Paliec sveiks, Harij Poter! Opcijas

[ils]

Bārbala Simsone atskatās uz Potera grāmatu fenomenu: saturs, nobeigums, sērijas veiksme. Šeit fragmenti, viss raksts: laikraksta Diena 2008. gada 18. februāra numurā.

(..) Vairāk nekā divus gadus lielāki un mazāki Harija fani ar aizturētu elpu gaidījuši, lai uzzinātu, kā gan beigsies visu iepriekšējo sešu grāmatu garumā tik dramatiski samežģītais sižets. Vai bijis vērts gaidīt? Ārvalstu lasītāju un kritiķu atsauksmes nav viendabīgas, tomēr, salīdzinot ar pirmajām sērijas grāmatām, Nāves dāvesti liecina, ka sērija ir "pieaugusi" kopā ar to varoņiem un lasītājiem (varbūt arī autori?) – sižets nav kļuvis mazāk spraigs, taču, salīdzinot ar pirmajām, vēl visai bērnišķīgajām sērijas grāmatām, stilā un zemtekstā jūtams garīgs briedums.

Pirmo reizi sastopoties ar Hariju, viņš ir tik vien kā modernā Pelnrušķīte džinsos – līdzaudžu nonievāts un audžuvecāku pazemots bārenis "pieliekamajā zem kāpnēm", kurš negaidīti uzzina, ka ir apveltīts ar burvju spējām, tiek uzņemts līdzāspastāvošas paralēlās pasaules burvestību skolā un tiek iesaistīts globālā cīņā ar pasaules varenāko ļauno burvi – tēls, kurš vienlaikus izraisa līdzjūtību un lasītāja neapzinātu vēlmi piedzīvot "pazemoto un apvainoto" triumfu. Protams, atklājums, ka mūsu pelnrušķītim ir ne tikai fantastiskas spējas, bet arī augstas morālās vērtības – drosme, godīgums un uzticība, mūsu vēlmi identificēties tikai sakāpina – Harijs apziņā izveidojas kā ideāltēls, paraugmodelis. (..)

Autores uzdevums, rakstot sērijas noslēdzošo daļu, nav bijis no vieglajiem – jāatrisina visas samezglotās sižeta līnijas, jāsniedz atbildes uz neskaitāmajām iepriekšējās daļās uzdotajām mīklām, vienlaikus novedot līdz kulminācijai arī aizsāktās nebūt ne vienkāršās filozofiskās domas – par patiesību un ilūziju, nāvi un nemirstību, vardarbību un (ne)pretošanos. Galvenajos vilcienos Roulingai tas ir izdevies, kaut gan atbilst visu lasītāju vēlmēm diez vai ir iespējams. Tik liela atbildības nasta neizbēgami nes līdzi arī trūkumus. Neminot detaļas, lai nesabojātu lasītprieku tiem, kam Nāves dāvestu atklājumi vēl priekšā, jāatzīst, ka grāmatas vidū sižeta temps jūtami noplok, kamēr citviet dažādu sakritību, jaunu maģisku faktu un atklājumu koncentrācija gluži vai liek galvai griezties. (Tas ir saprotami, ja Roulinga nevēlējās rakstīt vēl astoto – paskaidrojošo sējumu.) (..)

Roulingas pasauli piemeklējis līdzīgs liktenis, kā Dž. R. R. Tolkīna Viduszemi un vairāku citu fantāzijas žanra dižgaru pasaules – atraisījušās no autora spalvas, tās uzsākušas pašas savu dzīvi fanu darbības rezultātā – rosīgi darbojas fanu klubi, interneta diskusiju lappuses, top t.s. fanfiction – lasītāju sacerētie turpinājumi, ilustrācijas, datorspēles, gaidām iznākam vēl vismaz divas filmas. Poteromānijai tik drīzs gals nav paredzams.

Šo rakstu rediģēja eyedam: 01.03.2008 06:10

[Fredijs]

Nu tad, ko, jāsaka jau būs Poteram - atā, atā. Man nav pretenziju sarakstīt jaunu HP grāmatu. Bet ir jau tās autortiesības... Es ceru ka Roulinga šo Potermāniju nesataisīs pa jaunu. Nu saprotiet. Harijam un Džinnijai uzbrūk kāds ļaunais burvis. Bērni tiek aizsūtīti pie kāda rada, u.t.t