Kurbijkurne forums: Soli tuvāk fantāzijai

Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )

> 'Naktssardze: Amēlijas mantojums', [PZP] [R] Fantasy
Sindra
iesūtīt 08.04.2015 23:07
Raksts #1


Angel of Music
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.01.04
Kur: Azeroth
Spēļu meistars 2012



2015.gads. Nakts uz 20.martu


Nākamajā dienā bija jābūt solītajam saules aptumsumam.
Varbūt tas bija iemesls, kādēļ lai arī laikapstākļu ziņā visai mierīgā nakts, nemaz tāda nebija.
Nē, tā nebija vētra, kas mēdza traukties pa Londonas ielām, draudot noplēst jumtus vecām garāžām, vai mēness gaisma, kas izgaismo pagalmus tik spoži, ka nevar saprast vai jau aust diena, vai arī pagalmā aizmirsies izslēgt kādu lampu.
Tas bija pavisam savādāks dabas spēks, kas ietekmēja tieši zemapziņu. Neļaujot baudīt mierīgu nakts mieru. Tumšas ainas, murgaini notikumi, tie bija sapņi, kurus bija lemts izbaudīt Citādajiem šajā naktī. Iespējams, ka arī cilvēki nespēja gulēt mierīgi, taču... lai nu paliek cilvēki.

Sievietes balss, kas čukstēja valodā, kuru Citādie nesaprata. Tā pavadīja murgus un bija vienojošais elements visu murgiem. Tikai... nu, pagaidām neviens no sardžu darbiniekiem vēl nezināja, ka arī viņa biedrus savādā balss murgos ir apciemojusi.
Bet balss bija patīkama. Tā likās maiga un tajā gribējās ieklausīties. Taču atcerēties varēja tikai vienu vārdu: Ar - nu - tanem.

* * *

2015.gads 20.marts

Ar - nu - tanem, Ar - nu - tanem, Ar - nu - tanem!
Likās, ka tās bija skaņas, kuras izdvesa telefona klausule ziņojot par zvanu.

Viens pēc otra Nakts sardzes darbinieki, Sebstjans, Sibilla, Vilis, Kristofers bija saņēmuši zvanu no sava vadītāja Lansela. Šefs palūdza darbiniekus doties uz Ķīniešu rajonu, lai tējnīcā "Fortūncepums" satiktu inkvizīcijas darbinieku Bendžaminu Foksu.

Arī Dienas sardzes darbiniekus, Greisu un Danielu sasniedza zvans no Deina, kurš informēja savus kolēģus, ka priekšniece vēlas, lai viņi dotos uz "Fortūncepumu", jo viltīgajam, rižajam purnam Foksam kaut ko atkal vajagot.

* * *

Tējnīca "Fortūncepums" atradās Londonas pašā centrā. Ķīniešu rajonā.
Tā bija ne pārāk liela ēka, spilgti sarkanām sienām un zelta drakonu rotājumiem, iespraukusies starp citām līdzīgām ēkām, un pamatīgi izrotāta ar ķīniešiem raksturīgo simboliku. Oranžām, heroglifiem aprakstītām, laternām, spilgtām reklāmām, kuras uzrunāja teju vai izdedzinot acis ar bezgaumību, stāstot, cik te viss lēti un garšīgi.
Tējnīcas saimnieks, misters Čangs, jau grozījās savā iestādījumā un laikam jau bija saņēmis Citādo iedvesmas daļu, kas lika viņam katru Citādo uzņemt savā namā ar smaidu un aicināt doties uz dziļākām telpām, kur pie galdiņa sēdēja inkvizitors un malkoja tēju. Uz šķīvīša atradās kādi desmit fortūnas cepumi. Uz galda atradās vairākas krūzītes un vidū trīs tējkannas, lai tējas pietiktu visiem, kurus misters Fokss šorīt gaidīja.

Inkvizitors Bens Fokss izskatījās, nu tā, aptuveni uz trīsdesmit pieciem. Taču sardžu darbinieki zināja, ka viņu priekšā atrodas Citādais ar vairāku gadsimtu stāžu. Vīrietis nebija papūlējies sevi iestūķēt kādā uzvalkā. Džinsu bikses un tumšs džemperis bija izvēlēts par situācijai atbilstošu apģērbu un lika viņam iekļauties tējnīcas apmeklētāju rindās pavisam neuzkrītoši. Viņš bija rudmatis, kura vasarraibumainajā sejā rotājās tumši pelēkas acis.
Tās vērīgi nopētīja katru atnācēju.

Viņš nepiedāvāja rokasspiedienu sveicienam. Tā vietā, pamāja uz brīvajiem krēsliem ap galdu un tējas krūzi. Sardžu darbinieki drīkstēja apkalpoties paši. Tikai cepumus ņemt Bens neļāva. Un ja kāds to mēģināja, inkvizitors bez kādām ceremonijām uzšāva ar plaukstu pa pastiepušos kārumnieka roku.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
18 Lapas V   1 2 3 > »   
Sākt jaunu pavedienu
Atbildes (1 - 19)
Mattiass
iesūtīt 09.04.2015 02:18
Raksts #2


Cep picas
Grupas ikona

Grupa: Aurori
Pievienojās: 25.03.04
Kur: Rīga
Foruma maršals 2012



Dienas Sardzes darbinieks Daniels V. Ledergolds, jeb vienkārši Denijs, kurš vispār Citādo aprindās ar pilno vārdu priekšā nestādījās tikpat kā nekam (taisnības labad jāsaka, ka viņš arī citādi to darīja reti, normāli ierazdamies strikti padarīt savu darbu un nozust, kad pēc viņa vairs nav vajadzības), parasti uzskatīja, ka precizitāte ir ārsta pieklājība. Norunājot tikšanos, parasti bija mazliet citādi — ierašanās laikā, saprotams, bija svarīga, bet atnākšana brītiņu iepriekš, lai iepriekš pavērotu tikšanās vietu un nodrošinātu punktualitāti bija vismaz tikpat noderīga. Paraduma pēc būdams uz vietas dažas minūtes iepriekš, taču zinādams, ka darīšana ir ar Inkvizīciju, Denijs šoreiz lieki neceremonējās un gāja vien iekšā, ierasti ignorēdams tradicionālo tūristu butaforiju. Ja piegrieztu uzmanību katrai bezgaumībai, kas gadās ceļā, nebūtu iespējams strādāt, turklāt, godīgi sakot, kamēr vien tā iestāde nepiederēja viņam pašam, Danielam bija dziļi vienalga. Čangam, reku, arī tā labi veicās. Pret tējnīcas saimnieku gan Daniels izturējās ļoti pieklājīgi, cienīdams viesmīlības likumus, lai cik tie šai laikā un vietā būtu izgājuši no modes. Tā nu viņš, par atbildi pasmaidījis un, acīs skatīdamies, misteru Čangu pieklājīgi pasveicinājis, devās, kurp nu viņu aicināja.

Ieradies viņš bija, kā parasti, ērtās biksēs un ādas jakā. Jo parastāk darbā izskaties, jo labāk vien ir. Īsi pasveicinājis inkvizitoru, Daniels, izmantodams to, ka ieradies pirmais, izvēlējās sev vietu un pašapkalpojās.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 09.04.2015 13:35
Raksts #3


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



Te jau tas bija. "Fortūncepums". Jans nesaprata, kā var dot tik nejēdzīgu nosaukumu restorānam, toties sarkanās sienas, pīlāri, zelta drakoni un papīra lukturi viņu neuztrauca. Tāda jau bija tā kultūra. Koši bez gala. Izlecoši.
Jā. Bet gatavo te garšīgi. To puisis zināja, jo ne pirmo reizi bija šajā ķīniešu restorānā. Pavisam draudzīgi (un bez prāta ietekmēšanas) saklanījies un sasmaidījies ar misteru Čangu, puisis melnajos džinsos, tumšajā džemperī un horizontālām svītrām nošūtajā Nike sportiskajā jakā, sekojot norādei, devās dziļāk telpās.
Sebastjans pasveicināja inkvizitoru un Danielu, un pie sevis iekšķīgi pasmīnēja par pašlaik esošos salikumu pie tējas galdiņa - tumšais, gaišais un inkvizitors. Un visi cilvēcīgi standartīgā apģērbā.
Viņš ielēja sev tēju un paspēja no Bena dabūt pa pirkstiem, pirms sagaidīt pārējos aicinātos.
Kuri ir aicinātie?
Drīz redzēs.

Tikmēr Jans pie tējas palūdza misteram Čenam mīklā ceptus hibiska ziedus.
Tas būs ļoti savāds darbiņš, ja jau aicinātas abas sardzes, vismaz tā viņš nojauta, un visu vada Bens, kas nedod cepumus.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Romija
iesūtīt 09.04.2015 14:45
Raksts #4


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 01.04.04
Kur: online
Fotogrāfs 2007



Kristofers, neko nenojaušot, mierīgi šņāca savā koju šaurajā gultiņā. Izturēt divu apmācību slodzi jaunietim nebija viegli, tāpēc tas tika bagātīgi kompensēts ar jebkādas ēdamas lietas ātru patērēšanu lielos daudzumos un atlūšanu pie pirmās izdevības. Tiem, kas pret to sāka izturēties aizdomīgi, Kriss atbildēja, ka tā viņš aug. Ņemot vērā puiša izmēru, kas bija zem vidējā starp Rietumeiropas ļaudīm, iebilst būtu nepieklājīgi.

Krisa smadzenes čakli apstrādāja pirms vairākām stundām uzzināto, kad zobratiņu vienmuļo griešanos nomainīja kaut kas murgveidīgs. Lai arī no rīta Kriss vairs nespētu pastāstīt, ko ir redzējis, tas nebija patīkami. Kādā brīdī to pārtrauca balss. Maiga, sievišķīga. Tā nebija Sāra.

Tikai tad, kad uz Krisa pakauša piezemējās istabas biedra zeķe un ausis aizsniedza rūciens par idiotiem, kam telefonus vajadzētu iegrūzt dziļi pēcpusē, Kristofers apjauta, ka maigās balss skaņa ir pārvērtusies telefona signālā. Kāds zvanīja. Naktī. Idiots!

Kriss atvēra acis un konstatēja, ka idiots ir pats. Bija rīts.

***

Uzrāvis plecus un cīnīdamies ar miegu, Kriss stutēja atbalsta stieni pilnā metro vagonā. Viņš izvairījās apsēsties, jo tādā veidā noteikti aizmigtu. Jaka, ko puisis bija uzvilcis, bija palikusi vaļā, un kabatās sabāztās rokas novilka uz leju tās stūrus. Apkārtne plūda savu gaitu, ik pa brīdim aiz logiem iznirstot kārtējai metro stacijai. Un lai arī brīžam šķita, ka tās ritējums te palēninās, te steidzās, tā nebija krēsla. Pēc tās šobrīd nebija vajadzības.

Sasniedzis pareizo staciju un ar viedtālruņa GPS palīdzību (jo Kriss bija pārāk nesens Londonas iemītnieks, lai milzīgo pilsētu pārzinātu bez jauno tehnoloģiju palīdzības) uzmeklējis pareizo iestādi, viņš devās iekšā, atņēma sveicienu un sekoja norādēm, lai gan patiesībā Kriss vēlējās gultu. Šī bija pirmā reize, kad viņu tik nopietni izsauca misijā, un tas uzturēja nomodu, jo tādu iespēju tikko Sardzē ieskaitītais jaunietis nedrīkstēja palaist garām.

Tuvojoties norādītajam galdiņam, Kriss tur atpazina Sebastjanu. Abus pārējos viņš nepazina, bet pēc situācijas piekabināja birkas "Lapsa" un "Tumšais".

"Labrīt," Kristofers sveicināja. Ar svarīgajām personām vajadzēja apieties pieklājīgi. Apsēdies gaišo pusē, Kriss nopētīja cepumus un tēju. Apgādājies ar krūzi dzēriena un nedabūjis nevienu cepumu, viņš izvilka no kabatas sauju riekstu. Tā kā nekāda runāšana nenotika, bet pēc pārējo reakcijas varēja spriest, ka Kristofers nebija pēdējais sagaidāmais, viņš aizpildīja laiku ar it kā nevērīgu riekstu šķirošanu un bīdīšanu pa plaukstu - zemesrieksti, mandeles, Indijas rieksti. Ik pa brīdim kāds nonāca viņa mutē.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Sindra
iesūtīt 09.04.2015 15:52
Raksts #5


Angel of Music
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.01.04
Kur: Azeroth
Spēļu meistars 2012



Bens netaisnojās par savu nepieklājīgo uzvedību, aizliedzot mieloties ar cepumiem, kas bija nolikti uz galda un jādomā, ka priekš viņiem. Kādēļ gan vēl, lai tie te stāvētu?
Iespējams, ka paskaidrojums sekos vēlāk. Vai arī citādie šo varēja uzskatīt par vienu no tiem dīvainajiem inkvizīcijas testiem, ar kuriem inkvizitori mēdza aizrauties.

Londonas inkvizīcijas vadītājs bija mistiskais misters Smits, kuru pāris reizes vien bija izdevies sastapt sardžu vadītājiem Lanselam un Elizabetei. Bens bija mistera Smita vietnieks un saziņas līdzeklis ar pasauli.
Fokss bija pirmā līmeņa kaujas mags un tas nevienam nebija noslēpums.

Pavisam rāmi sēdēdams pie galda, viņš vēroja atnākušos, nekautrējoties tieši lūkoties virsū.
- Kā gulējāt? - Bens apjautājās. Un pēc šāda jautājuma jau varēja noprast, ka inkvizitoram visai labi ir zināms par murgiem, kuri bija piemeklējuši citādos iepriekšējā naktī.

Kad Kristofers izvilka no kabatas riekstus, inkvizitora skatiens biežāk kavējās pie puiša plaukstas. Līdz viņš pastiepās un paņēma no jaunekļa plaukstas vienu no mandelēm un nolika uz galda.
Ja nu kādam ienāca prātā palūkoties uz šo riekstu caur krēslu, varēja manīt, ka riekstu ieskauj maģiska aura. Tas bija amulets.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Mattiass
iesūtīt 09.04.2015 17:36
Raksts #6


Cep picas
Grupas ikona

Grupa: Aurori
Pievienojās: 25.03.04
Kur: Rīga
Foruma maršals 2012



Tikmēr Tumšais mierīgi sēdēja, atbildēdams ar pretsveicieniem, kad nu vajadzēja noreaģēt uz kādu jaunpienākušo, un gaidīja, kad nu Inkvizīcijas rižais lapsas purns nolems, ka pienācis īstais brīdis darīt zināmu, ko nu šoreiz pelēkajiem ievajadzējies. Cepumu patērēšanā viņš bija iepriekš pagaidījis pārējos — neklājas taču izēsties, pirms ballīte vispār sākusies, — un pēc tam, kad abiem gaišajiem izgāja greizi, nemaz arī nemēģināja. Tā, galu galā, bija inkvizitora ballīte. Tiesa, likās, ka tie cepumi ir visparastākie cepumi… atšķirībā no tās piektā līmeņa gaišā zintnieka asprātīgās mandeles.

— Paldies, draņķīgi, — Daniels no savas puses atbildēja uz Bena jautājumu, detaļās neiedziļinoties. Skatiens pārslīdēja galdabiedriem. Lūk, tam jauniņajam (?), šķiet, gāja daudz nelāgāk. Vai arī viņš to labāk izrādīja.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Romija
iesūtīt 09.04.2015 18:21
Raksts #7


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 01.04.04
Kur: online
Fotogrāfs 2007



Kristofers joprojām nebija pieradis pie pārāk mazās personīgās telpas un pārāk familiārām attiecībām no svešu ļaužu puses, tāpēc sarāvās brīdī, kas viņa plaukstā iebāzās inkvizīcijas pārstāvis. Kriss iekoda sev vaigā un apvaldījās, pats neuzšāvis "iebrucējam" pa roku. Te neklājās izlekt un rādīt raksturu.

Ar mandeli nekas ļauns nenotika. Tā stāvēja uz galda kā tāds demonstrācijas paraugs un atgādināja, kas ar to bija noticis. Kriss, vēl gluži svaigs citādais, nebija ieguvis paradumu instinktīvi lietas aplūkot krēslā, tāpēc viņš vispirms domāja un atcerējās par kādu no iepriekšējām praktiskajām nodarbībām, pēc kuras, aši skriedams uz parasto cilvēku lekcijām, savus "praktiskos darbus" bija sašķūrējis kabatā bez šķirošanas. Tas ļāva aplēst, cik no tās reizes paveiktā jau varēja būt nonācis viņa vēderā. Interesanti, par iznākumu varētu pajautāt Sārai.

Kriss palika sēdus, viņa pirksti sargājoši sakļāvās ap pārējiem riekstiem un skatiens pievērsās Foksam. Ko viņš ar to bija gribējis pateikt? Ka Kriss ir muļķis? Jā, viņš droši vien bija jaunākais un nepieredzējušākais no visiem, kas šeit bija sasaukti. Vismaz pēc skata viņš bija vissaņurcītākais. Tāds puišelis, kam vēl zaļš aiz ausīm.

"Tas bija jau pirms vairākām dienām," Kristofers atbildēja, juzdams, ka vaigi ir nedaudz iesiluši ne no tējas. Viņam likās, ka mandelei ar uzdoto jautājumu ir kāds sakars, jo pēc būtības praktiskās nodarbības un pēc tam lekcijas — tāds režīms noveda pie miega, ko diez vai varētu saukt par pietiekamu un izcili kvalitatīvu. Tā nekad nebija gana. Bet tad, kad uz to pašu jautājumu atbildēja arī tumšais, Kriss pārmaiņus nopētīja runātājus. Tas bija kas vairāk. Vai arī citi bija slikti gulējuši? Atmiņas nostūrī pavīdēja kaut kādas murga ainas un balss.

"Vai tas bija speciāli, lai neaizguļamies uz šo tikšanos?" Kriss ieminējās, ātri pārdomājis jautājuma būtību. Riekstu ēšana līdz ar mandeles kļūšanu par eksponātu bija izbeigusies. Tējas tase neaiztikta kūpēja uz galda. Bija sākušās sīkrunas, kas varbūt nemaz tik nenozīmīgas nebija. Lapsa neizskatījās pēc tāda, kas varētu vienkārši pačalot par laikapstākļiem un vispārējo veselības stāvokli, ja tas nebija svarīgi. Pēc tumšā iesaistīšanās rādītājs svarīguma latiņā pakāpās par kādām divām iedaļām. "Aptumsums?" Kriss minēja. Pat ja tas varēja ietilpt kategorijā "laikapstākļi", te bija kaut kas vairāk.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
echo3
iesūtīt 09.04.2015 19:12
Raksts #8


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 11.08.04
Kur: Nu jā, - pašlaik pie datora
Klusais censonis



Sibilla Lansela nosauktajā vietā ieradās laikā. Viņa zināja, ka nekavē, un tāpat zināja, ka "Fortūncepuma" saimnieks ir netieši saņēmis norādes, kurp jāved zināmi viesi. Un tā nemitīgi klanošamies Čangs viņu pieveda pie galdiņa, ap kuru bija sasēdusies raiba sabiedrība. Neparasti raiba, jo Tumšie ar Gaišajiem kopā strādāt nemēdz. Tātad uzdevums būs liels.

Sibilla pazina visus, kas te šobrīd bija. Sasveicinājusies, viņa apsēdās, gluži sievišķīgi izvēloties vietu, no kuras bija redzams visvairāk apkārtnes. Sibilla bija ģērbusies tumšos džinsos, blūzē un eleganta auduma jakā. Viņa izskatījās kā no modes žurnāla lapas izkāpusi, izņemot to, ka izvēlētais apģērbs piestāvēja tieši Sibillai, nevis kādai anonīmai modelei. Skatiens, kuru burve veltīja priekšmetiem uz galda, rādīja tos Sibillas acīm caur Krēslu. Paradums.

Sibilla laipni palūkojās uz Inkvizitoru, bez nepacietības izrādīšanas gaidot, kad sapulces sasaucējs uzskatīs, ka laiks sākt runāt. Tam jābūt drīz, bet, acīmredzams, visi vēl nav sanākuši. Tēju burve nedzēra un arī cepumus neaiztika.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 09.04.2015 19:52
Raksts #9


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



Sebastjans bija sagaidījis savus mīklā ceptos hibiska ziedus un tagad varēja iztikt bez inkvizitora skaudīgi taupītajiem cepumiem. Nupat atnesto glīto pialu viņš pēc tam, kad bija paņēmis vienu ziedu, draudzīgi pastūma uz galda vidu blakus īpašajai mandelei. Puisis pameta jautājošu vai tad amuletus ēd? skatienu uz Kristu, bet neko neteica. Vai maz kas kādreiz piemirstas kabatās un tiek izlietots ne pēc nozīmes?

Bena balsī skanēja neparastas rūpes. Nē, tas ir, ne rūpes, bet gan pārliecība. Pēc Denija atbildes un Krista minējumiem pat radās nojausma, tieši par ko ir pārliecība. Par to, ka vismaz te uzaicinātie ir gulējuši draņķīgi, kā izteicās Tumšais.
- Varēja būt labāk, paldies par apvaicāšanos, - Jans atsaucās pilnīgi bez ironijas.
Pamājis sveicienu Sibillai, kas vēl nebija izteikusies par sava miega kvalitāti, puisis turpināja: - Aptumsums? Man līdz šim šķita, ka planētu orbītas nav viegli ietekmējama lieta un vismaz līdz šim man tās nav traucējušas gulēt.
Tumšmatainais Gaišais pavērās uz Sibillu, - Un kā tev ar miegu šonakt bija?
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Rouzijs
iesūtīt 09.04.2015 20:03
Raksts #10


Kārto teleportēšanās eksāmenu
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.09.09
Kur: In heaven
Nervu bende 2013



Durvis pavērās tējnīcā ielaižot gaišu gaismas staru, gluži kā baltmatainā sieviete būtu gaismas pilna. Gaisma, kura slēpa sevī tumsu, gaisma, kura mānīja apkārtējos. Greisa bija tērpusies gaiši rozā kleitā, viņas garie mati bija izlaisti un brīvi lielās lokās krita pār muguru, viņa izskatījās jauki, kā nevainīgs zieds, kuru kāro noplūkt katrs garāmgājējs, lai iepītu mīļotās matos.
Augstpapēžu kurpju radītā skaņa atbalsojās pret telpas sienām, elegantai gaitai vedot burvi tuvāk galdam, no lūpām viltīgs smaids nenozuda. Sieviete nopētīja "Fortūncepuma" viesus, iespējams, palūkojoties uz visiem un novērtējot Citādos, to spējas, to līmeni. Zilais skatiens aizkavējās pie jaunākā no burvjiem, piemiegusi viņam ar aci, Greisa pasmaidīja.

- Ūūū! Riekstiņš! - Baltmate iesaucās un plauksta satvēra uz galda atstāto mandeli, nevienam pat nepietika laiks, lai sievieti apturētu, viņa apēda mandeli, iznīcinot amuletu. Nebija jau tā, ka viņa nesaprastu, ko dara. Bet burvei likās muļķīga doma, riekstu radīt par amuletu. Un tam pierādījums tagad atradās viņas kuņģī sasmalcināts daudzās mazās drumslās.
Apsēdusies pie galda, viņa viegli pamāja ar galvu Danielam sveicienu. Arī inkvizitoram.

- Es dzirdēju, ka man šeit ir jābūt. - Tas bija jautājums un secinājums reizē, nolikusi uz galda savu telefonu, viņas skatiens aizkavējās pie cepumiņiem. Plauksta pasniedzās pēc tiem, tie tak bija paredzēti ēšanai, vai ne?
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
echo3
iesūtīt 09.04.2015 20:24
Raksts #11


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 11.08.04
Kur: Nu jā, - pašlaik pie datora
Klusais censonis



Visiem tādi nelāgi sapņi bijuši? - Sibillas runas veids bija maigs, pat delikāts. Un reizē viņa parādīja, ka sapratusi Jana jautājumu. - Vai tas viens vārds arī visiem ausīs skan? - Šoreiz tas bija jautājums, nevis atbilde uz Nakts sardzes biedra apvaicāšanos.

Necik tālu ar tādu mierīgu runāšanos gan viņa netika, jo pie galda piebrāzās gaiša tumšā būtne un norija mandeli-amuletu. Vai viņa vismaz noskaidroja, kam amulets bija domāts? Nu, ja nebija dezintegrācija, tad jau izdzīvos. Sibilla pazina tumšo burvi, bet, protams, tiešā tuvumā Greisai nebija ilgstoši uzturējusies. Novērtējusi nupat notikušo kā farsa epizodi, burve par to vairāk nedomāja.

Sibilla atkal pievērsās Janam un Kristoferam, kurš gan diezgan bieži izskatījās draņķīgi gulējis, tā ka viņa gadījumā tā nebija sliktu notikumu norāde. Nu, kas viņiem sakāms par nesaprotamā valodā sapnī dzirdēto vārdu?
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Romija
iesūtīt 09.04.2015 20:35
Raksts #12


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 01.04.04
Kur: online
Fotogrāfs 2007



Kriss nebija paredzējis mandelei ilgu mūžu. Viņš arī nevarēja iedomāties, ka tā kļūs tik slavena, līdz beigs savu mūžu... tik traģiski. Izdzirdot krakšķi, ar kādu mandeles viengabalainība pārstāja eksistēt, Krisa plaksiņš noraustījās. Žēl tā... No malas šo sīko kustību droši vien varēja iztulkot arī savādāk. Pienācēju Kriss nepazina, bet viņai bija jābūt no šīs pašas negulētāju kompānijas. Gaišmatei, savukārt, tika birka "Bārbija", pie reizes piemērot pārējos sēdētājus Kena lomai. Jans un Tumšais abi varēja mierīgi sacensties par šo godu. Sibullu Kriss bija manījis Sardzē, tāpēc viņa varēja iztikt bez birkas.

"Kaut kāda sievietes balss," Kristofers izvēlējās nekomentēt mandeles likteni, bet pievienoties kolēģes teiktajam. "Tā bija sveša valoda," viņš piesardzīgi izteica savus minējumus, jo pat bez visu atbildēm jautājumi ietvēra ko vairāk kā tikai interesi uzzināt. "Arī" bija atslēgas vārds, kas pateica priekšā, ka tā nebija tikai Krisa problēma. Tie nebija bijuši parastie noguruma murgi.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Urdrunir
iesūtīt 10.04.2015 01:23
Raksts #13


Veic pētījumu par katlu dibenu biezumiem
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 19.01.04
Kur: starp likumu un dvēseli



Vilis ieradās, kad pirmais nevajadzīgi indīgais jautājums jau bija izskanējis. Mistera Čanga pavadībā, viņš pienāca pie galdiņa, ap kuru bija sasēduši citādie. Biezā tvīda žaketē un kārtīgos, neuzkrītošos džinsos un mīkstas ādas kurpēs viņš viegli varēja izlikties par kādas vietējās koledžas skolotāju. Arī auguma komplekcija drīzāk norādīja, ka vīrietis dara intelektuālu darbu. Labdien! Mani sauc Vils Launbahs. Vilis angliski runāja bez akcenta un vārdu nosauca anglisku. Tikai uzvārdā ievijās kādas citas valodas atbalss. Lai arī ne Nakts, ne Dienas sardzes darbinieki viņu iepriekš nebija redzējuši, kungs, pēc izskata ap gadiem 40, izturējās tā, it kā būtu piederīgs kompānijai. Kā minimums Vilis bija citādais ar daudz maz vērā ņemamām spējām, citādi jau viņš nemaz nebūtu ticis līdz galdiņam, pie kura sēdēja inkvizitors. Atvainojos par kavēšanu. Londona ir nedaudz lielāka nekā es biju plānojis. Kungs laikam nebija vietējais.

Nekļūdīgi Vilis atpazina sanākušajos gaismas pārstāvjus un katram pastiepa pretī roku. Vils. Viņš vēlreiz paziņoja un tad piemetināja. Kopš šorīta es esmu jūsu kolēģis. Tumšajiem un inkvizitoram viņš tikai pamāja ar galvu. Vai nu bija principiāls vai arī baidījās, ka tiešā kontaktā tie spēs viņu pārlieku ietekmēt. Lietišķi vīrietis noskatīja telpu un atrada sev sēdvietu. Acis pārskrēja pāri galdam. Vilis meklēja ēdienu karti. Un neviļus uzdūrās cepumiem. Lūpās iegūlās pussmaids. Vilis tādus bija redzējis filmās, bet nekad viņam pašam nebija nācies nevienu pārlauzt, lai izlasītu noslēpto vēstījumu. Vīrietis aplaizīja lūpas un viegli pacēla roku, lai piesaistītu mistera Čanga uzmanību.

Rīsu nūdeles ar saldskābo cūkgaļu un, jasmīnu tēju, un... Vai cepumiņš nāk komplektā pie pasūtījuma, vai tas man jāpasūta atsevišķi? Vilis nemēdza līst svešās bļodās. Viņš bija dzirdējis, ka ķīniešu restorānos viesi sēž pie viena galda un krustu šķērsu garšo ēdienus no kopējām bļodām, taču tas nebija viņa gaumē. Viņš labprātāk pasūtīja lielu porciju sev pašam un atlikumu atstāja. Bet cepumiņu viņam ļoti gribējās un paēst jau arī nenāktu par ļaunu, ja jau tikšanās vieta ir noorganizēta restorānā. Atvainojiet! Vīrietis vērsās pie pārējiem sēdošajiem. Es negribēju iztraucēt jūsu sarunu. Un aizlika plaukstu priekšā mutei, lai noslēptu žāvas. Viļa nakts nebija bijusi pārlieku mierīga.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
echo3
iesūtīt 10.04.2015 12:11
Raksts #14


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 11.08.04
Kur: Nu jā, - pašlaik pie datora
Klusais censonis



Vispirms murgi, tad sievietes balss, kas runā, un runā, un runā nezināmā valodā, līdz palika viens vārds. - Sibilla papildināja Kristofera teikto, bet vārdu skaļi neizteica. Visticamāk, tāda nakts bija bijusi viņiem visiem. Un kāds Inkvizīcijā zina, ko tas varētu nozīmēt, tāpēc... Jā, izrādās, viņi tiešām vēl kādu gaidīja. Pie galda pienāca iepriekš neredzēts vīrietis, par kuru pagaidām varēja pateikt vien - gaišais Citādais.

Sibilla. - Viņa nosauca savu vārdu, kad vīrietis pienāca sasveicināties. Viņi, tātad, būs kolēģi. Sibillas rokasspiediens bija draudzīgs.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 10.04.2015 19:41
Raksts #15


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



Jans ar zināmu interesi noskatījās amuleta iznīcināšanas priekšnesumu. Tā taču bija Greisa, vai ne? Gaišais, protams, bija dzirdējis par šo Dienas sardzes darbinieci, bet viņu ceļi līdz šim krustojušies nebija, un tuvumā viņa apskatīta arī nebija.
Viņa izcēlās. Janaprāt - par daudz izcēlās, galu galā viņi visi diendienā staigāja apkārt pavisam parastos apģērbos, ne ar ko dīvainu neizceļoties pūlī. Un tā bija labi un pareizi.
Tomēr iet kaut kur kopā ar šādu būtni, kurai pakaļ skatīsies visi, kas viņu ieraudzīs? Baltmate rozā kletā un augstpapēdenēs pa Londonas ielām? Nē! Janam pietika skatienu, kas bija veltīti viņam pašam pat tad, ja nebija nekas šiks mugurā, un tas tiešām reizēm bija apgrūtinoši - strādāt, kad tik daudzi blenž. Protams, tas neattiecās uz reizēm, kad puisis kāpa uz mēles. Tad skatieni bija tas, kas ir vajadzīgs.
Bet ko gan viņš zināja! Varbūt Greisai patīk, ja uz viņu vienmēr skatās visa iela, un itin nemaz neapgrūtina izdzēst no daudzo ļaužu prātiem to, ka viņa ir redzēta. Vai arī, varbūt, viņa vienmēr tā neģērbās.

- Sveša valoda gan, - Jans pievērsās galvenajam sarunu tematam, piebalsojot Kristoferam un Sibillai.
Vēl pēc tāda laiciņa nācās piecelties, lai sarokotos ar pienākušo vēl nekad neredzēto Gaišo Vilu, kas pieteicās kā turpmākais darba biedrs. - Sebastjans Soleils.

- Ko nu iztraucēsi. Vēl nemaz neesam sākuši, - Jans atsaucās, vēlreiz mazliet pabīdīdams pialu ar ēdamajiem hibisku ziediem saldajā mīklā uz galda visu. Tas ir domāts visiem.

Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Romija
iesūtīt 10.04.2015 20:35
Raksts #16


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 01.04.04
Kur: online
Fotogrāfs 2007



Jo tālāk, jo trakāk! Gluži kā uzminējusi, Sibilla noraksturoja Krisa murgu, kas lēnītēm ieguva skaidrākus apveidus. Dzirdētais vārds šķita tik īsts un klātesošs. Tas noteikti bija svarīgs. Ar-nu-tanem, ar-nu-tanem. Kristofers to vispirms vairākas reizes apviļāja domās, līdz izteica kaļi. "Ar-nu-tanem. Ko tas nozīmē?" Lai arī vairāki jau bija izteikušies, ka valoda viņiem sveša, varbūt kāds tomēr zināja atbildi. Piemēram, Fokss. Vai tikko pienākušais skolotāja tipiņš. "Kristofers Beks," jaunietis sasveicinājās ar svešo Vilu.

Apsēžoties atpakaļ krēslā, Kriss atcerējās par tēju, pasniedzās pēc tases un pāri tās malai nopētīja pārējos, Kena titulu piešķirot svešajam tumšajam, un Vilā mēģinot nesazīmēt kādu savu pasniedzēju. Te nebija tāda skola, kaut gan... varbūt viņš bija valodu speciālists?

Kad Jans atbildēja svešajam, Kriss sapīka. "Vai tad tas murgs un tā valoda, un tas vārds nav iemesls, kāpēc esam te?" viņš vaicāja. Ja tas tiešām bija tikai nejaušs sarunu temats un viņiem paredzēts nodarboties ar ko citu, Krisam nākstos nopietni piestrādāt pie uzmanības pārslēgšanas. Līdzšinējā prakse liecināja, ka, lai arī puisis ļoti centās koncentrēties uz vajadzīgo tēmu, reizēm pamiera līgumi sajuka ar termodinamikas likumiem, krēsla ar gaismas viļņiem uz citas vēl dīvainākas kombinācijas. Šobrīd tas, ka viņi te sēdēja pie viena galda ar tumšajiem citādajiem, nepieredzējušajam Krisam nešķita pats dīvainākais.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Sindra
iesūtīt 10.04.2015 21:36
Raksts #17


Angel of Music
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.01.04
Kur: Azeroth
Spēļu meistars 2012



Bena skatiens turpināja kavēties no viena citādā pie cita. Viņš mainīja savus aplūkojamos mērķus gan savas ieinteresētības dēļ, gan arī pašu citādo runas stafetes pārņemšas dēļ.
Cepumi nebija paredzēti arī Greisai. Un sievietes roka tika apturēta pirms viņa paspēja kādu paķert tikpat zibenīgi, kā to bija izdarījusi ar jaunekļa amuletu.
- Nedaudz vēlāk. - inkvizitors paskaidroja un pavilka cepumu šķīvi vairāk uz savu pusi, lai Sebastjans vidū var nolikt savu pasūtījumu, ar kuru acīmredzami bija gatavs dalīties.

Ar galvas mājienu Bens pasveicināja pēdējo pienākušo kungu un no bikšu kabatas izvilcis piezīmju grāmatiņu, to atvēra un pārliecinājās par visu gaidīto personu klātesamību.

Misters Čangs sagādāja Viļa prasītās nūdeles, cūkgaļu un arī tēju. Uz maza šķīvīša tika atnests arī fortūnas cepumiņš, speciāli Launbaha kungam. To, vismaz pagaidām, inkvizitors necentās atņemt.

- Murgs un valoda ir iemesls. - pārliecinājies, ka šeit ir ieradušies visi, kuriem jābūt, Bens aizvēra piezīmju blociņu un iestūma to atpakaļ bikšu kabatā.
Salicis rokas uz galda sev priekšā, inkvizitors pievērsās iemesliem, kas tad bija likušas sasaukt šo sapulci.
- Planētu parādes, dažādi aptumsumi, saules vai mēness, īpašs zvaigžņu stāvoklis, tie ir laiki, kas ietekmē cilvēkus. Patiesībā, arī mūs, bet mazāk. Mēs esam saistīti ar cilvēkiem. Viņu enerģiju.
Citādie, kas vēlas izrādīties... -
vīrieša skatiens uz mirkli pievērsās Greisai - ... arī mēdz vadīties pēc zvaigžņu stāvokļiem, aptumsumiem un tamlīdzīgām lietām.
Sievietes balss, kuru jūs dzirdējāt sapnī, pieder Amēlijai. Senai zintniecei, kura radīja Saulstara scepteri. Visu laiku mēs zinājām, kur tas atrodas. -
ar mēs, Bens, protams, domāja inkvizīciju. - Tagad tas ir pazudis. Jūsu uzdevums ir to atrast. - neizklausījās pārāk sarežģīti, vai ne? Tikai izej ārā un sameklē kaut kādu maģisku artefaktu.

Likās, ka ar to arī Bena runājamais būs izsīcis. Vismaz tā varētu noprast pēc pauzes, kura iestājās. Taču... - Ar - nu - tanem ir valodā, kuru vadīja Amēlija, lai slepeni sazinātos ar saviem sekotājiem. Tas nozīmē: noliec vietā. Proti, viņa vēlas, lai scepteris tiktu nolikts vietā, no kuras ir nozagts. - arī tas izklausījās vienkārši uz saprotami.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Mattiass
iesūtīt 10.04.2015 23:21
Raksts #18


Cep picas
Grupas ikona

Grupa: Aurori
Pievienojās: 25.03.04
Kur: Rīga
Foruma maršals 2012



Jaunpienākušos ar galvas mājienu pasveicinājis un par pārējo īpaši vairs nelikdamies ne zinis, Daniels gaidīja. Kad Greisa norija mandeli, viņš gan pameta iesāņus skatienu, it kā lai pārliecinātos, ka viņas vēderā neuzplaukst, piemēram, ugunslode, taču likās, ka viss ir kārtībā, un tumšais mags varēja mierīgi atgriezties pie neitrālas klātesošo pētīšanas, inkvizitoru ieskaitot. Tas ir, līdz brīdim, kad tika pateikts uzdevums. Tā kā Lapsa ar to arī aprobežojās, nācās uzdot papildjautājumus. Apsēdies ērtāk, Daniels lietišķā tonī painteresējās:
— Kur tad tas scepteris visu šo laiku bijis, kad nozudis, kādos apstākļos, un ko tas vispār dara? Kas bija Amēlija? Kāpēc mēs, nebūdami viņas sekotāji, to pavēli vispār dzirdējām? Kā arī… kāpēc Inkvizīcija to lūdz darīt mums? — dziednieks sāka secīgi iztaujāt rižo kūmiņu.
Tur kaut kas nebija tīrs. Vai nu Inkvizīcija pati, slepenībā, risinātu tādas lietas, vai arī mobilizētu Sardzes. Vai vismaz radītu izlases komandu šim darbam. Lai vai par ko, bet par izlases grupu klātesošos būtu grūti nosaukt…
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 11.04.2015 11:41
Raksts #19


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



- Hmmm... - Sebastjans novilka, izdzirdis stāstu par īpašo valodu. - Vai tas nozīmē, ka mēs, tie, kas dzirdējām šo vārdu, tomēr skaitāmies Amēlijas sekotāji? Vai arī tas, ka mēs nesapratām, nozīmē, ka mēs tie neesam, bet mums būs jāsatiekas ar tiem, kas saprata?
Denijs jautājumu sēriju jau bija uzsācis, Jans tikai papildināja.
Viņš nolika aizsākto hibiska ziedu uz apakštasītes malas un iedzēra malciņu tējas.
- Mani arī interesē, kur Saulstara scepteris bija, kādos apstākļos pazuda un kas tas vispār ir.
Viņš vēl būtu paprasījis Amēlijas īpašās valodas vārdnīcu, ja gluži labi nezinātu, ka tādas noteikti nav. Bet ziniet, tā, katram gadījumam. Ja vēl kāds nesaprotami runājošs murgs gadītos. Lai nav jājož pie pelēkajiem pēc tulkojuma.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
echo3
iesūtīt 11.04.2015 15:01
Raksts #20


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 11.08.04
Kur: Nu jā, - pašlaik pie datora
Klusais censonis



Bendžamina stāstītais bija tikpat neparasts, kā šeit sanākušo dažādība. Un Sibillai ienāca prātā, ka, lai arī cik īss laiciņš ir pagājis kopš nakts murga ar Amēlijas skaļi izteikto vēlmi, Inkvizīcija ir paguvusi nopietni ķerties pie šī jautājuma, acīmredzami neparastās situācijas risināšanai izvēloties neparastas stratēģijas. Pat Amēlijas sekotāju atraduši, kurš zina slepeno valodu!
Gaišie kopā ar Tumšajiem. Kas nozīmē - Saulstara scepteris var izjaukt Līdzsvaru. Slikti būs visiem. Varbūt visiem Citādajiem, varbūt visiem cilvēkiem.

Sibilla pastiepa roku un paņēma vienu no Sebastjana laipni piedāvātajiem hibiska ziediem. - Paldies, Jan! - Tikai apēdusi šo austrumu kārumu, burve papildināja Daniela un Jana izteikto domu klāstu. Bet Sibilla bija praktiska. - Bendžamin, man būs jānokļūst vietā, kur stāvēja scepteris. Domājams, tas bija Inkvizīcijas pārziņā? Tā ka - gādā par visām atļaujām, kas tam varētu būt nepieciešamas. Un vēl es domāju, ka papildus iejaukšanās atļaujas būs vajadzīgas visiem klātesošajiem.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu

18 Lapas V   1 2 3 > » 
Closed TopicSākt jaunu pavedienu
1 lietotāji/s lasa šo pavedienu (1 viesi un 0 anonīmie lietotāji)
0 biedri:

 



RSS Lo-Fi versija Pašlaik ir: 23.07.2019 13:58