Kurbijkurne forums: Soli tuvāk fantāzijai

Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )

> 'Naktssardze: Amēlijas mantojums', [PZP] [R] Fantasy
Sindra
iesūtīt 08.04.2015 23:07
Raksts #1


Angel of Music
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.01.04
Kur: Azeroth
Spēļu meistars 2012



2015.gads. Nakts uz 20.martu


Nākamajā dienā bija jābūt solītajam saules aptumsumam.
Varbūt tas bija iemesls, kādēļ lai arī laikapstākļu ziņā visai mierīgā nakts, nemaz tāda nebija.
Nē, tā nebija vētra, kas mēdza traukties pa Londonas ielām, draudot noplēst jumtus vecām garāžām, vai mēness gaisma, kas izgaismo pagalmus tik spoži, ka nevar saprast vai jau aust diena, vai arī pagalmā aizmirsies izslēgt kādu lampu.
Tas bija pavisam savādāks dabas spēks, kas ietekmēja tieši zemapziņu. Neļaujot baudīt mierīgu nakts mieru. Tumšas ainas, murgaini notikumi, tie bija sapņi, kurus bija lemts izbaudīt Citādajiem šajā naktī. Iespējams, ka arī cilvēki nespēja gulēt mierīgi, taču... lai nu paliek cilvēki.

Sievietes balss, kas čukstēja valodā, kuru Citādie nesaprata. Tā pavadīja murgus un bija vienojošais elements visu murgiem. Tikai... nu, pagaidām neviens no sardžu darbiniekiem vēl nezināja, ka arī viņa biedrus savādā balss murgos ir apciemojusi.
Bet balss bija patīkama. Tā likās maiga un tajā gribējās ieklausīties. Taču atcerēties varēja tikai vienu vārdu: Ar - nu - tanem.

* * *

2015.gads 20.marts

Ar - nu - tanem, Ar - nu - tanem, Ar - nu - tanem!
Likās, ka tās bija skaņas, kuras izdvesa telefona klausule ziņojot par zvanu.

Viens pēc otra Nakts sardzes darbinieki, Sebstjans, Sibilla, Vilis, Kristofers bija saņēmuši zvanu no sava vadītāja Lansela. Šefs palūdza darbiniekus doties uz Ķīniešu rajonu, lai tējnīcā "Fortūncepums" satiktu inkvizīcijas darbinieku Bendžaminu Foksu.

Arī Dienas sardzes darbiniekus, Greisu un Danielu sasniedza zvans no Deina, kurš informēja savus kolēģus, ka priekšniece vēlas, lai viņi dotos uz "Fortūncepumu", jo viltīgajam, rižajam purnam Foksam kaut ko atkal vajagot.

* * *

Tējnīca "Fortūncepums" atradās Londonas pašā centrā. Ķīniešu rajonā.
Tā bija ne pārāk liela ēka, spilgti sarkanām sienām un zelta drakonu rotājumiem, iespraukusies starp citām līdzīgām ēkām, un pamatīgi izrotāta ar ķīniešiem raksturīgo simboliku. Oranžām, heroglifiem aprakstītām, laternām, spilgtām reklāmām, kuras uzrunāja teju vai izdedzinot acis ar bezgaumību, stāstot, cik te viss lēti un garšīgi.
Tējnīcas saimnieks, misters Čangs, jau grozījās savā iestādījumā un laikam jau bija saņēmis Citādo iedvesmas daļu, kas lika viņam katru Citādo uzņemt savā namā ar smaidu un aicināt doties uz dziļākām telpām, kur pie galdiņa sēdēja inkvizitors un malkoja tēju. Uz šķīvīša atradās kādi desmit fortūnas cepumi. Uz galda atradās vairākas krūzītes un vidū trīs tējkannas, lai tējas pietiktu visiem, kurus misters Fokss šorīt gaidīja.

Inkvizitors Bens Fokss izskatījās, nu tā, aptuveni uz trīsdesmit pieciem. Taču sardžu darbinieki zināja, ka viņu priekšā atrodas Citādais ar vairāku gadsimtu stāžu. Vīrietis nebija papūlējies sevi iestūķēt kādā uzvalkā. Džinsu bikses un tumšs džemperis bija izvēlēts par situācijai atbilstošu apģērbu un lika viņam iekļauties tējnīcas apmeklētāju rindās pavisam neuzkrītoši. Viņš bija rudmatis, kura vasarraibumainajā sejā rotājās tumši pelēkas acis.
Tās vērīgi nopētīja katru atnācēju.

Viņš nepiedāvāja rokasspiedienu sveicienam. Tā vietā, pamāja uz brīvajiem krēsliem ap galdu un tējas krūzi. Sardžu darbinieki drīkstēja apkalpoties paši. Tikai cepumus ņemt Bens neļāva. Un ja kāds to mēģināja, inkvizitors bez kādām ceremonijām uzšāva ar plaukstu pa pastiepušos kārumnieka roku.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
18 Lapas V  < 1 2 3 4 5 > »   
Sākt jaunu pavedienu
Atbildes (40 - 59)
Rouzijs
iesūtīt 14.04.2015 19:01
Raksts #41


Kārto teleportēšanās eksāmenu
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.09.09
Kur: In heaven
Nervu bende 2013



Greisa joprojām sēdēja ar visai garlaikotu sejas izteiksmi, lai gan nevarēja noliegt, sievieti interesēja, kāpēc Amēlija bija izvēlējusies viņu šim uzdevumam. Acis samiedzās palūkojoties uz cepumiņiem, gaišmatei nepatika īpašos uzdevumos sadarboties ar citiem, viņa vienmēr bija pati par sevi. Un vai tagad viņiem visiem vienā barā vajadzēja doties uz kapsētu? Un pētīt vienu kapelu? Bet acīmredzot inkvizīcija to vēlējās. Un tieši tāpēc, lai nesanaidotos ar kādu viņa piekrītoši pamāja ar galvu, bet šis mājiens bija vairāk sev nekā apkārtējiem.

Vienā brīdī, gan burve aizdomājās par Marisu, ka iespējams noderētu pajautāt viņam par scepteri, bet tad atkal... viņu pēdējā tikšanās reize bija savāda. Un viņa uzrašanās pie viņas mājās bija nepieņemama. - Nolādētais, jāklis! - Baltmate nolamājās nedomājot par sekām, par iespējām, bet tas burvis viņai pēdējā laikā sagādāja vairāk galvassāpju, kā baudas.
Turklāt bija vēl viena lieta, kas Greisai tajos kapos nepatika. Sieviete tur bija bijusi jau iepriekš, tikai citu iemeslu dēļ.

Burve pastiepās un paņēma cepumiņu, pat nepalūkojoties uz to aurām.
Cepums nokraukšķēja viņas pirkstos, kamēr skatiens jautājoši vērās uz biedriem, tas gan ilgāk aizkavējās pie kolēģa. - Mēs dosimies uz turieni jau tagad? - Vai arī kāds labiņais vēlējās pārģērbties melnās sēru drānās? Greisa pasmīnēja un palūkojās uz cepuma vēstījumu.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
echo3
iesūtīt 14.04.2015 19:19
Raksts #42


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 11.08.04
Kur: Nu jā, - pašlaik pie datora
Klusais censonis



Ir viens sarežģījums. - Sibilla atbildēja Benam. - Caur Krēslu ejot, Citādais redzētu, ka scepteris ir spēcīgi maģisks. Vairums no mums būtu ieinteresējušies un censtos to paņemt, lai izpētītu. Kas atkal ir mērķis, un scepteris nebūtu paņemams. Tā ka te ir, par ko padomāt.

Sibilla paņēma cepumu, kuram redzēja zaļu auru. Laužot to uz pusēm, burve atsaucās Greisas jautājumam. - Jo ātrāk tur ieradīsimies, jo svaigākas pēdas un vieglāk uztaisīt kompasu. - Sibilla izmantoja vārdu "kompass", lai gan, kā zināja gandrīz visi klātesošie, uzburtā pazudušā saikne nebūt nebija magnētiska.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Romija
iesūtīt 14.04.2015 19:34
Raksts #43


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 01.04.04
Kur: online
Fotogrāfs 2007



Krisa teorija šķobījās ne tikai viņa domās, tomēr pavisam no tās atteikties jaunietis nevēlējās. Vismaz kamēr nebija nevienas skaidras norādes, ka tā ir pavisam aplama. Saņēmis atļauju cienāties ar cepumiem, Kristofers šajā sanāksmē pirmo reizi izmantoja Krēslas redzi. Viņš paņēma visgaišākās auras cepumu un iedomājās par vēl kaut ko. "Kādā krāsā aura ir kleptomāniem un psihiski nelīdzsvarotajiem?" Lietas, ko varbūt nevarēja noteikt, uzmetot skatu cilvēkam parastajā pasaulē, varēja ātri vien kļūt skaidras Krēslas pasaulē. Tā kā līdz šim Krisam nebija bijusi ne darīšana, ne interese par psihiskām novirzēm, nācās paļauties, ka kāds no vecākajiem zinās atbildi, jo šo jautājumu nevarēja tik vienkārši iegooglēt.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Sindra
iesūtīt 15.04.2015 20:31
Raksts #44


Angel of Music
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.01.04
Kur: Azeroth
Spēļu meistars 2012



Pie Sebastjana atzīšanās, ka viņš pats būtu paņēmis scepteri, inkvizitors uz viņu nedaudz pētoši palūkojās. It kā teju vai nopētīdams, vai vīrietis to domāja nopietni, vai arī nē. Katrā ziņā, šis nebija joks, par kuru Bens smējās.

- Mhm. Ir tāda lieta. - Bendžamins pamāja Sibillai. - Ejot caur krēslu būtu redzams. Un mērķis un jā... bet tādēļ jau esat jūs, lai noskaidrotu kā tieši tas notika. - ja viņš būtu zinājis atbildes uz visu, būtu jau pateicis. Taču Inkvizīcijai bija nepieciešama palīdzība. Tādēļ viņi šeit atradās.

- Es patiesībā nezinu. - inkvizitors atzina, palūkojies uz Kristoferu un mulsi paraustīja plecus. - Ņem tumši zilo. Tā vismaz ir vistumšākā. - nebija viņam pie rokas auru skaidrojamā vārdnīca.

Cepumiņi ar vieglu kraukšķi salūza un līdz ar vienu no krakšķi atskanēja arī Greisas telefona īsziņas signāls. Tev arī jauku diena, saldumiņ! vēstīja īsziņas saturs. Sūtītājs, protams, bija Mariuss.

- - - -

Cepumiņu vēstījumi:
Sebastjans - Koncentrējies uz ilgtermiņa plāniem
Greisa - Laime ir meklējama īstajā momentā
Sibilla - No virsotnes tālāk redzams
Kristofers - Nesteidzība ir panākumu atslēga
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Romija
iesūtīt 15.04.2015 21:04
Raksts #45


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 01.04.04
Kur: online
Fotogrāfs 2007



Kriss jau būtu bijis gatavs gājējs uz kapiem vai vismaz pie tumši zilu auru nesošiem ļaudīm, kad viņa paņemtais gaišās auras cepums gandrīz vai ieņirdza sejā. Nesteidzība. Kā tad! Puisis saviebās un nometa cepuma druskas uz galda. Lapiņa ar viedo tekstu tika iestūķēta bikšu kabatā. Foksa izturēšanās lika domāt, ka tie nav nekādi laimes cepumiņi, bet gan padoms katram konkrēti, tomēr atpakaļ uz migu Kriss netaisījās. Gan jau tas scepteris nevarēja gaidīt mūžību, kad tam pakaļ ierastos zaigojošie gaismas bruņinieki. Šāda doma gan atkal lika atcerēties par diviem tumšajiem, kas arī atradās pie galda. Kriss nopētīja Greisas cepumiņu. Pat ja cauri papīram viņš neizlasīja blondīnei paredzēto tektu, izklausījās, ka viņa dabūja dubultā — ne tikai drukātu, bet arī digitālu.

"Uz kapiem?" Kristofers ieminējās, cenzdamies apvaldīt nepacietību balsī. Ja viņiem svarīgā kapella atradās kaut kur dziļāk Haigeitā, viņš to gribēja redzēt. Jo ātrāk, jo labāk.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Mattiass
iesūtīt 16.04.2015 00:02
Raksts #46


Cep picas
Grupas ikona

Grupa: Aurori
Pievienojās: 25.03.04
Kur: Rīga
Foruma maršals 2012



Noklausījies, kas inkvizitoram sakāms, Daniels pasniedzās pēc cepuma. Viņam bija gluži vienalga, vai saņemtais būtu tumši zils, vai violets, vai pat sudrabains pēc auras. Nu, gandrīz vienalga. Slimīgi, zaļgani hlordzeltena vai tamlīdzīgas neveselīgas auru krāsas viņu nesaistīja un savas rokas tādās viņš parasti tāpat vien centās nebāzt, bet tā jau bija profesionālā novirze.

Ātri izlasījis savu zīmīti un iemetis to kabatā, un apēdis cepumu, viņš apstiprinoši pamāja.
— Uz kapiem.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Rouzijs
iesūtīt 16.04.2015 01:16
Raksts #47


Kārto teleportēšanās eksāmenu
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.09.09
Kur: In heaven
Nervu bende 2013



Cepumiņš salūza Greisas pirkstos, sieviete izņēma no tā lapiņu un izlasīja, kāds vēstījums tika viņai. Skatiens tikai atspoguļoja vienu - nopietni? Jebkurš, kurš uz viņu palūkotos saprastu, ka šis cepumu vēstījums baltmatei likās pilnīgi stulbs un nevietā.
Laime ir meklējama īstajā momentā! Kā tad! Un, kad atskanēja īsziņas signāls, sieviete nolika lapiņu ar visu cepumu uz galda. Atvērusi somiņu, burve kādu brīdi pa to parakņājās, līdz atrada savu telefonu. Atbloķējot ekrānu un ieraugot, kas ir ziņas sūtītājs viņa tikai nobolīja acis.

Bet patiesībā nebija jau tā, ka Greisa būtu pārsteigta. Izlasījusi ziņu, gaišmate nevērīgi iemeta telefonu atpakaļ somā. Viņa labprāt būtu nodomājusi vēl kādu neglaimojošu domu, bet šoreiz savaldījās, lai nesanāktu nolādēt, kādu senu pakaļu, kurš pēc tam par to uzjautrinātos un tikai atriebtos alkatīgos veidos. Labi, daži no šiem veidiem arī viņai patika, bet tomēr... pašreiz Greisai nebija pārāk labs garastāvoklis.
Viņa piecēlās no savas vietas un palūkojās uz pārējiem.
- Ejam? - Greisa bija gatava pamest šīs mīlīgās telpas.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Romija
iesūtīt 16.04.2015 07:54
Raksts #48


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 01.04.04
Kur: online
Fotogrāfs 2007



Abi tumšie gan apstiprināja Krisa izteikto domu, tomēr viņš nebija pārliecināts, ka viņam šāda informācija ir jāsaņem no pretējās frakcijas. Uzdevums varēja būt viens, bet vai viņi visu darīs plecu pie pleca, tas Krisam vēl nebija skaidrs. Ikdienā sardzes tik cieši nesadarbojās — to viņš zināja. Tāpēc tagad pirms celties un braukt uz kapiem, Kristofers paskatījās uz gaišajiem. Par septiņdesmit deviņu procentu skolotāju viņš nebija vēl drošs, bet Jans un Sibilla bija vecāki un zinošāki Sardzes nodaļas darbā. Izstrēbis tējas paliekas un tās papildinājis ar pēdējiem plaukstā palikušajiem riekstiem, Kriss bija gatavs pamest Fortūncepumiņu, lai dotos uz Haigeitu, kas no visiem varbūtīgajiem galamērķiem viņam personīgi interesēja visvairāk.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
echo3
iesūtīt 16.04.2015 08:54
Raksts #49


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 11.08.04
Kur: Nu jā, - pašlaik pie datora
Klusais censonis



No virsotnes tālāk redzams. Cepumiņš vēstīja pietiekoši parastu lietu, bet, kā jau tas mūždien ir, saprast vēstījumu varēja dažādi. Sibilla ielika zīmīti makā, ko kārtīgi ielika atpakaļ kabatā. Burve palūkojās uz Benu un palocīja galvu, piekrītot Inkvizitora teiktajam un reizē atvadoties. Nekā jautājama viņai vairs nebija.

Sibilla piecēlās. - Dodamies. Uz Haigeitu. - Burve devās ārā no restorāniņa.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 16.04.2015 18:44
Raksts #50


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



Sebastjans par atbildi inkvizitora gauži nopietnajam skatienam pasmaidīja.
- Ne jau lai izmantotu. Drīzāk kā kaķis paspēlētos.
Šajā viņa teiktajā vīdēja vēl ne gluži līdz galam noformulēta ideja, kas, protams, kā jau bija ar idejām, varēja būt pavisam greiza un nepareiza, proti - kaķi, parastie mājas kaķi, redz visu visos Krēslas līmeņos. Kas liedz kaķim paspēlēties ar mantiņu, un pēc tam, kad tā izkustināta no vietas, tad to var paņemt jebkurš? Pats viņš pat īsti nebija pavērojis, kāda izskatās Krēsla, kad pats transformējas par tīģeri, bet tīģeris jau bija lielais kaķis nevis mazs istabas minka, un tas nebija viens un tas pats. Vismaz viņam nešķita, ka zvēra izskatā viņš ko dižāk vai dziļāk redzētu.

Koncentrējies uz ilgtermiņa plāniem vēstīja cepums. Iespējams, tas noderēs, lai gan pašlaik Jans nespēja iedomāties, kādā veidā noderēs.
Puisis noglabāja zīmīti kabatas portfelī, atvadījās no Bena un, piekrītoši pamājis jau ne reizi vien izskanējušajam - dodamies! draudzīgi uzskatīja Kristu, Vilu un Danielu, sak' - ejam! - un sekoja Sibillai.
Bija nedaudz interesanti, kā Greisa ceļos uz kapsētu šādā izskatā, un kādas izskatīsies viņas augstpapēžu kurpes pēc pastaigas pa zemainām taciņām. Tiesa, Jans nešaubījās, ka, ja nu kas, visam tiks uzlikta prasmīga ilūzija. Vai ne?
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Romija
iesūtīt 17.04.2015 11:58
Raksts #51


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 01.04.04
Kur: online
Fotogrāfs 2007



Jana ideju Kriss līdz galam nesaprata, bet Sibillas atbilde bija nepārprotama. Kriss atsveicinājās no Foksa un Fortūncepumiņa saimnieka un šķūrēja ārā uz ielas, kur apstājās. Viņiem bija jānokļūst līdz Haigeitai, bet droši vien ne ar metro, kā Kristofers ar draugiem bija braucis iepriekš. Viņam pašam transports nebija, un katram apburt savu šoferi arī droši vien nebūtu praktiski, tāpēc Kriss ļāva par šo plāna daļu parūpēties citiem.

Viņš vēlreiz ieslēdza telefonu un atvēra karti, lai gūtu vismaz kādu priekšstatu par tuvējo apkārtni. Kaut kur pusceļā pamanījis Kamdenu, Kriss jau nopriecājās, ka lieliskāku vietu, kur slēpt tāda paskata objektu, nevarētu iedomāties, bet tad atcerējās, ka scepteris diez vai būs pie parastajiem cilvēkiem un tiem redzams, tāpēc tālāku pētīšanu viņš pātrauca vismaz līdz brīdim, kad viņi nebūs uz ielas starp šiem parastajiem cilvēkiem.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Sindra
iesūtīt 17.04.2015 17:18
Raksts #52


Angel of Music
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.01.04
Kur: Azeroth
Spēļu meistars 2012



Daniela fortūnas cepumiņš vēstīja: Balts un melns ir tikai krāsas.
----


Foksa kungs vairāk necentās aizkavēt citādos. Galu galā, viņiem priekšā bija liels darbs un nebija ko lieki kavēt laiku sēžot pie galda.
Nekā vairāk ko paziņot viņam nebija. Tālākais bija sardžu pārstāvju rokās.
Bendžamins atvēlēja sasauktajiem burvjiem doties. Pats gan vēl palikdams pie galdiņa.

Izejot ārā no 'Fortūncepuma' pavērās Soho ķīniešu kvartāla pārpildītās ielas. Cilvēki steidza savās darīšanās. Un bija manāmi arī lieli tūristu pūļi. Londonā bija atsākusies tūristu sezona.
Tāds gabaliņš jau tā tāpat bija jāiet, kamēr nonāk līdz centrālajai ielai, kur varētu noķert kādu transportu, vai arī līdz metro stacijai. Tas nu bija burvju pašu ziņā, kādu transportu viņi grasās izmantot, lai pēc iespējas ātrāk nokļūtu līdz kapsētai.
Taču, Londonas iedzīvotāji zināja, ka ērtākais transports nebūt nebūs ātrākais. Teiksim, ja viņi tagad izvēlētos apmāt prātu kādam takša šoferim, tik un tā nāktos pavadīt krietnu laika sprīdi sēžot auto un gaidot kamēr auto izlauzīsies cauri pilnajām ielām, ārā no centra.
Te pat īsti maģija nespēja palīdzēt, ja meklētu izdevīgākos ceļus un caurskatītu varbūtības. Mašīna nespēja pacelties pāri, lai aizlidotu pār citiem spēkratiem, kas bija nosprostojuši ielas. Tādā ziņā ar metro tikt līdz kapsētai būtu daudz ātrāk. Un kāpēc gan nē. Jo melnā līnija, kas veda uz ziemeļu Londonu, atradās tepat netālu no Soho rajona.

Diena bija patīkami silta un saulaina. Tas pat īsti vairs nebija pavasaris. Te jau vilka uz vasaras pusi. Vismaz pagaidām nelikās, ka varētu būt lietus. Arī elektroniskās ierīces lietu nesolīja. Bet Londona bija un palika Londona. Tās laikapstākļi bija mānīgi. Nekad nevarēja zināt, kas sagaida pēc piecpadsmit minūtēm.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 17.04.2015 20:10
Raksts #53


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



Izkļuvis uz ielas, Jans pēc sena paraduma noskatīja, kas uz ielas mainījies, tad piegāja tuvāk Kristoferam.
- Ko rāda karte? - viņš ievaicājās. - Kur īsti tas ir?
Pēc šī jautājuma bija noprotams, ka puisim savulaik nav bijusi nekāda interese vazāties pa kapsētām. Nosaukumu viņš zināja, bet kur precīzi tas ir un kā tur tikt, to gan nē. Vismaz bez konsultēšanās ar karti.
- Spriežot pēc burzmas, man izskatās, ka visātrāk būs ar metro. Kā jums šķiet?
Auto bija daudz, sastrēgumi - kā parasti. Viss, gribi vai nē, notiek lēnītiņām un nesteidzīgi.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Romija
iesūtīt 17.04.2015 20:25
Raksts #54


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 01.04.04
Kur: online
Fotogrāfs 2007



Kriss sastiepa roku ar viedtālruni. Viņa īkšķis atradās virs pašas Haigeitas. "Ar metro... tā laikam sanāk melnā līnija," Kriss pats ieskatījās un noteica. Tāpat kā toreiz. Atlika cerēt, ka pašnāvniekiem šī nebūs mīļākā diena, lai gan aptumsums noteikti nenāca par labu. "Ja ar metro, tad metro," kad tas bija noskaidrots, Kriss noteica un noskatīja apkārtni. Tā kā viņš uz šejieni bija braucis pa pazemi, tad zināja, kur ir ieeja. Atlika tikai izspraukties cauri ļaužu bariem un pasvīst piebāztā vagonā. Un ja jau bija nolemts par transporta līdzekli, tad nebija iemesla kavēties. Jo ātrāk viņi aizbrauktu, jo ātrāk uzzinātu vismaz kaut ko. Pat personīgas intereses apmierināšana kvalificējās kā plusiņš. Kamēr scepteris tiešā veidā neapdraudēja dzīvi, tikmēr varēja rīkoties pārdomāti.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Rouzijs
iesūtīt 17.04.2015 21:16
Raksts #55


Kārto teleportēšanās eksāmenu
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.09.09
Kur: In heaven
Nervu bende 2013



Greisa nesteidzīgi pameta telpas un devās ārā. Baltmate domīgi vērās uz tūristu pūļiem, kuri gāja garām ar pavērtām mutēm un norādīja uz katru ķīniešu piesprausto laternu, tējnīcu un ēstuvju nosaukumiem. No visiem šiem viņa pati vislabprātāk izvēlētos misteru Vū, tas bija salīdzinoši garšīgs un viņas maciņam lēts. Bet pretī esošajā skatlogā iekārtie gaļas gabali, sievietei vienmēr bija atgādinājušas ceptas žurkas, vai kaķus.

Burve zināja, kur ir kapsēta, viņa tur varētu nokļūt ar aizvērām acīm, bet atļāvusi izpausties biedriem sievietes lūpas klusēja, līdz tomēr viņa neizturēja un ierunājās.
- Tā ir melnā līnija, mums ir jābrauc līdz Haigeitai un tad nedaudz jāpaiet ar kājām. Es zinu, kur tas ir, bet vispār es labprātāk būtu braukusi ar taksi. - Īpaši lielas sajūsmas par cilvēku piebāztu metro Greisai nudien nebija. - Turklāt taksī mēs varētu iepazīties labāk. - Pasmaidījusi Krisam, Greisa atmeta pār pleciem garos matus.

Jā, varbūt kāds domāja, ka viņa nebija saģērbusies īstajās drēbēs, lai dotos uz kapsētu, bet patiesībā baltmatei bija vienalga, viņa nebija caca, vai bārbija, bet pagaidām savu īsto dabu sieviete pacentās neizrādīt, vai drīzāk mēģināja savaldīt savu mēli, lai nepateiktu kaut ko, kas apvainotu kādu gaišās puses pārstāvi. Jo viņi taču bija tik jūtīgi... tik gaiši... bet viņas dvēseli sen vairs nevarēja glābt.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Mattiass
iesūtīt 17.04.2015 21:19
Raksts #56


Cep picas
Grupas ikona

Grupa: Aurori
Pievienojās: 25.03.04
Kur: Rīga
Foruma maršals 2012



Atvadījies no Bena Foksa un tad no mistera Čanga, kopā ar pārējiem ārā iznāca arī Daniels, kurš, uz mirklīti acis pievēris un pavērsies saules virzienā, pasmaidīja un pastiepās. Labu laiku viņš joprojām prata novērtēt. Kādi no Citādajiem ierosināja līst pazemē? Var arī tā. Līniju krāsas Deniju neatbaidīja. Viņš tikai nemanāmi īsi pabūrās. Tagad garāmgājēji instinktīvi ievēros sava pusmetra-metra distanci no viņu bariņa. Nav jau tā, ka Londonas metro Ziemeļu līnija būtu tā piebāztākā, un šis bija dienas vidus, taču Denijam diezko nenāca pie sirds cilvēki, kuri spiedās pa vidu svešiem bariņiem.
Nākamajā brīdī viņš pienāca pie Kristofera un Vila (ja pēdējais jau bija iznācis).
— Jūs līdz šim neesat redzēti? Sauciet mani par Deniju. Un šī daiļā dāma un mana kolēģe, — viņš ar galvu pamāja vajadzīgajā virzienā, — ir Greisa.
Laiki, kad ar sapazīstināšanu nodarbojās trešās personas, bija jau kādu brīdi pagājuši, un dziednieks negrasījās ļaut tādiem sīkumiem radīt neērtības komunikācijā.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Romija
iesūtīt 17.04.2015 22:37
Raksts #57


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 01.04.04
Kur: online
Fotogrāfs 2007



Atminoties savus iepriekšējās reizes piedzīvojumus un zinot Londonas satiksmes ēnas puses, Kriss varētu pat piekrist baltmates idejai par taksi, kurā gan nāktos ļoti saspiesties, lai ietilpinātos visi klātesošie. Kristofers nebija pārliecināts, kā reaģētu Gaismas un Tumsas pārstāvji tik ciešā maisījumā noslēgtā telpā, tomēr izskatījās, ka no tumšās burves puses kāda reakcija jau ir sākusies. Kriss Greisai pasmaidīja un ātri nolaida skatienu, izlikdamies, ka vēl kaut ko pēta viedtālruņa ekrānā.

Kad Tumšais nāca iepazīties, Kristofers pamāja ar galvu un vēlreiz nosauca savu pilno vārdu. "Vai arī vienkārši Kriss," viņš piebilda, ja jau tika piedāvāti tikai vārdi. Tagad vismaz visus varēja kaut kā uzrunāt, nevis saukt paša izdomātajās iesaukās vai par Ej-tu. Šoreiz Kriss vairs nekautrējās noskatīt Greisas vārda īpašnieci. Grācija, iespējams. "Esmu nesen sardzē." Teiktajam bija neliela lepnuma pieskaņa, un arī jaunekļa augums pastiepās mazliet staltāks, it kā viņš savu amatu nestu kā spožu nozīmīti pie krūtīm.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Urdrunir
iesūtīt 18.04.2015 10:08
Raksts #58


Veic pētījumu par katlu dibenu biezumiem
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 19.01.04
Kur: starp likumu un dvēseli



Viņa mūžā pirmais fortūnas cepuma vēstījums bija pietiekoši neuzkrītošs, lai tādu varētu saņemt arī parasts cilvēks. Vilis ieslidināja papīra gabaliņu žaketes kabatā. Tālāk viņš klausījās, vai pārējiem ir idejas par nokļūšanu tuvāk sceptera zādzības vietai. Pats viņš nebija no Londonas un nepārzināja ne vietas, ne līdzekļus, kas ļāva turp nokļūt. Gaišie uzņēmās iniciatīvu. Vai centās aizskriet pa priekšu tumšajiem? Vilis ar bļodiņu piespieda pie galda vairākas banknotes un steidzās līdzi pārējiem. Tad pēkšņi saminstinājās, aši atgriezās pie galda, paskatījās uz inkvizitoru un pagrāba vienu no viņa sargātajiem cepumiem. Otrs vēstījums nogūla kabatā blakus pirmajam.

Pārējie centās izvēlēties, ar kuru transportu braukt. Vilis izklaidīgi klausījās viņos. Ja jau jūs varat mūs taksī norobežot, tad to pašu jūs taču varēsiet izdarīt arī metro, vai ne? Vīrietim laikam likās, ka iepazīšanos taksī Greisa bija nolēmusi veikt intīmākā gaisotnē, kur nevar piedalīties dzirdīgas, bet nevēlamas ausis. Mums labāk būtu izmantot metro. Tur ir sastrēgums. Gaišais mags pamāja ziemeļu virzienā ar roku. Viņš neteica "iespējams ir" vai "varētu būt". Viņš teica "tur ir", it kā droši zinātu, ka mašīnas ir aizsprostojušas ielas. Kungs sāka skatīties apkārt pēc norādēm, kur jālien pazemē.

Ne tik nesen kā es. Viļa sejā atstarojās smaids, kad Denijs bija nolēmis iepazīties ar gaišajiem un Kriss bija atzinis savu pieredzes trūkumu. Vilis bija braucis uz Londonu tikai konsultēt, bet Lansels tā nebija mierā. Viņš bija paziņojis, ka labāk būs, ja Vilis būs oficiāls Nakts sardzes dalībnieks. Un Vilim nebija iespējas protestēt. Vils, tā jums laikam būs ērtāk. Vils Launbahs, Londonas Nakts sardze. Gaišais vēlreiz nosauca savu vārdu un pievienoja piebildi, kas liecināja, ka viņa pilnais vārds varētu būt grūti izrunājams vai neierasts Londonas iedzīvotāja ausij. Roku, kā gaišajiem pie restorāna galdiņa, mags tā arī Denijam nesniedza.

Redzējāt? Neatkarīgi no tā, kuru cepumiņu jūs izvēlējāties, jūs būtu saņēmuši tieši to vienu vēstījumu, kurš bija domāts jums. Vilim kaklā ieguldzēja viegls smiekliņš.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
echo3
iesūtīt 18.04.2015 11:43
Raksts #59


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 11.08.04
Kur: Nu jā, - pašlaik pie datora
Klusais censonis



Visi runāja un prātoja par nokļūšanas iespējām Haigeitā. Sibilla piekrita vairākuma domām par metro un, jau izejot no restorāniņa, bija pagriezusies uz tuvākās metro stacijas pusi. Gāja viņa viegli, nekādi ļaužu pūļi sievietei netraucēja, jo burve, tāpat kā Daniels, bija nodrošinājusi sev apkārt brīvu telpu. Ļaudis pat neapjauta paši, kāpēc, Sibillai tuvojoties, viņi izvēlas paspert soli uz skatloga pusi vai uz mirkli apstāties.

Mēs jau ejam uz metro. - Sibilla atsaucās Viļa mēģinājumiem ieraudzīt Londonas metro stacijas zīmi. Viņa zināja, ka par Londonas Nakts Sardzi Vilis nemelo, lai arī Lansels savus darbiniekus nebija iepriekš brīdinājis. Cepumu pieminēšana bija temats, par kuru burve arī labprāt izteica savas domas. Arī smaidot, tāpat kā Nakts Sardzes jaunpienācējs, Sibilla teica, - Fortūnas lomu nospēlēja Inkvizīcija. Vispār būtu interesanti uzzināt, kādi motīvi viņiem lika to darīt. Bet tas taču ir interesantāk nekā iebadīt katram ar pirkstu - tu darīsi to un šito? Tagad ieintriģēti Citādie lauzīs savas galvas, lai atrastu atbildi. Ko arī vajadzēja panākt.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Romija
iesūtīt 18.04.2015 12:36
Raksts #60


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 01.04.04
Kur: online
Fotogrāfs 2007



Kriss sekoja Sibillai. Ja pa priekšu peld ledlauzis, kurš atbrīvo ceļu, tad pārējiem nav nepieciešams īpaši piepūlēties. Tāpēc Kristofers gluži cilvēcīgi izbaudīja salīdzinoši ērtos apstākļus, kad neviens elkonis, plecs vai soma necenšas viņu iedunkāt.

Vila apgalvojums lika vēlreiz domās atkārtot sava cepumiņa tekstu. Jāteic, ka tas bija visai atbilstošs Kristofera raksturam, tomēr nezinot pārējo saturu, tik viennozīmīgi spriest nevarēja. "Tu domā, ka tas bija uzdevums? Manējais drīzāk izklausījās kā padoms, kas neko tieši nepasaka. Nevis dari to un to, bet nedari tā un tā," Kriss atbildēja Sibillai. Vismaz par sevi viņš varēja apgalvot, ka vairāk ieintriģēja uzdevums, nekā cepumiņa teksts, kas pat centās viņu piebremzēt. "Bet tie noteikti bija sagādāti cepumi, savādāk mēs varētu pirkt paši savus, ja gribētu, bet neviens tādus, īpaši apburtus neceltu priekšā." Šai daļai noteikti varēja piekrist. Varbūt pat Fokss tos bija atnesis pats, nevis izmantojis restorāniņa krājumus.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu

18 Lapas V  < 1 2 3 4 5 > » 
Closed TopicSākt jaunu pavedienu
2 lietotāji/s lasa šo pavedienu (2 viesi un 0 anonīmie lietotāji)
0 biedri:

 



RSS Lo-Fi versija Pašlaik ir: 28.03.2024 10:08