Sheit raxtiet arii savas teorijas par to, kaa jums liekas, kas notiek ar cilveeku, kad vinjsh nomirst!!!
Kautkas liidziigs pavedienam par visumu, tikai par naavi!! - jaafantazee!!!
Man jau baigi gribētos, lai būtu tā kā "Brāļos Lauvassirdīs". Ideāli skaista daba, kalni, plašumi, svaigs gaiss, bruņinieku un ugunskuru laiks... un tu pats esi vesels Vienkārši ideāli!!!
kauko shim pawedienam piederiigu s raxtiiju domraxtaa par miilestiibu...
taatad, ja cilweex nomirst kaadu briesmiigi miilot, wai miilestiiba pamet winja kjermeni & kaulus? ja taa, tad wai milestiiba tiek cauri zaarkam & smiltiim? wai arii ja miilestiiba miit muusu smadzenees, tad wai taa tiek taarpu saeesta lidz ar smadzenju saeeshanu?
skolotaaja diemzheel neatbildeeja uz shiem jautaajumiem, jo tas tachu i stulbi ka newiens nekad newar uzzinaat kas notiek peec naawes....
njaa, sabrin, pawedienaa par naawi tieshaam iederas skola....
njaa, variaacijas te ir naawiigi [] dazhaadas......
te gan laikam wisi uzskata ka war kauko sawaa dziiwee ieweeriibas cieniigu paweikt, ja jau balso ka i pa jaunu lai mirtu...
Manuprāt, pēc nāves nav nekā. pilnīgi nekā. nav ne debess, ne reinkarnācijas, ne spoku... cilvēka dzīvība vienkārši izzūd. manuprāt, senie indieši par šo bija neizpratnē - dzīvība, tāda Zemes dāvana - un vienkārši izzūd? tai taču kaut kur jāpaliek! bet nepaliek. vienkārši nav, nav vairs dzīvības, nav vairs nekā. cilvēks zaudē visu, un nav viņam ne domu, ne spārnu, balta paltraka un baltas sandalītes. cilvēks pazūd. nav jēgas gribēt nāvi, kaut kā neesmu dzirdējusi, ka kāds labprātīgi dodas nebūtībā. sirds dziļumos viņi cer, ka tiks kaut kur, kur ir labāk. bet viņi tā vietā netiek absolūti nekur. zaudē jebko. un arī domu vairs nav. NEKĀ VAIRS NAV.
tu tik paarliecinaati par to raxti-taa itkaa tu si bijusi miruse & zini kas notiek... tu wari raxtiit tikai sawas domas newis teikt ka taa tieshaam i kaa pati raxti...
manas domas i taadas, ka cilweex nomirst & tad atkal piedzimst citaa cilweekaa... tas starp citu i apstiprinaac...
Loģiski, ka esmu par jaunu la mirtu! An vēl baigi daudz kas jāizmēģina. Protams, ir jau baigā interese par to, kas notiek pēc nāves, bet būtu arī biaga škrobe, ja es tipa nākamajā dzīvē aizmirst to visu. Kaut kur reiz lasīju, ka visu iepriekšējo dzīvi atceras zīdaiņa vecumā, kad vēl nevar parunāt. Un tad tas viss aizmirstas.. bet cik tas ir reāli
es veelos nomirt. pilniigi nopietni.
to starp citu war noorganizeet....
tu laikam nobalsoji par Jaa...
Beidz Vilma! izbeidz vienreiz šitā runāt! Tici man, tu vēl nesi T-I-K daudz ko izmēģinājusi!
to spideratery:
1. es rakstu "Manuprāt". tātad - tās ir manas domas. manas domas var būt tik pārliecinātas, cik grib, jo tās ir mans īpašums.
2. un kā tad kāds to tik pārliecinoši ir teicis? pusjukušas sieviņas apgalvo, ka agrākā dzīvē bijušas kaķi vai suņi, vai priesteri Senajā Ēģiptē? pusmistiķi - grāmatu autori cenšas aiz nagiem sagrābt to, kam tic? es neticu reinkarnācijai, bet tu vari tai ticēt, ja vēlies, protams. bet es - neticu un neticēšu, iekams nebūšu piedzīvojusi.
nu itkaa kaukaada meiteniiti 12 gadu wecumaa sot nomirusi... staasta beigas...
tad peec 12 gadiem cita meiteniite, kurai i 12 gadi acereejaas sawus iistos wecaakus, winju adresi, telefona numuru & wispaar wisus siikumus (jiem wecaakiem)...
izraadiijaas ka taa i taapati meiteniite, kas bija nomirusi pirms 12 gadiem, tikai citaa weidolaa...
taa luuuk!
Es tipa tucu reinkarnācijai, cuz kaut kur jau dvēselai ta kā būtu jāpaliek. Baigi grbētos izpētīt, kas nomiris tajā dienā kad piedzimu, but tas būtu grūti, jo es jau kā tāda biju arī mammas vēderā, kāpostlaukā.. nu what ever.. to īsto dineu būtu grūti noteikt.
to spideratery: Oh please, šitādus stāstiņus var lasīt katrā baumu un tenku avīzītē. citplanētieši virs Rēzeknes, reinkarnācija... ja reinkarnācija tiešām pastāvētu, mēs arī atcerētos iepriekšējās dzīves. vai arī tas būtu stingrāk piesargāts. nepastāv, manuprāt, tā reinkarnācija, un viss... ak, meitenīte pārdzimusi... jā.. un es vakar redzēju astoņus nazgulus, kamēr tie meta devīto pret debesīm.
nu ja taa padomaa.... itkaa jau ticami, bet atkal neticami.... mana oma teica ka tad kad winja nomirs winja kljuus par ziiliiti & chiwinaas man pie loga! man taa ideja patika & s tagad censhos satikt ziiliites... taas man liekas shausmiigi jaukas...
Bet tad pasakeit lūdzu, kur tad paliek cilvēka dvēsele pēc nāves.. ja tā paliktu te pat, tad viss būtu piebāzc ar dvēselēm... nu labi... varbūt nemaz tādas dvēseles nava, but anyway...
Debesis, atdzimšanu, Mūžīgo laimi - manuprāt, to visu izdomāja cilvēki, nespēdami samierināties ar to, ka viņi pazudīs nebūtībā un viņu mīļie ir pazuduši turpat. manuprāt, tas ir kā ar senču dieviem - Antrimps valdīja pār jūru, un tāpēc jūra bija. Pērkons cīnījās pret jodu, un tāpēc pastāvēja zibens....
Nu.......es vēl labprāt kādu brīdi pavadītu šaisaulē....
to Zuz: bet kāpēc tu domā, ka cilvēkam ir dvēsele? un ja nu nav? ja nu arī to ir izdomājuši, lai būtu, kam pārmājot? manuprāt, ir tikai dzīvības un prāts. un prāts mirst reizē ar dzīvību, un daba tik ražo no jauna.
Bafij, jā tas ir seno cilvēku izskaidrojums, jo viņi nevarēja izskaidrot dabas parādības un visu pārējo. Loģiski, ka viņi domāja, ka ir kaut kas.. nu kaut vai Aīds... ka ir mirušo zeme or somethin like that, bet tagad ir citi laiki. Un neviens vairs netic Zevam&co.
Nu a-ok.... varbūt arī nava dvēseles, bet tad kapē katram cilvēkam ir savādāka uztvere and so and so.... nava taču divu vienādu cilvēku.
to Zuz: tas - ir prāts. uztvere, tā pasaules uztvere veidojas prātā nevis piedzimstot, bet dzīves laikā. un, kā jau teicu, manuprāt, prāts mirst.
un tieši tāpēc, ka neviens tam vairs netic (lai gan ir, kas tic ), cilvēki uzskata, ka viss pārējais, izdzīvojis laika lokus, pastāv. bet manuprāt - nēa.
Bet ni kurienes, tad piem. visi var zināt, kas ir darāms. nu kā putni var zināt kā lidot, zivis peldēt... un cilvēkiem neskaitāmas lietas. ir tādas lietas, ko nemācot zin šā kā tā (man jau prātā nēk perversības, but anyway). Man liekas, ka tas ir iespaids no pagājušās dzīves.
Zuzet, naivā dvēselīt
kad tu piedzimsti, tu tak to nezini! tu to nezini, nezini - un tad ieraugi un izbrīnies. un nolem pajautāt kādam, kurš to zina. un viņš paskaidro. tā un tā, putni spēj lidot ar spārniem, un viņiem kaulos gaiss; tā un tā, zivis peld, jo viņām ir žaunas, un arī tu vari iemācīties peldēt, bet ne elpot zem ūdens... un viņi savukārt to uzzinājuši tādā pašā veidā! tā nav reinkarnācija, tā ir zinātkāre!
Bet tās nu perversās lietas... nu kaut vai skūpsti.... neviens taču nesaka kas un kā jāara. Tas nāk pats no sevis... kaut kā to zin. That's mine phiosophy!
Zuzet, tu esi dzirdējusi par tādiem hormoniem ?
Nu bāc! Hormoni.... bet kā to var zināt! Hormoni ir vairāk seksualitāte, bet ne jau par seksu tagad iet runa.
nu, ne gluži. hormoni nav tikai uz seksualitāti... vismaz nesaredzu neko seksuālu ainā, kur divi vīrieši cenšas viens otru nogalināt karstmaizītes dēļ
bet, Zuz, ja tu visu sāksi uztvert kā pagātni... nu, pag, tad pasaki, kā pats pirmais cilvēks homo habilis (no kura tad mums tā pieredze ir) apjēdza par skūpstīšanos? ja ir tā, kā tu saki, tad kaut kur taču tai pieredzei būtu jābūt, vai ne? bet kā tas pirmais to apjēdza, ja viņam pieredzes nebija?
Es nebūt visu neuztveru kā pagātni... ja nu vienīgi daudz domāju par savu... t.i. lababiejm notikumem, but ne jau vispārīgi.. vairāk jau par nākotni. Njā.... kaut kur jau tam pirmajam vajadzēja rasties pieredzei, bet tas pirmais jau arī no kaut kā radās. Nebija tā, ka pēķšņi no zemes izlīda viens džekiņš.
Shaubos, ka Jus tiesham gribat mirt.
Esmu par jaunu lai mirtu!!!! He he he...
nu, re, Zuz, tātad nonākam pie tā, ka tas ir impossible.
Es biju par "gaidu ar nepacietību" ....
Reinkarnaacija ir laba lieta tikai ir viena maziitinja probleema - cilveeku paliek vairaak taatad no kurienes rodas jaunie civeeki tas ir jaunaas dvesles?
Pekriitu Bafijai man ar liekas ka peec naaves nav nekaa vienkaarshi tu aizmiedz un nemosties, tevi aprok, kjermeniitis pamazaaam sadalaas un no kjermeniisha paliek tikai kauli okiz nav skaisti....
No cilveeka paliek atminjas Reiz kads teica - Cilveek dziivo tik ilgi kameer vinjus kaads atceras Dazhi ir nemirstiigi, citi okiz pashi saprotat...
Diemzheel vineiigais labums kura deelj ir veerts nomirt jaunam ir atstaat skaitu liikji bet taa kaa skaits liikjis tik un taa ir tikai paaris dienas tad kada jeega? labaak atstaat paliekoshas veertiibas, lai vismaz citiem tiek kaads priecinjsh
***Vilma buutu dikti zheel ja tu teiksim izlektu pa logu - paliceejiem vienmeer ir gruutaak ...
nu, lūk! Goldberry taisnība, un Vilma... nelec gan, labi?
to RR: kur sataisījies? nekādas nāves! pati MA teici, ka nāvi vairs negribi!
Nāve ir pēdējā lieta dzīvē....
Un es savu pēdējop lietu dzīvē negribu!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
diez, kas tik daudz sabalsoja par gaidu ar nepacietiibu?
me, RR.....?
Man priex, ka tik daudzi filozofee taapat kaa es!!! Taa tik turoinaat!
Katram ir savs viedoklis un tas ir jaamaak aizstaaveet!!!
Mans ir jauns lai mirtu... taadat atbilde "Nē"
Nu ta beidzot es arī pievienojos šai aptaujai protams, ka es esmu pārāk maza/jauna lai mirtu!
Nu kaaa tad ir ar to mirshanu, kuram vajadzeetu paliidzeet?????
Mans vēlas mirt, la vismaz Tur rīkotu revolūciju un pēc tam nāktu atpakaļ uz zemi
Kas tad taa par aptauju?? Un veel vairaak jaabriinaas par to, ka diezgan liela dalja to gaida ar nepacietiibu..... Nu kas tad nu? Vaj tieshaam ne tikai mana life sux??...... Nu padomaajiet tachu logjiski, ja visi nomirs, kas tad dziivos??
domaajams ka sauriju no peec naawes dziiwes izmetiis laukaa aatraak nekaa wareetu shkjist,& winjsh pat nepaspees tur rewoluciiju uztaisiit....
bet mani izbriina fakc, ka wairums uzskata ka i pa jaunu lai mirtu.... taatad jaagaida kas graujosh no tiem cilweekiem.... winji laikam domaa ka spees ko dariit pasaules labaa ar sawu nozheelojamo dziiwiiti....
Nu i nekas. Aizdošos uz lielo TUkšumu, Atbrīvošu Melkoru un tad gan.. būs Yo ho ho.
Nu re, ka juuus te taa fantazeejat. Man arii ta kaadreiz patiik pafantazeet...
Vispār ir tā, ka pēc Ēģiptiešu versijas, cilvēkam jāiziet caur šausmu valstību un tad viņš stājas Ozīrisa priekšā kas nosver viņa sirdi un spalvu, kuras lielums ir atkarīgs no melu daudzuma dzīves laikā, pēc grieķu versijas- jānomet sava āda, jāsēžas Harona laivā un viņš ved uz Aīda mirušo valstību, kur mūžīgi tumsībā jādzīvo
jā, jā, jā, to visu jau es būtu dzirdējusi... par ēģiptiešu kultūru mums gan mācīja, bet tu taču nebūsi to uztvēris nopietni???
Protams neticu, jo: a) Tam nav nekādu zinātnisku pierādijumu
Pēc dabas likumiem, cilvēka dvēsele( ja tāda ir) arī sapūst tāpat kā miesa
c) Es esmu gudrāks nekā tā laika cilvēki
Senajaas kultuuraas bija savi iemsesli, kuru deelj vinji ticeeja tieshi tam - okiz dazhi bija visai banaali - nekaa labaaka kam ticeet arii nebija - redz ceriiba/doma - kaa n kuram ka tad kad cilveks nomirst tiek veerteets kadas vinjsh bijis un tad atkariibaa no taa paarsuutiits uz " pardiizi" vai "elli" - lai nu kaa arii akrtraa religjijaa taas vietas nosauktu cilveekus nedaudz kontroleeja - jo bija bieds - uusi slikts - cietiisi muuzhiigas cieshanas - buusi labs,goiigs - buusi muuzhiigi liamiigs, taapat arii kirstietismaa (okiz vairs ne senaa religjija bet lia nu buutu) ideja par to ka nebgie buus bagati u otradi - deva nelaimigajiem, nomociitajiem ljautinjiem ceriibu - zin bus labaak, pacietiishos un tad gan jau... Peecnaaves dziive paliidzeeja arii paliceejiem, jo gruuti pienjemt, ka labi cilveeki/vispaar civleeki nomirst un vis kas bijsi, viss ko vinji dariija ir veltiigs, pazudis- un viss taa vienkaarhsi beidzas- nekaa - to pienjemt ir ljoti gruti ( vareetu buut ka te arii redies muuzhsenais jautaajums ta kaapeec mees te vispaar mokamies un dziivojam). Taisniibas labad japieziimee ka me nav iisti parliecinaata ka shameejie saprata cik ilgi ilgst muuzhiiba un ari idiezvai musdienu sabiedriibas lielaakaa dalja to saprot (logjiski mani ieskaitot) bet tas ir cits staasts. Godiigi sakot skatoties uz senajaam civilizaacijaam no mana skatupunkta es visvairaak piekriitu Divupes idalogjijai - esi laimiig tepat, jo peec tam buus daudz sliktaak - nebuus nekas jo peec naaves ir muuzhiiga (atkal jau jeedzines muuzhiigs/a ) viemuljiiba un peleeciiba - buutiibaa nebuus nekas.
goldberry laist pie kompa i biistami... wisu ekraanu pieraksta pilnu....
Nedomaaju, ka visi, kas atbildeja "gaidu ar nepacietiibu" taa arii domaa..Ja taa ir, tad baigi stulbi.. Jaasaak domaat, kas notiek ar pasauli..
manupraat cilveeki peec naaves nenoklust vienaa vietaa....tie kas bijusi jauki tie driikst izveeleeties kur doties....a sliktiem ira tikai divas izveeles
A)elle
B)grieku peecnaaves valstiiba
labie var kluut par spokiem...vinji tepat kliist apkaart un veero muus.....
vai arii iet paradiizee...tur ira pljavas mezi....un vinji visu dienu driikst kliist pa taam apkaart... .......protams vinji var nokljuut arii elee un grieku valstiibaa...labie var censties tikt arii eegiptiesu valstiibaa... .....vinji var arii muuziibu tupeet savaa zaarkaa vai arii straadaat Naaves uzgaidaamajaa telpaa kur visas dveeseles nonaak peec nomrsanas un kur vinjas nonaak kur vinjaam jaanonaak....
Es pati gribeetu buut spoks... ...bet karoti tik driiz nolikt veel negribaas..
Nju... Piedodiet par anglju valodas lietoshanu, bet..
The following is an actual question given on a University of Washington engineering mid-term. The answer was so "profound" that the Professor shared it with colleagues, and the sharing obviously hasn't ceased... Bonus Question: Is Hell exothermic (gives off heat) or Endothermic (absorbs heat)? Most of the students wrote Proofs of their beliefs using Boyle's Law, (gas cools off when it expands and heats when it is compressed) or some variant. One student, however, wrote the following: "First, we need to know how the mass of Hell is changing in time. So we need to know the rate that souls are moving into Hell and the rate they are leaving. I think that we can safely assume that once a soul gets to Hell, it will not leave. Therefore, no souls are leaving. As for how many souls are entering Hell, let us look at the different religions that exist in the world today. Some of these religions state that if you are not a member of their religion, you will go to Hell. Since there are more than one of these religions and since people do not belong to more than one religion, we can project that all souls go to Hell. With birth and death rates as they are, we can expect the number of souls in Hell to increase exponentially. Now, we look at the rate of change of the volume in Hell because Boyle's Law states that in order for the temperature and pressure in Hell to stay the same, the volume of Hell has to expand as souls are added. This gives two possibilities: 1. If Hell is expanding at a slower rate than the rate at which souls enter Hell, then the temperature and pressure in Hell will increase until all Hell breaks loose. 2. Of course, if Hell is expanding at a rate faster than the increase of souls in Hell, then the temperature and pressure will drop until Hell freezes over. So which is it? If we accept the postulate given to me by Teresa Banyan during my Freshman year, "...that it will be a cold day in Hell before I sleep with you.", and take into account the fact that I still have not succeeded in having sexual relations with her, then, #2 cannot be true, and thus I am sure that Hell is exothermic and will not freeze." This student received the only A.
Piedodiet par garo aprakstu un nelielu neiekljaushanos teemaa, bet ienaaca shis praataa..
nezinu par to miršanu dažreiz tā vien gribas nomirt un redzēt visu kas tad notiek (varbut radiniekus satiktu). Vina krievu aktrise bija klīniskajā nāve un teica ka viņa lidinājās un nonāca Holivudā un vēl viskur (viņa teica ka otraja stava uz palodzes ir zilas kurpes, viņi pārliecinājās un tā arī bija) varbūt tā ir ka mēs pēc nāves lidinājamies pa paseuli, kur vien gribas.
Atradu veel vienu interesantu viedokli par sho teemu..
'*-:-LIFE-:-*'
The most unfair thing about life is the way it ends. I mean, life is tough. It takes a lot of your time. What do you get at the end of it? A death. What is that, a bonus? I think the cycle is all backwards. You should die first. Get it out of the way. Then live in an old age home. You get kicked out when you're too young. You get a gold watch and you go to work. You work forty years until you're young enough to enjoy your retirement. You do drugs and alcohol. You party. You get ready for High School. You go to grade school and become a kid. You play. You have no responsibilities. You become a baby. You go into the womb. You spend your last nine months floating...you finish off as an orgasm.
es esmu pārāk jauna, lai mirtu, bet kad nomirst es zinu, ka cilvēka dvēsele kaut kur nonāk... to nu es zinu...vinā nepazūd..
Mums šodien skolas psiholoģe teica, ka taisīt pašnāvību nav vērts viņa teica, ka tā visas problēmas neatrisināsies
skowij..Patiesiibaa jau psihologjes uzdevums ir juus par to paarliecinaat jebkuraa celjaa..Shaubos, ka vinja ir pabijusi citaa pasaulee un zin, ka probleemas atrisinaasies vai neatrisinasies. Tas ir tikai vinjas pashas viedoklis..
Nu viņas uzdevums ir mūs nomierināt, un atrunāt no nāves. Ja kāds saka, ka izdzrīs pašnāvību, tad viņa jautā "Kāda jēga no tā?"
Ok, nu un es pilniigi varu paredzeet, ka vinja teiks "Jaa, nav nekaadas jeegas, jo juus nezinat, vai peec naaves viss beidzaas.." Bet tikpat labi, vinjai vareetu atbildeet :"Bet kaa juus zinaat, ka nebeidzas?"..
Godiigi sakot, es domaaju, ka paarsvaraa cilveeki, kas saka "es veelos izdariit pashnaaviibu" ir ar zemu pashnoveerteejumu, un vienkaarshi censhas sev pieveerst uzmaniibu. Tie, kas patieshaam veelas to izdariit, arii parasti to izdara un bez ceremonijaam. Man ieprieksheejaa skolaa meitene izdariija pashanaaviibu. Nevienam par to nebija ne jausmas..
Esmu pārāk jauna lai mirtu!!!
nu tip kaac uztaisiis pashnaawiibu lai ieriebtu wisiem kas apsaukaaja.... winju.... & tad tas winjsh gulj zaarkaa... bet neredz kaada i to paridariitaju attiexme... tad kur i tas priex?! mirt ar ideja ka par tewi kaac raudaas & cereet ka zarkaa neuzspljaus wirsuu?!
Runas par passnaaviiba "lai iereibtu" ir tikai runas. Nedomaaju, ka cilveeks, kuram patiik dziivot, speetu ko taadu sev nodariit tikai "lai paraadiitu vinniem kaa vinni bez manis skums". Taadas runas un domas ir beernisskkiibas izpausme un ar laiku paariet. Vieniigais iistais passnaaaviibas iemeslis ir bezceriiba. Pilniiga vienaldziiba. No saakuma no apkaarteejo puses. Un tad arii passam. Kad iekssaa ir sajuuta, ka nekas nemainiisies, vai es te buussu vai nebuussu. Ka mana dziive ir suuds un taa nekad nebuus labaaka. Ka pasaulei manis netruuks un patiesiibaa nekad nav truucis. Visiem ir vienalga. Man arii. Ja paarnnem taadas sajuutas, tad ir beigas. Un tad kautkaadas skolas psihologa buldureessana, ka "neesot veerts" skkiet pilniigs bullshits. Jo ceriibas pilniigi zaudeejis cilveeks praktiski jau ir miris. Atliek tikai novest lietu liidz galam un izbeigt fiziskaa kkermenna pastaaveessanu. Kas nemaz nav tik gruuti. Iistu passnaavnieku ar vienkaarssiem tekstinniem neaptureesi.
Maartinj... tas jau bija par skarbu... tagad man i jaaiet taiisit pashaawiba weeeeeeee... i taas sajuutas ko tu apraxti...
a bet s gibeeju nosmakt s ieguulos spilwenaa& neelpoju... stiliigas sajuutas paarnjeema kjermeni.. wiss taakaa saaka raustiities... taada... kaa extaaze saaka klainjot pa kjermeni.. a bet s tomeer ieelpoju
Martin, es tev piekriitu.. Tai vienaldziibai ir jaabuut tik lielai, ka jaapaarvar veeleeshanaas izdziivot, kas cilveekam ir ierakstiita no pashiem pirmsaakumiem. Pirmcilveeka dziive vispaar bija ciinja par eksistenci.. Ja cilveeks izdara pashnaaviibu.. Jaa, tas ir tragjiski.
Kas ar cilvēku notiek pēc nāves? Viņu apglabā.
Kas pēc nāves notiek ar cilvēka dvēseli? Nav ne jausmas.
Kāpēc man nav ne jausmas? Tāpēc, ka ir pārāk maz faktu.
Mārtiņ, to tu labi uzrakstīji Bet dažas lietas es nesapratu.. :blink: Reiki vispār raksta pārāk daudz un pārāk nesaprotami... :blink:
Man arī viena draudzene grib izdarīt pašnāvību. Tāpēc, jo algebrā viņai pa pusgadu ir 4. Stulbums! Vēl mamma un tētis nositīs, jo sliktas atzīmes...Trakums! Viņa domā vai nu pakārties vai nolekt no Vanšu tilta. Nespēju to saprast. Pašnāvība ir stulbums!
esmu par jaunu lai mirtu bet gribu zinat kas notiks pec nomirsanas
es pa gaidu ar nepacietiibu...
Dzi, spaider, man gan nekad nav bijist tik slikti un tik vienalga, lai nopietni apsveertu iespeeju izveeleeties naavi kaa izeju. Nevaru pat iedomaaties. Esmu gan runaajis ar taadiem, kas meegginaajussi izdariit passnaaviibu un tas patiessaam ir briesmiigi kaut vai dzirdeet, ja kaads par savu dziiviibu runaa ar taadu vienaldziibu un neveeriibu. Brrr..
Tinuviel. Ja draudzene veel runaa ar tevi par to, ka grib izdariit passnaaviibu, tad lietas nav veel tik druumas. Llauj lai runaa. Arii tas paliidz, ja kaads paklausaas.
Prue, nejoko taa. Par to, kas buus peec naaves. Tiessaam nevar zinaat. Tik pat labi var buut, ka nekaa nebuus vai buus kas stipri nepatiikamaaks par to, kaada ir dziive sseit un passlaik. Taapeec es nu gan to briidi, kad buus jaamirst, nemaz negaidu. Taapat pienaaks.
Esmu paaraak jauna, lai mirtu. Un vispaar, man par to negribas pat domaat... Mana klases audzinaataaja reiz teica, ka nedriikst baidiities par to, ka kaads tuvs cilveeks vareetu nomirt. Ja par to nepaartraukti domaas, tas pat vareetu piepildiities (vinja pati ljoti baidiijaas zaudeet savus vecaakus, bet vinji nomira, kad vinjai bija nedaudz paari 20 gadiem...).
Tad, kad naave pienaak tuvaak, sajuutas kllust pavisam savaadaakas. No vienaldziibas vairs nav ne veests. Tas nav obligaati jaatiecina uz tuvinieku zaudeessanu vai iespeeju vinnus zaudeet, piemeeram, smagas slimiibas rezultataa. Meedz buut situaacijas, kur katrs pats sajuut - buutu bijis viiss mazliet savaadaak un es tagad jau buutu miris. Lloti diivaina un nemaz ne prieciiga sajuuta. Piemeeram peec autoavaarijas, kur nomirst kaads cits. Vai laimiigi nokriitot no lielaaka augstuma. Vai izkkepurojoties no uudens, kad likaas, ka nosliikssu. Tad ir ssii iipassaa sajuuta, peec kuras atkaartossanaas nemaz nekaaroju. Vai tev taa nekad nav bijis, giraffe?
Neatceros kur lasiiju, bet citeeju peec atminnas - "Naave nekad neatpaliek. Briizziem paluukojoties atpakallskata spogulii sskkiet, ka neviens neseko. Taccu naave uz laiku ir tikai izsleegusi lukturus."
Lielisks citaats Martin! Arii aprakstiitaa izjuuta paziistama - to gan nebija seviskas veelmes atcereeties
Jaa, man ir bijusi shaada sajuuta, par kaadu Tu raksti, Martin. Ja man toreiz neviena nebuutu blakus, kas zin kaa viss buutu beidzies... Tas bija diezgan sen atpakalj, taapeec nespeeju pilniibaa restaureet savas taa briizha (un peec) sajuutas. Bet tomeer shiis izjuutas manii nav maajojushas ilgi, jo sho nepatiikamo gadiijumu centos peec iespeejas aatraak aizmirst. Jaasaka paldies arii cilveekam, kas mani izglaaba, jo vinjsh saprata, ka labaak mani nemociit, runaajot par un ap sho gadiijumu. Pagaaja arii diezgan ilgs laiks, pirms es kaadam izstaastiiju par notikusho, bet, to darot, manii viss jau bija norimis. Es droshi vien izklausos peec bezemociju cilveeka, bet manii nav tas, par ko juus rakstaat. Un galu galaa, man ir tikai 18, taapeec dziives pieredze visai maza...
Esmu pārāk jauns, lai turpinātu dzīvi, ņemot vērā vakardienu.... Tapē nāve ir glābiņš
Ks tā nāve tāda ir vai man kāds patiešām var izskaidrot........jo vēl neviens mani nav spējis patiesi pāliecināt..........par to kas tā īstenībā ir...................
Varbuut veel paprasi, lai tev iszkaidro kaada ir dziives jeega pie reizes? .....jo neviens mani nav speejis paarliecinaat, ka taada patiessaam ir....
Taapat kaa ar dziives jeegu taa arii ar naavi - kas tas ir, to katrs uzzin pats un tikai priekss sevis. Ko tur var paskaidrot?
Nu, bet pasaulē ir daudz tādu īpatņu, kas cenšas citam ieskaidrot savu taisnību.........
.........labi, ko es dzesēju muti........tā pat nepiekādas jēgas un skaidrības nenonāks......
.........minējumi un hipotēzes nekas vairāk.........
Patiesībā ir grūti pateikt. Bet, ja jāizlemj tagad un tūlīt, tad viennozīmīgi NĒ!!!
I netaisos es mirt,kamēr var sēdēt netā un mans kompis nav uzsprādzis
Nu es esmu pārāk jauna, lai nomirtu, jo man vēl tik daudz gribas, ko padarīt...
Ko jūs darītu, ja zinātu , ka pēc nedēļas mirsiet? :blink:
Jautri...laikam jau visi nemaz neveelas tik ljoti,dziivot...ir arii dazzi, kas veelaas izbaudiit taas aizsaules dziivi...
Esam paaraak jaunas.
Esmu pārāk jauns, lai mirtu!!
Vienozīmīgi ka esmu pārāk jauna, lai mirtu.
Martin, es jau nejokoju...
vai ta izklausaas, ka es jokoju?...
nu bet nomirstot buutu daudz vieglaak... nekaa tagad...
nu vismaz es taa domaaju & domas taapat nemainiishu...
Njā...smaga tēma. Es te nesen skatījos savas klases vecās bildes no pamatskolas laikiem .... traki, bet trīs cilvēciņi no viņiem šodien jau vairs neskaitās....Tad gan pārņem tāda sajūta - ar ko TU esi labāks? Varbūt TEV bija jābūt viņu vietā? Bet vismaz viņi paliks mūžam jauni un nekad nenovecos...
vispār tas būtu interesants jauns piedzīvojums, kurā tu dodies viens pats, kad daudzi daudzi jau tur ir gājuši, bet neviens īsti nevar pastāstīt kas tur īsti notiek.....
Bet tā pāreja, tā PĀREJA! Nu man viņa nepatīk....Es pieļauju, ka TUR būs labāk, nekā šeit bet tā noklūšana....ui, nu labāk vēl pagaidīsim kādu laiciņu... šis tas vēl te nepabeigts palicis.
Es arii tiku reinkarnaacijai, bet taa nav bezgaliiga. Un kad esi izdziivojis visas savas dotaas iespeejas - nokljuusti paradiizee vai ellee! Es ne tikai ticu tam, bet esmu paarliecinaata, jo dziive ir tikai paarbaude un dveesele nekad nenomirst!!!
Njā. Reiznkarnācijas un karmas teorija praktiski vislabāk izskaidro KĀPĒC pasaulē ir ciešanas! Kristiešu sviests par tēvu grēkiem, kuram obligāti jātic man nez kāpēc liekas drusku garām...Nu pagaidām neko labāku neesu dzirdējis. Ja nu kāds ko tādu zin, labprāt uzklausīšu!
muļķīgs jaut. tikai trakais gribētu nomirt(bet varbūt te ir tāds kas vēlas mirt) protams ka es negribētu, jo gribu nodzīvot vismaz līdz 80 gadu vecumam............
es nomirt negribu. ne jau taa ka vispaar nee, bet negribu nomirt par aatru.
tomeer esmu paarliecinaata, ka vismaz vienaa formaa es pastaaveesu arii peec naaves.
atminaas.
es vel ilgi netisos mirt...
man gribeetos dziivot muuzziigi !!!!
es nu noteikti nee jo mirt tad jau lai es to gribeetu man jaabuut depresijai vai man buutu jaaabuut kroplim, vai slimam!!!
iisteniibaa man skiet, ka tie kas gribeejusi nomirt un pilikusi pie taa savu roku tiesi vienu mirkli pec tam saprot, ka tam nav nekaadas jeegas.
tajaa mirklii, kad fakts jau ir fakts, noticis un negrozaams.
jaa, var jau buut, ka naavei nau jeegas...
bet kaada jeega no dziives?...
ak kungs, vai tu tiesaam neredzi savas dziives jeegu?
vai tiesaam ar tevi nav noticis nekas taac, par ko teikt - ja, tada mirkla del ir verts dzivot?
pat ja tas ir tikai sekundigs mirklis un pat ja tikai rezi dzive,
dzivei IR JEEGA!!!
Man liekas,ka galvenais ir nekur nepazust, t.i., vēl joprojām turpināt eksistēt....
hmmm... tur jau taa lieta - ir bijushi paaraak daudz sliktie mirklji...
labi, es jau nesaku, ka tagad taisiishu pashnaaviibu vai kaukaa taa, bet... apnicis vnk jau viss...
& taisiit pashnaaviibu... hmmm... es nemaz nespeetu seu ko taadu izdariit...
tur jau ir tā lieta, ka vairums pašnāvnieku nedomā par to ko nodarīs sev, bet gan koncentrējas uz to, ko gan citi domās, kā viņiem būs slikti....
ak dievs... vnk stulbi
baigaa jeegaa, taisiit pashnaaviibu, lai "izraadiitos"...
būtībā, šāds variants lielākoties ir sastopams jauniešu vidū, vecākiem jau ir citi varianti, bet lielākoties arī pašnāvības taisa jaunieši, pati arī esmu saskārusies ar dažiem šādiem variantiem, tas tiešām ir skumji..
jaa...
arii siirupaa ir taadi <cenzed>, kas raxta: "nu vot, vinjsh mani atshuva & manai dziivei vairs nav jeega, es tagad taisiishu pashnaaviibu & ```` ```` ````..." vnk <cenzed> ... kaada jeega...
man liekas, lai cilveeks mirtu vajadziigs pietiekami liels iemesls, kaut arii mana vecmaaminja to gaida katru dienu, jo visas malinjas saap.Mirt ,man liekas ir diivaini jauniibaa, bet es negribeetu mirt tad, kad jau esmu veca un nevienam nederiiga.Es gribeetu mirt 50 gadu vecumaa.
tieshi taa...
jo dazhreiz ciuveeki ar savu existenci apgruutina...
arii es to esmu pieredzeejusi........
par siirupiem runaajot,
manupraat tur vispaar raksta meteniites kam dziives meerkis ir savas rindas nopubliceetas ieraudziit.
dazreiz vispaar taas probllemas taa uzkraxtiitas ka ir skaidrs - fantazijas auglis...
jaaa, tieshi taa...
nu bet vismaz var pareekt
sīrups... hmm jau kur tas laiks kopš es šitādu literatūru lasīju, un liekas ne par matu nav mainījusies... he,he,he..
Nu es labāk vēl kādu laiku palieku te, bet es ļoti gribētu uzzināt kas notiek pēc tam....
Me domā ka cilvēkam nomirstot viņa dvēsele iziet no viņa un ieiet citā cilvēkā.
vispār man šādi jautājumi ne visai patīk. vienreiz diena bija galīgi garām jo sāku domāt par nāvi un to kas ir pēc nāves. it kā jau gribas uzzināt, kas notiek pēc tam, bet es labāk vēl palieku tepat uz zemes un dzīvoju.
nez....es ir taads taa kaa "shkjirotavas" teorijas piekriteejs....
es domaaju ka peec naawes nepastaav ne laiks ne telpa un tu atkal un atkal paardziivo sawu dziivi...itkaa skaties no malas....
un skatoties peec tawiem dziives laikaa padariitajiem darbiem tiek izlemts kas tu naakamajaa dziivee buusi, kaadaa laikaa dziivosi un kur dziivosi.....
:blink: :blink: Esmu par jaunu man tikai 10 gadi
Man jau liekas, ka cilvēks pēc nāves... īstenībā es nezinu žurnālos raxtīts, ka cilvēki kuri paglābušies no nāves stāsta, ka esot gājuši pa tuneli un tad ieraudzījuši baltu gaismu, mirušos tuviniekus, bet varbūt tās ir muļķības, cilvēks vienkārši mēģina pievērst uzmanību... Nu galu galā es nācu pie secinājuma, ka cilvēks, kurš savu dzīvi ir nodzīvojis labi par visiem 100% nonāk tajā vietā kurā tiecās visu savu dzīvi... Nu un , ja man jautātu vai es gribu mirt...PROTAMS KA NEE! Es taču neesmu slima...Cilvēks dzīvo lai dzīvotu, nevis lai domātu par nāvi... Un teiciens es esmu par jaunu, lai mirtu...kā tu zini, ka tu esi par jaunu...varbūt tev jau rīt ir jāmirst(fui riebīga doma)...nu lūk tādas ir manas domas...
Nu ritīgs murgs jau ir, bet man padodas tikai murgi
Esmu par jauno , viennoziimiigi ... =] ..... Man aptiik mana dziive ... un ar to viss ir pateikts....
iisteniibaa jau taa ir - ja dziive patiikaas tik loti, kaa man vinja patiikaas, tad par taadu siikumu kaa naavi nemaz nesanaak laika domaat. ja nu reizeem, lai saprastu dziives iisteno veertiibu... lai gan...
Nu es esmu pārāk jauns lai jau mirtu un par to nemaz nedomāju, jo katrai būtnei... katram priekšmetam vai lietai ir savs mērķis šajā pasaulē, ja kādam tāds nebūtu tad viņš pasaulē nebūtu nācis tāpēc domāju, ka jāseko liktenim... tad kad būsi izdarījis savu tad arī mirsi, bet ne savlaicīgi
nāve ir tikai nākamais posms musu dvēseles ceļā cauri mūžibai...
Nu tev veicas, ja jau liktenis tev visu padod... man tas ir ļoti reti, jo liktenis man dod tikai pāris lietas no kurām man kā Makgaiveram iz jāizveidp dzīves jēga un esamība
tas nu tev parasti ari izdodas ... lielākais un labakai ko man liktenis varetu dot butu mieriga aiziešana no šis degradetas pasaules...
ja iespejams, esmu veiksminiece.
tacu pat to es nevaru mainit
pagajusa vasara visdazadakas liktena sakritibas paris dienu laika mani nogadaja uz pasakumu, pec kura es sajutu sevi ka pavisam citu cilveku.
un tagad, pirms paris dienam bija tas pats - liktena sakritibu bija mazak, bet ar tik pat grandiozu rezultatu.
tas bija ka pardzimsanas jauna kvalitaatee. augstaakaa kvalitaatee.
un es tur neko neesmu varejusi ietekmet. jo tas viss notiek tik peksni un atri, ka pat nepaspeju noreageet.
bet vai ir spēkā tas ko ir teicis kāds rakstnieks kuru vairs neatceros, ka "panākumi ir pacelšanās par pakāpi uz augšu barības ķēdē"?
atkariigs no taa, ko uzskataam par bariibas keedi. ja runaajam par taas tieso noziimi - ne vienmeer. pele iespeeju apeest kaki diez vai uzskatiis par n\panaakumu, jo vinjai joprojaam garsos siers...
ja bariibas keede ir metaforisks ranga apziimeejumss, tad pacelsanaas noziimee karjeras kaapnes... tad jaa, tad taa ir... piemeeram - tagadeejais boss mani vairs nevar komandeet, jo esam liidzveertiigi...
un kur tad peliek vienlidziba? to gan visur sludina, bet reti kurš ievero...
te nav runa par to vienliidziibu kuru aizstaav cilveektiesiibu kunvencija,
te ir runa par to, ja tu straadaa vairaak un labaak, tad vairaak nopelni un tev variaak uzticaas
Nu vispār es domāju, ka cilvēki dzīvo vairākas dzīves un pēc nāves viņi peidzimst no jauna, tikai iepriekšējo dzīvi neatceras... Un tad drošvien pārceļas uz kādu citu pasauli...
nezinu waj gribeetu, bet ja wajadzeetu wareetu..
un warbuut pat ka gribeetu but weel bikinj par aatru......... .....
kas notiek peec naawes ? naw lemts uzzinaat un taa arii laj paliek , jo newajag..
lai ir kaukas, kas uztur liidzswaru... .... ....
Man sķiet kaut kas līdzīgs varētu būt, jo viņš labāk uzvedās dzīve, jo tur būs labāk. Bet tikai nav tā, man lilekas, ka parasts cilvēks viņus var izsaukt!
Nē, nedomāju, ka esmu gatava nomirt tagad. Tad, kad pienāks laiks, labprāt, jo man gribas zināt, kas notiek pēc tam.
Man ir vairākas versijas per šo tēmu, bet to patiesīgumu vēl nevēlos noskaidrot...
1. cilvēks pēc nāves (lai arī kāds iemesls tai nebūtu) iegrims saopnī un turpin asapņot mūžīgi
2. pēc nāves nekā nav...(ļoti izsmeļoši)
3. reinkarnācija (ar iepriekšēju amnēziju)
4. varbūt mēs tikai sapņojam tagad un kad nomirsim, tad patiesībā pamodīsimies un atsāksim dzīvot savu dzīvi itkā nekas nebūtu noticis (man personīgi šitā ideja patīk visvairāk...)
cilveeks peec naaves dziivo taa,kaa vinjs ir veeleejies, labi un saticiigi.taa ir dziive no kuras negrib un nevar atgriezties.....vismaz man taa skiet!!!!!!!
me protams negrib mirt. es tak neko jēdzīgu šai pasaulē vēl neesmu izdariijusi. un tas būtu negodīgi ja man tagad būtu jāmirst. es jau kaut kur raxtiiju, ka uzskatu ka pēc nāves nekā nav. tu vairs neko neatceries, vienīgi tevi vēl kāds atceras. tevi aprok un viss. vairs nekā nav, jo nav kur tālāk iet. un neviens nav pierādījis ka pēc nāves kaut kas ir
tu nevari apgalvot, ka neko jeeddziigu neesi izdariijusi.
jau tas vien, ka tu esi un kaadam esi, ir kaut kas.
kaadam tu noziimee tik daudz, ka esi teju vai dziives jeega.
piemeeram vecaakiem. noteikti
Pilnīgs NĒ ! ! ! ! Es uzskatu, ka tie kuri grib nav normāli ! ! ! !
Nu protams, es nobalsoju par to esmu par jaunu lai mirtu!
Vsipār nekad neesmu atbalstījusi tik depresīvas, stresainas domas par pašnāvībām, it īpaši ja tādas rosās mazu pusaidžu galvās Tiklīdz dzīvē gadās k-kas savādāk, uzreiz sabrūk ceļa vidū.
Un runājot par nāvi.
Nelasīju iepriekšējos postus, tādēļ moš mans viedoklis atšķirsies
Cilvēkam ir tāda lieta, kā dvēsele. Manuprāt pēc nāves tā ieceļo kādā svešā ķermenī.
To laikam sauc par reinkarnāciju - dvēseļu pārceļošanu? :blink:
Man arī ir varākas versijas:
1. Pēc nāves nav nekā, nekādas domas, nekādas izjūtas, ne dvēsele, viss pazūd...
2. Cilvēks pārdzimst citā...
3.Manliekas, ka cilvēks nonāk tur kur viņš visvairāk vēlas nokļūt. Iespējams kāda debešķīgi kaistā vietā, vai arī kādā dīvainā zemē, vai vienkārši sēž uz mākoņa maliņas uz noskatās visā notiekošajā. es domāju ka šādi arī varētu būt, jo tam kam cilvēks visvairāk tic, kas notiek pēc nāves, tad tas ar viņu arī notiek. Ja kāds domā, ka viņš pārdzims, tad viņš arī pārdzimst, vai ja cits vēlas nokļūt debesīs (paradīzē) viņš tur arī nokļūst.
Vispār radinieks bija cietis avārijā un bija arī komā., tad kad viņš atmodās, viņš teica ka patiešām ir gājis pa tuneli, nu kautko tamlīdzīgu vismaz. Un es tam ticu, jo nu es jau nezinu kā tas ir un viņš bija teicis, ka tur pie sienas, pieķēdēts rēja viņu ģimenes sen nomirušais suns... es tam kautkā vairāk tikcu (par to tuneli ), jo par tuneli tak sen jau ir visi runājuši. Kurš tad to izdomāja? Ne jau nu viens traks vecis... tikai tie, kas ir izdzīvojuši pēc smagām traumām, knapi dzīvi palikuši....
Tam es visvairāk ticu.
Starpcitu es baidos no nāves...
Kas tas vispār par stulbu jautājumu?
Pagaidām vēl nemirstība nav atklāta un jādzīvo ar apziņu, ka tik un tā nāve pienāks. Agrāk vai vēlāk. Un ir pilnīgi vienalga kuru izvēli aptaujā tu ieķeksē...
es ticu dziivei peec naaves.......ticu un visss
Shis jautaajums man uzdzen drebuljus
..........Un es zinu ka Muminjs tagad uz mums visiem noraugaas ............no labaakas vietas nekaa zeme....
to Immortal
Arī man viens ļoti tuvs radinieks- ģimenes loceklis- stāstīja par to tuneli, pa kuru viņš esot gājis mirklī, kad slīcis Gaujā, aizrijies un pagājis zem ūdens.
Ļoti līdzīgs stāsts, tikai suņa vietā dzirdēja tādu kā balsi, kas prasījusi "Kur tu ej ?", tad viņš tunelī apgriezies un gājis atpakaļ, brīdi vēlāk atjēdzies no slīkšanas, jo nez kā pa rokai gadījušies pār ūdeni noliekušies krūma zari.
Tieši tas, ka to esmu dzirdējis tiešā veidā no cilvēka, kas to piedzīvojis un kam es uzticos, ļauj man lielā mērā ticēt idejai par pēcnāves dzīvi.
Un no nāves es nebaidos, protams, ka riskantā situācijā man arī būtu bail, jo tajā brīdī pār cilvēku valda senie instinkti, bet normāli par to domājot, tas ir notikums, ko piedzīvos ikviens, un tāpēc silti iesaku no tā daudz nebaidīties.
It īpaši vēl tādēļ, ka pārējais, ko esmu lasījis par šo tēmu, liecina, ka tur otrā pusē daļa cilvēku ir pat jutušies tik ļoti labi, ka viņi reanimācijā pēc atjēgšanās pat pārmetuši ārstiem, ka viņi ir atgriezti atpakaļ šajā pasaulē un raudājuši
Bet ja gadījumā dzīvē viss ir it kā absolūti piegriezies un galīgi garām, tad tomēr pašnāvība esot viena no ļaunākajām lietām, ko cilvēks sev var nodarīt.
Aizdomājos....
Īpatnējs vārda "taisīt" (tātad - radīt ko jaunu) lietojums kopā ar "pašnāvība" (galēji destruktīva parādība).
Vispār, citā valodā tā var pateikt?
es domāju ka tad kad cilvēks nomirst, viņa dvēsele pamet ķermeni. un tad aizlido kautkur nezinkur.
...KATRAM PAR SHO TEEMU IR SAVSuzskats un to nekad neuztver kaa nepareizu vai aplamu
es domaaju ka ir dziive peec naaves(vai driizaak ceru)
es ticu vairākām dzvēm, tātad es nomiršu un mana dvēsele aizies pie nākamā cilvēka
es reiz skatījos vienu filmu.tur kāds puika izdomāja, kaut ko tādu pie kā es vēl ilgi turējos, un vēljoprojām turos.ka tad kad, mēs nomirstam, mēs nonākam citā pasaulē, kur mums ir par vienu maņu vairāk. pats galvenais, ka mēs nezinam, kas tā ir par maņu, jo mēs to nekad nēsam jutuši.[/font] nu pamēģiniet aklam cilvēkam izstāstīt kā tas ir - redzēt. viņš to līdz galam nekad nesapratīs. tāpat mēs, to kas jauns 'mums būs tjā citā pasaulē, mēs sapratīsim tikai tad, kad nomirsim.
Tā nebija filma par delfīniem pa tv3?
īstenībā tā varētu būt, mēs to nezinam...
Nobalsoju par nē, jo es neesmu tik stulbs, lai es gribētu nomirt. :blink:
Kad būs jāmirst, tad miršu, no manis tas laikam nebūs atkarīgs.
Es par šo jautājumu esmu domājusi, ja esat lasījuši grāmatu "Braļi Lauvassirdis", tad noteikti zinat tur izteikto viedokli, ka pēc nāves mēs nonākam citā vietā, kur dzīvojam tālāk, kad nomirstam tur tad atkal nonākam citur, laikam es ticu šādam variantam.
es domaaju, ka tu nomirsti kam tu tici, ja tici paradizei nonaksi tur, ja tici reikarnacijai tad taa arii buus
un no taa man ir visvairak bail, jo mees gimene domajam katrs savadak un ja nenoklusim viena vietaa.....
nevelos nomirt un par to vel nedomaju nezinu kas notiek ar cilveku pec mirsanas
zini tizla aptauja :blink:
vaj tu velies nomrit ? ! njaaaaaaaa ........
Istenība,aks notiek pēc nāves ir daudz pieņēmumu - tava dvēsele azietipie cita un tava miesa sapūst kapā,tu azjje uz paradīzi,uz elli utt. bet,aks,tad īsti notiek es nezinu :blink: manuprāt enviens nezin,zin tie,kuri ir jau mirusi°hi un to ems nekad neuzzinasim kamer apshi nebusim nomirushi...... cik es zinu daudzi ir pat gajushi boja delj ta lai uzziantu,ask notiek peec naves,laj iznatnieki uzziantu vaj aspatv dwesele - to protams visi zin,ka pastav un sver 21 gramu
es domaaju ka cilveeka dveesele peec naaves paariet kaadaa citaa cilveekaa kursh tajaa briidii dzimst. taapeec man liekas ka cilveeki taa iisti nemirst. tikai vinju kjermenis mirst.
naave nav gals tas ir tikai kaa jauna un skaista saakums.
man liekas ka es esmu veel paaraak jauna lai mirtu, jo man veel gribaas izbaudiit dziivi!!!
es tomeer domaaju ka cilveekam ir dveesele. taapeec arii ir sirdsapzinja u.t.t.
un no naaves nav jaabaidaas kaa to daudzi dara.
Visi saka http://www.lffb.org/index.php?menu=05&submenu=43800089 un apskataas manu staastu par Elli, kuraa ir apraxtiits arii juusu apspriestais jautaajums
es veel esmu par jaunu lai atstaatu sho pasauli! es veel negribu mirt jo jaaizdara veel tik daudz!
kad cilveeks nomirst vinju pamet dveesele! un tad ir divi varianti, vai nu dveesele muuziigi mociisies vai arii tiks paradiizee!
Iisteniibaa ir taa ka nevaru sagaidiit, kad nomirshu......gribaz zinaat, kas tad iisti tur buus .....?
bet vispaar man dazriz ir bail no naaves, bet kopumaa nee......es nekad nedomaaju , ka kaadam manis pietruuks un taadas domas.........
es vienkaarshi domaaju par sevi, kaa taadu ------ nju censhos dziivot kaa maaku, jo ja TUR pec naaves naxs REINKARNAACIJA, tad mees pashi diezgan labi zinam , ka nesatiksimi savus ieprieksheejaas dziives draugus, pazinjas, mammas......
nea..me gan negrib mirt..weel ne..protams,k interesee kaz tad notiek,bet..nu naz,naz..dziiwoshana man i radiijusi paaraak lielu atkariibu..=/..me paaraak patiik debesis,juura un wiz taz skaistais,ko dziiwe piedaawaa..tomeer no 1-as puses apbriinoju pashnaawniekus-winjiem wizmaz pietiek drosmes pielikt punktu shai manipulaacijai ar cilweekiem..nja..un tomeer-winji naw iisti normaali,ja speej no wisa shii skaistuma atteikties..me to nespeej..
Nāve ir piņķerīga padarīšana. Daudzreiz dzīvē mēs to piesaucam,jo uzskatam ka tā mūs paglābs no dzīves. Tikai ir problēma,pat smagākajā depresijā nonākušajam cilvēkam,kuram nāve liekas kā glābiņš,pēkšņi no tās kļūst bail,kad tā teju parādās acu priekšā.Patiesībā,nav tāda cilvēka kam nebūtu no nāves bail,pat kareivji kara laikā, kaut arī ir pie tās pieraduši,guļot lazaretēs un gaidot tās tuvumu,vienkārši krīt histērijā,jūtot tās tuvumu.Tas ir tapēc ka varbūt viņi apzinas,ka pēc nāves nekā vairs nav. Nav ne paradīzes,ne elles,ne Aīda valstības vai kā tamlīdzība..Nav un viss. Cilvēks vienkārši pārstāj eksistēt.
Arī tāda lieta kā dvēsele,patiesībā nemaz nav.Cilvēki to izdomāja,jo neprata izskaidrot organismā notiekošos procesus. Pat tad kad viņi zināja ka cilvēkam pastāv tādi orgāni kā smadzenes,sirds un plaušas,viņi domāja ka ir dvēsele,jo arī tad viņi nezināja ka tieši šie un vēl citi orgāni atbild par cilvēka dzīvību.
'Tā kā nav dvēseles,tad nav arī kam ceļot uz "Pēcnāves valstību" vai "Labākiem medību laukiem" Cilvēks pārstāj eksistēt,jau sākot ar to brīdi kad viņš pavisam zaudē apziņu.Viņš pazaudē sevi,savu identitāti. Un beigās arī ķermeni,kas sairst pīšļos.Pēc nāves nekā nav. Mūsu vārds patiesais vārds nozudīs reizē ar mums.Nevis ceļos uz kautkādām tur peklēm vai vēl nezin ko.Cilvēkam tikai patī iedomāties ka pēc nāves dzīve turpinās,tikai savādāka.Viņš nespēj pieņemt ka tur nekā nav.Protams,agri vai vēlu mirsim mēs visi un tad jau redzēsim vai tiešām tur kautkas būs un dvēsele pastāv,jeb tomēr nav nekā.
Man liekas,ka nedabiskaa naavee (noslepkavots,izdariijis pashnaaviibu) mirusha cilveeka dveesele nerod mieru.Taa grib atriebties....
Es esmu par jau nu lai mirtu. man liekas ka pēc nāves dvēsele iemiesojas citā cilvēkā un dzīve sākas no jauna, taču neko no pagājušās dzīves neatceras. ir jau tādi kuri tiek turēti trakonamos, jo viņi itkā kaut ko atcerās un tādēļ jūk prātā, bet daži nē.
Redzot kā cilvēks mirst zūd ticība jebkādai pēcnāves dzīvei. Viņš dzīvo, kustas, runā, var redzēt dzīvību viņa acīs, sejā, visur. Un kad viņš mirst, tad tas vairs nav cilvēks ar domām un reakcijām. Tas ir gaļas un, nu jau nevajadzīgu, orgānu sakopojums, kuram lemts sapūt pienācīgas apstrādes trūkuma dēļ.
It sevišķi to var redzēt pašnāvības gadījumā, kad cilvēks izdara savu pēdējo darbību, izmanto savu dzīvības doto spēju rīkoties, lai to pašu dzīvību izbeigtu.
Pēcnāves dzīves nav. Un padomājiet vai jūs to vispār gribat - vai tad perfekts bezdomu un bezizjūtu miers nav ideāls dzīves noslēgums?
Lai mirtu, es veel esmu par jaunu, not yet, kaut kad citreiz. Droshi vien pasaulee ir arii taadi, kuri ir apglabaati un kapaa atdziivojas. Tas ir vienkaarshi briesmiigi, nomirt mokoshaa naavee.
nu par naavi es nezinu .. es tik zinu ka tad kad civleeks nomirst ..viņš pieredz ko jaunu .. neiepaziitu ...viņš pāriet citā pasaulē visdrīzāk .. jo savu sūtību uz šīs zemes viņš ir veicis .... izdarījos to ko viņam vajadzēja izdarīt ....pēc tam viņš tiek nosūtīts kaut kur .. kur? to mēs visi ar laiku uzzināsim ... kapēc fantazēt par nāvi ??? ja mēs tāpat agrāk vai vēlāk uzzināsim kas tad notiek ar mums ....es domā būt pacietīgs .. nedomāt par to ... un kad pienāks laiks .. tad arī uzzināšu ......
bet tagad .. es negribu mirt .. gribu vēl izbaudīt šo dzīvi ....
neapstriidami esmu par jaunu lai mirtu!
man veel tik daudz kas jaaizdara, es nemaz neveelos mirt, bet ir bijushi mairkli kad esmu aizdomaajusies par to!
Es gribeetu zinaat kaadas ir sajuutas mirstot........
Bet mirt laikam veel negribeetu.........
Kaa jau vairaakkaart teicu - veelos dziivot muuzhiigi...
Tachu naave mani interesee...taa ir visai sarezhgjiita un neizskaidrojama paraadiiba..
nee, mirt es veel negribu vis. dazhreiz gan liekas, ka gribu, bet pietiek tikai paskatiities pa logu un iedomaaties, ka tu iespeejams neko no taa vairs neredzeesi, un vairs negribas.
kas notiek peec naaves?
es, taapat kaa jau te pirms tam kaads teica, varbuut gribeetu lai ir taa kaa Braaljos Lauvassirdiis...katraa zinjaa es ceru, ka nebuus taa, ka nonaakot debesiis (biibele) tu aizmirsti to, kas bijis uz zemes un nododies muuzhiigaas dziives priekiem. es negribu aizmirst sew miiljus cilveekus. nu jaa, ja neskaita sho aizmirshanas miinusu (par to mums teica ticiibas maac.skolotaaja), kristietiibas versijai nau ne vainas, jo Radiitaajs pie kura mees atgrieztos tieshaam vareetu existeet (aaa...nu veel stingrie likumi, lai iekljuutu debesiis...). un veel man diezgan labi patikaas kaa bija vienaa filmaa ar Robinu Vilijamsu galvenajaa lomaa, kur debesis bija taa skaistaakaa vieta, kaadu cilveeks pats speej iedomaaties, un tur vinjsh arii sawus miiljos neaizmirsa (zheel, ka neatceros kaa sauca to filmu). tur gan pashnaavnieki nenonaaca debesiis, bet nu..pashnaaviiba tieshaam ir nosodaama lieta. dziive ir jaanodziivo, lai kaada taa arii buutu.
Ja tu esi pelnijis atpūsties tad tu atpūties kad nomirtsi un teic "The undeing lands"
Nu teiksim ka Gendalfs izdarīja savu misiju un tika atpūstieas. Bet tas nu tā viņš ir maia. Teiksim ja cilvēks nav bijis labs tad viņš pēkšņi aizleds uz to bērnu kas tiko piedzimis (viņa dvēsele aizleds) Ja esi labs bijis tad saņem pelnīto atpūtu.
Tas bija mans viedoklis.
naave... tas nav pats briesmiigaakais kas ar mani var notikt. tachu maz gadiijumu kad cilveeki naavee metushies ar prieku un gandariijumu. nee, nu ir jau visaadi jukushie, bet tie, kas sevi nogalina, lai izbeigtu mociibas... vini ir paarbijuhsies liidz naavei un mirst ar domu, ka taa buus labaak. jo neredz nekaadu izeju.
par naavi var spriest tikai tie kas jutushi naaves tuvumu. taa teicis kaads mans labs draugs. vainam taisniiba.
ups sorzz nav ko teikt.....naave nekaa iipasha taa notiek un viss.......
Nu aii taa iisti nebuuus...Man liekas,ka viss kas notiek notiek ar iemeslu
Taaatad arii nave notiek ar iemeslu,vaine?
Nu vispaar,nava notiek jo taa tas ir iekaartots un tur neko nevar mainiit...diemzheel,taa tas ir...
Kadreiz mees zaudeesim visus tuvos...IDmezheelk
Pagaidām negribu, bet jāmirst šā kā tā, tā ka nav ko uztraukties
Vai tad neviens nekad nav teicis - Mājās mani nositīs! Vai: Man noraus galvu!
Tie ir tikai pārspīlējumi,bet ļoti nežēlīgi,jo kad šis "lāsta saņēmējs tiešām nomirst kā jūtas tas otrs?
Bet tomēr nāve vienmēr ir bijusi un būs. Viss
Man nez kāpēc ir tāda dīvaina teorija - bet tā jau ir tikai nožēlojama teorija...
Kam cilvēks tic, tas arī ir. Jo ticēt ir skaisti... Tātad - tie, kuri tic Dievam, tiem ir Dievs, kuri netic nekam - tam nav nekas (diez kā tad tur debesīs ir? Varbūt pusdienās sanāk kopā visi Dievi - vienīgais, grieķu, ēģiptiešu, aizmirstie, tie, kam vēl neviens netic...Sanāk kopā un pārspriež ko un kā mazie, dīvainie cilvēciņi, kas skraida pa zemi, ir teikuši, darījuši..Varbūt mokās skaudībā par tiem, kuriem upurē vai tos, kurus mīl...Varbūt smejas par viņiem...Un skaita tos, kuriem viņi IR...) Tātad - kuri tic Debesīm, tie pēc nāves sēž uz mākoņa maliņas, kuri ellei un paradīzei - dreb Šķīstītavā, kuri Aīda valstībai, tie skaidrojas ar Cerberu, kuri netic nekam - precīzāk, tic, ka nav nekā - tie aerī satrūd zem zemes. Nepilnības - kas notiek ar tiem, kuri nāvi vienkārši pieņem tādu, kā tā ir? Kas notiek ar tiem, kuri nedomā neko, bet grib pakļauties straumei? Kas notiek ar tiem, kuri netic nāvei, un kas ar tiem, kuri netic dzīvei? Interesanta parādība...
ta ka es ticu tam ka cilveki atdzimst tad es tiesam gribu redzet kas es busu nakamaja dzive un tapec pret navi man nav nekadu iebildumu
Reizēm es vēlos nomirt, bet reizēm man paliek bailes no nāves, tāpēc balsoju par pēdējo variantu. Es ticu, ka dvēsele pēc nāves pamet ķermeni, lai atgrieztos citā ķermenī un labotu savas kļūdas. Es pat domāju, ka Zeme ir šķīstītava, par kuru runā Bībelē - mēs vai nu varam vērst visu par labu, vai arī savārīt vēl lielākas ziepes. Un kā tad ar to mūsu dvēseļu balsu pētnieku Konstantīnu (uzvārds mazliet piemirsies). Neba nu viņam būs halucinācijas bijušas. Turklāt mans onkulis stāstīja, kā viņš dabūjis ar strāvu, planēja virs sava ķermeņa un skatījās uz to no augšas, kamēr darbabiedri nebija viņu atrāvuši no elektrības vadiem.
Tēma ne pa jokam! Bet pats interesantākais, ka šajā jautājumā- cik cilvēku , tik domu! Es gribētu cerēt, ka nomirstot cilvēks aiziet uz vēl labāku pasauli, kurā var atpūsties no dzīves, kas tik ļoti nomocījusi.. Tur viss būtu gaišs, bez stresa, uztraukumiem, bez ļaunuma- vārdu sakot, pilnīgs miers. Bet tikai uz laiku. Kad kļutu garlaicīgi, ikviens varētu izvēlēties pārdzimt jaunā ķermenī(tiesa, ar noteikumu, ka visas līdzšinējās atmiņas tiks izdzēstas). Bet tas ir tikai tas, ko es gribētu sagaidīt tajā pusē. Iespējams, īstenībā jau es labi saprotu, ka nomirstot visas sajūtas zūd. Un zūd arī apziņa. Bet tā domāt ir grūtāk...un sāpīgāk. Es iedomājos- kā es jutos, par ko domāju, kad vēl nebiju piedzimusi. Nu nekā, nekā jau nebija.. Jo manis nebija. Varbūt tāda būs sajūta pēc nāves.
Vispār tam visam var pieiet no divām pusēm: no zinātniskā vai no filozofiskā.
Manuprāt cilvēks (jeb viņa dvēsele) nonāk tur kur viņš tic, ka tā nonāk, respektīvi, tas ir atkarīgs no tā kam cilvēks tic un būtībā viņš pats veido savu pēcnāves pasauli.. Vienam tā ir ziedoša pļava ar visādiem tur tauriņiem utt., citam reinkarnācija, citam vienkārši tukšums..
Es ceru, ka nomirstot vienalga kaada veidaa cilveeka gars dziivi turpina.Citaa pasaulee, citaa dimensijaa, citaa laikaa un vietaa... pavisam savaadaak. Man šķiet ka gars un dveesele iemiesojas citaa ķermenii un dziivo . Nju es vismaz taa domaaju. Nedomaaju ka labie nonaak paradiizee, sliktie elee... Domaaju ka ''sliktajiem'' ir dota iespeeja laboties un ''labie'' pameeģina dziivot paarkaapjot normas un likumus...
Pagaidam domas par navi man nav bijusas.
un es negribu lai man butu.
Kad nomirsu tad nomirsu..
eu nu kas shitais bija par jautaajumu???
kursh normaals cilweex tagad gribeetu nomirt???(es uzsweru NORMAALS-nerunaaju par tiem narkomaaniem wai wienk d--------m cilweekiem)
tad nu arii pawediens....
Nu, par dvēseli diez ko nezinu. It kā gribētos ticēt ka ir paradīze. Bet drīzāk šķiet, ka dvēsele ir mūsu enerģias lauks (aura) un tā tiek nodota kaut kam tālāk, kad nomirstam. Viss uz zemes darbojas kā ķēde no viena posma pāriet uz otru tāpat kā barības ķēde. tāpat man šķiet arī enerģija pāriet.
bet varbūt tomēr... paradīze...elle... pārāk daudz mūsdienās ir zinātnes un pārāk maz ticības
es uzkatu kad mēs nomirsim būs bezdibenis kas nebeiksies un nebeiksies. to ir grūti aptvert jo nēsam ar tādām sajūtām apveltīti.
Nu es domaju ka kad tu nomirsti tad ir ta ka tu guli bez sapnja.
nu jaaaaa...
nomirshana... man tagad pasai sava teorija par nomirshanu!!!! nu jaa
nomirt jautri vareetu buut! kaut kaadi maakoniisi muhahah
tas ir tikai fantāzījā:9 tie mākonīši. ķermenis nav fantāzījā. un takad mirsim ar laiku pa mums rāpos tarpeļi un būs kā liels bezdibenis.
es pad zinu dažus tādus kas runā tik pa miršanu un grib ar. man laukos vecvec māmiņa tik kā vien par to runā, tad vēl vecmāmiņas brālis un viņs sieva ar tik par to kā runā. un man plinīgi riebjas viņi nenovētē to kas viņiem ir dots:(
tagad es negribeetu nomirt. tachu es negribeetu arii buut nemirstiiga, jo dziivot muuziigi manupraat buutu iistas mociibas.. sooo,kaadu dienu, kad naave liksies kaa atbriivoshana un saakums kkam jaunam, es gribeeshu nomirt!
Es domāju ka tad kad es nomiršu es visticamāk būšu mironis.
umz, kad es nomiršu?! Nezinu, par tādām lietām nedomāju, gan jau mani saēdīs tārpi& viss, bet dvēsele, nez. Neesmu spriedusi par tādām lietām.
Mani fascinē - NĀVE - mistisku pārādību nodaļā .
Hmm... varēja būt tāds variants, kā "man ir po.." , respektīvi, pats nāvē nedošos, bet ja nāk tā nāve, tad lai ņem ciet. Jo kad viss būs beidzies (dzīve), tad viss atrisināsies. Nebūs jādomā par to, ko runā, ko dari, kā izskaties utt. Visas problēmas pazudīs. Un ja vēl paradīze pastāv, tad nav, ko raudāt.
Bet vēl bik jāpadzīvo
Nē, šobrīd es nevēlos nomirt, taču no nāves man bail nav.
Uzskatu, ka nāve ir pāriešana no viena stāvokļa/dimensijas citā, tāpēc man tā liekas pilnīgi pašsaprotama, un no tās nebaidos. Ar nosacījumu -- es par to vienkārši nedomāju.. kāpēc man lauzīt galvu un baidīties, ja agri vai vēlu tas notiek ar ikvienu no mums ? Zinu, mana nostāja ir jau daudzkārt dzirdēta, bet tāda nu tā ir.
Drīzāk man bail ir no tuvinieku nāves, viņu sāpināšanas, pašai nomirstot.
Atbilde uz jautājumu -- nē, es negribu, vismaz pašlaik. Tomēr es negribētu arī dzīvot mūžīgi..
Es uz nāvi neskatos kā uz kaut ko šausmīgu vai kā uz pasaules beigām...drīzāk es to uztveru kā pāreju uz savādāku dzīvi, citu realitāti....taču jāatzīst, ka mirt vēl neesmu gatava un gribētos dzīvot vēl labi ilgi šajā pašā saulē, jo domāju, ka pirms miršanas ir jāizbauda viss kas mums ir dods šajā eksistencē! pāris simtu gadu vajadzētu, lai izbaudītu visas cilvēka iespējas
Dzīvības sfēra atstāj cilvēku un viņš kļūst nezinošs un neko neatceras ... nāvei nav ko pielikt to nevar saprast un tai nav paskaidrojumu ... tas ir visnesšķīstākais stāvoklis ... neviens nemirst no Dieva tuvume, bet no savas nešķīstas domāšanas , runāšanas un darīšanas .........
Es uzskatu, ka pēc nāves dvēsele kļūst par enerģijas sakopojumu, kas paceļas zemes un klīst Zemes atmosfērā, bet, kad zvaigznes veido noteiktas zīmes debesīs, rodas enerģija, kas iedarbojas uz dvēseli un tad tā spēj parādīties uz Zemes spoka veidā.
eh. man veel negirbaas mirt un negribeesies,jo nedomaaj8u ka naave vareetu buut atrisinaajums probleemaam... labaak probleemas paardziivot nekaa nomirt. bet par to kas ir peec naaves? nez.. varbuut mees piedzimstam par jaunu? varbuut piedzimstam citaa pasaules daljaa vai kaa dziivnieki vai kaa.... es nez.. izklausaas muljkjiigi,bet nu...
eh. man veel negirbaas mirt un negribeesies,jo nedomaaj8u ka naave vareetu buut atrisinaajums probleemaam... labaak probleemas paardziivot nekaa nomirt. bet par to kas ir peec naaves? nez.. varbuut mees piedzimstam par jaunu? varbuut piedzimstam citaa pasaules daljaa vai kaa dziivnieki vai kaa.... es nez.. izklausaas muljkjiigi,bet nu...
Visi kas dzimst reiz mirst, bet kas nedzimis nevar nomirt un ja kāds dzimst no nedzimušā, tad jau nomirt nevar nekad ....
... varbūt ir vērts cīnīties ... par tādu iespēju ....
Man varbut vel ari negribas mirt, bet man loooti gribetos uzzinat ka ir kad nomirst, nu oki nomirst jau itka tikai kermenis un ```` ```` ````....bet tomer neviens no mirusajiem nav atnacis un pastastijis ka tas ir......
kaa to lai pasaka,dazi tic ka pastaav taa reinkarnaacijaa...nezinu...vajadzeeetu kaadreiz sajust kas tas ir par feelingu...bet tas buuus kaut kad veelaak.
visu ko es par to domāju pateica Alchemy... Tieši vai netieši, bet - gluži manas domas...
Brīžiem gribas mirt, brīžiem dzīvot un dīvi baudīt... Bet, manuprāt, vēlēšanas nomirt ir viena no manas dzīves baudām... Es esmu sadiste:)
Man varbut vel ari negribas mirt, bet man loooti gribetos uzzinat ka ir kad nomirst, nu oki nomirst jau itka tikai kermenis un ```` ```` ````....bet tomer neviens no mirusajiem nav atnacis un pastastijis ka tas ir......
Ir nemirstīgais vai mūžīgais gars un viņš spēj ielūkoties visur sevi nezaudējot ... cilvēks ar savu prētu nevar ieskatīties nāvē, bet atzīstot savu radīšanas darbu un meklējot radītāja nodomu viņš tai brīdī kad saņem savu tiesu pār sevi sastopas ar savu nāvi ... un ja tajā pārņemot tai ar sevi cilvēku viņš saskatīs dzīvības devēja tēlu, tad viņš spēs iziet cauri nāves skavām un paliks dzīvs vai augšām celsies no mirušajiem, bet parasti cilvēki savu zināšanu un rīcību netrenē, lai noturētu dzīvībā un saskārušies ar nāvi dzīvību zaudē un pēc tam neko vairs neatcerās jo dzīvības sfēra atstāj miesu un meklē jaunu iemiesošanās iespēju savas idejas realizācijai ....
ceru ka kautko nedaudz pateicu noderīgu .... necenties izzināt nāvi....tajā nav attaisnojuma un pielikt tai neko nevarēsi... iepazīsti dzīvību un iemācies to apzināti organizēt sevī .... miesīga disciplīna ir tāla no dzīvības organizēšanas ... to darot ir jāseko radītāja padoma, kuru bez patiesas piepūles sevī nemaz nesadzirdēt ... tā nav kristiešu klaigāšana par dievu .... tā ir dzīva saruna ar viņu savā dzīvībā un tā nav šizofrēnija ...
Neeeeeeeeeeeeeeeeeeeee ............Esmu paaraak jauns lai mirtu............
Bet taa jau arii ir.......
Viss ir pavisma vienkārši...dažādas ticības, reliģijas un filosofijas - arī dažādi pēc-nāves veidi...tā skaidri neko pateikt nevar, taču ir lietas, kam tic, un kam vnk neatļaujas ticēt...!Daudzās reliģijās[pārsvarā tajās, kas cēlūšās no ļaunuma saknes...atvainojos - Kristietības] pastāv uzskats, ka pēc nāves dvēseles tiek "šķīstītas" un nonāk vai nu ellē vai debesīs...šāds uzskats ir diezgan aplams, jo tad jau dvēseles rodas no jauna...
Budismā un Hinduismā pastāv uzskats par Reinkarnāciju...t.i. atdzimšanu..pēc nāves šī dvēseles nekavējoties pāriet nākamajā dzīvē.Budismā bija 5 tās "pakāpes" par ko var pārdzimt
1. Cilvēx
2. Skaudīgie Dievi
3. Izsalkušie gari
4. Dzīvnieki
5. un šito neatceros..
Tikai 2 no šiem ir pozitīvi[cilvēx un dzīvniex], par ko pārdzimis - atkarīgs no tevis..Budismā pēc šīm dauzajām reinkarnācijām cilvēkam ir iespēja sevi garīgi attīstīt un sasniegt Nirvānu, kas skaitās absoulūtā svētlaime un dzīves rata[samsāras - no sanskrita valoadas] izbeigšana...tas nozīmē, ka tiklīdz sasniedz šo pakāpi cilvēx uzreiz tiek atbrīvots no Karmas likuma.Šis cilvēx stāv tam pāri.
Senie raxti vēsta, ka Bodhistava[tie, kas sasniedz nirvānu] jeb Budas vairs šajā pasaulē nepiedzimst...nelaimīgā kārtā arī tālāk nekas nav paskairots un musm atliek tikai fantazēt...
Drīz par to visu varēs pārbaudīt degustējot Putnu Gripas piedāvājumu ....
katrs varēs izvēlēties savu recepti ....
dzīvībai vai nāvei ...............................................................................
viens Dievs Tiesnesis .....
Nedomāju, ka tā būtu tēma par ko vajadzēt šitā jokot
shii teem amna liekas diezgan personiiga, turklaat taa aptauja "Vai tu gribi nomitr" vareeji jau kaut ko labaaku izdomaat
man liekas ka pastaav dziive peec naawes un vispaar man liekas ka ir taa kaa "Braalos lauwassirdiis" ta versija manupraat ir vnk ideaala
I`m too young to die!!!
Patiesībā, ja runājam par to, kas notiks pēc nāves, tad es ticu reinkarnācijai, tāpēc, IMO, arī neviens nav atnācis un pateicis, kā tas ir, spoki - jo to nemaz nezina, tiešām mirušie - jo ir kļuvuši par citiem cilvēkiem ar tām pašām dvēselēm, bet citu atmiņu.
ards_mags, neuzbāzies ar reliģiju - tas var būt Tavs viedoklis, Tava ticība, bet tā Tev nedod tiesības teikt kādam, ka [citēju]`tā gluži laikam nebūs[/citāta beigas], jo Tu nevari zināt, kā gluži būs.
Ui,nē negribu.Zinu, ka mans laiks vēl nav pienācis.Vispār bieži domāju par masvieda pašnāvības mēģinājumiem, bet tālāk par domu, ka būtu jānojiet 10minūtes līdz upei un jānoslīcinās netieku.Nav es uz mutes kritusi,nekur citu arī ne
Tagad negribu.
Fū, tas nav labi tā domāt.
pfff...nu nomirst cilveeks....ierokvinu zemee...un viss...kas gan var notikt?! Vina kjermenis paliks zemee un kaut kas mistisks,kas domaajams ir "dveesele" izlidos no kjermenja?! Kas ir pieraadijis ka taada "dveesele" pastaav?! Un visp negribaas lauziit savu tuksho praatinju par naavi...veel nava laiks
Nu negribas par nāvi domāt vēl tik ātri. Kad nomiršu, tad nomiršu. Ceru, ka tas nebūs tik drīz. Man iepatikusies mana dzīve. Es nesaprotu tos cilvēkus, ka grib izdarī pašnāvības. Es gan nevaru viņiem neko teikt, jo viņi, drošvien, izjūt kādas sāpes vai viņi ir izdzīti izmisumā. Par laimi ar mani tas vēl nekad nav noticis!
Nospļauties 3 reizes pār kreiso plecu un 3 reizes piesist pie koka
Te laikam jau esmu postojusi, bet postošu vēl.
Man ir bail nomirt, nu jā. Varbūt nevis no paša miršanas procesa, bet no tā, ka tas var atnāk nelaikā, ka vnk negribu mirt. Nu tā. Negribu izaugt arī liela Man ir labi tagad. un punkts. Citreiz ilgi sēžu un domāju, ka izaugšu liela()tad palikšu veca & miršu. Negribu, lai dzīve, lai cik viņa sūdaina beidzas. Nu nez.
Euuu,kāda jēga tā steigties? Visi paspēsim. Pieradīts.
Hehe.... kāda jēga tērēt jau tā īsās dzīves laiku, apcerot nāvi ?
Hey, people, it's time to LIVE !
Es domāju, ka pēc miršanas cilvēks neizzūd. Varētu būt tā, ka pēc nāves cilvēks pāriet uz citu ķermeni, zaudējot visas atmiņas, par iepriekšējo dzīvi. Es pieļauju arī tādu domu, ka pāriet uz citu dzīvi nevis uz zemes, bet uz citas planētas, kur arī ir dzīvība. Nedomāju, ka atdzimt vajadzētu tikai kā cilvēkam, tikpat labi varētu atdzimt kā suns vai slieka, vai balodis. Vispār domājot par šādu tēmu, mani pārņem savādas sajūtas. Tas pats notiek arī domājot par visuma bezgalīgumu...
Runājot par balsošanu pašā sākumā- nē, es nevēlos nomirt. Vismaz tagat vēl noteikti nē. Iespējams pēc pāris gadiem es domāšu par miršanu.
Es domāju, ka pēc miršanas cilvēks neizzūd. Varētu būt tā, ka pēc nāves cilvēks pāriet uz citu ķermeni, zaudējot visas atmiņas, par iepriekšējo dzīvi. Es pieļauju arī tādu domu, ka pāriet uz citu dzīvi nevis uz zemes, bet uz citas planētas, kur arī ir dzīvība. Nedomāju, ka atdzimt vajadzētu tikai kā cilvēkam, tikpat labi varētu atdzimt kā suns vai slieka, vai balodis. Vispār domājot par šādu tēmu, mani pārņem savādas sajūtas. Tas pats notiek arī domājot par visuma bezgalīgumu...
Runājot par balsošanu pašā sākumā- nē, es nevēlos nomirt. Vismaz tagat vēl noteikti nē. Iespējams pēc pāris gadiem es domāšu par miršanu.
Lai nomirtu vai būtu dzīvs ir jāpūlās vienādi ... tāpēc izdarījis(-usi) izvēli dzīvot un būt dzīvam(-vai) vajaga izzināt dzīvību un mācēšanu būt dzīvam ... un arī to kas ir dzīvība ... neatkarīgi no tās miesīgas izpratnes ... ja cilvēks zaudē savu cilvēcisko vērtību un iemiesojas tārpā .... tas ir skumji .... dzīvība tāpēc arī ir viena un nepārtraukta, ka nekad neizsīkst jo ir nemirstīgā radīta, bet viss kam ir iesākums redz savas beigas ... tāpēc ja vienreiz dzimis tad noteikti nomirs ... bet lai nenomirtu nekad ir jāpiedzimst no nedzimušā tad arī nevarēs nomirt .... to sauc par otro piedzimšanu ... par piedzimšanu no augšas ... tas noteikti ir reāli, bet ne tā kā ierasts to interpretēt baznīcas dogmā
Esmu paaraak jauna lai mirtu, pagaidaam negribu, bet mani vilina tas kas bus peec naves es gribu zinaat kas buus bet negribu pagaidaam mirt man pagaidaam i taa ir labi;)
Pats cilvēks pēc nāves vai nu sapūst zemē, vai arī tiek sadedzināts...
Bet iekšēji??? Pieļauju, ka guļ saldu miedziņu un sapņus neredz (Nabadziņš )
Un es jau nu noteikti nealkstu sagaidīt kaulaino, tas taču ir nenovēršami , tad kāda velna pēc tā ir jāgaida? Ja uznāk vēlēšanās nomirt, tad labāk aizej un uzēd kaut ko, kas Tev garšo vai izdari ko tādu, kas ļoti patīk - atceries, ka pēc nāves nekā no tā vairs nebūs!!!
it kaa jau veel par agru domaat par naavi(14 gados),bet nesen man radaas domas,kas tieshi notiks ar tiem,kas peec manis paliks.vai vinji mani atcereesies vai kaa?
tachu manupraat,naave nav nekas traks,ja taa pienaak iistajaa laikaa.
Neviens nekad nav redzējis pats savu nāvi. Un neviens nevar mums pastāstīt, kad tā ātnāks pie mums, kāda tā būs, un, kas būs PĒC TAM. Fantāziju var būt tik nebeidzami daudz, sākot ar to, ka nāvei seko bezgalīga tumsa, pildīta ar neko, līdz pat bībeles teorijai par elli un paradīzi. Pārāk riskanti "spēlēt uz visu banku" un paļauties uz kādu no tūkstots iespējamiem variantiem...
Atliek vien dzīvot. Izdzīvot katru mirkli, mācīties no tā. Izbaudīt mums doto spēju just, redzēt, dzirdēt, domāt.
Aptaujai trūkst versijas "man vienalga tāpat miršu". Tā tas ir, un, ja tāda versija būtu bijusi, es to būtu atzīmējis.
Es atceros, ka pirms šīs dzīves bija vēl kāda. Viduslaikos, vai. Mani pakāra. Un tad es griežoties gaisā cēlos augstāk un augstāk... skatiens apmācās. Es vaicāju: Kas es esmu? tad nāca domas, tad sapņi.. kaut kad laikam piedzimu, to es tik labi neatceros, jo realitāti kādu laiku uztvēru kā kaut ko mazāk reālu. Bet pamazām es sāku dzīvi..
Nekas nebeigsies un nekas nav sācies. Arī mēs.
Vai nav dīvaini... daudz bailīgāk ir apzināties, ka tu nekad neesi sācies, ka tava sākuma nemaz nav bijis, ka tu bezgalīgi kaut ko vari atcerēties... nekā to, ka tu vienmēr būsi, jo dzīve turpinās nākotnes virzienā.. tas pat liekas dabiski, bet te mēs pekšņi nomirstam.. vai ar to viss beidzas? Nē, ar to atkal viss tiek aizmirsts. Lielākoties tā notiek..
Man sevis ir pārāk žēl. Negribu mirt. Negribu.
Es ticu teorijai par dzīvi pēc nāves. Tu nomirsti un atkal piedzimsti. Maini dzimumumus, rases un pat iedalijumus.
gaidu ar nepacietiibu tik tieshaam,tikai veelos lai tas nebuutu saapiigi iisteniibaa shitam pavedienam baigi labi atbilst filma 21 grams.
ir tie cilveeki kam bijushas taas saucamaas ''kliiniskaas'' naaves vinji staasta ka taa esot viegla sajuuta peec tam vairaak negribas mosties... es pati negribu mirt uzkatu ka cilveekam jaadziivo tik cik vinjam lemts un ne tu pats noteixi kad tev jaamirst jaa man arii bail ka kapaa pamodishos... taas ir lietas kas cilveekam liegtas aizskart... tu vienkaarshi nedriixti zinaat kaa tas ir! NEDRIIXTI,NEVARI,NEVAJAG , NEKAD TIKAI PIEDZIIVOSI TO PATS...
nomirst.aprok.atdzimst. viss.
un nāve nebaida. tomēr pagaidām ir pārāk interesanti lai mirtu.
Neeegribu mirt. nē. nemaz negaidu nāwi. mani wiss apmierina. dzīwe pārāk īsa man, noteikti negribu.
jiFFy beLLa*
kaut ko taadu uzraxtiiju arii pavedienaa par ieprieksheekjo dziivi!
es nespeeju noticeet naavei! wnk neticu tam ka nekas var nebuut!
liekas ka ir game-over panjem jaunu speeleetaaju un sacc dziivi no saakuma! jo wnk nespeeju iedomaaties ka manis naw!
Te pietrūkst atbilžu variants : CITS
Protams, esmu pārāk nogurusi, lai lasītu citu domas (to IZDARĪŠU kādu citu dienu), bet es nāvi vnk pieņemu un uzskatu par kārtējo pašsarotamo lietu, kas ir radīta, lai uz pasaules nebūtu pārapdzīvotība.
Un galu galā man nav arī bail mirt. Bet tikai tad, kad pienāks laiks. Ne ļoti gaidu, ne arī šausmīgi cenšos izbēgt.
Nē. Negribu mirt. Bail, atzīstu.
From da other side, gribas pavērot savus mīļos no malas. Kā viņi izturēsies bez manis. Cilvēkam saprotama vēlme. Ko tur daudz.
Ir brīži, kad negribas dzīvot, bet es zinu, ka nekad nevarētu paņemt navi un paspēlēties ap manām vēnām vai kaut kā tmldz, jo man taču ir bail mirt.
Es nespēju sevi iedomāties neesošu. Nespēju. Negribu pārstāt eksistēt.
Tie, kas saka, ka ir par jaunu, lai mirtu.. Neviens nav par jaunu. Cilvēks piedzimst un sāk mirt. Katra nodzīvotā diena ir viena diena tuvāk nāvei. Lai cik ļoti es nebaidītos, lai kā es censtos novēlināt.. Vienā brīdi es ievilkšu pēdējo elpu un pārstāšu būt. Tas var būt rīt, tas var būt tikko es būšu šo vārdu līdz galam uzrakstījusi vai arī tas brīdis pienāks pēc piecdesmit gadiem. Bet pienāks. Manuprāt, šo variantu izvēlas cilvēki, kuri nevēlas mirt, bet zin', ka no nāves neizbēgsi (cik jawka bija filma Final Destination, kurā tas punkts bija viens no filmas vadošajiem motīviem).
Ko vēl es gribēju piebilst..
Lūk. Reinkarnācija. Dažreiz es par to iedomājos. Liekas, ka tas varētu būt labs veids kā sirdi nomierināt.. Mjāā, stiprāka pārliecība ir jau šeit lasītajai teorijai, ka visi brīnumi par reinkarnāciju, aizsauli, elli, paradīzi etc ir radīti, lai cilvēciņam vieglāk būtu pieņemt eksistēšanas izbeigšanos. Bet varbūt tomēr.. Dalailama tak reinkarnējas or tas ri šarlatānisms?
Un vēl kas.. Enerģija nepazūd. Cilvēka ir sava veida enerģija un varbūt mēs to varam interpretēt kā dvēs'li un tad diezgan zinātnisks top pieņemums, ka notiek reinkarnācija un mana noplukusī dvēs'le pārdzims par pieneni.
Laikam jau tomēr pietrūkst atbilžu varianta: Cits.
Ir brīži, kad man gribas nomirt, bet lielākoties ir brīži, kad gribas dzīvot, kaut es nebaidos no nāves... Manuprāt pēc nāves cilvēks atdzimst - varbūt citā un vietā un veidolā, bet atdzimst...
Vispār.. es gribētu zināt gan, kas notiek pēc nāves.. Lielākā daļa cilvēku baidās no nāvs tāpēc, ka nezin, kas viņu sagaida.. Nu jā.. es arī baidos
Pašlaik man nav noslieces uz to, kas es gribu mirt, davai taisu pašnāvību. Kad nomiršu, tad nomiršu un tas būs mans laiks. Man šķiet, ka nāve ir viens liels nākošais piedzīvojums, solis uz priekšu. Nāve var būt arī skaista, nebaidaties viņas.
A vot vēlētos. Vēlētos nomirt un paskatīties, kas gan tur otrā pusē ir. Nevar tak tā būt, ka tur ir tukšums un nekā nav . Asttrīda Lingrēna savā laikā grāmatā "Brāļi Lauvassirdis aprakstīja ļoti interesantu pasauli. Ir ak pilnīgi iespējams ka tāda pasaule pastāv pēc nāves. Bet varbūt nē?
Tomēr man šķiet, ka nevar ßūt tā, ka tur nav pilnīgi nekā.
Es labprāt zvēlētos mirt, ja zinātu, katur otrā pusē mani sagaida pilnīgi savādāka dzīve.
Kaut gan no otras puses tas būtu skumji...
Nomirt galiig negribeetos jo buutu tak zheel atstaat savus miiljos ljautinjus uz Zemes , bet kad nomirshu tad kaa gars apceljoshu pasauli un izpeetiishu visu visu, katru interesantaako kaktinju, tikai ja protams pietiks laika, jo kaa zinaams mirushajiem uz Zemes peec mirshanas ir tikai 40 dienas dotas.
Īstnībā es gan gribētu mirt, gan dzīvot vel daudzus gadus. Es nezinu, kas ir pēc nāves. Varbūt tur lielas zaļas pļavas, bet varbut nē. It kā es kaut kur lasīju ka cilvēks uz šiš pasaules dzīvo vairākas dzīves un pēc tam nokļūst kādā citā dimensijā
vēlos ar katru sava ķermeņa daļu...bet es neko nepasākšu, lai nonāvētos, tas būtu pretrunā ar maniem dzīves likumiem...
man vēl jādzīvo
ja kāds grib uzzināt,kas notiks pēc nāves-lūdzu,iespējas to uzzināt ir visai plašās
Es negribu mirt, bet es biezzi esmu domaajusi kaa ir tad, kad cilveeks ir miris... Es to neizprotu... Dazzreiz es domaaju kaapeec vispaar esmu, labaak buutu, ja nebuutu, bet sevi nonaaveet es netaisos...
vēl jūtos pārāk jauna nāvei, bet man visu mūžu ir gribējies zināt, kas notiek, kad cilvēks nomirst. pazust jau nepazūd - varbūt atdzimst, varbūt turpina dzīvot citā pasaulē.
katrā ziņā, kad pienāks mana pēdējā stundiņa, būšu priecīga, ka beidzot to uzzināšu.
Es domāju ka cilvēks nonāk debesīs vai ellē!
Cilvekam mirstot ir chetras vai piecas stadijas (tagad uzreiz nepateikshu). Cilveeki mirst mokosha nave. sudigi, bet ko lai dara? tada dzive. Viss sakas no ta, ka cilveks sak sliktak redzet. Cilveks mirstot iziet cauri ugunij, gaismaj, zemej unj udenim. Un pedeja stadija ir sirds apstashanas. Pec redzes zushanas vinsh nejut, Pec tam vinsh nedzird unj beigas vinjsh lido prom... Pec sirds apstashaanas 20 minutes ir dotas kliniskai navei. Cilveku vel var atdzivinat. Bet vai to vajag?! Cilveku dveseli iziet cauri tunelim... Ja cilveks pats velesies atgriezties pasaule uz dzivoshanu bus lielakas iespejas izdzivot. Bet ja ne... TAd censties pat nevajag...Es velos mirt jau kadus 5 gadus, bet nevelos viena. Kursh ar mani? es neesmu slima...
Esmu par jaunu lai mirtu, taču ticu atdzimšanai, kaut kur lasīju ka cilvēka dvēsele uz zemi atgriežas 15 reizes.
ar nepacietibu negaidu jo man vel jakljust par miljonari, jakljust par pasaule jaunako nobela premijas laureati ka ari jadabu savas vilas griekija.. kaira un luksora, milzigs dzivoklis vecriga, un milziga privatmaja piepilseta, milziga lauku maja kautkur latvija un jaizaudzina vismaz tris majdzivnieku paaudzes....tacu pec tam nenozelosu
Kas notiek pēc nāves? Atdzimšana. Tas ir pierādīts un baznīcai pamazām būs tas jāatzīst. Tas ir kā tāds bioloģiskais cikls, kad nomirsti, tu atkal atdzimsti (vai nu cilvēka veidā vai kā savādākā). Bet fakts kā tāds. Bībele gadsimtu laikā ir izskalojusi cilvēcei smadzenes, daudzi cilvēki joprojām tic, ka pēc nāves nokļūsti paradīzē vai ellē. Elle ir tā saucamā miesīgā ķermeņa atņemšana (tev tiek liegtas visas baudas), tu atdzimsti savādākā veidolā. Es piemēram ticu šai teorijai... Man tā liekas vispatiešākā un vispieņemamākā. Tas ir normāli (viss notiek pēc dabas un kosmosa likumiem). Un nav nekādas mistiskas elles, kur mūžīgi degsi ugunīs, vai paradīze, kur lidināsies kopā ar eņģeļiem virs mākoņiem. Tas ir pamatīgi izpušķots.
Negribētu vēl mirt. Vēl esmu pārāk jauna. Viss man vēl priekšā. Un uzskatu, ka pēc nāves ir atdzimšana. Nu es tā uzskatu, bet iespējams, ka nē. Gari rakstos gan neizplūdīšu.
Vispirms gribu izbaudiit dziives priekus un tad tikai mirt, bet es ticu liktenim un, ja buus lemts mirt jaunai, lai taa buutu!
Peec naaves, kas un kur notiek? Nezinu, esmu domaajusi, bet atbildes nav, kad nomirs tad redzees, ceru tikai, ka nav taadas elles! Neesmu jau nekaada greekaaze, bet traktors vinj zin, kaa var sanaakt.
P.S.
Dziivosim, redzeesism.
Es nekad mūžā negribu nomirt, gribu dzīvot mūžīgi.
Nāve nemēdz būt nejauša. Cilvēks ar savu dzīvi nopelna to vai citu savas nāves laiku. Šo izvēli, kad nomirt izdara pati cilvēka dvēsele.Ķermenis vēl var pretoties, bet dvēsele jau zin, ka tā stunda ir klāt. Nāve ir atkarīga no aizvadītās dzīves rezultātiem. Nāve nekad nenāk pēkšņi, tā vienmēr brīdina par savu ierašanos, lai nepārsteigu cilvēku nesagatavotu.Nāves brīdī mirējs izjūt neiedomājamu atvieglojumu. Fiziskas sāpes, miesiskas mokas un ciešanas izzūd. Dvēsele atstāj ķermeni un un var to redzēt no malas. Turklāt šis ķermenis tiek uztverts, kā kaut kas svešs, nepazīstams, pat nepatīkams. Dvēsele pret to ir pilnīgi vienaldzīga un nemaz negrib tajā atgriezties, tieši otrādi - dvēsele izbauda iegūto brīvību un vēlas pēc iespējas ytālāk aizlidot no ķermeņa. Iespējams mirušais cilvēks uzreiz nesaprot, ka ir miris un mēģina vērsties pie dzīvajiem, runāt ar tiem, taču secina, ka viņu neredz un nedzird. Viņš mēģina kustēties un atklāj, ka netraucēti spēj pārvietoties caur sienām, priekšmetiem, citiem cilvākiem.
esmu par jaunu lai mirtu....pārāk daudz lietas vel japaspeej izdarit...
Taču mirsim jau visi mees kadreiz un tur neko nevar dariit...negribas jau bet tas taa ir...
to kas notiek pecc cilveeka navees neziinu un manuprat to nemaz nevajag zinaat...piemeram ja izraaditos ka tiesham pastav pecnaves dzivee...labaka par sho....man škiet peeksni pilniigi "nejaushi"apmirtu vai puspasaule....
lai nu kaa, kad es tiesham mirshu (un es ceru tas notiks lielā, lielā vecumā pec laimiigi nodziivotas dziives)...es gribeetu apjaust savu navii....negribetu vienkarshi aizmigt un vairs nepamosties....galu galaa mirsti tu tikai vienreiz mūžā....negribas taa vienkarshi palaist to garām un atjēgties (vai visticamak - neatjeegties) ka esi beigts...
Katram pienāk savs laiks!
Kamēr tas nav pienācis nav jātrīc par karu sīkumu!
Hmm... Nemanīju variantu "Man pie kājas."
Man liekas ka tas būs jauki pēc nāves atbrīvoties no mūsu kuslajiem ķermenīšiem un izbaudīt ko tad nozīmē īsteni brīvība!
4. variants, rādās, ka daudzi tā uzskata līdz ar mani
Es esmu atejiste un neticu ne Dievam,ne debesīm,bet ticu liktenim.Ticu,ka viss jau sen ir izlemts-kur būs tava vieta dzīve un cikos tu mirsi.
Būtu grūti iedomāties kādu vietu(piem.paradīze), kur visi dzīvotu laimīgi un saticīgi,tā nevar būt!Cilvēki nevar dzīvot saticīgi!Tad jau ticamāks ir variants,ka mēs visi nokļūsim ellē-vienalga kādu mūžu nodzīvojis(skarbi ne?!). Vispieņemamākais variants man ir tāds-tikko kā mēs nomirstam sadalās arī mūsu dvēsele un aizplūst visumā,tāpat kā sadalās un satrūd mūsu ķermenis.
Es vēl negribu mirt,bet ja mirtu,tad gribētu vienkārši izgaist nevis vēl dzīvot pēcnāves dzīvi.Kāda jēga mūsu dvēselēm vēl klejot pa debesīm un pasauli- vai dzīvot kopā ar saviem mirušajiem mīļajiem,lai sargātu savus mazmazmazbērnus??!!Bet ja mēs paliekam kā dvēseles uz šīs pasaules,tad jau aizsaulē mēs neiztiksim bez strīdiem un naida,jo mūsu ienaidnieki, taču arī nomirs un naids augs aizsaulē,tā tas turpināsies mūžīgi.Mēs sev jautāsim- kāda jēga bija mirt,ja debesīs ir tāpat! Es nesaprotu pēcnāves dzīves jēgu!
alčemy tu esi pārāk neticīgs ,ļaujies ticības brīvībai
visas dzēseles pēc miesas miršans dodas uz savu sagaidāmo vietu (elle) vai (ēdene)
pirmkāt kas ir kosmoza un zemes radītājs !!! Dievs!!!! un kas ir katolisma reliģijas iesācējs!!! Dievs!!! tapēc nekad Romas Katoļu draudze neatzīs ka atzimšana pēc nave ir iespējamas ,jo Dievs tādu mācību nav devis saviem uzticīgajiem
ceru, ka pēc nāves būs miers un es varēšu vienkārši izirt. gan miesā gan garā. ja past;av tāda lieta kā reinkarnācija, ceru ka piedzimšu par vnk radījumu, kuram nav daudz jādomā un jāuztraucas par visāmād lietām, kas viņu galīgi neskar. jauki būtu piedzimt par siera sējēju Krītzemē.
Nē, es negribu mirt... Dzīve, lai arī kāda tā būt ir jādzīvo.
negribu dzīvot. varbūt esmu pārāk iestigusi savā prātā, idejās par to, kādu gribētu pasauli, pārliecībā, ka vis šis, kas ir man apkārt, nevar būt viss. varūt esmu pārāk vāja un pārāk vienkārša, lai gribētu. da jebko.
Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)