Pavediena drukājamā versija
Klikšķini šeit, lai skatītu šo pavedienu sākotnējā formātā.
Kurbijkurne forums _ Lomu spēļu arhīvs _ ...Cauri Orlonai...
Iesūtīja: Lucifer ; laiks: 23.09.2005 16:32
Orlona ir neieņemams tumsas cietoksnis,kas piedr varenajam lordam Densenam.
Melni kareivji apsargā lielo melno mūri aiz kā slēpjās lielā Orlonas pils. Melna kā biedēklis tā slējās tuksneša vidū. Pat zālīte neuzdrošinājās dīgt tai tuvmuā.
Bet pavisam netālā pagātē viss izskatījās citādi.
Pilsēta bija liela,skaista mīlestības pilna. Tā bija Orlona kādu elfi,cilvēki un maģiskās būtnes to veidoja. Tagad šie Orlonas būvētāji visi sēž nelaimīgi Orlonas pils pagrabos. Visi ir lorda Densena vergi,cilvēka,kas šo vietu padarīja par neko.
Kad Densens iekaroja Orlonu,pasakaino teiksmu pilsētu,viņš visus pilsētas iedzīvotājus padarīja par vergiem. Tie grūti,sūri strādāja gan Densena zelta raktuvēs,gan arī negribīgi pievienojoties Densena melnajam karapulkam,kas iekaro ar vien vairāk un vairāk zemju.
Neviens neuzdrošinās sacelties,vai pretoties,jo daudzie mēģinājumi ir beigušies neveiksmīgi. Visi bēgļi notiesāti ar nāves sodu,ko izpildījis pats Dansens ar saldu smaidu uz lūpām.
Sīkāk skatīt ATD,anketas var rezervēt ATD... 
Iesūtīja: Lucifer ; laiks: 01.10.2005 13:29
Sākam spēli! 
Tātad jūs atrodaties kādā mazā ciematiņā netālu no Orlonas.
Jāieposto kāpēc jūs atrodaties ciematiņā un kā jūs tur nokļuvāt,kā arī jūsu gaitas un nodomi.
Par ciematiņa aprakstu un to,kas tajā dzīvo lasīt ATD!
P.S. Vēl jo projām gaidām 3 spēlētājus!!!
Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 01.10.2005 17:41
Elarinja klusi staigāja pa ciematiņu. Pati viņa nezināja, kāpēc neapstājās vienā vietā un kaut ko negaida, bet gan bezmērķīgi klīst pa ciematiņu. Galvā vēl joprojām līkumoja domas par atvadām no Narjas, Henjas, Grelja un citiem meža gariem. Elarinja nopūtās. Tieši Narja bija tā, kas lika eņģelim ierasties te. Liekas, viņa ko nojauta, bet Elarinjai par to neteica ne pušplēsta vārdiņa. Viņa bija tērpusis tumšā, brīva un viegla auduma kleitā, kura pēc katra vēja pūtiena mazliet paplīvoja tajā. Ap pleciem bija tumšs, nedaudz caurspīdīgs lakats. Bet tumšie mati krita pāri pleciem un muguru. Baltie spārni bija sakļauti. Līdzi viņai bija vien ieroči un tumšas krāsas ceļa soma. Viņa bija skaista. Ne viens vien ciemata iedzīvotājs uz viņu noskatījās, bet Elarinja izlikās to neredzam. Viņa bezmērķīgi klīda apkārt.
Kāpēc es šeit atrodos?
Viņa nodomāja. Vislabprātāk viņa paceltos spārnos un aši laistos atpakaļ uz Mežu. Bet tam nebija jēgas, jo gari viņu tur tagad neielaistu.
Iesūtīja: Lucifer ; laiks: 02.10.2005 11:11
Pēkšņi Elarinjai aiz muguras kāds nomurmināja.
Stāvi...nekusties!sēcoša balss teica.Dod zeltu...
Mazs vīrelis tērpies apmetnī noskaldīja.
Tikai lēnām...es zinu jūsu...khem...viņš noskremšļojās,bet tā bija viņa kļūda.
Iesūtīja: Night Angel ; laiks: 02.10.2005 12:49
Skruuchs devaas teeva luuguma vadiits. Peec vajadziigajiem matreaaliem kalvee. Taa vinsh mekleedams tirgu staigaaja pa ciematu turp shurp. Prasiija pilseetniekiem ,bet vini diezko laipni nebija. Taa vinsh tur staigaaja visu dienu. Uz vakara pusi kad jau saaka kreeslot vins beidzot uzgaaja ciemu ,bet matreaalu tirgonis bija devies pie miera un nekas cits neatlika kaa doties pie miera. Luudzot nakts maajas vinam taas liedza. Vins noleema paarlaist nakti ciematina nostuurii pie viena nama sienas. atspiedis muguru pie sienas vins veeraas zvaigznees un puuleejaas tajaas kautko ieraudziit. Bet pats nezinaaja ko.
Iesūtīja: buffy ; laiks: 02.10.2005 16:28
Kima lēni slīdēja pāri pilsētai.Viņas rudie mati viegli plīvoja un tādējadi ik pa laikam meitenei aizsedza acis.Viņai bija skaisti lieli tirkīzzili spārni kas bija ka radīti fejām.Bija žēl pames mājas tomēr zintniece viņai bija ta likusi
Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 02.10.2005 17:28
Beauta lepni un cienīgi 'jāja' cauri namiņu mežam.Visapkārt darbojās dažādas zemākās rases būtnes,nicinātie cilvēki,muļķīgi tērgādamas un spēlēdamās.Kentaure apm. 1 sek. izņēma loku un saindētu bultu,un izšāva melno zibeni uz kādu netālu augošu koku.Tas acumirklī sažuva,un novītušāsd lapas nokrita no zariem.
-Koks tāpat bija vercs....-
Melnā radība nočukstēja,tad izrāva bultu un to apskatīja.Hmm,inde sāk kļūt vājāka.Būs jādabū vairāk.PAmetusi tumšās acis un tirgus laukumu,Beati nemanāmi pasmīnēja.
Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 02.10.2005 19:28
Elarinja gan apstājās, bet seju rotāja smaids. Acumirklī eņģelis bija mainījies.
- Zeltu?
Viņa cienīgi pārjautāja un strauji pagriezās pret vīreli. Baltie spārni acumirklī bija izplesti, gatavi nest Elarinju padebešos, ja kas nesanāks.
- Es izskatos pēc tādas, kam būtu zelts?
Viņa turpināja jautāt. Eņģeļa melno acu skatiens tīri vai hipnotizēja. Viņa aši paņēma melno loku un tikpat melno bultu ar sudraba uzgali.
- Arī tagad tā domā?
Eņģelis jautāja. Bulta bija uzvilkta un pavērsta pret vīreli.
- Un pastāsti sīkāk par 'es zinu jūsu...'...
Viņa piebilda.
Iesūtīja: Lucifer ; laiks: 03.10.2005 13:30
Vīreļa acīs bija sardzamas bailes. Kāja sāka trīcēt. Eņģeļa spārni lika nodrebināties. Augstu debesīs...
Nē nekad! Gobliniem nepatika lidot. Pat ļoti,tāpēc goblins metās bēgt.
Steberīgās kājas neļāva viņam necik ātri paskriet,tomēr viņš tās kustināja cik raiti vien spēja.
Pēkšņi. skatīdamies uz aizmuguri viņš uzskrēja virsū vēl kādai būtei. Skaistam kentauram,kuram acīm redzot šī saskriešanās nevisai patika.
OCC: Vajadzētu jūs kaut kā savest kopā,tāpēc šis kentaurs būs Aura... 
Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 03.10.2005 14:14
Beauti sajuta,ka kāds mazs,nevārīgs radījums ieskrien viņā.Acumirklī nozibnīja melns zibens,kentaures spēcīgā roka satvēra goblinu aiz apkakles,bet otra roka pielika asās bultas asmeni pie radījuma kakla.
Goblins?Es ienīstu goblinus.
-Tā,tā,kas tad te mums ir...-
Klusā,indīgā balss nočukstēja.Gobliniem vajadzētu baidīties no melnā kentaura,tie ir īpaši neganti...
Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 04.10.2005 12:16
Eņģelis apmierināti nolika loku un bultu vietā. Viņa savicināja spārnus un viegli, vien kādu pusmetru no zemes, devās pakaļ goblinam. Elarinja apstājās kādu metru no melnās kentaures.
Melnais kentaurs? Pie tam viņa?
Viņa diezgan neticīgi nodomāja. Eņģelis nolaidās uz zemes un rimti skatījās uz kentauri. Viņa klusēja, jo daudz runāt nebija paradusi.
Ta nu gan...
Eņģelis viegli pasmaidīja. Tomēr šo smaidu varēja saprast vien Elarinja.
Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 04.10.2005 14:17
OOC:Cerasm,ka jūs visi zināt atšķirību no kentaura un melnā kentaura.... 
Beauti noskatījās uz enģeli.
-Tas ir tavs?-
Nedaudz izsmejoša balss,uz goblina pusi.Ass bultas pagrieziens,un uz oblina kakla mūžam paliks rēta.Kā saka,atmiņām...Gan jau izdzīvos.Roka tikai palaista vaļīgāk,un goblins kā bulta aizskrēja prom.Viss,ka putēja vien.
Kentaure pievērsās enģelim.
-Baložus te bieži nevar redzēt....-
Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 04.10.2005 15:13
Elarinja iesmējās. Nē, smiekli nebija viegli un jautri kā tiem vajadzētu būt priekš eņģeļa. Varbūt tā izklausījās pēc nopūtas.
- Goblins? Mans? No melnā kentaura mutes to dzirdēt nebiju paredzējusi...
Viņa atteica. Melnajās acīs iedegās liesmiņas.
- Baložus? Nu, dārgā, par zirgiem varētu teikt to pašu, ja ne vairāk.
Tonis nemainījās, tas palika tikpat rimts, cik iepriekš. Viņas skatiens joprojām pie pievērsts Beauti. Un, gluži kā ar goblinu, tas pilnīgi svilināja. Elarinjas skatiens bija neparasti dziļš un bīstams.
Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 04.10.2005 15:57
Beauti pasmaidīja.A,šie jaunie enģeļi,vienmēr centās apmulsināt ar savu noslēpumainitāti....
-Mani nohiptonizēt nebūs tik viegli,mīļā.Arī man ir savi ieroči,proti,netaustāmie..-
Indīgs smaids.Mīlīga balstiņa.Ak,un vēl saka,ka Beauti būtu jāmainās...Ko nu par sevi.
-Ko punduris gribēja no teivs?-
Nevainīgs galvas piešķiebiens.Perfekti.
Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 04.10.2005 20:14
Atkal nopūtai līdzīgie smiekli.
- Kurš teica, ka es mēģinu tevi nohipnotizēt?
Viņa nožūžoja. Balss nebija mainījusi ne intonāciju, ne augstumu, neko. Vien sejas izteiksme nedaudz mainījās runājot.
- Kāpēc man būtu tādi sīkumi jāstāsta kuram katram pretimnācējam?
Viņa piebilda.
- Bet, ja nu tevi interesē, tad viņš prasīja, vai man nav kāda lieta...
Elarinjas skatiens iemirdzējās, doma palika nepabeigta.
Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 04.10.2005 20:58
-Zelts.Punduri ir gatavi uz jebko,lai iegūtu zeltu.-
Dabas zināšanas - perfektas.Balss tonis - ideāls.Ne ko pielikt,ne ko atņemt.
-Un par hipnozi - tici man,es pazīstu enģeļus.-
Nu laib - nu jau sākas melošana....
Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 05.10.2005 14:53
- Ak tad tu pazīsti eņģeļus, ja?
Viņa jautāja. Tumšajās acīs bija manāms izsmiekls, bet sejā nebija manāms nekas tamlīdzīgs.
- Ja tu pazītu kaut nedaudz labāk, zinātu vēl šādus tādus būtiskus sīkumiņus.
Elarinja piebilda. Nu jau arī sejā bija smaids. Viņa vēroja kentauri.
Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 05.10.2005 16:02
-Nu,es zinu to,ka viņi ir lidojoīs cilvēki.Cilvēki plus baloži,mīļā.-
Mīļš smaids.Nē,nudien,šitais balodis viņu iepsaido labcvēlīgi.Kaut kas neticams.
-Un es tev pateikšu manu noslēpumu - es ienīstu cilvēkus.Tāpēc vēlos cīnīties pret Orlonu.-
Pēdējais teikums skaļāks.Bet kurš gan no šiem paudmjajiem ļaudīm,aks skaidrelē apkārt,iekluasītos svešszemnieku saurnās?Neviens.
Iesūtīja: buffy ; laiks: 05.10.2005 17:12
Kima nopūtās.šī pilsta bija nomācosa un vini nepatika nekas kas ir nomācoš.Nolaizdamās uz zemes viņa savus spārnus sakļava ta ka tagad tie bija saliekti.Atmetusi savus rudos matus viņa turpinaja iet ar kajām
Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 06.10.2005 13:09
- Tur nu tu maldies...
Saldā balsī atteica Elarinja. Eņģelis viegli sakustējās un nostājās melnajai kentaurei vēl vairāk priekšā. Aci pret aci.
- Kurš tad te neienīst cilvēkus? Viņi ienīst cits citu, tātad arī paši sevi.
Eņģelis turpināja. Acis vēlreiz iemirdzējās.
Visi vienādi...
Tādas bija Elarinjas domas par kentauriem. Visi zvaigžņu vērotāji, vientuļnieki. Varbūt cits vairāk, cits mazāk, bet palielam viņiem atšķirības nebija.
Iesūtīja: Renīna ; laiks: 10.10.2005 15:29
Revends nesteidzīgi oļoja paciemata ielu.Viņš šeit bija ieradies pa viam nesen, nedaudz apnicis meža dzīves un vēloties uzzināt kaut ko jaunu. šis ciemats viņam gadījās pa ceļam pirmais.
Ciematnieku glūnīgos skatienu viņš neievēroja, replikas, ko dažbrīd nacās dzirdēt laida, gar smailajām ausīm.Tomēr nebeidza vērot. Viņu ieinteresēja šejiene, jo vietā, kur mīt daudz būtnes vienkopus, viņš bija pirmoreiz. Tas atšķīrās no iepazītās meža dzīves, lai gan varēja samanīt arī savas līdzības.
Iesūtīja: Lucifer ; laiks: 15.10.2005 14:23
Uz galvenā ceļa Revendam tika piedāvātas dažnedažādas lietas no izskata neuzticamiem radījumiem. Sejā tiem iegūla viltība. Bet daļa bija aizņemta nolūkojoties eņģeļa un melnā kentaura strīdā,jo kaut ko tādu mazajā ciematiņā nemaz tik bieži negadījās redzēt. Īstenībā,pēc Densena iebrukuma,neviens cits kā nožēlojamie iedzīvotāji un nodevu vācēji šo ciematu neapmeklēja. Un vēl jo veirāk bagātās rases cilvēki. Visiem kam bija kaut mieža grauds pie dvēseles tika vai nu aplaupīti,vai kādā citā vaidā tiem kaitēts,jo citādi ciematiņā nevarēja izdzīvot.
Redzot,ka visi ciematiņa iedzīvotāji lūkojas uz neparasto ainu ciematiņā arī Revends nolēma apskatīties,kas notiek. Protams ne eņģelis,ne kentaurs strīda karstumā nemanīja ciematnieku glūnīgos skatienus.
Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 15.10.2005 15:36
OOC:Tev,Lucifer,ir visai dīvains priekšstasts par strīdu... :BLINK:
Beauti,kā jau parasti,pamanīja,ka ap viņām divām slepus pulcējas netīri ubagi un smirdīgas vecenes,no kuru smirdoņas viņai palikās slikti,tāpēc mazlietiņ pasmaidīja un klusām noteica,tomēr tā,ali visi dzird.
-Te nav nekāda izrāde.Atgriežaties pie saviem zemākajiem darbiņie,kāju mazgāšanai un lēkšanai ar lecamaukliņām.-
Saldi pasmaidījusi,viņa cēli un augstprātīgi izgāja cauri pūlim,un tirgus laukumu.Diemžēl,kādi divi nabagi viņai gadījās ceļā,tāpēc nu viņi tika vesit pie dziednieka ar pamatīgu spērienu pa sirdīm.
Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 17.10.2005 14:35
Vai, vai, vai...
Elarinja domās nožūžoja. Sejā iezagās smaids. Elarinja apgriezās un nopētīja visus tos, kas bija saradušies viņus 'aplūkot'.
Cik gan zemu var nolaisties?
Eņģelis sev jautāja. Elarinja laiski savicināja spārnus un pārlidoja otrā pusē baram. Tieši blakām kādam, kurš nemaz neizskatījās pēc šejienieša, tas kāds bija Revends. Eņģelis veltīja viņam savu tumšo acu vilinošos skatienu, bet neko vairāk. Elarinja novērsa skatienu un palika tur stāvam.
Iesūtīja: buffy ; laiks: 17.10.2005 15:09
Kima kas turpat netālu stāvēja,pamanīja kādu laužu drūzmēšanos ar kādu tumšo kentauru un kādu ar baltiem spārniem kas laikam bija enģelis.Feja palūkojās uz saviem zilajiem spārniem un pasmaidīja
occ:Lucifer tu par mani laikam esi aizmirsis 
Iesūtīja: Gilraen Anarion ; laiks: 20.10.2005 09:59
Rubija skraidīja pa ciematu un šāvās no vienas puses uz otru.Pareizāk sakot,tā nebija vis pastaiga,bet gan tāds kā maratons.Tā šaudoties viņa uzgrūdās nevienam vien.Te ieraugot kādu eņģeli Rubija ar galvu uz viņa pusi pagrieztu nejauši sāpīgi atdūrās pret kaut ko zirgveidīgu.Nokritusi uz muguras viņa palūkojās uz radījumu,kuram bija uzskrējusi.Tas bija kentaurs...
OOC-Kentaurs būs Beauti.P.S.Čau,Tinu!
Iesūtīja: Lucifer ; laiks: 21.10.2005 13:48
OOC- Tātad tagad jūs redzat viens otru. Visi esat aptuveni 1 vietā.
Kad apkārtējās ciema ļaužu masas bija izklīdušas Orlonas sargu skatam pavērās aina.
Viņi bija palikuši tikai 5,kas stāvēja pašā ciematiņa vidū. Visi cematnieki bija atgriezušies darbos,bet tomēr acu kaktiņi bija pievērsti savādniekiem.
Arī 5 no izredzētajem viens otru pamanīja. Tomēr vēl nevies no viņiem nezināja,ka visus vieno,kas īpašs. Vēl ne...
OOC2:Jums ir kāda vienojoša zīme,kas aprakstīta ATD!
Iesūtīja: Gilraen Anarion ; laiks: 21.10.2005 18:31
Kas viņi vispār tādi ir?Vēl joprojām uz zemes guļošā meitene nodomāja.Interesanti.Viņa noteica un aplaida skatu visapkārt.
Iesūtīja: buffy ; laiks: 21.10.2005 19:00
Kima uzmeta jautājošu skatu pārējiem pieciem.Kautkas viņai likās ka viņi ir vienoti lai gan nē.Ko viņa te muld.Kā Feja var būt saistīta ar Enģeli,Melno Kentauru,Cilvēku vai kentauru.Nu labi enģelim bija spārni tāpat kā Kimai tomēr atkal viņa domāja galīgi garām
Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 21.10.2005 20:15
Elarinja pagriezās tā, lai visus piecus varētu skatīt īpaši negrozot galvu. Baltie un mīkstie spārni tika sakļauti, rokas brīvi nokarājās gar tumšās kleitas malām.
Viņi nav šejienieši. Viņi atgriezties pie saviem, erm, darbiem, ja būtu šejienes iedzīvotāji.
Eņģelis domāja un pievēra acis. Viņa pagāja pāris graciozus soļus uz priekšu. Tumšo acu skatiens vērīgi katru nopētīja.
Iesūtīja: Gilraen Anarion ; laiks: 22.10.2005 21:19
Rubija piecēlās kājās,pamuka no kentaura tā patālāk un notrausa putekļus no tērpa.Šitā nosmērēties...Nekā dīvaina nemanījusi nosprieda meitene, Viņi laikam nav vietējie.Tie jau savus darbus dara.Kas kentauram,elfam,fejai un vēl kaut kam te būtu jādara?Tikpat labi es to varētu jautāt sev...Pasmaidījusi nodomāja Rubija.Vispār būtu gan interesanti būt eņģelim... vai fejai... bet kentauram!Nu,nē...paldies,zūdījās parasti jautrā meitene.Viņa nudien ilgi nespēja būt nopietna.Ei.Sveiki.Kādēļ tu, meitene pavilka uz zoba melno kentauru, tāda īgna? Iesmējusies viņa atrausa matus no pieres un viņas zaļās acis iedzalkstījās nelielā lepnumā par savu rasi.Protams,bija arī šādi tādi nelieši un īgņas,bet... par tiem Rubija nebēdāja. Kas, galu galā esmu es - Rubija Melānija Serra, lai man būtu jāskumst dažu dumiķu dēļ.Bet tomēr,ketaurs...Meitenes nepatika pret kentauriem auga augumā.Jaunā,nepieredzējusī "jaunava" pavisam nemanot sarauca degunu.
Iesūtīja: Renīna ; laiks: 23.10.2005 12:07
Elfa acis viegli samiedzās un lūpās iezagās smaids, vērojot enģeli un kentauri, jeb pareizāk melno kentauri. Kad strīds beidzās, viņš novērsās un šķita ieinteresēts kāda nami[na pētīšanā, lai gan ar acu kaktiņu centās aptvert visas sanākušās dāmas.
Interesanta satikšanās vieta. Šķiet neviena no viņām nepieder pie ciematniekiem, ģērbs savādāks, izturēšanās arī cita. elfs ātri visu apdomāja.
Nolēmis, ka risks tā pat ir dzīve un, ja neriskēsi, tad vari palikt neziņā, elfs paspēra pāris soļus tuvāk eņģelim.
-Sveicināti. Atvainojiet par uzbāzību, bet drīkst zināt jūsu vārdu, emm... jaunkundz?- viegli paklanījies, viņš uzrunāja eņģeli.
Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 23.10.2005 15:42
- Uzbāzība?
Ar šo vārdu uz lūpām eņģelis pagriezās pret elfu. Acīs jautri dega liesmiņas, bet lūpas rotāja smaids.
- Draugs, tā jau nu gan nav uzbāzība...
Viņa piebilda.
- Ak jā, mans vārds Elarinja.
Eņģelis piebilda un piegāja elfam tuvāk. Smaids sejā nepazuda, tieši otrādi - tas kļuva vēl lielāks. Viņa izskatījās jauka, skaista un mīļa.
- Kāds būtu tavs vārds?
Viņa smaidot jautāja elfam.
Iesūtīja: Renīna ; laiks: 23.10.2005 15:48
-mani mēdz dēvēt par Mareku.- elfs viegli smaidot atbildēja.
-šajā pasaulē mēdz būt būtnes, kuras vienkāršus jautājumus mēdz uztvert asi, tādēļ atvainojos jau iepriekš, lai vēlāk nenāktos skaidroties. elfs raudzījās eņģeļa acīs.
-Jums ir ļoti skaist vārds, jaunkundz.-
Skaists, skanīgs un nedaudz gaisīgs. elfs domās piemetināja.
Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 23.10.2005 20:32
- Patīkami iepazīties, Marek!
Eņģelis skanīgi teica. Viņa ātri, bet kārtīgi nopētīja elfu.
Kas tik pa būtnēm te neatrodās. Par laimi visas nav tādas kā tā kentaure, bet tas jau arī nav tas ļaunākais, nebūt ne.
Zibenīgs skatiens uz Beauti pusi.
- Paldies! To vārdu man deva meža gari, tas viņu valodā nozīmē 'vējš'.
Tā bija Elarinjas vārda īsa vēsture, īstenībā tas bija vēl garāks stāsts.
Iesūtīja: buffy ; laiks: 24.10.2005 11:53
Kima labprāt būtu pacēlusies augstu gaisā un nozust visu skatieniem tomēr svešinieki vinu vilinaja.Viņai paslaik sarunu uzsakt negribejās it īpaši tapec ka te atradās tas melnais kentaurs.Ja gribēs pasi uzsaks.Feja nodomaja vel aizvien klusēdama
Iesūtīja: Gilraen Anarion ; laiks: 25.10.2005 14:44
Dzirdējusi eņģeļa un elfa īso sarunu arī Rubija nolēma piebiedroties viņiem.
Cerams,manu klātbūtni Elarinja un Mareks neuztvers kā traucēkli?Pati sev jautāja meitene,Lai nu kā...Eju.Viņa sdūšojās.Patiesībā tas viņai nesagādāja nekādas problēmas - iepazīties,bet...Galu galā viņi nav nekādi briesmoņi.
Piegājusi abiem klāt Rubija ieteicās:Sveiki,atvainojiet,mans vārds ir Rubirindorenana.Tas gan ir ļoti garš un sarežģīts,tādēļ mani sauc par Rubiju - īsi un vienkārši.Uzsmaidījusi abiem meitene stādījās priekšā.Kaut gan tas īsti nebija domāts man - jūsu vārdus dzirdēju.Nedaudz sakaunējusies noteica Rubija,Patešām,Elarinja - ļoti skaists vārds.
Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 26.10.2005 17:50
- Patīkami iepazīties.
Elarinja veltīja siltu skatienu arī Rubijai. Smaids sejā kļuva mazāks, eņģelis nu jau domāja par ko pavisam citu. Pārdomāja dažas visai svarīgas lietas.
- Paldies, man arī tas patīk.
Viņa pēc brītiņa atteica uz meitenes teikto. Viņa paskatījās uz Mareku, tad uz Rubiju. Visbeidzot skatiens palika kaut kur starp viņiem abiem.
- Kāpēc atrodaties šeit?
Viņa neuzspiesti jautāja un pārmaiņus vēroja Rubiju un Mareku.
Kas gan viņiem būtu meklējams šeit? Tāpat kā man... Vien tas, ka man ieteica uz šejieni doties... Ko gan Narja nojauta?
Eņģelis prātoja.
Iesūtīja: Renīna ; laiks: 27.10.2005 13:40
Manuprāt Jums piestžv šis vārds.- kad Elarinja pateica, ko nozīmē viņas vārds, elfs piebilda.
Priecājos iepazīties. ierodoties Rubijai, elfs veikli sasveicinājās.
Vēlējos redzēt pasauli. Bet Jūs? uz eņ''geļa pēdējo jautājumu elfs atbildēja, needaudz viltīgi piemiedzot acis.
Iesūtīja: Gilraen Anarion ; laiks: 28.10.2005 20:16
Es?Man patīk dažādi cilvēki,palūkojusies uz abiem,kas tomēr nebija cilvēki Rubija piemetināja,pareizāk sakot - būtnes.Es arī gribu iepazīt pasauli labāk.
Iesūtīja: Renīna ; laiks: 29.10.2005 14:25
Daudz jau esiet redžjusi? elfs ieinteresējās, dzirdot Rubijas atbildi.
Varētu būt interesanti. gandrži nemanāms smaids rotājās Revenda sejā.
Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 29.10.2005 17:54
Elarinja vieglītiņām pavēzēja spārnus. Viņa paskatījās debesīs, tad atkal pievērsās sarunu biedriem.
- Vispār šeit es nemaz negribēju nokļūt, man, tā teikt, ieteica uz šejieni doties. Nepateica kāpēc, vienkārši teica, ka te kaut kas notiks. Kas - to nezinu...
Eņģelis visai īsi pastāstīja un pasmaidīja. Vēl viens zibenīgs skatiens Beauti virzienā. Kas gan viņu šajā kentaurē saistīja? Varbūt vienīgi tas, ka tā bija melnā kentaure. Viņa.
Laikam jau esmu daudz redzējusi. Manuprāt.
Elarinja nodomāja.
Iesūtīja: Gilraen Anarion ; laiks: 30.10.2005 20:00
Šis ir tikai sākums,Rubija noteica un pasmaidīja,Vēl daudz ko jāredz.
Iesūtīja: buffy ; laiks: 31.10.2005 16:27
Kima kas visu bija vērojusi apnika stāvēt maliņā un viņa nolēma pievienoties bariņam.Pacēlusies pāris sentimetrus virs zemes viņa nedaudz sakustināja spārnus un nolaidās blakus enģelim.Sveiki es nevarēju nedzirdēt ko jūs runājāt tapēc pievienojos.Mani sauc par Kimberliju jeb īsāk Kimu
Iesūtīja: Renīna ; laiks: 31.10.2005 16:30
Sveicināta Kimu. Mani mēdz dēvēt par Mareku. elfs pasamaidīja.
Interesants pulciņš sāk veidoties.
Visa dzīve ir tikai sākums kaut kam uz katra līkuma vr atrast kaut ko jaunu. elfa acīs pavīdēja jautras dzirkstelītes.
Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 31.10.2005 20:51
- Sveika, Kimu! Mans vārds ir Elarinja.
Eņģelis paskatījās uz Kimu, kas bija nolaidusies viņai blakus. Skatiens nebija caururbjošs, bet vienalga stingrs un noskatīja būtni kārtīgi - no galvas līdz kājām.
- Noklausīties nav labi, labāk ir pašam pievienoties sarunai...
Elarinja piebilda un pasmaidīja.
- Dzīve ir pārsteigumiem pilna...
Viņa vēl nomurmināja, vairāk tas bija attiecināts un Mareka teikto.
Iesūtīja: buffy ; laiks: 01.11.2005 16:01
Es nenoklausos,tikai dzirdēju ko saku.Kima izlaboja enģeļ teikto un pasmaidīja.Viņa uzmeta īsu skatienu melnajam kentauram un tad atkal palūkojās uz bariņu.Un noslēpumaina....Viņa vel piebilda Elarnijas uz Nareka teiktajam
Iesūtīja: Renīna ; laiks: 03.11.2005 17:35
Katrs saskata to, kas pašam tuvāks.elfs pasmaidīja.
No vienkāršiem jautājumiem, var šo to uzzināt. viņa acis viegli dzirkstīja.
Vai jums kādi plāni turpmākajai deinai, jaunkundzes? viņš iejautājās. Ja ne, mās varētu kaut kur doties. Nedomāju, ka ciemata tirguslaukums būtu pati piemērotākā vieta sarunām. elfa teiktajam bija arī savs pamatojums. Aizvein skaidrāk varēja just ciematnieku skatienus, kas gandrīz vai sāka dedzināt un radīja neomulības sajūtu.
Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 03.11.2005 19:09
Elarinja paskatījās uz Mareku.
- Nē, plāni nav itin nekādi, vismaz man.. To, ko es darīšu, es parasti izlemju uz vietas.
Viņa atteica un pasmaidīja.
- Es šo vietu galīgi nezinu, tāpēc nezinu, vai ir kāda vieta, kur nav iespējams noklausīties... Varētu uz labu laimi klīst pa ciematu, gan ko atradīsim, ne?
Ar šo jautājumu viņa vērsās pie sarunas biedriem.
Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 04.11.2005 22:57
Kentaure šoreiz itkai vēroja pārējos.
Hmm,visia interesanti...
Ja kāds vēl nav pamanījis,tad mani sauc Beauta,un es esmu melnā kentaure.
Beauta cēli noteica,mazliet ielocīdama priekškājas.Zināmas pieklājības normas jāievēro.
Iesūtīja: Renīna ; laiks: 05.11.2005 12:24
Sveicināti Beauti. Mareks viegli palocījās.
Mēs varētu doties, ja nevienam nav iebildumi. viņš atbildēja Elarinjai.
Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 06.11.2005 10:39
Ak tad mani ignorēs tālāk..Es viņam rādīšu..!Bet tagad nē,pagaidi...
Vai drīkstu uzzināt,uz kurieni tad mēs dosimies,vai uz Orlonas cietoksni?Ja mana dzirde neviļ...
Kentaure maigā un klusā balsī čukstēja.
Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 06.11.2005 12:06
- Jā, dodamies...
Elarinja atteica Marekam. Eņģelis vēl nekustējās, bet gan pagriezās pret Beauti un uzmeta viņai iznīcinošu skatienu, kādu no eņģeļa nevar gaidīt. Ikviena būtne, to ieraugot, varētu pārdomāt savu rīcību.
- Kas tie mēs būtu? Vai arī sevi pieskaiti?
Viņa jautāja kentaurei, Elarinja nebija manījusi, ka Beauti pievienotos sarunai vai kā citādi izrādītu interesi. Viņa stāvēja krietnu gabaliņu tālāk. Eņģelis savicināja spārnus un pagrieza kentaurei muguru, lai pievērstos Marekam.
Iedomīgie kentauri..
Viņa nodomāja, sejā parādījās viegls smīniņš.
- Tad ejam, ja?
Viņa vēlreiz pārjautāja, ignorējot Beauti vārdus par Orlonas cietoksni.
Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 06.11.2005 16:19
Hmm...
Beauta tik vien kā nočukstēja.
Enģelis...Ak,šī jaunatne,mūždien fano par gotiem.Labi,pat manu nevainīgo jociņu par Orlonu...Varu saderēt,tūlīt kāds vietējais huligāns mūs iztraucēs.
Viņa cieši paskatījās uz Elariņu,lai gan uz visu augumu,jo seju redzēt nevarēja.
Iesūtīja: Renīna ; laiks: 07.11.2005 16:16
Ejam. un elfs saķa nesteidzīgi soļot.
Viņu bija nedaudz izbrīnījusi kentaures un enģeļa izturēšanās, bet tad viņš klusi pasmaidīja. Iepriekš taču viņu strpā bija noticis strīds, kas mani šeit lika apstāties.
Iesūtīja: Gilraen Anarion ; laiks: 07.11.2005 20:06
Neko neteikusi Rubija sekoja pārējiem.Viņai gluži labi patika pastaigāties.Arī pulciņš bija izveidojies interesants.Nu,visumā viņai nebija iebildumu.Galu galā nekas īpašs arī ieplānots nebija.Meitene sāka soļot nedaudz aiz Mareka.
Iesūtīja: buffy ; laiks: 08.11.2005 15:47
Kimai pēkšņi kautkas ienāca prātā un vina pagriezās pret Elarniju.Klau,varbūt pirms dodamies nezināmajā paskatamies uz pilsēstu vispirms no augšas?
Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 08.11.2005 16:08
Elarinja jau bija sākusi iet blakus Marekam, kad viņai nācās pagriezties pret Kimu, lai viņai atbildētu.
- Varbūt! Mēs varbūt varētu ko labu redzēt.. Vien..
Eņģelis smaidīja, tomēr beigās uzmeta nedrošus skatienus Marekam un Rubijai.
- Jūs neiebilstat, ja mēs uz brīdi jūs atstātu vienus?
Elarinja vērsās pie abiem, smaids sejā neizzuda. Viņa cerēja, ka viņiem nebūs iebildumi, viņiem teorētiski nevajadzētu būt iebildumi, bet kas zin..
Iesūtīja: Gilraen Anarion ; laiks: 08.11.2005 21:45
Jā,protams.Rubija atteica,bet tomēr arī viņai sagribējās pasatīties uz pilsētu no augšas.Tik un tā viņa turpināja iet.
Iesūtīja: buffy ; laiks: 09.11.2005 15:35
Kima tikai pasmaidīja un savicināusi savus zilos spārnus pacēlās gaisā.Feja jau bija apmēram kādus metrus piecus no zemākās mājas.Palūkojusies uz bariņu lejā viņa pasmaidīja un sāka gaidīt kad viņai pievienosies Elarnija
Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 10.11.2005 10:15
Elarinja uzsmaidīja Rubijai un tad palūkojās uz Kimu, kas jau bija uzlaidusies augšā debesīs. Eņģelis pāris sekundes pastāvēja mierīgi un tad, pēkšņi, uzšāvās gaisā kā bulta. Nē, drīzāk gan kā vējš.. Drīz vien viņa bija pie Kimas un varēja paskatīties uz ciemu no augšas.
- No augšas skats man vienmēr ir licies iespaidīgāks..
Eņģelis izteica savas domas un pasmaidīja.
Iesūtīja: buffy ; laiks: 10.11.2005 15:02
No augšas jau parasti ir savādāks.Arī Kima pasmaidīja un vērās uz pilsētu.Tiešām,Apbrīnojami.Taču tad meiteens uzmanību piesaistīja kautkas cits kas bija saistīts ar Elarniju.Nezin kapēc bet tas viņai iekrita acīs.Feja bija pamanījusi kautko melnu aiz kreisās auss un tas viņu radīja nemierīgu.Īsti pārliecināta viņa nebija Taču ja nu tā ir patiesība.Vajadzēja noskaidrot.Klau es vai es nekļūdos bet vai tev tiešām ir tetovējums.Kima nedroši jautāja jā nedroši,jo viņa bija uztraukusies
Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 10.11.2005 18:47
Elarinja nedaudz izbrīnīti paskatījās uz Kimu.
- Tetovējums?
Viņa vēlreiz pārjautāja. Balss vienā mirklī bija mainījusi savu intonāciju. Tagad tā bija visai pārsteigta, domīga.
- Nu jā, man ir tetovējums..
Viņa atteica un ar kreisās rokas pirkstu galiem pieskārās vietai, kur aiz kreisās auss bija ietetovēts melns laukumiņš. Doma, kas Elarinjai tikko iešāvās prātā, likās pavisam muļķīga, bet tomēr..
- Tev arī tāds ir?
Eņģelis pēc mirkļa iejautājās.
Iesūtīja: buffy ; laiks: 10.11.2005 20:24
Pārsteigums bija tik liels ka Kima gandrīz zaudēja līdzsvaru un nogāzās.Nevar būt...Pirmo rezi kopš tā brīža sastopu sev līdzīgu.Viņa murmināja°,tomēr tad attapusies arī parādīja savu tetovējumu.Pārsteigums bija tik liels ka Kima neko nespēja pateikt
Iesūtīja: Renīna ; laiks: 11.11.2005 09:18
Nekadu iebildumu nav. kad Elarinja jautaja, elfs atbildēja.
Skatam vajadzētu būt skaistam, savā ziņā. Revends nedaudz pasmaidīja.
Viņš nesteidzīgiturpināja soļot.
Kādēļ jūs šeit ieradāties? nedaudz pagrieziesies pret Rubiju, elfs iejautājās.
Iesūtīja: Gilraen Anarion ; laiks: 11.11.2005 15:27
Neatceros.Tas bija kā sapnis,itin kā kāds man būtu pavēlējis,lai eju šurp.Neatceros.Rubija brīnījās pati par sevi un tikko manāmi grozīja galvu.
Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 11.11.2005 20:06
Elarinja nezināja ko just. Prieku? Satraukumu? Nesapratni? Pārsteigumu? Vai varbūt skumt?
- Tātad tu esi no..?
Eņģelis jautāja, bet nepabeidza - beigas bija saprotamas. Viņa skatījās uz Kimu ieplestām acīm, tumšās acis tagad izcēlās vēl vairāk. Viņa pielaidās tuvāk Kimai.
- Tas ir.. neticami!
Elarinja beigās piebilda un centās pasmaidīt, nomierināties. Sirds krūtīs sitās tik stipri, ka sāpēja..
Iesūtīja: buffy ; laiks: 12.11.2005 11:02
Jā esmu.Kima atbidēja.Man....Man likās ka vairs neviena tāda kā es nav.Vismaz nebiju tādu līdz šim satikusi.Kima klušītēm atbildēja.Tas tiešām ir neticami.Viņa sapurināja savus rudos matus un atkal paskatījās uz Elarniju.Nē drīzāk cieši viņu vēroja
Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)