Asinsbalss: Prologs, [PZP] [R] |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Asinsbalss: Prologs, [PZP] [R] |
23.05.2008 13:28
Raksts
#1
|
|
Cep picas Grupa: Aurori Pievienojās: 25.03.04 Kur: Rīga Foruma maršals 2012 |
ASINSBALSS PROLOGS Rīga, 2008. gada jūlijs Rit ikdienas dzīve, valdība, kā parasti, dzīvo cepuri kuldama, parastie iedzīvotāji, kuri nevar atļauties visu laiku sēdēt mājās pie ventilatoriem, pastiprināti patērē saldējumu, dzērienus un citus tamlīdzīgus dzesētājus. Dabas resursi, kā parasti, tiek intensīvi ekspluatēti, magnāti un korporācijas tikpat parastā veidā sapņo par monopolu, zinātnieki patvērušies laboratorijās ar nemainīgu gaisa temperatūru un turpina izstrādāt savus projektus. Vārdu sakot, mūsdienas to visparastākajā atbaidošajā veidolā Tikmēr pasaules dziļākajos slāņos ir sākušās pārmaiņas. |
|
|
26.11.2009 14:06
Raksts
#1061
|
|
Cep picas Grupa: Aurori Pievienojās: 25.03.04 Kur: Rīga Foruma maršals 2012 |
Elpa ir ļoti sekla, praktiski nejūtama, tāpat, kā pulss. Var uzskatīt, ka viņš pamazām mirst.
Aleksandram ir viena papildus aptvere pistolei, kura šobrīd ir pie Ingrīdas. |
|
|
26.11.2009 14:30
Raksts
#1062
|
|
Sātana advokāts Grupa: Biedri Pievienojās: 08.11.06 Ziedoņa māceklis |
Zinātu Ingrīda daudzus rupjus krievu lamuvārdus, tie visi šobrīd būtu dzirdami. ````, ````, ````. Tas taču nevar notikt ar mani. Tam tur primātam viņa pagaidām netuvojās, bet palūkojās apkārt, vai piekrastes krūmos nemana apsi. Vampīrus taču varēja atvākt ar apses mietu?
Šo rakstu rediģēja Beppo: 26.11.2009 14:30 |
|
|
26.11.2009 15:25
Raksts
#1063
|
|
Cep picas Grupa: Aurori Pievienojās: 25.03.04 Kur: Rīga Foruma maršals 2012 |
Tā nu reiz sanāca, ka tuvumā apsi nemanīja.
Šo rakstu rediģēja Mattiass: 26.11.2009 15:30 |
|
|
26.11.2009 16:12
Raksts
#1064
|
|
Sātana advokāts Grupa: Biedri Pievienojās: 08.11.06 Ziedoņa māceklis |
Pistoli sažņaugusi labajā rokā, Ingrīda devās apses un meldru meklējumos gar ezera kratu, virzienā prom no žoga. Īpaši tālu viņa nebija domājusi iet, ja simts metros nebūs nedz vien nedz otra, griezīsies atpakaļ.
|
|
|
27.11.2009 14:22
Raksts
#1065
|
|
Skatās acīs baziliskam Grupa: Daiļdarbu vadītāja Pievienojās: 22.12.04 Kur: uz dārgumu kaudzes Tīstokļu pūķis |
Simts metros meldri bija, bet apses nebija.
|
|
|
27.11.2009 14:42
Raksts
#1066
|
|
Sātana advokāts Grupa: Biedri Pievienojās: 08.11.06 Ziedoņa māceklis |
Ingrīda iebrida ūdenī un ar dunci sagrieza meldru kūlīti, sasēja to ar meldru saišķi un laidās peldus ar mēŗkī tikt apkārt žogam.
|
|
|
02.12.2009 16:17
Raksts
#1067
|
|
Cep picas Grupa: Aurori Pievienojās: 25.03.04 Kur: Rīga Foruma maršals 2012 |
Jau gādājot kūlīti Ingrīda saprata, ka ar viņas ievainojumu šāds varoņdarbs var beigties ļoti bēdīgi.
|
|
|
25.12.2009 00:04
Raksts
#1068
|
|
Sātana advokāts Grupa: Biedri Pievienojās: 08.11.06 Ziedoņa māceklis |
Meldri izrādījās neizmantojami kur man bija prāts, kad iedomājos, ka varēšu peldēt? Ingrīda pie sevis nosodījās. Šitā tika lieki tērēts laiks. Žogam apkārt tikt nevarēja, pāri aŗī ne, atlika tikai doties uz lielajiem vārtiem. Vispirms gan Ingrīda gar ezera malu aizgāja līdz žogam, lai tumsā neapmaldītos. Aeksandram gan palīdzēt viņa diez vai varēja, bet vismaz noskaidrot, vai viņš vēl dzīvs, nolikt ērtākā guļā gan.
|
|
|
25.12.2009 12:57
Raksts
#1069
|
|
Gatavo atskaiti Zemvaldim Grupa: Biedri Pievienojās: 22.06.04 Kur: Pie krāna Savādnieks |
Kristians pēc bezsapņu miega piecēlās no sava matrača. Šķiet, ka sumpurņu radītās rētas bija sadzijušas. Viņu pārņēma patīkama sajūta, ka paralēli bēdīgajai būšanai par vampīru bija arī diezgan priecīga ziņa, ka viņš ir spējīgs izdzīvot pēc pamatīga arkla vilciena pār krūškurvi.
Viņš ieklausījās, bet viss bija kluss. Dīvainie iepriekšējo dienu notikumi vēl neizplēnēja no prāta, drīzāk gan vēstīja par nejēdzīgu "pasaule ir nojūgusies" sajūtu. Viņš izdzēra vienu asiņu kokteilīti (kā tas vienmēr nemainīgi var garšot tik labi, neskatoties uz to, ka tas ir viss, ko es ēdu!) Tā kā neviens viņam nebija atnesis nekādas drēbes, viņš uzvilka asiņainās bikses, kurpes un neskarto apmetni. Patiesībā, viņa stāvoklī kaut kā bija vienalga. Tas bija tāpat kā nēsāt drēbes, kas aplietas ar ēdienu. Auksti nebija, varēja iztikt bez krekla. Viņš apsēja arī jostas somiņu, kur atradās sikspārņu tīstoklis. Viņš devās kādu uzmeklēt. Patiesībā būtu pat jauki neuzkavēties šajā mājā, bet lasīties projām no šīs apsēstās vietas. Mazliet pastaigājis pa māju, viņš izgāja laukā. |
|
|
03.03.2010 13:40
Raksts
#1070
|
|
Cep picas Grupa: Aurori Pievienojās: 25.03.04 Kur: Rīga Foruma maršals 2012 |
Iedams ārā, Kristians ievēroja, ka gaitenis bija asiņains, un sargtelpas durvis pamatīgi bojātas. Tālāk par izeju viņš netika, jo tur bija parādījušies vairāki indivīdi neuzkrītošās drēbēs, kuru tumšie (bet šoreiz ne melnie taču krāsu tumsā bija grūti saskatīt) transportlīdzekļi un pašu izskats (lielākā daļa noteikti nebija cilvēki) lika domāt par Sardzi.
Pamests mežā, Aleksandrs pamazām noasiņoja. Viņš bija pietiekami izturīgs, lai ilgāku laiku turēties pie dzīvības, taču drīza palīdzība neatnāca, un tā, kas bija, ieradās par vēlu. Kā karotājs viņš devās uz citurieni, lai, iespējams, kādreiz atgriezties, taču tas jau ir cits stāsts. Šo rakstu rediģēja Mattiass: 03.03.2010 13:41 |
|
|
26.09.2012 12:59
Raksts
#1071
|
|
Skatās acīs baziliskam Grupa: Daiļdarbu vadītāja Pievienojās: 22.12.04 Kur: uz dārgumu kaudzes Tīstokļu pūķis |
Dagda
Pirmdiena, 2008. gada 18. augusts Dažas stundas pēc daļējā mēness aptumsuma Gaiļu pirmā dziesma ieskanējās kā piesmacis ķērciens, kas ātri aprāvās. Sētās un dzīvokļos bailīgi tā kā ierējās, tā kā iegaudojās suņi; vārnas, kuras bija salaidušās uz nakts guļu pilsētas kokos, atmodās, un to ķērcieni piepildīja apkārtni, kad putni pacēlās spārnos un laidās prom. Dzīvnieku uzmodinātie saimnieki nīgri apklusināja savus mīluļus, vai noburkškēja kaut ko par to, ka vajadzēs vārīt gaiļa zupu, un pagriezās uz otras auss, lai turpinātu iesāktos sapņus, vai sāktu jaunus. Pienāca rīts, un pie asinssarkanā dūmakā tīta apvāršņa parādījās saule, kas vēstīja jaunas dienas sākšanos. Ieskanējās modinātāji, vairums cēlās, lai postos uz darbu. Daudzi palika guļam šausmu pilnu izteiksmi sejā, kas bija sastingusi uz mūžiem, ieplestām acīm stingi veroties tukšumā, it kā būtu ieraudzījuši savu ļaunāko murgu |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 30.03.2024 01:28 |