Cik dziļās atmiņās tu spēj iegrimt? Opcijas

[Owass]

Esmu dzirdējis no vienas tantes ko viņa pati atceras! Viņa esot bijusi maziņa un ar māti gājušas pastaigā. Meitenei atsējusies kurpīte un viņa nav varējusi pasaukt mammu jo vē nemācēja runāt
Es personīgi atceros fragmentus no lieldienām kuras mēs svinējām kopā ar ģinmeni kad man bija tikai 3!! gribi tici gribi netici!!! Es sēdēju stūrī un ēdu šokolādes zaķi!! cik tālas amiņas jūs atceraties?

[anhela]

es atceros kādu brīdi,kad es gulēju ratiņos un raudāju!nezinu,cik man bija gadu,bet staigāt jau laikam vēl nepratu,tās ir ļoti miglainas atmiņas.

[Tējas Tantiņa]

es atceros tikai dažus sīkus gabaliņus kas varētu būt bijuši 4 vai 5 gadu vecumā... bet vispār man atmiņa noteitki nav spīdoša... tā pieklibo...

[unciz]

no pašas bērnības 2 viena kur es[laikam] tikko biju iemācijusies runāt māsa man rādija visk-kādas leitas un es teicu kas tas ira un ptra kad es biju slimnīcā un man neko sevišķi sāpīgu nedarija [et vai tas tā ir bijis es toč nezinu, bet man tā leikas]

[nenuil]

es atceros kaa es biju kkaadaa veikalaa un mamma ar teeti pirka televizoru. man tad bija 1 gadinjsh... un es pat atceros kaa paardeveejs mums pulti piedaavaaja...

[whitegirl]

Ar atminju man ir ljoti shvaki... LIelaako dalju savas beerniibas, atceros tad ja ir redzeetas fotograafijas, vai arii dzirdeeti nostaasti no kaadiem radiem un draugiem... Bet taa - es pati neekaa neatceros... Arii ikdienaa daudz ko aizmirstu - ja kaut kas nav ierkstiits plaanotaajaa - tad ir chushh....

[Garija]

man bija tikai 2,5 gadinji kad es novelos no viitnju kapneem majaas un salauzu kreiso roku!!!!! veel tagad atceros to kritienu un ari to kaa es raudaaju, jo man loti saapeeja, un arii to, kad aizveda mani uz slimniicu manai mammai nelava naakt ieksaa man lidzi tur kur uzliek to gipsi pie tiem dakteriem, es taa raudaaju ka mana mamma arpusee sezot un gaidot arii raudaja!!! tragiski, bet tadi nu bija tie padomju laiki! tacu peec tam kad gipsis bija uzlikts un jau biju majas man to roku vajadzeja turet iesietu, bet es tak esmu berns un to visu aizmirsu, taa nospelejos, ka viss gipsis bija netris

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Visu laiku es domāju, ka manas pirmās atmiņas ir ziemassvētkiem, kad es iedevu savam vectētiņam (kurš jau labu laiku kapā), lielu Serenādes konfekti. Tad es ieraudzīju kādu bildi, un kā ar rāvienu (kā Fēbe tai filmā) atcerējos kādu miglainu, bāli zilu istabiņu, manas mātes matus un seju, un kaut kādus koka gabalus (varbūt restes bērnu krēsliņam).
Tad es vel arī atceros kaut ko,kas ir datējams ar 3/4 gadu vecumu, kad es ar savu auklīti gājām skatīties kinoteātrī vai nu mazo stjuartu, vai arī Filozofu akmeni (nē, FA es laikam skatījos ar māti...)

Es neatceros pārāk precīzi.

[Džozefīne]

he
Es atceros, kā gāju ar mammu pa ielu un man šausmīgi interesēja mana ēna nu jā, tas bija ap 3 gadiem..[kad man bija]

Vēl atceros lielās kupenas Ziemassvētkos, kad man bija kādi 4 gadi

[resella]

man ir tada probleminja ka milziga fantazija tapec diez gan gruti ir saprast vai es ko patiesham atceros vai ari vnk esmu berniba domajusi vai nosapnjojusi.

nu viena lieta ir tada ka es atceros ka sedeju ratinjos un mamma man baroja kjirshu, kad atnaca mana draudene [mes dzivojam kaiminjos un vija bija vienu gadu vecaka] un laikam gribeja ar mani paspeleties vai ka ta.. katra zinja es vel ta isti laikam nemazceju runat. vai ari man vnk bija pilna mute ar kjirshiem.

un otrs toch ir bijis isteniba- ar kkad ziema, kad mani vedaja ragavinjas- tas bija baigais piedzivojums blenzt uz savu roku ka sslid pa zemi. tas vareja but kados 3- 4 gados...

vispar par shito es esmu daudz domajusi, bet nu labs jautajums.

[Kalevale]

Man ir daudz atmiņu, mana bērnība bija pietiekoši dīvaina.

Atceros savu rozā jaciņu, man bija mazķa par gadiņu. Man nepatika viņu vilkt, jo viņa bija sāpīga un vienmēr man viss niezēja.

Man bija kāds gadiņš, varbūt vairāk, kad kamēr māte stāvēja veeikalā rindā, es izgāju ārā salasīt puķītes, pienenes. Māte gan gandrīz infarktu dabūja.

Spilgtas atmiņas pāri pa gadu. Griķu-rīsu biezputra. Es vēl tagad nevaru ieēst, jo atceros to smaku un garšu...

Kādi trīs gadi. Sēžu traktorā un mēģinu izspļaut košļeni. Izspļāvu, trāpīju turpat uz traktora.

Arī ap trim. Cenšos izrāpties no svas redeļu gultiņas. Redeles augstas, aptuveni līdz acīm man. Man idodas, taču nokrītu pie zemes. Nevienam tas nerūp, ok, dzīvojam tālāk.

Burkānu pankūkas. Daudz. Visu laiku.

Ir vēl, bet tur jau sķas četri un pieci gadi un tās jau es atceros skaidri, vairs nav jēgas stāstīt. Vēl arī trijos gados mani nežēlīgi apsaukāja, atceros, kopš tās reizes nolēmu vienmēr būt labāka par citiem, akut gan mani apsaukāja vārda dēļ. Bet mans vārds taču ir labāks, tādēļ viņiem nikā nisanāca mani apvainot!

es pati --->
Kalevale//**//

[Kendisa]

Atmiņas ir tieši tās kurās es nekad negremdējos....
Bet ja es padomāju, tad es atceros savas kristības, pilnīgi visas - kā mani veda pa baznīcu, kā es raudāju, kā mani bildēja ārzemnieki un svinības toreiz slavenā kafeijnīcā.....
nu atceros ko tādu, bet tā ir tikai daļa no manām atmiņā....

[joua]

ir viens mazmazītiņs atmiņu fragments no kāda tris gadu vecuma,un tad ir tukšums līdz 5 gadu vecumam.nedaudz biedējoši

[MooN fLoWeR]

wwuuujj.. es jau daudz ko atceros, tikai nezinu, kad tas bija.. bet dazhreiz es atmninjas jauca ar kaadiem veciem sapnjiem, taapeec nezinu - cik dzilji speeju sevii ierakties un uzzinaat...

[MissMoney]

es atceros taalaak nekaa dazhi labi . tachu, shie dazhi labi buus pamaniijushi, ka es aizmirstu lietas,kuras man pateikushi pirms apmeeram 2 [reizeem mazaak] stundaam (lietas,kuras nav saistiitas ar kkaadaam tikshanaas reizeem,utml., bet kuras man vnk VAJADZEETU atcereeties)... un taa,mana senaakaa atminja, kuraa es iegrimstu regulaari, ir no apm. '92. gada - Jaanji. es atceros vienu momentu ar taadaa kaa [zilaa] legoo kluciitii ieliktu aveni so there

[Bille]

Ir dīvaini, ka cilvēkiem vecumdienās ir slikta atmiņa (par dienām, stundām), bet savu bērnību viņi ļoti labi atcerās.
Turpretī es savā vecumā atceros tik to ka es lepni saku ,ka man ir 4 gadi

[Seila]

Brīžiem cilvēks spēj iegrimt atmiņās ļoti, ļoti dziļi un atcerēties tādas lietas, kuras normāli atcerēties nevajadzētu. Tās ir lietas, kuras uzpeld kaut kur dziļi, dziļi zemapziņā. Un brīžiem atkal aizmirstas. Vienā brīdī es neatceros to, ko redzēju vakar, bet otrā brīdī atceros, kaut ko tādu ko nekad dzīvē neesmu atcerējusies.
Cik dziļi atmiņās es spēju iegrimt? Ļoti dziļi. Šajā gadījumā, jautājums nav pat cik ļoti dziļi es varu iegrimt atmiņās atpakaļu pagātnē, bet gan drīzāk tajā cik dziļi es varu iegrimt un cik daudz sīku detaļu atcerēties kaut vai vienā mazā notikumā. Tad lūk varu pateikt, ka dziļi un bieži vien šīs atmiņas īr tik dziļas, ka nevar kādas piecas minūtes sabļaut mani un sasaukt nav iespējams.
Tajā pašā laikā viss labāk atmiņās es iegrimstu tad kad klausos labu mūziku un tajā laikā neko sev apkārt nemanu.
Cik dziļi varu atcerēties pagātnē, nju pilnīgi noteikti atceros sevi piecu gadu vecumā, kad pirmo reizi sapratu, ka mazam bernam nav tiesību pajautāt kaut ko, ja apkārt ir pieaugušie un tie tieši jautā, vai kādam ir jautājumi

[BlueberryAnima]

atceros kkaadu momentu, kad es guleeju ratinjos un aciis baigi spozhi spiideeja saule, un tad mamma[laikam] paarvilka ratu ''jumtinju'' paari.ooo..un veel kad man bija aptuveni 1.5 gadi [hoh maz ne?] atceros, kaa man njeema nost no kaajaam gjipshus. ar taadaam lielaam shkjeereem taadaa zaljaa telpaa grieza to gjipsi pushu, un man bija shausmiigi bail, ka saapees[redziet, es jau nezinaaju, ka grieziis gjipsi-ne mani ] aciiimredzot taas ir ljoti taalas atminjas[nu vismaz prieksh manis] .
bet taa skaidri sevi atceros no aptuveni 2-2.5 gadu vecuma, jo cik esmu staastiijusi vecaakiem savas bezjeedziigaas atminjas, vinji vienmeer ir briiniijushies - kaa es kaut ko taadu vispaar varu atcereeties!

Šo rakstu rediģēja raganina: 12.03.2006 17:44

[etna]

es atceros kaut ko sākot ar 2g.v. visādas dīvainas un smieklīgas atmiņas!
Mums saskarsmes stundā stāstīja tā, ka cik sen sevi atceries, ta dno tā evcuma tev ir sākusi veidoties tava personība. citiem senākās atmiņas ir sākot no 6g.v. vai vēlāk, bet tā galvenokārt tikai no 2g.v. cilvēks spēj ko atcerēties. tagad negribas šķirstīt kladi, kur šī tēma pierakstīta, sīki nevaru paskaidrot

[Simple Girl]

es atceros visos sīkumos vienu gadījumu kad man bija kādi 4 gadi... protams notikums nebija diez ko labs, es izlecu no treša stāva balkona, bet dieviņš man kā spilventiņu palika apakšā un man nebija ne skrambiņas tikai smadzeņu satricinājums.... es atceros pilnīgi visu, gan kāpēc gāju uz balkona, kāpēc lecu, kā un kur pamodos, klas notika pēc tam.. visu līdz pēdējam sīkumam... mazliet bailīgi gan tas ir.. un tās ir manas vissenākās atmiņas....

*esmu dzirdējusi ka rakstnieks Tolstojs spējis atcerēties jau tad kad bija piedzimis, jeb tā sakot kopš dzimšnas brīža... tā itkā viņš pats ir teicis..

Šo rakstu rediģēja gride: 18.03.2006 14:32