Šausminošā vēsts[C][ATD], LS par Isakiju Opcijas

[rudo lapu vilcēn...]

Sākam spēli!

Skaists saules pilns rīts ir atausis pār Osmas bruģētajām ielām un ieliņām. Ir pagājusi nedēļa kopš no Lativkraftas izsūtīts ziņnesis. Tagad viņš nu ir ieradies Osmā.
Tirgus laukumā un pie ostas, kā arī šur tur citur var manīt piestiprinātas baltas lapas ar paziņojumu. Laukumiņā pie viena no Osmas lielākajiem krogiem "Priežu dēmons" kāds žandarms, pilsētas noteiktajā vienkāršajā uniformā, pie koka dēlīša liek klāt paziņojumu, tādu pašu, kādu var redzēt jau daudzos Osmas laukumos.
Pienaglojis klāt paziņojumu, kareivis atkāpās un novērtēja savu darbu.
-Tie nu gan būs vai nu prātu zaudējuši vai vienkārši muļķi.- viņš klusu norūca.
-Bet ser, viņi taču būs varoņi.- mazs zēns, šķiet nesen pamodies, pieskrēja pie žandarma un, aši pārlaidis acis paziņojumam, noteica.
-To mēs vel redzēsim.- par atbildi atrūca vīrs un aizsoļoja prom, kur pie slitas piesiets stāvēja un nedaudz nemierīgi dīdijās viņa zirgs.

Isakieši!
Senzemei tuvoja drūmi laiki, tādēļ visi, kuri sirdī droši un nebaidās nāves, lūgti pulcēties krogā "Priežu dēmons" līdz šīs dienas pusdienlaikam.
Tiek lūgti visi, kuri vēlas palīdzēt Senzemei drūmā stundā un nebaidās doties Trahtijas dzīlēs.
Pāvaldnieku padome.

[Hikari]

Romiela lūkojās uz priekšu. Viņas uzticamais vienradzis, balts kā sniegs laistījās saules pielietajā rītā. Lēni jādama uz priekšu pa Osmas ieliņām, sieviete domāja par savu māti. Tā viņai bija teikusi, ka jādodas pasauli iepazīt un nu jau vairākus mēnešus Romiela bija ceļojusi pa dažādām vietām, aprūpēdama dažādus dzīvniekus, kurus sastapa pa ceļam. Elfa bija šodien labā garastāvoklī, tāpēc ka laiks bija brīnišķīgs un jauks. Viņas vilks bija kaut kur, kā jau vienmēr, nozudis skatienam.Romiela prātoja, via viņš atkal nav iekūlies kādā dēkā. Pēdējo reizi meitenei bija jāatvainojas kādai vecai kundzei par to, ka viņas pelēcis vbija vistas tā sabaidījis, ka tās vairtākas nedēļās nevarēja olas dēt...
Elfas garā, gaisīgi zilā kleita izskatījās līdzīga mākoņu daļiņai debesīs.
Tā jādama pa Osmu, Romiela lūkojās apkārt, meklēdama ko interesantu...

[mr Bl@ck]

Vervols soļoja pa Osmas ieliņām vērodams ļaudis kas soļoja visos virzienos savās darīšanās. Nonācis Osmas tirgus laukumā viņš devās uz tā tālāko stūri kur viņš zināja večiņas pārdeva zālītes. Soļojot starp daudzajām bodītēm viņš ievēroja Paziņojumu. Tas nu ir iteresanati Vervols nomurmināja. Pēkšņi viņu pārņema piedzīvojumu kāre tas bija kas neparasts. Kāpēc gan viņš parasts hronists dotos ceļā? Un tomēr slava kas apvija to teiksmu varoņus kuru teiksmas viņš bija dzirdējis un iegaumējis bija pārāk vilinoša.
Ek lai saper mani viņš nodomaja Došos viņiem līdz šī doma bija cieta un nesagraujama kā granīta siena. Pavērsis acis pret sauli Vervols redzeja ka līdz noteiktajam laikam vēl ir divas stundas. Tagad gan iepirkšos zālītes citādi mans krājums ir daudz par mazs Viņs nodomāja un klusi nozuda cilvēku pūlī lai pēc pus otras stundas tik pat klusi ierastos Priežu Dēmonā. Pasūtījis krogā sev kausu alus viņš nosēdās tumšākajā stūrī un gaidīja.

[Hikari]

Romiela, izjājusi cauri pilsētai, nonāca tirgus laukumā, kuyr šodien bija neparasta rosība. Parasti tik daudz ļaužu nepūlcējās vienu viet...dīvaini, lielākā daļa no viņie mstāvēja tirgus nomalē pie kādas zāļu večiņas. Nolemdama doties turpo un palūkot, kas izraisījis tādu drūzmu, meitene piejāja ļaudīm klāt un nolēca no vienradža. Palūkojusies pāri to galvām, viņa ieraudzīja paziņojumu. Elfa to uzmanīgi izlasīja un apdomāja visu kārtīgi. Piedzīvojumu kāre uzjundīja viņā kā milzu cunami, taču sieviete nezināja, kas viņu sagaidītu, ja viņa piekristu un aizietu uz to krogu.

[rudo lapu vilcēn...]

Kroga "Priežu dēmons" durvis klusi atvērās un diezgan tukšjā telpā, šķiet itkā ieslīdēja kāds stāvs. Tērpies pelēkā apmetnī un zem tā kapuces malām paslē```` seju. Pārlaidis skatienu pāri nedaudzajiem kroga viesiem, stāvs nesteidzīgi piesoļoja pie krodzinieka, kas stāvēja pie letes. Pārmijis pāris vārdus viņš ar krodzinielku pazuda kādā telpā, kuras durvis varēja manīt stūrī pie letes.

[Hikari]

Romiela, kas bija nolēmusi tomēr doties uz krogu, pavēra tā durvis un ielūkojās smacīgi tumšajā telpā. Kad elfa pārgāja pāri slieksnim, krogā itkā palika gaisāks. Apsēdusies uz viena nmo soliņiem pie kāda galdiņa, Romiela sāka dungot pie sevis klusu un pavisam mierīgu elfu dziemu un lūkojās apkārt ar ziņkāru skatienu.

[Maxwels]

Niri stāvēja pilsētas laukuma malā, piedāvādams savus ieročus un bruņas - gan metāla, gan ādas - vietējiem iedzīvotājiem, taču šodien neveicās. Polārlāci, kā jau parasti, viņš bija atstājis kādā šķūnī, jo līdzi uz centru to ņemt nevarēja - nav taču droši ļaut tādam dzīvniekam atrasties ļaužu pielietā vietā. Tā kā ar tirdzniecību negāja labi, Niri sāka drūmu pastaigu pa pilsētu. Domājis ieiet krogā "Priežu dēmons", Niri pamanīja šo piesprausto zīmīti, to, kas jau bija piesprausta vairākos pilsētas laukumos, kuros viņš nebija ieskatījies dziļāk. Niri piegāja un izlasīja tur uzrakstīto. Rūķis sāka pārdomāt, cik vienveidīga vienmēr ir viņa dzīve un nekas nenotiek. Varbūt ir pienācis īstais brīdis? Ieroči taču ir un bruņas arī, ekipējumam nav ne vainas. Niri izlēma piedalīties un veiklā solī gāja uz laukumu, kur bez uzraudzības bija atstājis savus "labumus", lai aiznestu tos kādā drošākā vietā, piemēram, šķūnī pie sava lāča Gilrima.

Šo rakstu rediģēja Maxwels: 03.09.2005 12:55

[rudo lapu vilcēn...]

-Vai ko vēlaties?- pie Romielas pienāca kāds izskatā jauns puisis un nedaudz kautrīgi vaicāja. Šķiet viņš bija krodzinieka palīgs.
Kroga zāle bija diezgan patukša, tādēļ pusim nebija īsti ko darīt.

[Hikari]

Romiela pievērsa savas gaišās, lielās elfas acis pusim, kurš šķita sakautrējies. Vispirms sieviete tam uzsmaidīja, tad pamāja ar galvu un atbildēja. Jā, ar lielāko prieku. Es gribētu kaut ko siltu, varbūt JUms ir'tēja, un kādu maizīti vai ko tādu. Esmu izsalkusi. sieviete sacīja un sašūpoja savus garos, pelēcīgi brūnos matus tā, ka tajos iezaigojās savādas liesmiņas.

[rudo lapu vilcēn...]

-Tūlīt būs.- pusis vekli apgriezās un devās kroga dziļumā. Pēc mirkļa viņš atgriezās, nesdams uz paplātes māla krūzi ar patīkami amaržojošu liepziedu tēju un sķīvi ar sviestmaizēm.
-Lūdzu.- viegli palocījis galvu, puisi nolika nesto Romielai priekšā.

[Hikari]

Romiela veltīja pusim savu vissiltāko un mīļāko smaidfu un, pateikusies par sviestmaizēm, uzsāka tās ēst. Izrādījās, ka sieviete bija vēl izsalkušāka, nekā viņa spēja to ieromāties...
Izdzērusi tēju un apēdusi sviestmaizes viņa uzmeklēja pusi un jautāja. Cik esmu JUms parādā par tādu gardumu?!

[rudo lapu vilcēn...]

-Desmit snifas juankundz.- pusis viegli nosarka.

OOC:Es ieteiktu visiem pēc iespējas ātrāk sapulcēties, lai var sākties ceļojums.

[Ģitārmeiča]

Laiena bija uzsēdusies uz sava uzticamā drauga, pegasa Sfī, galvas un lūkojās apkārt. Laumiņa viegli šūpojās zirga radītajās kustībās un vēroja Osmas ielas. Sieviete bija ceļojusi ilgi un tagad gribēja kaut ko uzkost. Kad viņa bija nonākusi pie krodziņa "Priežu dēmons" durvīm viņa pamanīja uzrakstu, kas bija piestirpināts uz koka dēlīša. Brīdi neko neteikusi un tikai vairākkārt pārlasījusi paziņojumu, sieviete mierīgi sēdēja pegasa mugurā. Taču pēc neilga brīža, kad paziņojuma saturu viņa jau zināja no galvas, Lia noleca no pegasa un, sārtajam tērpam un brūnajiem, cirtainajiem matiem plandot, lidoja uz krodziņu, kur visiem gribētājiem bija jāsatiekas.
Tas varētu būt interesanti! Kaut kas tāds man tagad ir vajadzīgs!
šāda domas pazibēja Lias prātā.
Kad kāds devās ārā no krodziņa Lia iespurdza iekšā un pielidoja pie letes.
Man lūdzu kādu vēsu dzērienu un kādu maizīti.
viņa teica pie letes stāvošajam puisim un palūkojās apkārt uz tautu, kas bija saradusies.

Šo rakstu rediģēja Lilija: 03.09.2005 14:05

[rudo lapu vilcēn...]

Lielu vai mazu glāzīti? puisis silti pasmaidīja nopētot mazo laumiņu. Lūdzu. Viņš nolika uz letes Laienai priekša ne pārāk lielu glāzi ar ūdeni. Uz mirkli pazudis blakustelpā. puisis atgriezās ar svieztmaižu šķivi un nolika to blakus glāzei.

[Ģitārmeiča]

Laikam jau ši mazā glāzīte ir labāk. Lia teica un pasmaidīja. Laumiņa padzērās veldzējošo ūdeni un tad iejautājās. Vai es varētu dabūt arī kādu spaini ar ūdeni? Mans pegass ir diezgan izslā```` pēc garā ceļa. viņa teica un jautājoši palūkojās puisī.
Un cik es būtu parādā par šo visu?
viņa jautāja un, uzkodusi gardo maizīti, norādīja uz savu maltīti.

[rudo lapu vilcēn...]

Septiņas snifas. puisis pasmaidīja. Tūlīt pateikšu lai Artūrs parūpējas par jūsu zirgu jaunkundz. viegli palocījis galvu, puisis pazuda laukā pa kroga lielajām durvīm.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Laukumā pie krodziņa ieskrēja mazs,mazliet plušķains,dzeltenīgs radījums,kurš uzreiz ieskrēja kuat kādā mazā šķērsieliņā.Tūlīt aiz viņa laukumā ieskrēja kāda blonda vulfore,kas izskatījās pēc elfas.
-Tūlīt pat nāc šurp!Tu neradījum,beidz slēpties!-
Sakura apstājās,brīdi nikni palūkojās apkārt,paostīja gaisu,un ieskrēja tanī pašā sķērsieliņā,kur pirmīt mazā laufenīte.
Tūlīt tu būsi man rokā!
Par laimi,vai nelaimi,ieliņa beidzās strupceļā.Tas nozīmēja,ka kaut kur tepat bija jābūt dzīvniekam.Atkal paostījusi gaisu,Sakura apcirtās apkārt,tieši tanī brīdī,kad viņai garām atkal paskrēja Maja.Pieskrējusi pie krodziņa druvīm,laufa apstājās,jo bija pārgurusi no mūžīgās skriešanas.Un tieši tanī brīdī vulfores rokas viņu saķēra.
-Es tev rādīšu,šītā bēgt prom no saimnieces!Maja,un es tev uzticējos!-
Taču tanī Brīdī Sakuras acis apstājās pie paziņojuma.Izlasīdama to viņa iedomājās Kāds gan muļķis iedomāsies piekrist!Mmm...varbūt ne tikai muļķi...Ai,lai iet,es iešu!Un Pārgalvīgo Domu Vulfore iegāja iekšā pa krodziņa durvīm,iepriekš mācoties no pagātnes kļūdām,piesaitēdama Maju pie neliela krūmiņa.

[Ģitārmeiča]

Lia, gremodama maizītes, parakņājās pie pleciem piestirpinātā lielā somā un izvilka prasīto summu. Te būs. Un paldies, pegass ir ļoti piekusis. Laiena teica un pasniedza septiņas snifas.
Tad viņa atkal ķērās pie ēšanas.

[Maxwels]

Kad ieroči un bruņas bjia nolikti tur, kur tiem jābūt, pie Gilrima, Niri gausā solī devās uz krogu. Rūķa galvā šaudījās dažādas domas: Kādēļ es to daru? Ko man tas dos? - tikai briesmas... Taču viņš jau bija izlēmis un, šķiet, neka sviņu vairs nevarēja apturēt. Pēc vairākām minūtēm, Niri jau bija nonācis pie kroga durvīm. Pie sevis nopūties, viņš devās iekšā. Iegājis iekšā, rūķis ievēroja dažusļaužus, kas, kā likās, kaut ko gaidīja. Nedaudz satraukts, Niri apsēdās pie galda un gaidīja... Gaidīja, kas notiks tālāk, kā arī, vai šeit kāds apkalpo, vai ir pašapkalpošanās.

[rudo lapu vilcēn...]

Atgriezies puisis piegāja pie laumiņas. Par Jūsu pegazu parūpēsies. viņš viegli pasmaidīja. Tad puisis apgriezās un nopētīja zāli, ievērojot nesen ienākušo Niri, viņš devās pie tā.
Labdien kungs. Vai ko vēlēsieties? Vai vienkārši tā pat pasēdēt ienācāt? Varu Jums piedāvāt lielisku miežu alu, vai ābolu sidru., ja vēlaties. viegli palocījis galvu, puisis vērsās pie rūķa.