Nu,kā jūs domājat-cik tagad mūsdienās ir aktuāla šī grāmata,tajā risinātās problēmas.
Vai jūs "Lāčplēsis"piesaista?
Manuprāt,tā rakstīta tā,ka diezgan"grūti"lasās,daudz tie vecvārdi un tā...Bet nu tā kā vienīgais mūsu tautas eposs,tad jau visiem obligātās literatūras sarakstā pamatskolā ir
Mani vairāk piesaista rokoperas Lāčplēsis librets (internetā ir) bet šis eposs nav grūti lasākms, nē ir cits piemērotāks vārds. Jebkurā gadījumā es to izlasīju jau sen pirms 9. klases.
P.S. Grims reiz ļoti labi to noraksturoja.
Man Lāčplēsis ļoati patika.
nevarētu teikt, ka ļoti patik, bet nevaru arī teikt, ka nepatika. lasījās normālā ātrumā, tikai tas, ka bieži vajadzēja nolikt, jo notikumi pārāk sadalīti, manuprāt. bet nu - katram latvietim pienākums izlasīt eposu.
Nav ne vainas! Ar visiem trūkumiem, kas ir šim darbam, tas ir pat ļoti labi lasāms.
Jā, tas ir vienīgais eposs, tāpēc vien to vajadzētu izlasīt.
Rokoperas Lāčplēsis librets (autors - Māra Zālīte), arī ir labs, lai gan tur ir vairākas gluži jaunas idejas par šo tēmu un dažas ir izmestas vispār.
Kangars: Ausīs ir viņa spēks! Ausīs ir viņa spēks, es saku! Viņš savu tēvzemi dzird, es saku! Jūt katru kustību, ik elpas vilcienu. Mums vajag panākt! Lāčplēša! Kurlumu!
Velni: Ko? Ko?
Kangars (mēdās): Kurlumu, kurlumu!
Citāts mans un aptuvens. Vēl tagad daļēji to visu no galvas zinu, galu galā es piedalījos šajās izrādēs, korī dziedāju, "pelēko tautu" tēloju, ar svecīti pa skatuvi vazājos.
Nebija starp tiem maniem miilaakajiem darbiem, bet nebija arii sliktaakais.
Šī grāmata 9. klasē ir, kā obligātā literatūra. Manuprāt kādreiz diezgan bieži ir grāmatas, kuras ''grūti''
lasās, bet ir jāizlasa!
Domāju ka būtu kauns dzīvot Latvijā un tā arī neizlasīt Lāčplēsi.
Man pašai likās interesanta valoda un stils.Lasīju ar prieku.
drausmīgs.
un, jā. Lāčplēsis piesaista devītās klases skolēnus. nu, tādā ziņā, ka literatūras grāmatā tas vnk ir un skolotāja liek lasīt. vairāk par trijām lpp vēl neesmu izlasījusi. un ja paralēli tam liek patstāvīgos darbus par eposa varoņiem, un paŗējiem rakstīt, tad nu tas kļūst vēl neciešamāk.
nospriedu, ka eposi man nepatīk. kur nu vēl Lāčplēsis. un ja vēl paralēli tam jālasa A. Puriņa `Lāčplēša klejojumi` mežonīgā ātrumā [man dotas labi, ja divas dienas izlasīšanai], tad tas jau ir sviests.
grūti lasās tādēļ, ka nav interesants. turklāt - atgādina dzeju, ko vispār neciešu [ar īpašiem pašsacerētiem izņēmumiem]. un, jā. kaut nebūtu tas jālasa.
Darbam nav ne vainas un, tā kā tas nu ir vienīgais mūsu tautiņas eposs, tad nu gandrīz katram kārtīgam letiņam ir gandrīz vai pienākums to izlasīt.
Patiesībā šis ir viens no tiem retajiem darbiem, kuros man nemaz netraucēja vecvārdi (parasti man tie vienkārši kaitina līdz nelabumam).
Žēl, ka pēc tam bija jāraksta tik reti riebīgs darbs. Tas sabojā visu prieku...
Lāčplēsis,pēc manām domām,ir laba lasāmviela,kas būtu jāciena un jāizlasa katram latvietim. Vēstures fakti,folkloras tēli un apbrīnojami varoņdarbi-bībele latvietim,ja es tā drīkstu atļauties teikt Šajā eposā mani kaitināja tikai vārgā,blondā (ja šoreiz ņemam par piemēru mītu par blondīņu trulumu) Laimdota...brrr. Salīdzinot viņu ar sievietes ideālu Spīdalu Laimdota bija pilnīga nulle. Spīdala bija kaislīga,viltīga un gudra,turklāt bija garā tik spēcīga,ka pameta ļaunumu(protams,bēdīgi,ka viņa jau no sākuma pievienojās ļaunumam,taču kurš tad jaunības hormonu vētru ietekmē nav kļūdījies).
vīī.visu septembri un oktobri bija jālasa. bet man patika.vienīgi pārsvarā visas vietas bija rakstītas lirikā, bet dažas daļas bija liroepikā.tad bija grūti pierast.
Devītās klases obligātā literatūra ir visai murgaina - "Ābolu elpa", "Dārzkopja gads", "Cilvēki laivās". Bet visbriesmīgākais pārbaudījums, kāds vien var būt, šķiet bija "Lāčplēsis"
To kā dzima seno tautu dievu panteoni, mēs nezinām. Iespējams, ka HOmēra "Iliāda" un "Oiseja" sakārtoja mītus par senajiem dieviem, nevis atstāstīja tos.
Pumpurs neradīja smalki izklāstītu snelatviešu dievību dzīvi, ne arī kārtīgi ķērās pie vēstures. Viņs paņēma to, ko zināja no vēstures un to, ko zināja no mītiem. Rezultātā tapa intersants darbs. Intersants, varbūt vērtīgs, bet ne izcils.
Varbūt vaina tā, ka "Lācplēsis" tapa par vēlu, jau tad, kad cilvēki neticēja senajem mītiem. Ja šis darbs būtu tapis vēl pirms 15. gadsimta, tad to varētu saukt par tautas eposu, garadarbu. Manā izpratnē "Lācplēsis" ir centieni pielīdzināties citām tautām. Katram vajag eposu par tautas varoni, kur īstenība savijas ar fantāziju.
Kāpēc? Kā paraugs kam līdzināties? Ko Lāčplēsis iemācija? Ka ar visu pārcilvēcisko spēku neuzvarēt Tumsu, ka tevi tik un tā pieveiks un iegrūdīs atvarā un tavi dārgie tiks paverdzināti. Uzmundrinoši gan.
Drīzāk man patika pasaka par Kurbadu. Tas nav eposs, tā ir pasaka, kuras varonis iet bojā, taču izglābis savu tautu.
Vēl nevaru īsti spriest, jo ar "Lāčplēsi" vēl cīnos. Skolā obligātā literatūra un par "Lāčplēsi" būs n-tie kontroldarbi un domraksti.
Esmu tikusi līdz V diedājumam. nevarētu teikt, ka ļoti nepatīk, bet nelasu arī ar baigo aizrautību. Man traucē tas, ka rakstīts dzejas veidā. Nav tik piesaistoši, tāpēc brīžam izlasi vairākas lapas un neatceries pat par ko iet runa.
Man ļoti patika Lāčplēsis.
Nezinu, esmu viena no tiem dīvainajiem, kuriem patīk eposi, liroepika, tas dzejas paveids, un vispār... Lāčplēsis. Tas (eposs) bija labais.
Atceros, ka pēc pirmā dziedājuma izlasīšanas biju tādā sajūsmā, ka gandrīz nevarēju palasīt tālāk .
Un vispār piekrītu tiem, kas saka, ka katram kārtīgām (vispār "nekārtīgam" arī) latvietim "Lāčplēsis" ir jāizlasa.
Bija tīri interesanti. Patika senatnīguma noskaņa un Spīdala - kā nekā, man to nācās uzvedumā tēlot un mani vispār atzina par Spīdalai līdzīgu.
Nu nebija ne vainas es jums teikšu. Nenosvēršos arī uz to, ka eposs mani sajūsmināja vai atkal lika riebumā saraukt pieri. Mana attieksme ir neitrāla. Bija literatūrā jālasa un jāstāda plāns - tad es to varu arī izdarīt. Nekādu problēmu. Viegli lasās, latviešu folklora, ''tipiskie'' tēli (naivā skuķe, ļaunā skuķe, idieālais varonis un viņa draugs, kas nav tik foršs, bet bez viņa tomēr nekur) labā izpildījumā.
Tomēr, ja man būtu izvēle no brīva prāta lasīt vai nelasīt, tad es visticamāk nelasītu. Eposi mani nesaista. Un tieši šī eposa tēma mani nepiesaistīja. Nu jā tā ir latviešu klasika un tādā garā, bet es nekad neesmu izcēlusies ar lielu patriotismu. Pie tam vai es esmu vainīga, ka Pumpurs tā izdomāja šito uzrakstīt, lai arī Latvijai būtu kaut kāds eposs ar savu varoni? Protams, es neko nenoniecinu. Man vienkārši ir mazliet vienalga. Bet nekad nekait zināt.
"Lāčplēsi" lasīju 9.klasē, bija obligāts. Pēc tam kopīgi klasē vēl noskatījāmies rokoperu. Interesanti pavērot uzvedumu, kad ir izlasīts pats eposs..
Vismaz varu lepoties, ka esmu viena no tiem cilvēkiem, kuri ir izlasījuši vienīgo latviešu eposu.
vislabāk patika, ka (īsti neatceros kurš) jāja ar to bluķi! tas bij' labs..
Nesen lasīju! Man patīk, īpaši Spīdola...Kopēšu rokoperu, tad nokomentēšu. Bet jā, Lāčplēsis man ar daudz ko asocējas^^
Eposā nav Spīdolas Eposā ir Spīdala. Un rokoperā vispār nav ne vienas, ne otras.
Jā, es pamanīju. Šodien noskatījos rokoperu. Man patika, tikai man gribējās Spīdalu redzēt nonācu pie slēdziena, ka Lāčplēsis rullē ak...patriota jūtas^^
mēs tagad mācamies par `Lāčplēsi`. Varens murgojums Pumpuram padevies. jāmācās visādi citāti no galvas un pus klase jau vien piedrukāta. Bet izlasīt vajadzētu katram, tas ir fakts.
Eposs ir par sarežģītu manām, ne pārāk attīstītajām smadzeņu šūnām, taču rokoperu skatos vēl un vēl. Viņā ir spēks.
Igo ir fantastisks.
Pārsvarā esmu izlasījusi Pumpura Lāčplēša pārstāstu bērniem. Arī dzejā un arī diezgan sarežģītu, vismaz bērna smadzenēm. Bet patiesībā, nav jau tam darbam ne vainas.
Tagad tieši skolā apgūstam vielu par jaunlatviešiem un ir interesanti pāršķirstīt jau sen lasītus darbus.
Tostarp arī Lāčplēsi. Uzzināju, ka sākotnēji tieši Auseklis bija ieplānojis radīt pirmo latviešu eposu, bet viņš nomira un to izdarīja Pumpurs, labs Ausekļa draugs.
Latviešu folklora jau ir diezgan interesanta, turklāt pa Lielvārdi daudz dzīvojos un ar šo stāstu uzaugu.
Lāčplēsis īpaši nepatīk, lai gan mani vispār nesaista eposi. Bet, tā kā tas ir vienīgais latviešu eposs, tad jau vien nācās izlasīt.
kad izdzirdēju, ka vasarā būs jālasa biju šausmīgi dusmīga, jo domāju, ka nespēšu.Bet lasot, sapratu, ka vispār ir baigi viegli lasīt..nezinu kā citiem..
Bet vai man patika?Nu nez vai? Varēja bišķ pasmieties par dažām situācijām[lai cik dīvaini tas izklausītos]
Rokopera? Skolā skatījāmies [dā-DVD] man nepatika.neko nevarēja saprast
Man šausmīgi nepatika.
Izlasīju tikai tik cik stundās un arī pusi neklausījos.
Likās šausmīgi garlaicīgi un nesakarīgi.
Izlasīt vajadzēja un esmu arī lepna, ka to paveicu.
Vispār jau bija tīri normāli un patriotismu arī cēla, bet kaut kas tomēr nepatika. Nepateikšu kas, bet bija.
Un rokoperu dikti gribētos redzēt. Igo ^^ Krustceles.
Homēra darbi labāk patika,bet nav diez ko smādējams darbs. Dīterihs simpatizēja visvairāk
Njā skolā vajadzēja lasīt tādu darbu.
Ziniet, patika, bet visu prieku sabojāja tas, ka lasījām katrs pa rindkopai, un daži klasesbiedri [daudzi] atsķīrās ar "LABU" māku lasīšanā.
"Lāčplēsis" bija diezgan interesants. Arī valoda jauka, taču man nepatika Lāčplēša tēls. Kaitināja viņa naivums un lētticība.
ja godīgi...retais LV rakstnieku darbs, kurš iet pie sirds
Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)