Kurbijkurne forums: Soli tuvāk fantāzijai

Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )

> Asinis vējā..., No kurienes tās debesīs radās?
Calipso
iesūtīt 19.05.2004 19:55
Raksts #1


Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 05.05.04



Tālu, tālu kalnos, kur cilvēka acs nespēj atvērt skatienam šo debešķīgo un pasaulīgo dabas veidojumu, slēpās mežs, ko klāja sudraba migla un kurā dzirkstīja zelta avoti... Kokos slēpās baltas, baltas koku dvēselītes un ķiķinādamas rotaļājās pa koku zariem... Ūdenskritumos spoguļojās nāras un strautos dzēra vienradži... Tik šķīsta un neaizskarta bija šī vieta... Koku galos tupēja krāšņie fēniksi un vēroja, kā no saviem lokiem šaujot, kentauri medīja baltās stirnas... No kokiem kā zelta gabali bira saules stari... Ziedi auga tik krāšņi, kā nekur citur... No ezera skaidrajiem ūdeņiem bija iznirusi varavīksne un sniedzās tik tālu cik tālu sniedzās acu skats... Baltie vilki laiski bija nogūlušies uz saules stariem apspīdēta akmens, kura pakājē burboļoja sudrabains strauts... Tie klusi vēroja, kā mazi, veikli cilvēciņi rotaļājoties slēpās orhideju pudurī...Klusa un pārlaimīga bija šī paradīze, kuru vēl nebija samaitājis neviens... Šajā mežā mājoja arī drakoni. Tie dzīvoja tuvākajos kalnos. Tie bija tik pat laimīgi, kā visi šajā mežā... Pa dienu tie atradās mežā, bet vakaros devās uz savām alām kalnos... Šī vieta viņus sargāja no drakonu medniekiem - bruņiniekiem, kas iznīcinājuši vai lielāko daļu pasaules drakonu un meklē tos vēl joprojām...

Tā lūk kādu dienu, kad diena bija tik pat jauka, kā parasti, no alas izlīda divi drakonu mazuļi un sāka rotaļāties. Tie lidinājās un rotaļājās līdz aizkļuva līdz pat kalnu augstākajām galotnēm... Tie pat nepamanīja, ka aizlidojuši pārāk tālu no savām mājām, tik tālu, ka sasniedzamas viņu spēkiem vairs nebija... Kad iestājās pusnakts viņi aptvēra, ka nevar atrast ceļu uz mājām... Tie lidoja un to lielās un dzidrās asaras lija zemē... Kā viņi varēja tā apmaldīties? Kā viņi varēja tā kļūdīties? Viņi sāpēs vairs nesaprata, ko dara... Māte viņiem ir stāstījusi, ka nav vairs drakonu tik daudz, kā agrāk, nav vairs tādu paradīžu kā šī, kur viņi dzīvo... Nav, nekā vairs Nav!!!! Atceroties šos vārdus viņi saprata, ka viss ir jau skaidrs - tāda lieta, kā mājas vairs neexistē... Viņi bija zuduši... Vai nu viņiem bija jānomirst badā vai viņi tiks nogalināti no bruņinieku rokām...Bet viņi turpināja savu ceļu un nokļuva Melnajā mežā...

Tā dzīvojot viņi bija iemācijušies izdzīvot un izvairījās no citu skatieniem... Bet... Kad sākās medību sezona, mednieki davās medīt briežus un Melnais mežs bija ideāla vieta medībām... Kad jaunākais drakons Femons devās medībās, uz zirgiem viņam pretī jāja mednieki un nopakaļus skrēja veikli medību suņi. Suņi sajutuši kādu smaku skrēja Femonam virsū un sāka plosīt to. Viņš mēģināja bēgt, lidot prom un izvairīties(viņi nebija iemācījušies liesmot), bet tad žēli iekaucoties tā, ka no meža nobijušās izskrēja vai visas radības, viņš ar lielu troksni bezspēkā nogāzās... To dzirdēja otrs drakons Dekodo un visi mednieki, kas bija gatavojušies medību sacensībām... Mednieki atskrējuši un ieraudzījuši mirstošo Femonu no bailēm vai sirdstrieku ķēruši, salēcās ar visiem zirgiem augšup un aizskrējuši brīdināt ciema iedzīvotājus... Tad pie Femona cik vien ātri spēdams atlidoja spēcīgākais no brāļiem Dekodo un ieraudzījis brāli guļošu zemē un noasiņojušu, viņa sejā pavērās niknums un naids. Viņš mēģināja palīdzēt Femonam, bet viņš bija jau aizgājis uz mūžiem...Tad Dekodo izdzirdējis, ka nāk cilvēki atstāja Femonu un klusi noteica: "Es tevi, brāl, nekad neaizmirsīšu", no viņa sejas nopilēja pati skumjākā asara drakona mūžā... Viņš sapratis, ka šajā mežā vairs nav drošības devās prom... Virs meža viņš ieraudzīja, ka ciema iedzīvotāji kaut ko gaida... Drīz vien viņš saprata, ko tieši viņi bija gaidījuši... Pa ceļu uz ciema pusi devās liela bruņinieku armija un viņiem līdzi veda lielus aizklātus būrus - kāds bija lielāks, kāds mazāks... Kāds ciema iedzīvotājs, laikam jau dižciltīgais, sveicināja armijas priekšgalā jājošo bruņinieku:"Ak, esat sveicināti jūs diženie varoņi, mēs pateicamies, ka varējāt šeit ierasties... Mūs apgānījuši paši dievi uzsūtot mums ļaunumu - radījumu... Ak, piedodiet, ka neatstājām jums to godu iznīcināt šo drakonu...". Ar to Dekodo pietika... Viņš ierēkdamies sāka veidot gaisa virpuļus... Ak, nevajadzēja viņam tā darīt! Bruņinieki ieraudzījuši Dekodo sāka ar saviem lokiem šaut uz to... Viņš sapratis, ka ir ievērots laidās prom... Viņš lidoja un lidoja dienu, divas, trīs, nedēļu un ilgāk... Nolaidies atvilkt elpu viņš saprata, ka neizbēgs no nāves, jo bruņinieki bija sekojuši viņam... Viņš atkal un atkal bēga un tad izdomāja, ka tā vairs nevar turpināties... Viņš tā vēlējās, ka nekad nebūtu pametis mājas, ka nekad neatstātu vienu Femonu, ka nekad nebūtu bijis ievērots... Dekods nezināja vairs neko... Līdz brīdim... Kad Dekods naktī bija kādā alā nolicies gulēt, viņam sapnī parādījās kāda skaista meitene un teica: "Sameklē mani, sameklē manu pasauli atrodi savas vēlmes un piepildi savu sapni..." Viņš pamodās un viņa mērķis bija nostiprināts... Viņš devās ceļā, lai atrastu sapņu garu un lai tas palīdzētu atrast viņa mājas - Paradīzes Mežu...

Viņa ceļš bija grūts un viņš zināja, ka viņam seko bruņinieki, kas vēlas viņa nāvi, bet drīz viņš sasniedza sapņu gara mājvietu...Viņš nolaidās uz kādas alas ieejas, kurai apkārt auga ērkšķainas, sarkanas rozes, kurās mirdzēja rasas pilieni... "Es jau tevi gaidīju...", no kāda tumša stūra pēkšņi izskanēja maiga balss, tik pēkņi, ka Dekodo salēcās vai augšpēdus. No tumsas izlīda skaista meitene un teica: "Es esmu sapņu gars un tu esi Dekodo Vai ne? Nu, lūk es zinu tavu viskarstāko sapni, tāpēc vēlos tev palīdzēt, bet ar vienu noteikumu - mājās tu atgriezīsies, ja turp tu palīdzēsi aizvest pa pasauli klīstošās būtnes, kas arī vēlētos tur būt un ir pelnījušas tur būt...Es dzirdu katras dzīvas dvēseles karstākās vēlmes un sapņus un daudzi ir lūguši manu palīdzību, bet beidzot es atradu kādu kurš varētu palīdzēt man, palīdzēt viņiem. Jau daudzas ideālas radības ir nogalinātas no drakonu mednieku un viņu pieradināto drakonu un medūzu rokām...Palīdzi man, tad es palīdzēšu tev!"viņa klusi nobeidza un maigi palūkojās drakonā...Dekodo vēlējās kautko teikt, bet tikai nomājis galvu noteica:"Labi, bet es tiešām vēlos nokļūt mājās...". "Lieliski", gars noteica un pasmaidīja, "Tad dodamies ceļā!"

Un viņi aizlidoja, lai meklētu savus sapņus, glābtu šķīstās radības un iznīcinātu drakonu medniekus. Dekodo bija laimīgs, ka nav vairs viens un sapņu gars viņam mācīja lietas, kas palīdzēs viņu garajā ceļojumā un kad beidzot viņi atradīs savus sapņus viņu mērķi būs sasniegti......

Mana otrā (garā) LS un, ja vēlaties tajā piedalīties tad norādiet savam tēlam:
  • Vārds
  • Vecums
  • Dzimums
  • Rase
  • Augums
  • Dzīvesvieta
  • Ģimene
  • Spēki
  • Ieroči
  • Dzīvnieki
  • Izskats(var būt arī bilde)
  • Raxturs
  • Pagātne
Mans tēls:
Vārds: Opteira(no latīņu val. optare - vēlme)
Vecums: Tik veca, cik vecs ir Visums, bet izskatās uz 17
Dzimums:Sieviešu
Rase: Sapņu gars
Augums: 170 cm
Dzīvesvieta: Sapņu ala kurā iekļūst tikai tie, kas ir gaidīti, bet tie, kas iedrošinās spert kāju bez atļaujas tiek sadurti ar rožu ērkšķiem pie alas ieejas.
Ģimene: Viņu radīja Visums. Viņai ir arī citas māsas - gaisa gars, koku gars utt.
Spēki: Domu un vēlmju lasīšana, kā arī izgaisšana.
Ieroči: Īpaša roze (jocīgi, bet noderīgi)
Dzīvnieki: Vēja drakons Enims (no latīņu val. anima - vējš)

Izskats : Jauna un naiva, bet iekšēji spēcīga un gudra

Raxturs : Noslēgta un maiga, bet kad nepieciešams spēj uzliesmot niknumā un mesties kaujā... Daudz domā, bet maz runā un skatās vienmēr acīs, kad runā...
Pagātne : Kad pirmsākumos vēl nebija cilvēku, Opteira bija visnoslēgtākā no māsām...Drīz parādoties cilvēkiem viņa devās dzīvot tur kur neviens viņu nevarēs sastapt...Viņa palīdzēja daudzām būtnēm, pat piepildot to vēlmes... Bet bija kāds ūdens gars kuru radīja Zeme un viņa vārds bija Akuasus (no latīņu val. aquosus - ūdens)...Viņi bija saderināti, bet Opteira bija pārāk noslēgta, lai kā viņš vēlējās būt ar viņu, Opteira palika pie sava...


Piesakieties, gan jau būs jautri!!!!
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
3 Lapas V  < 1 2 3 >  
Sākt jaunu pavedienu
Atbildes (20 - 39)
Beebiic
iesūtīt 23.05.2004 19:25
Raksts #21


Sēž zem Šķirmices
**

Grupa: Biedri
Pievienojās: 06.01.04



Hains uzlūkoja skaisto pūķi un klusi noteica - Kārtējais vergs... - Hains uzmanīgu pieskārās pūķim, papaijāja to un centās izcelt viņu ārā. Viņš diezgan ilgi mocījās un viņam pat likās ka jāliekas mierā, jo tas bija tik grūti izdarāms. Beigu beigās Hainam izdevās no bedres izcelt pūķi, viņš nopūtās, pievērsās meitenei un teica - Un tu? Pati tiksi ārā vai man tev palīdzēt?
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Calipso
iesūtīt 23.05.2004 19:31
Raksts #22


Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 05.05.04



"Neuztraucies, gan jau pati! Varbūt! Dekodo vari lūdzu man palīdzēt?" Opteira maigi palūkojās uz pūķi...Dekodo padeva savu garo asti... Opteira apķēra to un tika izcelta no bedres...Tad viņa smagi noelsās un izlaida savus sapņaini skaistos spārnus... "Cik labi gan ir izstaipīties!" Viņa labsajūtā ieelpoja gaisu... Viņa sāka kārtot savas saburzītās spalvas...Pēc mirkļa viņa no saviem sāniem paņēma ļoti dīvainu, bet skaistu pudelīti....
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Beebiic
iesūtīt 23.05.2004 19:38
Raksts #23


Sēž zem Šķirmices
**

Grupa: Biedri
Pievienojās: 06.01.04



Hains apjuka. Viņai bija spārni. Tā pat kā viņam. Šeit, šajā bedrē vēl kāds enģelis? - T-t-tu esi enģelis? - Hains izbrīnījies skatījās uz šo meiteni - Piedod...pavisam piemirsu - Es esmu Hains, savu uzvārdu nezinu. Kā sauc tevi?
- Hains uzsmaidīja - Uz kurieni tu dodies? - Hains patiešām bija ieintreģēts, jo pirmo reizi viņš bija šajā mežā saticis kādu citu vairāk vai mazāk cilvēcīgu būtni. - Tavs pūķis saka, ka es viņam patīkot - Hains iesmējās.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Calipso
iesūtīt 23.05.2004 19:52
Raksts #24


Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 05.05.04



"Es neesmu enģelis...Es esmu gars...Vēlmju un sapņu gars...Es varu redzēt tavus karstākos sapņus un vēlmes...Liekas tu par to esi pārsteigts..." Opteira atbildēja puisim ar dīvainu smaidu. "Runājot par pūķi...Viņš nav mans pūķis. Viņš ir pats par sevi un viņu sauc Dekodo...Bet šis gan ir mans pūķis." Opteira atvēra dīvaino pudelīti un no tās ar vēja plūsmu iznira gaisīgs drakons... "Tas ir vēja drakons un viņa vārds ir Enims..."
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Overlord
iesūtīt 24.05.2004 08:11
Raksts #25


Sarkanais Barons
Grupas ikona

Grupa: Modi
Pievienojās: 24.07.03
Veterāns aktīvajā dienestā



Pazemē, dziļākajā bezdibenī, Erunīmuss vēl sēdēja ar važām piekalts pie sienas. Cik man vēl ilgi būs te tā jānīkst,viņš domāja, noteiktajam laikam jau jābūt..viņš nepaguva vēl pabeigt teikumu līdz galam,kad važas pēkšņi pārtrūka un viņš bija brīvs,brīvs pēc tik ilga laika.Ir laiks doties augšā,paskatīties kas mainījies šos gadus,galu galā neesmu tik ilgi bijis tur.. Viņš klusi noteica un piecēlās.Kautkur varēja dzirdēt kā plosās Azaziels. Euronīmuss uzsvilpa. Pūķis lēnām atlidoja pie viņa. Tagad tā.. šajā pilī es turpmāk vairs nerādīšos,ja vajag,dodies uz virszemi un meklē mani tur...Noglaudījis pūķi,viņš devās ārā no tumsības pils un drīz ieraudzīja kādu taciņu kas veda uz augšu.Kāpiens bija visai grūts ja ņem vērā ka bruņas arī kautko svēra un Erunīmuss nebija ar fizisko nodarbojies desmit tūkstošus gadu,taču galu galā,viņš nokļuva līdz augšai un tikai pāris soļu pietrūka līdz izejai. Beidzot viņš nonāca arī tur, sejā pūta svaigs vējš,kautkas tāds ko viņš nebija jutis tik ilgu laiku.Novilcis bruņucepuri viņš atsēdās zālē,pie alas un tīksminājās par vēju un apkārtējo pasauli.Mazliet apžilbis tomēr visādi citādi apmierināts ar dzīvi,viņš vēroja kā pūķis no alas izlien un aizlaižas uz rietumu pusi. Drīz atkal tiksimies,tikai citā vietā.Eurnīmuss klusi teica un piecēlās
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Psychotic Though...
iesūtīt 24.05.2004 08:31
Raksts #26


Studē augstākās pārvērtības
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 13.10.03



Silvana, izdzirdeejusi kaut kur tuvumaa balsis, izliida no savas alas un paluukojaas apkaart. Uzreiz saceelaas ledaini auksts veejsh. Vinja, sleepdamies aiz kokiem, devaas uz balsu pusi. Pamaniijusi tur kaut kaadus divus engjeljus un veel puukji, vinja aatri aizsteidzaas prom. Lidodama, cik aatri vien speedama, vinja panaaca brunjiniekus. "Tas puukjis, kuru juus mekleejat... Vinjsh ir tur - atpakalj, mezhaa, kopaa ar diviem engjeljiem..." Vinja saciija balsii, kas lika drebuljiem paar muguru paarskriet. Koliidz vinja to pateica, Silvana prom bija.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Shatered
iesūtīt 24.05.2004 08:50
Raksts #27


Krāmē plauktos Izgaistošās izgaišanas grāmatas
******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 19.09.03
Kur: Svešā ādā
Grafiķis 2007



Note Amarante sēdēja kapsētā uz kāda kapakmens. Visapkārt valdīja klusums. Varēja just tikai salto vēju, kas pūta tieši sejā. "Kā es gribētu tā vienkārši no šejienes aiziet..." viņa nodomāja un piecēlās. Pie vārtiem stāvēja kāda dvēsele.." Vārds un uzvārds ?" viņa noprasīja un līdz ko ķēmīgais cilvēka apveids to bija nosaucis viņa to ieveda liftā.." lai jums veicas. UZ LEJU !.." viņa nobļāvās un lifts aizvērās.." nabadziņš.." meitene murmināja pieejot pie vārtiem kas jau vērās aiz dvēseles ciet..."Ne šoreiz.." viņa nodomāja un izskrēja ātri cauri tiem... Un tad vārti ar smaku blīkšķi aizkrita ciet. Note beidzot bija izmukusi..." Un kas tagad ? .. to amn NEKAD nepiedos.." viņa nodomāja un paskatījās uz priekšu. Kādu laiku vazājoties viņa pamanīja zālē sēdošu vīrieti. " Pardon cienītais, bet vai jūs nevarētu pateikt, kur es tieši atrodos ?.. " viņa ievaicājās. Tad tikai meitene apjēdza ka izskatās nedaudz dīvaina un šajā pasaulē no viņas cilvēki vairīsies - viņai taču bija spārni.. un tāpēc viņa izskatījās arī pēc ķēma - tā cilvēki mēdza dēvēt visu neparasto....
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Overlord
iesūtīt 24.05.2004 10:18
Raksts #28


Sarkanais Barons
Grupas ikona

Grupa: Modi
Pievienojās: 24.07.03
Veterāns aktīvajā dienestā



Erunīmuss paskatījās uz meiteni.Tad nu tu gan pavaicāji,es pat šeit tikko ierados, un cenšos uzzināt kas tā par vietu.Viņš aplaida apkārt skatu,kautkā šitādu vietu gan es īsti neatceros viņš pie sevis murminādams vērās apkārt un tad atpakaļ uz alas pusi. Te tiešām viss mainījies kopš tās kaujas,pat cilvēki viņš nodomāja paskatoties uz netālu esošo 'būtni
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
earnella
iesūtīt 24.05.2004 10:24
Raksts #29


Lecina seskus
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 05.02.04
Kur: here there be dragons.



OOC: Ok manām mīļajām indīgajām čūskiņām pievienosies pilnīgi melns zirgs Shadow ar sarkanām actiņām... laughing.gif Un viš' arī spēj saplūst ar tām tur ēniņām...

Rento de Malesa lēni un cienīgi kārtējo reizi apskatīja savu mežu. Jādama Shadow mugurā viņa jutās droši, bet tagad viņu pēkšņi sagrāba bailes. "Skrien!" viņa uzsauca, un Shadow ātri auļoja pārējo virzienā. Tad, kad Rento viņus pamanīja, zirgs piebremzēja un beidzot apstājās.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Shatered
iesūtīt 24.05.2004 14:25
Raksts #30


Krāmē plauktos Izgaistošās izgaišanas grāmatas
******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 19.09.03
Kur: Svešā ādā
Grafiķis 2007



"Nu nekas.. paldies par to pašu. NEKO.." viņa diezgan pārmetoši norūca.. "Paklau... tu gadījumā neesi bijis tuvu nāvei, jo man ir aizdomas, ka esmu tevi redzējusi salpstoties pie pārejas..." viņa nomurmināja iegrimstot atmiņās..." Un es neesmu no šīs pasaules.. es nāku no vietas, kuru labprāt nekad neatcerētos...Es esmu Note Amarante Kadavera... Tā kā mēs te esam divi tādi, kas neko nesaprot par šo pasauli, iesaku apvienot spēkus..." Note noteica, uzsmaidiija nepazīstamajam vīram un pastiepa labo rokasspiedienam. " Nu tad kā būs ?"
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
earnella
iesūtīt 24.05.2004 17:28
Raksts #31


Lecina seskus
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 05.02.04
Kur: here there be dragons.



Rento atklāti sakot nemīlēja tādus, kas tik veikli metas ar kādu uz vienu roku, tomēr Note izskatījās labdabīga būtne, tādēļ meitene izjāja abu redzamības lokā. "Laba diena! Kas jūs esat, ja man ļauts vaicāt?" Viņa noleca no zirga viņiem līdzās un saņēma Shadow iemauktus vienā rokā, jo zirgs rādījās nedaudz nemierīgs.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Tinuviel
iesūtīt 24.05.2004 19:03
Raksts #32


Uzlauž lāstus Gringotu bankā
******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 20.12.03
Kur: rīga.



Menedra ar izbrīnu paskatījās uz pūķi Dekodo, bet pēc tam uz pašu Opteiru. "Sveika...Mani sauc Menedra. Kur tu tagad devies?" viņa lēnām, piesardzīgi un mierīgi jautāja Opteirai. Tad viņa pasmaidīja un pasauca vilku Balto. Tas paostīja gaisu un iešāvās dziļāk biezoknī.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Calipso
iesūtīt 24.05.2004 19:23
Raksts #33


Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 05.05.04



Opteira maigi pavērās meitenē:"Es dodos meklēt Paradīzes mežu un noklīdušās dvēseles...Un tu?" Opteira ieraudzījusi vilku bija patiešām pārsteigta: "Kāds skaists vilks! Vai tas būtu tavs?" viņa noglauda galvu pelēkajai radībai..."Paklausies, te tikko bija kāds puisis...Tu neredzēji ku viņš palika? Labi nav svarīgi...Es laikam nepateicu, kā sauc mani vai ne? Opteira... Man vārds ir Opteira...No kurienes tu nāc?"
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Tinuviel
iesūtīt 24.05.2004 19:41
Raksts #34


Uzlauž lāstus Gringotu bankā
******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 20.12.03
Kur: rīga.



"Kāda sagadīšanās! Es arī turp dodos! Vai dosimies kopā?" viņa atbildēja un maigi pasmaidīja. Tad viņa paskatījās uz savu vilku, bet tad atbildēja Opteirai:"Jā, tas ir mans vilks. Es viņu atradu vēl kā pavisam mazu vilcēniņu. Par to puisi es neko nezinu." Tad viņa paskatījās tālumā. "Es nāku no tālas zemes, un šeit atklīdu klejojot, un nolēmu, ka šeit būs vislabāk...Es nāku no eņģeļiem," viņa abildēja.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Calipso
iesūtīt 24.05.2004 19:51
Raksts #35


Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 05.05.04



"Ah, eņģelis tu saki...Es arī gribētu būt eņģelis, bet esmu tikai gars...Varbūt tas arī ir mans karstākais sapnis kļūt par, ko citu, itsevišķi eņģeli. Man ir apnicis visu laiku just visu karstākās vēlmes un sapņus...Man ir apnicis tos piepildīt...Kāpēc es nevaru piepildīt savu vēlmi? Kāpēc...Man ir jārada daudzi sapņi no jauna un jauna...Bet kāds ir tavs uzdevums?" Opteira ar interesi pavērās Menedrā...
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Tinuviel
iesūtīt 24.05.2004 19:58
Raksts #36


Uzlauž lāstus Gringotu bankā
******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 20.12.03
Kur: rīga.



"To es vēl neesmu uzzinājusi. To es uzzināšu pēc šī mazā uzdevuma," Menedra atbildēja un paraustīja plecus. Menedra ieskatījās Opteiras sejā un jautāja:"Tu esi gars? Un tu jūti būtņu karstākās vēlmes un sapņus?" Tad viņa paskatījās uz augšu. "Mums jāatrod naktsmītne," viņa teica un pasmaidīja.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Calipso
iesūtīt 24.05.2004 20:06
Raksts #37


Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 05.05.04



Opteira izdzirdēja, kādu troksni un uzlidoja virs koku galotnēm..."Tikai ne to!!!" viņa lielā ātrumā notriecās lejā..."Bēgam, bēgam nolādēts!!" viņa saķēra Menedru aiz rokas un skrēja uz meža biezokni..."Šeit nav droši...Tie bija drakonu mednieki...Viņi grib noķert Dekodo un nogalināt to!!! Dekodo lien alā...Menedra tu arī...Šonakt nav droši palikt ārā!" Opteira aizelsusies ieskrēja alā. "Kas, kas viņiem to pateica? Viņi taču nepamanīja mūs...Bet kā?"
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Tinuviel
iesūtīt 24.05.2004 20:14
Raksts #38


Uzlauž lāstus Gringotu bankā
******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 20.12.03
Kur: rīga.



"Draigo!!! Bēdz!!!" Menedra iesaucās un melnais zirgs aizšāvās. Tulīt viņu saķēra Opteira, un viņa tika ievilkta alā. Balto arī smilkstēdams ieskrēja alā un iežmiedza asti kājstarpē. Tur viņš apgūlās, bet Menedra uzmanīgi pētija apkārtni un klausījās. "Nezinu kā," viņa beigās atbildēja.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Overlord
iesūtīt 24.05.2004 20:33
Raksts #39


Sarkanais Barons
Grupas ikona

Grupa: Modi
Pievienojās: 24.07.03
Veterāns aktīvajā dienestā



Erunīmuss neuzticīgi palūkojās uz Noti. Tas nekas ka tu esi no citas pasaules,visiem tā nevar stāstīt kas esi utt. Pagaidām es aprobežošos ar to vien ka esmu atgriezies atkal virszemē no Pašiem pazemes dziļumiem. Tā kā daudz gan neko pastāstīt nevarēšu.Viņš ieklausījās trokšņos kas nāca no meža. Liekas ka kautkur kāds pārvietojas ar zirgiem.. humm viņš domīgi novilka un izvilka zobenu.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Psychotic Though...
iesūtīt 25.05.2004 12:59
Raksts #40


Studē augstākās pārvērtības
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 13.10.03



Silvana leeni lidinaajaas pa mezhu. Paar galvu bija paarvilkts kaads apmetnis, kas vinjas skatu padariija liidziigu cilveekam - nebija iespeejams redzeet ne to, ka vinja lidinaas virs zmes, ne vinjas seju. Ieraudziijusi pa mezhu skraidam kaadu stirnu, vinja tai aatri pielidoja klaat, noraava apmetni, un metaas stirnai virsuu. Iecirtusi tajaa zobus, vinja labpatikaa izkoda kaadu galjas gabalu.

Atstaajusi zemee tikai kaulus un mazliet atliekas no stirnas, Silvana izsleejaas kaajaas un atkal paarmauca paari kapuci. Bija dzirdami sveshi trokshnji un balsis, kas veestiija ka kaut kas nav taa kaa vajag...
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu

3 Lapas V  < 1 2 3 >
Closed TopicSākt jaunu pavedienu
1 lietotāji/s lasa šo pavedienu (1 viesi un 0 anonīmie lietotāji)
0 biedri:

 



RSS Lo-Fi versija Pašlaik ir: 28.03.2024 20:04