Dievu naids un dusmas, [C] [PZP] Opcijas

[novemberunge]

Reiz kādu dienu cilvēku ķēniņš Nahārts nolēma uzcelt sev templi.Gaismas Dievi pamatīgi sadusmojās un par sodu atņēma cilvēkiem un citiem brīvajiem ļaudīm viņu skaisto zemi. To padzirdējis Tumsas Dievs nolēma tukšo valsti pievākt sev. Viņš tur uzcēla milzīgas pilsētas un lielu, lielu pili,kur apmetās uz dzīvi. Gaismas Dievi sacēla traci un sākās milzīgs karš starp labo un ļauno...

Pa vidu bija iespiesti nabaga brīvie ļaudis- bez mājām, bez ģimenēm un bez kāda prieka dzīvot. Apkārt mūždien risinājās Dievu kari.

Kādu dienu kāds enģelis nolēma, ka tam jādara gals. Viņš aizlidoja uz dēmonu pilsētu un atrada tur sev domu biedru. Enģelis un dēmons kopā radīja bērnu, tik pilnu ar apslēptu spēku,ka pat vesela enģeļu orda nespētu viņu apturēt.Bet nedomājiet,ka ar to viss beidzās. Tumsas Dievs pamanīja bērnu un pats devās ārā no savas pils, lai bērnu nogalinātu. Tumsas Dievam izdevās nogalināt bērna ķermeni, bet viņa dvēsele paspēja aizbēgt.

Bērna māte ir likusi brīvajiem ļaudīm atrast bērna dvēseli un palaist to brīvībā. Tas nebūs viegli,jo dvēsele izrādās ir paslēpta Pērnu kalna dzīlēs, kur kāju spert neuzdrošinās pat Dievi.

Enģelis Goha ir izvēlējies pāris ļaudis un devis tiem zīmi, ka viņi ir izredzētie,kuriem jāatrod dvēsele.

Mūsu uzdevums ir iet šo tālo ceļu un atrast bērna dvēseli, lai ko tas arī maksātu.

Tātad jūs varat pieteikties uz šo lomu spēli ar PZ, kurā jums jāiesniedz šādas ziņas par savu varoni:

Vārds:
Dzimums:
Rase:
Ģimene:
1 maģiska spēja:
Ierocis:
Dzīvnieks:
Bilde vai tēla izskata apraksts:
Raksturs:
Tēla vēsture:

Es jau iepriekš pasaku, ka man kā GM būs 3 maģiskas spējas, bet nebūs ieroču, jo mans tēls būs grupas tā saucamais "līderis".

Tātad mans tēls:

Vārds: Elaine Roze
Dzimums:sieviete
Rase: burve/mags
Ģimene: Kad Elaine bija maza viņa zaudēja atmiņu, tāpēc neatceras kas ir viņas māte un tēvs.
Maģiskās spējas: Pārvalda ūdeni, lasa domas un prot runāt visās pasaules valodās
Ierocis: nav
Dzīvnieks: Brīnišķigs, sudrabots vienradzis vārdā Terro
Bilde vai tēla izskata apraksts: http://www.jonathonart.com/kau3-x.jpg
Raksturs: maiga,labestīga, bet mēdz arī kļūt strauja,asa un tieša
Tēla vēsture: Neko dižu nav izdarījusi un par viņas ikdienu nav vērts stāstīt. var tikai piebilst, ka viņa ļoti, ļoti mīl visu dzīvo izņmot ļaunumu, kas laikam jau skaitās miris.

Lūk tā! Atgādināšu, ka lai pieteiktos šajā LS jums ir jāsūta man PZ ar tēla aprakstu un tad es jums pateikšu vai jūs varat piedalīties vai ne.

[novemberunge]

Elaine palūkojās apkārt meklēdama vietu kur paslēpties. Viņa debesīs pamanīja pāris harpijas. Nu jau viņa izmisīgi meklēja vietu kur paslēpties. Viņa pamanīja koku ar cauru vidu un aši ieleca tajā nedaudz saplēzdama savu skaisto, zaļo kleitu. Terro nozviedzās un viegli saplūda ar apkārtni.

[LoVe_hAteR]

Raiho viegli ar zobenu raidija uz harpiju kakliem , bet tās viegli smīnot izvairijās un nozuda Kas ! Kā ? Es pat nespēju .. viņš notupās un atspieda galvu pret ceļiem .

[novemberunge]

Viena harpija pielaidās pie Elaines. Viņa ļauni smīnēja. Vācies prom! Elaine nokliedza harpiju valodā,bet harpija tāpat lidinājās pie koka tikai šoreiz smaidīja vēl ļaunāk. Elaine nomērķēja un -šļaks- trāpīja harpijai sejā ar ūdens šalti,ko bija izveidojusi rokās. Harpija sāpēs iekliedzās un palaidās mazlietiņ uz augšu.

[aFēra]

Žanella vērīgi klausījās Raiho un Elaines sarunā. Tad pavērās Raiho. Bāc, kur es jau esmu viņu manījusi? Žanella nodomāja. Tad viņa pavērās uz zirgu, tad uz Elaini un pajautāja: Kas ir? Viņa nesaprašanā palūkojās uz Elaines seju. Tad palūkojās uz mēnesi. Tur bija harpija. Paskrējusi tālāk, viņa vēroja kā Elaine izšauj ūdeni, tad neko negaidījusi izvilka savu dēmonu zobenu un nocirta galvu harpijai. Drīz arī viņas ķermenis, kas bija turpinājis spirināties, nomierinājās. Ielikusi zobenu makstī, pasmaidīja. Mmm... labs sākums. nedaudz uzlidojusi gaisā uzsauca: apskatīšos, kas notiek šaizemē... , tad, pēc vērīgas apskatīšanās apkārt,nolaidās atpakaļ zemē un pajautāja Elainei: Kā tas iespējams, ka harpija zināja, ka mēs esam te? Neizskatījās, ka viņa tikai lidoja garām un mūs pamanīja... Uzmentusi skatienu Raiho, nopūtās. Tas nava labi... pakratījusi noraidoši galvu, uzsēdās kokā un sāka domāt.

[LoVe_hAteR]

Viegli pasmaidijis viņš ar lēcienu bija kokā un nomurmināja Viņas mums kāds uzsūtija .. tikai kas .. to sakot viņš pamanijis uz rokas nelielu skrambu nomurmināja Kas tas ir .. un pielicis otru roku pie skramas aši to sadziedēja jautājoši paskatoties uz meitenēm Nu jums nekas nekaiš ?

[aFēra]

Pum-purum-pum-pum... klusi dungoja Žanella. Viņas domas jau atkal bija aizklejojušas tālu prom pie saviem draugiem, vecākiem, ienaidniekiem... Cik jauki bija tur... es nesīšu šo nastu... es atradīšu dvēseli... Lai kur tā būtu... viņa pie sevis nosolījās. tad paskatījās uz Raiho un iesmējās. Kas tad var notikt, ja šeit klāt esmu es? Bet ja godīgi, tad ar mani viss ir labi. viņa pievērsās Elainei. Viņai bija ziņots, ka šamai ir spējas lasīt domas. Saki, Elaine, kas mums vēl jāgaida? Par to man teikts nav. Žanella ar domām vērsās pret Elaini.

[LoVe_hAteR]

Un kas tad tu izstaro labo enerģiju ? Raiho sapīcis nobubināja un acīm zibsnot paskatijās uz Žanellu Tas ir smieklīgi ! pēkšņi iesaucies viņš lēni uzleca kokā un apsēdies uz zara palika tur sēžam .

[aFēra]

Kāda muša tev iekodusi? sapīkusi nobubināja arī Žanella. Es - staroju? Varbūt dzīvību un savu spēka enerģiju, bet tas nevienam nepalīdz. viņa sapīka vēl vairāk. Tad izdarīja šādu --> <-- kustību un domās sev piebilda: Man šodien veicas... Tad atkal pievērsās Raiho un iedomājās: Pazīstams vārds. Kaut kas pazīstams... Pieķērusi sevi pie nepieklājīgas vērošanas, ieķiķinājās. Tie, kas nav eņģeļi, tiešām ir nedaudz dīvaini.

[earnella]

Kiipey stāvēja uz kraujas malas netālu no šīm būtnēm un skatījās tālumā...
Viņas dzīvei vairāk nav jēgas...
Viss beidzies... Vai arī viņa to tūlīt izbeigs... Daži saka, ka tas ir kā lidot.
Tūlīt... Vēl tikai mirklis.... Nekavēties... tikai nekavcēties...
Kiipey spēra vēl vienu soli tuvāk malai.

Šo rakstu rediģēja Earnella: 07.10.2004 18:06

[LoVe_hAteR]

Raiho pamanija kādu būtni , bet tomēr viņa skatienu aizrāva Žanella Man nekas nav iekodis .. un es neesmu dīvains .. vienā mirklī viņš bija nost no koka , blakus Žanellai Ja gribi zināt te ir pilns pašnāvnieku .

[aFēra]

Mmm... Pašnāvnieki? Žanella apstulba. Cik zinu, tad te neviens nav pašnāvnieks. Ne tu, ne es, ne viņa... Tad viņa pameta apkārt skatu un ieraudzīja, ko Raiho ar to bija domājis. Ak, tā... viņa taisa pašnāvību? Tas nav labi. viņa nosodoši pakratīja galvu. Pacēlusies spārnos viņa pielidoja klāt pašnāvniecei un uzsēdās līdzās Kiipey kājām uz kraujas. Lēni šūpodama kājas, viņa pajautāja: Pašnāvība nav izeja. Tu neizbēgsi no problēmām, ja mirsi. Kādam sāpēs... Padomā par Nāves vēstnešiem. Tiem jau apnicis skraidīt pakaļ tiem, kas nav nāves vērti. Vēl ļaunāk ir ar dzīvības nesējiem. Tie raud. Un ir izraudājuši upes, kuras pārvalda mans tēvs. Tu tiešām gribi mirt, zinot, ka citiem nodari sāpes?...

[LoVe_hAteR]

Raiho noskatijās ka Žanella ir devusies būtni mierināt viegli pēkšņi uzradās neno kurienes uz kraujas un nochuxtēja Ja gribi lec .. tāpat tu nemirsi es par to parūpēšos .. vēljoprojām skatoties Kiipey mugurā viņš novērsās un uzlūkoja Žanellu ar skatienu kas leicināja ''Lai lec . ''

[earnella]

Kiipey pagrieza galvu uz pielidojušo būtņu pusi un bezemocionāli pietupās, lai apsēstos viņām blakus. Kāpēc es kavējos...? Jā, protams. Bet... Kuram īsti sāpēs? Tēvs no manis ir atteicies, māte ir vistālākajā vietā, kur vien var būt, māsa ceļo un nav ar mani sazinājusies jau gadsimtiem, savukārt brālis ir kopā ar tēvu vienmēr un visur... Draugu man nav, pat ja ir bijuši...

[aFēra]

Katrs ir dzīvības nesējs, kam jābūt atbildībai un respektam pret savu dzīvību. Tev ir dzīvības nesēji un auklētāji, kas audzināja tevi, pat, ja tu to nemanīji. Tavs tēvs nav no tevis atteicies. Īsti tēvi tā nedara. Varbūt ārēji jā, bet iekšā... sirdī, viņš noteikti jūt kaut ko pret tevi. Un tā noteikti nav vienkārša pieķeršanās. Vai esi mēģinājusi sameklēt māti, nevis meklēt, kamēr viņa tevi sameklē? Žanella satvēra Kiipey roku un sāka to berzēt, cenšoties tai iedvest siltumu. Tad, uzmetusi skatienu Raiho it kā teica: "Nesaprotu, ko tu dari. Katram ir tiesības." Es būšu tavs draugs, ja vēlies. Kā sakās, nevis tu atrodi draugus, bet draugi atrod tevi.pasmaidījusi, viņa satvēra Kiipey roku stingrāk.

[LoVe_hAteR]

Nu labi , bet ceru tu vairs tā nedarīsi ne ? raiho nopētijis būtni teica un žilbinoši pasmaidijis atgriezās tur kur pirms došanās uz krauju . Iekuŗis ugunskuru viņš pavēroja vai nekur nav ļaunā un uzelpojis uzsauca nu nākat sasildāties .

[novemberunge]

Elaine bija noklausījusies visu domas. Esmu gan es riebīga! Lasu domas visiem, kas pagadās ceļā. Elaine nodomāja un izlīda no koka. Viņa domīgi paskatījās uz savu kleitu un vēlējās, kaut būtu uzvilkusi ko citu. Viņa pārlaida aci visiem un apsēdās. Es nezinu cik vēl jāgaida. Goha man teica, ka nāks tie, kas gribēs. Tie varot būt 2 un var būt pat 20. Elaine paziņoja Žanellai caur domām.

[LoVe_hAteR]

Raiho viegli pasmīnēja un teica Tomēr izrāpies no koka ? viņš nopētot Elaine vēlreiz pasmaidija un pievērsās uguskura kurināšanai .

[Hikari]

Kerija vientiļi gāja pa maigi šalcošo mežu un nopūtās. Viņas priekšnojauta teica, ka Kerijai kas jāatrod, bet viņa nespēja saprast ko tieši meklē...
Tas bija sarežģīti un nesaprotami. Meitene nolēma apsēsties un atslējās pret koku, cerot, ka liktenis, ja gribēs, pats viņu sameklēs. Tā vinā turpināja sēdēt, līdz iemiga...

[aFēra]

Tad, nopūtusies, Žanella atlaida Kiipey roku, jo tā bija jau pietiekami silta. Viņa bija saņēmusi Elaines ziņu. Veseli 20, var būt viņa izbrīnījās. pasmaidījusi Kiipey, viņa aicināja: Nāc, iesim uz uguni. Tev vajadzētu sasildīties... Tad, kaut kas skaļi nobrākšķēja. Žanella satrūkās un piecēlās stāvus. Mmm... aizej tu līdz ugunij, parunā ar Raiho... Njā, Raiho. Tāds ļauns reizē labsirdīgs. Kur, velns es viņu kaut kur jau esmu redzējusi?! Žanella pacēlās spārnos un piesardzīgi lidoja tuvāk vietai, no kuras bija brākšķējis. Pacēlusi dēmonu zobenu, viņa pielidoja tuvāk un... satrūkās. Tur, uz nolauzta zara, saldi gulēja kāda meitene.

[earnella]

Kiipey nopuutaas. Vinjas pretruniigaa rakstura otra, dziiviigaakaa puse bija atmodusies, un meitene zinaaja, ka tagad vairs nenoleeks. Mans teevs ir deemons. Arii es esmu pa daljai deemons. Vinjsh uzskata, ka esmu izveeleejusies nepareizo celju, aizstaavot labo. Kii veel piebilda, bet zinaaja, ka pat vinjai pashai shie vaardi neko nenoziimee.