Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: elesarels ; laiks: 11.09.2007 17:15

Šo pavedienu es gribu veltīt lietām, kas pieminētas iepriekšējās grāmatās, bet ar "Nāve Relikviju"
palīdzību parādās citā gaismā.

Te būs piemērs:
"Fēniksa ordeņa" 2, nodaļā "Pūču gars" bija vieta, kur Harijam jāskaidro, kas uzbruka Dūdijam. Viņš piemin atprātotājus.
Vernons saka:

Uz to atbild Petūnija:

Kad Harijs un Vernons interisējas, kā viņa to zina, tad Petūnija saka:

Harijs un aŗi laikam lielākā daļa no lasītājiem (arī es ) pieņēma, ka runa ir par Liliju UN Džeimsu.
BET izrādās, ka tas ir par Liliju UN Strupu!
Nodaļā "Prinča atmiņas" Strups un Lilija taču sarunājās par atprātotājiem un Azkabanu un Petūnija to noklausījās! Lai nu kā - jāpiekrīt, ka mazais Strups noteikti bija briesmīgs puika.

Tad varbūt kādam ir vēl prātā kāda ideja, kas "Nāves relikvijās" atklājas savādāk, kā domāja agrāk?

Iesūtīja: washulis ; laiks: 13.09.2007 13:35

aha... strupucitim ir vēl viena nozīmīga loma, par kuru neviens neko nezināja... strupucis is the best!!!

Iesūtīja: korkijwolfs ; laiks: 13.09.2007 13:39

Domāju ka šī nav vienīgā sakarība starp 7 daļā atklātajiem notikumiem un iepriekšējām grāmatām. pat pašās nāves relikvijās bija runa par tiem vārdiem, ko Dumiors teica, kad dzēra mikstūru horkrustu alā.

Iesūtīja: Princese uz zirņa ; laiks: 28.02.2008 21:17

Pamanīju to, ka Lilija aiztāvēja Severusu no Laupītājiem (Strupa atmiņas slēpprātības stundās) nevis tāpēc, ka viņai nepatiktu citu studentu mocīšana, viņa justu žēlumu pret Strupu un fakts, ka Laupītaji par to vēl dabūs (lai gan trīs iepriekšējie iemesli šķiet diezgan ticami), bet gan tāpēc, ka Severuss bija viņas draugs. Un divus vēl atšķirīgākus draugus man tagad laikam grūti iedomāties...

Iesūtīja: washulis ; laiks: 28.02.2008 21:29

bet kāpēc ne? lillija sastrīdējās ar strupu tikai tajā dienā, kad viņš netīšām nosauca viņu par draņkasini. viņi dzīvoja netālu viens no otra, bija vienīgie burvji apkārtnē, un kā jau septītā daļa apliecināja, tad strups bija jaukt, tikai pieļāvis kļūdas savā dzīvē - pievienojies nāvēžiem, jo arī to pieminēja atmiņās. poters lillijai iepatikās tikai pēdējā gadā... un tad jau tā bija nevis draudzība, bet mīlestība...

Iesūtīja: Elony ; laiks: 29.02.2008 16:07

Mana galvenā doma bija tajā, ka šī epizode bija skaidra norāde, ka Lilija ar kādu burvi draudzējās bērnībā.
Atceramies, ka viņa ar Džeimsu sagājās tikai 7. gadā.
Ar ko tad viņa varēja runāties skolas brīvdienās vai vispār pirms skolas par tādām lietām?
Mums būtu bijis jāpamana šī norāde jau agrāk, tāpat kā pamanījām, ka R.A.B var būt Siriusa brālis.
Žēl, ka atklāsme nāca tikai tagad, kad jau krietni par vēlu...

Gribu uzzināt vai iepriekšējās grāmatās nav vēl kādas tik pat acīmredzams norādes.
Epizode ar Strupa mocīšanu atmiņās ir pārāk netieša, jo tas, ka Lilija liek to pārtraukt var arī liecināt, ka viņa ir labsirdīga pret visiem, ne tikai pret Strupu. Vismaz tāds iespaids toreiz radās.

Vai ir minēts kas tiešāks, kāds ko tādu ir atradis?

Iesūtīja: Vējaslota ; laiks: 29.02.2008 17:13

"Šausmīgais puika" man jau toreiz saistījās ar Strupu. Vislabāk atbilda viņa būtībai Petūnijas skatījumā. Džeimss bija "nekur nederīgais laulenis" - tātad neatbilda šausmīgā epitetam. Skolā viņi visi mācījās vienā gadā un Strups nekad nav pieminējis ar sliktu vārdu Liliju, ko nevar teikt par Harija tētiņu vai Siriusu. Tātad secinājums gandrīz drošs. Negaidīts bija tikai fakts, ka Lilija ar Strupu bija pazīstami jau pirms skolas.
Nu tad humoram - vēl pirmajā grāmatā Dumidors ierodas Dzīvžogu ielā un deguns viņam ar kūkumu, it kā kādreiz būtu bijis lauzts vismaz divās vietās. 7. grāmatā uzzinam, ka pie tā piestrādājis Dumidora mazais brālītis.
Vispār grāmatās ir daudz mazu atminamu mīklu un norāžu uz mitoloģiju, leģendām un smieklīgiem sīkumiem.
Piemēram - Trīsgalvainais Pūkainītis, kuru Hagrids nopircis no Grieķu puiša; Vablatskas grāmata ''Kliedējot nākotnes miglu''( kurš zin Blavatsku - pasmaidīs): Karaļa Artura nogremdētais zobens(no kurienes Strupam tā dīvainā ideja slīcināt zobenu dīķī ) un Džinnijas pilnais vārds...

Iesūtīja: Helēna ; laiks: 01.03.2008 12:51

Man gan lasot radās iespaids, ka Strups sāka mācīties agrāk, jo viņš jau Lilijai stāstīja visu par burvju pasauli un skolas namiem.

Bet ja par tēmu, tas mani arī patiešām iepriecināja, ka tika dotas atbildes uz tik daudzām mīklām. Un patīikami arī, ka Roulinga savu darbu veidojusi tā, lai tas iekļautos tā saucamajā visiem zināmajā burvestību vēsturē

Iesūtīja: washulis ; laiks: 01.03.2008 12:57

malfoja jau aŗi ar poteru vienā gadā un zināja tiekt par torņiem un tā tālāk. strupam māte ta bija burve! tātad no viņas arī uzzināja par cūkkārpu...

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 01.03.2008 22:29

Tas nu gan ir pilnīgi un galīgi nepareizi. Strups nosauca Liliju par draņķasini, un burvju pasaulē tas tak esot ļoti rupjš vārds, kamēr Džeimss un Siriuss nekad nav apsaukājuši Liliju.

Par faktiem. Tādi, saprotams, bija ļoti daudz, jo, galu galā tā tak ir pēdējā grāmata, vajadzēja visus noslēpumiņus un neskaidrības atklāt. Nu, kaut vai visu par Dumidoru, par Aberforta domām par Dumidora nāvi, par Arianu un vispār visu Dumidora ģimeni un Grindelvaldu. Manuprāt nav nemaz jēga te visu uzskaitīt, jo 7. grāmata ir pilna ar tādiem faktiem.

Iesūtīja: Vējaslota ; laiks: 02.03.2008 01:37

Kļūdas šeit nav. Harijam mācoties skolā, Strups nekad nepiemin Liliju. Kas bijis marodieru skološanās laikā, Harijs uzzin neatļlauti ielīdis Domnīcā.
Turklāt, khm, visa tā epizode ir ļoti interesanta un parāda daudz vairāk nekā sākumā var domāt.
Pirmkārt - situācija kādā nonāk Strups nav visai patīkama. Ja es būtu zēns un mani mestos aizstāvēt meitene, kura man patīk... Un ne visai pārliecinoši aizstāvēt. Es justos labāk ja meitene neiejauktos. Turklāt, Lilija drīzāk koķetē ar Džeimsu. Pat tikko jaušams smaidiņš pazib, kad Strups kārtējo reizi uzlido gaisā. Nu patīk viņai Džeimss jau tad. Dusmīgs un pazemots cilvēks ne vienu vien rupju vārdu var pateikt, kur nu vēl visai nesavaldīgais Strups. Lilijai savu draugu vajadzēja pazīt. Un vēlāk viņš meitenei atvainojās, bet Lilija izmantoja iespēju atkratīties no apnikuša pielūdzēja.
Otrkārt - redzams kādas ir attiecības pašu marodieru starpā. Vilksons, iebāzis galvu grāmatā, jūtas neērti, bet baidās iebilst brašajam duetam. Vilksonam smiekli nenāk. Un ar kādiem vārdiem tajā pašā epizodē Siriuss apvelta Pīteru? Netalantīgo, naivo un neizskatīgo Pīteru var apņirgt, uz viņa fona var izcelties. Varbūt daļēji tāpēc, vienmēr nonicinātais, Tārpastis vēlāk pievēršas Voldemortam.

Iesūtīja: sentinela ; laiks: 02.03.2008 10:16

Njā, ž''el, ka tik vēlu šis fakts nāca gaismā, kaut gan jau iepriekš biju pamanījusi, ka kaut kā jocīgi petūnija izteicās it kā par Džeimsu...Eh...Cik vēl daudz neatminētu lietu paliek...

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 02.03.2008 16:26

Tu no sākuma rakstīji šādi:

un tagad jau raksti:



Tu jau sajauci kopā laikus. Strups nekad nav mācījies kopā ar Hariju.
Strups taču nosauca Liliju par draņķasini, un Džeimss un Siriuss nav pieminējuši Liliju ar sliktu vārdu, Džeimss pat lika Strupam atvainoties Lilijai.

Iesūtīja: Vējaslota ; laiks: 02.03.2008 22:14

Nē, mēs te runājam par dažādiem notikumiem.

- saka Petūnija. Mana piebilde saistās ar šo gadījumu.
Harijs savā skolas laikā bieži dzird indīgus Strupa komentārus veltītus savam tēvam, bet nekad Strups, runājot ar Hariju, nepiemin Liliju.

Iesūtīja: Claire ; laiks: 25.05.2008 21:01

Nemaz nebūtu to iedomājusies! Strups ir briesmīgs puika, sarauj Džeimss!!! ;D

Iesūtīja: Lilla. ; laiks: 26.08.2008 13:50

Nesen iedomājos - pārlasījusi 6.grāmatu...
Stīgris bija Paverelu pēctecis. So, Voldemorts arī, ja reiz Svereldo bija viņa vectēvs. Nu un pēc tam beidzamajā grāmatā Izrādās, ka harijs ir Peverelu pēctecis, jo jaunākajam brālim ir piederējis PASLĒPNIS. So, iznāk tā, ka Voldemorts un Harijs ir radinieki.

Iesūtīja: Akvarelis ; laiks: 26.08.2008 18:58

Tas ir tikai saprotami, ka Harijs ar Voldemortu ir ļoti attāli radinieki. Kā jau piektajā grāmatā minēja Siriuss, visi tīrasiņu burvji ir radi, jo precoties tikai ar "tīrām asinīm", izvēle ir diezgan maza.

Iesūtīja: Lilla. ; laiks: 28.08.2008 09:23

Bet ne Harijs, ne Voldemorts nav ar tīrām asinīm, vai ne tā? Mīropa taču aprecējās ''ar to izskatīgo vientiesi'', bet Lilija bija vienīgā ragana no savas ģimenes.
Lai gan, Harijs ir ar tīrākām asinīm nekā Voldiņš.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 07.02.2009 21:05

Tad nu vēl tā epizode, kur Harijs bija ielūkojies domnīcā ar Strupa atmiņām. Un Strups pēc tam bija ĻOTI dusmīgs uz Hariju.

Sākumā likās, ka iemesls ir vienkāršs - Stups baigi kaunējās, ko Harija tēvs viņam nodarīja.

Bet man tagad liekas, ka viņš daudz vairāk bija nikns tāpēc, ka atkal bija spiests redzēt ainu, kurā viņš pats apvaino Liliju... Strups taču to neizsakāmi nožēloja, jo dēļ tā viņi pašķīrās galīgi. Un vēl, visdrīzāk viņš tik uztraukts bija tāpēc, ka tur noteikti bija arī citas viņa atmiņas - arī tās, kas apliecinātu, ka viņš mīl Liliju - to Strups no Harija ļoti gribēja noslēpt līdz pat savai nāves stundai. Tikai beigās atklāja...
Tāpēc jau viņam tik ļoti trīcēja rokas toreiz, kad Harijs ielūkojās domnīcā - galu galā tik tikko neuzpeldēja šis viņa noslēpums.

Iesūtīja: stiina ; laiks: 17.02.2009 08:19

Man tikai pēdējā grāmatā kļuva skaidrs, kāpēc Dumidors tik ļoti Harijam un Tomam (Voldemortam) uzsvēra mīlestības nozīmi. Un ko nozīmē pareģojums par spēku, kura Voldemortam nav. Faktiski jau Harijam nav un nekad nevienā grāmatā nebija īstu izredžu uzvarēt. Tomēr kaut kā vienmēr gadījās, ka viņš saņem palīdzību - un vairumā gadījumu tieši mīlestības dēļ. 'Nāves Relikvijas' vispār ir grāmata par zaudējumiem un nemitīgu atkāpšanos...un tomēr viņi beigās dīvainā kārtā uzvar. Tāpēc, ka mīl.

Iesūtīja: kaiva ; laiks: 17.02.2009 22:23

tieši tapēc ir tik forši lasīt. tu tiešām visu laiku atklāj kaut ko jaunu.
pārlasot tās pašas epizodes
un pat it kā nevainīgus ikdienas tekstus
tu tos vari uztvert daudz dažādos veidos, kaut gan pirmajā reizē likā ka viņi vnk pļāpā un nekādas īpašas sajūtas tas neizraisa. es te nedomāju to kas atklājas par dažadiem noslēpumiem un faktiem- bet to kā kurš kuru uztver- kādas patiesībā Harija jūtas pret Hermioni un kādas Hermionei pret Ronu- viņa to itinkā māca un audzina- pemēram nupat izlasītajā gabalā, kur viņā ļoti aizraujoši brūk šim virsū par dezertēšanu- viņa īstenībā pārmet to ka viņš pameta Hariju ne jau viņu pašu kā meiteni. tas ka Roulinga tā apgalvo nebūt nemaina patiesību
tāpat- beigās kad visiem trim ir tas jautrais dialogs- tas apliecina ka patiesībā tur nekādas drāmas nav, viņi tiešām ir visi labi draugi un neviens nav uz otru pa īstam apvainojies

un tad- Ronam ir tāds teksts: mīlestībā un karā der visādi līdzekļi.- un uzreiz nākamajā teikumā- nomierinies ir ziemassvētku brīvdienas, mājās būs Luna
patiesībā viņš ir "found of her" (and me too) un priecājas ka varēs satikt
(tas ļoti labi ir jūtams iepriekšējās grāmatās kur viņš runā par un ar Lunu. un tas kā viņa atklāj harim ka viņš ir tāds neciešams egoists un tas kā mirkli vēlāk rons atklāj ka "tā luna ir kaut kas"
nu tas viss skaidri parāda patiesās attiecības ko roulinga rūpīgi cenšas slēpt bet viņai diez kā nepadodas.
nu par H&H vispār nerunāsim. tas ir pārāk aizkustinoši
(slauka asaru)

pieminēšu tikai to ka ne jau velti vairākos kadros rons tiek diezgan pat parupji nogrūsts malā
piemēram viņi pat neredz kā viņš uzvar savā labākajā spēlē...

un vairākās vietās arī Džinnija tiek diezgan konkrēti pasūtīta malā
nemaz nerunājot par to ka viņa vispār ir tik maz rādīta un viņi izķiras arī pēc būtības un pēdējā grāmatā viņas praktiski nav- toties viņš visu laiku ir kopā ar H
jā un pašās beigās viņš arī visai bezemocionāli aiziet viņai garām- jo daudz svarīgāk ir pastāstīt visu H un R
ja viņi tiešām būtu bijuši kā divas puses tas roulinga būtu izdomājusi kā Džinnijai doties līdzi un nekādas pasargāšanas blēņas tur nepastāvētu

(bet varbūtas šitas viss jau ir kaut kur aprunāts? )

Iesūtīja: Hermaine ; laiks: 16.09.2009 16:59

Par attiecību sarežģījumu var tikai piekrist - kas nu ir, tas nu ir, es gan gribētu teikt, ka viņa varbūt to nemaz tik ļoti necenšas slēpt, bet gan gluži kā Dumidors - grib, lai katrs pats to saprastu.

Tagad par tēmu:
Izlasot pēdējo Poteriādes grāmatu man beidzot aizgāja, kāpēc Gliemjrags 6. grāmatas sākumā teica, ka Harijam ir mantojis savu talantu no mātes. Es patiesībā pēc 6. grāmatas diezgan ilgi domāju, kāpēc Lilijai bija tāds talants mikstūrās, jo, piemēram, kāpēc Džeimsa zizlis pēc Olivanda vārdiem bija lieliski piemērots pārvērtībām, tas visiem vairāk vai mazāk ir skaidrs, bet kāpēc Lilijai tieši mikstūras? Nu jā, pēc Strupa atmiņām viss skaidrs - kas tie par draugiem, ja nepārrunātu arī skolas lietas.