bija, be tiem, kas nezinaaja?
neiesaku, ko taadu meegjinaat. pati tam visam ne visai ticu, bet ar to visu nejoko.
esmu mēģinājis sīkajas klases pīķa dāmu izsaukt ar spoguli ,bet kā vienmēr nekas nesanāca,un un tas labi
ar to nevajadētu aizrauties ,jo ja kādam izdoda tam tiešam visa dzīve ir iespeja pavadīt tvaika iela ,jo tie nav joki!!!
[font=Comic Sans Ms]ir gadījies saukt garus...ar porcelāna šķīvīti...tas bija diezgan interesanti...mums iemācīja draudzenes mamma(viņa pati to kādreiz bija darījusi) saucām daudz pazīstamus cilvēkus..pat Pēteri I... gribas to atkārtot, jo tas bija tiešām reāli _šķīvītis kustējās un rakstīja vārdus
Kā var izsaukt balto dāmu vai sarkano roku?
vienreiz izsaucu savu omīti. tā neko, tīri pļāpīga palikusi.
es ar brālēnu saucām pīķa dāmu bet nekas nēiznāca bet no tā laika mums lāga neveicas.....
Kā man nepatīk nereģistrējušies aktīvie cilvēciņi . Agrā bērnībā,kad biju uz nometni saucām visādus štruntus,bija interesanti,jo meitenes mācēja radīt noslēpumainu gaisotni. Taču tā bija tikai izklaide. Ap to laiku saucām citplanētiešus arī manā istabā,kaut kas misējās un viens it kā palika manā istabā uz visiem laikiem . Iznāk,ka nu jau 8 gadus ar viņu dzīvoju vienā telpā. Nekad neesmu ticējusi šādām padarīšanām,tikai kompānijas pēc pasēdēju aplī.
lasu un prātoju- tiešām, kāpēc, tas viss? no šīs puses saprotu- izklaidēšanās, piedzīvojums.
a no otras? viņiem arī patīk prikoli?
Laikam kā katrs normāls tīnis arī kādreiz piedalījos tajā adatas griešanā. Doma ir tāda, ka sauc LABO gariņu- visas meitenes turklāt ir draudzīgas un domu spēks virzīts tieši uz uz to ka atnāks kāds mazs un nekaitīgs. (Bet pilnīga garantija vienalga nav.) turklāt norunājām, ka ja divreiz neatbild vai atbild nesakarīgi, tad pietiek- tā ir cieņas izrādīšana. domāju, ka šādā variantā tas nav pārāk bīstami. galu galā mēs tik un tā riskējam katru dienu atrazdamies uz šīs pasaules
Lieta ir tāda, ka tu turi to adatu diegā virs alfabēta (es nē) un NAV IESPĒJAMS to fiziski pavirzīt sev vēlamā virzienā- kaut gan visas sauc: tu viņu kustini, tu viņu kustini! Tas pats ir āderēm- pat pieauguši cilvēki saka rīkstniekiem- tu kustini to gredzenu! tā lūk- bet vēl paliek domu spēks un acīmredzot tas ir noteicošais, jo tajā kompānijā tika uzdoti tādi jautājumi, uz kuriem bija zināmas atbildes- stulbums, manuprāt- ja jau jautā tad kaut ko nezināmu. Nu bet tad es uzdevu jautājumu, uz kuru atbildi zināju tikai es. bija pareizi. bet tagad apjēdzu, ka to adatu biju varējusi kustināt pati- kaut gan turēja rokā cita meitene.
tātad, tie kas grib pārbaudīt- lūdzu jautājiet ko tādu tikai sev zināmu un lai atbilde būtu garāka par dažiem burtiem (jo tas tiešām ir savādi, kā tā adata izveido precīzus vārdus burtu pēc burta) un lai to tur kāds cits, bet pats esi aizgriezies prom un nepiedomā par to savā galvā.
protams, vairumā gadījumu nekas nesanāks, bet vajag tikai koncentrēties.
ZINĀJI LABĀK NESAUC JO TU VARI NOMIRT MANI DRAUDZENEI VECTĒVSAUCA UN VIŅ UZ REIZSNOMIRA [size="7"][/size][color="#F4A460"][/color]
Ē... Es atceros kautko par ZAĻO RŪĶĪTI.
Laikam ja viņš parādīsies ar naudas maisu, tad tu būsi laimīgs, bet ja viņam rokās būs cirvis tad tu mirsi. Kkas tamlīdzīgs
Nē neesmu saucic bet pazīstu tādus kuri saukuši.
Tass labi nav beidzies un es pats garus saukt pat nedomāju.
visi tik runā par to pīķa dāmu...bet tā arī nekad naw iznācis izsaukt...un vēl visādi kožļeņu vīriņi, ļaunie gariņi...
un tad vēl ja sitīsi sevi ar nātrēm tad no punktiņiem tew uz tās vietas kur siti izveidosies otrās pusītes vārds...sviests
kad biju mazāka ar draudzenēm mēģinājām izsaukt šokolādes rūķīti,nu itkā jau iznāca!
Es neesmu nevienu pat mēģinājusi izsaukt. Man šķiet, ka nemaz nemēģināšu.
Nu tad kaa pa iistam var izsaukt to piikja daamu?taa kaa es tai neticu,tad vienreiz buus jaapameegina taa pasaukt!
Daži fakti par spiritismu, kas ir ļauno garu izsaukšanas tehnika.
1. Lai arī kāda persona tiek izsaukta, viemēr ierodas dēmons, kas uzdodas par izsaukto. Pie tam līdzi tiek paķerti vēl vairāki simti ļauno garu.
Dēmoni ticamības momentam pasaka vienu atbildi pareizi, bet pārējās deviņdesmit deviņas būs meli.
2. Dēmons pieprasa lai tiktu noņemtas rotas lietas, jo starp tām var gadīties kāda kristīga simbolika, piemēram krucifiks ķēdītē.
3. Dēmons aizliedz runāt par Jēzu Kristu.
4. Ja izsaucēju pārņem bailes un ir sajūta ka ķermenim tiek pārliets ledaini auksts ūdens, tad dēmons ir ieradies.
5. Pēc seansa dēmons pieprasa atkārtotu izsaukšanu. Un pats noliek nākamo datumu.
6. Visbeidzot, katrs kas gribēs pārtraukt šo darbošanos saskarsies ar milzīgiem uzbrukumiem. Dēmoni ir apsēduši cilvēka prātu un nemitīgi uzmāksies ar ļaunām domām. Pavēlēs slepkavot, krist dažādās izvirtībās, un nodarboties ar jebkādu maģiju. Cilvēku bieži pārņems baiļu un aukstuma lēkmes. Un te vairs nav tālu no sajukšanas prātā un pašnāvības.
VAI IR KĀDA IZEJA?
Jā, izeja ir. Ir jādodās uz Baznīcu, jāiziet iesvētes mācība un jātop kristītam. Svētās kristības sakraments ir vienīgais veids kā cilvēks tiek jaunradīts. Tas ir Dieva eksorcisms.
Uzreiz brīdinu, ka ejot uz baznīcu sākies visādi nepārvarami šķēršļi, līdz pat sajūtai ka mirsi. Dēmoni mēģinās darīt visu lai tevi neatdotu Dievam.
Ar cieņu
Logos
Em es palasīju jūsu visu komen tārus
Traki ir tie cilvēki kuri mēģina izsaukt šos garus,neiesaku izsaukt šīs melnās pīķa dāmas vai baltās vai arī kādas citas krāsas dāmas!!!!!
Paveicas tam ja kāds izdzīvo.... Ir daudzas teorijas kā tās apturēt piem; nju vienīgais ko es pagaidām zinu ir ieslēdzot gaismu
Citi saka ka tas iedarbijas bet cits atkal ka tas mudinot dāmai jums uzbrukt jo tā biadoties itkā newis mūk bet uzbrūk
Tam es negribu ticēt
Manas draudzenes māsa mācas Internāt skolā un stāstīja kādu atgadījumu :
Reiz kāda meitene esot izsaukusi melno dāmu nju tas viņai iznācis
Lai no šīs dāmas atbrīvotos bija vajadzējis telp';a atstāt iezslēgtu uguni un aizvērt durvis
Protams vēl tur esot ielikta kamera lai novērotu šo melno dāmu
Tad tur esot iegājusi kāda no skolotājām un kmerā bija redzams kā melnā dama to pacēla aiz kakla un žņaudza Baisi
Kā melnā dāma esot izskatījusies: Tai esot bijusi gara melna kleita no baroka laikiem Galvaā tai melna hūte Melni mati kā jau parasti laikam
Taču es protams nevaru galvot ka tā ir patiesība Bet tikuntā to klausoties bija bailīgi
Kad gāju 4.klasē mēsar klasi skolas brīvlaika sākumā nolēmām braukt 2 dienu exkursijā uz Latgali ar vecākiem un skolotājiem nju braucām ar
Gulējām teltīs pa nakti bet protams kā jau tādas 2 dienu exkursijās varējām sēdēt visu nakti laukā
Kamēr skolotāji ar vecākiem iedzēra mēs mazie sēdējām pie ugunskura un domājām stāstīsim spoku stāstus
Bija viena meitene protams vecāka par mums un viņa mums stāstijā itkā patiesus spoku stāstus par melno un balto dāmu
1. Viens vīrietis esot uzkā```` augstā tornī un uzgājis līdz galam augšā esot redzījis aizslēgtas durvis,aiz ziņkārības atlauzis durvis un iegājis tanī tēlpā
telpa esot bijusi visa balta ar melniem plakumiņiem vīrietis apsēdies uz tādas pašas krāsas dīvāna sēdējis sēdējis tad viņam rodas tāda sajutā itkā kad viņam kāds blakus sēdētu un skatītos virsū vinš paskatās pa kreisi bet newiena naw nju labi sēž sēz'un atkal tā pati sajūta paskatās atkal naw
šis ņēmis un piecēlies piegājis pie liela atvērta balokona un te pēkšņi viņu kāds ņēmis un izgrūdis ārā ķipa baltā dāma
2. Jūs jau noteikt daudzi zinat Rundāles pili
Viena klase devusies exkursijā un šo pili
Pilī stāsta ka tur dzīvojot baltā dāma Nju lūk tagad Visi ejot iekšā bet dažas meitenes atpalikušas nju vo un te viņas redz kad grantī tuvojas pēdas nju pēdu nospiedumi bet pašu gājēju neredz meitenes saukušas skolotāju tā atskrējusi bet pēdas jau esit pazudušas
3.meitene ar savu krustmāti esot gribējušas izsaukt melno dāmu
Pienācis vakars nu abas saukušas bet nākamājā dienā abas atrastas ar izrautām acīm BAISI!!!!
Nju lūk šie tie stāsti ko stāstijā tā meitene no Latgales exkursijas Vai tā ir patiesība newaru galvot
Taču ja nu ir tādēļ cilvēki apdomājiet visu labi Vai tas ir tā vērts
Rakstīju ZPD par maģiju. Ietverta tika arī garu izsaukšana, bet ne jau tā blēņu saukšana kā Melnā dāma un visas pārējās dāmas un citi brīnumi, bet gan izsaukšana, ar kuru nodarbojās viduslaiku magi. Proti, mēs iepazināmies ar izsaukšanas teoriju, kas bija gana interesanta, turklāt abās - gan baltajā, gan melnajā maģijā bija gauži līdzīgi elementi - badošanās un regulāra piedzeršanās, kura veicināja "garu" izsaukšanu. Tad, kad pēc divu nedēļu īpašas diētas, kura neietvēra nekādu normālu barību, tajā pašā laikā katru vakaru dzerot vīnu teju līdz nemaņai, izsaucējs bija gatavs vveikt savu darbu, pirms tam arī iedzerdams. Nebrīnos, ka viņiem tajā prātiņā tik tiešām kaut kas rādījās, jo vēl paralēli visam tika smēķēts opijs. Sīkāku aprakstu varu pastāstīt, vien man slinkums savu ZPD tagad meklēt. Īsāk sakot, muļķības tās visas bija viduslaikos un nedomāju, ka kaut kas ir īpaši mainījies.
Labi, varbūt pastāv kaut kādi pozitīvās vai negatīvās enerģijas strāvojumi, kurus var arī izsaukt, tomēr pats galvenais, vienmēr vajag palaist garu atpakaļ. Citādi jau sākas visas tās vajāšanas un visi pārējie brīnumi, kuri beigu beigās noved pie nāves vai kā tamlīdzīga.
Pati ar to nenodarbojos. Kāpēc gan?
Vienīgi varu pastāstīt, ka mana labākā drauga brālis esot dancinājis šķīvīti un tagad kapiem pat tuvumā nerādoties. Rēgojoties viņam visu laiku kaut kas. Tas nozīmē, ka viņi nepabeidza to seansu, nepalaida viņus atpakaļ. NU, garus.
HāHā... atceros, kad biju mazāks un dejoju tautiskajās dejās... mēs Sporta manēžā... pārģērbšanās telpā saucām zaļo rūķi... psc... bija jautrs pasākums.
(mums tajā laikā vajadzēja dejot zaļos šortos) Tātad tipa visi apsēdāmies aplī un sadevāmies rokās, bet tajā vietā, kur sēdēja trīs džeki vidējais pa piķa melnu tumsu aizrāpoja klusām līdz džeku stūrim un paķēra zaļos šortus (vairākus... neatminos cik) Meitenes nedzirdēja, jo varen aktīvi sauca "Zaļo(vai zaļais... arī neatminos) rūķīt parādies.
Tad viņš ieslēdza gaismu (reti pretīgi spilgts apgaismojums... kaut kādas vecās lampas, kuras vēl piedevām dūc.) un sameta zaļos šortus meitenēm virsū. (notika viss vienlaicīgi... vai arī viņš pameta gaisā un tad ieslēdza gaismu... neatminos... tas bij sen.)
Nu moins... kā meitenes spiedza... lielāko ties prikola pēc, bet dažas tiešām pārbijās redzot, ka kaut kas zaļš lido virsū. Tāds lūk stāsts iz dzīves.
P.S. Citu meiģinājumu kaut ko izsaukt laikam neesmu piedzīvojis vai vismaz neatceros.
Es saucu ruukkiiti! (: un izdevaas- sokolaade bija nograuzta!!
Īsumā -
kkad pasen esmu saukusi, viss beidzās diezgan nelāgi (tas gan ne tik daudz nav saistīts ar pašu garu, bet ar ko citu) un vairs to nekad nedarīšu.
lai gan esmu o tiem cilvēkiem, kas cer ka maģija un pārdabiskas lietas varētu būt, ššis pīķu dāmu izsaukšanas man liekas tīras glupības. nedomāju, ka var kaut ko ar to panākt. neesmu mēģinājusi un laikma arī jau nemēģināšu.
kaut arī ir bijuši daudzi gadījumi, kad kaut kas tiešām ir noticis un beidzas tas ar kaut ko sliktu, tad domāju, ka tas būtut labs iemesls nemēgīnāt...
āh
mēs ar draudzenēm saucām mājas gariņu! nju kur tās karotiites attaisās vaļā.. man jau traki traki ar to visu! es no sākuma nenoticēju ,bet pēc tam...
njā traki tie cilvēki!
priekš kam tas vajadzīgs? es neesmu saukusi un pat netaisos, jo kā var zināt, ka to garu dabūs prom pēc tam? ko tas vispār dot? labāk aizejat uz māju, kur spokojas tur garu netrūks.
Uzskatu, ka nevajag tā - joka pēc - saukt tos rūķīšus un dāmas... Iespējams, ka kaut kas tur ir, bet likteni tomēr labāk neizaicināt. Kaut vai tās pašas nervu veselības dēļ. Vai, sliktākajā gadījumā - sargājot savu dzīvību.
Labvakar.
Jā, esmu mēģinājusi. Ne reizi vien un ne vienā vien vecumā.
Tas taču ir tik jautri! Nav nemaz nozīmes tam, vai tādi zaļie rūķīši, piparmētru vīriņi, pīķa dāmas pastāv, jo tas pats process, kad ar draugiem apsēdies un nu ņemies tur kaut ko saukt no garu valstības, ir patiešām varen jautrs pasākums! Domāju, ka katram bērnam tas vismaz vienreiz ir jāizdara. Es pat tagad būtu gatava ar kādu mīļu draugu kaut ko izsaukt.
Bet ticēt tam, ka kaut kas arī atnāks, es ticu. Atnāks. Tavā iztēlē pārveidoti aizkari, aiz loga ņaudošs kaķis un čīkstošas durvis.
Un būs jautri!
Pati esmu saukusi Pīķa dāmu. Vairākas reizes. Dažādos veidos, ar dažādiem cilvēkiem. Un kaut kā neviens mani nenožņaudza. Bet neļaujiet tam jūs, tos, kas vēlas to mēģināt, saskumt! Varbūt tieši Jums izdodas to dāmiņu izsaukt, mm? Un varbūt pat paliksiet dzīvi, lai par to uzrakstītu romānu vai pagulētu Tvaiku slimnīcā?
Sakot lielu, treknu, resnu, milzonīgu JĀ garu izsaukšanai,
Yuputuu.
Es pati vienreiz meegginaaju izsaukt maajas garinnu bet nekas nesanaaca. Tikai manai draudzenei izdevaas izsaukt triis maajas garinnus. To vinnas izdariija ar seerkocinniem. Itkaa viens garinnss kliedza ausii, cits kutinaaja, cits raavis nost mantas.
Man ar cita draudzene staastija ka vinnas paziistamais izsaucis piiku damu. Vinnss ar draugiem ar kriitu uzziimeejis apli un tad vinni tajaa iekaapussi un ar speciaaliem vaardiem saukussi daamu. Vinniem gan nekas nenotika tikai veccinnai kas iegaaja tajaa aplii gan. Tas beidzaas letaali.
Es arii zinu kaa izsaukt ruukkiiti kas lamaajaas. Vajag tikai kautkur 30 reizes pateikt speciaalus vaardus un tad naktii kad guleesi ruukkiitis tev lamaasies blakaam.
Vai kaads vareetu pateikt kaa jaasauc gars ar to sskkiiviiti? Gribaas pameegginaat.
Kad man bija 9/10 gadi, mēģināju ar dažiem cilvēkiem saukt Melno Dāmu un k.kādu rūķīti
Nekas, protams, nesanāca. Toties mani toreiz citi bērni baigi sabaidīja:)
Kāds varētu man pateikt kā izsaukt šokolādes rūķīti? gribētu pamēģināt.
Vienreiz ar daudziem cilvēkiem, tumsā sasedamies apli ar ciet acim, sadevamies rokas un vel bija spogulis uz kura bija cukura kartina un viena meitene kaut ko vairakas reizes atkartoja un pec tam uz ta cukura bija tadas mazas pedinas(nospiedumi), bet domaju ka tas bija pa istam, jo tadas pedinas ar roku nevareja uzstaisit. man ta skiet tas bija kaut kads zalais, cukura rukitis. varbut kads par ito kko precizak zin?
Manuprāt, tas viss ir tīrās muļķības - gan gari, gan viņu saukšana. Visi izsaukšanas `efekti` norakstāmi uz māņticību un placebo efektu, nelaimes gadījumi - uz sakritību.
Garu esamība kā tāda ir stipri apšaubāma, un faktuālo materiālu, kas pierādītu pretējo, ir dikti maz vai, pareizāk sakot - nemaz...
Zinu vienu māju, kur spokojas. Nopietni.
Kad tur ieiet, pāriet jebkāda vēlme saukt garus Ar uz vietas atrodamu pilnīgi pietiek
Aizved mani uz turieni. Ja patiešām manīšu kādu garu, tiksi pie cepuma.
Ew, BlackRichy, ko tu saki par spoku mājas biznesu?
Es tēlošu garu un dalām cepumu uz pusēm.. <--- Tas, tā, offtopikam.
Lai gan man liekas, ka šajā topikā esmu jau postojis, joprojām mani no šīm padarīšanām baida visi "izredzētie" savos gabalos, klāstot, ka tas esot baigi bīstami un var kļūt apsēsts, sajukt prātā utt. [vispār, padzīvo ar mani, nevajadzēs garus. ]
Attiecīgi, no šitādiem pasākumiem raustos. [Skūbij-kraukšķi/cepumi nepalīdz. ]
Mana draudzene ar savām klasesbiedrenēm mēģināja izsaukt saldumu rūķīti izslēdza gaismu sāka rituālu viņas bija sakrājušas 10 LS un nopirkušas daudz saldumus jo vajag daudz lai viņu izsauktu...SANĀCA!!!!!!! Neiesaku nevienam saukt viņu jo viņš visus saldumus apēda pa 5 min un spoguli kas bija uz galda saplēsa paņēma, pielika vienai meitenei pie rīkles un pieprasīja vēl saldumus meitene kas bija pie gaismas slēģa ieslēdza gaismu un lauska nokrita uz zemes un rūķa vairs nebija.Tai meitenei bija mazliet iegriezts kaklā!!! Izskats:
*Resns
*Seja nav saprotama bet kroplīga
*Krāsaini tērpts
Dieva dēļ nesauciet viņu!!!!
1. Garu saukšana ir kaut kas ļoti muļķīgs, jo jūs mirušajiem neļaujat mierīgi dzīvot. Viņiem ir sava pasaule, bet mums savējā.
2. Jā, maza būdama, biju muļķe, mēģināju saukt garus. Vajadzēja taču kaut ko jaunu izmēģināt, kā jau visiem bērniem, kuri sajūtas pārāk lieli. Tātad, lieta bija tāda:
Nometnē, ar maitenēm, izdomājām, ka varētu pasaukt savus mirušos mājdzīvniekus. Aj, cik jauka doma. Pa dienu sameklējām pilnīgi visu, lai pasākums izdotos veiksmīgi. Vakarā, kad pulkstenis jau bija ap 24iem, ķērāmies pie saukšanas! Tas laikam bija ar papīra lapas dedzināšanu vai kaut ko tamlīdzīgu, vajadzēja arī spoguli, cik atceros. No sākuma nekas nesanāca, vismaz mums nelikā, ka kaut kas notika. Gājām visas gulēt. Istabiņā pēkšņi gultas bija sastumtas priekšā durvīm un mums vajadzēja stumt atpakaļ. Visas gultas sastūmām un gājām gulēt, jo bijām pilnīgi paŗliecinātas, ka pie vainas ir zēni no blakus istabiņas. No rītā piecēlāmies un visām meitenēm, kuras sauca mājdzīvniekus uz muguras bija asiņainas švīkas. Tādi, kā skrāpējumi. Jā, arī man tai skaitā. man vēl tagad uz muguras ir viena rēta. Ļoti nepatīkami atcerēties!
Tapēc, man ir tāds mazs ieteikums- Nesauciet garus. Vienalga vai viņi ir dzīvē bijuši labi, jums tuvi vai vienkārši labas personības. Jūs tomēr traucējat viņu mieru un tas viņus sadusmo. Tas viss var beigties daudz smagāk nekā tas beidzās man!
Amm,pirms dažām dienām es ar draugiem arī nolēmām izsaukt garus : proti, Mihael Jackson, Kārli Ulmani. Labo gariņu.
Bet protams nekas neizdevās,vismaz pēc mūsu domām. Mans suns uzvedās ļoti dīvaini,vislaik līda klāt drebēja un skatījās vienā punktā,protams visi par to smējās..
Atnākot mājās, tā tiešām ir pretīga sajūta, liekas ka tevi kāds novēro,un ir bail aiziet gulēt. Bet šodien esmu dzīva,nekas nav noticis (par laimi)
Es neieteiktu saukt gariņus, jo nevar zināt kas un kad atnāks viņa vietā un jūs nevarat būt droši ka viņš ir atnācis. Un viņš bojās tev pārējo atlikušo dzīvi. Bet es piekrītu tam ka tas ir interesanti..
Un dieva dēļ nekad nesauciet melno pīķa dāmu,to es jums silti iesaku
Kad biju maziņa, kaimiņos dzīvoja māsīcas draudzene Dace, kuras mamma no šādām lietām daudz ko saprata. Viņa taisīja sev veiksmes talismanus. Viens nepareizi iesvētīts bija un viņu visu laiku vajāja neveiksmes, kamēr viņa to talismanu neizmeta.
Vēlāk es, brālēns, māsīca, Dace, māsīcas draugs gājām uz šķūni saukt gariņus. Dace teica, ka vajag saukt labos, piem., Aspazija, bet nevajagot saukt Krišjāni Baronu.
Paņēmām 2 baltas sveces, baltu papīra lapu, adatu, kas ievērta baltā diegā, un marķieri ar ko sazīmēt nepieciešamo uz baltās lapas.
Lapas labajā un kreisajā malā jānoliek sveces, pa vidu tām jāuzzīmē krusts, pa vidu krustam aplis, kurā jātur adata, adata no apļa nevar iziet, ja izies, gars noklīdīs. Uz krusta labās puses jāuzraksta - Nē, pa vidu - Nezinu, un kreisajā - Jā. Tad lapas augšpusē jāsaraksta alfabēta burti. pēc tam gadkaitļi, sākot ar to, kurš ir un uz priekšu. Pēc tam cipari.
Pati saukšana notiek tā - visi klusē, runā un uzdod jautājumus tikai tas, kurš tur rokā adatu, proti, izsauc garu. Trīs reizes cauri sveces liesmai jāizlaiž adata saucot tā gara vārdu, kuru grib izsaukt, piem., Aspazij parādies, Apazij parādies .... Tad adatu noliek krusta vidū, kur ievilkts aplis un sāk uzdot jautājumus, kad vēlas tik no gara vaļā jājautā - vai Tu iesi prom, ja atbild ar jā tad jājautā - vai Tu esi prom ? Ja atbild ar jā, tad viss ir ok, bet ja pasaka nē, tad jāatkārto tik ilgi, kamēr gars aiziet prom. Ja adata no krusta apļa iziet, tad jāsauc gars atpakaļ.
Nu mums sanāca, nezinu vai tas tiešām bija gars, vai mūsu domu spēks, bet adata kustējās.
Tagad ar tādām lietām neaizraujos, jo saprotu, ka garus nevajag traucēt. ja viņus netraucēs, viņi netraucēs mūs.
Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)