Vai mēs zinam nākotni?, Dažreiz viss liekas jau noticis. Opcijas

[Sesila14]

Man bieži gadās, ka kāda situācija ir notikusi. Man liekas, ka kāds tūlit pagrozīs piemēram roku un pēc brīža arī tā notiek. Tas ir diezgan biedējoši.

[rence]

Aha, man arii shitaa biezhi gadaas...
Ljoti jau nu dziivaina sajuuta.... Bet izskaidorju gan tai nespeeju rast.
Varbuut tas mums ir bijis redzets kaut kaados zemapzinjas sapnjos vai kaut kaa... Taa teikt - sapnjojam par savu likteni. Nu vai kaut kaa taa

[Idril]

Man arī tā gadās, bet tas nav nekas baiss or dīvains, tas vispār nav nekas... Nav ko baidīties.. Uztver to kā joku.. Nākotni tālumā nekad nevar zināt, jo to vienmēr var mainīt tā NAV rakstīta! Un nosapņot to ar nevar! Tā vienkārši ir sagadīšanās! JO, es uzsveru:
Maģija , brīnumi , un visādi citi neparasti brīnumaini gadījumi NENOTIEK!
Un nekādi labumi , negaidītas veiksmes un negaidītas laimes no gaisa nekrīt! Nu brīnumu nav, lai cik bēdīgi tas neliktos ! Tāpēc varbūt Jūsu "spējas" ir vienkārši saistītas ar kādām iedomām, vai vienkāršu sagadīšanos ,ieradumu vai refleksu! Vienkārši tu labi pazīsti to cilvēku un vienkārši ieraduma pēc tu zini, ka viņš pacels to roku.. vai refleksa dēļ sarausies! :wink2: Tātad nekā dīvaina tur nav! :wink2:
Tas ir tikpat droši kā tas, ka neeksistē Lieldienu Zaķis un Ziemassvētku vecītis!
Atvainojos, ja aizskāru kāda uztveri un jūtas sakarā ar Z-svētku večuku!

Šo rakstu rediģēja bruīna: 29.01.2005 19:37

[kenijs]

Nju man ta nava bijis ,bet man ir bijis ta (vairakas reizes):
Kad es kaut ko izdaru vai kaut kas notiek un tad apjedzu ka tas kaut kur kaut kad jau ir bijis ???

[Shadowstalker]

Nu rokas pagrozīšana nav nekāda neparastā darbība, tā notiek bieži, tāpēc nav nekāds brīnums, ja tu iedomājies, ka pagrozīs roku un pagroza arī .
Ak jā, Deja Vu... spokaini, davai kopā tagad baidāmies!

[Olorin of Nienna]

To sauc par Dežavu, man tā bieži gadās un manuprāt viskautko tādu cilvēks nosapņo. Tas nesaglabājas cilvēka kešatmiņā. Baigi žēl, ka cilvēki ir tik stulbi.

[Shadowstalker]

To sauc par Dežavu, man tā bieži gadās un manuprāt viskautko tādu cilvēks nosapņo. Tas nesaglabājas cilvēka kešatmiņā. Baigi žēl, ka cilvēki ir tik stulbi.

Un kur cilvēkam ir kešatmiņa? Cik līmeņos? Un kāds tam sakars ar stulbumu/gudrību?

Tas, ka tev liekas, ka kas tāds jau ir bijis, nozīmē to, ka kas tāds jau ir bijis, vai arī tev liekas, ka ir bijis.

[gwinerva]

Nju man ta nava bijis ,bet man ir bijis ta (vairakas reizes):
Kad es kaut ko izdaru vai kaut kas notiek un tad apjedzu ka tas kaut kur kaut kad jau ir bijis  ???

Nu kad pati ko izdaru nekad vēl neesmu tā pamanījusi,ka tas jau ir bijis.
Bet man ir bijis tā ,ka man draudzene prasa ko tādu par ko mēs vispār neesam runājušas vai ko es nezinu un es aptveru ,ka tas jau ir bijis...Kautkur es jau to esmu redzējusi un dirdējusi.Un tad metas tā jocīgi

[Olorin of Nienna]

To sauc par Dežavu, man tā bieži gadās un manuprāt viskautko tādu cilvēks nosapņo. Tas nesaglabājas cilvēka kešatmiņā. Baigi žēl, ka cilvēki ir tik stulbi.

Un kur cilvēkam ir kešatmiņa? Cik līmeņos? Un kāds tam sakars ar stulbumu/gudrību?

Tas, ka tev liekas, ka kas tāds jau ir bijis, nozīmē to, ka kas tāds jau ir bijis, vai arī tev liekas, ka ir bijis.

Kešatmiņa - Manuprāt cilvēka zemapziņa, cilvēks nosapņo kaut ko un tas saglabājas viņa zemapziņā kamēr tas ar viņu nenotiek dzīvē - Deja Vu.
Un par gudrību, es domāju, ka ir tādi cilvēki, kuri var atcerēties pēc savas vēlēšanās, tos notikumus, kurus nosapņojuši. (ne jau visi sapņi, protams) Kaut gan jā, sviests, laikam jau lielas nozīmes nav, cik cilvēks ir gudrs.

[Nulukkizdin]

Te ir vēlviena diskusija par stipri līdzīgām tēmām - Telepātijas kontrole un esamība, Mūžsenais jautājums, vai nākotne eksistē

[NovemberNövelet]

Jā, patiesi biedējoši.
Labi, bet kur tad paliek zemapziņa? Kur paliek tas, ko mēs esam izstūmuši no savām ikdienas domām it kā citu svarīgāku domu dēļ?
Eksistē neskaitāmas lietas & apstākļi, kas var noteikt mūsu spēju paredzēt nākotni (nepatīk man lietot šo salikumu, bet nu tomēr).
Viena no tām- intelekts. Jā, varat nesmieties, bet subjektīvais konkrētā sabiedrībā pastāv ļoti maz, pārsvarā nevajag nekādas empātijas spējas, lai paredzētu konkrētu cilvēku rīcību jeb vismaz diezgan precīzi to prognozētu.
Vari smieties, bet pat tavs stipri banālais piemērs ar rokas kustību droši vien ir tikai tas, ko neesi piefiksējusi aktīvajā apziņā, tomēr šis fakts tev ir zināms, vai arī ir tikai posms loģisku notikumu virknē.
Un.. Dārgā bruīna,
šī sadaļa ir paredzēta tiem, kam šādas neparastas lietas interesē, vai arī vismaz no tevis mēs ceram sagaidīt loģisku argumentāciju taviem apgalvojumiem par to, ka viss šai pasaulē ir loģiski un racionāli izskaidrojams.
Atļaušos tev iebilst- maģija pastāv. Es nedomāju, ka pastāv "izredzētie", burvji ar spicām cepurēm utt., bet es ne tikai ticu, bet zinu, ka pastāv stipra rakstura cilvēki, kas ir spējīgi ieteokmēt tos, kas kāda iemesla dēļ tādi nav. Ir, ir spējas manipulēt ar citiem cilvēkiem. Ir saikne starp garīgo un fizisko.
Protams, mēs varam definēt "veiksmi" un "neveiksmi" kā loģisku darbību galaiznākumu, tomēr tu taču saproti šo vārdu jēgu, vai ne? Tātad tās lietas tomēr pastāv, kaut vai tikai cilvēka apziņā.
Nu brīnumi.. Diskutabls jautājums. Kas vienam ir brīnums, otram neizraisīs nekādas emocijas.
Kā teiktu 20. gs. filozofi, mūslaiku "vienaldzīgais cilvēks" ir koncentrējies tikai uz sevi un dažām personām sev apkārt, tā kā viņam brīnuma jēdziens nav tik izteikts attiecībā uz apkārtējiem, cik uz savas izaugsmes iespējām veiksmes rezultātā.
Galu galā, vai tu uztver pašsaprotamas lietas kā brīnumu? Ja tu katru dienu izjustu viņu trūkumu, diskomfortu, vai arī, kas būtu vēl ļaunāk, skumjas, depresiju, tad pārmaiņu to loģiski uztvertu kā brīnumu.
Par brīnumu var saukt ko tādu, kas mūs iepriecina tad, kad vairs uz to neceram. Bet vispār.. Subjektīva lietiņa. Es gan tavā vietā nebūtu tik kategoriska.
Ak jā, palūgšu nepārcensties ar emocijikonu lietojumu, tās tikai traucē normālu posta pārskatāmību un nekādi neceļ viņa vērtību.

[tiigjeris]

jap, jap... man diezgan nereti gadaas jau "notikushas lietas"... nu piem staavu graamatu veikalaa, ar mani mamma, un vinja kaut kaa jau "bijushaa" veidaa pagriezhaas, un kaut kaadi citi cilveeki arii tur kaut ko taadu runaa vai taa...vienvaardsakot, man taadas situaacijas nav retums, un es gribu pateikt, ka taas nav nekaadaas zinaamas lietas, ka mamma taa biezhi dariitu, bet tos citus cilvjus visp pirmoreiz redzu... taa kaa... diezgan neizskaidrojami...

p.s. taa ar mammu nemaz nav noticis, tas ir tikai piemeers, jo es nekaadu gadiijumu nevareeju atcereeties, toties, es skaidri zinu, ka man taa ir bijis... tad vienmeer ir taada diivaina sajuuta...

[lithium [ kariii...]

man diezgan biezhi gadaas taa ka, notiek kaads kautko izdara un man jau liekas ka tas wienreiz ir bijis, ka es to jau esu wienreiz piedzziivojusi....strange....:/

[Hikari]

Es zinu to, ka spēju pareģot nākotni, un ļoti precīzi, ja to patiesi vēlos...
Mani, piemeram, tas nemaz nebiedē... Tā interesantās kdzīvot...

[betty]

Man reizēm liekas ka shamaa filma i kur recēta.. tb taas darbiiba.. un ir ari.. to kaads dara atkaartoti .. nekas neticams..
Vienīgi reizēm cilvēki izdara to par ko es domāju lai viņi izdara tajā es nesaskatu arī baigi lielo jēgu.. sakritiiba.. tikai taa notiek paaraak bieži .. :blink:

[Pinsy]

Nuuuuu...cilvēkam jau ir arī priekšnojauta.
Man arī tā bieži gadās,piem. ja es daru kko aizliegtu, es jau nojaušu kādas būs beigas - dažreiz sliktas, dažreiz labas

[Canadian]

Sākumā varbūt tas arī liekas biedējoši, ka tu zini, kas ar tevi notiks nākamajā stundā vai dienā, bet ja ar to saskaras ik dienas, tad nē.

Rokas pagrozīšanu paredzēt jau var jebkurš un arī kāda cilvēka nākamos vārdus var paredzēt itin viegli - attiecīgajā situācijā cilvēks teiks attiecīgos vārdus. Mēs taču zinam, ja nometīsim uz zemes stikla glāzi, tā saplīsīs. Kāda trešdaļa no visām šīm paredzētām lietām nav nekāda nākotnes vīzija (varbūt pa pusei ir) bet tās ir darbības, kuras mēs zinam, kas notiks tā, ja mēs darīsim tā (Nedaudz nesakarīgi, bet ceru, ka sapratāt, ko gribēju teikt )

Protams ir lietas, ko mēs patiešām paredzam. Katram cilvēkam ir zemapziņa. Katrs cilvēks kaut ko var paredzēt. Ar savām emocijām mēs varam paredzēt nākotni. Ar baiļu palīdzību mēs varam paredzēt briesmas, ar dusmu palīdzību mēs varam paredzēt savu rīcību, kura var nebūt īpaši laba...

[Sapņu Teātris]

Tiiraaka sagadiishanaas...[luudzu neuztvert par spamu,jo atbildeets iisi bet kodoliigi]

[Kurbads]

90 procenti.... neizpētīto smadzeņu

[Niamh]

Jam, tas ir dīvaini un reizēm tiešām baisi.

Visspilgtāk man atmiņā ir palikusi reize, kad es atbildēju uz vēsturē uzdoto jautājumu(mutiski). Es klausījos, ko jautā skolotāja un tad es pēkšņi aptvēru, ka viņa tūlīt teiks tādu un tādu frāzi, prasīs tieši to un, jā, tūliņ nometīs no galda burtnīcu. Nokrita burtnīca un man galvā visu laiku stāvēja priekšā aina, kā es atbildu uz jautājumu. Un es noskaitīju tieši to pašu, ko it kā jau biju teikusi.

Ir arī reizes, kad vienu vai otru lietu ''redz'' jau trešo vai pat ceturto reizi, kad skaidri zini, ka šo esi redzējis jau vismaz divreiz.