Forsaknen, [PZP] un C Opcijas

[BellaDiva]

Speeele saakas...

Bet pieteikties vel noteikti var..skatiit ATD...

[Idril]

Bija tumšs, lai gan Hārdstrētā vienmēr bija tumšs.
Vienā no tumšajām ieliņām starp miglu parādījās, jebšu nolaidās, nu jau cilvēka izskatā, garš vīrietis senlaicīga stila drēbēs. Marks tērpās ieturētā stilā, lai vai kāds gadsimts valdīja. Zīda krekls, veste un ieturēta brūna žakete (skat.2. bildi), kā arī tāda paša stila biskes (kā žakete). Un labajā rokā viņam bija k-kas līdzīgs spieķim, tiesa, no cita metāla un vajadzības gadījumā ar asu galu. Viņš gāja vienmērīgiem un raitiem soļiem ik pa brīdim pieliekot spieķi pie zemes un liekot tam reizē ar kurpju zolēm noskanēt pret bruģi. Marks bija aukstasinīgs nelietis, taču viņam piemita savdabīga stila izjūta un atšķirībā no cilvēkiem, kas būdami nelieši staigāja noskranduši un ar nepatīkamu smaku, Marks bija džentlmeniska izskata ļaundaris. Drīz vien viņš nonāca pie galīgi noplukuša kroga, tas uzdzina viņam vieglu riebumu, taču vampīrs iegāja iekšā.
"Pie Harcera", drīzāk jau "Pie bomža", cilvēki..
Viņš nodomāja un izraudzījies galdu uz ļodzīgām kājām un benķi, kurš savu dzīvi jau šķita pārdzīvojis nosēdās kādā tumšākā kaktā un pasūtīja "Asiņaino Mēriju". Viņš noraudzījās apkārt uz šeit esošajiem smirdošajiem neģēļiem un pasmīnēja. Šie vampīram bija labi medību lauki, galu galā neviens pēc šejienes necilvēkiem nesēros. Sēžot vieglā mijkrēslī, lai gan tīras gaismas te nebija vispār nekur, viņš lēni malkoja savu dzērienu. Tumšie mati bija perfekti sakārtoti, kā arī drānas bija perfektas un tīras, viņš iespējasm izskatījās nedaudz neparasti, lai gan šeit visi bija dīvaiņi. Vampīra seja dvesa nelielu sirsnību - paliekas, ko bija devuši mirstīgie vecāki, taču viņam nebija ne dvēseles, jo ja bija tad tā bija gluži melna un ļauna - kā pati elle un viņa sirds bija auksta un nežēlīga, viņš nogalināja nepamirkšķinot aci un bez nožēlas, lai vai par ko liecinātu viņa cienījamais izskats, āriene bija maldinoša.

Šo rakstu rediģēja Selduīna: 05.08.2005 19:13

[Tinuviel]

Tumšās Hardtreetas ielas sķērsoja vilkatis. Gaisā uzvilnīja dīvaina sajūta, kuru tomēr neviens nejuta. Viņus tas pat neinteresēja. Reihardam tas bija vienalga. Ātri, bet klusi viņš devās uz vienu vienīgu vietu. Vienu vienīgu bāru, kurā viņš parādījās plašākā sabiedrībā.

Pavērās kroga durvis un telpā ienāca vīrietis. Pēc ārējā izskata gandrīz visiem tas liktos parasts cilvēks, bet īstenībā tas bija kas dziļāks un tumšāks... Vilkatis... Pagarie mati bija labi kopti. Tumšais apģērbs bija kārtīgs. Viņš apsēdās vienā no brīvajiem stūra galdiem. Vilkatis pagaidām neko nepasūtīja, tikai vērīgi vēroja noskrandušos apmeklētājus. Gan jau, ka kāds no šiem apmeklētājiem būs viņa nākamais upuris. Pilnmēness naktis nebija tālu...

[earnella]

Ielas galā pacēlās tumšs stāvs garās, melnās, plandošās drēbēs. Kreisajā rokā tievā būtne turēja lielu, pēc izskata smagu koferi.
Viņa šobrīd kaut ko līmēja pie kādas mājas sienas. Tur, kad atausīs rīts, tās ielas būtnes, kas dienās neslēpās savos mitekļos, atradīs smalkā, izteikti kārtīgā rokrakstā rakstītu zīmīti:
`Meklēju nelielu, ne dārgu mitekli vienstāva namā. Ja varat ko piedāvāt, paņemiet lapiņu ar manu vārdu un sadedziniet pusnaktī vai pusdienlaikā, piedevām nosaucot manu vārdu, es ieradīšos.` Zem tās rēgojās desmit lapiņas ar svešādu vārdu - Lisve Demienia Adegrede.

Viņa pagājās uz priekšu, līdz nākošajam kvartālam. Lisve, kā nu esam uzzinājuši, viņu sauca tā, nolika smago koferi zemē un apsēdās uz tā, lai apdomātu savu rīcību un tās pareizību. Kaut gan arī tad, ja tā būs izrādījusies kļūdaina, viņa nesatrauksies.. Viņa nu jau kādu laiku vispār nesatraucās. Jo tam nekādi nebija jēgas.

[Idril]

Pēc kārtējās "Asiņainās Mērijas" vampīrs atskārta, ka arī Hārdstrētas dziras viņu neiespaido. Tās apdullina dzīvus prātus un sasien dzīvus jutekļus, bet viņš bija miris jau sen, viņš bija vampīrs. Dusmas pārņēma ledaino prātu. Taču apziņa, ka vēl ne, vēl nebija laiks nogalināt, vēl nebija brokstlaiks, lika viņsm savaldīties. Galantais vampīrs joprojām sēdēja tumsā un tad viņš ieraudzīja kādu parādāmies krogā.
Tas nav cilvēks..
Tas vampīram uzreiz bija skaidrs, vairāk kā 16 gadsimti bija devuši viņam viedību atšķirt cilvēkus no necilvēkiem.
Un viņš ir dzīvs, ne miris.
Viņš nospŗieda tādejādi konstatēdams, ka svešinieks nav arī vampīrs. Ilgāk Marka domas nepievērsās vilkacim. Vampīram derdzās idiotisko cilvēku uzskati, ka vampīriem ir jābūt netīriem un nekārtīgiem, šis uzskats acīmredzot, bija radies atsaucoties uz viņu pašu sugas padibenēm. Viņš bija grāfs Lainoless Marks Smits, pat ja cilvēki'vairs titulam uzmanību nepievērsa. Grāfs Dracula bija pieņēmis Marku par savu dēlu, jo vampīriem kā nedzīvām būtnēm pārguļot ar savas sugas pārstāvi dzīvu bērnu nebija šā vai tā, un bija devis Markam (mirstīgo vecāku dots vārds, taču parocīgi īss) savu titulu un vārdu - Laionelss (starp viņiem nozīmē "Tumsa, kas nemirst"). Vampīrs nolēma palikt krogā līdz rītausmai, ja vien viņa krēsls to izturēs, un tad izpētīt apkārtni. Ar laiku vampīrs bija pieradis pie mērenas gaismas un tāda īsta gaisma Hārdstrētā vispār nekad nepamanījās, tā, ka šī vieta bija ideāls miteklis vampīram. Par dzīvokļa, vai mājas iegūšanu viņš neraizējās - nogalinās īpašniekus brokastīs un paņems māju. Kurš izdrošināsise iebilst kļūs par pusdienām, kas Markam , ko bīties - viņš ir nemirstīgs, vienīgais, ko varētu izdarīt ir sabojāt viņa žaketi.

[BellaDiva]

Azapata lēnām gāja pa ielu..Baudiidama brīnišķīgo gaisu pēc lietus. Domas tai nedeva mieru..."Man nepieciešams mierinājums, ko sniedz šīs ieliņas tumšie stūri" būtne noteica...Un viņa iegriezās kāda dīvaina paskata baaraa.. Apsēdās pie galdiņa un pamanīja vēl neredzētas sejas, kas uzreiz viņai viesa ziņkārību..Melnie mati bija slapji no lietus un drānas arī miklas taču viņa piegāja pie letes un uzsauca "viskiju ar ledu....Ātri iztukšodama glāzi..Viņa pavērsās ar seju pret stūri sēdošajiem cilvēkiem..Taču skatiens apstājās pie kāda ne-cilvēka.."Ha" viņa noteica..Beidzot kļūst intresantāk..

[Tinuviel]

Reihards uzmaniigi peetiija cilveekus (un netikai), kas atradaas baaraa. Vinjsh maniija, ka sheit daudz noteikti nav mirstiigie. Skatiens paarsliideeja paar vampiiru un Azapatu. Tur skatiens palika. Vilkatis juta, ka sho buutni arii agraak ir saticis, bet nav ieveerojis. Tumshaas acis veeriigi nopeetiija vinju - likaas, ka nekas nepaliks nemaniits.

[Idril]

Vampīrs saprata, ka te sāk apgrozīties interesantāka sabiedrība, tādēļ lēnām malkojot jau kuro Asiņainās Mērijas glāzīti viņš nenolaida skatienu no personām, kas atradās te. Mitekļa meklējumos viņā nolēma doties pa dienu, bet iekārtoties vakarā, viņš bija slepkava un kad gan visērtāk novākt visus? Kāmēr netīreļi rij vakariņas. Grāfs joprojām sēdēja pustumsā un mijkrēslis slēpa viņa seju, tā, ka to redzēt pilnībā nebija iespējams.

[BellaDiva]

"Ak vai" izdvesa Azapata..."Nu re, te jau mani sak noverot visaadi ne-radijumi, ja vien vini zinatu, kas es esmu.." Tu vampiirin pat neojaut, ka es zinu, ka tev gribaas est un, ka driz dazi cilveki no shejienes pazudiss..un vairs netagrieziisies...."Ak", kaa es velos, lai es speetu nogalinat un priecaaties par to..un dzert dzivibu.. es sajutu, bet neredzu tevi..Vina apsedaas, kad beidza domat par vampiiru... pie galdina un uzrunaaja viesmiili..

Šo rakstu rediģēja BellaDiva: 06.08.2005 22:26

[Idril]

Vampīrs, kura seju slēpa mijkrēslis samiedza acis smīnā, taču lūpas gan ne, Marka lūpas smaidīt nemēdza. Pienāca rīts, tāds kāds nu ir Hārdstrētā, nekas krogā nebija mainījies. Marks izdzēra savu glāzi un nolicis to uz aizvēsturiskā galda piecēlās. Viņu pamazām aptvēra gaišāks mijkrēslis un vampīrs kļuva redzams. Viņš vēlreiz rimti nopētīja apkārtni un spieķim, kura galā bija izliekts sudraba monstrs,ritmiski skanot kopā ar kurpju zolēm Marks lepnā gaitā izgāja no kroga. Iznācis ārā viņš piekārtoja žaketi un aplaida skatienu apkārt un pamanīja.. brokastis..

Šo rakstu rediģēja Selduīna: 07.08.2005 10:09

[mr Bl@ck]

Toms lēnām soļoja pa Hardstreetu, klusībā to novērtēdams. Tā izsaktījās tieši tāda kādu viņs to bija iedomājies klusa netīra veca un galvenais Dieva pamesta...
Toms pacēla acis pret debesīm pat laiks šķita viņam šķita atbilstošs nomācies drūms taisījās uz lietu.
Tad viņš pamanīja krogu, noskretis un tumšs nejauks. Lieliski šķiet jauka vietiņa lai iedzertu mēriņu. Viņš nodomāja novilka zemu pār acīm savu platmali un cišak savilka savu plandošos lietusmēteli. Iegājis krogā viņš saprata ka nejau viņš šo vietu atzina par "jauku". Viņam pretī steidzās kāds džentelmenis kas nebūt neiederējās šajā sabiedrībā. Bet varbūt nē?
Lai vai kā palaidis vīru garām viņš pienāca pie bāra un pasūtīja glāzi tīra brendija, tad apsēdās tālākajā kaktā un noplatmales apakša sāk vērot ap meklētājus. Tie piesaistīja viņa uz manību vismaz daži...
Jauka sabiedrība Toms ironiski nodomāja un iedzēra mazliet brendija

[Idril]

Marks lēnām ievilka gaisu.
Svaigas, karstas asinis..
Viņš nodomāja un pagriezās pa labi, viņš pārlaida ar mēli pār ilkņiem, kas parādījās acu zobu vietā. Viņš neuzkrītoši sekoja kādai sievietei, prastās, ne pārāk tīrās drānās, taču pati sieviete neizskatījās pārāk liela netīrele. Viņš viņai sekoja kādā šķērsielā, kur rīta saules stari nebija iespraukušies. Mirklis bija īss. Viņš pagrieza sievieti pret sevi, viņa paspēja vien izbrīnīti ievaicāties un Laionelss iekoda viņai kaklā un ieturēja brokastis. Tas neaizņēma vairāk kā dažus mirkļus, nepilnu minūti un viņš jau piecēlās no līķa pie kura bija pietupies. Noslaucījis lūpas viņš atstāja līķi kur tas bija un izgājis no šķērsielas un nolēma izpētīt Hārstrētu, nekas neliecināja, ka šis pievilcīgā izskata džentlmenis tikko kā brokastu tiesu ir nogalinājis daudzbērnu ģimenes māti.

[mr Bl@ck]

Jā šī izskatās ir vieta ko meklēju nav jau tieši tas ko es meklēju bet tuvu tam.. Toms lēnām domās sarunājās ar sevi. Kārtējo reizi pacēlis glāzi pe lūpām viņš konstatēj ka tā ir tukša Nolādēts viņš paskaļi nošķendējās, tad piecēlās un devās uz durvīm paceļam nosvisdams 10 mārciņas uz bāra letes.
Tagad tikai atrast mitekli Toms nodomāja Un vēlams tumšu viņš sev piebilda kad saule izlauzās caur mākoņiem.
Pēc pusstundas Toms jau bija iekārtojies viņš bija atradis plašus un diezgan labi iekārtotus bēniņus. Iepriekšējie saimnieki tagad bija pārvākušies trīs tāvus zemāk un iekātojušies nemēbelētā telpā. Tepat zem plašā loga atkritumu konteinerā. Toms laiski izstaipīja spārnus un un apgūlās uz grīdas un aizmiga. Vīņš izskatījās kā milzīgs sikspārnis kas gaida nakti un medības.

Šo rakstu rediģēja mr Bl@ck: 07.08.2005 14:51

[Idril]

Marks staigāja pa Hārdstrētu līdz ievēroja namu, kuru viņš vēlas. Tā bija veca divstāvu koka ēka, tai bija aplupusi krāsa un senie rotājumi bija zaudējuši spožumu, tā ittin ne ar ko neizcēlās pārējo graustu vidū. Viņš piegāja pie ēkas un pieklauvēja pie tā savdabīgā riņķa. Durvis atvērās, tajās stāvēja vecs vecis, šīs mājas īpašnieks.
Labdien..
Marks sveicināja tādā balss tonī, ka vecais vīrs viņu ielaida iekšā. Marks zināja, ka viņš dzīvo viens un viņš zināja, ka vecis nevienam nav vajadzīgs. Pietika ar dažām sekundēm, lai vīrs būtu beigts. Šoreiz vampīrs vienkārši nožņaudza viņu aizliekot rīklei priekšā šo parocīgo spieķi, kas bija slepkavības ierocis neskaitāmās nāvēs, un paturot to gana ilgi. Marks ar līķi nekrāmējās. Atnāca divi pēc skata pilnīgi prasti cilvēku pļēguri, kuriem nav sirdsapziņas, viņi aizvāca vecā vīra līķi, kā arī izmeta ārā no mājas un nogādāja vietējā izgāztuvē vecā vīra drānas, vecās mēbeles un pārējās savu mūžu nodzīvojušās un nevajadzīgās lietas. Marks viņiem samaksāja un viņi aizgāja. šī krāmēšanās bija aizņēmusi krietnu dienas daļu, toties Marks bija ieguvis savā īpašumā māju un nebija neviena, kas uzdrošinātos, ko iebilst šim vampīram. Viņš nopētīja māju un izlēma, kā iekārtot interjeru, pa savai modei. Tad izstaigājis visu māju viņš iznāca no tās ārā. Klauvējamais klinķis, kas pirms vīra nāves vēl bija parasts nu bija izliecies tāda paša monstra formā, kāds bija uz Marka spieķa gala. Apstaigājis Hārdstrētu un pasūtījis, visu, ko viņam vajag Marks nolēma atgriezties nožēlojamajā krogā un pavadīt tur vēl vienu nakti, taču pirms tumsas iestāšanās.. Derēja.. Vakariņas.

[mr Bl@ck]

OOC: Kukū ko mums tagad darīt a? Interesanti kur gan GM pazudis a???

Toms pamodās un konstatēja ka jau pienācis vakars. Lieliski kā reiz laiks mazam mēriņam Viņš nodomāja. Apstaigājis jauno dzīvol;i viņš atrada tīru melnu apm etni un melnu platmali. Vēl pēc mirklā viņš jau bija pie loga. Izplētis melnos spārnus viņš nolaidās lejā šķērsielā. Uzmetis plecos apmet ni lai piesegtu spārnus viņš soļoja pa tumšajām ieliņām pretim bāram. Pasūtījis dzērienu viņš apsēdās tai pašā stūrī kur no rīta un sāk vērot apmeklētājus cerēdams starp viņiem pamanīt ko neparastu. Kaut ko neparastu starp riebīgiem cilvēciņiem...

[Tinuviel]

Vilkatis visu laiku bija pavadījis krogā, jo pilnmēness nakts būs šī. Viņš noskatīja, ka kāds no apmeklētājiem pieceļas manāmi iereibis un dodas ārā no kroga.
Labu apetīti...
Viņš nodomāja un sekoja vīram. Ārā bija jau tumšs. Pašlaik mākonis bija priekšā mēnesim, tāpēc jāatrod... klusāka vietiņa. Reihards nesteidzīgi sekoja upurim. Vīrs kaut ko murmināja, bet Reihards tam nepievērsa ne mazāko uzmanību. Vīrs iegāja kādā pavisam tumšā ieliņā. Tieši tad uzleca pilnmēness un Reihards pārvērtās. Pāris mirkļi pagāja kaucot, kožot un visbeidzot nokožot. Tad viņš nedaudz ieturējās un attapās pārvērties atpakaļ par cilvēku. Drēbes bija tādas pašas, vien seja un rokas bija nedaudz asiņainas. Viņš ātri iedzēra kādu dziru no pudelītes un notīrīja rokas un seju kabatlakatiņā. Viņš ar nelielu riebumu aplūkoja saplosīto līķi, bet tad pagriezās un devās projām. Kaut kad spīdēja pilnmēness, tas viņam vairs nekaitēja. Viņš bija iedzēris dziru, kas neļāva pilnmēnesim viņu ietekmēt. Viņš atgriezās krogā un pasūtīja "Asiņaino Mēriju". Vilkatis to izdzēra vienā rāvienā un atkal sāka pētīt apmeklētājus no tā paša galdiņa.

[Idril]

Vampīrs, tajās pašās drānās - ar ieturētu stilu. Atgriezās krogā. Viņš bija ģērbies gaumīgi un pirms pāris gadsimtiem - moderni - kā jau grāfs. Viņš pagāja garām vilkatim, viņš sajuta asiņu smaku, to nevarēja nejust, vampīrs to sajuta, izgaršoja gaisā. Viņš pagāja vīram garām, un nosēdās tajā pašā vietā, kur iepriekšējā naktī. Viņš pārlaida mēli pār ilkņiem un viens no baltajiem zobiem mijkrēslī nozibēja, taču viņa seju, kuru pirmīt bija slēpusi tāda paša laika cepure, kā drānas nu slēpa mijkrēslis. Dzērienu vampīram pienesa, Marks bija iepraties ar vienu vienīgu vādu un sejas izteiksmi panākt ko vien vēlējās. Viņš vēroja vilkati, viņš nepārprotami bija jutis asiņu smaržu, to nevar sajaukt, taču šis neizskatījās pēc vampīra.
Viņš ir dzīvs - viņš nav vampīrs.
Marks nosprieda. Viņa seju vēl neviens no tiem, kas bija dzīvi nebija redzējuši pateicoties mijkrēslim šajā kaktā un cilindram/platmalei citās vietās. Vampīrs zināja neskaitāmas būtnes, kam bija saskarsme ar asinīm, un kas bija dzīvas, tādēļ viņam bija vajadzīgs laiks- laiks, lai saprastu, kas ir šis vīrs.
Pret rītu māja būs iekārtota..
Vampīrs nodomāja, taču sejā nepavīdēja smaids, vien smīna atblāzma. Viņš lēnām malkoja "Asiņaino Mēriju" alkohols nespēja apdulināt viņu, taču tas viņam garšoja šā vai tā.

[BellaDiva]

Azapata jau kaadu laiku dzivoja šajā tumšajā pilsētiņā, tādēl par dzīvokli nestraucaas, tas viņai bija, taču tik nesvākts, ka viņa tur iegriezās reti...

Krogs bija slikti apgaismots tādēļ viņas iejiešanu neviens pat nepamanijaa, ja nu vienīgi sadzirdēja. Viņa apsēdās, taču neko nepasuutija..tikai veeroja. Nu viņa pamanīja kādu vīru sēdot tumša stūri..viņs pat nebija sasktāms, bet ķermena vibraacijas bija juutamas...Mazliet ievelokot gaisu naasiis..viņa sajuta asņu smaržu, kas uzjumdiija nepattikamas atminas. Azapata pārdroshi piecēlas un apstājās bāra vidū...Viņa gribēja būt pamanāma....

OOC: Sorry, neesmu Rigaa sarezgiitak tik pie interneta..Merkis paslaiks: uzsakt dialogu....

Šo rakstu rediģēja BellaDiva: 09.08.2005 11:27

[Idril]

Grāfa skatiens pievērsās Azapatai. Sievietes, ja viņu tā varēja maz nosaukt, mērķis īstenojās, viņa tika ievērota. Viņš pārlika vienu kāju pār otru, taču diezin vai mijkrēslī, kurā viņš sēdēja to varēja pamanīt. Viņam atnesa vēl vienu mēriņu, un iztukšoto glāzi aiznesa. Viņš centās elpu vilkt mierīgi, lai gan brīžiem, tas sanāca nesavladīgi, asinis, asiņu smarža, kas nāca no kāda šajā telpā vampīram neļāva saglabāt savaldību, tā modināja viņa slepkavošanas dziņas, taču viņš veiksmīgi valdījās, jo smarža nebija gana spēcīga. Viņš pārlaida ar mēli pār lūpām un tumsā nozibsnīja viņa baltie zobi.

[BellaDiva]

Azapata sajuta saktienus kas tika pieversti vinai...
"Man patik spelet paslepes" vina klusi noteica...Un devas iemalkot savu tā iemīļoto viskiju ar ledu..Un nolema atrsast savu speeles biedru..Vina devaas tumshajaa sturi, jo citur sedet tas nevareja, citadak vina to butu jutusi...Tuvojoties vina sajuta naves smaržu....