Laimes meklētāji, [ATD][PZP] D&D Pathfinder Vispārējā fantāzijas pasaule Opcijas

[Aiva]

Bija kārtējais rīts klusajā Skelē.

Gaiļi, kas vēl nebija nonākuši zupā, centās pārkliegt viens otru, kaijas, slinki ķērkdamas, gaidīja uz zvejniekiem ar rīta lomu atgriežamies piestātnē, cerībā ko nokampt. Dzirdēja arī citāda veida dzīvās radības trokšņošanu.
Rosība lēnām sākās arī krodziņā "Sāļais vīrs", saimnieks Rass, pamodies, dzenāja pie darba ģimeni un nolīgtos darbiniekus, gan īpaši nesteidzoties un neskubinot. Īstā rosība sāksies, kad parādīsies tie, kas vēlēsies ko iekost, vai vakarā, kad sanāks vietējie iemalkot pa kādam kausam pašgatavotā alus un patrīt mēles, kas kam ko.
Un protams, tika modināti tie, kas lielo krogus zāli bija izmantojuši par naktsmītnēm. Dažs labs jau otro nedēļu...

Šo rakstu rediģēja Aiva: 08.08.2022 13:48

[Farliner]

Kad Dudo aicina apspriesties, Talvariels noraidoši pakrata galvu: Kādam jāvēro situācija šeit, es palikšu postenī. Bez tam, ja visi pazudīs ēdamtelpā, tas būs aizdomīgi!"
Elfs turpināja darboties ar savu ekipējumu, vērojot uz klāja notiekošo - arī to, vai nevacas kāda lielāka neapmierināto grupa, un seko tam, kur atrodas Vērsis un Vendts...

[Alfirin]

Raški tāpat kā Talvariels atsakās pamest savu posteni, bet ir gatavs uzklausīt, ja kāds pie viņa pienāks aprunāties, kad Selīna būs atpakaļ savā kajītē.

[Aiva]

"Nervi uzdod," Vincents nopūtās. "Es tā atminu, viņa Fennam bija sieva? Tas laikam izskaidro... Tikko pazaudējusi laulāto draugu, tāpēc tagad nikna uz visu pasauli. Par indēšanu - ir tāda maģija, kas nosaka indes klātbūtni, un ja tās pielietotājs ir gana prasmīgs, tad var pat pateikt, kas tā par indi. Es pats to zināju, tikai... šobrīd... bez manas grāmatas, bez komponentiem, maz kā spēšu palīdzēt... Bet ja nu kāds prot dziedināšanu, tad ar varētu kapteiņa līķi izmeklēt... Acs, tas gan ir interesanti... Pati viņa tā pazust nevarēja..."



Vērsis Talvarielam visu laiku bija redzams, tepat pa klāju rāvās, cilāt, vilkt, kraut, panest. Rosījās viņš mainīgā pulciņā, bet neizskatījās, ka tur kaut ko mēģinātu perināt... ( OOC perception Talvarielam 17) Vendtu gan nekur nemanīja, tikai īsu brīdi bija augšpusē un tad atkal nozuda... Vecais Pīts kā sēdēja savā vārnu ligzdā



Selīina nopūtās. "Man šis ir pirmais brauciens pa šo maršrutu, es īsti nepateikšu, kā te pareizāk kuģi burā, bet tādā klusumā iesprūst diez vai ir parasts uz bieži lietota kuģu ceļa... Varbūt kā reiz gribēja no šī bezvēja izvairīties?" viņa atkal pagriežas pret okeānu. "Īstā acs Fennam bija zaudēta jau sen... Cik zinu, nekas īpašs šī mākslīgā nebija, no krāsaina stikla gatavota... Kam to būtu ievajadzējies..."




Daejons, dodoties pakaļ Dudo uz virtuvi apspriesties, satiek pāris matrožus zem klāja pārbaudam preču krāvuma stiprinājumus. Vendts ir kopā ar viņiem.

[Roviela]

- Jā, kaut kas līdzīgs, - Brīze nebija pārliecināts, ka Selīna būtu Fennam tieši sieva, bet īpaši svarīgi jau tas nebija. - Par to maģiju zinu. Pats gan nepieprotu diemžēl, arī komponentu nav, bet mums Eriks ko tādu prot, tikai viņš ir jauns arī pēc cilvēku mērogiem, pats tikai nupat saprata, ka vispār kaut ko spēj maģijā. Viņš mēģināja noteikt, vai kas rumā nebija, bet tur sanāca, ka jāizdzer četras pudeles, lai kaut kāds efekts būtu. Bet no četrām pudelēm ruma arī tāpat var kājas atstiept, - zaļacis nepriecīgi pasmaidīja.

- Līķi apskatījām, cik kuram no mums tās zināšanas, bet tā skaidri neko pateikt nevarējām. Selīna runā par indi, bet tas nu tā. Viņa nav dziedniece.
- Jā, tā acs... Pamanīju, ka tās nav, gandrīz kā pirmo, kad kajītē ielūkojos. Divas reizes pārmeklēju kajīti, bet nekā, - nācās noplātīt rokas. - Vai nu neprotu meklēt, vai arī tās tur nav, un ja nav, tad tiešām paliek interesanti. Kam gan tāda stikla acs vajadzīga? Tās taču var katrā lielākā pilsētā pie stiklinieka dabūt. Nekas rets un īpašs.
- Ā! Nupat atcerējos. Junga sūrojās, ka naktī viņam esot murgi rādījušies, šķitis, ka kāds žņaudzot. Viņš gan vakar iedzēra tikai vienu malku, ne vairāk. Tas neko tev neizsaka? Nav kas nelāgs mums te parādījies uz kuģa? Man par to nav zināšanu, nav nācis saskarties ar tādu ļaunumu. Tikai ar to, kas nāk no cilvēkiem.

- Nu labi, es dodos, - Daejons bija uzklausījis Dudo. - Nevajag tev ko? - Vēl pēdējais jautājums Vincentam.

Daejons, pēc brīža sekojot Dudo, pa ceļam uz augšu cenšas nopētīt, kas īpašs bija pirmīt Selīnas ceļā uz augšu? Tas maršruts bija nejaušs, vai arī tomēr tīši izvēlēts? Un ko tieši dara matroži? Pārbauda tikai? Vai arī cenšas noskaidrot, cik viegli kravu no kuģa izdabūt laukā?

- Man gan derētu kāds kausiņš, Erik, drīkst? - Brīze zināja, kur tie stāv, bet bez atļaujas ņemt nebija labi, - Gribas ko dzeramu. Koptelpā paņemšu.
Pirms viņi te sāk apspriedi.

[Aiva]

Izdzirdis par četrām pudelēm, Vincents sāka smieties. "Puis, tad tur ir tikai rums. Tas vienmēr kā vāja inde uzrādās." Tad palika domīgs. "Ja tā pa nopietnam runājam, man arī naktī bija nelabi murgi... Vienbrīd sajutos, it kā es būsu sastindzis ledū... Un man blakus stāv viens rēgs un skatās uz mani... Tā, kā es uz jēra cepeti skatītos... Ilgi... Man jau trūka elpas, kad viņš aizslīdēja tālāk... It kā ko meklējot... "

"Man tīri labi patiktos te ar kādu patrīt mēles vēl par šo un to," Vincents norādīja uz mazo krātiņu. "Nekā cita jau nav ko darīt."



Selīna pirmīt bija izlīkumojusi pa visu kravas tilpni, tas pilnīgi noteikti nebija ātrākais ceļš atpakaļ uz klāja.



Jūrnieki, šķiet, pārbaudīja kravas stiprinājumus - ja sāktos viļņošanas, lai nesāk kravu mētāt apkārt un sist pret bortu. Daejons ko tādu atminēja arī uz pirātu kuģa redzējis. Tur šobrīd pieminēja tādu un tādu velna radiniekus, un viņu attiecības, un (OOC perception Daejons 10) sunījās par tiem, kas nepietiekami nospriegojuši te visu Skelē stāvot.

[Roviela]

- Aha, tā es arī nodomāju, lai gan nezināju, ka rums arī ir inde, - Daejons pasmējās līdzi.

- Oh! Tad tas ir nopietni, - no smiekliem vairs nebija ne vēsts. - Vai zini, kad pirmo reizi redzēju Selīnu, viņa uz mani skatījās tā, ka man likās, ka uz mani skatās lūsis mežā no koka. Kā uz medījumu. Tādu ne vienkārši iegūstamu, bet medījumu. Un caururbjošu skatu esmu manījis vēl vairākas reizes. Un tu atkāpies, kad viņu ieraudzīji. Domā, tas būs bijis tikai no tā, ka viņa bija satraukta? Negalvoju, ka pie kapteiņa nāves viņa būtu vainīga, bet ar Selīnu kaut kas nav lāgā. Pa nakti man murgi nav rādījušies, bet es arī, kamēr braucam, neesmu gulējis miegā kā cilvēki.
Vincentam vajadzētu zināt, kā elfiem tas parasts. Varbūt viņš zina arī kaut ko par citu plānu iemītniekiem? Ieradās un kādā iemājoja? Vai tas ir vispār iespējams? Un pie kam te acs? Spokam vai kam tur vajag, lai dzīvos redzētu?

Daejons sāka intensīvi prātot, vai viņš pats par ko tādu kaut ko nezina. (OOC Know the Planes) Un, ja nē, tad Talvariels varētu zināt. Noteikti jāizstāsta.

Pēc visa šī kambīzē tiešām prasījās pēc kausa ūdens.

[echo3]

Tūlīt jau pusdienas būs. - Eriks atsaucās Džimija vēlmei pēc sausiņa, bet tas nebija noraidoši teikts. Tikai tā, zināšanai. Puisis izņēma no plaukta maizes kukuli un nogrieza šķēli. - Sausiņu krājumus vēl netērēsim. Kas zina, cik ilgi bezvējš būs. - Ja nu Džimijs bija vēlējies izlauzt zobus, tad šī vēlme piepildīta netiks. Toties jaunekļa rokās nonāca vēl krietni svaigas maizes gabals. - Ko tu tā uz virtuvi atklīdi? Gribējās redzēt, kā te izskatās? - Jo par to, ka Dudo visus sauks uz šejieni runāties, Erikam nebija zināms.

Padzerties ūdeni nevienam netika liegts.

[Alfirin]

Selīina nopūtās. "Man šis ir pirmais brauciens pa šo maršrutu, es īsti nepateikšu, kā te pareizāk kuģi burā, bet tādā klusumā iesprūst diez vai ir parasts uz bieži lietota kuģu ceļa... Varbūt kā reiz gribēja no šī bezvēja izvairīties?" viņa atkal pagriežas pret okeānu. "Īstā acs Fennam bija zaudēta jau sen... Cik zinu, nekas īpašs šī mākslīgā nebija, no krāsaina stikla gatavota... Kam to būtu ievajadzējies..."
Daejons, dodoties pakaļ Dudo uz virtuvi apspriesties, satiek pāris matrožus zem klāja pārbaudam preču krāvuma stiprinājumus. Vendts ir kopā ar viņiem.

Raški piešķieba galvu, klausīdamies Selīnā. (OOC- sense motive) Un kādu brīdi klusēja, galvā likdams kopā teikumus.

"Man jāatzīst, ka arī es pilnīgi neko nesaprotu no kuģošanas, kursiem un bezvējiem - un vai tiem var apbraukt apkārt. Bet es kaut ko saprotu no cīņas mākslas. Un māku atpazīt tos, kas sevi var aizstāvēt - un kas nevar. Jūs, kundze, neesat bezpalīdzīga. Tapēc es Jūs šobrīd lūdzu man pastāstīt, ko tieši Jūs prastu un varētu darīt cīņas gadījumā - lai mēs varētu saskaņot savas darbības un zinātu, ka viens otru papildināt, ne kavēt. Tapēc jau mēs ar elfu," - Raški ar zodu pamāja uz Talvariela pusi, kas bija it kā laiski izlaidies uz klāja, bet rūķim bija skaidrs, ka elfs būtu gatavs lēkt kājās un mesties kaujā jebkurā brīdī, - "viņdien uzrīkojām treniņu. Tagad ar cirvi rokās viņu neviens vairs nepaņems uz pārsteiguma, hehehe. Un es arī zinu, ko no viņa varētu sagaidīt, kāda veida pretinieku ņemt uz sevi, ko labāk atstāt viņam. Bet es gribētu to pasu zināt par Jums, kundze. Kur man labāk nestāties ceļā, un kur noteikti vajag. Lai abi viens otram netraucējam." Raški ļoti centās tikt pareizi saprasts.

[Aiva]

Raški un Selīna uz kuģa priekšgala izbūves. (OOC Talvariels perception 15 (-3 par attālumu)) Talvariels redzēja, ka viņi tur ļoti tuvu viens otram sarunājas, bet neko vairāk neievēroja.

Raški toties..

Raški ( OOC Sense motive 20) bija pārliecināts, ka Selīnas balsī saklausa tikai patiesību.

Kundze pagriezās pret visai ieinteresēto rūķi, un viņas sejā sāka rotāties tāda īpatnēja sejas izteiksme. "Es neesmu karotāja," viņa iesāka. "Es nezinu, kur piedzimu. Pirmais, ko atceros, ir Brīvostas grausti. Man taču nav jāpaskaidro, ka tur... izdzīvo tikai paši stiprākie... vai paši veiklākie... Tā ka es, neesmu nekad par karošanu kā tādu, bet lieliski zinu, kur un kā vislabāk ieslidināt asmeni..."

Raški klausījās, ar vienu aci sekojot vai kas nenotiek uz klāja, ar otru Selīnai... (OOC perception Raški 18) un tad sajuta pie kakla vēsu tērauda pieskārienu (OOC Selina Sleight of hand virs 18 , attack roll 14 (-4 par subdual) ) .

"Tas... atbild uz tavu jautājumu?" Klusi noskanēja pie auss.

Nākamajā mirklī asmens bija pazudis Selīnas apgērba atlokos.

Šo rakstu rediģēja Aiva: 30.01.2023 19:38

[skatitajs_no_mal...]

Džimijs pateicīgi pieņem maizi un sāk ēst, diezgan prastām manierēm (nekaunēdamies savācot drupačas , lieliem kodieniem utml.) Paldies gan pasaka. Kad maize apēsta savāc pa biksēm tur nobirušās druskas, samet mutē un paskatās ārā pa kambīzes durvīm.
-Tas... tas dīvainīt' s ar skaļ'm bun'g'm teic', lai nāk't šurpum... Kauč kas a to kaptein'.....-

[echo3]

Un kur tad šis pats ir? - Eriks arī pameta skatu pa durvīm, bet neviena tām tuvumā nebija, un tālāk puisis no savas vietas nevarēja redzēt. - A, gan jau atnāks. - Lai Džimijs nepadomā, ka Eriks viņu dzen Dudo meklēt. Uz brīdi uzmanību nācās pievērst katlam, jo tas sāka paskaļi bunkšķēt. Puisis parausa ogles uz āru - putrai ir jāsautējas, nevis jāpiedeg. - Klau, Džimij, tu gadījumā nepazīsti augus? Kaltētus? Te ir milzīgi daudz visādu tēju un garšvielu, vairumu es pazīstu, bet pāris ir man svešas. Sašķiroju un saliku atsevišķi, lai nejauši nepaņemtu, bet būtu labi zināt, kas tas ir.

[Alfirin]

Sajutis asmens salto pieskārienu pie kakla, Raški noelsās. Veikli gan, ļoti veikli.
"Jā, kundze, tas atbild uz manu jautājumu. Ja man garām tiks kāds liels, bet ne pārāk veikls pretinieks, tad es par to dižu kreņķi neķeršu." Kad asmens atgriezās Selīnas tērpa krokās, Raški tomēr uzelpoja vieglāk. Saki, ko gribi - kas tāds pie rīkles nav patīkami nevienā gadījumā. Arī tad, ja to tur roka, kas - domājams - nekāro Tavu asiņu.

[Aiva]

"Tas, protams, nostrādā tikai vienreiz. Un tikai pret tiem, kas domā mani esam to, pēc kā es izskatos..." Selīna atkal bija pats miera un kārtīguma iemiesojums. Kur bija pazudis asmens, varēja tikai minēt. "tāpēc lai tas šobrīd paliek... starp mums..."

[skatitajs_no_mal...]

-uh, ne... Mans zin daž's tēj's ko pret nelab' dūš un paģir lietā, bet tas viss...- Džimijs iekārtojas vietā, kur netraucē Eriku, lai gan nav viegli- šaurs tomēr. Pēc brīza gan atkal ierunājas. -Kas t' taps pusdienā?- mazliet pasnaikstās pret plīti un katlu.

Šo rakstu rediģēja skatitajs_no_malas: Vakar, 00:23

[Roviela]

Daejons ar visu savu ūdens krūzi iekārtojās turpat netālu no kambīzes durvīm. Ērti. Var redzēt, kas apgrozās kopkājītē. Ne visus kaktus, bet pietiekami, lai zinātu, vai tur kāds ir vai nē.
Viņš joprojām prātoja par citu plānu būtnēm. Auksts. Ledus. Žņaudz. Skatiens. Kaut ko meklē. Kas? Un ko meklē? Un kāpēc? Nē, uz to pēdējo jautājumu tāpat, tikai prātojot, atbildi dabūt nevar. Vai arī tieši šī atbilde uzradīsies pirmā. Tiesa, ar prātošanu nepietiek, ja nav zināšanu, un tieši to melnmatim trūka. Par citu plānu būtnēm viņš bija tikai kaut ko dzirdējis, bet gudras grāmatas lasīt nebija sanācis.

Selīnu zaļacis pagaidām izmeta no prāta. Jā, viņa bija savāda. Spīvu skatienu. Vērīgu. Kaut kā neatbilstīgu cienīgai, ne pārāk jaunai sievietei. Bet tas nebija iemesls, lai viņa novāktu savu aizbildni, vai kas Fenns viņai bija, jūras vidū. Un ko pēc tam?

- Pagaidīsim Dudo, - viņš piekrita, pa ausu galam dzirdot Erika un Džimija sarunas. - Viņš gribēja parunāt. Domāju, par kapteini, un būšu izbrīnīts, ja par kaut ko citu.
- Ja par tām garšvielām, tad man ienāca prātā, ka Talvariels vai Vincents varētu kaut ko zināt. Ar Talvarielu problēmu nebūtu, bet kā lai Vincentam kaut ko iedod, ja Hakslijs stingri noliedza dot rokā jel ko. Ja nu vienīgi iedot paostīt un apskatīt pa gabaliņu. Neatceros, vai esmu teicis, bet Vincents arī ir burvis, kurš ar grāmatu burās, un viņi abi pārzina visādas lietas, kas maģijai vajadzīgas. Ja nav vajadzīgas, vai nav alķīmijas rezultāts, tad var nezināt, protams.

[echo3]

Kad nu Džimijs teicās neko no tējām nesaprotam, Eriks tās nezināmās garšvielas no plaukta nemaz ārā neņēma rādīt. Daejons bija jau vakar redzējis, un tagad ieteica prasīt Talvarielam. Būs jāpaprasa. - Pusdienās būs biezputra. Un vakarā, ja nekas netraucēs, būs gaļas un dārzeņu pīrāgs. Kapteinis ir pelnījis kārtīgu piemiņas mielastu. - It kā no rīta jau rums bija dzerts Fennam par godu, tomēr Erikam likās, ka tas nav pietiekami.