Divas ārkārtīgas nedēļas ar Dī., Pieteikšanās beigusies. Opcijas

[grapefruit]

Sāksim ar postošanas sistēmu:

Tātad, pirms sava posta iesūtīšanas posta augšpusē jānorāda atrašanās vieta (kartē norādītās), tai jābūt iezīmētai attiecīgā krāsā un 6. izmēra burtiem . Karti ievietosim drošikavien rīt, kad tas būs aktuāli (ja neatradīsim skaneri, kaut vai photoshopā uzzīmēsim jaunu).
Pašlaik virs jūsu posta gribu oranžu uzrakstu - autobusā. Tas no tā brīža, kad iekāpsiet autobusā. pirms tam varat man neatzīties, kur esat bijuši.

Lūdzu, ja rakstat OOC, tad tam ir jābūt vai nu pirms, vai pēc posta (ieskaitot atrašanās vietas norādīšanu). Lūdzu OOC tekstu iekrāsot pelēkā krāsā:
Paraugs: OOC: šādi lūdzami.

To, ko jūsu character saka, lūdzam pārnest jaunā rindiņā un lietot bold aka treknrakstu:
Paraugs: -čau, kā iet?!
viņa jautāja

To, ko jūsu tēls domā, lūdzam pārnest jaunā rindiņā un rakstīt slīprakstā aka italic:
Paraugs: -tas nu gan ir viens-
viņa nodomāja

Pūķēns Sāra: piezīme tavam charlistam - tev var būt trīs grāmatas, vari izlemt kādas un to iepostot ATD pavedienā, lūdzu, ne enciklopēdijas.

sirds1: piezīme tavam charlistam - spēja aizdedzināt visu, kas deg. Piemirsu PZ pierakstīt laikam, biju pārāk skumja par tava otra brīnišķīgā chara neiespējamību piedalīties spēlē.

Spēles laikā noskaidrosim, vai ir vai nav nepieciešami opsavilkumi, domāju, ka vietas norādīšanai vajadzētu šādu vajadzību novērst.

Tiem, kas šodien līdz sešiem nebūs online, lūdzu citreiz pabrīdiniet mani, es nezinu, kad jums kas iekrīt, vēl jo vairāk tāpēc, ka tikai no dažiem saņēmu tādu nopietnu spēlēs laiku sarakstu . Sāksim tā, kā es vai Icyrain norādīsim. Var, protams, postot arī bez GM online, bet tad lūdzam pārmērībās neiegrimt, tomēr ir lietas, kuras mums jānoktrolē.
Šoreiz ļauju jums nogādāties nometnē ar vecāku palīdzību pat, ja GM nav online, sagaidīšanai gan būs vajadzīgs kāds GM.

Kad es vai Icyrain spēles tūri beigsim mēs to norādīsim un droši vien pieminēsim arī laiku, kad varētu atkal parādīties online . GM OOC: piezīmes būs 6tajā lielumā, pārējiem lūdzam palielinātos burtus nelietot, lai spēle būtu pārskatāma.

Ja noteikumi neapmierina, lūdzu kontaktēties ar mani. Ja tos neievērosies, hmm, lūdzam ievērot .

----------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Jūsu vecāki vai nu caur paziņām, vai mags visvarenais vien zina kādā veidā uzzinājuši par vasaras nometni, ko rīko kāda pazīstama un spēcīga burve. Dzirdēts par to ir daudz kas - tajā būs konkursi ar retām maģiskām balvām, nometni apciemos pazīstami burvji/vampīri/vilkači, nometne paredzēta bērnu mācīšanai, ar bērniem nometnē veiks eksperimentus un vēl neskaitāmas baumas, bet pats smieklīgākais ir, ka neviens īsti nezina, kas tad īsti tur notiks.
Lai nu kā, jūs uz to dodaties, jūsu vecāki paspējuši sazināties ar Diānu Sārtcepuri un sarunājuši jums vietiņu nometnē. Pašlaik jūs dodaties uz norunāto tikšanās vietu, kur vajadzētu atrasties kādam satiksmes līdzeklim, kas jūs nogādās nometnē.

Un, jā, tur tas stāv, hmm, laikam... Izskatās pēc veca un pagalam sagrabējuša autobusa, turklāt tam pat isti nav sienu, toties ir divi stāvi. Visu vēl interesantāku padara divs personas, kas acīmredzami strīdās pie autobusa durvīm.
Sieviete acīmredzot ir ļoti satraukta, viņa ar vienu roku pietur savu milzonīgo, sarkano platmali, un vēcinās rokām skaidrojot:
-Es tev saku, viņiem patiks, tu redzēsi! Vai man kādreiz nav bijusi taisnība?
Zēns domīgi lūkojās sievietē, sabāzis rokas kabatās, viņa sejā jautās nedrošiba:
-Nu vispār, jā...
Seviete piecirta smailpapēžu kurpēs tērpto kāju un dusmīgi noskurināja galvu, tas arī bija par iemeslu tam, ka viņas cepura apmeta graciozu kūleni un nolidoja uz asfalta. Zēns pieliecās un to pacēla.
-Es nebūšu vainīgs, ja viņi tur kalnos kādā pagriezienā no šitā izvelsies...
Viņš norādīja uz autobusu un uzmanīgi novietoja milzīgo platmali uz sievietes tumši brūnajiem, nedabiski mirdzošajiem matiem.
-Nu, mēs pateiksim, lai stipri turās... Es vienmēr ar šitādu esmu gribējusi pabraukt!
Zēns nogrozīja galvu un viņa sejā parādījās ieslīps smīns:
-Nu tad ej aizņem augšā pirmo vietu, citādi kāds vēl pasteigsies pirms tevis.
Viņš pasmaidīja un. noskatoties, kā sieviete pazūd autobusā, vēl piebilda:
-un uzmanīgi ar tām kurpēm, pakāpieni ir šauri.
-Auč!
Atskanēja no autobusa.
-Varēji ātrāk pateikt!
Nils tikai nosmējās, bet neko vairs neteica, klausoties, kā sīkie papēdīši klab jau otrajā stāvā. Diāna šodien bija uzvilkusi savu sarkano, īpašo gadījumu kleitu un viņš visu rītu bija izcietis pārmetumus par savām zilajām džinsām un melno t-kreklu, tomēr bija panācis savu un uzvalku nenācās vilkt.

----------------------------------------------------------------------------------------------

Te būs autobusa bilde, gaidu jūsu postus



Varēja jau būt vesels, bet ideju jau sapratīsiet.




Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 17.01.2008 07:09

[Džezā tikai Meit...]

Fierra nepacietīgi gaidīja, kad viņa varēs doties uzbrukumā. Meitene jutās pārliecināta un droša, jo kā vienmēr, viņa visu pārcilāja prātā un atrada pat vismazāko cerību stariņu.
Ja miršu tagad.. nu, neko darīt. Dzīve bija jauka un es esmu laimīga ar visu kas bija noticis..
Meitene ar vieglu smaidu sejā nodomāja. Viņa saņēma tīkla stūri ciešāk, uzmanoties no indīgajiem dzelonīšiem kas tur varēja būt un gaidīja. Dominiks izteleportējās laukā un Fierra gatavojās uzbrukumam, taču kad puisis atgriezās un atnesa ziņu, ka pūķa vairs nav, nedaudz samulsusi, atvieglota un vīlusies, atlaida tīklu.
Nebūs cīņas? Nebūs nekā.. Nebūs bojā ejas..
- Varbūt kāda viltība.. Tā vienkārši uzbrukt un nozust? Kāda tam jēga? Un kādēļ tas pūķis uzradās? Kādēļ viņš mums uzbruka? Mēs nevarējām tam kaut ko nodarīt un nedomāju, ka organizētāji būtu tik neapdomīgi lai pieļautu īsta puķa uzbrukumu mums.. - Meitene sacīja un uzmeta skatienu Roisam, kurš vēl izskatījās visai vārgs. Viņa piegāja pie galda, uz kura bija nolaidušās grāmatas un paņēmusi vienu, sāka to uzmanīgi šķirstīt.

[Develin_]

Viljams sēdēja turpat, kur pirms mirkļa. Uzbrukums nenotiks, pūķis ir prom. Puisi tas īpaši neuztrauca. Senā vienaldzība atkal bija pārņēmusi viņa augumu un prātu. Uzmācās vēlme uzsmēķēt un vienkārši atslēgties no pārējiem. Tālu, tālu prom. Viņam neviens nebija vajadzīgs un patiesībā, visi te taisīja lielāku jezgu nekā bija nepieciešams. Vismaz Vils tā domāja. Puisis piecēlās kājās un sāka švīkāt grīdu ar kedās tērptajām pēdām, tajā pašā laikā, sabāzis rokas kabātās, viņš svilpoja kādu klusu melodiju no vecajiem laikiem.

[Massacre]

Roiss, ar rūķīsu palīdzību paņēma ledeni no Ohegasa galda atvilknes un sāka to lēnām sūkāt.
Spēki tik tiešām atgriezās un viņš paskatījās uz neizdevušos plānu, ko iztraucēja pagalam nejēdzīgā pūķa aizlaišanās it kā bēgot.
"Tehanu," viņš vārgi izdvesa "Tu varētu kļūt neredzama un doties izlūkos vai pūķis kaut kur tepat nemaskējas. Un kāds no vampīriem arī varētu sekot ar teleportāciju. Varbūt mums vairs nav te jādirn, jo šodienai viss ir beidzies." viņš smagi nopūtas un lūkojās uz fantastisko tīklu, kas bija prasījis tik daudz spēka un kļuvis tik ļoti nejēdzīgi nevajadzīgs. Pat radās vēlme speciali ielikt roku starp tā adatiņām un atslēgties, bet viņs šo domu vienkārši atvairīja un atspiedis galvu pret sienu, aizvēra acis, klausīdamies ko darīs pārējie.

"Jums pašiem sava galva uz pleciem. Domājiet. Mans ideju un pašparliecinātības klāsts ir izsmelts ilgam laikam." Roisa balsī varēja saklausīt ko līdzīgu rūgtumam, taču tas arī bija saprotams.
Pašlaik viņš gaidīja enerģijas pieplūdumu, lai varētu kā nekam nederīgs ķermenis vazāties visiem līdzi.

[Juliette]

Odin!
Vibeke iesaucās, pamanot mazo burunduku lēkšojam uz viņas pusi.
Man likās, tu būsi aizgājis.
Mazais ar prieku ierāpās Vibekes plaukstā un ieņēma godpilno vietu uz pleca. Roisa plāns, šķita, bija labs, bet pūķis bija devies prom. Meitene brīnījās, kādēļ gan tik sena un varena būtne baidījās no viņiem, bet vēl neizprotamāks bija jautājums - ko pūķis no jauniešiem gribēja sākumā? Burve stāvēja apjukusi, ar labo roku glāstot kreiso un nenovēršot skatienu no viena punkta. Attapusies, Vibeke arī paņēma vienu no Ohegasa ledenēm, un gaidīja enerģijas atjaunošanos, kā arī izlūku ziņas par situāciju. Destruktīvie spēki šeit palīdzēt nevarēja.

[Īvs]

Kaut kas Gorkijam galvā teica, ka pūķis vēl atgriezīsies, taču par pareģojumu viņš to atzīs tikai tad, kad atkal redzēs pūķa ļumīgo pakaļu gulstam uz bibliotēkas jumta. Kad bija uzradušās tās dažas grāmatas par pūķiem, Gorkijā ausa cerība, ka nu ir iespējams viss - nu ir būt pūķim beigtam. Daļēji Gorkijs vēlējās, lai pūķis atgriežas, jo Roisa plāns bija tik varens un pārdomāts, jo viņš beidzot vēlējās piedzīvot īstenu cīņu pret pūķi. Un arī izmantot teleportācijas iespējas.
No spēcinošās ledenes viņš gan atteicās, jo viņam šķita svarīga pieredze, kādu gūtu no visiem fiziskajiem pārdzīvojumiem un pati cīņa bija atteikusies spēkoties. Nebija jau tā, ka ledene būtu skaitāma pie pretsāpju līdzekļiem, taču lielā mērā tas arī ir saistīts ar to.
Gorkijs juta lielu vilšanos it visā. Bet uz ko dusmoties? Nabaga Visvarenais (pūķis) jau nav vainīgs, ka tam pēkšņi bija steidzamas darīšanas lejā, pie strauta, ezerā, kalnu ielejās vai pļavā.
Tātad, turpinām meklēt morfus? Bija grūti iedomāties, ka vēl pastāv kas tik neiedomājami ikdienišķs.

Šo rakstu rediģēja Apaču tuksneša rēgs: 06.02.2008 23:04

[Gloresavena]

Bibliotēkā.

-Vai neesi pietiekami izpriecājies par viņu bailēm un izmisumu? Nāra nebija aizmirsusi pūķa pirmītējos vārdus.
-Viņi gan nešķita izmisuši, varbūt mazliet nobijušies. Nākamreiz būs jācenšas vairāk! viņa apņēmīgi secināja.
-Vienīgais žēl, ka ķermenis tik ātri nolietojās...Varēju vel mazliet uzkavēties, sagraut viņu plānus, papriecāties. Būtu jauki, ja varētu dabūt vienu tādu pūķa ķemeni sev. tad viņa spēji aprāvās, jo bija to pateikusi skaļi nevis domās, kā bija cerējusi. Viņa piesardzīgi pašķielēja uz pūķi un pēkšņi sajutās pa visam neveikli. Viņa bija domājusi ieraudzīt milzīgo radību nevis puisi, kuru viņa bija agrāk dēvējusi par "nāriņu". Tagad šķita pavisam dīvaini klāstīt savas domas un plānus cilvēciskai būtnei kaut gan viņa apzinājās, ka šo ķermeni vada daudz saprātīgāka būtne.
-Man nepatīk tas zēns, kurš visus dziedē. Ja izdotos viņu savainot, viņš varētu nomirt. viņa vel gribēja piebilst, ka viņš sevi pats nevar dziedēt, taču atturējās, viņa zināja, ka pūķis zin tik pat daudz cik viņa un vel vairāk.

[Āksts]

OOC - piedodiet, man vinenkārši šodien nav spēka...

[Massacre]

Roiss ar gluži vai apātiju paskatījās uz Gorkiju, bet turpmāk teiktais neliecināja, ka viņs būtu īpaši pret.
"Ja tu ar teleportāciju pārbaudītu vai ārā tiešām ir droši varam mēģināt. Bet sakumā gan būtu jāparunā ar Dī vai Ohegasu." puisis teica lūkojoties apkārtesošajos.
Tad ar pārdabisku veiklību, viņš tīklu pārmeta pār plecu tā, lai tas viņu neparalizētu, šķēpus uzmanīgi sakrāmēja uz otras rokas un noglabāja to visu kādā ērtā bibliotēkas stūrī, tieši pa ķērienam, bet ne gluži tā, lai to varētu savākt jebkurš - tur piepalīdzēja rūķīši, uzliekot svam tīklam un šķēpiem burvestību, kas atļāva tos izmantot tikai personām, kas vēlēja labu šai nometnei un cilvēkiem.
Pateicies rūķiem, Roiss ļāva tiem iet un apbrīnojamā ātrumā viss bariņš pazuda no bibliotēkas. To pūķi es nogalināšu pats savām rokām. Un es zinu kad...

[Gloresavena]

Biblenē, alā.

Nesagaidījusi atbildi, (pūķim laikam nešķita nepieciešams atbildēt) Isja izdvesa garu un garlaikotu nopūtu.
-Jūs pūķi gan esat nerunīgi. nāra gan zināja, ka pūķim nekad nepietiktu, līdz viņa pēdējajai dieniņai. Šķiet pūķis arī apzinājās, ka viņa to gluži labi saprot tāpēc vienkārši nebija atbildējis.
-Jums nepatīk ielaisties sarunās. Jūs runājat tikai tad, kad tas liekas nepieciešams. viņa murmināja. Meitene nosprieda, ka viņa par daudz runā.
Nē, nevis es par daudz, bet viņš par maz! viņa domās sevi norāja. Isjana uzmeta Nilam ātru skatienu un tad, tik pat ātri novērsās.
Gluži, kā pārakmeņojies. Dažkārt pat šķita, ka pūķis pārtiek no cilvēcisko būtņu bailēm. Isjana noskurinājās. Tagad viņš blenza uz cilvēkiem, ka apsēsts un nepievērsa viņai ne mazāko uzmanību. Šķita, ka viņš ir kautkur tālu prom.
Pārāk aizņemts lasot citu domas. Es vairs neskaitos svarīga. viņa pikti nodomāja.
Labi, es tevi netraucēšu. Baudi kamēr vari. Izbaudi savas pēdējās stundiņas. Izbaudi, kā nākas.
-Tu zini, kas darāms. Neļauj viņiem pamest alu. Saki, ka tur ārā ir bīstami. Saki, k... nāra aprāvās. Bija tā itkā viņa runātu ar tukšu sienu.
-...nu, tu jau zini. viņa klusi nomurmināja, veltīja viņam šaubīgu skatienu un tad izgaisa.

-Sveiks! Uj, piedod es negribēju tevi nobiedēt! Jūs te vel vienu ballīti taisat? Un mani neielūdzāt? Nu baigie. Isjana salika rokas uz slaidajiem gurniem un uzmetusi sev tik ļoti raksturīgo lūpu, vērās Roisā ar mazliet aizkaitinātu skatienu.

Šo rakstu rediģēja Gloresavena: 14.02.2008 22:09

[gwinerva]

Amm, vareetu gan, bet neredzu tam nekaadu lielo jeegu, jo, pat, ja es palieku neredzama, mana paarvietossanaas speeja ir tikai ejot...UN es pat nezinu kur tas puukkis ir.
Diez vai tam ir kaada jeega...vinna atbildeeja Roissam atmodusies no dzillajaam paardomaam, kuas izraisiija Dominika teiktais, ka puukkis ir prom.
Bija uzradussies tik daudz jautaajumu.Tehanu jutaas apjukusi, nedaudz nomaakta un pa visam noteikti izsalkusi.
Dalleeji vinna priecaajaas, ka nebija jaaciinaas ar puukki, jo atkal apsvilinaaties vinnai nu gan negribeejaas.Bet no otras puses, kaapeec gan ne, ko taadu var piedziivot tikai reizi muuzzaa, un varbuut arii peedeejo, bet tomeer.Muusdienaas galu galaa puukki bija reti sastopami.
Piekriitu Roissam, ka no saakuma mums vajadzeetu pagaidiit ko saka Di ar Oghegassu.
vinna dzilldomiigi noteica.
Un tad veel klusi nomurminaaja:
Ja vien mees zinaatu kur vinni tagad ir, un ko vinni dara...
UN vispaar vai tiessaam puukkis bija tikai speeliite? kaapeec tas aizlidoja?Nee nevar buut, ka vinni pakllautu briesmaam vinnus un arii passi sevi, tas nevar buut.Bet ko tas puukkis vispaar sseit dariija?Mana galva tuuliit uzspraags.Nu vismaz tad man vars nebuus jaadomaa, vinna jautri nodomaaja un pasmaidiija.
Neruupeeja ko citi vareetu nodomaat redzot vinnu smaidot.Vinnai tomeer bija jautri vienmeer, lai arii cik bezceriigas vai ssausmiigas buutu situaacijas.

OOC:Baac, nu gan neesmu ilgi bijusi iekssaa bet labi, ka nebija tik daudz lapas sakraajussaas, kaa es domaaju

Šo rakstu rediģēja gwinerva: 15.02.2008 13:46

[Grēkmeistars]

Bibliotēka

Epilogs.

Dominiks sāka dziedāt.
- Divas nedēļas ir pārvērtušās divas dienās
Bet zaudēta nav dzīvība neviena
Ne ezera dzelmē, kur dīvaina būtne mīt
Ne pūķa klatbūtnē, kam acis neganti spīd
Ne kalnos un alās, kur labirinti vijas

Ardievu, jaukā meitene Tehanu
ar acīm, kurās mirdz dzintars īsts.
Ardievu, Vibeke
Ardievu viņas plecazvēriņ, tu tik uzticīgs,
Paliec sveiks, Rois, tavu prasmi godā celt!
Vilijam, tavu vēl jo vairāk...
Palieciet sveiki, pārējie, nu mans un brāļa ceļš vedīs mājās.
Patiešām smagums jau ir kājās
Un izsalkums māc,
Damjān, brālīt, tu man līdzi nāc...

Dominiks apcerīgi pasmaidīja griestiem un izgāja no bibliotēkas, lai dotos uz puišu namiņu, salasītu savas mantiņas un atgrieztos mājās.

OOC Nu žēl, žēl. Bet bija jauki uzspēlēt ^^