Divas ārkārtīgas nedēļas ar Dī., Pieteikšanās beigusies. Opcijas

[grapefruit]

Sāksim ar postošanas sistēmu:

Tātad, pirms sava posta iesūtīšanas posta augšpusē jānorāda atrašanās vieta (kartē norādītās), tai jābūt iezīmētai attiecīgā krāsā un 6. izmēra burtiem . Karti ievietosim drošikavien rīt, kad tas būs aktuāli (ja neatradīsim skaneri, kaut vai photoshopā uzzīmēsim jaunu).
Pašlaik virs jūsu posta gribu oranžu uzrakstu - autobusā. Tas no tā brīža, kad iekāpsiet autobusā. pirms tam varat man neatzīties, kur esat bijuši.

Lūdzu, ja rakstat OOC, tad tam ir jābūt vai nu pirms, vai pēc posta (ieskaitot atrašanās vietas norādīšanu). Lūdzu OOC tekstu iekrāsot pelēkā krāsā:
Paraugs: OOC: šādi lūdzami.

To, ko jūsu character saka, lūdzam pārnest jaunā rindiņā un lietot bold aka treknrakstu:
Paraugs: -čau, kā iet?!
viņa jautāja

To, ko jūsu tēls domā, lūdzam pārnest jaunā rindiņā un rakstīt slīprakstā aka italic:
Paraugs: -tas nu gan ir viens-
viņa nodomāja

Pūķēns Sāra: piezīme tavam charlistam - tev var būt trīs grāmatas, vari izlemt kādas un to iepostot ATD pavedienā, lūdzu, ne enciklopēdijas.

sirds1: piezīme tavam charlistam - spēja aizdedzināt visu, kas deg. Piemirsu PZ pierakstīt laikam, biju pārāk skumja par tava otra brīnišķīgā chara neiespējamību piedalīties spēlē.

Spēles laikā noskaidrosim, vai ir vai nav nepieciešami opsavilkumi, domāju, ka vietas norādīšanai vajadzētu šādu vajadzību novērst.

Tiem, kas šodien līdz sešiem nebūs online, lūdzu citreiz pabrīdiniet mani, es nezinu, kad jums kas iekrīt, vēl jo vairāk tāpēc, ka tikai no dažiem saņēmu tādu nopietnu spēlēs laiku sarakstu . Sāksim tā, kā es vai Icyrain norādīsim. Var, protams, postot arī bez GM online, bet tad lūdzam pārmērībās neiegrimt, tomēr ir lietas, kuras mums jānoktrolē.
Šoreiz ļauju jums nogādāties nometnē ar vecāku palīdzību pat, ja GM nav online, sagaidīšanai gan būs vajadzīgs kāds GM.

Kad es vai Icyrain spēles tūri beigsim mēs to norādīsim un droši vien pieminēsim arī laiku, kad varētu atkal parādīties online . GM OOC: piezīmes būs 6tajā lielumā, pārējiem lūdzam palielinātos burtus nelietot, lai spēle būtu pārskatāma.

Ja noteikumi neapmierina, lūdzu kontaktēties ar mani. Ja tos neievērosies, hmm, lūdzam ievērot .

----------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Jūsu vecāki vai nu caur paziņām, vai mags visvarenais vien zina kādā veidā uzzinājuši par vasaras nometni, ko rīko kāda pazīstama un spēcīga burve. Dzirdēts par to ir daudz kas - tajā būs konkursi ar retām maģiskām balvām, nometni apciemos pazīstami burvji/vampīri/vilkači, nometne paredzēta bērnu mācīšanai, ar bērniem nometnē veiks eksperimentus un vēl neskaitāmas baumas, bet pats smieklīgākais ir, ka neviens īsti nezina, kas tad īsti tur notiks.
Lai nu kā, jūs uz to dodaties, jūsu vecāki paspējuši sazināties ar Diānu Sārtcepuri un sarunājuši jums vietiņu nometnē. Pašlaik jūs dodaties uz norunāto tikšanās vietu, kur vajadzētu atrasties kādam satiksmes līdzeklim, kas jūs nogādās nometnē.

Un, jā, tur tas stāv, hmm, laikam... Izskatās pēc veca un pagalam sagrabējuša autobusa, turklāt tam pat isti nav sienu, toties ir divi stāvi. Visu vēl interesantāku padara divs personas, kas acīmredzami strīdās pie autobusa durvīm.
Sieviete acīmredzot ir ļoti satraukta, viņa ar vienu roku pietur savu milzonīgo, sarkano platmali, un vēcinās rokām skaidrojot:
-Es tev saku, viņiem patiks, tu redzēsi! Vai man kādreiz nav bijusi taisnība?
Zēns domīgi lūkojās sievietē, sabāzis rokas kabatās, viņa sejā jautās nedrošiba:
-Nu vispār, jā...
Seviete piecirta smailpapēžu kurpēs tērpto kāju un dusmīgi noskurināja galvu, tas arī bija par iemeslu tam, ka viņas cepura apmeta graciozu kūleni un nolidoja uz asfalta. Zēns pieliecās un to pacēla.
-Es nebūšu vainīgs, ja viņi tur kalnos kādā pagriezienā no šitā izvelsies...
Viņš norādīja uz autobusu un uzmanīgi novietoja milzīgo platmali uz sievietes tumši brūnajiem, nedabiski mirdzošajiem matiem.
-Nu, mēs pateiksim, lai stipri turās... Es vienmēr ar šitādu esmu gribējusi pabraukt!
Zēns nogrozīja galvu un viņa sejā parādījās ieslīps smīns:
-Nu tad ej aizņem augšā pirmo vietu, citādi kāds vēl pasteigsies pirms tevis.
Viņš pasmaidīja un. noskatoties, kā sieviete pazūd autobusā, vēl piebilda:
-un uzmanīgi ar tām kurpēm, pakāpieni ir šauri.
-Auč!
Atskanēja no autobusa.
-Varēji ātrāk pateikt!
Nils tikai nosmējās, bet neko vairs neteica, klausoties, kā sīkie papēdīši klab jau otrajā stāvā. Diāna šodien bija uzvilkusi savu sarkano, īpašo gadījumu kleitu un viņš visu rītu bija izcietis pārmetumus par savām zilajām džinsām un melno t-kreklu, tomēr bija panācis savu un uzvalku nenācās vilkt.

----------------------------------------------------------------------------------------------

Te būs autobusa bilde, gaidu jūsu postus



Varēja jau būt vesels, bet ideju jau sapratīsiet.




Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 17.01.2008 07:09

[grapefruit]

Autobusā.

-Mamm, nāc lējā, piesprādzēšu tavu seju pie krēsla, citādi vēl pazaudēsim...
Nils smagi nopūtās.
-Pārējie iekārtojas labi, sabakā bagāžu zem krēsliem, lai nekas neaizlido, paši piesprādzējas, citādi vēl izkritīsiet kalnos. Drīz braucam.
Viņš kāpa lejup, Dī seju aiz deguna. Lai nu ko varēja noprast no mutes, acīm un deguna, tomēr šķita, ka viņai ir visai jautri.

OOC: medusdūrēm kaut kas nav kārtībā ar krāsām, tikko pārslēdzos un pati pārbaudīju, hmm, redzēs kā būs, varbūt atliks vnk vietu rakstīt. Bet klasiskajā skinā viss ir oki doki.

Šo rakstu rediģēja grapefruit: 07.01.2008 22:06

[gwinerva]

Autobusā

Tehanu saberzēja rokas, nu tad beidzot, viņa nodomāja...
Fiksi ulikusi jostu viņa iekartojās ērtāk.Viņa parasti to nebūtu darījusi, bet ar šādu ''īpašo'' braucamrīku lābak lieki neriskēt...
Interesanti cik tālu jābrauc?viņa domāja, varbūt pajautāt?
Cik ilgi mums jābrauc?Tas bija jautājums tikai jautāšanas pēc Tehanu patiesībā bija vienalga, pat pati atbilde viņai nekad neko neizteiktu, jo ''maz'', ''tālu'' neko jau īsti neizsaka...
Viņa uztaisīja vēlvienu papīra lidmašīu palaisdama to lidot pa autobusu.
Pabaza savu somu zem krēsla un bija gatava braucienam.

Šo rakstu rediģēja gwinerva: 07.01.2008 22:11

[Īvs]

Gorkijs gāja līdz otrā stāva beigām. Kaut kur tālāk no visiem, bet, ja vajadzēs, viņš pie kāda piesēdīsies. Somas tas spēcīgi iegrūda zem krēsliem un ja tomēr tās vajadzēs, viņš pieticīgi tās atkal izvilks laukā. Nav taču tik grūti, vai ne?
Puisis apsēdās. Ieelpoja gaisu visā tā pilnībā. Pavēroja apkārtnes skatu no loga.
Kaut kas šeit likās traucējošs.

[grapefruit]

Autobusā.

-Veselu brīnišķīgu mūžību, meitenīt!
Noteica gaisā planējošās lūpas un savilkās veidā, kas nozīmētu patīkamu smaidu, ja būtu redzama pārējā seja un, ja Nils neturētu neredzamo seju aiz deguna (acis un lūpas starp citu brīni planēja ap sagūstīto degunu).

Šo rakstu rediģēja grapefruit: 07.01.2008 22:15

[Juliette]

Autobusā.

Es... Tad jau es iekārtošos autobusā... Ai, nu labi.
Vibeke uz brīdi apjuka, kad uz tik acīmredzamu sveicienu viņai neatbildēja pat tas puisis, kurš atradās autobusā, lai sagaidītu tādus kā viņa pati. Un pacēlusi savu somu viņa devās dziļāk autobusā.
Cik labi, ka šis nav piesmacis.
Vibeke nopriecājās. Viņa jau juta, ka vaigi deg sārti no pirmītējā skrējiena. Viņa nekad nebija bijusi tā izturīgākā meitene, drīzāk pretēji.
Pa kādai vietai autobusā jau bija piepildījušās ar, Vibekesprāt, viņas jaunajiem biedriem. Noskatījusi savu vietu - pie loga, tieši tā, kā viņai patika - soma tika nomesta uz blakus krēsla, bet pati meitene glūnīgi pagriezās, lai apskatītu visus šos neparastos jauniešus. Vibekes enerģija bija teju sautaustāma, gandrīz kā ar nazi griežama. Viltīgajās tirkīza acīs lēkāja mazas elektrības dzirkstelītes.

OOC: velns! Es nevaru dabūt oranžu krāsu. Kaut kas laikam kait šitam platekrāna monitoram. Ja kāds varētu iepostot tās krāsas kodu, lūdzu...

Šo rakstu rediģēja Juliette: 07.01.2008 22:26

[grapefruit]

OOC: Šodien beidzam, es te jau sēžu no 18 00, turmpmākās sarunas varat vest savā starpā, vai gaidīt atbildi rīt, kad es atkal būšu online, ja kas jautājams Nilam vai Dī. Ieskriešu no rīta, lai atbildētu uz postiem, kas te varētu būt, parādīšus laiku pa laikam pa dienu arī online. Bet visus gaidīšu ap kādiem 17 00 - 19 00. Rīt mēs nonāksim nometnē katrā ziņā tā es ceru.

Ceļā.

Piesprādzējis mammas daļas pie krēsla, Nils secināja, ka diez ko cerīgi neizskatās, tāpēc viņš noņēma autobusa priekšā esošo somu un protestējošās Dī daļas ievietoja tajā, apgalvodams, ka tas ir teju vienīgais veids, kā nodrošināt viņas neaizpūšanu.
-Labsi, braucam! Ceru, ka visi ir gatavi!
Viņš uzsauca, apsēdies pie stūres.
-Pārējie, cerams ieradīsies paši.
Viņš klusi noteica, uzspiezdams gāzes pedāli.

Autobuss apsūdzoši iečīkstējās, noraustījās un domīgi sāka ripot pa ceļu Dī drūmo apsūdzību pavadībā.

OOC: Saldu dusu, vai jauku postošanu tiem, kas vēl turpina šodien.

Kopsavilkums -
Autobusā atrodas:
gwinerva
Develin_
Ludiēna
Perfumer
Nirnaeth
sirds1
Juliette
Massacre
Apaču tuksneša rēgs (es drīsktu tavu niku saīsināt uz ATR?)

Paši saviem līdzekļiem nometnē nonāks:
melomania
birokraac
Pūķēns Sāra
Rīt vakarā mums ar vajadzētu būt tur. Varat braukt agrāk katrā ziņā, bet negalvoju, ka jūs kāds sagaidīt, tur ir tikai Icy chari, bet viņa mājās ir vakarā.



OOC2: Jā, medusdūrēs nestrādā krāsās, pati pārbaudīju, tas nekas, galvenais, lai redzam, kur jūs esat pagaidām neuztraucieties par to. Normālajā kbkn strādā btw.

Šo rakstu rediģēja grapefruit: 07.01.2008 22:42

[gwinerva]

autobusā

Tad jau jauki, Tehanu atzinīgi pasmaidīja.
Tehanu izgaišana šādā veidā nesagādāja nekādu pārsteigumu, jo pati viņa varēja arī izgaist, bet pilnībā, un šis jau nebija izgaišanas gadījums...
Atcerējusies par ābolu somā viņa to izvilka āra, vēders jau arī tā kurksķeja...Nokodusies viņa izbaudīja sulīgo augli, tas bija pazudis jau pēc dažiem mirkļiem.
Mmmmm...ja tik man būtu vairāk, mīlētu ik vienu, kurš man varētu iedot vēl,viņa nodomāja
Tehanu atkal sagrozījās tā lai varētu redzēt aizmugurē sēdošos biedrus...Nedaudz papetījusi viņus viņa atkal atgriezās pie ''brāļiem'', kā viņa bija viņus iesaukusi,nedaudz paskatījusies viņa iegrozījās atpakaļ ar skatu uz priekšu un pievēra acis.
Viņa izēlojās nometni...Interesanti līdz cikiem viņiem atļaus staigāt ārā.Pēkšņi meitene iedegas interese:
Un sakiet vai šajā nometnē ir arī kādi noteikumi? Tehau vērsas pie gandrīz izgaisušās lēdijas...
Jā, kādi noteikumi, kurus būtu vērts pārkāpt, viņa pie sevis smīnēdama nodomāja.Es jau arī vrētu būt paklausīga, bet tas būtu garlaicīgi...Un kāds labums no tā?
Varētu pabiedēt savus biedrus.Tas gan būtu jautiri
Tehanu juta sevī kūsājam lielu energgiju, tagad viņai sāka palkt interesanti...

OOC:Grāpi paķer mani līdz, nez vai būšu ieksā rīt, jo man ir trenninš no 6-8 peec mana laika(juusu 8-10) un pēctam nez vai tikšu, atkarība no mājasdarbiem...tikai vakarā, kad jums būs kādi 1 vai 2...bet varu papostot 7 vai 9 no rīta juusu laikaa...

Šo rakstu rediģēja gwinerva: 07.01.2008 22:44

[Āksts]

OOC - krāsa nav pieejama arī visās citās ādās, izņemot orģinālo, krāsas kods - *color="#FF8C00"**/color* tikai zvaigznīšu vietā lieciet kvadrātiekavas.

[Grēkmeistars]

Dominiks nepaspēja attapties, kā autobuss jau bija piepildīts dažādām pārsvarā pievilcīgām būtnēm. Viņš centās neuzkrītoši vērot visus jauniešus, nolikdams platmali tā, lai būtu redzama tikai viņa apakšējā sejas daļa.
- Gandrīz vai burvestība - momentāla autobusa piepildīšanas burvestība. Un neizturama smacīguma arīdzan.
Viņš nodomāja, laiski pašķistīdams ļoti nesaistošu cilvēku žurnālu. Likās, ka Damjāns ir iesnaudies, vai arī tikai izlikās iesnaudies, vai varbūt sutoņā nobeidzies. Dominiks pabikstīja brāli ar žurnāla malu.
Mēs jau drīz brauksim. Tā kā varētu tagad mazliet paraudāt, jo tomēr mēs braucam uz vietu, kur nav mūsu vecāku.
Dominiks nopietni noteica un tad sev neraksturīgi skaļi iesmējās. Šķiet brālis bija tiešām iesnaudies. Viņš apsedza Damjānu ar viņa jaku, protams, ne jau tāpēc, ka viņam sala, bet Dominikam vienkārši riebās skatīties uz brāļa kailajiem pleciem - pretīgais paradums.
- Vampīram staigāt karstā laikā bez aizsega ir perversi. Sāpīgi skatīties.
Dominiks pievērsās skatam caur logu, kaut vai viņam šķita, ka šo ainavu viņš jau ir iemācījies no galvas. Galvā veidojās daudz domu - vai šajā nomentē būs jāiepazīstina ar sevi, un visi lielā aplī stāstīs par to, kas viņi ir un tad piespiedu kārtā nāksies piedalīties murgainās grupas nodarbībās... Dominikam tas sagādāja tādas nelielas grūtības. Šī doma lika viņam iekrampēties brāļa elkonī.
- Mans sardziņš.
Viņš nodūdoja.

Šo rakstu rediģēja Perfumer: 07.01.2008 22:50

[Massacre]

autobusā


Roiss visu šo laiku ar smīnu bija vērojis kņadu un pamanījies nemanāmi apsēsties autobusa otrajā stāvā.
Viņš paklausīgi sekoja norādījumiem, par somas palikšanu zem krēsla, jo autobuss izskatījās diezgan vējains.
Atplaucis gaišā smaidā viņš vēroja apkārtējos ar savu pievelkošo skatienu, neko neteikdams. Šajā ķņadā bija grūti orientēties, tāpēc Roiss apdomīgi nolēma iepazīties ar visiem brīdī, kad autobuss jau labu laiciņu būs sācis kustēties. Braucot labāk vedās sarunas, vismaz tā līdz šim vienmēr ir bijis.


ooc: Jūs esat vieni vareni postotāji! Es biju prom tikai divas stundas un jau ir 3lpp!
Žetons visiem!

[gwinerva]

Autobusā...

Tehanu jau bija pamanījusi, ka vienam no brāļiem patīk runāt pašiem ar sevi, doma par to vien lika viņai pasmadīt.Viņa nekad nevarētu ko tadu izdarīt, varbūt tikai nejauši, ja aizdomājas, bet tas gadījās reti.Pārsvarā viņa visu domāja galvā, un domu un fantāziju viņai patiesi netrūka.Noliekusies un atkal paņēmusi savu somu viņa paņēma piezīmju blociņu un sāka tajā skricelēt drakoniņu.Tehanu dievināja drakonus, tie bija tik skaisti dzīvnieki, pēc viņas domām,ka arī visi citi- laumiņas, vienradži un kenturi...
Kaut notiktu kaut kas interesants, kaut no tiktu kaut kas interesants....Man ir garlaicīgi!Vismaz nav jāsēž mājās varu sēdēt autobusā, kurš var ik brīdi salūst...Interesanti ar ko es būšu vienā namiņā? Ja vispār mēs būsim namiņos...mamma un tētis pat nevarēja pateikt, kas tad īsti nometnē būs.Bāc drakona galva nav laba,japarzīmē...Lai gan viss pārējais sanāca perfekti, galvai jau nav ne vainas, bet varu labāk.
Izplēsusi lapiņu viņa to atkal parvērta - sataisīja- lidmašīnā un izlaida pa autobusa logu, ļaudama vējam to pilnībā vadīt.
Viņa pacēlās uz augšu un pagriezās atpakaļ sekodama lidmašīnai ar skatienu.Tehanu likās dīvaini, ka tāda lieta bez smadzenem vispār var ko darīt...
Viņa bija ievērojusi ari citus biedrus.
Tehanu turpinaja prātot par to kāda varētu izvērsties nometne.Viņai patika jaunā gaisotne.

Šo rakstu rediģēja gwinerva: 07.01.2008 23:03

[Īvs]

Gorkijs pamanīja papīra lidmašīnīti. Un noķēra to!

[gwinerva]

Tehanu satriekta redzeja roku no augšas, kas satver viņas lidmašīnu.
Pirmais bija panika, pēctam viņa gribēja skaļi protestēt...un to arī izdarīja:
-Hei, tu tur augsā! Atdodiet manu lidmašīnu!viņa izdvesa, neaudz nobālušu seju.
Tehanu bija satriekta, ka āds redzēs viņas zīmējumu, lai gan tas bija tīri ta neko, viņai šī doma nemaz nepatika.
Bāc nu kāpēc es vienmēr iekļūstu tādās situācijās?Kaut es tik todabūtu atpakaļ...Man neveicas!

[Īvs]

Gorkijs pētīja mazo drakonu. Tas likās jauks. Kad ieraudzīja tā galvu, viņš pie sevis pasmaidīja. Un tad izdzirda kādu saucam no lejas.
Atvainojiet, bet jūs to palaidāt vaļā un tā būtu piederējusi gaisam un visam, kas tajā, viņš pārliecies ''pār bortu'' klāstīja savu teoriju. tātad arī man, Gorkijs turpināja. Vai varu to paturēt vismaz uz kādu laiciņu? Viņš uztaisīja savu lūdzošo eņģeļa sejiņu.

Šo rakstu rediģēja Apaču tuksneša rēgs: 07.01.2008 23:33

[gwinerva]

Tehanu bija apņēmības pilna dabūt atpakaļ zaudēto...
-Tas, ka es viņu palaidu lidot nenozīme, ka tu vienkārši vari paņemt .Tu neesi gaisā...un vispār uzzīmē pats savu.
Viņā kūsāja dusmas... bet tā nebija viņas vaina.Un viņam bija kaut kas, kas piederēja viņai, lai arī tikai zīmējums, bet tomēr.
Kāpēc tu vispār gribētu to paturēt?Meitene jutās ieinteresēta...Dusmas tāka pagaisa redzot zēna seju.Nevarēja taču būt, ka kādam ctam arī vrētu patikt drakoni un, ja tomēr, tad ne jau nu viņas zīmētais..
Viņu parņēma vēlme uziet augšā bet viņa baidījās, ka varētu nokrist, vai izkrist āra pa autobusa tā saucamajiem logiem, kas patiesība bija tikai caurumi...
Ka tevi visār sauc? Tu zīmēt proti?

Šo rakstu rediģēja gwinerva: 07.01.2008 23:41

[Īvs]

Gorkijs piekārtoja matus, skatoties uz meiteni tur augšā.
Es esmu gaisā, tāpat kā tu un visi citi. Tu nemaz nespēj iedomāties, cik liela vērtība tam ir. Manā uztverē. Zīmēt es neprotu, bet mani saista sērkociņi. Esmu Gorkijs. Un tu būtu..?

[birokraac]

Stundu pirms izbraukšanas

Kasaubons sēdēja tuvējās kafejnīcas aplam oranžajā tualetē, telpā, kas nepārsneidza divus kvadrātmetru un pukojās pats uz sevi
- Nu kamdēļ gan es vienmēr ierodos pirmais, nu kas man liek to darīt? Viņš arīdzen pārcilāja savas dīvainās piezīmes, lai pārliecinātos, ka pilnīgi nekas nav saputrots, ka tā ir gan diena, gan vieta, gan drīz jau arī būs laiks, kad izlīst no savas kalibana alas, bet tik un tā viņš nebeidza blenzt juceklīgajā lapiņu jūklī. Tad iebāza tās apjomīgā ādas somā, kas drīzāk piestāvētu simtgadīgai vecenai, nevis jaunajam jauneklim, vai varbūt meiteni, tas nebija visai veigli izsķirams, jo viņš tiklab izskatījās pēc pievilcīgas meitenes, kā zēna.

Puisis hipnotizēja milzīgu, spīdīgi ultramarīna krāss modinātājpulksteni, kuru bija piesējis ar stiķi pie peldmēteļa kabatas, lai tas nepazustu (vecmamma viņu ne gluži literārā nozīmē novāktu, ja pazaudētu Mirandas tantes pulksteni), pēcāk to arī nobēdzināja kabatā un tā pietūka proporcionāli lielāka, tik ļoti, ka varēja padomāt, ka viņam ir audzējs.

Pagāja pāris minūtes, bet nekas nenotika, ja nerēķina pārīti dīvainīšu, kas mēģināja ielauzties aizslēgatajās durvīs. Kasaubons sāka ķibināties ap īkšķu ienadzēm, tās lēnām sāka asiņot.

- phi - izdvesa jauniņais burvis, un, zobus sakodis, mēģināja tualetes papīra rulli pārvērst par nagu knaiblītēm, lieki teikt,ka nekas tāds nenotika, tas pārvērtās par akvareļu papīra bloku. Pateicies debesīm, ka tas nepārvērtās sālstrauciņā (tādu viņam jau bija seši) un, ka tualetes papīru viņam nevajadzēs pēc tā pielietojamības, jo diezin vai akvareļu appīrs būtu tas ērtākais, viņš ar degošu iekāri atvēra bloku, lai uz tā vilktu nesakarīgu strīpiņu līnijas.

- Vai es esmu ieradies pareizi?
šņik šņik šņik ... pāra skaitilsi svītriņu bija uz papīra, un burvis atviegloti uzelpoja.

- Vai es ko esmu aimirsis ko mājās? /nepāra skaitlis/ - Pie velna, bet ko?
Strīpiņu metode, kā to sauca vecmamma, šeiten nelīdzētu, būtu jātaujā par katru nieku, ko varēja aizmirst steigā. Ai, ko niekus patiesībā viņš nevēlējas iet ārā no toaletes drošā patvēruma. Viņš vilcinājās, viņam nepatika ierasties primajam, bet tāds viņš bija teju vai vienmēr.

- Vai es viņiem patikšu?
/ nepārs skaitlis/
- vai tiešām es viņiem nepatikšu?
/nepāra skaitlis/
- Pie velna to visu!

Viņš sadūšojās piecelties kājās, lai atkal apsēstos uz aizvērtā poda vāka, varēja taču vēl pagaidīt, pag kur viņš bija aizmetis zīmulis, vienīgo zīmuli (abgrauztu un truli notēstu). Nu kā tad, mājās bija palicis viņa penālis ar smalkajām pildspalvām, ar 0,38mm biezumu, tumpši pelēkzilas, tieši tādas, lai varētu rakstīt dzeju. Izdalījis no sevis vēl gūzmu ar lamuvārdiem, viņš izlēma iet uz norunāto tikšnās vietu.

Puisis zilā peldmētelī, zem kura bija žakarda adījuma norvēģu stila džemperis, ar stāvapkakli, adīts raibum raibs, zemāk bija velveta bikses, tumši olīvzaļas un pāris nobristu zandaļu. Peldmēteļa kabata biaj pietūkusi no savādā kabatas pulksteņa, bet tai pat rokā saņemtā beizādas somas,kas izskatījās pēc pārauguša veco laiku naudasmaka, vēl vairāk sagāza zēnu uz vieniem sāniem. Tāds viņš izgāja ārā pa durvīm pretim savādaijai dienai...

(piedodiet, ka tik gari, bet es cerēju mazliet ieapzīstināt ar savu dīvaino radījumu)

Autobusā

- L'Brīt !!!
Nošņāca aizelsušais nometnes sebotājs, ar cīm pārlaisdams pāri atbraucējiem. Redzot sev pievērstus apkārtējo skatus, kurso jaucās aizturēti smiekliņi, viņš nosarka. Tas laikam bija stūlbās frizūras dēļ, viņš bija nesakitāmas reizes Mirandas tantei teicis, ka viņam NEPIESTĀV lokas līdz pleciem!
- Te kaut kur ir brīvs?


Šo rakstu rediģēja birokraac: 07.01.2008 23:49

[Ludiēna]

Damjāns pasmaidīja un piesēdās tuvāk brālim.
-Redzu esi atradis sev līdzīgo..-
Viņš smejoties noteica.
-Zini, to es laikam esmu pārņēmis no tevis...Bet nu es vairs nevaru tikt vaļā no vampīra gara. Zini, tāda sajūta, ka tu reizēm sapņos redzi ķiplokus vai savus upurus un es nez kā tur arī piedalos...Turklāt esmu pašlaik nogarlaikojies, tāpēc es tev varētu atklāt, ka esmu domājis briesmīgas lietas pie sevis klusībā. Gribētos jau izjust ko jaunu...Vai saproti? Šis cilvēciskais veidols mani iegrožo.-
Damjāns nopietni paskatījās uz Dominiku, tad turpināja, kamēr brālis ņēmās ar somas kārtošanu.
-Es sapņoju izdarīt tik daudz, bet mani sapņi nepiepildās. Piemērām, es labprāt būtu tas, kurš skaisti dzied. Padomā, ko tu dari, līdz es atveru muti...Vispār es jau neveru viens pats. Klau. Man apnika runāt, ja tu neklausies un skaties tikai uz to meiteni.-
Damjāns manāmi sapīka.

Šo rakstu rediģēja Ludiēna: 08.01.2008 08:16

[Grēkmeistars]

- Atvainojos. Viņai ir dzintarkrāsas acis. Tas ir labs iemesls, lai vērotu. Pie tam viņa tomēr nav vampīrs, redz. Burve... Bet es dzirdēju visu, ko tu sacīji.
Dominiks čukstēja, ar acīm sekodams lidmašīnītes lidojumam un tam kā viņa 'noskatītā' iepazīstas ar citu jaunieti. Viņš pievērsa brālim savu maigi tumšbrūno acu skatienu. Viņš skatījās ļoti nopietni un tad, cik vien iespējams tuvu un klusu, iečukstēja brālim ausī:
- Man prātā arī ir briesmīgas lietas. Un reizēm garlaicība un atrašanās savā nodabā spēj tās briesmīgās lietas piepildīt. Tu zini. Un tas būs kaut kas jauns.
Viņš zīmīgi pasmaidīja brālim un neīpaši veiksmīgi piemiedza ar aci. Šī sejas kombinācija viņam sagādāja grūtības jau no bērna dienām.
Jā, dziedāšana un dziesmu sacerēšana bija Dominika iecienītākā nodarbe, tūlīt pēc cilvēku vērošanas un iekārošanas. Viņš reizēm varēja spēlēt ģitāru stundām ilgi, it īpaši brīžos, kad blakus nebija brāļa, ģitāra it kā kliedēja visu ilgošanos, un viņa paša balss bija lielisks dziedinātājs visām garīgajām rētām. Damjāns arī reizēm dziedāja viņam līdzi, bet viņa balss bija augstāka un spalgāka - Dominikaprāt brālis vienmēr nevis dziedāja, bet nokliedza dziesmu.

Šo rakstu rediģēja Perfumer: 08.01.2008 11:06

[gwinerva]

Autobusā

-Mans vārds ir Tehanu...
-Kāpēc gan tam tavā uztverē ir tik liela nozīme?Meitene bija neizpratnē.
-Sērkociņi, tas gan ir interesanti, un ko tad tu ar viņiem dari?Tehanu bija patiešām ieinteresēta....
Es esmu šodien labā omā, vari paturēt zīmējumu, ja gribi, tāpat uzzīmēšu vēl...Varbūt, pat uzzīmēšu vienu pieklājīgu, ja gadīsies laiks...Nav nemaz tik traki,reku pat sakarīgs sarunu biedrs uzradies,Tehanu nodomāja.Es varētu iepazīties varbūt pat ar kādu meiteni,viņa pameta ašu skaitienu uz meiteņu pusi.
Vai tev vispār ir kaut mazākā nojausma, kas mūs sagaida nometnē?Mani vecāki man nko nav teikuši, man pat liekas, ka viņi īsti nezina paši.Galvenais bija izdabūt mani laukā no mājas.Ne jau tāpēc, ka man patiktu sēdēt iekšā, bet gluži vienkārši man patīk lasīt..Un tev? Tehnu turpināja sarunu ar Gorkiju,tā itkā viņu jau būtu pazinusi vismaz vairākas dienas.Viņa bija pieradusi teikt, ko vien ienāk prātā un nemaz nedomāja ko manīt šajā sakarā.Galu gala, ja gribēji, lai pret tevi ir atklāts pašam bija jābūt atklātam.
Atkal saņēmusi savus matus kopā ar rokām viņa tos atlika mugurpusē, kur tie kavējās vien dažas minūtes līdz atkal krita pār viņas pleciem.Tehanu apsvēra iespēju uztaisīt bizi,bet bija pieradusi, ka mati vienmēr izlaisti, lai gan dažreiz palika nedaudz karsti.
Vismaz,tagad viņa varēja priecāties, ka autobusam nebija īsti sienas, bet gan viss brīvs atļaujot gaisam brīv cirkulēt,Tehanu nepatika braukt utobusos, jo viņai parasti palika nelaba dūša.Vismaz tagad tas izpalika...
Likās, ka diena izvēršas uz labo pus, lai gan bija sākusies diezgan nelāgā noskaņā.Tehanu galvā iepeldēja doma par vienradzi, tad par pegasu, viņa jau zināja, ko viņa grib zīmēt nākamo.Viņa pamanīja, ka viens no brāļiem viņu vēro bet tas likās tikai normāli, neviens te nevienu vēl nepazina, tikai normāla ziņkārība...novērsusi skatienu no viņiem Tehanu iekārtojusies tā lai varētu redzēt Gorkiju- ceļgali viņas vietā un rokas atbalstītas uz atzveltnes, ķermenis vērsts prom no šofera puses, skatiens vērsts uz augšu.

Šo rakstu rediģēja gwinerva: 08.01.2008 11:10