Par gaismu tuneļa galā un gariem koridoriem Opcijas

[Sol Invictus]

Domājams, ka lielākā daļa cilvēku ir dzirdējuši nostāstu, ka tad kad cilvēks ir komā viņš redz tuneli un gaismu tā galā... man tas viss likās esam muļķības, jo ja neskaita dažas filmas visur citur redzētais liecina komas stāvoklī pabijuši cilvēki neko neatceras.

Anyway - divas citas lietas 6. maija ''Dienā'' izlasīju rakstu par sievieti, kurai bijis ērču encifalīts viņa stāsta, ka tad kad bijusi slima murgos redzējusi, ka iet pa ''garu tumšu tuneli ar spožām gaismām'' tā būtu viena lieta, otra lieta - es šonakt nez kapēc atcerējos, ka mana vecmāmiņa diezgan sen man stāstīja, ka mans vectētiņš (viņš nomira pirms manas dzimšanas) jaunībā esot slimojis ar plaušu karsoni (kas tad bijis ļoti grūti arstējams, jo antibiotikas vēl nebija izdomātas) un redzējis sapnī, ka iet pa garu, garu gaiteni (īsti neatceros ko viņa teica par gaismām liekas, ka kaut ko teica, bet tā kā es kad man stāstīja iztēlojos konkrētu vietu tad nez ) gaitenī esot bijušas durvis (ja pareizi atceros - ļoti daudz durvju) pa vienām viņš esot iegājis un sastapis telpā vīrieti, kurš esot šķirstījis grāmatu neatceros precīzi, ko tieši viņi runāja, bet ideja bija tāda, ka viņi runāja par to cik ilgi mans vectētiņš dzīvos - viņš esot teicis, ka grib dzīvot 77 gadus, bet vīrietis esot pašķirstījis savu grāmatu un teicis, ka sanāk tikai 70. Mans vectētiņš pamodies secināja, ka runājis ar Dievu un spriežot pēc vecmāmiņas teiktā arī nomiris 70 gadu vecumā (njā... vēzis + pašsuģestija nav tā labākā kombinācija)

Mani ieinteresēja viena lieta - ja smagi slimi cilvēki redz sapņus kāpēc tieši šādus ? Un vēl - kāpēc tieši tuneļi liekas tik zīmīgi, drošvien, ka slims cilvēks redz sapņos arī dažādus monstrus, bet par tiem neviens nerunā ?

Kā jau teicu, kad man stāstīja par mana vectētiņa sapni es iztēlojos konkrētu vietu - Gaiļezera slimnīcas pirmā stāva koridori (mana vecmāmiņa tajā iestādījumā agrāk strādāja) diezgan truli, bet tas varētu būt viens šādu sapņu izskaidrojums - sieviete, par kuru rakstīts ''Dienā'' stāsta, ka gulējusi (un murgojusi) Gaiļezera slimnīcā tas savukārt nozīmē, ka tad ja viņa nonāca reanimācijas nodaļā (rakstā nebija teikts, bet spriežot pēc tā cik slikti viņai esot bijis tā vajadzētu būt) viņa drošvien ir bijusi arī tajā koridorī. Tātad iztēlojieties - smagi slimu cilvēku ieved Gaiļezera slimnīcā un ved uz reanimāciju - viņš, visticamākais, guļ riteņgultā ar seju uz augšu un īsti nesajēdz, kas ar viņu notiek, viņu ved pa gaišām gaišos toņos ieturētu salīdzinoši plašu koridori pēc tam nogriežas manis minētajā koridorī - šaurā, ar melni flīzētām sienām bezlogu gaitenī, kuru apgaismo dienasgaismas (man liekas, ka tā to sauc) griestu lampas ar bāli zilgana toņa gaismu, ja slimais cilvēks to spēj saskatīt tad šis koridoris ir garšs, pēc tam cilvēku ieved reanimācijas nodaļā, kura savukārt atkal ir gaišā tonī un plaša (t.i. tā daļa ko es esmu redzējusi).

Iespējams, ka slimam cilvēkam sapnis jūk ar realitāti un vēlāk liekas, ka viņš ir nosapņojis vietu, kurā bijis realitātē, ja viņš arī vēlāk būdams veselāks vēlreiz nonāk šajā gaitenī viņš nepievērš uzmanību gaitenim, bet tam kas ar viņu notiek - viņu kaut kur ved vai viņš pats kaut kur iet, viņš par kaut ko domā.

Nu lūk - viens izskaidrojums kāpēc tieši tunelis ir tāds, ka viņš tiešām ir bijis tunelī, bet ne jau visās slimnīcās ir tuneļi. otrs izskaidrojums - cilvēks ir agrāk dzirdējis stāstām par šādiem tuneļiem, tas viņam iesēdies zemapziņā un viņa zemapziņa vienkārši attiecīgajā brīdī to atceras un rada tieši šādu sapni, jo zemapziņā ir doma - ''ja ir tik slikti, ka liekas, ka tūlīt jāmirst tad jāredz tunelis un gaisma''

Kādam ir vēl kāds izskaidrojums ?

[Heksina]

varbūt ir tā cik ilgi tu ej pa tuneli cik ilgi tu esi slims vai arī dzīvo. Es kārtīgi nezinu. Nekad neesmu domājusi pa šādu lietu, jo neticu.visticamāk (kā jau tu minēji) ka cilvēkam tas jau ir iesēdies zemamziņā, ka viņam tas ir jāredz un viņš redz

[mazā peciņa]

Zemapziņa. Visticamāk tas ir zemapziņā. Jau no mazotnes mēs redzam filmas, kurās mirstošie cilvēki iet pa tuneli un viņi aiziet līdz gaismai un nomirst, bet ja pagriežas atpakaļ, tad viņi izdzīvo. Varbūt tas tā - maigāk parādīt nāvi priekš mums, skatītājiem (un ja vēl skatās mazi bērni). Grāmatās arī tā rakstīts. Tas jau ļoti sen ir aizsācies, tāpēc varētu būt par to zemapziņu.

Kā arī, kad cilvēks ir komā, viņš nesapņo, varbūt viņš redz tikai vienu - kaut kāu telpu. Reizēm tā izrādās garš tunelis, reizēm parasta četrstūraina telpa. Ar durvīm, vai ar galu - tas visticamāk būtu atkarīgs no tā, kā dzīves gaitā viss ir iekārtojies. Bet es neticu tam, ka guļot komā, pirms miršanas ir šāda "uzgaidāmā" telpa. Tas šķiet ļoti neticami. Jo tad jau arī ir elle un paradīze.

Pluss vēl tas. Tas viss ir zemapziņā iesēdies, un ja tomēr, cilvēks ko sapņo komas laikā- tad tā tas arī varētu būt, ka tu zini, ja mirsti - būs tunelis, gaismas utt, un tu arī to atceries, ka itkā kaut kas tamlīdzīgs ir bijis.

Es nezinu kādā sakarā, bet es esmu nosapņojusi, ka es atrodos vienā istabā, tur ir daudz durvis, tad ieejot nākošajā ir vēl vairāk durvis, un ļoti daudz durvu , visticamāk, tas arī ir kaut kas, no izlasītā, vai arī no redzētā. Vai fantāzijas.

[Roviela]

Nē, tam nav nekāda sakara ar to, ko kāds ir redzējis dzīves laikā. Kur nu ar filmām. Jo tādu tuneli ar gaismu galā cilvēki ir redzējuši jau sen pirms tika izgudrots kino
Tam ir tīri fizioloģisks izskaidrojums. Tā nostrādā redzes centri, pirms "atslēgties". Parasti pēc tam cilvēks vairs nepamostas, lai kaut ko pastāstītu, bet reizēm, jā, reizēm atmostās un tad ir stāsts par pēdējo, ko redzēja. Gluži tas pats, ko stāsta par pēkšņu viegluma sajūtu tie, kas ir cietuši lielas sāpes un nonāk bezsamaņā. Smadzenēs atslēdzas sāpju uztveres centri. Un, kad izdodas atmodināt, un atkal sajūt visu ķermeni, ir grūti, protams.
Tādā ziņā nāve ir želsirdīga. Sajūtas atslēdzas pirmās.

[Namoo the Jellyf...]

Nē, tam nav nekāda sakara ar to, ko kāds ir redzējis dzīves laikā. Kur nu ar filmām. Jo tādu tuneli ar gaismu galā cilvēki ir redzējuši jau sen pirms tika izgudrots kino
Tam ir tīri fizioloģisks izskaidrojums. Tā nostrādā redzes centri, pirms "atslēgties". Parasti pēc tam cilvēks vairs nepamostas, lai kaut ko pastāstītu, bet reizēm, jā, reizēm atmostās un tad ir stāsts par pēdējo, ko redzēja. Gluži tas pats, ko stāsta par pēkšņu viegluma sajūtu tie, kas ir cietuši lielas sāpes un nonāk bezsamaņā. Smadzenēs atslēdzas sāpju uztveres centri. Un, kad izdodas atmodināt, un atkal sajūt visu ķermeni, ir grūti, protams.
Tādā ziņā nāve ir želsirdīga. Sajūtas atslēdzas pirmās.

Tas laikam ir aptuveni tas pats, ko domāju es, bet nu nezinu. Gan jau diezgan daudziem ir gadījies izbaudīt vispārējo narkozi, un vēl vairākiem vienkārši zaudēt samaņu. Man abus... Nu tad, kad filma sāk zust redze toč neizdziet uzreiz, sākumā tumša siena nāk no sāniem virsū, bet centrs vēl ir samērā skaidrs, vismaz spilgta gaisma vēl ir skaidri redzama (atceros, taisni nesen gadījās tāds stulbs gadījums, dabūju karstuma dūrienu (vannā, izcili stulbi) mēģinot nokļūt līdz gultai, bilde sāka dzist, par laimi uz tumšā visu mēbeļu 'fona gultā mētājās kaut kāds spilgti dzeltens maisiņš, sajūta bija jocīga, viss tumši pelēks un kaut kur tālu priekšā tas dzeltenais maisiņš, un zini, ja līdz tam aizkārpīsies, viss būs OK, bet ja nē...)

[Sol Invictus]

Bet ja cilvēks tiešām redz sapni ? Ir arī kādas idejas par psiholoģisku izskaidrojumu ?

[Roviela]

Bet ja cilvēks tiešām redz sapni ? Ir arī kādas idejas par psiholoģisku izskaidrojumu ?

Neredzu principiālu atšķirību! Itin kā sapņiem būtu citāda fizioloģiskā mehānika. Bet tas, ko nu katrs sapnī redz, tas ir apskatīts jau vairākos cotos pavedienos.

[Sol Invictus]

Es domāju - ja cilvēks ir slims, bet ar redzi tomēr viss kārtībā ? arī tā var gadīties.

[Roviela]

Es domāju - ja cilvēks ir slims, bet ar redzi tomēr viss kārtībā ? arī tā var gadīties.

Arī manā aprakstītajā gadījumā ar redzi viss ir kārtībā. Pārtrūkst signāli redzes centram. Tas jau var notikt visādi. Ieskaitot, kad guļ tumsā.

[miau]

par tādiem gadījumiem ir dzirdēts bezgala daudz. Ir bijusi arī sieviete kas vēl pirms ''gaismas tuneļa galā'' itkā pacēlās virs sava ķermeņa, viņa redzēja kā ārsti cīnās par viņas dzīvību, tad viņa cēlās augstāk līdz ieraudzīja gaismu... Kad ārsts lūdza kaut ko aprakstīt viņa taica ka virs viņas palātas bija gaitenis, kura vienīgais logs bija vaļā un uz tā palodzes stāvējušas kurpes... kad ārsts to pārbaudīja tā izrādījusies taisnība