TN sižets, ..apkopojums Opcijas

[Kamazs]

Kā bija solīts pirms spēles TN2 un arī TN3, ikvienam dalībniekam būs iespēja ietekmēt TN pasauli ar savu tēlu. Tagad nu ir pienācis laikt savilkt visus galus kopā un izskaidrot, kas tad īsti notika šīs spēļu triloģijas laikā un kas - pēc tam. Kā klājās varoņiem un vai kāds no spēlētājiem nav iekļuvis vēsturē.

TN stāsts
Viss sākās aptuveni 20-23 gadus pirms TN2 un TN3 spēļu notikumiem. Ziemeļzemes karalis, valdīja savā ierastajā veidā - ar zemēm un bagātībām uzpērkot ietekmīgos, bet ar zobenu izrēķinoties ar dumpiniekiem. Kāda Ziemeļzemē iekļautā ciema neveiksmei nolemtā sacelšanās tika apslacīta ar veselas ģimenes asinīm, krītot gan tēvam, gan mātei no ziemeļnieku rokas. Kā tas parasti mēdz notikt, bērns izdzīvoja, paslēpies kaktā , bet uz mūžiem viņa sirdī iemājoja neizraujamā naida nezāle. Apņemies atriebt savu vecāku slepkavību šis drīz jau puisis uzcītīgi apguva zobena mākslu. Kā apmāts tas dienu no dienas spodrināja savu zobencīņu prasmi līdz kļuva savā arodā meistars jau puikas gados. Par brīnumbērnu padzirdēja Ziemeļzemes armijas cilvēki un pieņēma bāreni audzināšanā. Pusis uzsāka nebūt ne vieglo dienestu armijā ar lielu apņemšanos un cītīgi mācījās galināšanas mākslu, pamazām iemantodams gan lieliska kareivja, gan uzticama vīra slavu. Un tā, kādu dienu viņš sasniedza savas karjeras virsotni - kļuva par Ziemeļzemes karaļa miesasargu.

Jau trešajā dienā pēc iecelšanas karali atrada mirušu ar vienu, bet dziļu dūriena brūci. Miris bija arī otrais miesasargs un armijas virspavēlnieks, bet puisis bija nozudis.

Viņš piepildīja savu visas dzīves mērķi - atrieba vecākus, bet nevēlēdamies mirt, pameta pili, dodamies kurp acis rāda. Viņam ceļamērķis nebija nekāds, viņš tik klimta, kamēr apkārt jau izjāja ziņneši solot lielas naudas atlīdzībā par karaļa slepkavu. Izvairīdamies no vajātājiem un atlīdzības medniekiem, atmezdams savu veco vārdu un kļūdams par vienkārši Bezvārdi, puisis aizklīda arvien tālāk un tālāk no Ziemeļzemes centrālajiem un civilizētajiem apgabaliem tuvāk pie neapgūtajām un troļļu pārvaldītām zemēm, bet arī tur viņam nebija miera. Beidzot viņš piemetās līdzi kādai karavānai, kas devās uz Noreas ostu šķērsojot bīstamos Troļļu Mežus.

Par Troļļu Mežiem dēvē diezgan šauru un garu purvainu klajumu un mežu strēli, kas nepieder īsti ne pie Ziemeļzemes, ne Troļļu valsts. Daudzus gadus atpakaļ šai vietā norisa lielākā zināmās pasaules sadursme, kad cīnījās troļļi pret ziemeļniekiem, neviena puse neguva uzvaru, tomēr un šī zeme palika likteņa varā kā savdabīga buferzona. Troļļu purvaines ir bagātas ar puurgaal - īpašu purvā vien atrodamu metālu, kas ir ļoti lielā vērtē Ziemeļzemē un citās dienvidu valstīs, bet neviens nespēj to iegūt, jo tā ir Troļļu Valsts un tur klimst briesmīgie melnsviedru briesmoņi - troļļi. Troļļu Meži, savukārt, nav īsti ne troļļu, ne ziemeļnieku valdībā, bet puurgaal tur iraid tik un tā. Līdz ar to šī nelielā zemes strēle ir kā piebāzta ar dažādiem laimes meklētājiem, kas cenšas izvilkt savas dzīves lielo lomu - savākt gana daudz puurgaal un pamest šo neviesmīlīgo zemi. Diemžēl, tik retam izdodas ko savākt un ja arī sanāk, alkatība ņem virsroku. Nemīlīgā zemē izdzīvot ir grūti, jo vairāk tādēļ, ka dzīvnieku te praktiski vairs nav. Vietējie iedzīvotāji pārtiek no troļļiem (kuri arī nepaliek parādā pie iespējas pirmās), taču laimes meklētājiem no Ziemeļzemes tāda barība par šerpu un viņiem neatliek nekas cits,kā kļūt par laupītājiem, no slēpņiem uzbrūkot caurceļojošām karavānām, kuru te netrūkst, jo cauri Troļļu Mežiem ved lielais ceļš uz Norea ostu.

Šādu uzbrukumu un nodevību piedzīvo arī Bezvārdis un karavāna, kurai viņš bija devies līdzi. Lai arī pats krīt no nāvējoša cirtiena, viņš gūst vietējā burvja - Dāsna - palīdzību, kas dāvā vīram "dzīvības pavedienu", kurš garantē nēsātājam pārsteidzošu dzīvelīgumu kamēr vien tas Troļļu Mežos klejo.

Atguvies no šoka Bezvārdis atklāj, ka nav vienīgais izdzīvojušais - tādu pat labvēlību no Dāsna puses izpelnījies arī kāds jauns puselfs Dainis Baltais. Šī vīra stāsts nav pārāk jestrs, tāpat kā Bezvārža - kalpodams kā uzticības persona, Dainis vedis mierizlīguma vēstuli no savas cilts karaļa, taču viltīgu intrigu rezultātā viņš palicis bez vēstules. Nespēdams tādu negodu paciest, viņš pametis visus tuviniekus un devies izsūtījumā ar pirmo karavānu, ko sastapis.

Tad nu abi bēdu brāļi palikuši uz savu roku bīstamā un nedraudzīgā pasaulē. Cīnoties ar apkārtklīstošiem troļļiem un gadījuma laupītājiem, ceļotāji sasniedz ciemu Madara, kur atrod cilvēkus. Tie tomēr visai nomākti un nevēlas neko diži runāt, par palīdzēšanu nemaz nerunājot. Atklājas, ka ciema virsaiša meita ir nolaupīta, bet troļļu varza draud nolīdzināt ciematu līdz ar pamatiem, ja virsaitis nedos savu meitu izprecināt. Lai arī ar mazu interesi, bet tomēr apstākļu spiesti, Bezvārdis un Dainis uzņemas neviena nelūgti risināt šo problēmu, cerot atlīdzībā uz pavadoni, kas varētu aizvest tos līdz Noreas ostai.

Un tā biedri kopīgi pārdzīvo gan mežonīgu troļļu uzbrukumus, gan iepinas šo zemju vareno burvju savstarpējās intrigās, nonākot konfrontācijā ar Ragani, kas kūda troļļus no savas puses. Pateicoties notikumu sakritībai un veiklai rīcībai, Raganis ir spiests apmainīties ar lomām un nu jau viņš ir lūdzējs, kas grib pasargāt savu dzīvību. No Ragaņa izspieduši informāciju, kurš tam ir sagūstījis virsaiša meitu, Bezvārdis un Dainis dodas uz upes Gājas malu, kur uz salas mītot lielais burvis, kuru citādi nedēvē kā par Upmales burvi. Drīz vien atklājas, ka tas nav viegls uzdevums, jo Gājmalas biezokņos čum un mudž no asinskāriem troļļiem, kas nekavējas mesties uzbrukumā. Izkarodami metru pēc metra un pārciezdami dramatiskas briesmas, varoņi tomēr izlaužas līdz kokam, kas pāri ūdenim pārklājies. Viņus tūdaļ ielence troļļi un škietan, ka gals jau iraid klātu. Un sauc tie pēc Upmalas burvja.

Burvis atsaucas un pievalda troļļus, lai varētu iegrimt konversācijā ar abiem drosminiekiem. Tie pieprasa atbrīvot virsaiša meitu, bet burvis aizrāda, ka dotajā situācijā viņi nav pieprasītāju lomā. Notiek asa vārdu apmaiņa pāri ūdens klajam, bet beigās Upmalas burvis piekrīt atlaist meitu tikai ar vienu nosacījumu - sagādāt tam gana daudz puurgaal. Dzīve šai nostūrī tam sen jau līdz kaklam un tāda līmeņa burvim tas ir pazemojums, bet dzīvot tukšā arī nevar..nespējis tikt pie bagātības pats, tas piedāvā Dainim ar Bezvārdi atpirkt meitu uz ko abi itin labprāt piekrīt.

Nez kā tas būtu beidzies, bet nejaušības un pārsteidzīgas ziņkārības labad Upmalas burvis nonāk abu piedzīvojumu meklētāju nagos, neuzmanīgi pamezdams savu savu. Sagrābuši burvi kā ķīlnieku tie ar pārsteigumu konstatē, ka Upmalas burvis nav neviens cits kā....pats ciema virsaitis. Skaidrs, ka meitas laupīšana bija samākslota lieta, lai tikai varētu bīdīt savas intereses. Bezvārdis, jūtot pienākumu, to padara zināmu cieminiekiem un aicina tiem ievēlēt jaunu vecāko un uzsākt jaunu dzīvi, doties prom no šejienes kopā ar viņiem. Saruna un pārliecināšana rit krietnu brīdi, bet nesekmīgi un abi ceļotāji vieni pamet ciemu ar apsolīto pavadoni.

Šeit nav īsti skaidrs, kas notiek ar katru, bet ir zināms, ka aptuveni gadu vēlāk Bezvārdis nebūt nav aizkuģojis projām. Viņš apmaldījies klīst pa mežiem Troļļu Valsts un Ziemeļzemes pievārtē meklējot kaut ko, ko tikai viņš zina. Pēkšņi, kā ierasts, brienot cauri mežam, tas samana kādu aizdomīgu kustību un trokšņus, trennētā karavīra acs uzreiz samana cīniņu un viņš metas palīgā.

Diemžēl, Bezvārdis pie cīņas nonāk par vēlu, tikai lai redzētu kādu vienkāršu tirgotāju nodurtu. Laupītājs, tikko sācis iztīrīt vīra kabatas, metas izmisīgi pretim jaunajam pretiniekam, bet viņš neko nevar iespēt pret labi trennēto un aukstasinīgo kareivi.

Uzvarējis cīņā, Bezvārdis metas pie cirstā tirgotāja, lai sadzirdētu tik tā pēdējo lūgumu - "Nesi ziņu uz Madaras ciemu...Ziemeļzemes vīri..nāk..Troļļu Mežus ņemti..". Ar mirušo vīru uz rokām un smagumu sirdī Bezvārdis neiespēj neko citu kā tikai uzņemties nogādāt šo ziņu, par kuru tirgotājs samaksāja ar dzīvību. Nojauzdams situācijas nopietnību, viņš nekavējoties dodas ceļā, lai arī nezina īsti, kurā virzienā jāiet.

Vairākas dienas uz labu laimi cirzdamies cauri mežam viņš pēkšņi sastop jaunu puisi baltā apmetnī sēžam uz celma. Sasveicinoties puisis aplam savādā balsī apgalvo sevi par varenu burvi esam, kā pierādījumu ceļot burvja amuletu. Būdams skolots šamās zintīs, Bezvārdis uzreiz atpazīst, ka amulets ir Aarengarm jeb ārstēšanas, tam savādi šķiet, ka "burvis" ar to cenšas radīt iespaidu, bet savas šaubas tas noglabā pie sevis un viņi uzsāk ceļu kopā. Neko diži tālu viņi sastop vīru Ziemeļzemes armijas formā, kas ar zobenu draudēdams, pieprasa naudu. Augumā nelielais "burvis" ir gatavs draudētājs aiz Bezvārža muguras, bet abiem klājas plāni, kad no slēpņa izlec vīra pakļautībā esošie troļļi. Šķietan viņam bij kāds burvestību amulets, kas ļāva troļļu prātus vadīt. Nevienlīdzīgā un baisā cīņā Bezvārdis un burvis sakauj pretiniekus un sagrābj vīru, kas izrādās ir dezertieris, par ķīlnieku, lai tas ceļu uz Madarciemu rāda. Tas virzienu norāda un Bezvārdim neatliek nekas cits, kā paklausīt.

Pēc dažām dienām ceļotāji nonāk stāvas kraujas malā, kur dziļā gravā maza upe urdz. Paļaudamies uz jaunatrastā biedra "intuīciju" Bezvārdis apspiež savu nemieru un šaubas un dodas pa upes straumi lejup. Tur pārsteidz viņus varens skats - kā klintī izcirsti stāv milzu vārti, kur kā nezvērrīklē pazūd strauts. Nebūdams drošs, Bezvārdis saminstinās, bet "burvis" droši skubina doties cauri vārtiem.

Otrā pusē mežs pilnīgi savādi izskatās, daudz nemīlīgāks, baisāks, slepeni čuksti, kurus viegli jaukt ar vēja glāstiem. Pat karavīra sirdij šķērmi sametas. Un pašā saspriegtākā brīdī pa kalnu taku ejot no biezokņa milzu ērms izlec. Tam galvas vietā grozs un pats tas milzu augumā ar resnum resnu koka bozi. Neradījums gāž pirmo zvēlienu pa ceļotājiem, bet "burvis" paslēpies aiz Bezvārža, kas ar savu plato zobinu nobloķēt grib zvelni. Liels viņa pārsteigums, kad trieciens pamet turpat vai gaisā šo. Redzēdams biedra nelāgo likteni, "burvis' metas bēgt uz savu roku, kam groza galva nikni seko.

Pa tamam laikam atguvies no blieziena, Bezvārdis metas draugam talkā un uzsāk nevienlīdzīgu un bīstamu cīņu. Katrs zvēliens ir kā cetri, vīrs tik tikko asmeni valda. Cirtiens pēc cirtiena nobirst pār grozgalvi, bet tas tos pat liekas nemana. Bet tad, veikls mānīšanas gājiens no "burvja" puses, ko piebeidz Bezvārdis ar cirtienu no mugurpuses un briesmu nezvērs pazūd aizā. Ceļotāji, lieki negaidot, metas prom cik naski spēj.

Te gan apraujas stāsts par Bezvārdi un viņa biedru Burvi. Tik zināms, ka nākamreiz par Bezvārdi jau dzirdam Madarciemā, kur nonācis tas beidzot. Tik sastapis tas nesapratni un neinteresētību no ciema puses, jo nekas tur nav mainījies uz labu - troļļi kā parasti ik vakarus uzbrūk un izkauj ,dedzina un laupa. Un vecais burvis joprojām virsaiša lomā. Pavisam nikns palikdamies Bezvārdis aicina uz cīņu, bet, kad neviens neatsaucas, nozvērējas stāvēt sardzē viens un kaut mirt par svešo ciemu.

Bet kad pienāk vakars un troļļu varza ielenc Madaru, pie place blakus tam nostājas jau ne vīrs, ne divi, bet veseli pieci un vairāk. Galu galā viss ciems sastājas pret iebrukumu un saulrietcīņa izvēršas nežēlīga un gara. Nāk desmitiem troļļu, seko cirtiens pēc cirtiena, bet Bezvārdis ne soli neatkāpjas un griež trolli pēc troļļa. Beigu beigās uzvara ir ciema rokās, bet Bezvārdim nav gana, tas metas vajāt pašu karakungu un ienirst renegātu bandā. To kritušu jau skata, bet beigu beigās nāk tas nesdams karakunga galvu.

Pēc varenās cīņas, kurā, kā stāsta cieminieki, tas cīnījies ar milzu nolauztu zobenu, Bezvārdis kļūst ciemā godāts. Upmalas burvis, neapmierināts ar jauno ciematnieku garu, pamet ciemu un pārceļas uz salu. Bet Bezvārdim ienaidnieku netrūkst vēl šai galā - reiz kādu dienu saņem tas aicinājumu pie Ragaņa ierasties un par ciematnieku-troļļu attiecībām runāt. Tas neveikls slazds izrādās, jo Raganis to sagaida ar troļļu bandu un nolādētu zobinu, lai pieliktu punktu varoņa gaitām. Pārliecību Raganim dod viņa nemirstības lāsts, ko saņēmis no sievas savas, to nevar mirstīgs zobens skart. Liels viņa pārsteigums, kad izmisīgā cīņā turpat vai kritis, Bezvārdis ietriec nolauzto zobinu Raganim sānā un mirst tas.

Bet atgriezās ciemā Bezvārdis drūms, ne runāt tas gribēja ne smieties. Tumšāks palicis bija. Bet cieminiekiem cienīja to un godināja.

Pa tam laikam Upmalas burvis pikts par to, ka padzīts no ciema, savas burvju spējas lietā lika un noplūda Madaras ciems, iegrimstot paša ezera vidū. Madarieši nikni pēc pūķa, Bezvārža vadībā metās pie Upmaļa. Tas, jauzdams briesmas un bīdams varenā Ragaņkāvēja Bezvārža zobina, laicīgi pameta salu. Dusmīgi bija madarieši nerazdami burvi, un nolēma apmesties pie salas to gaidīt un jaunu nometni taisīt. Tur atklāja viņi dīvainu vīru, kas škietan kāds aptracis priesteris vai zintnieks bija. Uzvedās dīvaini, bet šķita ciemata vecākā cienīgs un tāds arī kļuva. Tik necieta tas svešļaudis, kas ieklīda ciemā arvien biežāk.

Citādi dzīve ritēja kā ierasti madariešiem tā rita, atkāvās no troļļiem ik brīdi, kas nelika mieru ne stundu līdz savādus ceļiniekus satika tie. Tur divi neredzētās plātņu bruņās tērpti vīri lieliem zobeniem bij, tie apmetās ciemā uz dzīvi. Netika Volodjam šie vīri un neba bez iemesla, jo vienu brīdi tie apmeta ādu uz rinki un izkāva novārtā pamestu ciemu, savāca ēdienu un aizmetās prom. Uhhh, kā niknojās ciemsn un jo vairāk svešiniekus nīst sāka.

Ritēja laiks un mainījās lietas, Upmalas burvis vēlreiz tos noplūdināja aiz niknuma par atņemto salu, tad nospļāvās un pameta šos krastus. Dāsns, kas pametis Troļļu Mežus, atgriezās beidzot un atjaunoja savu orderni vietā, ko dēvē par Prizdu. UN tieši laikā, jo turpat netālu ievācās Mirušo karalis ar vārdu ko izrunāt grūti. Dāsns un Mirušo ķēniņš seni naidnieki bija, abi centās viens otram cilvēkus nogrābt. Tā nu intrigas abi tie pina, Dāsns pat pamanījās vareno zizli no Ashuraka nozagt, to galu galā izdzīvojot no šīm zemēm.

Savus ceļus un intereses bīdīja, gāja Dāsna izpalīgs - "eņģelis" radījums varenām spējām, kas piesaukts Dāsnam palīdzēt cīņā par labo. Tā vietā šis ņēmās kūdīt grupu pret grupu un viltīgas intrigas vija, ko vietējie vēl ilgi pieminēja.

Jauzdami briesmas no pārējiem visiem, laupītāji sametās vienkopus barā, pieņēma noklīdušus ieceļotājus no Ziemeļzemes un nocietināja apmetni savu. Pie tiem nonāca savāds vīrs, kas rādījāc līdzīgs Volodjam - arī šis sludināja ticību savu. Tik atšķirībā no Volodjas, šis vīrs patiesi arī nodevās sludināšanai un aizrāva daudzus jau daudzus. Kā stāsta, tas meklējis gredzenu, bet neatrada nekad. Tā vietā viņš atrada biedrus.

Kā baisi rēgi pa Troļļu Mežiem klīda bālseju vīri, kas smagās jo smagās bruņās bij' krauti un iedvesa šausmas ikvienam ko satika. Nostāsti par ziemeļniekiem vai ļaunatminīgiem spokiem izklīda pa zemi, neviens neprata, kas tie tādi, no kurienes nāk, kurp iet un ko grib.

To patieso stāstu neviens neizzināja, bet sākās viss jau (TN2 laikā) krietni iepriekš. Kā stāstījis tirgotājs, ieradās vīri, smagi bruņota Ziemeļzemes armija, tie izsūtīja pa priekšu nelielu grupu izvietoties ciemā un sagatavot vietu sūtnim - TroļļUMežu jaunajam gubernatoram. Jel nezināja tie, ka nākošā naktī uz rītu tiem uzbruks troļļi. Cīņa bija briesmīga, asa un strauja, krita turpat vai ikviens abā pusē. Vaidošie kareivji lēnām apklusa purvā...bet nemira tie, jo gadījās blakus puurgaala rūdai. Šis metāls jau izsenis slavens ar to, ka samaitā prātu tas, apmelno šo. Tā vairāki vīri aizmirsa, kas tie tādi bij' un iesāka klīst pa Troļļu Mežiem kā bālseju spoki, smagām bruņām čīkstot un kraucot, zobeniem šķindot un garajiem baltajiem matu pavedieniem plīvojot. Šķiet klimst tie apkārt kā rēgi joprojām, ne dzīvi ne miruši, bez atmiņu sloga.

Tai pašā laikā no Troļļu Valsts dziļumiem pienāca ziņa, ka cilvēki šai zemē par daudz jau ira un pietiek tiem slaktēt nevainīgās troļļu ģimenes, jādara gals. To uzņēmās paveikt vietējā gabala karakungs, tas sapulcināja vasaļu armiju un apmetās Troļļu kalnos uz dzīvi, no kurienes uzsāka karagājienus šerpus un drošos pāri visiem Troļļu Mežiem. Cīņa par kuru vēl paaudzes stāstīs norisa dienvidū gaišā, kad sastapās troļļi ar madariešiem un apmātiem, kas tikko izkāvuši savus senos naidniekos laupītājus bija. Bija varena cīņa, lai gan ne vienīgā tolaik. Ik brīdi troļļi iebruka ciemā, izkaujot vīrus un sievas. Ciema vīri un sievas drosmīgi cirtās kā prata, pat šamanis pamanījās uzvarēt briesmīgāko trolli pēc skata. Par to vēl bērnu bērni stāstīja tālāk, kā šamanis varenu Rinkusaarg uzmetis, liesmojošu zobinu pacēlis un trollam spalvas ugunī svīlis. Tās arī pirmās reizes, kad troļļi pieminēti lietojam "savādu ierīci, pēc skata kā loks, bet spēcīgi šauj un kož kā nelabs jods".

Bij' Bezvārdis pazudis nu jau mēnesi, tas nebija manīts līdz viendien kāds bija redzējis to akurāt otrā TroļļMežu galā. Savācās ciems, lai izvirzītu varoņus, kas doto ar Bezvārdi runāt un laikam jau viņam palīdzēt, jo uzvedība šam dīvaina bij. Tie paši neatgriezās, tos atrada beigtus. Acīmredzami satikuši Bezvārdi tie bij. Sabijās cieminieki, ka spēcīgākais aizstāvis par ļaunāko biedu palicis..bet nezināja, ko iesākt. Tad tas paslīdēja vienreiz garām ciemam, jau otrā reizē ciems nolēma rīkoties - vai tiešām viss ciems vienu vīru nogāzt nevarēs? Tie ielence Bezvārdi, kas plandošā, skrandušā daudzcīņu postītā melnā apmetnī tinās, starp viņiem bija pats ciema virsaitis viņa biedrs, abi spožās plātbruņās tērpti, gariem un spaidīgiem zobiniem. Neviens nešaubījās, ka ja Bezvārdi labot nevarēs, vismaz nokaut to varēs. Bet iznāca savādāk - ielenktais Bezvārdis saulrieta vējā apmetnim plandot, izvilka azotes milzu zobenu pērkonam grandot. Un atsprāga ciems visi kā viens, jo zobins nedabiski zilā gaismā laistījās un garumā bij tas kā prieds. Bet nebijās ciema virsaitis un viņa biedrs, tie drosmīgi, bet muļķīgi uzsāka cīņu. Vēziens pēc vēziena, šķīda bruņas un izsprāga asins, Bezvārdis nolika vienu, piebeidza otru. Ciems sabēga kur kurais un Bezvārdis aizslīga turpināt ceļu.

Kas notika ar pirms tam lādzīgo puisi, kas izglāba ciemu un tik daudz laba darīj? Saknes tam visam bij' viņa sirdī, ko saindējis bij' naids. Tas izlēja karaļa asini atriebē un uz laikiem tas palika dzelts. Ne nakti tas miera nezina, ne dienu, tas klimta kā rēgs visu šo laiku. Atriebis dzimtu tas bija ziedojis sevi. Izpirkdams vainu, tas bija karojis gandrīz viens pret troļļiem un uzvarējis, bet cīņā ar Ragani tas to nogalējis un pārņēmis Ragaņa sievas lāstu uz sevi. Tas lāsts to padara neprātīgu un cilvēkam svešu aizēnojot visu labo un gaišo, bet pastiprinot naidu un tumsu.Tas pameta ciemu un turpina klīst kā ļauns rēgs pa Troļļu Mežiem.

Ar ciemu nelāgas lietas turpināja notikt, to pameta sievieši ieskaitot virsaiša meitu. Tā nonāca otrā zemes malā, pie TroļļKalniem un tapa par pustrolli pārvērsta. Ciems atgruva atpakaļ turpat, kur bija bijis līdz šim - nožēlojams, sagrauts un puspamests.

Bet troļļi še spēlēja galveno lomu, to varenie karagājieni noslaucīja apmetni pēc apmetnes, no tiem bijās visi, pat apmātie vairījās cīņas. Cilvēki stāsta par troļļu upi, kas pār kalniem kā čūska karagājienā locījusies un redzama bijuse jau vai no tālienes. Karakungs izcīnīja uzvaru pēc uzvaras un nostiprināja melnsviedraiņu varu šai zemē, piespiežoties pie pašas Gājas, ieņemot zemi, kas agrāk tiem nebij. Otrā Gājkrastā jau Ziemeļzeme iraid.

Vēl vairāk, izpildot vairākus svarīgus rituālus, troļļu šamanis izsauca nelaimes Ziemeļzemē vienu pēc otras, tās bija zemestrīces, plūdi, ugunsgrēki un satrakoti dzīvnieku pūļi. Viena pēc otras vairākas lielās Ziemeļzemes pilsētas cieta un varenā impērija sarāvās kā no sāpīga dūriena, atvelkot armiju no robežām nemieru valdīšanai sagrautām pilsētām.

Un tā, jauna ēra sākās Troļļu Mežos, pēc daudzajiem gadiem kas pagājuši kopš varenās Ziemeļzemes un Troļļu Valsts cīņas šai zemē, kad palika cīņa neizšķirta, troļļi to tomēr tikko ieņēma svinot uzvaru savu. Sagrābjot ciemus, pakļaujot zemes tie ievadīja jaunu laiku sākumu Troļļu Mežu zemēs.

Madara
Ciems bija pirmais, kas sajuta troļļu ekspansiju - līdz šim limitētā troļļu straume kļuva aizvien spēcīgāka un tie, kas negāja bojā pirmajās cīņās, kļuva par troļļkungu vasaļiem jeb drīzāk par vergiem. Iekšējo nesakaņu plosīts un zaudējis vienotību un līderus, Madaras ciems nonāca pilnīgā troļļu varā itin drīz.

Bezvārdis
Tā arī ne atlaba, ne tika novākts, tas palika klimstam pa Troļļu Mežiem vai citur.

Laupītāji/ieceļotāji
Nonāca tādā pat situācijā kā Madaras ciems, bet tā kā viņu apmetne atrodās vistuvāk upei, daudzi pārbēg uz Ziemeļzemi nesdami līdzi sev jauno Haļavas ticību, kas iemantoja arvien lielāku un lielāku popularitāti atsevišķu Ziemeļzemes un Troļļu Valats pierobežas ciemu vidū.

Apmātie
Kopš troļļi pārņēma šo zemi, tie droši vien ir ieslīguši nebeidzamās gadījuma cīņās ar saviem mūžseniem naidniekiem. Turpina klīst pa zemēm kā rēgi, to noslēpums nav atklāts un droši, ka nekad arī netiks.

Dāsns
Veiksmīgi nostiprināja savu ietekmi zemē, bet nācās dalīties ar troļļiem, kas ienāca. Par laimi, jau pirms tam starp troļļiem un Dāsnu bija izveidojušās labas attiecības, turpmāk Dāsns bija liels atbalsts troļļu pakļautībā nonākušiem cilvēkiem, iespēju robežās uzlabojot viņu stāvokli.

Mirušo Karalis
Apvainojies par nozagto zizli un troļļu ekspansiju, pameta zemi, lai dotos citur.

Haļavas priestera gredzens
Joprojām nav atrasts un var tikai minēt, kur tas atrodas. Katrā ziņā, sekas tam nelāgas, jo dienvidu mācība Haļava vairs jaunus sludinātājus iecelt bez gredzena nevar. Tuvāko gadu laikā esošie sludinātāji kļūst par ļoti, ļoti svarīgām personām, jo viņi ir neatjaunojams resurss mācībai. Valda liels satraukums vadošo aprindu vidū, katram jau esošam sludinātājam piekomandēta rūpīga apsardze..citas mācības, reliģijas spiežas izmantot Haļavas mācības problēmas, lai kļūtu dominējošās.

[Raine]

Pēc šī saturīgā vēstures izklāsta man vismaz pieleca kādā ellē rakā troļīem bija jāpilda tie kvesti.
Kā arī apjausma par grozgalvja patieso būtību un to, ka ir jādara kkas labāks par ciema šamaņa noindēšanas mēģinājumu un nodevīgu pārmešanos no apmātajiem pie troļļiem lai iekļutu vēsturē.

Šo rakstu rediģēja Raine: 06.03.2005 11:28

[Kamazs]

Lai cik garš tas neizskatītos, tomēr diezgan lakonisks ir šis atstāsts, tāpēc, ja palicis kaut kas neskaidrs joprojām, droši var jautāt šeit, jo triloģija ir noslēgusies un nekādi noslēpumi netiek saglabāti - var uzzināt par visu, kas notika, ja vien es pats to zināšu:). Tāpat arī var painteresēties, kas notika ar jūsu tēlu.

Tiem, kas nepiedalījās TroļļuNakšu sērijas spēlēs, paskaidrošu, ka šis viss teksts ir "reālu" notikumu atspoguļojums vai no spēles vai spēlētāju leģendām. Te ir izskaidroti gan spēļu, gan filmiņu notikumi. Piemēram, pirmā TN filmiņa ir par to, kā Bezvārdis uzņemas aizgādāt ziņu uz Madarciemu, otrā - kur parādās dezertieris ar trim troļļiem (un ko nevarēja saprast no filmiņas vien). Utt..

Ceru, ka nu jums ir radies priekšstats, par kādu ieiešanu vēsturē var runāt TN sērijas spēlēs. Nav karavīrs, kas būtu izpelnījies dižu slavu, vienīgais, kas kaut cik nonāca līdz vēsturiskas personas līmenim ir Berloga tēls (Miķelis), kas neatguva gredzenu,lai arī tas te pat vien arī bija, tā izraisot nopietnas sekas visā pasaulē. Haļavas ticības izplatīšanās tuvāko gadu laikā Ziemeļzemes ziemeļdaļā arī ir viņa panākums.

Kopumā sērijas uzvarētāji ir troļļi, lai gan iznākums tikpat labi varēja būt arī pilnīgi citāds. Pārliecinošā darbība TN3 laikā arī noveda pie troļļu invāzijas Troļļu Mežos (dīvaini skan, ne?), savukārt vairāku spēlētāju neierašanās būtiski pagrieza notikumus citā virzienā. Līdz ar to, TN ir spēle, kur jūs ietekmējat sižetu pat neierodoties:D.

[Kedriks]

Hmmm...varbūt šitais plašais apkopojums liks beidzot arī man izkasīties un davest līdz galam visu to, ko biju apkopojis pēc SLS III, kas noticis ar nabaga spēlētājiem un ko viņi sastrādājuši. Tur vispār tīri jautras lietas kopumā bija notikušas. Pasaules globālie notikumi gan ietekmēti netika, bet daža vietēja mēroga kataklizma gan bija pietuvinājusies

[aivvv/troll drea...]

itkaa jau tiiri izsmellossi utt bet vienu gan varu teikt ka ee trolli tomeer nobiidiiti galiigi otrajaa plaanaa un it sevisskki trollu sabiedriskaa darbiiba ja neskait piemineeto vienossanos ar daasnu
mees vedaam intrigaas jau otrajaa speelee (yume=kkirssi)
un ir viena klluuda kluuda ir par laupiitaajiem.... es jau gan saprotu ka tu gatavo hallavas ticiibuu kaa kautko traki noziimiigu un pareizi jau vien ir bet ee varbuut teiksim taa ka trolli izdzina tikai hallavas ticiibas maaciitaajus bet paareejie laupiitaaji tika viaraak vai mazaak saglabaati jo mums bija ar vinniem miera liigusm
ja neskait to ka es novaacu hallavas priesteri un veel paris ko vareetu nnemt un uzsktiit par vinna piekriteejiem un taadeell vinni vareetu buut aizbeegusii
taapat ir veel virkne leggendaaru teelu ko vajadzeetu iekllaut jopar vinniem tiessam klisit leggendas quintu kaa personu kas savaacis visvairaak purgaala trollu zemees un teissaam laimiigi no vinnaam aizcellojs
mazo laupiitaaju kas kliist pa trollu zemeem un zina stastiti kur uudens atrodams
ciema ssamani ko nekad neviens nav pievareet speejis
pirmo laupiitaaju yumi kas sleedza savieniibu ar trolliem
ciema vecaakaas meitas gaitas (jau tressajaa speelee)
labaako trllu karotaaju kasiiti kas ir vieteejasi ciinas vadiitaajs
godiigi sakot vareetu piemineet arii trollu ssamani
tad to dzzzeku kam neatcerso vaardu vet no ciematniekime vinnam taas spiidiigas brunnas bija kurss tressajaa dalla apkaava smuku barinu trollu un ciinijaas divkaujaa ar vienu no izlases trolliem....
vajadzeetu piemineet arii sizzeta pavedienus kas notika peec otraas speeles ar trolliem.....
jo trollu ssamansi ar karaviiru vadiitaaju bija uz ieksszemi ssamanis nodeva savu braali maaciibaa karaviirs sanneema kaartiigus papildspeekus un paliigaa veel naaca iipassi speeciigs ssamanis no trollu zemeem kurss vadiija ziemellzemes graussanu un tikai sso aspekltu deell trolli speeja paarnnemt kontrolee trollu zemes

uz ko esjuutu iespeejams ka naakamajaa speelee bbuus ciitiigaaks uzsvars...

gan jau ka arii es veel piemirsubet ssito leggendu nevajadzeetu iisu vinnu manuprat jaapapildina ar lielaako dallu teelu un notikumu aprakstu.....

[Kamazs]

Jā, aivvv, tiesa, es nepieminēju ne vareno laupītāju Kvintu, ne daudzus citus, kurus būtu vajadzējis pieminēt. Tas tādēļ, ka tāds nebija šī pavediena mērķis. Šis pavediens ir domāts vispārējām un globālām tendencēm, lai arī neviens nešaubās, ka Kāsītis bija baisais troļļu karotājs, neko TĀDU jau jams neizdarīja, lai paliktu tik nozīmīgs un slavens, ka par jamo zinātu abus Gājai. Tas pats par Yumi, mazo laupītāju un citiem. Tam vispār bija domāts pavediens "TN3 stāsti", kur speeleetaaji vareeja pastaastiit savus piedziivojumus; šeit tomēr ir tas "lielais" un globālais sižets, vēsture kādu to redzēs nākamās paaudzes.

Bet, ja kāds interesējas, kas notika tieši ar viņa tēlu, lūdzu, dodiet šeit ziņu un uzzināsiet.

[soirvakt]

nu principa ar to mirusa karala zizli to jau vins atdabuja atpakal jo troli to nospera dasnam un atnesa miruso karalim

un ja es gribu uzinat kas notika ar manu telu

[Niamh]

Ak, vai, ak, vai..Jauks stāsts Man jau patīk, ka es vispirms piedalos (turklāt tikai 3šajās) un tikai tad kaut ko uzzinu par TN pasauli un tās vēsturi.Īpaši man patikās Grozgalvja parādīšanās un pazušana, puktīgais Upmalas burvis un mūsu pašu Haļavietis

Laikam lieki jautāt par manu tēlu (par to vēl vecmāmiņas saviem mazbērniem stāstīja - ''tas trakais meitietis, kas aukstuma nepazina un ar laupītajiem biedrojās'')

[aivvv/troll drea...]

labi jau labi peace bet trollu celojums uz ieksszemi ir/bija buutisks un ee qvintu vienalga vareeja mineet kaa vienu no sasodiiti retajiem kas atgriezzas atpakall jo ja neviens neatgriestos citi arii viaraak turp nedotos ... taraa

[Kamazs]

Pēdējais posts ir pilnīgi pareizs, aivvv, es tiešām piemirsu Kvintu:), lai gan vajadzēja pieminēt. Tāpat arī ceļojumu. Es ceru, ka tu varēsi paeditēt pirmo postu ievietojot tajā zemāk atrodamo tekstu:

[Kamazs]

Līdztekus nostāstiem par baltsejas apmātajiem, tiek pieminēts kāds vīrs ko citādāk kā par Kvintu nedēvē. Viņš ir cēlies no tullu cilts, kas mīt uz dienvidiem no Ziemeļzemes, šī tauta jau ir izsenis kara stāvoklī ar ziemeļniekiem, tamdēļ Kvintam nebūt nebija droši dzīvoties pa Ziemeļzemi, kur viņš kaut kā bija nonācis..galu galā viņš, bēgdams no vajātājiem, nonāca TroļļuMežos un apmetās šeit, lieliski pielāgojoties videi un parādot pārsteidzošas izdzīvošanas spējas pat mežonīgajos Troļļu Mežos. Vēl vairāk, pateicoties savai kareivja disciplīnai un prasmēm, viņš savāca arī daudz jo daudz puurgaala un nekrita alkatībā...diemžēl, viņš nezināja par metāla neveselīgo ietekmi un prātu un...drīz tas viņu izmainīja. Viņš aizmirsa savu pagātni un par visu viņa dzīvi kļuva tikai vairs neizskaidrojamais, bet spēcīgais naids..par Kvintu vairs nekas nav dzirdēts, ja neskaita to, ka stāsta, ka pie viņa pulcējušies apmātie, acīmredzot metāla pievilkti, jo laupītājs sev bija savācis milzīgus jo milzīgus puurgaala krājumus vienuviet.

Par to ātri izplatījās leģendas un nostāsti - lūk esot tāda vieta, kur puurgaal guļ kaudzēm, tikai to apsargā baltseju rēgi un pats Kvints. Stāsta, ka ja miglainā rītā iziet no Madaras ciema un skatās Troļļu Kalnu virzienā, starp Prizdi un Ragaņa 3 priedēm var redzēt melnbruņās tērptu vīru, kas klīst apkārt. Tas ir Kvints un viņš apsargā savas bagātības.

Savukārt par troļļiem stāsts ir nedaudz garāks nekā tas minēts augstāk. Pēc Bezvārža ierašanās un varenās kaujas pret troļļiem, pareizāk, veselas sērijas varenu kauju, ko ievadīja Bezvārža Lielslaktiņš, troļļi piepeši saprata, ka tie vairs nav vecie flegmatiskie ciematnieki, bet jau cita veida cilts, ar daudz lielāku pašapziņu un mēŗķtiecību kā arī tīri praktisku spēku. Piedzīvojuši vairākas nepatīkamas sakāves, tie nosūtīja satraucošās ziņas uz iekšzemi, kuras aiznesa pats vietējo troļļu šamanis (pazīstama persona, jāsaka). Vietējā apgabala apsaimniekotājs, karakungs uzņēmās nokārtot šo lietu un savāca uzticamu un spēcīgu karadraudzi, kas galu galā palīdzēja nostiprināties šajās zemēs troļļiem galīgi un pavisam. Līdz ar karadraudzi no iekšzemes varenajām pilsētām un universitātēm, atceļoja ļoti spēcīgs un varens troļļu šamanis (nr.2), kas ieradās kā incognito un lielā slepenībā īstenot kādu ļoti spēcīgu rituālu, kas sastāv no septiņām daļām. Diemžēl vai par laimi, īstenotas tika tikai 4 vai 3 daļas, kas tomēr bija pietiekami, lai izsauktu vairākas katastrofas Ziemeļzemē un krietni paplucināt impērijas stāvokli un spēku.

[Kamazs]

Jā, nu ok, ar nokavēšanos, bet tomēr -

MK (Mortal Kombat aka MiniKaza)
Troļļu skaits arvien pieauga un pieauga un, lai gan laupītāj-ieceļotājiem bija visai draudzīgas attiecības ar troļļiem nodibinājušās, un viņi baudīja relatīvu drošību kamēr Madaras ciems bezcerīgi mēģināja atkauties no nebeidzamajiem uzbrukumiem. Lai arī priecādamies par ciematnieku likstām, daži no laupītājiem tomēr nejutās droši par savu nākotni un izlēma labāk riskēt atgriezties Ziemeļzemē, nekā palikt šeit, kur uguns zem kājām sāk svilt.
Neviens gan īsti nemāk pateikt, kas notika ar MK, pēc dažu stāstītā, viņa aizbēga, pēc citu - palika un pieredzēja "troļļu nodevību" jeb parasto impulsīvo un neuzticamo dabu - kaut kādu minimālu iemeslu dēļ saķīvējušies ar laupītājiem, troļļi tos vienkāŗsi nonesa.

Soirvakt
Atalgojot par lielisko dienestu, troļļu karakungs visiem savas pamat-karadraudzes kareivjiem piešķīra kādus labumus un priekšrocības - vienam Madaras ciemu, citu iecēla par mazkarakungu (tādu kā vienības kapteini), citam iedeva spēcīgas bruņas, kādam skaistu troll-meiču. Arī soirvakt - TroļļuMeža kauju sens veterāns - bešā nepalika un kļuva par mazkarakungu un vēlāk veselas troļļu "ligzdas"(administratīvā vienība, ciems būtībā) pārvaldītāju ar savu nelielu karadraudzi, ar kuru regulāri devās sirot.

[Raine]

Kamaz - es arī vēlētos uzzināt par savu tēlu.

[tupenis]

es arī
kas tad īsti notika ar laupītāju šamani, puselfu Denvalu, vienīgo no laupītājiem kas bija pilnīgs pacifists un svēts Dāsna piekritējs (arī ts kas palīdzēja Dāsna enģelim nozakt mirušo tētiņa zizli )