Pavediena drukājamā versija
Klikšķini šeit, lai skatītu šo pavedienu sākotnējā formātā.
Kurbijkurne forums _ Arhīvs NK _ Raudas un smiekli.
Iesūtīja: Piektdienas mīlestība. ; laiks: 20.12.2006 19:33
Dažreiz, kad mans mazais brālītis raud, [arī kāds cits bērniņš] man ir bail ieiet tajā istaabā, jo sajūta, ka notiks kaut kas slikts, vai es redzēšu kaut ko sliktu.
Ļoti.
Eju tikai pēc ilgas sasprinddzināšanās un apziņas, ka tad būs vēl sliktāk [ja es neiešu].
Bet man ir ļoti bail.
Bet ar smiekliem es nevaru saprast. Dažreiz ir tā, ka cilvēks ļoti smejās, bet sajūta ir tāda, ka tur apakšā ir kaut kas ļauns. Un šausminoš. Jo ūpaši, ja es ieskatos cilvēkam acīm.
Ui.
Kā ar Tevi?
Iesūtīja: Eriette ; laiks: 20.12.2006 20:06
Ar mani pavisam savādāk. Es nekad neesmu spējusi saprast, ko visi redz acīs un runā - ,,Acis ir dvēseles spogulis". Es tajās neko neredzu. Man vairāk ir tāda instinktīva jušana - vienkārši gribas bēgt prom no tā cilvēka, tālu tālu, jo zinu, ka nevēl viņš man labu.
un no mazu bērnu raudām man nav bail. ar bērnu jāpaspēlējās un parasti tad viņš būs atkal priecīgs.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 20.12.2006 20:09
Man šķiet, ka Tu baidies ne no raudām, bet no tā, ka raudām var būt iemesls, kad tu nezināsi, ko darīt, lai raudošo nomierinātu. No tās sajūtas gan gribas bēgt projām!
Par to, ka var pateikt, kāpēc cilvēks smejas. Jā, var just. Ir jābūt izcilam aktierim, lai otrs cilvēks nejustu, kāpēc smejies.
Iesūtīja: zūm. ; laiks: 20.12.2006 20:26
man ir vajāšanas mānija. vienmēr liekas, ka mani kāds novēro [nu, labi dažkārt tā tiešām ir].
un man nepatīk skatīties cilvēkiem acīs. jūtos pat neērti. bet no otras puses, skatīties apkārt ar nē. tas liek domāt, ka es nesaku taisnību.
nu, pie maziem bērniem, kad viņi raud es vnk nespēju pieiet. nemāku nedz žēlot, nekā. liekas, es viņu vēl vairāk saraudināšu. kaut kā.
nu nez. par smiekliem.. es atpazīstu, kad smejas ļauni un kad nē. zemtekstu, tā teikt, var viegli manīt.
Iesūtīja: Devils*Little*Sister ; laiks: 20.12.2006 22:06
No mazu bērnu raudām nav bail. 
[Nu, tādā nozīmē, kā Piektdienas Mīlestībai.] Man drīzāk tās ne visai patīk.
Bet smiekli ir jocīga padarīšana. Ļoti. It sevišķi tad, kad mēs [es un Piektdienas Mīlestība] smejamies un pavisam vienādi ievelkam elpu.
Tas tā. Pirmais, kas iešāvā prātā. 
Un, jā. Ļauni smiekli nav patīkami....
Iesūtīja: pink cat ; laiks: 20.12.2006 22:10
no mazu bērnu raudāšanas man patiešām nav bail. Drīzāk jau ja tas ir kāds pazīstams bērns, tad gribas viņu mierināt..njā.
No smiekliem arī noteikti nē..un ļaunus smieklus es pat īsti neatceros kad pēdējo reizi esmu dzirdējusi.noteikti diezgan sen..parasti sabiedrībā kurā es atrodos nemēdz smieties ļauni,ja nu vienīgi ākstoties
Iesūtīja: Hēbe ; laiks: 25.12.2006 01:04
Mani uztrauc,ja bērns sāk raudāt,bet es ar visādām viltībām un labiem vārdiem nevilcinoties cenšos viņam uzlabot omu.
Par smiešanos...man ir paziņa,kas pietēlo smiešanos,tas var kļūt kaitinoši,bet godīgsakot man ir vienalga,ja cilvēkam tāda pietēlošana liekas o.k.tad es to pieņemu.
Iesūtīja: negative ; laiks: 30.12.2006 14:19
mani parasti pārņem uztraukums, kad kāds mazs bērns sāk raudāt. man bail izdarīt ko tādu, kas liks bērnam raudāt vēl vairāk. bet es tomēr saņemos un iedodu tam mazajam bērniņam kaut ko, lai viņš nomierinās.
par smiekliem. parasti manu vai smiekli ir viltoti, vai neviltoti, ļauni vai labsirdīgi...
Iesūtīja: stindzis ; laiks: 30.12.2006 14:39
man bailes uzmacas kad mani grib kads piekaut vai pat nosist!!
prieks kad es es esmu kādu iepriecinājis! 
Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)