Cilvēks un ticība Opcijas

[Grēkmeistars]

Man ir jāveic mazs pētījums par tēmu "People will always be religious". Iedomājos, ka vislabāk būtu pajautāt pašiem cilvēkiem.
Man ir vajadzīgi Jūsu viedokļi šajos jautājumos. Ceru, ka balsosiet un izteiksieties.

Šo rakstu rediģēja Grēkmeistars: 12.04.2008 13:46

[evita6308]

Atbildot vai cilvēki vienmēr būs reliģiozi, tad jāsaka - jā. Ja tu atrodi patiesību, kas tevi izmaina, tad cilvēki protams turpinās tai sekot. Jā, esmu kristiete. Ticu, jo tā ir patiesība un tam var atrast simtiem apstiprinājumu. Neviens neteiks, ka tā ir patiesība, ja nebūs paši par to uz sevis pārliecinājušies.

[Roviela]

Kāpēc cilvēks tic? Atbilde 'cits'. Tāpēc, ka cilvēks visu nezina un nezinās nekad, bet nezināmais ir kaut kā komfortabli jāiekārto smadzenēs. Tā cilvēks uzbūvēts, ka nevar samierināties ar neskaidrībām. Visvieglāk ir savu nezināšanu "norakstīt" un kādu ārpus paša esošu spēku, lai kas tas arī nebūtu.

[washulis]

Manuprāt ticība paliks mūžīgi, ja jau kristietība ir izvilkusi vairāk kā 2000 gadus un vēl visas daudzvievu ticības pirms tam. Pat ja mainīsies uz ko citu, bet kaut kas tāds būs.

Lai gan labprāt ticētu dažādām maģiskām lietām, reliģija ir viena no tām, pret kuru skatos skeptiski. Liekas, ka tas ir cilvēku izdomājums, māņticība, kas ir radusies daudzus gadus iepriekš, jo ir bijušas lietas, ko nevarēja izskaidrot. tagad, kad to var, vēl jo projām tic lietām, jo tas jau ir tik ļoti ieēdies cilvēkos un tautā. Un ja jau eksistē tas dievs, tad kāpēc ir tik daudz ticību un novirzienu. Vajadzētu jau būt vienam dieva mērķim, bet to ir daudz,. Tā pat, ka'cilvēku, kas ti izdomā. Manuprāt...

Tāpēc, ka cilvēkam nepietiek ar reālo dzīvi, viņš vēlas kaut ko vēl meklēt

Man liekas, ka šis teikums, par ko arī nobalsoju, viss ir pateikts.

[nešķīstais skuķi...]

domāju, ka..

reliģijas vienkārši mainīs formu un pielāgosies mūsdienām

kkas tāds kā reliģija, pēc manām domām, tik viegli nevar pazust.

par to ticēšanu..
es itkā esmu kristīta baznīcā, skaitās, ka piederu pie pareizticīgajiem, taču Dievasm es neticu.
baznīca vai sātanisms? šajā jomā esmu neitrāla.
nesaista mani ne Dievs, ne pagāniskās darbības, ne kkādas ellē ratā sektas!

kāpēc tic?
domāju, ka cilvēkos ir tā dziņa meklēt kko, kas ir pārāks, kko augstāku..
nepietiek ar reālo dživi.

[Massacre]

Vai Jūs kam ticat? Kam? Man ir īpašs individuāls savu uzskatu kopums. Bet kāds, to virtuāli neapspriežu.

Kāpēc tic? Piemēram, man patīk personificēt. Ja koks, tātad ar savu koka dvēseli, ja mežs, tātad viens dzīvs organisms, ja jūra, tad Jūra, kā dzīva persona utt.

[Grēkmeistars]

Es arī izteikšos.

Manuprāt ticība paliks mūžīgi, ja jau kristietība ir izvilkusi vairāk kā 2000 gadus un vēl visas daudzvievu ticības pirms tam.

Laika gaitā var redzēt, ka reliģiozo cilvēku skaits arvien samazinās. Kaut kam būtu jānotiek, lai tā kristietība ar laiku neizplēn. Starp jauniem cilvēkiem, kurus pazīstu ļoti maza daļa (pavisam minimāla) ir "patiesie" kristieši, daļa tic Dievam, bet neatzīst baznīcu, bet vairums netic Dievam. Un starp vēl jaunākiem bērniem ir vēl mazāk ticīgo. Protams, ticīgo (tieši kristiešu) ir ļoti daudz, bet tālā nākotnē šī reliģija kļūs arvien neatbilstošāka laikam un cilvēka uzskatiem. Vismaz, ja tā (baznīca un cilvēkbūtnes tās priekšgalā) paliks pie visiem saviem principiem. Un turpinās būt tik agresīva dažureiz. Ticīgie vecāki cenšas darīt ticīgus savus bērnus, bet tomēr kāds atkrīt, un tā joprojām.
Un tie, kas tomēr atklāj Jēzu kā Patiesību (bērnībā vai gados)... viņi atklāj to tādēļ, ka tas viņos ir kaut kur rakstīts. Protams, ka eiropietis pēkšņi neatklās Allāhu un Muhamedu kā Viņa pravieti, jo tas netika ierakstīts viņa zemapziņā. Tad kur ir tā Patiesība? Laikam tur, kur liels bars sekotāju un līdz ar to neapzināta iespaidošana un ierakstīšana.
Nobalsoju, ka cilvēks, iespējams, ne vienmēr būs reliģiozs, bet vienmēr būs ticīgais.

Par savu ticēšanu varu teikt, ka man ir individuāls uzskatu kopums, bet šis un tas, pašas jaunu atklājumu iespaidā, arvien mainās. Man laikam patīk meklēt, atrast un pazaudēt.
Kāpēc es ticu? Man laikam ir vajadzīga jēga. Tā kā, iespējams, nekas šeit nav īstā Patiesība, cilvēks ar savām domām spēj veidot dažādas ilūzijas, kas ļauj skatīties uz visu ar skatienu, ka tur tomēr vēl tik daudz ir, pat ja tas jau ir atklāts vai joprojām neatklāts. Man tomēr vajadzētu iespaidīgi vilties dzīvē, lai uz ticēšanu paskatītos ciniski.

[Ungaarijas ragas...]

Vienmēr atradīsies kāds reliģiozs cilvēks, pat ja citi reliģiju veidi izzudīs, vairāki tik un tā paliks, mainīsies pielāgosies un paliks.

Pastāvēs, kas pārvērtīsies.

Un būs cilvēki, kas pēc tam jūsmos par šīm gandrīs jau mirušajām reliģijām, tāpat kā es par pagānismu, druīdismu.

[Debija]

Reliģija ar laiku izzudīs. Pasaulē viss paliek sliktāks. Gan cilvēki, gan darbi un domas. Cilvēkiem vairs nebūs kam ticēt, viņiem nebūs kam pieķerties. Viss sagrūs un tad ticīgie un mazie baznīcēni sapratīs, ka viss būtu ''skaistāk un labāk'', ja tāds Dievs tiešām pastāvētu.

[Blond Bestia]

Cilvēks tic, jo grib, lai dzīvei ir jēga. Grūti, kad nav.
Ticīgajam ir žēl, ka patiesībā neviens viņa lūgšanas nedzird, tāpēc viņš tic, jo tam vajadzīgs Atbalsts no augšas.
Un mirušos tuviniekus ar gribas vēl redzēt, tāpēc ticam šim Atbalstam, ka viņš ir sataisījis pēcnāves vietu mūsu dvēselēm. Un vainu arī gribas kādam uzlikt.

Vienam ir grūti iestaigāt taciņas, tāpēc vajag kādam sekot.
Nu vienkārši reliģijas ir tiem, kam negribas, lai grūti un gribas sevi pažēlot (ies), pat ja drusciņ to visu gribas noliegt.

Šo rakstu rediģēja Blond Bestia: 19.04.2008 12:55

[_W_]

Ticiiba un religija ir 2 dazjaadas lietas btw. Katrs kautkam tic, ticiiba dod speeku, thats so cool ^___^

[Debija]

Cilvēks tic, jo grib, lai dzīvei ir jēga. Grūti, kad nav.
Ticīgajam ir žēl, ka patiesībā neviens viņa lūgšanas nedzird, tāpēc viņš tic, jo tam vajadzīgs Atbalsts no augšas.
Un mirušos tuviniekus ar gribas vēl redzēt, tāpēc ticam šim Atbalstam, ka viņš ir sataisījis pēcnāves vietu mūsu dvēselēm. Un vainu arī gribas kādam uzlikt.

Vienam ir grūti iestaigāt taciņas, tāpēc vajag kādam sekot.
Nu vienkārši reliģijas ir tiem, kam negribas, lai grūti un gribas sevi pažēlot (ies), pat ja drusciņ to visu gribas noliegt.

Paga, paga..Tu apgalvo, ka ticība ir domāta tiem, kuri grib satikt savus mirušos radiniekus un meklē dzīves jēgu, bet reliģija ir domāta gauduļiem? Tu maz apjēdz, ko nozīmē šis vārds ''reliģija''?
Un cik zinu, cilvēki netic tikai tāpēc, ka vēlas satikt savus mirušos tuviniekus. Nē, manuprāt, cilvēki tic tikai tāpēc, ka ir tā patīkamā sajūta - ka tu neesi viens.

[Blond Bestia]

Protams, ka cilvēki tic visādu iemeslu dēļ. Tur augšā daži ir nosaukti.

Gauduļus satieku, par gauduļiem arī runāju. Tev šķiet, ka ticība nedod spēku, jēgu, glābiņu un cerību? Un kam tas vajadzīgs, ja ne cilvēkam, kurš bez dieviņa šīs lietas sevī nespēj atrast. Citēju:

Tu mans spēks, mana gaisma
Esmu šeit Tavā priekšā,
Piepildi mani ar gaismu,
Kura mani pārveidos.


Jēzu, viss manā dzīvē Tu, Tu viss, kas vajadzīgs man
Jēzu, atver man acis, lai ieraugu Tavu žēlastību Blah blah blah

Nu, patiesībā, uzlūko jebkuru katoļu slavas dziesmu dievam. Viss nāk no dieva, es esmu maziņš, vājš un tikai ar dievu esmu stiprinieks.

Par citām reliģijām iepriekš un tagad nerunāju. Nesastapos.

[Debija]

Ticība glābiņu un jēgu nedod. Cilvēks pats var visu panākt un tikai ar saviem spēkiem. Pazīstu ticīgos, kuri nav izmisuši gauduļi, bet gan veiksminieki. Domāju, ka ticība ir tikai tāda kā apziņa, ka tu nekad nepaliksi viens. Protams, ka grūtos brīžos lūgšanās un ticība dievam palīdz, bet šaubos, ka kāds ticīgais ir nelaimīgs. Nepiederu nevienai reliģijai un neesmu arī ticīgā. Nevaru sevi nosaukt par nelaimīgu, bet mēs, neticīgie, dzīvi uztveram savādāk, reālistiskāk. Mums vienkārši nav uz kā balstīties, mēs visu panākam paši, nevienam neuzticoties.

[kaiva]

ja jau tā sauktie neticīgie visu panāk paši, tad pasaulei pēc būtības būtu vai jāplīst pušu no ģēnijiem kas sasnieguši neiedomājamas virsotnes
jo cilvēkam nekad nav gana ar to ko viņš ir panācis. un kā zināms reti kuram uz pasaules izdodas VISU PANĀKT "paša spēkiem"
visi šie termini ir liekami pēdiņās
nav tādu "paša spēku"- tādā izpratnē ka tam nebūtu nekāda sakara ar Dievu. visa cilvēka būtība ir no viņa/viņas/tā. visa esība.
tam vai konkrētais indivīds savā parastajā apziņā tam "tic" vai nē, nav nekādas nozīmes.
(tas ir: pašam priekš sevis protams ir nozīme )

nav brīnums ka daudzi netic "tām muļķībām" kas sarakstītas dažādu tautu svētajos rakstos. jo daļa no tā varbūt tiešām ir muļķības bet lielākotiesu vnk vārgs mēģinājums izteikt lielās patiesības cilvēka prātam saptotamā valodā- resp simboliski.

bet pats pamats ir tas ka visa pasaule un viss visums ir "apdvēseļots"- tātad dvēsele-Dieva daļa ir ikvienā vielā un enerģijā-
bet, tur ārā-
nav ne laika ne telpas ne matērijas, ne citas cilvēka raupjajam prātam saprotamas lietas
un cilvēka smadzenes tiešām ir tik neattīstītas ka nespēj to visu aptvert- tāpēc arī šie strīdi un "neticība"

bet lai jūs nomierinātu- tās jau palēnām tomērt attīstās un viss vienalga iet uz augšu
kamēr
lēni lēni Dieviņš brauca
no kalniņa lejiņā
netraucēja ievu ziedu
ne arāja kumeliņu

(resp viņš nāk pie mums uz šīs nīcīgās matērijas )

[Roviela]

kaiva, šis pavediens nav domāts ticīgo vai neticīgo savstarpējai "nolikšanai pie vietas". Bez offtopika, lūdzu, un bez aģitēšanas par vienu vai otru. Tu tici, citi netic, abi labi, bāz tik' maisā.

Te ir sajauktas divas lietas - ticība un reliģija. Ticība ir krietni plašāks jēdziens un ietver sevī arī reliģiozitāti.
Reliģija, savukārt, ir sašaurināta ticības izpratne. Un vēl ir reliģijas organizatoriskā forma, baznīca kā organizācija, piemēram. Visur tā nav baznīca, un visās reliģijās netic vienam un tam pašam, tas, manuprāt, ir visiem zināms.

Būtība ir tā, ka nav neviena cilvēka bez ticības (vārda plašākalā nozīmē), bet ir daudzi, kas iztiek bez reliģijas (ticības augstākai būtnei, dzīvai vai nedzīvai).

Uz zemes dzīvo viņi abi, un gluži labi izdzīvo. Tie, kurus te, piemēram, kaiva, apsaukā par neticīgajiem ir ne-reliģiozie. Tādu cilvēku ir apmēram 1/5 daļa no visiem pasaules iedzīvotājiem. Pilnīgi pietiekami, lai pietiekami gudrs saprastu, ka tas nav nejauši.

Pārējiem vienmēr būs vajadzīga un pastāvēs kāda reliģija. Tāda vai šāda, nav svarīgi. Es nevaru pateikt, kāpēc cilvēki ir reliģiozi, jo es tāda neesmu. Visādā ziņā ne tāpēc, ka "vajag kaut kam ticēt", jo tas ir nonsenss. Kaut kam tic un vienmēr ir ticējuši visi. Tā uzbūvētas smadzenes. Jā gan, un pie ticēšanas pieder arī visa paklausīšana - "neliec pirkstu pie krāsns, atceries, kā bija ar sveci!". Tikai muļķis pārbaudīs otrreiz, gudrāks - noticēs. Tā ir bezgaldaudz lietu, kam mēs vienkārši noticam tikai tāpēc, ka visu pašam pārbaudīt nekādi nav iespējams.

[kaiva]

jā, taisnība.
vnk sākumā bija lūgts paskaidrot savas domas un izpratni un "ticību" no reliģijas ne vienmēr var viennozīmīgi nošķirt.
es neesmu reliģioza it nemaz. tas ka ārkārtīgi apbrīnoju un dziļi izjūtu latviešu folkloru pieder pie pesrsonības īpatnībām tā teikt un tas ka ļoti aizrauj citas reliģijas- pie intereses par kultūru un filozofiju.

bet mana ticība un pārliecība ir veidojusies, paņemot atziņas no dažādām filozofijām un pasaules malām.

ak un es neagitēju lol tikai atbildu uz jautājumu: "kā jūs domājat?"