Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: ils ; laiks: 20.10.2003 11:05

Nupat aizlasījos ar vēl viena britu rakstnieka pasaku fantasy. Atcerieties šo vārdu – Alans Gārners (Alan Garner). Salīdzināt ar Roulingu nevar, bet labs.
http://members.ozemail.com.au/~xenophon/
http://www.amazon.com/exec/obidos/external-search/002-0603548-6937618?tag=llpoh-20&keyword=Alan%20Garner&mode=Books

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 20.10.2003 12:44

me patīk! tiešām labs rakstnieks

Iesūtīja: Nihil ; laiks: 20.10.2003 13:26

Oki, man tagad nav laika lasīt, bet nākamais labākais pasaules rakstnieks aiz Tolkīna manuprāt ir Saimons Grīns. Vakarā izlasīšu arī šo.

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 20.10.2003 20:57

Es domāju ka aiz Tolkīna tūdaļ nāk Lavkrāfts un viņa Nekronomikons

Iesūtīja: ils ; laiks: 21.10.2003 12:17

Alans Po, Entonijs Bīrss, Lavkrāfts, Kings, Kuncs un citi, tie visi ir labie. Māk rakstīt šausmu romānus. Man patīk!

Enija! Tā mājas lapa, tur jau nav arī jāsaprot. Atceries tikai rakstnieka vārdu. Ja ieraugi sev saprotamā valodā grāmatu – zini, ka vērts izlasīt!

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 21.10.2003 12:24

Edgars Po. Labs rakstnieks, pašreiz lasu viņa "Melnais kaķis"

Iesūtīja: falmory girl ; laiks: 21.10.2003 16:21

Ils, kuru Gārnera darbu Tu lasīji?

Iesūtīja: Viesis_ils ; laiks: 23.10.2003 08:48

Atbildu! Pašu pirmo - "Akmens no Brisingu rotas".

Iesūtīja: ils ; laiks: 23.10.2003 12:56

Man radās vēlēšanās pastāstīt jums, kādas grāmatas man bija vismīļākās manās bērnu dienās, tālāk jaunībā un iespējams, tās man parādīja ceļu uz mīlestību pret labām grāmatām, neskatoties, cik ir gadu man un kāda vecuma auditorijai tās it kā ir domātas. Joprojām palieku pie pārliecības, ka nav bērnu grāmatas un pieaugušo grāmatas, bet ir tikai sliktas grāmatas un labas grāmatas.
Agrā bērnībā manā topā bija pasakas. Lasīt iemācījos pirms sāku iet 1. klasē. Mīļākās tolaik man bija „Latviešu tautas pasakas”, „Burvju ota”, tāda klasika, kā „Sarkangalvīte un vilks”, „Sniegbaltīte”, „Pelnrušķīte” un „Sniega karaliene”. Vēlāk tam piebiedrojās krājums „Igauņu tautas pasakas”.
Modernākās, literārās pasakas, kuras es lasīju aizgūtnēm, zem galda palīdis, galdauts kļājas gandrīz līdz grīdai, rokā desu maize, bija: Ulda Plotnieka „Kvāks”, Ondžeja Sekoras „Skudras nepadodas”, Alekseja Tolstoja „Zelta atslēdziņa”, Vitalija Gubareva „Greizo spoguļu karaļvalsts”.
Gandrīz tikpat agri es iepazinu terminu „zinātniskā fantastika”, kas man atnāca ar Ivana Jefremova „Andromēdas miglāju”, Aleksandra Šaļimova „Dārdu aizas noslēpumu”, citām skaistākajām grāmatām no tolaik populārās sērijas „Piedzīvojumi. Fantastika. Ceļojumi” un Žila Verna darbiem: „Kapteiņa Granta bērni”, „Noslēpumu sala”, „20 000 ljē pa jūras dzelmi” un „Mazais kapteinis”.
Taču pa īstam aizrāvos, kad izlasīju tolaik Latvijā dzīvojošā Vladimira Mihailova „Sevišķo nepieciešamību”. Vēl var atcerēties Žozefu Ronī-vecāko – „Cīņu par uguni”.
Nevajag domāt, ka toreiz es lasīju tikai pasakas un ZF. Manu favorītu vidū bija arī tādi reālistiski gabali, kā: Andreja Iksēna „Ganu zēnu prieki un bēdas”, Andreja Upīša „Sūnu ciema zēni”, Pola Bernā „Zirgs bez galvas”.
Vēlāk parādījās interesantās grāmatu sērijas „Apvārsnis” un „Stāsti par dabu” ar Džeraldu Darelu un viņa „”Zoodārzu manā bagāžā”, jokaino ģimeni un citiem zvēriem. Esmu pacenties izlasīt visas pieejamās viņa grāmatas. Vēl bija Tūrs Heijerdāls un „Ceļojums ar Kon-Tiki” un daudz kas cits.
Tomēr favorīte palika fantastika. Sekoja Jozefa Ladas „Jautrās pasakas”, Valerija Medvedjeva „Barankin, esi cilvēks!”, Monteiru Lobatu „Dzeltenā Dzeņa ordenis”, Džanni Rodari „Dželsomino Melu zemē”, Aleksandra Volkova „Smaragda pilsētas burvis” un „Urfins Džīss un viņa koka zaldāti”, protams, kā tad varēja iztikt bez Astrīdas Lindgrēnas „Brālīša un Karlsona, kas dzīvo uz jumta”, „Ronjas – laupītāja meitas” un „Brāļiem Lauvassirdīm”.
Vēl varētu pieminēt Tūves Jānsones „Komēta nāk” un citus trollīšu Muminu stāstus. Vēlākos gados noteikti centos izlasīt visu populārāko, tādēļ varu minēt vēl Mikaela Endes „Bezgalīgo stāstu”, krievu rakstnieka Kira Buličeva garstāstu ciklu par Alisi – meiteni no nākotnes – un viņas draugiem.
20. gadsimta beigu aizrautība, viena no lielākajām manā mūžā, saistās ar kanādietes Lūsijas Modas Montgomerijas „Annu no Zaļajiem jumtiem”, „Stāstu meiteni” un citiem viņas darbiem, fantastikā – ar Ennas Makkefrijas ciklu „Pernas drakoni”, Ursulas Le Gvinas „Jūraszemes burvi”. Protams, ka varu minēt vēl vairākus desmitus izcilu fantastu (arī R.R.R. Tolkinu un viņa „Gredzenu pavēlnieku”): gan tos , kurus iepazinu vēl padomju laikos, gan vēlākos laikos, bet tas jau ir pavisam cits stāsts.
21. gadsimts atnāca ar Hariju Poteru un tagad es cenšos iepazīt arī citus britu bērnu grāmatu meistarus, jaunākiem bērniem noteikti patiks Mērijas Nortones „Aizguvēji” („The Borrowers”), nedaudz vecākiem – Alana Gārnera darbi ( „Akmens no Brisningu rotas”), bet visu vecumu lasītājiem :Pola Stjuarta un Krisa Ridela „Malas hronikas” un Filipa Pulmana „Ziemeļu gaismas”.
Bet pats galvenais, ko es guvu lasot, bija iespēja izdzīvot grāmatu varoņu dzīves, attīstīt iztēli un beigās saprast, ka eksistē labas grāmatas, kuras man nepatīk, un sliktākas, kas patīk, un, ka viss ir relatīvs, jo tas, ka kādam kas patīk vai nepatīk vēl nenozīmē, ka ar mani jābūt tieši tāpat. Man nācās visu apgūt pašam, mani vecāki grāmatas nelasīja, to nedarīja arī mans vecākais brālis. Tādēļ, ģimenē biju kā baltā vārna un jebkāda iespēja dalīties pārdomās ar cilvēkiem, kas arī lasa, man daudz ko nozīmēja un nozīmē vēl joprojām.
Katram cilvēkam ir tiesības nelasīt – to, kas viņam nepatīk – un lasīt – to, kas patīk. Bet nelasīt vispār, nozīmē sevi apzagt. Esmu dzirdējis viedokli, ka grāmatas lasot tikai nelaimīgi cilvēki, lai aizmirstos. Laimīgajiem grāmatas neesot vajadzīgas. Es neteiktu gan, ka mani radi nodzīvoja ļoti laimīgu dzīvi. Tieši otrādi! Tādēļ, sastādot šo sarakstu es dalos ar jums savā pieredzē par grāmatām, kas attaisnoja manas cerības uz patīkamu laika pavadīšanu divvientulībā ar lieliskiem iztēles tēliem. Jā, grāmatas dara laimīgu nelaimīgo, bet laimīgo tās padara divtik laimīgu.

Iesūtīja: Ashly ; laiks: 23.10.2003 13:14

Aha! Es teev pilnīgi piekrītu il! Man arī bija līdzīgi kā tev jo iemācījos lasīt '4 gadu vecumā un lasīju visas grāmatas pēc kārtas! Man mājās bija (un ir) tāda liela bibliotēka...tur varēju atrast visdažādākās grāmatas. Man vienmēr ir patikuši stāsti līdzīgi tavējiem ''Smaragda pilsētas burvis'''nu pēc pasakām es tiecos ļoooti! Es 6 gadu vecumā izlasīju grāmatu ''Trīs vēja mezgli'' laikam 600 lpp bieza un viscaur ar latviešu tautas pasakām. Tāpat man patīk visi A. Lingrēnes stāsti T. Jānsones trollīši. Protams neizbēgama ir fantastika kas man gāja pie sirds visvairāk.

Iesūtīja: ..::Kael::.. ; laiks: 23.10.2003 20:42

paldies il par izsmelosho rakstu, ari man ir loti lidzigi

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 23.10.2003 20:47

Gandrīz visas manas bērnības grāmatas saistās ar Žilu Vernu un Ekziperī.Divi manuprāt pavisam atšķirīgi cilvēki.
Nu njez..mani nekad nav piesaistījušas pasakas.

Iesūtīja: Che ; laiks: 23.10.2003 22:13

Njaa, interesantas paardomas IL...tik vienu lietu nespeeju saprast - kaa Tu visus tos autorus atcereeties...
Nu tad jau es arii pastaastiis, kas man no literatuuras patiikaas...
Nu no Beerniibas atceros - man topaaa bija "Naksitraliishi (autoru neatceros) "KAs notiek dizhmezhaaa" un protams "lenebergs Emiils". Tad veel bija taads "ALfons triicvaidzinsh" un "jaanis smaidinsh".
tad ir viens briidi, ko es neatceros, ko lasiiju - bet princips bioja apmeeram taads - kas gadaas pa rokai, to ar palasu - tur bija visi Zhili Verni utt.
nu pashlaik un apmeeram peedeejos gadus 4us.
Orvles, Selidzners, Bokacho - tie buutu mani favoriiti laikam.
Kisindzhers ar ssavu "Diplomaatiju" ljoti labs likaas.
baac aa gruuti uz sitienu visu atcereeties......nu jaa G.G,. Markess.
aa nu vo - paskataiijos graamatplauktaa - Duglaass Koplends ar "X paaudzi", tad veel Peljevins ar "Generation P".
Tad veel Prusts, Vonneguuts man patiiikaas, DImaa, Viktors IGo, viena Zimmela graamata.
nu kas veel - nu un tad rinda ar politisko teoreetikju darbiem, ideologu darbi, kurus droshi vien te nav jeega uzskaitiit.
nu tas taa kaa buutu apmeram viss. katraa zinjaa liekas, ka lasiits ir daudz, bet nevar atcereeties visu.

Iesūtīja: ..::Kael::.. ; laiks: 23.10.2003 22:18

nu japvispar jau baigi aizrajoshi, starp citu ari es tos "Naksitralisus" lasiju sen un vispar baigi patika bet "Emila nedarbus" es atceros ka man pat berniba prikesha lasija

Iesūtīja: harijate ; laiks: 24.10.2003 13:01

Hei !Man patīk lasīt Latviešu valodā ,jo tā ir mana dzimtā valoda un tas man ļoti patī...Man neptatīk lasīt ārzemju valodās ,jo valdas es tā īsti neizprotu......Hei!Vai jūs ,kas lasa manu rakstiņu negribētu iestāties manā fanuklubā ,kurā var istāties visi Potera fani ,kā arī visi tie kuriem patīk visu veidu burvīši un grāmatas par tiem...Man vajag savāk vismaz 10 biedrus ,lai varētu pastāvēt šis klubiņš.Lūdzu atsaucieties ,jo būs interesanti...BŪs tusiņi un būs avīzīte u.c Ja jums tas viss interesē tad lūdzu atsaucieties! Mana adrese Jelgavas iela 21 ,Auce ,LV-3708 Rakstiet Baibai!!!!!!!

Iesūtīja: ils ; laiks: 24.10.2003 13:03

Es lasu latviski, krieviski, nedaudz poliski, ukrainiski, vāciski un angliski.
Un man liekas, ka arī kaut ko no Saimona Grīna es esmu lasījis. Jāpapēta tieši ko, jo esmu izlasījis tik daudz, ka visus autorus pat neatceros.

Iesūtīja: Nihil ; laiks: 25.10.2003 01:08

Es ir lasījusi tikai vienu S. Grīna Grāmatu, jo tai bija samērā vienkārša valoda. Bez visādiem žargona vārdiem u.t.t. Laikam latviski tās nosaukums ir "asinis un gods"... laikam

Iesūtīja: Northwatch ; laiks: 14.11.2003 07:12

Jā, Po ir labais, lieliskas noveles. "Fakti mistera Voldemāra lietā" un "Sarkanā nāve" tie labākie. Sāku lasīt viņu kaut kad kad man bija desmit un ticiet man, nav tā labākā literatūra uz nakti...
Anw, vēl man patīk dažāda atklājumu literatūra, tagad lasu "Sabiedrībai neatklātie atklājumi" skan muļķīgi, bet tīri labi lasās.
Un protams fanfic...

Iesūtīja: Lia'angia ; laiks: 19.11.2003 11:54

Ese... te... varbūt atkārtošos, bet sirsnīgi iesaku (tiem, kas lasa krieviski un angliski) Nortoni un Sapkovski. Nortonei (tā gan ir mana mīļākā rakstniece, tā kā neesmu objektīva) ir makten jauka pasaulīte "Raganu pasaule" (The Witch World), pirmās pāris grāmatas un vairāki stāstu krājumi tiešām labi. `Man ir kādas 30 viņas grāmatas, bet,cik zinu, viņai ir pulka vairāk... Kaut gan pēdējā laikā darbi ir kūvuši stipri vājāki.
A Sapkovskis... Veģmaks... Eh, nu tas ir vienkārši jāizlasa! (Tiem, kas to jau ir izdarījuši, lūdzu - atsauksmes!)

Iesūtīja: ils ; laiks: 16.12.2003 10:38

Nortone man arī patīk. Viņa tagad jau ir ļoti veca un praktiski pati vairs neraksta. Bet citi rakstnieki nopērk tiesības uz viņas radītām pasaulēm un raksta savas versijas, uz vāka stāv, gan Nortones, gan minētā autora vārds. Varbūt, tāpēc jaunākie darbi vairs nav tik labi.
www.andre-norton.org/

Iesūtīja: Mastero Jazz ; laiks: 16.12.2003 16:35

Misters Selindžers... The Catcher in the Rye...

Iesūtīja: ils ; laiks: 21.12.2003 15:35

Latviešiem jauna bērnu grāmata ar supercenu 9,99 lati - "Mežonīgie pīrāgi."
Kādas būs atsauksmes?

Iesūtīja: Pirlipete ; laiks: 23.12.2003 19:03

Es gribētu to "Witch World" izlasīt...(tātad tu LFFB pasākumā stāstīji par Witchworld...ja?)Bet pastaigājusi pa grāmatnīcām nekur neuzgāju...Kāds nezin kur var dabūt?Internetā?Varbūt kādā bibliotēkā(laikam pārāk naiva cerība!)?

Šodien pabeidzu lasīt "Alķīmiķi"...Man patīk! Nez kāpēc neviens netika peiminējis šo grāmatiņu...

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 24.12.2003 09:29

Nupat izlasīju Witchworld cikla pirmo grāmatu (krieviski), kuru Lia'angia man iedeva
Man patīk! Vienīgais, kas man ne visai, bet tas man nepatīk nevienā grāmatā, ir tas, ka tiek sajaukti laikmeti, laiki un tehniskās iespējas. T.i., man nepatīk maģija un augstās tehnoloģijas vienā maisā Bet Nortone kaut kā tomēr pamanās visu sabalansēt, pirms man rodas vēlēšanās grāmatu aizmest

Iesūtīja: Lia'angia ; laiks: 24.12.2003 13:41

Nu par bibliotēkām nezinu - vari paskatīties, protams. Varu aizdot savu, bet tikai tad, ja tu apsolies viņu at tēkju nenoliet un vienā gabalā atpakaļ atdot. Bet man ir krieviski.
Netā vispār vajadzētu būt - Maškova bibliotēkā, bet adresi es nezinu... vēl arī Nortones lapā ir norādes manuprāt.
Jā, piekrītu, ka Nortones pēdējā laika gabali ir galīgi garām. Tagad tīrā pienākuma pēc (jo to vajag manai topošajai spēlei) pārlasu "Raganu pasaules sardzi". Nu ne pat sviesc, bet sūkalas! (((

Rovielai - a vēlākajās grāmatās tehnoloģijas gandrīz nemaz nav.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 24.12.2003 13:49

Paldies, nomierināji, man jau paliek siltāk ap sirdi Tūlīt lasīšu to otro, redzēs, kāda tā būs!

Iesūtīja: Mastero Jazz ; laiks: 24.12.2003 14:39

Iļja Ilfs un Jevgeņijs Petrovs... Bur-r-rvīgi...

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 24.12.2003 14:48

Ir gan burrvīgi. Ja jūs redzētu manu nodriskāto "12 krēslu" eksemplāru mājas grāmatplauktā :blush2:

Iesūtīja: Mastero Jazz ; laiks: 24.12.2003 15:37

Ū - jā... Šobrīd jau tūlīt būšu izlasījis... Tad Zelta Teļš...

Iesūtīja: ils ; laiks: 25.12.2003 15:06

"Jumava" nupat ir izlaidusi v'el vienu gr'amatu no s'erijas HP fanu klubs iesaka.
Viens v'acu rakstnieks, gr'amatas nosaukums s'akas ar v'ardu Laura. Diem'z'el, bez pierakstiem es neko nesp'eju atcer'eties!
R'ad'as, ka vajag b'ut labai!

Iesūtīja: Pirlipete ; laiks: 29.12.2003 23:11

Brr!Nepatīk man pa netu rakāties!Bet nekas cits neatliks, jo "maigi izsakoties" no krievu valodas visai maz rubīju!

Iesūtīja: ils ; laiks: 29.04.2004 12:56

Villijs Sērensens. "Ragnaroks".
Īss skandināvu mitoloģijas pārstāsts, ļoti raiti uzrakstīts. Iesaku izlasīt!
Būs ieskats vienā no GP avotiem.

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 29.04.2004 13:31

Nu tad saņem ar atsauksmes... pirm1as grāmatas - lasās labi, bet jo tālāk mežā, jo treknāki partizāni... proti - pēdējā ir praktiski nelasāma, vismaz IMO, gatavojoties BBRI izlasīju vēlreiz visu sēriju, un paliku pie šī paša viedokļa. Bet vispār nav slikti, lai gan kauju ainu aprakstā Sapkovskis tomēr netiek līdzi dažiem citiem autoriem, toties klasisku sižetu apspēle un tamlīdzīgas lietas viņam padodas gluži labi.

Iesūtīja: Dekaels ; laiks: 29.04.2004 13:39

Par Nortoni labāk neizteikšos. Ja nu kāds apvainojas. Bet daudz ko no viņas daiļrades vēl neesmu lasījis. Bail pirkt, kas zina, atkal iegrābšos...

"Veģmaks" ir visnotaļ labs - kopumā. Pirmās grāmatas ir izcilas, bet pārējās, ievērojot fantasy rakstnieku tradīcijas, teiksim, pavājas. Ja būtu nopircis kādu piekto grāmatu, esmu pilnīgi drošs, pirmās četras nepirktu

Iesūtīja: Lia'angia ; laiks: 29.04.2004 13:53

A tu sāc ar pašu "Raganu pasauli", un tad vēl "Sargasi kosmosā". Tās ir teju vai labākās. Tad var paņemt kādu stāstu krājumu par augsto Hallaku (teiksim, kur ir Kristāla grifs vai arī "Vienradža gads". Tad jau aizies...

Iesūtīja: Dekaels ; laiks: 29.04.2004 14:17

"Sargasi kosmosā" ir lasīta un atzīta par visai labu grāmatu. Kādi pirmie divi turpinājumi arī ir ciešami.
No "Raganu pasaules"... Nevaru atcerēties, vai esmu ko sācis, vai nē. Skleroze. Vai arī par daudz lasītu grāmatu.
Par Hallaku pirmo reizi dzirdu, tā šķiet. Kad būs laiks... Vilks viņu gan zina, kad tas laiks būs.

Vispār tēma ir "Vēl viens labs rakstnieks", tāpēc ieteikšu es ar kaut ko (daļa gan būs lasījuši): Glens Kuks (Glen Cook). It īpaši, protams, Black Company sērija.

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 29.04.2004 14:20

Mans viedoklis par Black Company ir visai neviendavbīgs - ja pirmās pāris grāmatas ir lasāmas, tad tālāk aiziet baisais murgs... un tā "I am evil and I like it" filozofija man arī īsti neiet pie sirds...

Ja jau par labiem autoriem, tad jāpiemien tāds rakstnieks, kā Farlijs Mouets. Latviski ir izdota viena grāmata ar nosaukumu "Nevainojiet vilkus", kur aprakstīti autora piedzīvojumi Kanādas arktiskajā arhipelāgā, kur viņš dzīvojis starp vilkiem, bet citās valodās ir vēl vairākas diezgan interesantas grāmatas, to skaitā vairākas par pirmskolumba braucieniem uz Ziemeļameriku.

Iesūtīja: ils ; laiks: 30.04.2004 13:30

Endrū Nortone tagad ir jau ļoti veca un pati praktiski vairs neko daudz neraksta. Lieta tā, ka tu vari no kāda rakstnieka nopirkt kādu viņa sižetu vai pasauli un tad raksti, ko gribi, tikai uz grāmatas vāka jābūt arī oriģinālautora vārdam. Ja redzi grāmatu, kuru ir sarakstījis kāds metrs ar nepazīstamu līdzautoru, tad zini, ka slavenais autors tur savu roku nemaz nav pielicis. Dabiski, ka iznākums ir vājāks.

Esmu lasījis saraksta pirmās 4 grāmatas un vēl kaut ko no tā visa.
http://www.geocities.com/Athens/Acropolis/6985/
http://www.geocities.com/Athens/Acropolis/6985/txtbook.html
Labākais no tā ir pirmās trīs grāmatas. Par citām nevaru neko teikt. Krievu valodā "Vienradža gads" iznāca kopā ar citiem labākajiem stāstiem. Atklāti sakot, man tie likās labāki pat par viņas zinātniskās fantastikas romāniem.

Ja runā par to laiku fantasy, tad es aizrāvos ar citiem autoriem arī (Robertu Želazniju, Maiklu Murkoku utt.), tāpēc parasti neviena autora visus darbus nelasu. Tad tam jābūt neparastam autoram.

Iesūtīja: ils ; laiks: 02.05.2004 12:15

Uzmanību, uzmanību!
Parādījies jauns supervaronis - Amoss Daragons, kuru izdomājis kanādiešu rakstnieks Braians Pero (Bryan Perro).
Atsauksmēs par to teikts:
"Paņemiet tā pavairāk Tolkina un šķipsniņu no Harija Potera, samaisiet to visu un jūs dabūsiet neticamo Amosu Daragonu".
Rakstnieks oriģinalā raksta franču valodā. Ja nekļūdos, tad pirmās grāmatas nosaukums ir "Amos Daragon. Porteur de masques" vai latviski "Masku valdnieks".
Par grāmatām stastīts arī šeit:
http://planete.qc.ca/culture/livres/primaire/primaire-22112003-64036.html
Diemžēl, franču valodā, ko neprotu, bet saprast, ka atsauksme ir jūsmīga var.

Iesūtīja: Sangue Barro ; laiks: 02.05.2004 12:23

Smuki.

Pirmā grāmata "Masku valdnieks" ir pārdota 50 00 eksemplāros un tālāk tiek stāstīts par otro grāmatu, tikai es nesapratu, kā viņa saucas. Vēlāk mēģināšu iztulkot. vai nu tiek, vai jau ir uzņemta filma par šo varoni un tā izmaksā 13 miljonu dolāru.
jau iepriekš atvainojos, ja esmu iztulkojis nepareizi, bet kaut kas uz to pusi jau ir.

Iesūtīja: ils ; laiks: 03.05.2004 10:05

Esmu iesācis lasīt par Amosu Daragonu 1. grāmatu krieviski.
Autors visu laiku izmanto klasisko pasaku motīvus, kur Amoss ir tāds "gudrais Ansis", kas visu laiku apved ap stūri dumjos bagātniekus. Redzēs, kas būs tālāk. pagaidām šī grāmata vairāk atgādina sadzīves pasaku, nevis fantasy. Lasīt ir pietiekoši interesanti, kaut visu laiku zinu, kas notiks tālāk, jo tās pasakas es esmu lasījis. Bērniem, kas pasakas vēl neko daudz nezina, tas būtu vēl interesantāk.

http://www.authorsontheweb.com/features/authormonth/0204auel/auel-jean.asp
Visiem, kuri ir lasījuši Ronī-vecākā "Cīņu par uguni" un kuriem šī grāmata ir patikusi un likusies par īsu, es varu ieteikt šo autori. Jo tajā attēlotie alu laikmeta cilvēku piedzīvojumi nav mazāk aizraujoši un baisi kā Dimā "Musketieros" vai citu francūžu Annas un Serža Golonu Anželikas sērijā.
Tikai norāde - 15 vai varbūt pat 18 gadu ierobežojums.

Iesūtīja: vargr ; laiks: 06.05.2004 22:39

Ja man nepatika http://imdb.com/title/tt0090848/, vai ir iespējams, ka man patiks grāmata?

Iesūtīja: ils ; laiks: 07.05.2004 10:44

vargr!
Atklāti sakot nezinu, jo es pat nezināju, ka ir bijusi tāda filma. Ar filmām ir tā, ka tās parasti iznāk vārgākas par oriģinālu.
Viss atkarīgs no tā, cik Tev ir gadu, vai Tev patīk lasīt garas grāmatas, šajā gadījumā grāmata ir ļoti gara, un jāsaka, ka tajā ir daudz ļoti dramatisku un drūmu momentu. "Cīņa par uguni", "Trīs musketieri" pārsvarā ir optimistiski darbi.

Sodienas "Latvijas avīzē" ir mazs rakstiņš par fantastikas rakstnieci Makefriju [es gan rakstītu: Makkefrija].
Linda Kusiņa. "Pūķu kundze".
Neparasti, ka fantastikas grāmatu pieprasījumā, kas pie mums valda, Latvijas grāmatizdevējiem palikusi nepamanīta ļoti ražīga un pasaulē iecienīta šā žanra pārstāve. 1926. gada 1. aprīli dzimusī amerikāniete Enna Makefrija ir pirmā sieviete - fantastikas romānu autore, kura saņēmusi prestižās Hugo un Nebulas balvas. Viņas pirmā grāmata nonākusi pie lasītājiem tikai 1967. gadā, toties jau gadu vēlāk stāsts "Wery search" ieguvis Hugo balvu, kļūstot par pamatu 14 grāmatu sērijai par planētu Pernu [sērija nav vēl pabeigta].
Zemes kolonisti zaudējuši saiknes ar dzimto planētu, bijuši spiesti atteikties no attīstītajām tehnoloģijām un pielāgoties jaunajai dzimtenei. No ugunsspļāvējām ķirzaciņām ar gēnu tehnolōģijas palīdzību izaudzēti pūķi, kuriem izšķiļoties nodibinās telepātiski kontakti ar ar vienu vienīgu cilvēku. Nepieciešams daudz šādu pāru, lai planētas iemītnieki izdzīvotu negaidīti naidīgajos apstākļos. Tikmēr atmiņas par Zemes senčiem izbāl, pārtopot dziesminieku rūpīgi glabātās leģendās...
Igaunijā pirmā Makefrijas grāmata "Pūķa lidojums" iztulkota pirms gadiem pieciem, [Krievijā ir izdota, pat 2 reizes, gandrīz visa Pernas sērija un sākta izdot 3 reizi] bet mūsu grāmatu veikalos sērija nav nopērkama pat oriģinālā [te nu autore alojas atsevišķas sērijas grāmatas oriģņālā vismaz Rīgas veikalos ir bijušas pārdodamas vienmēr. Te un iepriekš - manas piezīmes.]

Iesūtīja: red_chicken ; laiks: 18.08.2004 09:21

Drošvien ka es atkātošos un, ka šāds pavediens jau ir bijis, bet es to neatceros lasiijusi, tapeec pavisam vienkaarshi juusu miiljaakais graamatu autors, zinu, ja jau HP forums tad jau daudziem patiks roulinga, bet... bez taas kaads ir... Man laikam patiks latvieshu rakstnieki.... Iiisteniibaa daudzi no vinjiem, Vizma Belševica, R Blaumanis, Mirdza ķempe.... Nu tas atkariigs no konkreetajiem taa cilveeka darbiem..... Kas patiik jums?

Iesūtīja: Angeldust™ ; laiks: 18.08.2004 10:08

Roulinga, Aleksandrs Dima, Agata Kristi...

Iesūtīja: GameMaster ; laiks: 18.08.2004 10:12

No fantastiem - Tolkīns, Reimoinds E. Feists, H.G Velss, Žils Verns
No cita veida autoriem - Toms Klensijs, Frederiks Forsaits, Džeks Londons, Jans Flemings.
Nemīlu īpaši filozofisku literatūru, tādēļ Paulu Koeliju vai Freida esejas par seksuālās dzīves pamatlikumiem, manā grāmatplauktā neatrast.

Iesūtīja: Blacky ; laiks: 16.10.2004 17:51

Viens no maniem miilaakajiem rakstniekiem ir Johanness Mario Zimmels...tik ideaalas graamatas...

Iesūtīja: Nestors Grems ; laiks: 18.11.2004 15:02

Vislabākais Austrumeiropas rakstnieks ir polis Senkevičs- "Krustneši' un "Quo vadis"

Iesūtīja: Švilpaste ; laiks: 15.01.2005 16:05

Man gribetos zināt kāda ir citu biedru mīļā'kā grāmta pirms iznāca Harija Potera grāmatas. Vai arī kādas tās ir tagad.
Man personiski ļoti patīk Džeralda Darela un Heriota grāmatas. Vink man visu laiku riebjas lasīt HP,lai gan esmu tā fane.
Nu kā tad ar citiem?

Iesūtīja: U-Star ; laiks: 15.01.2005 16:45

Šobrīd manas favorītes ir Dena Brauna grāmatas "Da Vinči kods" un "Eņģeļi un demoni"!
Vēl man kā šausmīgai romantiķei patīk "Dziedoņi ērkšķu krūmā" (veca un forša grāmata)!
HP jau (lai fanātiķi piedod) sāk riktīgi pieriebties! U-Star

Iesūtīja: ~Vanesa~ ; laiks: 15.01.2005 19:40

Man patīk :
Aleksandrs Dimā(tēvs) "Grāfs Monte - Hristo" - visvairāk
Sandra Veinberga " Ielocītās lapas"
"Šoks" (autoru neatceros)
" Tumšais enģelis"
" Trauma "
" Hobits"
" Hameleons"

Iesūtīja: pelmeniC ; laiks: 15.01.2005 19:44

Man patīk grāmatas no sērijas ''Aiz apvāršņa'' un ''Tik un tā''. Konkrētus autorus grūti nosaukt, ir diezgan daudz tādu.

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 21.03.2005 19:25

heh Tolkiins un Dzeralds Darels, Roulinga

Iesūtīja: piretta ; laiks: 21.03.2005 19:54

Deivs Pelzers
Džoanna Ketlīna Roulinga

Iesūtīja: webberly ; laiks: 21.03.2005 20:37

Roulinga, protams...
Citi fantaazijas zhanra autori...(vareetu pat teikt - visi fantaazijas zhanra autori, jo visaugstaak veerteeju tieshi vinju darbu)...
Un manas miiljaakaas pasakas autors - viens no cilveekiem, kurus es taa pa iistam un patiesi apbriinoju - Džeimss Metjū Barijs!!! Slava un gods!!!

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 21.03.2005 21:55

Džons Ronalds Rūels Tolkīns, Ojārs Vācietis (nu, ne gluži rakstnieks, bet ) un daudzi citi, kurus es šobrīd nespēju atcerēties. Lai man tiek piedots par aizmāršību!

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 21.03.2005 22:18

Man ļoti patīk Heriots, Darels, Vonnegūts, Zimmels !

Iesūtīja: Torins Ozolvairogs ; laiks: 11.05.2005 16:51

Es zinu vienu normālu rakstnieku Oīns Kolfers.Viņš,es atzīšos labi raksta!

Iesūtīja: ils ; laiks: 27.05.2005 09:24

Vēlreiz atgriežoties pie Džeralda Darela un viņa pasaules pirmsākumiem - Korfu salas, kas izveidoja viņu par to, kas viņš kļuva - gribu ieteikt šo adresi. Te var ieraudzīt, kādas tad izskatījās un tagad izskatās vietas, kas tik jaukas ir aprakstītas viņa grāmatās par šo salu:
http://www.shoarns.com/CorfuSnapshot.html
Džeralda Darela pēdas Korfu salā.

http://www.shoarns.com/Homepage.html
Turpinājumam par Darelu. Šeit ir viņa Džersijas salas zoodārza bildes.

Šeit http://www.geocities.com/mikblik/durrell_1.html
darela piemiņas lapa ar saitēm uz visām citām lapām, kas saistās ar šo dabas glābšanas entuziastu.

Iesūtīja: iMiS™ ; laiks: 28.05.2005 11:12

NU es jau baigi fanoju par Dž.K. Poteru, un Stīvena Kinga Sātana Izdzinējs...vnk ideāla šausmeņ-grāmata...!

Iesūtīja: Nero ; laiks: 28.05.2005 11:26

piekrītu, ši grāmatu sērija tiešām ir laba

ļoti patīk Kolina Vilsona Apziņas parazīti un interesanta bija par pareģojumiem, bet nosaukumu neatceros, autors man liekas bija Džons Hougs

Iesūtīja: iMiS™ ; laiks: 30.05.2005 10:19

Man šausmīgi patīk Raidera Hegarda "Ķēniņa Zālamana raktuves"...šuasmīgi forša grāmata...!Tikai tā filma galīgi garām uztaisīta...itkā pēc tās pašas grāmatas....!