Kurbijkurne forums: Soli tuvāk fantāzijai

Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )

> 'Lengvilas raganas', [PZP] [R] Fantasy
Sindra
iesūtīt 07.01.2015 23:48
Raksts #1


Angel of Music
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.01.04
Kur: Azeroth
Spēļu meistars 2012



Šī bija pavisam mierīga diena Eža kalna klosterī.
Ēkas gaiteņos valdīja meditācijas pilns klusumus un nekas neliecināja, ka šī diena būtu īpaši savādāka par citām. Nē, patiešām. Bija bijušas pavisam parastas brokastis, kurā klostera iemītnieki bija dabūjuši savu dienišķo putru. Rīta meditācija.
Atpūtas telpā mūki apsprieda tuvākā un tālākā apkaimē dzirdētus jaunumus.

Tomēr, šī bija īpaša diena kādai daļiņai klostera iemītnieku.
Klostera priors Viljams Oldmens šo dienu bija noteicis par dienu, kad viņa izraudzītie klostera biedri dosies ceļā uz netālu esošo Lengvilu.
Viss bija sagatavots un klostera pagalmā jau atradās ne pārāk lielos ratos iejūgts zirgs. Ratos priora izraudzītie varēja sakravāt savas mantas jau pirms vēl nelielās apspriedes priora pieņemšanas telpā.

Priora skatiens slīdēja pār telpā sanākušajiem un likās, ka viņš teju vai skaitīja, vai visi ieradušies.
Telpa bija krēslaina, jo tai nebija logu un apgaismojumu deva vien divas vientuļas sveces.
- Uz Lengvilu jūs dosieties. - priors noteica, stingram skatienam pārslīdot pār visiem telpā esošajiem. - Jau būsit dzirdējuši par dīvainiem notikumiem, kas tur notiek un viņiem ir nepieciešama jūsu palīdzība. Ejiet, noskaidrojiet kas tur notiek un ieviesiet kārtību. - pat ja daži no telpā esošajiem bija visai jaunu gada gājumu cilvēki, acīmredzot priors tiem uzticējās un uzskatīja, ka viņa izraudzītā komanda spēj paveikt uzdevumu.
- Ceļā pavadīsiet divas dienas. Rīt, līdz ar saules rietu jums būtu jānonāk Lengvilā.
Nonākot tur uzmeklēsiet pastoru Robertu Blekvoteru. Piesakaties pie viņa. -
priors domīgi noteica, prātodams, kas viņam vēl būtu jāsaka. - Ratos atradīsiet pārtiku, iztikas līdzekļus. - paberzējis bārdu priors pacēla rokas pret telpā esošajiem. - Lai Auroras svētība ar jums. - viņš svētīja Ežu klostera mazo delegāciju un deva tai atļauju doties ceļā.

Rati nudien stāvēja klostera pagalma vidū un gaidīja ceļotājus. Tajos atradās pāris maišeļi ar pārtiku, kas bija piemērota ceļam. Ūdens mucas. Un arī viena vīna mučele. Nu, tāda, ne pārāk liela. Bija atrodams arī naudas zutnis, kurā atradās pieci zelta gabali un desmit sudrabi.
Pārējās mantas, kuras biedriem likās, ka varētu būt nepieciešamas, vajadzēja sagādāt pašiem. Ratos vēl tikai bija trīs segas. Ja nu nakts iegadās vēsāka un kādam ar sava paša apmetni nepietiek.

Protams, priors nesteidzināja savus izredzētos ceļā. Sirmais kungs tepat vien telpā vēl bija un bija gatavs atbildēt uz jautājumiem, ja kādam tādi bija radušies.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
5 Lapas V   1 2 3 > »   
Sākt jaunu pavedienu
Atbildes (1 - 19)
Romija
iesūtīt 08.01.2015 10:30
Raksts #2


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 01.04.04
Kur: online
Fotogrāfs 2007



Dorija pamodās līdz ar pirmo gaismu. Viņa bija radusi mosties agri un vēl pirms brokastīm apdarīt saimniecības lietas. Tāpēc arī tagad viņa piecēlās, saģērbās un vēl pirms saules stariem devās ārā no viņai ierādītās nelielās celles un taisnā ceļā uz dārziem, kur galējām vagām vēl prasījās izrušināt pēdējās nezāles. Tieši tā bija vislabāk sveikt Auroru — darot kaut ko noderīgu.

Dorija zināja, ka pēc brokastīm viņai ir jādodas pie priora. Viņa uz Ežu klosteri bija tieši tāpēc sūtīta. Vai tas bija īstais iemesls, kāpēc viņai bija jāpamet Ķerkalnu klosteris, meitene nezināja. Iespējams, ka priora Klūga nodomos slēpās vēl kaut kas. Bet Dorija nevarēja atļauties iebilst. Viņai bija jāklausa un jārāda, cik taisna un gaiša ir viņas sekošana Aurorai.

Saule pamazām iekrāsoja apkārtni sārtu, tad zeltainu, liekot pat meitenes gandrīz melnajiem matiem viegli iemirdzēties pirmajos staros. Krauklītis bija pamodies. Tikusi galā ar pēdējām nezālēm, Dorija baļļā noskaloja rokas un devās atpakaļ uz klostera namiem. Nekādu īpašo mantu Dorijai nebija, ko savākt. Tie daži apģērba gabali, kas viņai bija bez klostera pagādātās drēbju kārtas, joprojām atradās padilušajā rupja auduma somā. Meitene nebija izkrāmējusies, zinādama, ka drīz viņas ceļš vedīs tālāk.

Pie brokastu galda Dorija vēroja pārējos klostera ļaudis, cenšoties uzminēt, kas vēl dosies reizē ar viņu. Meitene vēl nepazina daudzus. Dažas māsas un kādu brāli, kas bija rosījušies dārzā. Bet pārējie bija vienlīdz sveši. To nepacietība vai steidzīgums varētu nodot plānus doties tālāk. Bet tā īsti neviens acīs neiekrita.

Pabrokastojusi un uzmetusi somu plecos, Dorija iznāca pagalmā. Lai arī viņa tika aicināta mantas novietot ratos un tikai tad doties pie priora, Dorija spītīgi papurināja galvu. Viņa nedrīkstēja tik droši atstāt savas mantas, kamēr nezināja, vai visiem var droši uzticēties. Lai arī visi bija Auroras ļaudis, joprojām pārāk maz iepazīti. Un nebija jau tā, ka meitene grasījās pie priora ierasties ar veselu ķerru lāžu un somu. Vienkāršā mugursoma bija visai plakana, kas nekā nevarēja traucēt sarunu.

Priora telpā viņa ieradās pirmā, pasveicināja tās saimnieku un nostājās malā pagaidīt citus.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 08.01.2015 13:38
Raksts #3


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



Caur klusās bibliotēkas logiem uz Roberta rakstāmpults krita pirmie agrie saules stari, viņam pabeidzot pirms trīs mēnešiem uzsākto darbu. Pielicis punktu un smalkām smiltīm nosusinājis lapu, viņš aizvēra manuskriptu, tad piecēlies un rokas salicis paklanījās tam. Darbs ir pabeigts, un var uzsākt jaunu darbu, kurš Robertam tiks uzdots ar priora muti Auroras vārdā.

Puisis nopūtās, vēl ar plaukstu paslepeni viegli noglāstīja skaisto manuskripta iesējumu, pirms nesteidzīgi un rūpīgi iesaiņot rakstāmpiederumus un pergamenta loksnes līdzņemšanai.
Tālākie soļi veda uz pieticīgo istabiņu, kur Roberts uzmeta plecos apmetni, pie jostas piesēja ugunsrīkus.
Vēl sauja paša lietu sveču, un puisis bija gatavs iet turp, kur priors sūtīs. Gandrīz pirmo reizi tik tālu no klostera, pirmo reizi, kopš viņa mājas bija te.

Pagalmā jau gaidīja rati, gādīgi salikti. Garāmejot uzmetis tiem skatienu, Roberts nekādu iztrūkumu nemanīja. Ko tad viņam daudz vajadzēja? Kaut ko ēdamu, kaut ko dzeramu, salmus ratu apakšā, lai mazliet mīkstāk, zirgiem nedaudz auzas, pašam vēl silto vilnas apmetni un tas arī bija viss. Pat nebija nekā, ko tagad ratos likt. Tinti, spalvas un pergamentus Roberts nevēlējās uzreiz atstāt te.

Priora kambarī jau bija viens no tiem, ar kuriem Robertam būs jāsadzīvo turpmāk ciešākā bariņā. Ak, Aurora! Tas būs visai liels pārbaudījums, jo daudzas no tām bija sievietes, no kurām puisis līdz šim bija centies izvairīties, cik bija viņa spēkos. Bet Auroras lēmums ir neapstrīdams, un Roberts bija gatavs apņēmīgi darīt visu, ko viņam liks.
Roberts pasveicināja prioru un pavisam formāli arī meiteni, kuras vārdu viņš nezināja, un nostājās tā patālāk no sieviešu dzimtas pārstāves.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Dayns
iesūtīt 08.01.2015 14:21
Raksts #4


Kārto teleportēšanās eksāmenu
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 07.06.05
Kur: in da smitty.



beidzis rīta lūgšanas Migels devās pie priora. šīs pāris dienas, ko atradās eža klosterī viņš bija pavadijis savrup savā cellē, dodoties laukā tikai uz rīta un vakara lūgšanām. kopējās maltītēs viņš nepiedalijās, tik pieticīgu ēdiena daļu paņēmis devās atpakaļ uz celli.

bet nu viņš devās saņemt to uzdevumu, kādēļ vispār bija nosūtīts uz šejieni.

klusu ienācis telpā viņš ar pieklājīgu galvas mājienu sasveicinājās ar biedriem, kas bija ieradušies pirms viņa un atbalstijis abas rokas uz spieķa nostājās pozā, kas varēja nodot cīņās rūdīta cilvēka stāju. lai arī laika zoba nesaudzētu, bet nepārprotamu.

līdz priora uzrunas beigām Migels neizdvesa nevienu vārdu. pēc, mierīgā nosvērtā balsī viņš uzdeva tikai dažus jautājumus.

- Padre, kādas ir mūsu pilnvaras un cik liela ir rīcības brīvība atiecībā uz maleficarum? -

skatiens šos vārdus izdvešot bija pilnīgi salts, un brūnās acis, kas mēdza skatīties uz pasauli visai dedzīgi, pilnīgā mierā vērās priora acīs.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Dvēselīte
iesūtīt 08.01.2015 15:55
Raksts #5


Loveless
******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 06.03.04
Kur: playing the hydrogen sonata
Oriģinālākā pareģojuma autore



Vilnas apmetnis un papīri. Un spalvas un tinte. Varbūt viņa grasījās izdzīt tumšos spēkus no bibliotekāra, bet tā nebija citu darīšana. Būdama telpā kopā ar pārējiem, Ina uzmanīgi klausījās, kas visiem bija sakāms vai prasāms. Viņai bija jāatzīst, kaut vai pašai sev, ka priors šodien izklausījās sevišķi kriptisks. Bet viņa pilnībā pieļāva, ka pasaule būtu varējusi izmainīties pa divām nedēļām, kuras studente bija pavadījusi ierakusies grāmatās un pergamentos.

Un šis noteikti bija pārbaudes uzdevums. Tam bija jābūt. Taisnais Tiesnesis, cienījamais Larserls, visiem saviem skolniekiem bija aizliedzis izlikties par inkvizitories līdz brīdim, kamēr viņš pārstās viņus uzskatīt par nekam nederīgiem dzīves pabērniem, kuri nebija pelnījuši Dievietes un pavāres žēlastību. Vismaz Inai šī bija pirmā reize, kad viņa devās ārpus klostera misijai līdzīgā uzdevumā. Robertam tas noteikti bija kā pīlei ūdens, bet viņai, kuras visa pasaule sastāvēja no kalna, klostera, Auroras un gaišības Larserla, tas bija piedzīvojums ar visiem lielajiem burtiem. Un gods, kā arī pārsteigums un varbūt pavisam mazliet aizdomības, būt izvēlētai tajā piedalīties.

Gaidīdama, ar zināmu nepacietību, kad varēs mesties ceļā, Ina vēl ātri pārcilāja atmiņā līdzi paņemtās lietas un apmierināti konstatēja, ka neko nav aizmirsusi. Galu galā tās bija tikai vairākas dienas, ilgākais nedēļa.

Šo rakstu rediģēja Dvēselīte: 08.01.2015 15:57
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Elernass
iesūtīt 08.01.2015 18:25
Raksts #6


Attīsta savu iekšējo Aci
***

Grupa: Biedri
Pievienojās: 25.02.04



Džons ieradās priora cellē jau laicīgi, klusi pasveicināja tur sanākušos un nostājās turpat tuvumā telpas ieejai, lai netraucētu tikšanās norisei un pārrunām. Viņš bija gados jauns apsargs, savi pienākumi viņam bija zināmi un pieredze rādījā, ka viņa viedoklis un pakalpojumi vislielāko labumu ceļabiedriem deva ārpus apspriežu telpām.

Kad iepriekš klosterī nemanītais mūks beidza savu sakāmo, Džona sejas izteiksme viegli saīga, uzacis mazliet piepacēlās un viņš kādu mirkli uzmanīgi vēroja priora celles labā augšējā stūrī esošo plaisu.

Taču, kad Džons pēc brīža atkal pievērsās prioram, viņa seju rotāja laimīgs smaids. Viņš beidzot atcerējās, ko tad īsti nozīmēja maleficarum.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Rouzijs
iesūtīt 08.01.2015 21:55
Raksts #7


Kārto teleportēšanās eksāmenu
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.09.09
Kur: In heaven
Nervu bende 2013



Klaudijas diena sākās neparasti mierīgi, ikkrīta brokastis, meditācija un miers, bet atgriežoties savās telpās meitene tajās atrada sūtījumu no sava noslēpumainā labvēļa, jauna kleita, kuras audums šķita tik maigs kā mātes pieskāriens. Ironiski, bet savas mātes rūpes sarkanmate nespēja atminēties, tas bija tik sen, pirms piecpadsmit gadiem, kad Klaudija pēdējo reiz redzēja savu ģimeni. Meitene zināja, ka daudziem citiem arī nav paveicies, daļa no māsām un brāļiem bija atstāti uz klostera kāpnēm, daļa pamesti tikpat kā bez cerības, bet viņa zināja, viņas vecāki mīlēja savu bērnu. Pirksti pieskārās tēva atdotajam Auroras simbolam, kurš dusēja uz viņas kakla.

Bet nebija laiks kavēties sāpīgās atmiņās, Klaudija sakrāmēja savas mantas, palielā somā. Viņai bija uzdevums darāms, kurš varbūt pietuvinās tuvāk daudzo jautājumu atbildēm.
Viņa bija tērpusies tumšā kleitā, kuru ik pa laikam varēja manīt zem apmetņa paspīdam, mugurā meitenei bija arī korsete, kā arī ap jostu apliktas viņas pātagas, tiesa gan šos instrumentus nevarēja redzēt. Sarkanie mati bija sapīti bizē, bet skatienā jaucās uzmanība un piesardzība.

- Jauka diena, Robert! - Ejot garām puisim Klaudija noteica, viņa gan zināja, ka brālis Roberts nav diez ko runīgs un mēdz mest līkumus viņai, kā arī citām meitenēm, bet tas neliedza sasveicināties ar tiem, kurus Klaudija zināja labāk kā svešiniekus.

Kad prioram bija brīvāks brītiņš meitene pieslīdēja viņam tuvām.
- Kā jūs domājat, vai tajā ciematā uz kuru mums ir jādodas, es varu atrast savu labvēli? - Jā, Klaudija zināja, ka viņai ar prioru ir bijušas šādas sarunas, bet viņai vajadzēja zināt, varbūt šī bija iespēja pateikties par rūpēm, savādāk viņa jutās neērti un nepateicīga. Tomēr par spīti tam, Klaudija bija gatava doties ceļā un pildīt savus pienākumus.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Romija
iesūtīt 08.01.2015 22:36
Raksts #8


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 01.04.04
Kur: online
Fotogrāfs 2007



Dorija pasveicināja katru ienākušo. Kāds šķita manīts kaut kur klostera teritorijā, bet tā īsti viņa nepazina nevienu. Arī priors neiepazīstināja ar sasauktajiem, katra prasmēm un pienākumiem šajā uzdevumā, tāpēc atlika cerēt, ka izdosies to noskaidrot pēc tam.

Telpa pamazām pildījās, līdz Dorija pamanīja kaut ko tādu, ko viņa nudien nebija gaidījusi ieraudzīt šeit, priora telpās. Gluži ikdienišķi viņu bariņam pievienojās sarkanmate, liekot Krauklīša acīm izvalbīties kā kārtīga izmēra pankūkām. Vai šī sieviete bija pateisais iemesls, kāpēc viņa šurp bija aizcināta? Tikt galā ar šo raganu? Tajā pusē, no kuras Dorija nāca, tāda būtu ne tikai savākta uz vietas, bet jau nonīdēta tūlīt pēc dzimšanas. Bet te? Neizskatījās, ka kādu citu tas uztrauktu. Tas gan neļāva meitenes savilktajām dūrēm atslābt un uzmanībai pilnībā pievērsties priora teiktajam.

Tas, kāds ir viņas uzdevums, Dorijai bija jau izstāstīts pēc ierašanās, tagad tikai piebilda, ka viņi būs vairāki un citas ceļojuma detaļas, kas tikai pa daļai spēja aizķerties paspūrušo, melno matu ietvertajā paurītī. Stāvēdama pie telpas malas, Dorija varēja diezgan brīvi šķielēt uz sarkanmates pusi, un viņa to arī darīja.

Tikai uz sanāksmes beigām, kad joprojām neviens apkārtējais nebija nekā īpaši reaģējis uz potenciālās raganas klātbūtni, un arī priors to uztvēra kā pašsaprotamu lietu, Dorija mazliet nomierinājās, bet nolēma paturēt sievieti redzeslokā.

Kad priors sāka uzklausīt jautājumus, Dorija pamanīja, ka vidējais vecums telpā sanākušajiem ir visai zems. Pēc skata spriežot, viņus varētu vairāk dēvēt par piedzīvojumu meklētājiem nekā dzīvi pieredzējušiem Auroras aizstāvjiem. Vienīgais vecākais vīrs uzdeva jautājumu, kas lika viegli nodrebēt. Tas solīja ne tos miermīlīgākos rezultātus. Bet spriest bija pāragri.

Dorija arī nolēma painteresēties par uzdevuma detaļām. "Cik atklāts vai slepens ir šis uzdevums? Vai mēs ejam visiem redzami, vai tomēr labāk lieki nerādīties ļaužu acīs un nestāstīt, kāds ir mūsu mērķis?" viņa vaicāja. Varbūt pieredzējušiem inkvizitoriem tas šķita dumjš jautājums, kas nodeva, ka Dorija ko tādu darīja pirmo reizi. Iepriekšējā pieredze saskarsmē ar inkvizitoriem lika Dorijai cerēt, ka priors viņiem ieteiks darboties slepenībā. Tādā sakarā vēl viens skatiens tika sarkanmatei.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Sindra
iesūtīt 09.01.2015 00:26
Raksts #9


Angel of Music
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.01.04
Kur: Azeroth
Spēļu meistars 2012



- Aha, aha... - priors novilka, noklausījies jautājumus.
- Lengvilā ir divas dzimtas. Porteri un Tečeri. Šobrīd ir tā, ka Lengvilas pastors lūdz mūsu palīdzību, lai mēs izšķirtu strīdu, kurš ir sabiezējis starp šīm abām dzimtām. Tečeru meitene ir saslimusi un rodas aizdomas, ka iesaistīti ir Umbras spēki. Un kā vainīgie tiek norādīti Porteri. Jums ir jānoskaidro, kurš un kāpēc patiesībā ir vainīgais. Šis nav slepens uzdevums. Pilsēta ir lūgusi klostera palīdzību un jūs esat klostera palīdzība. Tādēļ ierodoties pilsētā, jūs dodaties pie pastora Blekvotera un sakāt, ka esat ieradušies.
Protams, ja jums liekas, ka vieglāk ir kaut ko uzzināt nestādoties priekšā, jūs varat mēģināt meklēt atbildes arī slepeni. Es neesmu misteram Blekvoteram norādījis cik tieši cilvēkus nosūtu uz Lengvilu. Jūs varat iet atklāti, vai slepeni. Jūsu svarīgākais uzdevums ir noskaidrot patiesību. -
priors noteica, skatienam pārslīdot pār telpā sanākušajiem.

- Bez tam, jūs vēl šeit neesat visi. - viņš pārskaitīja priekšā sēdošos.
- Ak, jā... raganas un pesteļi. - priors Oldmens nopūtās. - Ja jūs nākat uz pēdām kādiem Umbras pielūdzējiem, atvediet viņus pie manis uz klosteri. - nedaudz dedzīgi saberzējis rokas, priors noteica. Nevarēja gan saprast vai vecais vīrs rokas berzēja, jo tam pēkšņi kļuvis auksti vai aizrautībā, ka viņam varētu gadīties sastapt kādu Umbras sekotāju.
- Pilnvaras? Jūs esat klostera sūtītā inkvizīcija. Jūs izmeklējat lietu, kas saistīta ar tumšiem spēkiem. Jūs varat aizturēt un izolēt tos, kas traucē jūsu izmeklēšanu. - parasti gan ļaudis tīšu prāt nemaisījās pa kājām inkvizitoriem.

Priora plaukstas ieskāva Klaudijas plaukstas. Sirmais vīrs ieskatījās sarkanmatei acīs. - Es jau tev teicu, mans bērns. Kad labvēlis vēlēsies, viņš pats tevi uzmeklēs. Tev nav jāmeklē viņu. - Priors pasmaidīja un palaidis vaļā meitenes plaukstas, uzvilka uz viņas pieres Auroras simbolu. Dievietes trīsstūri.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Dayns
iesūtīt 09.01.2015 02:50
Raksts #10


Kārto teleportēšanās eksāmenu
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 07.06.05
Kur: in da smitty.



pēc priora teiktā Migels aizdomājās. aizturēt, izolēt ja traucē - tas viss ir labi, bet ja nešķīstenis sāk atklāti pesteļot un izmantot umbras ''dāvanas'' ...doma lika šermuļiem pārskriet pāri kauliem.
Migela skatiens vērtējoši pārskrēja biedriem, kas bija ieradušies.

jaunuļi. vienam pēc izskata būtu labāk bites jākopj, citai jāatrodas kāda augstmaņa galmā dejojot balles dejas, bet nekas. arī Migels reiz bija jauns.

skatiens neilgu mirkli apstājās pie jaunieša, kam bija apsarga stāja. vismaz kāds kurš spēs cīnīties.

jau nākamajā mirklī viņa skatiens atkal pievērsās prioram

- Padre. Vai jūs norādītu, uz resursiem, kas paredzēti darbībām iz citpasaules? Sancti manus, mistēriju rokraksti, šķīstīšanas vārsmas un citas nepieciešamās lietas? Šis būtu ekipējums, kas būtu dzīvības vērtībā saskaroties ar malum. Labi ja būtu arī virve ar Sancti manus mizas šķiedru ievītu... kur pret umbras spēkiem cilvēks vājš - tur Aurorai spēks. -

pēdējos vārdus Migels izteica klusi, skatienu nodūris. viņa pirksti sažņaudzās uz spieķa gala tā, ka nobāla un kāds kauls pat klusi nokrakšķēja.

Šo rakstu rediģēja Dayns: 09.01.2015 02:56
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Dvēselīte
iesūtīt 09.01.2015 13:40
Raksts #11


Loveless
******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 06.03.04
Kur: playing the hydrogen sonata
Oriģinālākā pareģojuma autore



Lai pēc tam nebūtu pārpratumu, Ina nolēma pierakstīt visu svarīgo, viņasprāt protams, kas tika teikts. Uz maza pergamenta atgriezuma ar apdedzinātu kociņu tika pēc kārtas pierakstīti pa vienam vai diviem vārdiem, atdalot tos ar vertikālām svītrām.

Ģimenes nesatiek | Slima meitene | Pilsētas priesteris | Aizturēt izolēt

Aizturēt un izolēt? Jaunās sievietes prātā uzreiz atgriezās bilde no grāmatas, kurā tika aprakstītas tradicionālas ikvizīcijas metodes, pielietotas taisnības uzzināšanai. Ina nevienam nekad nebija atklājusi, ko domā par visām tām absurdajām un nepraktiskajām tradīcijām, kuras reliģiskajā praksē bija izkoptas līdz mākslas līmenim. Labi, varbūt tikai vienam cilvēkam, no kuras viņa bija saņēmusi kāvienu, kuru atcerēsies visu mūžu, un piekodinājumu turēt mēli aiz zobiem līdz pat pēc došanās pie Auroras, bless Her heart.

Ina noskurinājās, izlikās, ka maina pozu, un atgirzās pie rakstīšanas. Zem pirmās rindas uzrakstījusi Resursi, viņa gaidīja, ko priors atbildēs uz Migela uzdoto jautājumu. Viņa gan neticēja, ka grupai tiks piešķirti šie reliģiskie - viņai nācās pacensties, lai nelietotu vārdu "maģiskie" - resursi, bet tas, protams, nebija iemesls neprasīt.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Romija
iesūtīt 09.01.2015 14:32
Raksts #12


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 01.04.04
Kur: online
Fotogrāfs 2007



No vienas puses Dorijai gribējās slēpties, bet no otras puses viņai bija jāparāda, ka ir Auroras sabiedrotā, tāpēc meitene pagaidām vēl nepieņēma lēmumu par tālāko darbības stilu. Viņiem bija vismaz divas dienas to apdomāt un kopīgi izspriest. Kad pieredzējušākais vīrietis uzreiz ķērās pie dažādu resursu apzināšanas, Dorija saprata tikai katru otro vārdu. Viņa varētu apgalvot, ka viņš runā mēlēs. Bet meitene arī apzinājās, ka viņas skološana klostera lietās ir ilgusi tikai pāris mēnešu, iepriekšējā dzīve arī nav piespēlējusi iespēju apgūt tik smalkus vārdus, tāpēc iestāstīja sev, ka arī tas ir pieņemami. Tāpat kā sarkanmatainā sieviete, kurai joprojām tika dāvāti ne īsti uzticīgi skatieni. Un tur, kur Dorija būtu domājusi sākumā iztikt ar sarunām, vismaz ar slimo meiteni pašu, pieredzējušais vīrs ķērās pie pavisam citas taktikas, kas lika iztēloties, kā šī meitenes satikšana un ārstēšana varētu notikt. Telpā pēkšņi palika auksti un sāka trūkt gaisa. Roka cieši sagrāba somas lenci.

"Atvainojiet par tik tiešu jautājumu, bet esmu dzirdējusi, ka citviet ir plaši izplatīts uzskats, ka sarkani mati ir viena no pirmajām pazīmēm par personas saistību ar Umbras spēkiem," Dorija saņēmās pajautāt interesējošo lietu, bet noformulēja savu jautājumu pietiekami vispārīgi, lai lieki neavainotu šeit esošos un nedotu kādus nevēlamus mājienus. "Cik noprotu, tad šeit ne?" viņa bažīgi paskatījās uz sarkanmati. "Varbūt ir kādas citas pazīmes, ko es nezinu? Atvainojiet, es neesmu vietējā!" Dorija kā sākusi, tā arī nobeidza savu jautājumu ar atvainošanos un pakāpās soli nostāk, ja nu tomēr teiktais ir aizskāris kādu jutīgu dvēseles stīgu konkrētajai personai, lai gan jautājums bija adresēts prioram.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 09.01.2015 15:21
Raksts #13


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



Un tad telpā atskanēja balss, kuru dzirdot Robertam vienmēr uzmetās zosāda un palika kaut kā pavisam savādi ap dūšu, proti, tā bija Klaudijas balss.
- La... laba diena, - viņš tā kā nedroši atņēma sarkanmates sveicienu, un ierāvās savā kaktā vēl vairāk. Telpā bija tumšs, ja neskaita vieglā gaisa plūsmā plandījošamies sveču liesmiņas, visticamāk neviens nepamanīja sārtumu, kas bija sakāpis puiša sejā.
Aizņemts ar savām izjūtām, viņš tikai pa ausu galam dzirdēja, ko saka vecais mūks, bet tas, kas sasniedza apziņu, bija visai nesaprotams. Cik gan daudz Roberts nezināja! Kas ir Sancti manus miza un ko tā dod? Kas ir mistēriju pieraksti? Nē, viņš nezināja, nekad ko tādu nebija lasījis. Domas par šo lika atkāpties citām domām, un Roberts pamazām nomierinājās.

Ina sāka kaut ko pierakstīt, bet Roberts, kas sev neapzināti bija nolēmis rakstveža lomu (vai tad viņš nebija tiešām labs rakstvedis?), vēl neredzēja neko, kas būtu jāpieraksta. Nē, nē, viņa pieraksti būs savādāki. Tā būs hronika, kur viss notiekošais būs sīki atspoguļots. Pie šī darba viņš ķersies šovakar, kur nu Aurora viņiem būs nolēmusi naktsguļas vietu, ne tagad.

Umbras spēki un sarkani mati? Kāpēc gan? Aurora taču pati nevairās no sarkanās krāsas rītos un vakaros. Tā ir skaista krāsa, tā Roberts domāja. Un vai tad Umbra kaut kā redzami iezīmē savus sekotājus? Cik daudz viņš nezina! Roberts uzmanīgi klausījās, kas būs sakāms prioram.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Rouzijs
iesūtīt 09.01.2015 21:46
Raksts #14


Kārto teleportēšanās eksāmenu
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.09.09
Kur: In heaven
Nervu bende 2013



Klaudija klausījās, ko stāsta priors, viņu uzdevums bija noķert Lengvilas tumšos spēkus un nogādāt klosterī, lai tie saņemtu taisno Auroras tiesu.

Sarkanmates skatiens sastapās ar priora skatienu un meitene pavisam droši lūkojās vīrietim pretī, savā ziņā ar mīlestību ar kādu bērns spēj lūkoties tikai uz vecākiem. Klostera iemītnieki bija Klaudijas ģimene, viņa mīlēja katru neskopodamās ar mīlestību, tomēr pret svešiniekiem sarkanmate izturējās aizdomīgi.
Kad priors uzvilka uz viņa pieres Auroras simbolu meitene viegli pasmaidīja. - Paldies, tēvs. - Gan par kārtējo padomu, gan par svētīšanu, tas viņai nozīmēja ļoti daudz.

Tomēr šo visu iztraucēja meitene, kuras vārdu Klaudija nezināja.
Viņas zilais skatiens salti ieurbās svešiniecē, protams, Klaudija apzinājās, ka šie jautājumi tika cilāti tikai viņas dēļ. - Uz šiem jautājumiem es varu atbildēt, tēvs. - Paspērusi vairākus soļus prom no priora, Klaudija apstājās salīdzinoši netālu no Dorijas.
- Arī šajā pusē tiek uzskatīts, ka sarkanmates ir Umbras kalpi, ka šie cilvēki kalpo ļaunumam, bet ne visi, mana māte, kura bija cēla un godīga sieviete, ticīga Auroras lūdzēja, tika nevainīgi nogalināta kopā ar manu tēvu. - Zilās acis turpināja lūkoties pretī Dorijai. - Sadedzināta dzīva savā mājā tumsonīgu cilvēku uzskatu dēļ. Mani no sakropļošanas un mokpilnas nāves izglāba priors, atveda uz šo klosteri, kur es esmu pavadījusi pēdējos piecpadsmit gadus. Lūdzoties Aurorai un cīnoties par taisnību. - Viņa pagriezās pret pārējiem un nogāja no skatuves.

- Pēdējā ragana, kura tika sodīta bija ar melniem matiem. - Tā starpcitu Klaudija noteica. Meitene cerēja, ka ar šo neviens vairs neuzdrošināsies apšaubīt viņas vietu klosterī, turklāt, raganas klosteriem meta līkumu, kur nu vēl spēja nodzīvot tajos gandrīz visu mūžu.
Skatiens aizkavējās pie tiem, kurus sarkanmate pazina, viņi zināja, ka Klaudija stāsta patiesību.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Romija
iesūtīt 09.01.2015 22:20
Raksts #15


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 01.04.04
Kur: online
Fotogrāfs 2007



"Labi, labi!" Dorija kā mierizlīgumu pacēla savas plaukstas pret Klaudiju un pakāpās vēl soli atpakaļ, bet tur jau kāds stāvēja, tāpēc viņa parāvās sāņus. Tikmēr jau sarkanmate, kas neesot ragana, izspļāva Umbras cienīgu indi pret viņu pašu - meiteni ar melniem matiem. Dorija nobolījās un neatbildēja, tomēr patieso atbildi viņa bija jau ieguvusi. Varbūt šejienes sarkanmate nemaz nebija tik atšķirīga, kā pati paziņoja. Tomēr viņas izskats liecināja, ka dzīves ceļi visādas sākotnējās patiesības izgroza pēc sava prāta. Pārvietošanās bija pavērusi apmetni, atklājot gluži savādāku tērpu, nekā varētu gaidīt pieticīgā klostera cellē. Tas, savukārt, uzdeva citus jautājumus.

Tomēr ilgi arī Dorija nespēja turēt muti. "Un cik droši ir staigāt pa Lengvilas ielām piecpadsmit gadus klosterī, ne pilsētā sabijušai sarkanmatei? Ja jau arī šeit to uzskata par sliktu zīmi," viņa pacentās, lai jautājums skan lietišķi un bezkaislīgi. Ja jau viņiem bija jāiet kopā, vai viņus neuzskatīs par raganas līdzskrējējiem? Lai kā vārdi liecinātu par labu Aurorai, vai ļaužu bailes no tumsas nebūtu spēcīgākas? Dorija tādu risku nevarēja atļauties. Ne jau tikko ieradusies no tālienes!
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Rouzijs
iesūtīt 09.01.2015 22:43
Raksts #16


Kārto teleportēšanās eksāmenu
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.09.09
Kur: In heaven
Nervu bende 2013



Klaudija bija novērsusies no svešinieces, bet pēdējais jautājums lika palūkoties uz viņu atkārtoti, tiesa gan zilais skatiens arī aizkavējās pie priora, kāpēc viņam bija vajadzīgi svešinieki no malas, kuri nesen ieradušies, ja viņš zināja, ko spēj klostera ļaudis?
- Es esmu raganu medniece, esmu bijusi daudzās vietās. - Vismaz pēdējo gadu laikā, ar trakojošu pūli gan jau sanāks tikt galā, turklāt Klaudijai bija savi paņēmieni, kā pierādīt, ka viņa nav ragana, visu mūžu meitene bija dzīvojusi bez raganu spējām, viņa vēlējās tā turpināt dzīvot, bet vienmēr šie tramīgie skatieni laika gaitā sāka nedaudz tracināt.
Kāpēc cilvēki nevarēja likt mieru? Kāpēc viņi visu noteica pēc matu krāsas? Klaudija bija nogurusi no tā visa, bet šādus jautājumus pieļaut mīļotajās klostera sienās bija vairāk kā nepatīkami.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Dayns
iesūtīt 10.01.2015 00:18
Raksts #17


Kārto teleportēšanās eksāmenu
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 07.06.05
Kur: in da smitty.



Migels pamanijis meiteņu vārdu apmaiņu pasmaidija. redzot šo jaunības sparu viņš manāmi atmaiga.

- ja matu krāsa vai esamība tiešām kādu satrauc, mūķenēm pastāv lieliska iespēja uzvilkt galvassegu. daudzām māsām tas ir līdzējs... -

viņš draudzīgu smaidu sejā noteica, nobraucot ar labo roku pāri bārdai to sakārtojot.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Romija
iesūtīt 10.01.2015 10:51
Raksts #18


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 01.04.04
Kur: online
Fotogrāfs 2007



Dorija paraustīja plecus, tā arī nesapratusi, cik droši ir uzturēties pilsētā, ja mati ir gadījušies sarkani. Un to, vai šī būtne neradīs grupiņai problēmas. Bet ja jau priors viņu sūtīja, tad viņai bija jābūt sasodīti labai raganu medniecei. Tā, ka pārējie ir tikai tāpēc, lai nebūtu jāiet vienai.

Jāteic gan, ka sākums šīm attiecībām noteikti nebija izdevies veiksmīgs. Dorija saknieba lūpas un apņēmās klusēt, lai nejauši nesastrīdētos vēl ar kādu. Viņa te bija svešiniece, un atšķirībā no pārējiem, nezināja katra vājās vietas. Vienu gan viņa bija noskaidrojusi — šī sarkanmate te skaitās svarīga persona, ar kur droši vien labāk pa labam. Priora čubināšanās ap viņu nebija paslīdējusi garām, bet priora mīluli labāk nekontrontēt.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Rouzijs
iesūtīt 10.01.2015 12:06
Raksts #19


Kārto teleportēšanās eksāmenu
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.09.09
Kur: In heaven
Nervu bende 2013



Par Migela ieteikumu Klaudija pat nedaudz aizdomājās, bet savā ziņā viņa nevēlējās ietīt savu galvasrotu galvassegā un paslēpt to no citu acīm, bet ja tas kādreiz būs nepieciešams, tad Klaudija nevilcinoties to izdarīs. Bet ne jau šeit, kur bija viņas mājas un klostera iemītnieki zināja teju visu par jauno raganu mednieci.

Patiesībā viņa nevēlējās ne ar vienu strīdēties un savā ziņā sarkanmate jutās ļoti nomākta par to, ka nebija pagājušas pat pāris stundas, ka viņa bija jau ar kādu sastrīdējusies, parasti Klaudija taču bija piekāpīga un savā ziņā draudzīga. Viņai nebija problēmas ar citiem cilvēkiem.
Turklāt visi šie cilvēki bija viena komanda, viņiem būs jāsadarbojas un meitene nudien nevēlējās būt vājais posms, kuru neviens necieš, viņa vēlējās palīdzēt un noskaidrot patiesību, sodīt Umbras spēkus, nevis sanaidot sevi ar pārējiem.

Bet pašreiz neizskatījās ka kādam citam ir problēmas ar viņas matu krāsu. Skatiens neilgi aizkavējās pie svešinieces.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Romija
iesūtīt 10.01.2015 13:38
Raksts #20


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 01.04.04
Kur: online
Fotogrāfs 2007



"Atvainojiet, tēvs," Dorija nometās ceļos un nokāra galvu. Viņa bija izkritusi jau pirmajā pārbaudījumā. Tas bija nepiedodami un bīstami. Pat ja notika priora telpu sienās, vienalga bija nepiedodami. Ja tas būtu noticis pilsētā, viņa jau sen dejotu miroņu deju striķa galā pilsētas centrālajā laukumā un cerētu, ka sārts pēc tam izdzēsīs visas liecības par kļūdu vārdā Dorodeta.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu

5 Lapas V   1 2 3 > » 
Closed TopicSākt jaunu pavedienu
1 lietotāji/s lasa šo pavedienu (1 viesi un 0 anonīmie lietotāji)
0 biedri:

 



RSS Lo-Fi versija Pašlaik ir: 28.03.2024 16:42