Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 08.08.2022 13:45

Bija kārtējais rīts klusajā Skelē.

Gaiļi, kas vēl nebija nonākuši zupā, centās pārkliegt viens otru, kaijas, slinki ķērkdamas, gaidīja uz zvejniekiem ar rīta lomu atgriežamies piestātnē, cerībā ko nokampt. Dzirdēja arī citāda veida dzīvās radības trokšņošanu.
Rosība lēnām sākās arī krodziņā "Sāļais vīrs", saimnieks Rass, pamodies, dzenāja pie darba ģimeni un nolīgtos darbiniekus, gan īpaši nesteidzoties un neskubinot. Īstā rosība sāksies, kad parādīsies tie, kas vēlēsies ko iekost, vai vakarā, kad sanāks vietējie iemalkot pa kādam kausam pašgatavotā alus un patrīt mēles, kas kam ko.
Un protams, tika modināti tie, kas lielo krogus zāli bija izmantojuši par naktsmītnēm. Dažs labs jau otro nedēļu...

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 08.08.2022 15:28

Brīzem bija apnicis gulēt uz grīdas. Tā gan no pēdējos gados piedzīvotās atšķīrās ar to, ka vismaz viegli nešūpojās, bet neko ērtāka arī nebija, bet tas nebija tas, ko gribējās turpināt ilgstoši. Gribējās ko citu. Piedzīvojumus.

Viņu vismaz pagaidām neviens nemeklēja, un kuģis, tas kuģis ostā arī vairs nerēgojās. Laikam jau komanda bija priecīga tikt vaļā no burvja, kurš pa visu šo laiku neko daudz nebija iemācījies. Lai nu kā, bet tagad tumšmatis bija šeit, krogā, un jutās visai komfortabli, ja neskaita faktu, ka nauda kusa ātrāk nekā viņam gribējās. Tiesa, viss, ko viņš bija iegādājis, bija nepieciešams. Un viņš pat bija dabūjis lētāk! Pietika mazliet parunāt, mazliet pasmaidīt, un re! uzcenojums vairs nebija tik liels. Drēbes, apkalta josta un zobensiksna, zābaki. Nu Brīze vairs neizskatījās pēc matroža, nemaz nerunājot par tiem pāris gredzeniem pirkstos un aprocēm. Koši jau nē, un traki dārgi arī nē, bet darinājumi bija glīti, un tamdēļ iegādāti.
Tikai gulēt uz grīdas un neko nedarīt bija apnicis. Vai tāpēc viņš aizbēga?

Tā prātodams, elfs cēlās, saveda sevi kārtībā, jau pēc neilga brīža neizskatoties tā, itin kā būtu gulējis kroga zālē uz grīdas, kaut arī tā patiešām bija bijis, un palūdza saimniekam brokastis, pie reizes ieminoties par to, vai nav kādi jaunumi.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 08.08.2022 15:43

Rass bija arī gatavs papļāpāt, ja jau apmeklētājs bija gatavs turpināt maksāt par naktsmītni un ēdināšanu.

"Kā parasti - siers, olas, pankūkas, un ievārījums par trim sudrabiem?" viņš painteresējās, nosaucis normālu brokastu sastāvdaļu. Un ja nu tas apmierināja - Rass nebija īsti pārliecināts, cik smailausainajam naudas kabatā, bet šķietami tas spēja atļauties - tad nodeva vienai no vedeklām parūpēties par ēdamo.
Pats atspiedās pret leti, nopūtās, novērtēja ģimeni nesteidzīgi rosāmies. "Ja vien neinteresē, cik alus vakar tika izdzerts, tad nekā vērā ņemama gan nemācēšu teikt. 'Albērs' joprojām kavējas, parasti Fenns jau nedēļas vidū ir klāt un gatavs nodarboties ar produkcijas uzpirkšanu, kamēr pārējā komanda iedzer un uzspēlē kārtis ar vietējiem. Man jau nekas, zemnieki sabraukuši ar saviem peidāvājumiem, katru vakaru sanāk iedzert, bet vispār ļaudis sāk kurnēt, lauku darbi gaida strādniekus atpakaļ."

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 08.08.2022 16:28

Gaiļu dziedāšanas sacensības Eriku pamodināja kā ik rītu. Kroga durvju radītais troksnis un brāļu sarosīšanās kopīgajā istabā neļāva atkal iegrimt sapņos, un nekas cits neatlika, kā celties un ģērbties. Ar to ātri ticis galā, Eriks visiem novēlēja labrītu un devās laukā no istabas vispirms nomazgāties aukstajā akas ūdenī, tad saskaldīt malkas klēpi un paraudzīties, vai virtuvē ūdens pietiek. Un tā tālāk. Kurš darbs acīs iekritīs, tas tiks padarīts.

Aiz istabas sliekšņa Eriku gaidīja Saulīte. Ar nakts medījumu - divām žurkām. Runcis domāja, ka viņa ļaudis nomirs badā, ja netiks apgādāti ar cepeti. Eriks uzslavēja un sabužināja rudo runci, un savu darbu sarakstam pievienoja žurku aprakšanu komposta kaudzē. Kā pirmo punktu.

Pēc pienācīga laika Eriks ienāca krogus zālē, nesdams lielu malkas klēpi, kuru kārtīgi sakrāva pie vaļējā kamīna. Saulīte pilnīgi pašsaprotamā gaitā cilpoja visur Erikam līdzi. Runcis notupās puisim pie kājām, kad Eriks, visus savus rīta darbus apdarījis, izslējās un palūkojās uz tēvu - vai var iet brokastīs, vai arī vēl kas pirms tam jāpadara?

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 08.08.2022 16:39

- Un tēju, - Brīze papildināja, uzreiz arī noliekot prasītos sudrabus uz letes. - Derēs.
Tas viss bija ēdams, un viņš nesmādēja gandrīz neko. Bija jau pieradis, ka, ja neēdīsi to, kas ir, tad var palikt pavisam bešā, un to elfu jauneklis nepavisam negribēja.

Viņš pamāja sveicienu nupat ienākušajam, laikam jau krodzinieka dēlam, uzsmaidīja runcim kaut kur pie kājām un turpināja sarunu ar krodzinieku.
- Mjā... tur nu neko nevar darīt. Ja kuģis aizkavējas, tad tas ir aizkavējies, un krastā esošajiem atliek vienīgi gaidīt. Toties jums, saimniek, tas par patikšanu.
- Šodiena vēl tikko sākusies, un kurš var pateikt, vai tā diena nebūs šodien?

Tādas tās lietas bija. Kurnēšana ne nieka nelīdz. Kuģis būs tad, kad būs. Vai arī nebūs, ja kaut kas būs atgadījies.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 08.08.2022 16:43

"Jums, elfa kungs, kādi plāni būtu tālāk dzīvē kur doties?" krodzinieks negaidīti painteresējās, kā reiz brīdī, kad pie lielās krāsns nobira zemē malka. "Es jau neko, nav jau mana darīšana," viņš steigšus piebilda, "bet man te jaunākais...." skatiens pavērsās uz tikko ienākušā puiša pusi, kas šobrīd skatījās uz sarunu. "...kā reiz sadomājis ka pasaulē dosies, laimi meklēt. Un taisnība jau ir, man viņš ceturtais, grozies kā gribi, krogs paliks vecākajam, viens divi varēs te par palīgiem strādāt, bet četriem ta vietas nava. Jūs tik neskata, puisis viņš man kārtīgs, strādāt prot, un ieroci ar vēzēt, un ar zvēriem saprotas. Jums tāds kompanjonos nederētu? Ja jau iespējams, vismaz kādu gabalu kopā ceļosiet?"

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 08.08.2022 17:00

Ha! Vai viņš tiešām izskatījās tik izsalcis pēc piedzīvojumiem? Elfu jauneklis nozibināja acis, bet nolēma, ka tādiem krodziniekiem ir piešauta acs uz visādiem ceļotājiem un taisnība nav jānoliedz.

- Jā, gan. Piedzīvojumi būtu tieši laikā, - melnmatis piekrītoši pamāja ar galvu un nopētīja nupat pieminēto ceturto krodzinieka dēlu tā pamatīgāk. - Saimniekam ir vērīgs skatiens. Es labprāt dotos kādā ceļojumā, it īpaši, ja tas ienesīgs sanāktu, un, tā kā te esmu pirmo reizi, tad ceļabiedrs būtu noderīgs.
Jāsaka, ko gan citu te varēja pasākt? Iet rakt laukus vai ganīt govis? Tas nu nebija tas, ko Brīze bija cerējis iegūt. Tāpat tā, uzreiz, gaidīt kādu kuģi un tad mēģināt tikt uz tā, arī negribējās.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 08.08.2022 17:19

Krodziniekam uzreiz iemirdzējās acis.

"Ērik!" viņš steigšus uzsauca. "Nāc ka nu šu, aprunāties vajaga. Elfa kungs varbūtās paņems tevi pieskatīšanā, kamēr ceļosiet uz Viravu, un kas zina, pratīsi uzvesties un cītīgi strādāt, ilgāk kopā ar paliksiet."

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 08.08.2022 17:49

Eriks pacēla runci, uzlika to sev uz pleca (lai neiepinas kādam kājās) un piegāja pie tēva. - Labs rīts. - Pasveicināja elfu, ar kuru tēvs sarunājās, noklausījās jaunumus un noprasīja, - Uz Viravu? Labi. - Ir taču gluži vienalga, ar ko sākt, vai ne? Ja jau reiz ir izlemts doties prom. Tas, ka tēvs puisi elfam izsolīja gluži vai par kalpu, Erikam īsti nepatika vis. Ceļabiedri, lūk, kas viņi būs, kamēr sakritīs mērķi. Bet viņš nerunāja tēvam pretī, tā nebija pieņemts. Eriks pievērsās elfam, - Mums būs vēl trešais ceļabiedrs. Lūk, Saulīte arī nāks. - Puiša roka noglāstīja runča muguru. Saulīte pamīcījās un piespieda galvvirsu Erika ausij. Bija skaidrs, ka šie abi nav šķirami. Eriks pagriezās pret tēvu, - Neiebilsti. Ķepiņš vēl paliek, un Muša arī. Peles pagrabu neizēdīs.

Eriks juta augam satraukumu. Un viņš šorīt bija domājis, ka diena būs tāda pati kā visas citas! Tagad... ā, nē. Jāsagaida elfa atbilde. Ja nu negrib?

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 08.08.2022 18:06

"Protams ka uz Viravu. Kad tur nonāksi, tad jau gan acis turēt vaļā, kur tālāk doties. Dieva dēļ, ne jau uz to Brīvostu, kur visi pirāti apgrozās. Tie zelta kalni tur tik retajam rādās, galu tik dabūsi, ja turpu dosies. Labāk turpat Viravā nolūko kādu sakarīgu amatu, ja tepat Skelē mierā nesēdējās. Vei, elfa kungs gan jau pa pasauli daudz paceļojis, gan zinās ko ieteikt." krodzinieks nerimās.

Virava bija viena no pilsētām labu gabalu tālāk gar piekrasti. Atķirībā no Skeles, tā atradās upes krastos, un tādējādi tur sanāca vairāki tirdzniecības ceļi kopā, gan no zemes iekšienes, gan pa jūru. Un, ja pa sauszemi kājām varēja uz Viravu nonākt nedēļās divās trīs, pie tam vietām pa īstiem bezceļiem lienot, tad brauciens jūrā ilga labi ja nedēļu. Vēl vairāk, Viravā bija arī īsts karaļa garnizons, nevis kā Skelē, tikai vietējie puiši, pāris veterānu apmācīti, un tiem palīgos kritiskos brīžos pilsētnieku zemessardze.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 08.08.2022 18:30

Brīzem tuvējās apkārtnes ģeogrāfija bija tumša bilde, un viņš tikai piekrītoši māja ar galvu. Brīvosta gan bija dzirdēta, un elfu jauneklis no visas sirds piebalsoja:
- Nē, uz Brīvostu gan nē.
Vairāk viņš nepaskaidroja, un tas divu iemeslu dēļ - pats tikko bija aizbēdzis no pirātu kuģa, un kur tad tas kuģis tagad var būt? Ļoti ticami, ka Brīvostā, un otrs - elfs gluži labi zināja, kā tās bagātības nāk. Taču ne jau no atrastiem zelta un dimanta kalniem, bet no aplaupītiem kuģiem un izlaupītām pilsētām un ciemiem. Nē, nē, tas bija viens no iemesliem, kāpēc viņš bija bēdzis, un lai tagad to turpinātu??? Nu nē.
Cik noprotams, tad Virava ir lielāka vieta, un gan tur pagadīsies kāds cits veids kā pie naudas tikt.

- Nav nekādu iebildumu pret Saulīti, - Brīze pasmaidīja, tagad tuvāk aplūkojot runci jauneklim uz pleca.
- Tad norunāts, - viņš pievērsās abiem sarunu biedriem, - elfa kungam pašlaik nav citu ieteikumu. Iesim uz Viravu. Ko mums tur vajag ņemt līdzi?
Tas jau nav tepat blakus, tas skaidrs, tātad vajag sagādāt šo un to. Kaut vai ēdamo un ēdamrīkus, jo tā nu gan Brīzem nebija, izņemot nazi, tāpat kā ceļojuma guļvietas, bļodiņas un ugunsrīku. Uguns bez palīglīdzekļiem viņam nepakļāvās. Varbūt kādreiz. Varbūt nekad.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 08.08.2022 18:40

"Ja paveiksies, neko daudz. Tikai jāsarunā ar kapteini Fennu, lai paņem jūs uz klāja. Viņš jau parasti pēc mums uz Viravu dodas. Manējais jau nu dabūs atstrādāt par braucienu..." krodzinieka skatiens solīja, ka tik tālu, kā apmaksāt ceļojumu, viņa labvēlība tomēr nesniegsies, "...bet elfa kungs iespējams spēs par ceļojumu sanaksat un kā pasažieris aizbraukt? Visādāk labāk kā pa tiešo gar krastu kājas lauzt pa akmeņiem, vai līst mežā..."

Te nu krodzinieks aptvēra, ar ko runā, un steigšus pamanījās mainīt tēmu.

"Un, ja Fennam vajadzēs, reizēm viņš nolīgst papildus apsardzi, ja krava gadās vērtīgāka. Vei ku ar tādu duramo, jūs gan jau viņam par apsargu patiesi noderēsiet, elfa kungs. Vēl pat nopelnīsiet.."

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 08.08.2022 19:04

- Hmmm... - Brīze domīgi novilka. Ar tādu duramo... Un ko viņš ar tādu duramo uz kuģa darīs, kad kuģis mētāsies viļņos? Nejauši līdz gardei iebakstīs kravas paunās un tad pūlēsies rapieri izvilkt laukā, vai vantīs sapīsies ar tik garu duramo? Loks - tā cita lieta, to viņš varētu gan. Bet krodziniekam tas nav jāzina.
- Tad vien atliek to kuģi sagaidīt, - melnmatis piekrītoši pamāja, nolēmis, ka domāt par to kā samaksāt varēs tad, kad kuģis būs te. - Ilgi gaidīt gan es negribētu, bet pa brikšņiem līst arī nav nekāda medusmaize.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 08.08.2022 19:33

Eriks, sapratis, ka uzreiz neviens nekur neskries, mazliet nomierinājās un atcerējās, ka nav neko vēl ēdis brokastīs. Darbu viņam neuzdeva, elfs, droši vien, jau sev brokastis ir pasūtījis un tās tūlīt tiks atnestas, tāpēc Eriks var veltīt kādu brīdi mierīgai maltītei. Puisis devās uz virtuvi, kur māte kopā ar vecāko brāli rosījās pie lielās plīts. Saulīte tika nolikts zemē virtuves kaktā pie kaķu bļodiņām, kurās kāds jau bija ielicis gaļas atgriezumus, šādas tādas ļaudīm nepasniedzamas ēdiena kripatas un biezputru. Tur pie savām bļodiņām jau šņakstinājās abi pārējie krogus kaķi. Saulīte arī nelika uz sevi gaidīt.

Eriks paņēma savu bļodu, ielika ēdienu, kādu nu māte norādīja, ielēja krūzē tēju un apsēdās turpat virtuvē ierastajā vietā pabrokastot. Pagaidām viņš nevienam no ģimenes par iespējamo drīzo promdošanos neteica. Kuģis jau vēl nav klāt, un, kamēr nav, tikmēr viss notiek kā parasti.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 08.08.2022 19:59

Krogusmeita ātri vien uzklāja elfam pie sienas ar logu uz ielu brokastu galdu, ātri sarindojot tur visu norādīto. Nostāvināts siers šķēlēs, vārītas olas un tikko no pannas nakušas pankūkas, piedevā trauciņš ar ogām medū. Papildus krūze ar verdošu ūdeni un liepziedu tēju un krūzīte, kur nokāst tēju pirms dzeršanas.

Ērikam patiesi kaut kā nelika neko darīt pēc malkas sagādāšanas, tā ka radās mazliet brīva laika. Tieši tāpat kā pēc brokastīm šobrīd vienīgajam viesim krogū - elfam. Kā viņu tur sauca... Daijonam...

OOC - vai kāds vēlas kaut kur pastaigāties vai arī paliks tepat miera ostā?

Ap pusdienlaiku "Sāļajā Vīrā" ieradās svešinieki - divi nopietna izskata mežinieki, noauguši izspūrušām bārdām, izpluinītās, savazātās drēbēs tērpušies, ar pusgarajiem zobeniem pie sāniem, vairogiem uz muguras, vienam masīvs loks, otram aiz muguras virs vairoga uzkabināts pamatīgs arbalets, šobrīd neuzvilkti. Pārlaiduši tukšajai telpai īsu skatienu, pie elfa neaizkavējoties, abi devās taisņa ceļā pie krodzinieka, pamājot uz alus mučeles pusi.

OOC - vai Daijons vai Ēriks vēlas ko sīkāk dzirdēt/redzēt? Vai arī ar tādiem aizdomīgiem tipiem neielaidīsies?

Brīdi tur pār alus kausiem notika klusa sarunāšanās. Ātri izdzeruši kausus, abi pagriezās, lai straujiem soļiem dotos uz krogus ēkas durvīm.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 08.08.2022 20:33

Viss tā kā bija norunāts, saruna dabiski beidzās, un Daejons ļāvās tikt piesēdināts pie galdiņa, kur gādīgas rokas saklāja brokastu galdu. Elfs mierīgi pabrokastoja un tad nolēma izmest vēl kādu aplīti pa pilsētiņu. Aiziet līdz ostai, sak', vai nerādās kuģis, paskatīties, vai kādā bodītē starp mantām nav paslēpies kaut kas vērtīgs, ko varētu mēģināt iegādāties. Ej un sazini. Visādas lietas gadās.

Uz pusdienas laiku viņš bija no pastaigas atpakaļ. Kur gan citur, ja pašam savas mājas nebija, un nebija arī neviena, kas tās pusdienas uztaisītu.

OOC - Ko viņš atrada labu? Uzzināja? Vai iegādājās?

Brīze mierīgi sēdēja pie tā paša galdiņa, kur no rīta. Tā bija laba vieta, no kuras visu varēja redzēt. Un redzēt pēkšņi bija ko - tādi vīri! Bruņoti kārtīgi, bet no kurienes tādi noauguši? Pārņēma ziņkāre.

- Hei, vīri! - tumšmatis savā laipnākajā tonī uzrunāja svešiniekus, kad manīja, ka tie grasās celties.
- Vēl pa kausam uz mana rēķina? Redzu, ka nopietni ļaudis esat, daudz pieredzējuši. Vai nepastāstīsiet, kas jauns apkārtnē notiek? Citādi sēžu te, kuģi gaidu, un nekā cita interesanta nav, - Daejons mēģināja pierunāt padalīties ar informāciju. Pirmītējo sarunu tīši klausīties viņš nelīda. Ja dzirdēja kādu nejaušu vārdu, tad dzirdēja.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 08.08.2022 20:57

Pēc brokastīm Eriks kopā ar Saulīti apstaigāja kroga pagalmu, iegriezās stallī un mazliet - jo daudz nevajadzēja - tur pastrādāja, šo to piekārtoja, šo to notīrīja. Aizgāja uz vistu kūti, pārcilāja lielos grozus, lai mājas sievietēm nav smagas lietas jāceļ, un tā norosījās visādos darbos līdz pusdienlaikam. Paēda kopā ar ģimeni un, tā kā visi vecākie sāka gatavot krogus viesiem domāto ēdienu, jo drīz jau tie sāks nākt, paņēma spaini un lupatu un gāja uz krogus zāli skatīties, vai viss tur ir tīrs. It kā jābūt tīram. Bet vienmēr kāds pleķis var būt palicis.

Krogus zālē divi neredzēti vīri dzēra alu, un pie loga sēdēja elfs. Iespējamais ceļabiedrs. Eriku tas netraucēja. Puisis nostaigāja gar visiem galdiem, pārbaudīja arī visus solus.

OOC - Ja nu ko dzirdēja, tad dzirdēja. Speciāli neklausījās.

Eriks vēl bija zālē, kad elfs uzrunāja bruņotos vīrus, aicinādams pastāstīt jaunumus.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 08.08.2022 21:24

Pastaiga pa pilsētas četram ielām (un pāris mazām šķērsielām) Daejonu īpaši neiepriecināja, nekas te nebija mainījies, ja neskaita ievērojamu ratu un zirga lopu klātbūtni, ar izrietošo papildus piesardzību, kur likt kāju. Vismaz vējš no jūras smaku izdzenāja. Tie paši tirgotāji bodītēs, kas atklāti gaidīja, ka parādīsies kas pārpērkams. Tie paši drūmie zemnieki, kas rāmi grauza līdzpaņemto ēdamo.

Tā aprakstījis loku,un pārliecinājies, ka kuģis piestājis nav, Daejons griezās atpakaļ.

Eriks, slaukot galdus, izdzirda pa aprautai frāzei "...redzēts šurp dodamies..." "...gara auguma, izkāmējis..." "... rēta virs labās acs..." "...iegriezīsimies vel, ja nu kas nāk ausīs, mēs samaksāsim..."
Daejons sēdeja par tālu, balsis nebij atšķiramas.

Svešinieki, izdzirduši Daejona piedāvājumu, piebremzēja soli.

"Nekas ko.." viens iesāka, kad otrs uzlika viņam uz pleca roku.

"Mēs meklējam izbēgušu noziedznieku. Vīrs gados, gara auguma, kalsns, ar bārdu. Virs labās acs svaiga rēta. Ceļo viens, bez liekām mantām. Nav gadījies redzēt?"

OOC. Eriks un Daejons neatminas ko tādu manījuši.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 08.08.2022 21:45

Ō! Daejona uzacis pacēlās visai augstu virs zaļajām acīm. Skaties tik'. Izbēdzis noziedznieks, un vēl aprakstīja, kāds tad šis izskatās.

Tumšmatis pārcilāja prātā, un viņam pat no sejas varēja redzēt, ka elfu jauneklis mēģina atcerēties, vai ir, vai nav tādu redzējis. Tad nopūtās.
- Neatceros tādu redzējis. Arī tikko pa pilsētu un ostu staigājos, tādu nemanīju..., - viņš pamāja krodziniekam, sak' vai tas dzirdēja pasūtījumu?
- Tad pa kausam no manis, - Brīze apstiprinoši pamāja, ka no saviem vārdiem neatsakās. Vai nu izdodas vai neizdodas palīdzēt atrast noziedznieku.

- Ko tad šis sadarījis? Un no kurienes aizbēdzis? - Ziņkāre turpināja urdīt. Varbūt meklētāji pastāstīs to arī.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 08.08.2022 22:32

"Teicu, te neviens nekad neko nav redzējis," pirmais no vīriem nopūšas. "Nu vismaz kad dabūsim ciet, atlīdzība būs tikai mūsu."

"Neņurdi. Viņam nav kur spruk citur kā uz šejieni. Vēl trīs nedēļas mežā viņš neizdzīvos." otrais atņem, tad viegli pieskaras cepures malai. "Paldies bet ar vienu pagaidām pietiks." otrais runātajs paziņo. "Ja nu kas, manīts viņš dodoties uz šejieni, tā ka turiet acis vaļā. Vienu reizi jau slepkavojis, tāds nevilcināsies slepkavot atkal."

Abi pieklājīgi bet stingri atsakās pievienoties iedzert pa alus kausam, tā vietā aizsoļo pa ielu, vērojot apkārtni un izprašņājot satiktos zemniekus.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 09.08.2022 08:35

Erikam nebija ne jausmas, kā īsti saprast nejauši izdzirdētos sarunas fragmentus, līdz viss tas pats, tikai sakarīgākā veidā, tika izrunāts skaļi. Šie divi, tātad, meklēja noziedznieku, kurš, varbūt, nemaz uz Skeli nav atnācis. Toties bijis mežā. Eriks tādu redzējis nebija, un arī stāstījis neviens viņam par garu, kalsnu vīrieti ar bārdu un rētu nebija. Tā kā tieši puisim neviens neko nejautāja, Eriks klusēdams turpināja galdu tīrīšanu.

Kad abi bruņotie bija prom, Eriks piegāja pie letes. Ja nu tēvam kas vairāk zināms, un viņš gribēs ko Erikam teikt.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 09.08.2022 09:30

- Nu tad veiksmi, vīri! - Tumšmatainais elfu jauneklis noplātīja rokas, nemaz neļaunojoties, ka viņi atsakās iedzert vēl pa kausam. Varbūt nemaz negribas šiem, un, ja negribas, tad kāpēc dzert?

Nez, ko tas kalsnais vīrs ar bārdu un rētu virs labās acs sadarījis? Slepkavojis, tas skaidrs, bet ko un kāpēc? Tur var būt dažādi iemesli. Ja šis ir pirāts vai laupītājs, tad skaidrs, bet, ja nav?
Iet mežā meklēt gan Daejons negrasījās. Tas bija par daudz bīstami, kamēr neko nezini, bet nu... ko tas bārdainis īsti ir sadarījis? Atlīdzība par šo izsludināta, redz. Hmmm... Vienkārši ļaudis atlīdzību neizsludina, tur lielākas zivis iesaistītas. Ziņkāre nedeva mieru, tikai kā uzzināt?
Tā prātodams, elfs skatījās pa logu un gaidīja pusdienas. Vēl jau nav, vēl var kājas papūtināt pēc rīta pastaigas.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 09.08.2022 11:48

"Redzēji?" tēvs pamāja Erikam uz durvju pusi, kur bija tikko aizgājis bruņotais un noaugušais pāris. "Galvu mednieki par atlīdzību... Vairāk jau viņi Viravā un tālāk uz dienvidiem apgrozās, kur lielākas pilsētas... Ar par tādu domā palikt?" tonis palika viegli nosodošs. "Man domāt, tad jau labāk sardzē, kā šitādos apkārstaiguļos pieteikties. Paši pēc laupītājiem izskatās."

Pamanījis puiša jautājošo skatienu, viņš nopūtās.

"Meklējot te vienu bēgli. Vinsents 'bendesmaiss', atminies, pirms mēneša caurbraucējs dziesminieks stāstīja jaunumus no Virpils? Nu, to pašu, kas it kā duci bērneļu nomiedzis naktīs apkārt slapstoties?"

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 09.08.2022 12:34

Skaidrs, ka redzēju. - Eriks pamāja ar galvu un uzreiz noliedzoši to nošūpoja. - Nu, nē taču, tēt. Vai citādu darbu nepietiek? - Doma par noziedznieku ķeršanu par atlīdzību Erikam vispār nebija ienākusi prātā. Darbs gan, droši vien, vajadzīgs. - Tad tas Vincents vēl klīst apkārt? Neatpazinu stāstu par bērnu slepkavu. - Nejauks stāsts, un nesaprotams arī. Dziesminieks tā kā drusku bija izlaidis stāsta detaļas. Laikam tāpēc, lai dziesma labskanīgāka sanāktu, ar atskaņām. Vai arī pats zināja tikai baumas.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 09.08.2022 13:11

"Es jau no sākuma domāju, ka tas tik tādas pasakas, mazums no dziesminieki melš par kausu alus, kad tik labi skanētu. Padoma'tik četrdesmit gabali... Bet re ku še, izrādās, nav vis tikai stāsti. Virpilī šo nu dikti gribot ciet dabūt, esot teju no pašas galvaspilsētas pavēle atceļojusi - noķert. Un manīts esot no Virpils uz šo pusi slapstāmies. Bez Skenes īsti citu vietu nebūs kur dēties, ja vien neiet kalnos, kur dzīvo orki un gobliniu. Īstā kompānija tādam bendesmaisam, es teiktu."

Te krodzinieks paskatījās uz elfu, kas sēdēja un - vismaz krodzinieka prātā - sapņaini skatījās ārā pa logu.

Viņš paleicās tuvāk dēlam, un jau klusākā balsī ņēmās mācīt, lai tik turas elfam kompānijā, tas jau vairāk pasaulē nodzīvojis, kā viņa vectēvs, lai viņam vieglas smiltis, gan zinās ko un kā jādara, lai uz augšu tiktu. Ve ku še, ieradās tāds nekāds, bet naudas kā spaļi, i par ēdienu maksā regulāri to labāko, i paskat kā uzcirties pa šīm dienām. Tāds nekurt nepazudīs.

"Un tev ar no viņa ko mācīties." mācība tika nobeigta.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 09.08.2022 13:13

Elfu jauneklis sēdēja un skatījās laukā pa logu, un pamazām viņam apziņā ielauzās ausu vēstītais - krodzinieks ar dēlu kaut ko apsprieda. Ko? Daejons ieklausījās vērīgāk. Varbūt varēs ko sadzirdēt. Varbūt tas uz viņu attiecas, tad būtu jāpārsēžas tuvāk.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 09.08.2022 14:21

OOC Daejons Perception check 20

Lai arī krodzinieks centās runāt klusi, varēja tīri labi saklausīt, ka tur tēvs dēlam māca, kā labāk 'piesisties kompānijā' viņam - Daejonam . Ar domu, skaties kāds tas elfs bagāts, pieredzējis, mācies, dēls, ar pie naudas tā tiksi, nevis tikai ar sapņošanu un ar zvēriem skraidīšanu. Ko par to pats puisietis domā, kas bija ar muguru pret Daejonu, īsti pateikt no šejienes nevarēja. Vēl varēja dzirdēt, ka par bēgli krodziniekam ir šis tas vairāk zināms... Un ka arī Rass ir pārliecināts, citur kā uz šo pilsētiņu, ja jau bēglis slapstās kaut kur apkārtnē, viņam nav kur doties....

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 09.08.2022 15:42

Erikam par visu bija pašam savas domas, bet, tā kā puisis labāk kaut ko strādāja nekā runāja, un, vispār, bija te visjaunākais - ja neskaita brāļa sīkos bērnus -, tad viņa domas pat ģimene visbiežāk neuzzināja. Tā arī tēva pamācību laikā Eriks stāvēja un neko neiebilda, bet prātoja par to, kāpēc Vinsents nogalējis četrdesmit bērnus. Tas izklausījās kaut kā dīvaini. Ne ticēt, ne neticēt. Un vēl naktī. Kas tā par vietu, kur bērni pa naktīm apkārt skraida?

Un tā Eriks īsti noklausījās tikai pašu pēdējo teikumu. - Ņemšu vērā. - Atbilde, kas vienmēr der šādos gadījumos. Par to, kur elfs naudu dabūjis, Eriks nedomāja. Varbūt elfs ir tirgonis, tiem nauda vienmēr ir. Vai arī elfam ir bagāti radi. Gadās. Erikam tik bagātu radu nebija, tātad šajā ziņā nav, ko mācīties. Puisis tā kā sajuta vēlmi pēc tā, lai Fenna kuģis ierastos ātrāk. Ātrāk varētu doties prom un beidzot varētu darīt, ko pats vēlies. Meklēt savu vietu pasaulē.

Iešu palūkoties, vai nav jau kas pusdienām sagatavots. - Eriks skaļi paziņoja, savāca spaini un lupatu, un devās uz virtuvi.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 09.08.2022 16:19

Ek, ja viņi zinātu, kā man ir ar tām bagātībām! - Daejons pie sevis, gluži nemanāmi un no loga nenovēršoties, pasmaidīja.

Stāsts par naktī bērnus bendējošo, nudien, bija dīvains. Kas viņš? Vai cilvēki tā dara? Un vēl tieši bērnus. Kāpēc? Nekādu zināšanu par šo visu elfam nebija, bet savādi gan. Tiešām.
Nu, labi, varbūt tūlīt būs pusdienas. Pēc tam redzēs, ko tālāk. Nebija Brīzes garā domāt bez kārtīga pamata. Nez, te, šajā vietā nevienas grāmatas nav, ko palasīties? Gan jau ka nav, tāpat kā uz pirātu kuģa nebija. Bet tā nesaprašana nedeva miera.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 09.08.2022 16:31

Līdz pat pusdienu pasniegšanai nekas vairāk ievērības cienīgs krodziņā neatgadījās, tomēr drīz vien pēc tam gan sākās rosība.

Pirmā zīme bija viegli pieaugušais troksnis uz ielas, un tad pa "Sāļā Vīra" durvīm ievēlās varen raiba kompānija. Pirmais pa durvīm, teju iznesot tās, ienāca stalts vīrs jūrnieka kreklā un biksēs un ādas zābakos, ar platu auduma jostu ap vidu.

"Krodziniek, rauj vaļā savu labāko alus mucu, jo te nāk izslāpušu puišu bars, kam nedēļu nav bijis ne lāsītes alus ko iemalkot!!!" viņš ieaurojās un uzreiz pagriezās uz lielākā galda pusi krogū.

Pēc mirkļa pa durvīm ienāca mazlet labākās jūrnieka drēbēs tērpies blondīns, kas pieturēja durvis pavērtas sekotājiem - pārītim gados. Pusmūža sieviete gariem brūniem mezglā uz pakauša savilktiem matiem, pieķērusies pie elkoņa diezgan bagātīgi izrotātā tērpā ieģerbtam druknam vīram ar kuplu bārdu un trejstūreni. Kaut kas viņa sejā šķita nedabisks. Tam visam sekoja vēl pusducis jūrnieku, tērpušies gluži tāpat kā pats pirmais 'iebrucējs'.

"Mums atsevišķu galdiņu dibentelpā," vīrs ar aizdomīgo seju viegli čerkstošā balsī paziņoja, pārlaižot skatienu tikšajai telpai. "Un labāko ko varat piedāvāt no ēdamā. Un pudeli labākā vīna. Es ceru, noruna tikt pie istabas, kad man ievajadzēsies, joprojām ir spēkā, Ras?"

Varēja manīt, ka Rass par to nav sajūsmā, taču piekrītoši sāk māt ar galvu.

"Hakslij, parūpējies par pārējo. Es nevēlos tapt iztraucēts baudot pirmo kārtīgo maltīti divās nedēļās, skaidrs?" vīrs turpināka, pavērsies pret blondīnu.

"Jā, kaptein."

"Un pieskati, lai vīri nepāršauj pār strīpu. Mums ir jāpagūst daudz kas izkraut un iekraut šodien un rīt. Ja kāds pamanīsies pārrīties līdz lopiskam stāvoklim, tā būs tava atbildība..."

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 09.08.2022 17:01

Brīze bija ticis pie pusdienām, un tās nesteidzīgi izbaudījis. Tagad viņš sēdēja pie sava galdiņa un laiski atpūtās. Līdz brīdim, kad sākās rosība.

Pirmā doma bija - ir ieradies tas kuģis! Otrā bija izbrīns - kas tas par kuģi, uz kura pietrūkst alus? Ko tad kuģa ļaudis dzer? Un trešā bija nepatīkama - tumšmatim kapteiņa - laikam jau tas bija kapteinis -, ģīmis izskatījās nedabīgs. Un vēl tā čērkstošā balss! Kāpēc gan tiem aizdomīgajiem mūždien ir kaut kādas nejēdzīgas balsis? Tā vismaz uz brīdi, kad krogā ienāca pēdējais kuģinieks, elfs nosprieda. Varbūt liekā bārda? Parūka? Nav cilvēks? Ej un sazini. Hmmm... Ka tikai nav tā, ka šonakt te nakšņot var sanākt kaitīgi veselībai.

Un palika, lai arī te sāka kļūt par daudz skaļi. Kamēr nedzen prom, tikmēr var sēdēt, klausīties un vērot. Jāsaka, to tagad viņš darīja pavisam cītīgi, pagaidām necenšoties sev pievērst uzmanību un tēlojot, ka visa tā kņada viņu neinteresē.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 09.08.2022 17:18

Troksni, kas sacēlās zālē, varēja pietiekoši labi sadzirdēt kroga iekštelpās. Tad jau jāiet un jānoskaidro. Eriks taisnā ceļā devās pie tēva un noprasīja, - Rīkojumi? - Jo, nu, pie galdiem ņudzēja jūrnieki. Droši vien būs jānes steķi un jāveļ alus muca?

OOC - Ko Eriks pazīst/nepazīst/zina?

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 09.08.2022 17:53

"Iesi pie mātes, palīdzēsi atbrīvot mūsu istabu un saklāt gultas. Pie galdiem i bez tevis pietiks roku, lai pierod... Ja māte iecirtīsies, saki, nav apspriežams..." Rass noelsās, un tad sāka komandēt, lai Erika brālis parūpējas par laba alus mucas sagādāšanu no pagraba un kārtīgām pusdienām un vakariņām.

Tikmēr krogus dibentelpā steigšus tika klāts atsevišķs galds kapteinim un viņa pavadonei.

"Ka es jums saku, to vaidzēj redzēt, kā viņi uzsēdās uz sēkļa! Es zvēru, es pats savām ausīm dzirdēju, kā viņiem masts nobrīkšķēja un pārlūza!" tikmēr plikpaurainais puisis plātījās ar rokām kā ar vējdzirnavu spārniem, plātoties ar alus kausu vienā un siera šķēli otrā.

"Nemuldi, nemaz ar nenolūza!" ar pilnu muti attrauca kāds no pārējiem jūrniekiem.

"Ka es jums saku, pārlūza, tikai takelāžā palika turamies!"

Tikmēr blondīns šaudījās iekšā ārā pa krogus durvīm, kur ārpusē sāka drūzmēties vietējie zemnieki.

Daejons pamanīja, ka šobrīd ilgāk un nopietnāk blondīns sarunājas ar vīriem, kurus elfs bija redzējis aiz vietējo tirgotavu letēm, tur tika spiestas rokas, kratītas saujas, notika plātīšanās ar rokām, mājieni uz jūru, debesīm, uz apkārtējiem zemniekeim un ārkārtīgi teatrāla matu plēšana un kreklā vaļā raušana uz krūtīm.

Perception Daejons 22

Kaut kā elfam šķita, ka tas viss ir lieliski iestudēts teātris, jo ne mati tika pa īstam plēsti, tikai gaisā mētāti, nedz arī drēbes plosītas, drīzāk pa jau sagatavotām pogām vaļā parautas. Un vēl blondīns laiku pa laikam izdarīja piezīmes līdzi nēsātajā burtnīcā, uzmanīgi velkot zīmes. Izklausījās, tur tiek plānots, kam ko izkraut un kur piegādāt, kur un cikos ar ratiem jābūt ostā pie piestātnes.

Zemnieki, lai arī barā, tika atbīdīti sāņus, un nepacietīgi mīņājās, saskatoties un drūmi vērojot notiekošo.

Perception Eriks 6

Eriks atpazīst kapteini Fennu - bagātīgi tērpto vīru. Vērsis - tā sauc plikgalvi, arī jau vairākus gadus ir kuģojis uz 'Albēra' un ir balamute un kompānijas dvēsele kā vienmēr. Hakslijs, blondais vīrs, šķiet ticis augstākā amatā, pirms tam bija tikai matrozis, tagad izskatās, ka varētu būt par kapteiņa palīgu paaugstināts. Arī pāris matroži škiet esam pazīstami.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 09.08.2022 18:21

Daejons sēdēja, klausījās un vēroja, un tas viss viņam sāka šķist aizvien aizdomīgāks. Kā tur bija? Krodzinieks teica, ka kapteinis jau nedēļas vidū esot klāt. Tagad aizkavējās. Tur, laukā taisīja kumēdiņus. Skat', zemnieki jau pamesti, tirgonis ar bodīšu īpašniekiem runā. Tas tā parasti? Rass teica, ka zemnieki šo gaidot, ne bodnieki. Jā, un kapteinis ar zemniekiem runājot, nevis kāds cits, bet tur Brīze pieļāva, ka var maldīties. Tā nav droša pazīme. Un kuģis! Kuģis, kurš uz sēkļa uzsēdies un bez masta palicis! Un kur tad tie jūrnieki?
Nē, te pavisam noteikti kaut kas nav kārtībā. Dumpis uz kuģa bijis vai kas? Tagad kontrabandu tirgo? Pirāti vispār? Kāpēc nē? Ieņēma kuģi, daļu kuģinieku paturēja, kurus varēja sarunāt, citus novāca, kapteini noviltoja, tas izskaidrotu to savādo izskatu, ieradās te, un tagad tik labi var noskaidrot, ko no kura tirgotāja ņemt. Pa nakti, teiksim.

Būs jāparunājas ar Eriku, elfs nosprieda. Tikko tas te atkal parādīsies pēc tās istabas atbrīvošanas.

Kad Eriks parādās, Daejons viņam pamāj, lai panāk tuvāk.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 09.08.2022 18:32

Eju! - Eriks nekavējās un gāja darīt, kas teikts. Tiesa, viņam gribējās gan zināt, kas tie par "viņiem", kas uzsēdās uz sēkļa. Jo šie skaidri bija Fenna ļaudis. Un, ja tik tuvu bijuši, ka masta krakšķi dzirdējuši, tad... Erikam tā kā bija nelabas aizdomas, ka Fenns nebūs vis pakautrējies "viņu" kuģa kravu savākt. Bet varbūt viss bija citādi bijis.

Māte turpat virtuvē bija. - Māt, tēvs norīkoja jūsu istabu atbrīvot, un lai es ejot tev palīgā. Neesot apspriežams. - Eriks bija gatavs iet un darīt. - Es šonakt iešu gulēt uz stalli, vari manu gultu ņemt. - Vai nu gluži pirmā reize, kad nācās sarūmēties. Krogam būtu derējis gan vēl kāds nams klāt.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 09.08.2022 21:04

Eriks mātes pavadībā ātri vien atbrīvoja vecāku istabu no personiskākām mantām, un palīdzēja uzklāt tīru gultu. Māti iekārtot savā gultā arī bija ātri izdarāms, uz to brīdi troksnis lielajā zālē sāka pierimt. Tad jau varēja atkal atgriezties krogū, kur tobrīd jūrnieki kā reiz bija remdējuši pirmo izsalkumu un pacēla alus kausus.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 09.08.2022 21:32

Eriks atgriezās lielajā zālē, lai noziņotu tēvam, ka istaba ir kārtībā. Tad tā īsti te palikt vairs nebija nepieciešams - nav, ko maisīties pa kājām, ja darbs nav darāms -, un puisis jau gribēja doties atkal malku paskaldīt vai vēl ko ārā padarīt, kad pamanīja, ka elfs viņam pamāj.

Eriks piegāja pie tumšmatainā viesa. - Vai ko vajadzēja? - Viņš nepateica "kungs". Erikam drīzāk būtu gribējies elfu uzrunāt vārdā, tikai, lūk, vārdu Eriks nezināja.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 09.08.2022 21:39

- Mhm, - tumšmatis pamāja ar galvu, - Neesi aizņemts? Es tā kā dzirdēju, ka pie apkalpošanas ir pielikti citi, pareizi? Negribi mani pavadīt nelielā pastaigā ārā?
Viņam šķita, ka šeit, iekšā runāt būtu neprāts. Kur nu vēl par aizdomām, kas elfam bija radušās. Iespējams - pilnīgi nepamatotas, jo viņš jau nekad šos ļaudis nebija redzējis, toties Eriks gan var būt redzējis.
- Varētu sapazīties tuvāk.
Daejons pasmaidīja.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 09.08.2022 22:22

Tieši uzdota darba man šobrīd nav. - Eriks nenoliedza. - Ejam kājas izlocīt. Es tūlīt. Tikai svārkus uzvilkšu. - Nu, un Saulīte jau arī uz ostu varētu gribēt. Kādu zivteli vai svaigu ķidu varbūt varēs runcim dabūt.

Ja elfam nav iebildumu, Eriks pavisam drīz bija atpakaļ, pienācīgi saģērbies un ar rudo runci uz pleca. Kad abi bija izgājuši uz ielas, Eriks palūkojas uz ceļabiedru. - Te jau trīs soļi turp, trīs šurp. Aizejam uz ostu?

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 09.08.2022 23:21

Uz Skenes galvenās (un lielākās no trim pilsētiņā esošajām) ielas bija visai dzīva rosība, pat ne salīdzināt ar to, kā te izskatījās no rīta. Piepeši visi ratu īpašnieki bija uzradušies un vēl kopā ar saviem zirgiem vai vēršiem, visi tūlīt pat jau gatavi jūgties un braukt. Tāpat šurpu turpu stumdījās arī ļautiņu ar ķerram un ratiņiem, dažs vienkārši bija savu paunu uzlicis plecos, bet kustība visiem bija viena - uz piestātnes pusi. Kas neraustīja savu iejūgu un nestrīdējās ar ceļu aizsķērsojušo kaimiņu, drūzmējās pie "Sāļā Vīra" durvīm, kur blondais matrozis izskatījās jau visai izmisis, pūloties aizkavēt centīgākos iekšā lienošos.

Ja ieskatījās virzienā uz jūras pusi, tur varēja redzēt pāri zemes valnim un koka žogam paceļamies divus mastu galus ar satītām burām.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 10.08.2022 10:47

- Aizejam! - tumšmatainais elfu jauneklis piekrita. Viņš vēl pameta acis uz jūrniekiem atpakaļ, bet kaut kā neizskatījās, ka tie jau būtu alu sadzērušies tiktāl, ka varētu kļūt vaļsirdīgi, un tad sekoja Erikam. Vēlāk gan. Tad varbūt vismaz no tā plikpaurainā, kas runāja par sērēm un nolūzušiem mastiem, varētu mēģināt kaut ko uzzināt vairāk par notikušo.

- Iepazīsimies? - Spraucoties cauri pajūgu, zemnieku, tirgoņu un sazin vēl kā burzmai lai tiktu uz ostu, elfs ierosināja.
- Mani sauc Daejons, un Tu droši vari mani uzrunāt vārdā. Varbūt tā izskatos, lai mani gribētos saukt par kungu, bet tas noteikti manas tautas dēļ. Un Tu esi Eriks? Pareizi?

Kad bija tikuši vietā, kur nebija tik daudz ļaužu, toties jau varēja pamanīt kuģa mastus, Brīze turpināja.
- Paaicināju Tevi pastaigā tāpēc, lai noskaidrotu, vai man jau māņi nerādās, proti, Tu pazini kapteini? Viņam seja izskatījās kaut kāda nedabīga. Tā, itin kā liekie mati būtu uzlikti vai arī bārda neīsta, vai arī, nez, nobijies ļoti, nu, nezinu, bet kaut kas tur nebija tā kā vajag.
- Tad vēl tās runas par alus neesamību nedēļu... Es esmu kuģojis, bet kuģi, kur alus izbeidzies, redzējis neesmu, kur nu vēl tirgoņu kuģi. Un, saki, vai tas tā parasti, ka nerunā vis sākumā ar zemniekiem, bet ar bodniekiem? Un vēl tā kavēšanās uz pusi nedēļas - tā bija? Pareizi? Kur te ir sēres, kur kuģi var uzskriet? Un, ja uzskrēja, un šie par to runā - dzirdēji taču, ne? - tad kur palika tā kuģa jūrnieki? Un krava? Vai tas vispār tagad ir tas kuģis, ko gaidījām, vai arī vai tā ir pareiza komanda? Ka tikai nav dumpis bijis un par pirātiem nav kļuvuši! Tad neko te nevienam nesamaksās. Savāks mantu un aizbēgs labākajā gadījumā. Varbūt es maldos, bet mani māc šaubas par notiekošā īstumu. Tas baltmatainais matrozis tur arī teātri spēlēja. Nu, pilnīgu. Beigās zemniekus malā pastūma, tikai ar bodniekiem runāja. Nav tur kaut kas kārtībā.
- Iesim, apskatīsim kuģi?
Daejons gluži labi saprata, ka tagad ir uzkrāvis savas bažas Erikam, bet Eriks bija vietējais, daudzus pazina, vismaz bija redzējis. To kuģi noteikti arī.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 10.08.2022 12:14

Ļaužu uz ielas bija saradies tik daudz, ka Eriks nemaz tā uzreiz Daejonam atbildēt nespēja, jo bija jāsveicina vai katrs otrais, kam viņi gāja garām. Tā ir, kad dzīvo vietā, kur visi visus (gandrīz) pazīst. Un arī nedaudz tālāk, kur iela izvērsās platāka, Eriks tik vien paguva, kā atsaukties ar, - Labi, Daejon. Jā, mani sauc Eriks... - kad sarunbiedrs apstājās un sāka izteikt veselu rindu apgalvojumu, no kuriem Erikam gandrīz zosāda uzmetās. Un ne visu viņš zināja atbildēt vai īsti saprata.

Ē-ē, kapteinis ir "Albēra" saimnieks Fenns. Tas, ar kuru jārunā par kuģošanu uz Viravu. Ļoti nepētīju, nebija laika. Kapteinis gribēja, lai viņam atsevišķu istabu atbrīvo, un tā nav pirmā reize. Krogā nav īrējamu istabu, tu jau zini, kas paliks pa nakti, tie gulēs turpat krogus zālē. Tēvs lika savu un mātes istabu iztīrīt. - Viltots kapteinis? Tāda doma Erikam prātā nebija iešāvusies. - Tad tas, kas par lūstošo mastu runāja, nu, tas, plikgalvainais vīrs, ir Vērsis vārdā. Vienmēr daudz runā. Baltgalvim vārdā Hakslijs. Vēl bija vismaz trīs, ko esmu ievērojis.

Eriks nedaudz samulsis un nopietns palūkojās uz elfu. - Ejam. Pēc mastiem nevaru pateikt, vai ostā stāv "Albērs" vai kāds cits kuģis. - Saulīte uz puiša pleca pagrozījās, ar savu ausi pakutinot Erika vaigu.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 10.08.2022 12:55

Pēc pieredzes Eriks atminēja, ka 'Albērs' ostā uzkavējas dienas divas, reti kad ilgāk, kamēr izkrauj, iekrauj visu, Pats pa reizei bija kādu monētu piepelnījies pie kraušanas palīdzot.

Kuģis ostā bija 'Albērs', par to Erikam šaubas neradās, pat ja pēc mastiem un korpusa kuģis īsti neatšķirās no līdzīgiem piekrastes buriniekiem. Enģeļa figūra priekšgalā ar zobenu izstieptā rokā un spārniem neatstāja šaubas, pat ja uzrakstu uz plāksnes aizmugurē būtu varējuši arī noviltot.

Par kapteiņa dīvaino izskatu - viņam ir stikla acs, Eriks atminēja. Kur zaudējis, īsti nekad nav stāstījis, baumas mijas no pirātu kapteiņa zobena cirtiena līdz banālam krogus kautiņam.

Ostā notika rosība - pusducis matrožu cītīgi krāmēja no kuģa ārā atvestās preces, novietojot tās uz krasmalas steķiem, kamēr tips ar trejstūreni galvā strīdējās ar pulciņu pilsētniekiem un zemniekiem, pamatā par to, ka nē, tagad vēl neko nepieņems un iekšā nekraus, vispirms izcelsim ārā visu, ko te atstājam, un tad lūk ķersimies pie iekšā kraušanas, un to komandēs Hakslijs. Tā ka lai visi gribētāji pienāk ka rīt no rīta. Vai dodas uz krogu uzmeklēt Haksliju. Vai kapteini, ja grib šo to par savu izcelšanos jaunu uzzināt. Un nē, kavēšanās - tā nu sanāca. Nav viņa problēma, ka te daži gaidījuši teju pusi nedēļas. Un viņš neko tur nevar darīt. Un ja kāds nu ļoti grib ko darīt, lai iet uz templi un pažēlojas saviem dieviem.

Ja ieskatījās, pa laikam tur ieradās kāds vīrs ar papīra lapu, un, to izlasījis, tips ar trejstūreni visžēlīgi atvēlēja savākt šo to no jau izkrauto mantu klāsta. Teiksim, Eriks (Un Daijons arī, lai arī nepazina krāvējus) redzēja kā sardzes vīri savāc vismaz trīs pamatīgas un smagas kastes, ko tikai četratā iecēla ratos. Tad svētais tēvs Marks ar palīgiem savāca mucu (laikam jau vīns) un vairākas kastes. Un vēl tur manīja Rasa pasūtītās dienvidu vīna mucas, pagaidām vēl pārsegtas ar lielu gaiša audekla gabalu, lai saulē pārāk neuzkarst. Gan jau brālis drīz būs klāt ar ratiem. Bija vēl vairākas kastes no kurām pa spraugām spraucās ārā salmi, laikam iepakots kas trauslāks.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 10.08.2022 14:24

- Bet kāpēc kapteiņa seja ir tāda savāda? - Daejons, nu jau vairāk nomierinājies, vēl gribēja zināt.
Nu redz, Eriks pazina šos jūrniekus un kapteini arī, tad jau viņš tiešām ir velti satraucies, tikai tā viena lieta.

Un tas kuģis sērē. Par to būs jāmēģina noskaidrot, ja izdosies.
Labi. Visu pēc kārtas. Vispirms apskatīsim kuģi.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 10.08.2022 14:36

Savāda... jā, nu ir gan citāda kā citiem. - Eriks pēkšņi iedomājās, ka tas, ko viņš par kapteini zina, ir vairāk, nekā zina Daejons. - Kapteinim Fennam ir stikla acs. Tā būs tā savādība.

Viņi jau vairs nebija tālu no piestātnes. Tur arī valdīja kņada, bet, vismaz no matrožu puses, organizēta. Kuģis izkrāva atvestās preces. Eriks piegāja pie pārklātajām mucām un palūkojās, vai tās varētu būt tās, kas krogam tika pasūtītas. - Ir gan "Albērs". Re, vīns, ko gaidījām. Un re, - Eriks rādīja ar roku uz kuģa priekšgalu, - eņģelis ar zobenu. Tāds rotājums ir tikai "Albēram".

Ja ne šībrīža pavadoņa loma un izejamais apģērbs, Eriks būtu uzprasījies piepalīdzēt kuģi izkraut. Tagad nevarēja, un puisis nolēma tikai pagaidīt brāli ar ratiem. Mucas tajos sacelt.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 10.08.2022 14:44

- Tu mani nomierināji, - Daejons viegli nopūtās un pasmējās. Droši vien pats par sevi. Jā, tik ilgi būt uz pirātu kuģa laikam jau rada sekas.

- Varbūt Tu zini arī, kur te var būt tādas sēres, kur uzsēžas kuģi tā, ka tiem masti lūzt?
Tas nedeva mieru. Kopā ar aizkavēšanos.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 10.08.2022 15:03

Krasts apkaimē ir akmeņains, bet vietām jūrā ir arī sēkļi un pat pa kādam akmenim no ūdens rēgojas, tikdaudz Eriks atminējās dzirdējis. Ir arī dažas sīkas saliņas, kurās gan tikai roņi un ūdensputni mitinās... Pavasaros uz turien brauc ar laivām lasīt olas, rudēnos ķert paŗlidojušos putnus.
Kāds, kas īsti nezināja, kur piesargāties, varēja arī pilnā gaitā uznesties uz tādas zemūdens sēres. It īpaši, ja no kā bēga, vai ko ķēra, un tas otrais labāk zināja, kāda gultne patiesībā zem viļņiem slēpjas... Fenns gar piekrasti bija kuģojis vismaz pēdējos gadus desmit un droši zināja te teju katru līci un zemesragu... Gan jau arī viltīgākās smilšu sēres.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 10.08.2022 16:06

Te visa piekraste tāda - te akmeņi, te sēres. Kas nezina, kur dziļāks, var pat vienkāršu laivu uzsēdināt. - Eriks stāstīja. - Bet es ar kuģi jūrā neesmu bijis, kas tur, tālāk aiz apvāršņa, nezinu. - Tad viņš nedaudz padomāja, pie reizes palūkodamies uz ielas pusi, vai brālis jau nebrauc. - Kapteinis Fenns ilgi jau te brauc, gan visas bīstamās vietas zina. Un neesmu dzirdējis, ka būtu kā ar pirātiem pinies. Varbūt centās no tādiem izbēgt un uzvilināja sērē? Tad, domāju, šovakar dzirdēsim stāstus, kad alus muca būs patukšota. - Ja kā citādi būs bijis, tad gan kuģaļaudis turēs muti.

No vietas blakus mucām gluži labi varēja saklausīt izkraušanas izrīkotāja runu, kurā gan nekādi paskaidrojumi par kavēšanos nebija dzirdami.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 10.08.2022 16:34

Daejons nopētīja kuģi, klausīdamies, ko Eriks stāsta. Kuģis kā kuģis. Nav pārāk liels, divi masti tikai. Tik tiešām! To, ka kapteinis te kuģo jau ilgi, to elfu jauneklis nebija iedomājies, un arī ne to, ka 'Albērs' varētu būt to otro kuģi uzvilinājis sērei. Ha! Ka tikai tas nejauši nav bijis viņa paša bijušais kuģis, kas sakārojis tirgoni padzenāt.

- Piekrītu, pēc pusmucas alus ne to vien stāstīs, - tumšmatis pasmaidīja. Viņš nosprieda, ka, ja kāds ko stāstīs, un stāstīt tā kā vajadzētu, ja jau pat bez alus skaļi par mastiem un sērēm runāja, tad jau dzirdēs to stāstu.

- Tu vēl paliksi te? Es tad iešu atpakaļ uz krogu.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 10.08.2022 17:34

Komandētājs uz piestātnes bija jauns gados, bet visai vīzdegunīgs, un Erikam nepazīstams, bet vairāki no matrožiem gan pazīstami pēc skata, pat ja vārdus īsti neatcerējās.

Pirms abi izlēma ko daŗit, no ielas puses tuvojoties varēja dzirdēt greizi vilktu jūrnieku dziesmu par meičam krastā. Izskatījās, ka Vērsis bija pierunājis Erika brāli paķert viņu un matrožus ar ratiem atvizināt to mazo gabaliņu, un tagad, kājas šupodami, auroja kā īsteni laupītāji, kaķu kora tikai trūka. Nemaz tik daudz laika nebija pagājis, bet tomēr kaut kas laikam bija gan. Neizskatījās, ka matroži būtu paguvuši ko vairāk par sātīgu uzkodu un pāris alus kausiem.

Še pat pie piestātnes apstājušies, visi izbira ārā, un, žēli nopūtušies, Vērša vadībā ķerās pie darba ievelt vīna mucas ratos, kamēr otrais bars, kas visu laiku bija strādājuši, pazuda zem klāja, lai pēc neilga brīža parādītos jau pieklājīgākās drānās tērpušies.

Trijstūrenes nesātājs tā kā metās škērsām, gatavs protestēt, bet Vērsis pabāza tam zem deguna papīru, gluži kā no Hakslija grāmatiņas izplēstu, un tad viņš atmeta ar roku, tā vietā pūloties apklusināt to protestus, kas arī bija gaidījuši savu kārtu.

"Paķeriet man ar ko no krogus labumiem!" trijstūrenes nēsātājs uzsauca, kad nomainījušies pusducis apstāja piekrautos ratus, arī uzprasoties uz pavizināšanu un soloties par to mucas ne tikai izkraut bet arī aiznest un novietot kur tik saimnieks likšot. Uz piedāvājumiem braukt līdz viņš tikai īdzīgi atmeta ar roku, norādot uz tiem, kas gaidīja savu kārtu pie kravas saņemšanas.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 10.08.2022 19:29

Es uzjautāšu tam, trīsstūrenē, ko no kroga atnest. - Eriks atsaucās Daejonam pēc tam, kad bija noskatījies, kā matroži tiek galā ar vīna mucām un pajautājis brālim, vai nav kādi rīkojumi no tēva vai vispār kādi jaunumi. Nebija, un Eriks pamāja ar roku aizbraucošajiem ratiem.

Eriks piegāja pie sapīkušā bocmaņa (vai kas nu šis bija) un piedāvāja, - Varu pusdienas uz šejieni atnest, ja ir gribēšana. Vai alu. - Puisis uzskaitīja ēdienu, kāds pagatavots un cik maksā, un piebilda, lai nerodas pārpratumi, - Esmu "Sāļā vīra" krodzinieka dēls, Eriks.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 10.08.2022 19:34

Daejons piekrītoši pamāja ar galvu. Lai Eriks dara to, ko viņš nodomājis. Galu galā, var arī pagaidīt un uz krogu iet kopā.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 10.08.2022 20:00

"Tomass," vīrs atņēma sveicienu. "Beidzot vismaz kāda cerība te muti apslacināt, kamēr Hakslijs un keps krogā. Paķersi man labas vakariņas, puis,? Un pāris kausus alus. Došu piecus sudrabus. Ja kas paliks pāri, tas būs tavējais, bet skaties, lai patiesi labākās vakariņas nevis teļiem dodams strebeklis. Te jau mute sausa strīdoties. Nauda man ir," plaukstā nozibēja sudrabs, "Bet maksāšu kad atnesīsi, sarunāts?"

OOC - Aptuveni sanāk labas vakariņas - 3 sudrabi, par diviem labākā alus kausiem 8 vara gabali. Sudrabs un divi vara gabali tīrā peļņa par piegādi uz vietas. Ļoti izdevīgs darījums.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 10.08.2022 20:16

Būs labas, Tomas. Un alus arī būs labs. Sarunāts. - Eriks apsolīja. Tā īpaši tur pat jādomā nebija, laba nauda tika solīta. Un, ja nu kas, liecinieki solītajam arī bija. Bet vispār jau kuģinieki nemēdza krāpties. Tas nav izdevīgi, ja braukā starp vienām un tām pašām ostām. Ja par ēdienu, - tad Eriks pats visu pieskatīs un grozu sakrāmēs.

Eriks devās pie Daejona, - Sarunāju Tomasam vakariņas atnest un alu arī. Tā ka varam doties atpakaļ uz krogu. - Ja nekas nekavē, Eriks kopā ar elfu soļo uz "Sāļo vīru".

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 10.08.2022 20:26

Soļojot pa ceļam uz krodziņu, piepeši priekšā sacēlās tracis, kas pārspēja pat parasto kašķi uz ielas, kad divi rati saķērušies ar asīm un vairs nekustās, un katrs no īpašniekiem uzskata, otrs bijis pie vainas.

Kliedza sievas un meičas, zviedza zirgi.

Ieskatoties vērīgāk, Eriks pamanīja tikai putekļu mākoni OOD Perception 6 un pārbiedētus ļautiņus raujamies malā. Elfa Daejona skatiens bija vērīgāks, OOC - Perception check 21 viņš ievēroja kādu gara auguma vīru nodriskātā paltrakā bēgam ostas virzienā, kam uz papēžiem lādēdamies mina viens no no rīta krogū sastaptajiem galvumedniekiem. Otrs attālāk bija uzlēcis uz ratiem ielas vidū un pūlējās nobalansēt un reizē uzvilkt loku.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 10.08.2022 21:14

Elfs draudzīgi pamāja Tomasam, kurš noteikti pamanīja, ar ko kopā bija Eriks, un gāja vien uz krogu.

Tā! Tur uz ielas kaut kas notika! Putekļi, rati, bļaušana. Elfs jau gribēja mēģināt kaut kur nogriezties, lai to vietu apietu, kad pamanīja to pašu no rīta aprakstīto bērnu bendētāju skrienam.

- Tur! - viņš iesaucās, ar kreiso roku piebikstot Erikam un labo jau ceļot gaisā. Paspēt noraut no pleca loku un vēl uzlikt tam bultu no bultu maka, kas nav pie jostas - to nevar paspēt, bet iemest ar aukstumu gan var, un tam, ja trāpīs, vajadzētu vismaz mazliet aizkavēt.
Daejons koncentrējās un būrās, cenšoties trāpīt bēgošajam.

OOC - mazliet nesapratu, vai mēs esam tam bēgošajam ceļā, vai arī viņš no mums attālinās. Aprakstīju gadījumam, kad attālinās.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 10.08.2022 21:38

OOC - viņs tuvojas. Skrien uz ostu, jūs naķat no ostas. Tūlīt paskatīsimies kas saanāks ar aukstuma staru.

OOC - 1 uz uzbrukuma ar maģiju. Pārbaudē - 2.

Daejonam maģijas pališanā samisējās. Kaut kas tur uzplaiksnīja, bet aizgāja zemē tieši viņam pie kājām. Teju blakus paša zābakiem.

OOC - Erika otrais perception ar bonusiem no Daejona 3+2+4 tik un tā tikai 9.

Erikam joprojām nebija skaidrs, kas tur darās, tikai tālāk redzēja vienu vīru uzlēkušu uz ratiem un pūlamies kaut ko saskatīt pūlī starp viņu un abiem puišiem. Tas, ka vīrs sāka uzvilkt loku, liecināja, ka pa kādu tūlīt lidos bulta, un loks vīram bija pamatīgs.

OOC bēglim Kaujas manevrs 15+2=17

Bēgošais vīrs tuvojās. "Palīgā! Slepkavo!" atskanēja žēls brēciens. Daejons pamanīja, ka tas gan netraucē bēgli skrienot apgāzt kādu zemnieku ar nešļavu, izbārstot zemē tirgošanai sagatavotos labumus.

OOC pirmajam galvu medniekam akrobātika nepakrist uz izbārstītajiem traukiem 8+7=15

Vajātājs lādēdamies savēzēja rokas, tik tikko noturot līdzsvaru, kad kaut kas uz ielas izbirušais sašķīda zem smagajiem zābakiem. "Stāvi, nelieti! Neliec man skriet pakaļ!!"
"Mans vasks!" Nabaga zemnieks saķēra galvu šausmās.

OOC perception otrajam galvumedniekam 12+5=17

Vīrs ar loku turpināja nogaidīt, sagatavojis bultu un uzmanīgi vērojot jezgu priekšā, acīmredzot gaidot īsto brīdi.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 10.08.2022 21:42

Priekšā uz ielas bija kaut kāds tracis, bet Eriks neko nevarēja īsti saskatīt. Gluži vai visi ielas putekļi bija sacelti gaisā, kāds spiedza un vēl zirgi spārdījās. Vienīgi pēc kautiņa tas neizskatījās, drīzāk pēc tā, ka kāds bīstams zvērs jož pa ielu.

No Daejona izsauktā "Tur!" arī skaidrāks nepalika. Ka "tur", tāpat bija skaidrs. Nebija skaidrs "kas". Eriks centās ieraudzīt trača iemeslu.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 10.08.2022 22:17

Nekas nesanāca, un kad nav, tad nav.

Viens mirklis, rapieris bija rokā, un elfs pats nostājās mazliet, mazliet iesāņus, lai tur tālumā šaut mēģinošais viņam netrāpītu, ja kas, un ieņēma nepārprotamu kaujas stāju, cenšoties izskatīties pēc iespējas draudīgs un prasmīgs.
- Stāt! Vai būsi miris.

Tiesa, redzot, kas tikko notika, Daejons bija gatavs, ka arī viņu var mēģināt vienkārši nogrūst pie malas. Tad jāizvairās un jādur, kur nu trāpīs, kaut kājā.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 10.08.2022 22:27

Kaut ko arī izdevās saskatīt - uz ratiem bija uzkāрis viens no tiem vīriem, kas meklēja bēguļojošo slepkavu, un turēja rokās loku. Tad tur kaut kur būtu tas Vinsents, vai kā viņu sauca? Bet kopīgajā juceklī ieraudzīt meklēto Erikam joprojām nesanāca.

Elfs tepat blakus kaut ko darīja, kaut kas nozibsnīja, un nu jau Daejonam rokā bija rapieris. Kas te notiek? Bet laika Erikam tomēr bija bijis pietiekami, lai saprastu, ka tas, kas taisa jucekli, skrien uz ostas pusi. Tas ir, tieši pretī. Un puisis sagatavojās darīt vienīgo, ko varētu izdarīt brīdī, kad būs skaidrs, ka tiešām jāķer slepkava. Nevis izbēdzis ēzelis, piemēram. Erika nodoms bija mesties bēgošajam kājās un notriekt to gar zemi. Palika vēl cerība, ka viņš nedabūs bultu sānos vai rapiera dūrienu mugurā. Saulīti Eriks apdomīgi no pleca nocēla ielas malā.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 10.08.2022 22:39

OOC Erikam perception 15+2 =17

Eriks beidzot starp šaudošamies šurpu turpu parastajiem ļaudīm pamanīja noskrandušo svešinieku, kam mina uz papēžiem viens no galvu medniekiem.

Daejons ieņēma poziciju un draudīgi nostājās, gatavs aizkavēt bēgli (OOC Intimidate 3+7=10. Fail. Ready action, ja mēģinās pagrūst, tad uzbrukt. )

Bēglis turpināja lēkšot jūsu virzienā, acīmredzot vai nu nepamanījis elfu vispār, vai izlēmis ka tas neizskatās TIK bīstams kā tēvainis aiz muguras.

Viņš mēgināja pagrūst ceļā vajātājam kādu meiteni, taču neveiksmīgi (OOC kaujas manevrs 8+2=10, fail.), teju paklupa pats un uz mirkli saminstinājās.

Tia pat mirklī strēlnieks no ratu augšas izšāva pa viņu. Taču nenoturēja līdzsvaru, ar lāstu novēlās gar zemi, bet bulta pazuda kaut kur pūlī, kur piepeši kādi seši cilvēki apvēlās un palika guļam smilšainā ceļa putekļos. (OOC attack roll 1 pārbaude 17. Izturību pret maģiju neizmeta neviens no parastajiem iedzīvotājiem. ) (OOD Daejonam spellcraft 2+6 = nepeitika noteikt, kas par maģiju tur nostrādāja)

Vajātājs ar lāstu rāvās uz priekšu, un, panācis, uztriecās virsū bēglim, nogāžot to gar zemi un saķērušies aizvēlās pa putekļiem. (OOC Kaujas manevrs 14+8, pārsita bēgļa aizsardzību pret kajas manevriem.)

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 11.08.2022 10:05

Galu galā izrādījās, ka bēdzēju gāzt zemē vairs nav vajadzības. Tas jau bija panākts. Eriks izlēma, ka pēc viņa iejaukšanās te vairs nav nepieciešamības, toties, pametis skatienu uz kroga pusi, puisis saprata, ka iela izskatās tik lielā nekārtībā, kādu viņš visā savā mūžā nav redzējis. Eriks izbijās, ka tikai šajā juceklī nav ierauts arī brālis, jo kroga rati no ostas bija devušies ceļā vien neilgu laiciņu atpakaļ. Un visi tie stāvus lēcošie zirgi! Kādi ļaudis jau arī tur gulēja zemē, bet, kas tur bija noticis, Eriks sapratis nebija.

Puisis aši sagrāba Saulīti un uzmeta sev uz pleca, kur runcis iekrampējās ar visām četrām ķepām - laikam saprata, ka būs stingi jāturas. Tad Eriks devās kroga virzienā, cenšoties kaut nedaudz nomierināt satrauktos zirgus, kas nu pa ceļam gadījās. Un mēģināja saskatīt kroga pajūgu.

OOC - Ja nu tika līdz zemē guļošajiem cilvēkiem, tad tikai palūkojās, jo nav jau dziednieks. Ja ar loku šāvušais skrien pretī, Eriks viņam dod ceļu.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 11.08.2022 19:16

Bēdzējs nenobijās... Elfs nosprieda, ka viņam vēl ir jāpiestrādā pie izturēšanās, lai kādu iebiedētu, bet tagad nemaz nebija daudz laika prātot, bija kaut kas jādara!

Tie divi vāļājās zemē putekļos, un Daejons nolika rapieri, nenokrita jau viņi tieši tumšmatim pie kājām, arī pirmais trieciena mirkļa moments bija zaudēts.

Viņš, pirms pieskriet tuvāk, būra sev maģiskās bruņas. Kurš zina, vai nenāksies tiešām kauties. Var noderēt.
Tad norāva loku no pleca un aizkavējās, kamēr sadabūja bultu. Mazliet zibens arī tai bultā un tad tēmēt uz noziedznieku. Jāšauj jau būs tā vai tā, tur nu neko, un elfu jauneklis gaidīja brīdi, kad puslīdz droši to varēs darīt.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 12.08.2022 08:41

Daejons uzmanīgi vēroja, tomēr, atskaitot žēlus brēcienus "Palīgā! slepkavo!" izspūrušais svešinieks ar bārdu vairāk ne uz ko citu vairs nebija spējigs.

OOC CMB 10+2=12 par maz lai izrautos.

"Prātīgāk ar loku pūlī, draugs," izmeta galvumednieks, izgriežot gūstekņa roku uz muguras un apmetot tai virvi.

Gūsteknis sāka locīties vēl negantāk, virve noslīdēja, un vīrs nolamājās.

OOC CMB 6+7=13 success Sleight of hands 9+2=11 fail

Erikam pa ceļam, nācās pāris pārbiedētiem zirgiem pielikt roku un nomierināt.

OOC Handle animal 18+5=23

Un tad jau viņš bija blakus vietai, kur zemē krustu škērsu bija sakrituši ļaudis.

OOC Heal check 5+7=12

Izskatījās, ka visi te bija cieši aizmiguši, bet... ielas vidū, tādā tracī? Un pat viens krancis arī starp viņiem!

"Purini ka visus augšā, puis, ka kāds nesabradā. Un atvainojies manā vārdā," uzsauca otrais mežinieks, steidzoties garām uz vietu, kur viņa partneris sēdēja virsū kārnajam vīram ar bārdu.

Pieskrējis klāt, viņs paskatījās uz partneri. "Turi ka viņu stingrāk, negribētos izlaistīt naudu zemē."

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 12.08.2022 12:14

Oh...

- Labi, - Daejons piekrita, redzot, kā lietas risinājās, nolaida loku, lēnām atlaida stiegru un noņēma bultu. Tik tiešām, pūlī šaut nav pārāk gudri. Pārliecināts par sevi jau gan viņš vēl bija, bet pēc šīsdienas pāris neveiksmēm tā bravūrība elfam tomēr bija gājusi mazumā.
Ticis vaļā no loka un bultas, viņš nolēma izmantot aukstumu. Tagad, uzreiz jau nē, ja raustīsies, tad. Laikam jau vajag kaut ko teikt, lai potenciālais gūsteknis zina, ko var sagaidīt, citādi kāda jēga, ka Brīze te stāv, pastiepis roku? Uz pieres nav rakstīts, ka viņš ir burvis.

- Padodies, citādi aukstumu matīsi, un es nejokoju, - balss bija pati draudīgākā, uz kādu viņš šobrīd bija spējīgs. Te jau bija tuvu, un aukstumu mest elfs varēja daudz. Tik, cik vajag.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 12.08.2022 18:13

Ar zirgu nomierināšanu gāja tīri labi. Tad jau ar pārējo pajūgu braucēji paši tiks galā. Eriks virzījās tālāk, līdz ieraudzīja uz putekļainās ielas guļošos ļaudis un vienu suni. Uzmetot skatienu, nelikās, ka cilvēki (un suns) būtu ievainoti. Guļ? Garāmskrejošā galvu mednieka teiktais šo pieņēmumu tā kā apstiprināja, lai gan nepaskaidroja tieši. Laikam kaut kāda miega maģija.

Eriks netielējās, bet, katram gadījumam, sāka modināšanu ar suni. Suns ir mazāks, un ar dzīvniekiem Eriks jutās drošāk. Suns tika sabužināts. Nu, modīsies? Ja viss kārtībā, Eriks turpināja modināšanu ar cilvēkiem, katru sapurinot aiz pleca un, kā pieteikts, atvainojoties lokšāvēja vārdā. Redz, ķēra veiklu noziedznieku, nejauši ar maģiju trāpīja. Gadījās, piedodiet.

Tā kā nekāda skriešana šobrīd nenotika, Saulīte no Erika pleca gluži mīļi noraudzījās uz modināmajiem un pat pacentās pamurrāt.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 13.08.2022 10:36

Izskatījās, ka abiem galvumedniekiem Daejona palīdzība nebija vajadzīga.

"Palīgā! slepkavo! Mani grib nogalināt! Es nee... urk!" kārnais vīrs aizrijās, kad otrais no galvumedniekiem iegrūda viņa pavērtajā mutē dziras pudeli un pēc tam aizspieda roku priekšā, liekot norīt tās saturu. Vēl brīdi vīrs tā kā pretojās, bet tad kustības sāka palikt vārgākas, līdz vispār apstājās.

Pirmais no galvumedniekiem piecēlās un uz atvadām pikti iespēra pa bezsamaņā gulošā gūstekņa vēderu.

"Lika mums skriet pakaļ šito gaisa gabalu, ````!" viņš noelsās, traušot sviedrus no pieres. "Ei, tu, spi... elf. Vietējais esi? Kādu no vietējās varas pazīsti?" viņš pievērsās Daejonam kā tuvāk stāvošajam.

"Domā šādā ūķī viņiem vispār ir kāds no varas uz vietas?" Otrais vīrs novāca jostā iztukšoto pudeli.

"Man pie kājas, kas viņiem te ir, es nevēlos pāris nedēļas stiept šito bendesmaisu atpakaļ uz Virpili. Mūs vispār nolīga pārbaudīt baumas par jaunu orku cilti kalnos, tas biji tu, kas teica, īss darbiņš, būs pa ceļam, tiksim pie mazliet naudas piepelnīties. Piepelnījāmies, @#$%!"

"Pieci simti tā apkārt nemētājas,"otrais pikti atcirta.

"Tad pats arī stiepsi!"

"Gan kaut ko izdomāsim." otrais vīrs pieleicās un veikli sāka pārbaudīt gūstekņa kabatas un jostas somas saturu.

Eriks konstatēja, ka ar vieglu purināšanu vien nebija līdzēts, nācās sākt pamatīgi iepļaukāt, līdz gulošie apjukuši atvēra acis. Visi bija tikuši cauri ar izbīli, kaut arī izvārtījušies ceļa putekļos, un vienai sievietei izlijusi ūdens krūze. Vairums uztvēra Erika atvainošanos mierīgi, pat ja pei sevis ko nopurpināja.

Netālu skanēja Erikam pazīstamā bitenieka Arna žēlabas un gaušanās par sabojāto preci. Brāļa ratus šai tracī nemanīja.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 13.08.2022 11:08

Daejons nolaida roku.

- Nē, neesmu vietējais, - viņš mierīgi atsaucās, nemaz nesatraucoties par galvu medniekam gandrīz izsprukušo viņa tautas apzīmējumu. Pie pirātiem ne tas vien dzirdēts. Bet nu... vai tad viņš izskatījās pēc vietējā? Tiešām?

- Nav ne jausmas par vietējiem, - un man vienalga, kā jūs viņu stiepsiet, kas palika nepateikts, - bet ostā pašlaik ir kuģis, kas parasti tālāk dodas uz Viravu. Kapteinis ir "Sāļajā vīrā". Var runāt ar to.

Te viņam atkal pamodās ziņkāre, jo gūsteknim atkal neļāva visu pateikt līdz galam, un, kad nu sarunā sākusies, tad tumšmatis pie reizes ievaicājās.
- Ko šis tādu ir sadarījis? Man te tā kā kaut ko par bērnu bendēšanu stāstīja, bet galīgi neticamu. Ka vai veselus četrdesmit esot nobendējis! Tā ir tiesa, vīri?
- Ē, nu, jā, paši tikāt galā, pašiem jums tā nauda tiek, man tur nav daļas, - viņš vēl piemetināja, lai abi galvu mednieki neiedomātos, ka elfs grasās pieteikt nez kādas prasības, pat ja nepārprotami bija mēģinājis piepalīdzēt pie gūstīšanas. Naudu jau nu vajadzētu gan, bet ne šo. Un šaubas par vainu jau arī nebija izkliedētas.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 13.08.2022 11:38

"Aha, krogs tas pats, kur mēs pirmīt saskrējāmies, ja?" pirmais izlieca muguru atpakaļ un nostaipījās.

Otrais mežinieks bija izvilcis no zemē gulošā somas kaut kādus tīstokļus, grāmatu ādas vākos un nelielu maisiņu ar visādu drazu, kas nekavējoties tika izbārstīta zemē un izspārdīta uz visām pusēm. Uz brīdi te tīri labi nosmirdēja, pirms vējš izdzenāja smaku uz visām pusēm.

"Tā, zobus nu mēs šai čūskai esam izrāvuši," vīrs paziņoja, novācot grāmatu savā mugursomā. Viņš pašķirstīja tīstokļus, vairumu pievienoja grāmatai, bet viens palika rokās. "Paklau, esi ka labs, dabū man kādu, kas ko par vietējiem varas kalpiem zina, atstāšu tev un viņam sadalīšanai šito maģijas rakstu tīstokli. Ja pašiem nederēs, pārdosi kādam. Mums tas tikai lieki apkārt vazājams sanāks, vēl izmērcēsim un sabojāsim."

Izdzirduši par četrdesmit bērniem, abi galvu mednieki sākumā paskatījās uz Daejonu tā dīvaini, tad saskatījās, un tad ierēcās smieklos.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 13.08.2022 11:53

Ļaudis tiešām tikai gulēja, lai gan neparasti cieši, tā ka Erikam šos pamodināt nenācās grūti. Par laimi, neviens nemodās pārskaities, un Erika atvainošanos pieņēma rāmi. Tagad, kad visi bija atkal uz savām kājām un zināja, kas noticis, Erikaprāt, viņa darbs bija padarīts. Ja kādam vēl kādas pretenzijas, lai iet uz skaidrojas ar pašu šāvēju. Tepat netālu jau vien viņš bija, ja Erika acis nemeloja. Un acis tā kā ziņoja arī par to, ka bēdzējs ir noķerts. Tad nu Eriks varētu turpināt darīt to, kas pašam jādara.

Puisis izslējās, cik varēja, un centās saskatīt brāļa pajūgu krogus virzienā, bet to neieraudzīja. Domājams, ka tracis to nebija skāris, un vīna mucas jau tiek izkrautas pagalmā un veltas uz pagrabu. Tas labi. Tagad tā kā varētu doties uz krogu gādāt Tomasam ēdienu... te Erika ausis saklausīja pazīstamu balsi. Netālu šķendējās bitenieks Arns.

Ar bitenieku krogam bija labas attiecības, jo kuram gan nevajag medu un vasku! Tāpēc Eriks devās pie satrauktā Arna painteresēties, kas noticis. Jau tuvojoties biteniekam, kļuva skaidrs, kas noticis - vaska ripas, krietni daudzas sašķīdušas un samītas, vālājās uz netīrās zemes. Tādu preci nevar pārdot, jāved pārkausēt, kas nozīmē - šis kuģis tiek laists garām.

Sveicināts, Arn! - Eriks bija mācīts būt pieklājīgs. - Palīdzēšu savākt vasku, saglābsim, kas glābjams. - Par savām spējām kaut kā bez vienkāršas vaska gabalu savākšanas vēl īpašāk palīdzēt Eriks nebija droši pārliecināts, bet dažreiz viņam bija izdevies attīrīt miltus no smiltīm un tamlīdzīgi. Ja nu vasku arī var? Un tad salipināt atpakaļ pieklājīgos rituļos. To tad Eriks arī dara.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 13.08.2022 12:12

- Tas pats gan, - Daejons piekrītoši pamāja, skatoties, kā otrs gūstītājs, izmētā maģiskās mantas. Neko tādu elfs gan neatpazina, bet re! tur bija arī grāmatas un tīstokļi. Grāmatas... gan jau ka viņam tās ir neizlasāmas, ja tās ir burvja grāmatas, bet tīstokļus viņš tā kā pazina. Un ieinteresējas. Būtu labi tādu dabūt. Vai vietējiem sargiem tāds interesētu, nebija ne jausmas, bet var taču paaicināt Eriku! Kurš zinās par tiem sargiem, vai kas te ir, un tad varbūt nekas nebūtu jādala, jo ar krodzinieka jaunāko dēļu bija nolemts ceļot kopā. Vēl jo labāk, ja Eriks tīstokļus nespēj izmantot.

- Pasaukšu gan, man ir viens paziņa padomā, - arī tur Brīze piekrita izlīdzēt, un jau sāka skatīties, kur palika Eriks, kad mežinieku smiekli lika zaļās acis pievērst viņiem.
- Kas tur ko smieties? - elfs izskatījās maķenīt aizvainots, jo viņam šķita, ka smejas par viņa, tā teikt, naivumu. - Tā te krogā stāsta, un kaut kāds dziesminieks no kaut kurienes arī te esot bijis un ko tādu melsis. Man izklausījās neticami, tāpēc prasu.

Neizskatījās gan, ka Daejons tagad iespītēsies un tāpēc neies to vietējo meklēt. Tikai nu, tā. Ko smejaties?

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 14.08.2022 10:29

"Paldies dēls, tik šoreiz laikam būs jālaiž garām tā pārdošana, kamēr es attīrīšu, kamēr pārkausēšu, jau diena divas būs apkārt, un kuģi nākies gaidīt... nākamo..." Arna acis sāka ieplesties arvien lielākas, vērojot Erika darbošanos, kā drazas pazūd no vaska.

Tikai attīrītais vasks sanāca nu pat pārāk tīrs un īsti pat pēc vaska vairs nesmaržoja. Bet vismaz pēc vēl pāris minūtēm Arnam rokās atkal bija viņa vaska rituļi. Eriks varēja savukārt apsvērt domu, ka jā, 'attīrīšana' attīra, bet no visiem neēdamajiem piemaisījumiem, un tie vaskā mēdz būt dabiskā veidā. Bet pirmo uzlikt to rituli, kas bija palicis vesels, un būs jau labi. Cerams. Un ja Arns būtu to lietu darījis pa parastam, tad nāktos aizmest krietni vien vairāk vaska...

Ap to laiku kā reiz Deijons bija sācis lūkoties pēc mežinieku prasītā, un paprasījis par četrdesmit nobendētajiem, kas izsauca dārdošu smieklu lēkmi un ļaužu satrauktus skatienus uz to pusi.

"Tā jau redzu, jo tālāk mežā, jo resnāki koki," caur smiekliem izmeta otrais vīrs. "Nē, nu slepkavnieks jau šis ir, bet nomiedzis tirgotāja Lindla ģimeni - pašu Tomasu Lindlu, viņa sievu Bertu, trīs bērnus, Lindlu vecāko un piedevām vēl viesojošos sievasmāsu Barbaru. Barbaras vīrs Verns arī izsludinājis atlīdzību piecus simtus par Vinsenza atgādāšanu uz tiesāšanu un nozagtās naudas atgūšanu. Lai gan, kur tā nauda palikusi... līdz nav paķēris. Par citiem gadījumiem neesu dzirdējis..."

"Kas neizslēdz, ka tādu nav," pirmais slinki iebikstīja guļošajam ar zābaku, un tad apmierināti pasmīnēja, ievērojis reakcijas trūkumu. "Bet teiktu, ka kāds dziesminieks būs labi uzņēmis uz krūts to stāstu atstāstot."

"Tad kā ar to palīdzību? Vai mums sākt pašiem meklēt?"

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 14.08.2022 10:57

- Ā! "Sāļajā vīrā" dzeramais ir labs, tas gan, un klausītāji arī parasti ir.
- Nē, - tas pēdējais zīmējās uz palīdzības meklēšanu, kad Daejons bija sapratis, ka smiekli neattiecas uz viņu, bet gan uz bardu spēju labskanībai piedzejot notikumam pārspīlējumus. Bet paskat tik! Nomiedzis veselu ģimeni, nu, vai visu māju iztīrījis! Mjā... nez, kur tā nauda palikusi? Mežinieki saka, ka klāt pie šā nav. Tā jau tagad bez saimnieka, varētu paņemt, ja zinātu, kur meklēt. Tas ir, nē, tur tam Barbaras vīram atdot, ja vien viņam vēl to vajag. Tiesa, kuram nevajag naudu? Un vai tad tā nauda tirgonim nepiederēja? Kāda daļa tad Vernam? Ja vienīgi šis nav palicis vienīgais radinieks. Sarežģīti.

Nolēmis prātot vēlāk, elfs pasmaidīja un nelika sevi gaidīt.
- Es tūlīt!

Viņš devās meklēt Eriku, kuru bija manījis aizejam vairāk uz krogus pusi, kur tie ļaudis bija apkrituši. Iela šaura, vai nu nebūs atrodams!

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 14.08.2022 11:12

Nebūs jālaiž garām. - Erikam pašam bija pārsteigums, cik tīrs vasks galā bija sanācis. Neparasti tīrs. - Baltākas sveces no tāda varēs izliet. Pielikt kādas īpašas smaržvielas. Ņem par labu. - Viņš pasmaidīja Arnam, kad visi rituļi bija atkal salikti grozos. Puisis tagad runāja gandrīz kā pavārs - nav vienas smaržas, var uzsvērt citu. Citas pieredzes jau viņam nebija. - Jā, tur, pie "Albēra", dzirdēju, ka preces iekraušot rīt no rīta. Tagad tikai izkrauj. - Lai bitenieks arī zina.

Kamēr Eriks turpat vien kavējās, viņš vēlreiz palūkojās atpakaļ uz ostas pusi un ieraudzīja šurp nākošo Daejonu. Puisis pamāja elfam ar roku.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 14.08.2022 15:40

Daejons un Eriks pamanīja viens otrui teju vienlaikus.

Mežinieki, paliekot uz vietas, tik vien izdarīja, kā zemē gulošo visai raupji nogrāba zem padusēm un pavilka pie mājas sienas, un paši atkrita turpat blakus zemē sēdus.

Arns pateicās, un nosolījās pie izdevības kādu medus podiņu Erikam pagādāt, bet tik un tā visai naski savām vecajām kājām aiztipināja uz piestātnes pusi. "Jāpiesakās, lai rīt nesaka, neko nezinot..." viņš Erikam paskaidroja. Vai par to tas, kas atbildēja par izkraušanu, būs priecīgs, Eriks nebij drošs, bet mierināja, ka Arns nudien tur nebija vienīgais 'atgādinātājs'.

Izskatījās, ka vajāšanas saceltais tracis sāk norimt.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 14.08.2022 16:42

- Tieši Tevi meklēju, - tumšmatainais elfu jauneklis uzrunāja Eriku.
- Vajātāji sagūstīja to bārdaini ar rētu, un tagad prasa, lai pie viņiem atvedot vietējos sargus, - viņš stāstīja. - Tu noteikti zini, kur te tādi atrodami. Palīdzēsi, lūdzu?

Cerams, krodzinieka jaunākais dēls neatteiks. Nekas ļoti briesmīgs tas gan nebūtu, tomēr tad būtu jāmeklē vēl kāds, kas varētu norādīt, kurp jāiet, un tas aizņemtu laiku.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 14.08.2022 16:58

OOC - Eriks zina, kur mīt vietējais zemessargu priekšnieks. Var aizvest, vai pastās'tit, Tepat blakus ielā, otrjā no tirm.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 14.08.2022 17:16

Ā, noķēra? Jā, protams, zinu. Tepat blakus. - Eriks pagāja dažus soļus līdz vajadzīgajai šķērsieliņai. - Lūk, tas nams. Tur dzīvo zemessardzes priekšnieks. Nokārtosi šo lietu viens pats? Man jāgādā Tomasam pasūtītais ēdiens un alus.

Nebija jau tā, ka Eriks nevarētu iet Daejonam līdzi. Nekādus pārkāpumus izdarījis nebija, lai nevarētu (te ievietot zemessardzes priekšnieka vārdu) acīs rādīties. Tikai puisim likās, ka kuģinieks būs savu pasūtījumu pārgaidījies un nesamaksās tik daudz, cik solīja.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 14.08.2022 17:54

OOC sardzes priekšnieks Raije. Sirms vīrs gados, ir vietnieks, Tomass, puzmūža, bet ar vienu roku tikai. abi veterāni no karaliskās armijas. Viņiem padotos četri jauni vietējie puiši uz pusslodzi. Papildus tam, vairums vietējo zina no kura gala šķēpam pieķerties, pat ja ne īpaši labi, un vajdzības gadījumā pievienojas sešiem vīriem garnizonā.



Daejons, pēc Erika norādes, aizveda abus galvu medniekus pie vietējās varas. No skata gan māja bija tāda pat kā pārējās.

Gūstekni druknākais no abiem uzvēla plecos un aiznesa līdzi, vietējiem pakaļ noskatoties.

Tur, saņēmā dāvanā tīstokli un norādījumu, ka paldies, tālāk jau viņi paši ar vietējo varu šo problēmu risinās. Veitējais gan izskatījās tāds nepārliecināts, bet aicināja iekšā.

Durvis Raije gan aiz viesiem aizvēra, bet logs siltā laika dēļ bija pavērts, tāpēc, ja nu kāds gribēja paklausīties, atlikās tikai paspert pāris soļus gar mājas sienu un ieklausīties.


Eriks, ja vēlējās, varēja ātri vien nonākt pie tēva kroga, kur matroži kā reiz jau sēdās pie galda. Šoreiz izskatījās, tiem pievienojās arī blondīns.

"Dzirdēji jaunumus?" viena no krogus meičām uzsauca, garām tekot. "Kapteinim vajag pāris vīrus uz klāja, kas prot ieroci vicināt, šo to no jūras saprot, vai vismaz ir gatavi kā palīdzēt.Tēvs par tevi ieminējās, rīt no rīta pēc brokastīm tevi gaidīs parrunāties."

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 14.08.2022 18:02

Viss nokārtojās labāk, nekā varēja gribēt. Eriks, protams, zināja, kurp jāiet, un elfu jauneklis bez problēmām varēja aizvest abus mežiniekus turp.

Viņš patencināja par tīstokli, un... tad viņu atstāja aiz durvīm.

Nu, labi. Daejons pagājās netālu pie sienas, kur redzēja atvērto logu, izvilka sev iedoto tīstokli un sāka pētīt, kas tas tāds ir, proti, izlikās, ka to dara, bet pats sasprindzināja dzirdi. Ko tur runās? Vai stāsts sakritīs ar viņam pašam teikto? Vēl kas notiks?

Jauneklis gan netaisījās nogaidīt sarunas beigas, jo tad kāds noteikti nāks ārā un var saprast, ka tā stāvot, viņš var būt kaut ko noklausījies. Nē, labāk lai no loga neredz arī.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 14.08.2022 18:19

Kad jautājums ar sardzes priekšnieka atrašanu bija atrisināts, Eriks vairāk nekavējās. Jau tā ir pagājis vairāk laika, nekā bija domāts. Eriks visai ātrā solī devās uz krogu. Šoreiz nekas netraucēja to sasniegt, un jaunumi gaidīja, līdzko viņš pārkāpa pār slieksni. Kapteinim Fennam vajag palīgus. Eriks uzsmaidīja krogus meitai. - Vēl nebiju dzirdējis, paldies par tādu labu ziņu! - Jo visi te jau zināja, ka krodzinieka jaunākais dēls taisās doties pasaulē savu laimi meklēt. Nu tad varbūt šoreiz arī tiešām dosies.

Pārlaidis skatienu kroga zālei, Eriks tālāk gāja uz virtuvi, kur tieši tādiem nolūkiem paredzētā grozā un traukos pavāriem palūdza salikt bagātīgu ēdiena porciju un ieliet alu divu kausu apjomā. Protams, saviem radiem viņš pastāstīja, kam tas domāts, un cik Tomass par to krogam solīja maksāt. Par savu personīgo peļņu viņš neko neteica.

Kamēr grozs tika gatavots, Eriks aizgāja nomainīt izejamos svārkus pret tiem, ko parasti valkāja. Pēc tam, ja nekas vairāk nekavēja, Eriks devās uz ostu. Grozs rokā, Saulīte uz pleca.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 14.08.2022 19:52

Daejonam nācās ieklausīties rūpīgi, vismaz sarunas sākumā, jo pilsētiņas troksnis tomēr bija visapkārt, un īsti varēja sadzirdēt tikai atsevišķus vārdus... 'atalgojums' 'pieci simti'...

Tomēr drīz vien tur iekšā četras balsis sāka pacelties tonī.

"Man pie kājas, ka jums nav naudas! Te ir papīrs, ka tirgotājs Vinsenzs ir noķerams un nododams tuvākajam karaliskās sardzes postenim nogādāšanai uz tiesu Virpilī. Karaļa zīmogu redzi? Šito redzi?" kaut kas nožvadzeja un nobūkšķēja. "Tad maksā ragā!!!"

"Iesālies tu ar savu papīru!"

"KOO?!!!"

"Gribi tādu summu, pats arī ved viņu uz Virpili!"

"Aha, un kas tad jums orkus tikmēr tvarstīs? Sāksi ko darīt, kad te viss jau būs liesmās?"

"Nemāci mani te dzīvot! Es karoju, kad tevis vēl psaulē nebija! I bez tevis ar orkiem tiksim skaidŗibā, ne pirmo gadu viņiem jauni virsaiši parādās!"

"Vispār jau nav teikts, ka šitais ir īstais. Paņemsim mēs viņu, samaksāsim, aizvedīsim uz Virpili,bet tur jau īstais priekšā. Ko tad?"

"Kā nav īstais?! Paskaties tik uz to rētu! Viss atbilst!"

"Pats varbūt tikko uzsiti?"

Tālāk jau sākās pamatīga lamāšanās. Cik varēja noprast, naudu maksāt vietējie par gūstekni nevēlējās - vai arī vienkārši vinēim tādas summas nebija - bet galvumednieki steidzās tālāk, un pašiem vest gūstekni uz Virpili būtu lieka laika kavēšana... Savukārt pieci simti zelta monētu bija pietiekami liela summa... Daejons par tādu gadus divus trīs varētu dzīvot cepuri kuldams pat neko vairāk nenopelnot.

Tīstoklī bija maģiskās formulas, kas ikvienam arkānās maģijas pratejam - un Daejons tāds visnotaļ bija - ļāva no tā uzburt trīs maģijas - izsaukt zirgu uz divām stundām, pieburt kašķi uz stundu, liekot upurim kasīties kā trakam, vai ietaukot objektu vai 10 pēdu laukumu uz minūti, padarot to slidenu.

OOC - https://www.d20pfsrd.com/magic/all-spells/m/mount
https://www.d20pfsrd.com/magic/all-spells/g/grease
https://www.d20pfsrd.com/magic/all-spells/i/itching-curse

Erikam negadījās vairāk nekādi škēršļi, tā ka pēc kāda laiciņa viņš varēja ar grozu steigties atpakaļ uz piestātni.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 14.08.2022 20:06

Jo ilgāk Daejons klausījās, jo vairāk tas viņam nepatika. Oda pēc nepatikšanām, ja viņu pieķers te noklausāmies. Darīt kaut ko tā labā, lai tur neviens nestrīdētos, viņš arī nevarēja. Ko gan lai viņš darītu? Mēģināt runāt? Un ko tad teikt? To, ka vietējie negrib maksāt, viņš spēja saprast, to, ka, iespējams, šiem tādas naudas nav - to arī, bet tajā otrajā gadījumā tik tiešām neko nevar darīt. Ja nav, tad nav.

Aši izpētījis, kas viņam tikušas par maģijām un ka vinam vajadzēs mazliet sviesta un pāris zirga astrus, elfs manījās prom. Varbūt Eriks zinās te vietējos paradumus, teiksim, ko darīt, ja būs izcēlies kautiņš. Varbūt arī kautiņš nebūs. No beigta tāpat naudu nedabūsi, un ne jau nu kādā atvilktnē tāda nauda tiek glabāta, protams, ja vietējiem tāda vispār ir. Daudz vispār. Daejons arī tādu gribētu, bet nu... nav.
Katram gadījumam derētu pēc tāda brīža uz turieni aizsūtīt kādu no vietējiem sargiem, lai pārliecinātos, ka neviens nevienam nekādu pārestību nav nodarījis, tikai elfs nepazina nevienu sargu.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 14.08.2022 20:12

Eriks bez kādiem šķēršļiem tika līdz ostai, kur taisnā ceļā devās pie Tomasa. - Te būs vakariņas un divi kausi alus. - Ēdiens bija salikts palielā bļodā, apklāts ar šķīvi un vēl ietīts drēbes salvetē, lai neatdziest. Alus, savukārt, ieliets lielā māla krūzē, arī ar salveti apsegtā. Grozā vēl bija dzeramkauss. - Trauki netiek pārdoti. - Tas katram gadījumam, ja nu Tomass nezina kārtību, kā no kroga ēdiens tiek nests.

Šķērsielā, kur bija sardzes priekšnieka nams, Eriks pa ceļam neielūkojās. Viņš tikai pamanīja, ka galvu mednieku un viņu gūstekņa uz ostu vedošajā ielā nav.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 14.08.2022 20:33

Tomass pacēla lakatu, ievilka nāsīs ēdiena smaržu, apmierināti pamāja ar galvu, un pieci solītie sudraba gabali iegūla Erika plaukstā.

"Gaidīsi kamēr es paēdīšu?" viņš pakampa vienu gabalu no bļodas ar no jostas izvilkto karoti, un sāka košļāt. "O, tas ko man vajadzēja. Puis, tici, tu nesaproti, kā tev ir paveicies. Padzīvotu tu pāris nedēlas uz Vendta ēdieniem, tu ar šādas lietas novērtētu."

Kā zīme tam, ka paēst ātri neizdosies, kā reiz ieradās audumu tirgotāja, un Tomasam nācās steigšus rīt lejā kumosu un iet rādīt, kura kaste domāta kundzei ar viņas palīgu.

Daejons, ja gribēja kādu atrast, tad bija jādodas vai nu uz piestātni, kur joprojām dzirdēja rosību, vai arī atpakaļ uz krogu, kur bija aizgājis Eriks un kur noteikti apgrozījās vismaz daļa kuģa ekipāžas.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 14.08.2022 20:37

Jā, pagaidīšu. - Eriks atsaucās, noglabādams naudu jostā. - Kāpēc kapteinis tur cilvēku, kas slikti gatavo? - Bet vairāk neiznāca vārdus pārmīt, jo ieradās bodniece saņemt atvestos audumus. Tas nekas, saruna varēs turpināties, kad kundze būs prom. Eriks apsēdās uz blakus esošās mučeles, ļāva no pleca nokāpt runcim - lai pašiverē pa zvejnieku laivām - un pats pieskatīja ēdiena grozu. Kaijas arī grib ēst.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 14.08.2022 20:52

Atcerējies, ka Eriks gāja uz krogu, arī Daejons gāja turp cerībā, ka puisis tur būs. Pagaidām nevienu citu uzrunāt viņš negribēja. Ne jau ka neuzticētos, bet tomēr viņš šeit bija svešinieks - kāpēc lai vietējie uzticētos tam, ko saka kaut kāds svešinieks? Pie tam viņš nebija pārliecināts, ka viņam vispār kaut kas kādam ir jāsaka.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 15.08.2022 10:56

Tomass, aizvadījis kundzi ar nesējiem un atzīmējis kaut ko uz lapas, novāca to maciņā pie jostas, atkrita blakus Erikam un atkal uzklupa ēdamajam.

"Gatavot jau prot," viņš starp kumosiem izdvesa, "tikai gribēt negrib." Te nu Tomass ķerās pie alus, un nogrozīja galvu. "Kapteinim vēl cenšas uztaisīt labi, bet uz mums, parastajiem, tur viņš 'ekspirentējot'..." kādu brīdi Tomasa žokļi cītīgi strādāja, košļājot. "Bet kas cits gatavos - Vērsis mēģināja vienbrīd - tad jau labāk Vendta gatavoto ēst, kā to piededzināto draņķi."


Daejons ieradās krogū, bet tur Erika nemanīja, toties jūrnieki, sasēdušies ap galdu, kā reiz jau beidza ēst un tagad tikai lēnām iemalkoja alu un apmainījās ar šādām tādām asprātībām.

"Jums vakariņas pasniegt kā parasti?" painteresējās garām tekošā krogusmeiča. "Ir cūkas cepetis, sautēti dārzeņi, alus. Un galdiņš pie loga arī brīvs."

Telpas dziļumā ap stūri izskatījās, ka kapteinis ar pavadoni joprojām vēl malkoja vīnu un vismaz kundze niekojās ar saldo deserta maizīti. Pats kapteinis bija atslīdzis krēslā. Vēl krogā bija kāds bariņš vietējo, kas arī iemalkoja alu un apmainījās ar jūrniekiem šādiem tādiem jaunumiem.

Taču, kad viens sadomāja paieties dziļāk telpā, blondīns - Hakslijs - steigšus pielēca kājās, un aizstājās priekšā. "Visus līdzējus Kapteinis pieņems rīt pēc brokastīm. Šovakar netraucēt."

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 15.08.2022 11:46

Krogs izskatījās, jāsaka, labi. Un pat ne skaļi, kas elfu jauneklim īpaši patika. Klusums bija labāks, ja nebija mūzikas, bet bļaustīšanās nekādi nebija pielīdzināma mūzikai.

- Jā, - Daejons apstiprināja, pasmaidot krogusmeičai, - Tas būs pašā labumā. Gan cepetis, gan dārzeņi, un alus. Klau, vai krodzinieks ir runājams?
Viņš nekur nemanīja Eriku, bet pastāstīt par notikušo gribējās. Un kuram gan vēl, ja ne krodziniekam? Kur pilsētās savācas tās lielākās baumas?

Ā! Tātad kapteinis būs runājams rīt. Tāds bija secinājums pēc Hakslija gājiena. Nu, labi. Tas ir vēl viens iemesls palikt līdz rītam. Uz kuģa tikt gribējās.
- Mani arī rindā pieraksti runāt gribētājos! - Viņš uzsauca blondajam jūrniekam. - Ir tāda gribēšana tikt līdz Viravai.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 15.08.2022 12:43

"Skaidrs, tad kā jau parasti. Rass jā, pieej tik pats pie viņa, kad atnāks atpakaļ, rezi, lej tur vīnu viesiem." meiča pamāja un aizsteidzās uz virtuves pusi.

Blondīns, izdzirdis uzrunu, apgriezās pret Daejonu, noskatot to no galvas līdz papēžiem.

"Pasažierus neņemam. Gribi burāt uz Viravu, ir pāris brīvas vietas pieteikties par klāja komandu. Par burām neko nebūs jāzina, bet ja kāds mums uzprasīsies, kauties gan jāprot. Ar tādu duramo gan jau ka apieties proti? Sīkāk keps rīt visu pateiks." Hakslijs ātri nobēra, un tad nogrāba aiz apkakles kādu naskāku vīreli, kas mēgināja, izmantojot izdevību, aizzagties viņam garām. "Nu kur, nu kur līdīsi! Teicu jau, rīt! Rīt visu par pirkšanu izrunāsim!"

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 15.08.2022 12:44

Es varu gatavot. Bet tikai līdz Viravai, un ja kapteinis tā piekritīs. - Eriks atsaucās. - Tas ir... es tā varētu samaksāt par braucienu. - Tad viņš iesmējās, - Un ja nebūs vētras. Neesmu pie jūras pieradis. - Stāsti par vētrām bija dzirdēti pietiekoši, lai Eriks apzinātos, ka varbūt nepieder pie tiem, izturīgajiem. Pārbaudīts nebija.

Pie mucām attecēja Saulīte, zobos nesdams aizkostu kaut kādas zivs asti. Runcis iekārtojās pie Erika kājām un arī sāka pusdienot.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 15.08.2022 13:05

"Nu nu," Tomass vērtējoši parlaida skatu Erikam. "Painteresēties jau tu vari, un ja tu tiksi un proti gatavot, cepuri manu nost tavā priekšā, bet nezinu, vai tā sanāks. Viravā nokāpsi, un ko tad keps darīs? ... prasīs Vendtam, lai atkal ķeras gatavot? Tak Vendts uzpūtīsies neganti... Lai gan, es ar Viravā kāpju nost un meklēju citu kuģi, tā ka mani tas vairs nesatrauc. Gribās kaut kur plašumā aizkuģot, nevis gar piekrasti vilkties... Tā tikai Hakslijs gatavs gaidīt, kad kapteinis aizies krastā un atstās viņu kuģi vadīt... Vecais vilks vēl stiprs, kaut arī sirms palicis... Vēl ilgi varēs gaidīt..."

Tā rāmās sarunās vīrs bija paēdis un sakrāmēja traukus atpakaļ grozā. "Labi, tencinu, rīt cerēšu tikt uz krogu izēsties, kas zina kas jums vēl tur labs piedāvājumā atradīsies. Jāiet pieskatīt, kas tilpnēs darās, jāiztīra visu, lai rīt Hakslijam vieta ir kur krāmēt iekšā jūsu miestiņa labumus."

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 15.08.2022 13:32

Daejons, kurš pirmīt saimnieku aiz letes nebija ieraudzījis, tagad pavērās uz lielo galdu pusi un tur tiešām ieraudzīja Rasu.
Gan jau drīz atbrīvosies, tumšmatis pie sevis nosprieda.

- Skaistuma dēļ jau tādus nenēsā, - elfu jauneklis izvairījās no tiešas atbildes par savām zobencīņas prasmēm. Nebija gan tā, ka pavisam neprastu, bet ka būtu meistars, to arī nekādi nevarēja teikt. - Varu arī pa gabalu ar bultām apšaudīt, un tas nekas, ka tas kuģa klājs. Labi, tad rīt ar kapteini runāšu.
Vētrā nez vai, bet parastā jūrā? Viņš bija pieradis pie jūras un dēļiem, kas šūpojas zem kājām. Par maģiju gan neko neteica. Nobīsies vel, vai vēl kā. Labāk uzreiz neteikt.

Tā. Un kā nu ir ar krodzinieku? Vai ir brīvs?

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 15.08.2022 13:59

Par tikšanu jau tā kā ir aizrunāts, tikai par darbu nē. Tad jau rīt redzēs. - Erikam nebija nekas pretī pastāstīt nedaudz vairāk. - Tad veiksmi darbos! - Eriks atvadoties novēlēja Tomasam. Kaut ko piebilst par kapteiņa un kuģa koka attiecībām Eriks netaisījās. Nav viņa darīšana. Bet to, ka Vendts varētu būt skaudīgs, puisis iegaumēja.

Eriks pagaidīja vēl brītiņu, līdz runcis bija ticis galā ar zivi, tad paaicināja Saulīti iekārtoties uz sava pleca, paņēma grozu un gāja atpakaļ uz krogu.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 15.08.2022 21:31

"Nu pēc skata tāds slaids izskaties, bet ar tādu duramo tieši tas kas vajadzīgs. Būtu tu ar ciri..." Hakslijs piemiedza Daejonam ar aci. "Sarunāts. Kapteinis paēdīs brokastis, un tad sāks pieņemt runātājus. Aizlikšu ka darba gribētāji pirmie rindā būs. Tik nenoguli." Te Haksliju paraustīja aiz piedurknes viens no jūrniekiem, sakot, ka pie alus svaigi nožāvētās zivis beidzas. Hakslijs pamāja Daejonam un sāka lūkoties pēc krodzinieka.

Rass, apdienējis personiski kapteini Fennu ar viņa pavadoni, vēl paguva arī nokomandēt meičas iznest papildus uzkodas jūrniekiem uz galda, pēc Hakslija steigšus pasniegtās zelta monētas pārceļošanas viņa ķeselē zem gaišā priekšauta.

"Klausos, elfa kungs. Vai viss kārtībā ar vakariņām?" viņš apjautājās, pamanījis Daejona tuvošanos bāra letei.


Ap to laiku "Sāļajā Vīrā" atgriezās arī Eriks.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 16.08.2022 08:45

- Ha! - Daejons pasmējās pretī. Hakslija teiktais bija joks, jo vai nu kāds nezināja, kādi izskatās elfi! Elfi bija slaidi un šķita trausli, bet īstenībā tumšmatis bija sapratis tikai to, ka viņš nav tik stiprs kā cilvēki, bet citādi - nekādas vainas.
- Ja nu kādu metamo cirvīti, bet tad tas būs pagalam. Nederēs, vai ne? Labi jau labi. Sarunāts.
Nogulēt jau var, tikai pirms runāšanas ir brokastis, un tās jauneklis nogulēt negrasījās.

- Vakariņas būs pašā labumā, - Daejons piegāja tuvāk letei un ierunājās klusāk, bet ne tā, ka čukstus. Ja kāds čukst, tad noteikti kāds cits grib dzirdēt, ko tur sačukstas. Paskatījās pat apkārt. Un, re! Eriks. Pamāja jauneklim, lai nāk tuvāk.
- Man te jaunumi stāstāmi. Redz, tie galvu mednieki noķēra Vinsenzu, vai kā viņu, pirmīt uz ielas. Biju tur netālu, gribēju izlīdzēt, bet šie paši tika galā, tad nu pie reizes uzprasīju, ko šis īsti noziedzies, vai par tiem daudzajiem bērniem ir tiesa vai nav. Viņi teica, ka nē, ka šis esot nomiedzis tirgotāja Lindla ģimeni - pašu Tomasu Lindlu, viņa sievu Bertu, trīs bērnus, Lindlu vecāko un piedevām vēl viesojošos sievasmāsu Barbaru. Barbaras vīrs esot tas, kurš izsludinājis atlīdzību. Šie aizstiepa gūstekni uz Raijes namu. Tur sākās brēka, ka ārpus nama dzirdams. Vai nu maksāt negribēja, vai arī mežinieki paši uz Virpili doties negribēja, jo šiem orki esot jāmedī, jauna cilts esot it kā parādījusies. Kaut kas tāds. Tik skaļi nebļāva, ka vārdus kārtīgi varētu atšķirt. Lūk, tādas lietas.
Viņš paskatījās, vai vakariņas jau uz viņa galdiņa uzliktas. Varētu iet paēst.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 16.08.2022 09:16

"Ak tad šitādas tā lietas patiesībā..." Rass novilka. "Nu man jau likās, ka par to, ko viņam piedēvēja, tik maz neviens nedotu... Bet kāpēc tad ar Raiji salamājās... Viņš jau lāga vīrs, būs šie galvumednieki ko šerpāku pateikuši? Bet orki, tas nav patīkami... Vecie virsaiši īsti mums neuzkasījās, ja vien kāds dziļāk kalnos iegāja un pats patrāpijās... Jauna cilts, saki... Tur sāksies rosīšanās... " Rass iegrima domās.

Vakariņas šobrīd kā reiz tika steidzīgi uzklātas.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 16.08.2022 09:59

Eriks jau tā kā gribēja uzreiz doties uz virtuvi likt traukus mazgājamajā toverī, kad pamanīja, ka pie letes Daejons sarunājas ar tēvu un elfs pamāj Erikam, lai pievienojas. Un tā Eriks arī dzirdēja stāstu par Vinsenzu un tirgotāja Lindla ģimeni. Tad tāpēc šo ķēra. Īpaši vairāk Eriks par to neprātoja, jo domas pievērsās orkiem kalnos. Bet arī tas tā kā nebūtu Erika atbildībā. Te, Skelē, visādas sargu būšanas bija Raijes atbildībā un, cik pēc Daejona stāstītā varēja saprast, Raije tagad zināja par orkiem.

Eriks sarunā nejaucās, jo viņam pašam nebija nekādu jaunumu, ko pastāstīt. Puisis tikai pie reizes nolika uz letes samaksu par Tomasa vakariņām (3 sudraba un 8 vara gabali) un pamāja tēvam, parādīdams grozu. Īpaši tur nekas nav jāskaidro, ne jau pirmā reize, kad ēdiens kādam nests.

Prom Eriks negāja. Viņš te bija pieaicināts paklausīties un prom ies, kad tēvs un Daejons sarunu būs beiguši.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 16.08.2022 10:00

- Ko nezinu, to nezinu, - Daejons nošūpoja galvu. - Zinu, ka tie galvu mednieki bija sūtīti izpētīt, kas tur ar to orku cilti ir. Ir jauna vai nav. Tā ķeršana viņiem tā kā tikai pa ceļam sanāca, nu un šie grib turpināt savu uzdoto, nevis ar gūstekni vēl uz Virpili pirms tam doties. Tad nu naudu gribas uzreiz, lai lieki nekavētos. Vairāk jau stāstu ne tāpēc, ka mani kāds slepkavnieks interesētu, bet tāpēc, ka jauna orku cilts te pieminēta. Lai jūs zinātu.
Ja izdosies, tad viņš pats un Eriks būs jau prom, bet vietējie te paliek, un orki nav nekāds sīkums. Tiesa, mežinieku stāstītais arī ieinteresēja, un vēl vairāk tās maģijas. Tie bija ļaudis, kas prata savu amatu. Bīstami gan, pašam tādu darīt īsti prāts nenesās, bet aizraujoši, nudien. Ek! Ja varētu zināt, kur tas Vinsenzs naudu noslēpis. Tikai nekādas pēddziņa prasmes viņam pašam nepiemita, par to nāksies aizmirst.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 16.08.2022 10:25

"Tad jau Raije maksāt laikam nevēlas... Vai nevar..." Rass nopūtās. "Pieci simti - tāda summa apkārt tā vienkārši nemētājas... Un, ja vajadzēs ar orku briesmām kaut ko iesākt, ar naudu vajadzēs, kaut vai pasūtīt papildus ieročus no Viravas vai nolīgt algotņus..."

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 16.08.2022 10:43

Daejons piekrītoši pamāja.
- Man arī tas iešāvās prātā. Tā nemaz nav maza nauda. Tieši tā - tāpat vien apkārt nemētājas. Nez, ko šie tur būs sarunājuši, tad jau dzirdēs. Iešu ēst, lai jūsu lieliskais cepetis neatdziest. No šejienes var just aromātu.
Saruna tā kā bija beigusies, un elfu jauneklis, palielījis ēdmaņu, devās pie sava galdiņa. Tiešām - lai ēdiens neatdziest. Tā būs galīga necieņa pavāriem.

Kā to Vincenza - un šis esot tirgotājs, ja vien Brīze pareizi sadzirdēja! - lietu atrisināt, to zaļacis neprātoja. Gan jau mežinieki paši brauks, citādi jau naudu nedabūt. Un, ja brauks, tad drīzumā parādīsies te, kur kapteinis ir. Varbūt nopārdos kapteinim? Tik un tā, ne Brīze ir tas, kas maksās, ne arī kas naudu saņems.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 16.08.2022 11:15

"Tiesa tiesa, jāēd kamēr karsts." Rass steigšus pamāja ar galvu. "Labu apetīti, elfa jaunskungs, un tad kad visi būs prom, tad jums kā parasti guļvietu pie kamīna iekārtosim. Varbūt tik šonakt kāds kompānijā palis no jūrniekiem..." viņš paskatījās uz jūrnieku aizņemto galdiņu, kur vīri kā reiz apsvēra vai vēl vajadzīgs alus, taču izskatījās ka Hakslijs iebilst, norādot, ka vēl būs jāstrādā visu nakti. "Vai arī nē..."

Te atvērās durvis, ielaižot abus mežiniekus, visai sadrūmušiem ģīmjiem.

"Vakariņas diviem, un divus kausus laba vīna. Un mēs paliekam te pa nakti, tā ka pie viena maksājam arī lai būtu brokastis," viens paziņoja, kamēr otrs iekārtojās pie brīva galdiņa stūrī.

Rass steigšus pamāja un atvainojies par aiziešanu, metās apkalpot mežiniekus.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 16.08.2022 13:00

- Es jau varu arī stallī pārgulēt, ja vietas te nesanāks, - Daejons ierosināja. Kas tad viņam. Salmi ir, tas ir pietiekami mīksti.

Viņš gāja uz sava galdiņa pusi, kad krogū ieradās abi mežinieki. Ha! Kā ar pirkstu debesīs! Daejons nosprieda par pirmīt nodomāto, ķeroties pie vakariņām un klausoties un skatoties, kas vēl te notiks. Varbūt viņi gribēs parunāties, ja ne tagad, tad vēlāk, kad būs pirmo neapmierināto izteiksmi no sejas nost dabūjuši. Pēc laba vīna jau vienmēr paliek tā kā labāk un sarunāties vai pažēloties arī vairāk gribas.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 16.08.2022 13:13

Erikam vairs nebija iemesla tāpat vien stāvēt un klausīties. Saruna bija beigusies, krogā ieradušies jauni viesi, kas nozīmēja ķeršanos pie ierastajiem darbiem. Ja nu vēl būs kas runājams, tēvs pasauks.

Eriks gāja uz virtuvi. Darīt visu, kas nepieciešams, vai tur ūdens, vai malka, vai cits kas.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 17.08.2022 09:09

" Tikai ja nu jums gribēsies labāk stallī kā šeit," Rass paguva izmest, pirms aizsteigties.

Drīz vien Fenns ar kundzi pateicās par vakariņām, pieteica ko sagaida brokastīs un devās uz atbrīvoto istabu. Hakslijs nokomandēja vakariņu beigas un došanos atpakaļ uz kuģi, kam sekoja jūrnieku žēlabas, vairāk gan skata pēc nevis pa īstam, jo vairāk tāpēc, ka maziņo alus mučeli viņi izprasīja līdzņemšanai. Šoreiz gan izpalika vizināšnās uz ratiem un kāju šūpošana, taču, nesot mucu teju kā karogu kaujā, visi, skaļi velkot greizu meldiņu, aizsoļoja uz piestātnes pusi.

Pamazām rosība telpā noplaka, arī vietējie sāka atvadīties pēc pāris kausu iztukšošanas.

Abi galvu mednieki tikmēr klusiņām kaut ko apsprieda pie sevis.


Erikam tūlīt pat atradās simts un viens sīkums, ko darīt - pietika tikai parādīties un dot noprast, ka puisis bez darba. I skalu saplēšana, i malkas pārskatīšana, u nažu pārbaude, vai labi visi turas rokturos un nav jāuztrin.


Skeles pilsētiņa gatavojās laisties miera pilnā miegā.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 17.08.2022 10:28

Kad krogā darba trūcis! Eriks jau vairs nebija tajā vecumā, kad viss ar pirkstu jāparāda. Viņam bija savi pienākumi, kas tika, pat īpaši nepiedomājot, padarīti, un vienmēr jau atradās arī kas tāds, ko vecākie ģimenes locekļi uzdeva. Kā reizi pa reizei visus nažus uztrīt, piemēram. Jo Eriks bija rūpīgs, viņam patika labi pieskatītas lietas, vai tur runa būtu par tīrību vai asumu. Un tāda nažu trīšana nebija ļoti ātrs darbs, visu vakaru paņems. Eriks ielika galodu ūdens toverī izmērcēties - kādu stundu - un pa to laiku darīja visu ko citu. Tad arī uztrina un pārbaudīja nažus.

Kad "Albēra" matroži aizgāja un zālē vairs bija palikuši tikai tie, kas gulēs krogā pa nakti, Eriks pievienojās brāļasievai un krogus meitai satīrīt galdus un izmazgāt grīdu. Atnesa ūdens toverus, lai sievietēm nav jāstiepj. Pats piegāja pie Daejona, jo bija dzirdējis iepriekš teikto par stalli. - Daejon, ja vēlies, vari nākt nakšņot uz stalli, redz, tēvs jau atļāva. Es arī tur šonakt gulēšu, varbūt kāds no brāļiem arī. Vietas pietiek, un salmi ir svaigi. - Pa visu zāli puisis savu sakāmo nebļāva, tā ka, vai bez Daejona vēl kāds to dzirdēja, nav zināms.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 17.08.2022 10:41

Vakars pagāja, mierīgi vēl iemalkojot alu no kausa un vērojot jūrniekus. Elfu jauneklis nesteidzās. Mežinieki kaut ko tur klusītēm apsprieda, acīmredzami savas darīšanas, un Brīze tur savu degunu nebāza. Viņš jau tā, viņaprāt, bija iemaisījies vairāk nekā nepieciešams. Vienu gan gribējās zināt - vai šie ir noķēruši pareizo? Tam bārdainim jau ne reizes neļāva savu sakāmo pateikt līdz galam. Protams, var jau samelot, tāpat bēgot šis bija grūstījis meitenes, bet tomēr. Turklāt šis bija burvis, bet pie sardzes priekšnieka tika pieminēts tirgotājs. Tirgotājs gan arī var būt burvis, kāpēc nē? Tikai kāpēc tad nebūrās? Tīstokļi bija, grāmatas un komponentes. Dārga manta! Varbūt nozūmētais tirgonis bija maģisko mantu tirgotājs? Varbūt bārdainis tomēr nebija burvis?

Pirmais viņu klusītēm uzrunāja Eriks.
- Zini, jā, - Daejons piekrita. - Iesim uz stalli. Man Tev atkal ir kaut kas stāstāms.
Viņš piecēlās. Nav ko kavēties, nakts nāk virsū. Paēsts ir, padzerts arī, elpai... hmmm derētu novākt to alus smaku. Viegla piparmētru ir labāka.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 17.08.2022 13:44

Labi, ejam. Parādīšu, kas un kā. - Eriks pameta acis uz abām sievietēm - vēl tik drīz nebūs beigušas - un veda Daejonu uz kroga stalli. Tur stāvēja divi darba zirgi, pārējie steliņģi bija tukši. Pretējā pusē liels salmu klājiens. - Tā te izskatās. Ja nepārdomā, atnesīšu dažas segas. - Lai salmi nesalien apģērbā.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 17.08.2022 13:52

Ha! Stallis izskatījās labāk, nekā Daejons domāja. Vietas daudz, zirgi tikai divi, siens mīksts.
- Man te patīk, - elfs piekrita, - bet tās pāris segas būtu noderīgas. Es pagaidīšu tepat.

- Klau, kamēr būsi projām, nevari man pie reizes sagādāt mazu gabaliņu sviesta un atnest šurp? Maziņu gabaliņu, nu, tādu, - un Daejons ar pirkstiem parādīja, cik lielu. - Ja vajag, es samaksāšu. Tikai ietin, lūdzu.

Par līdzi ņemamo pārtiku un somu domās rīt, bet lietas priekš buršanās vajag tagad. Katram gadījumam.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 17.08.2022 16:35

Sviests... izkusīs taču? Lai arī Eriks izbrīnījās, viņš neko nejautāja. Tikai, - Dažas vara naudiņas būtu derīgas gan. Man jau te nekas nepieder. Lai arī ģimene, nedrīkstu tā ņemt. - Bija tā kā varbūt sīkumaini, tomēr no sīkumiem sakrājas neatmaksājami parādi.

Dabūjis prasītos vara gabalus, Eriks gāja pēc segām un sviesta. Pie reizes palūkojās, vai krogus zāle izmazgāta, un var nest prom spaiņus. Tad puisis sameklēja tēvu, lai pateiktu, ka izdarījis pakalpojumu biteniekam, un ka tas solījis par to medus podiņu. Jo, varbūt, Eriks jau rīt dosies prom, un tad var iznākt pārpratumi, ja viņa paša nav klāt.

Visu izdarījis, Eriks atgriezās stallī ar vairākām segām un sviesta sainīti. - Lūk, te būs. Varam sākt iekārtoties. - Guļvietu saklājis, Eriks vēl aizstaigāja līdz zirgiem, vai tiem viss labi, tad pārbaudīja lukturi pie staļļa durvīm, vai ir svece un ir, ar ko to iedegt, ja vajag. Atgriezies pie guļvietas, Eriks atklāja, ka uz segām jau ieritinājies Saulīte. Tad jau gulēšana būs pavisam omulīga.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 17.08.2022 17:11

Iedevis prasītās naudiņas, Daejons gaidīdams Eriku atgriežoties apstaigāja stalli. Par zirgiem viņš papriecājās no attāluma, jo kāpēc gan zirgiem būtu jāpiecieš, ka gar viņiem pēkšņi sāk gramstīties kāds svešs?

Nemaz nebija ilgi jāgaida.
- Paldies! - Zaļacis paņēma atnesto maziņo sviesta sainīti un iebāza to pie savām maģijas mantām, un pēc tam palīdzēja saklāt guļvietas.

- Vai Tu, lūdzu, nevarētu paņemt arī kādus pāris astrus? Nevajag garus, ka tikai ir, - viņš pusbalsī uzsauca Erikam, kad bija sapratis, ka tas iet pie zirgiem.

- To visu man vajag tāpēc, ka dabūju maģiju tīstokli, - Daejons paskaidroja, kad abi jau sēdēja uz segām. - Esmu burvis, nu, pagaidām tāds iesācējs, bet tīstokļus izlasīt spēju. Tas tīstoklis ir mums abiem par palīdzēšanu, bet es pieņēmu, ka mēs to nepārdosim. Ja domā, ka vajag pārdot, tad saki. Es domāju, ka maģijas mums var noderēt, bet tām man vajadzēja sastāvdaļas. Savējām maģijām tās man ir, bet šīm te - nebija.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 17.08.2022 19:18

Ā, jā. Tūlīt būs arī astri. - Eriks atsaucās. Kas tur, kādu pušķīti nogriezt. Tā ka Daejons varēja tikt pie astriem.

Ko tad es tur palīdzēju, tikai tos noburtos guļošos pamodināju. Tāpat vien, kārtīgi sapurinot. - Lai elfs nenodomā, ka arī Eriks ir burvis. - Un no tīstokļiem es neko nesaprotu. - Godīga atbilde. - Kādas tad maģijas šajā ir? - Jo bija jautājums par pārdošanu. Ja pašiem, iespējams, derīgas, tad nevajag pārdot.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 17.08.2022 21:03

- Devējs teica, ka pieder kopā ar to, kurš palīdzēja un vēl pie vietējās varas aizveda, tātad, Tev puse, - elfu jauneklis šajā jautājumā nepiekāpās.
- Ā! Tu neburies, nu, labi, - tas bija tā, kā viņš bija spriedis, bet te bija arī apstiprinājums.
- Tur ir trīs maģijas. Viena ļauj izsaukt zirgu vai poniju, ko nu vajag, uz divām stundām, un tai tie astri, otra ir - maģiski ietaukot kādu objektu vai arī 10 pēdu laukumu uz vienu minūti, tai vajag sviestu, bet trešā ir tāda nejauka, lāsts drīzāk. Nezinu, vai lietošu, bet kas zina, ja nu vajag, proti, tā tam, uz kuru uzbur, liek kasīties vienu stundu. Tai neko papildus nevajag, vienīgi tas, uz kuru buru, var izrādīties pret to noturīgs, un tad nekā. Tādas. Nekādu milzīgo naudu par to dabūt nevar, tās maģijas ir vienkāršas, tāpēc.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 17.08.2022 21:42

Nu labi, ja izdomāsim pārdot, tad puse. Citādi, lai tīstoklis paliek pie tevis. Tu proti tādus izmantot. - Eriks atlaidās uz segas, uzmanoties, lai nesaspiestu runci. - Es neburos tā kā burvji, jā, bet ir kaut kas... Es īsti to nesaprotu. Lūk, varu viegli ar dzīvniekiem saprasties, un šodien man kaut kā izdevās sabojātos vaska rituļus iztīrīt un kopā salikt, kas bija samīti ielas putekļos. Ir gadījies arī putraimus no smiltīm iztīrīt. Varbūt tas tomēr ir kaut kas maģisks, nezini?

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 18.08.2022 15:43

OOC Erikam katru rītu meditējot jāizdomā, kādas maģijas katru dienu vēlēsies izmantot no visa druīdiem zināmā saraksta. Nākamajā rītā tās var nomainīt. Piecas kas ir tagad, ir vnk pašas lietderīgākās šādā krogus puiša dzīvē...

Ēriks iegrima domās, par to ko līdz šim bija pratis. Tas viss nāca tā kā no iekšienes, bet sakās tas ar āmuļa zariņu kaklā pirms pāris gadiem. Instinktīvi viņš izmantoja tās, ko biežāk ievajadzējās - tās pašas 'salabot sīkus bojājumus, salikt kopā', 'attīrīt no nevēlamiem peimaisījumiem' it bieži noderēja. 'Radīt ūdeni' nomazgāja vajadzīgo aptuveni pāris stopos ūdens. Tad spējas nomierināt dzīvniekus un dziedināt, kas gan nebija tik daudz izmantojamas....
Bet ja tā padomāja, varbūt ka, līdzigi tiem tistokļiem, par ko elfs Daejons stāstīja, varbūt arī viņš zinātu vēl ko vairāk? Tur prasījās kāds, kas spētu ko vairāk pastāstīt, tikai kas?

ooc Daejonam tīstokļa maģijas ir vienreiz lietojamās, un tām komponentus nevajag (tīstokļa autors jau visu ir sagatavojis un ielicis maģijā), bet, ja Daejons vēlāk tās iemācīsies, tad gan var noderēt. JA Daejons būtu burvis, varētu pārrakstīt buramajā grāmatā, bet kā sorcerers, kas bur no dvēseles, tur ierobežota izvēle, tikai laiku pa laikam ir iespēja jaunas iegūt. Bet esošās var burt, kamēr vien pietiek spēka.

Bija skaidrs, ka tīstoklis varētu būt arī pārdodams īstam pircējam. Tik par cenu nebija īstas skaidrības, cik par to maksāt vajadzētu? Mežinieks arī dažus citus tīstokļus ātri vien iepakoja savā somā. Kas zina, kas bija tajos un vēl grāmatā.

Par došanos ceļā arī bija laiks domāt. 'Albērs' šodien bija krāvuši preces laukā, bet rīt plānoja kraut preces iekšā, un kad viss būs iekrauts, diez vai ilgi vēl kavēsies.

Tā nu abi pavadīja vakaru laižoties miegā, līdz viņus pamodināja Skeles gaiļu rīta sacensība skaļumā un balsu murdoņa krogus priekšā, kur jau lasījās kopā pūlis.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 18.08.2022 16:08

- Tas noteikti ir maģisks, tikai es nezinu, kas tieši tas ir, - Daejons atzinās, - bet maģijā noteikti. Nu, labi. Guļam nost, citādi rīts pienāks mums vēl runājot.
Tā elfu jauneklis arī darīja, līdz viņu no rīta pamodināja nerimtīgie gaiļi. Labi, ka jāceļas bija ne gluži ar pirmajiem gaiļiem, kas sāk bļaut gandrīz vēl pusnaktī.

- Labrīt! - Zaļacis sveicināja visus, kas nu te bija, un cēlās augšā. Izpurināja un salocīja segas, nopurinājās pats un kopā ar Eriku gāja uz krogu skatīties, kas tur notiek - vai pa priekšu varēs tikt runāt kā Hakslijs bija solījis, vai arī varēs paspēt dabūt brokastis.

OOC - tad apēdīs to sviestu uz sviestmaizes, ja sāks palikt vecs.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 18.08.2022 16:40

Maģija... Daejons saka, ka tā ir maģija... Domas grozījās Erika galvā un neļāva uzreiz aizmigt, pat, ja gulēšana uz segas salmos ar Saulīti azotē bija pat ērtāka nekā pacietajā šaurajā gultā. Un tad viņš sapņoja, ka visas akas Skelē ir dubļu pilnas, un viņš iet no vienas pie otras, aiz sevis akās atstājot tik dzidru ūdeni, ka visām dibenus var redzēt, lai cik dziļas. No varonīgā sapņa Eriku uzmodināja gaiļu dziesma, kā arī diezgan labi dzirdamā ļaužu murdoņa uz ielas. Brīdi puisis pagulēja vaļā acīm, iedomādamies šīsdienas gaidāmos notikumus un, gluži neviļus, pārdomādams savas ne tuvu tik varenās spējas. Ja nu kapteinim Fennam kādas no tām liekas pietiekoši vērtīgas, lai Eriku paņemtu uz kuģa? Jo, nu, maģija! Laikam. Tīrs ūdens, laba pārtika, laba veselība un nesalauzti priekšmeti. Plus Eriks prata tīri pieņemami gatavot ēst un visādus darbus arī bez kādas maģijas.

Daejons jau bija piecēlies un sāka locīt segas, un tad arī Eriks nekavējās. - Labrīt! - Nopurinājies un paņēmis visu segu kaudzi, puisis kopā ar Daejonu gāja uz krogu. Vispirms, droši vien, visādi rīta darbi, lai viesiem (un pašiem arī) tiek brokastis. Un tad jau tālāk redzēs.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 18.08.2022 18:29

Eriks labi zināja, ka krogū tēvs ar māti un krogus strādnieki bija augšā jau teju pirms saules. Tik daudz brokastu gribētāju, gan jau ka visi gribēs ēst, un tad diena ar noslogota.

Izrādījās, ka kapteinis arī jau ir kājās, un garlaikoti iemalkoja zālīšu uzlējumu, pabeidzot brokastošanu. Tiesa, pieņemšana izskatījās, kavēsies, jo turpat netālu sēdēja abi sadrūmušie galvu mednieki un viņiem kompānijā Eriks un Daejons pamanīja Raiji un vienroci Tomasu, abus ar tikpat drūmām sejām. Visa kompānija slinki cilāja nelielus vīna kausiņus un meta skatienus blondo jūrnieku, kas stāvēja starp kapteini un pārējo zāles daļu.

Vēl tur manīja bariņu vietējo, laikam kas gribēja pirmie ko notirgot.

Rass pamanīja jauniešus un piesteidzās klāt. "Tā ka nepazustu," viņš paskatījās uz Eriku. "Tiklīdz Raije un galvu mednieki aprunāsies, tā Daejona jaunskunga un tavēja kaŗta. Es ar Haksliju vēl pārunāju, jūs pirmos paņems uz pārrunām, tad tirgotāji tiks."

Viņš paškielēja apkārt un tad stipri klusāk piebilda. "No paša rīta atkal salamājās. Goda vārds, kā es tev saku, nekāds labums no tādiem apkārtstaigātājiem..."

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 18.08.2022 19:55

Krogus zālē, kā izrādījās, jau bija krietni daudz ļaužu. Par to, ka te ir kapteinis un abi galvu mednieki, Eriks nebrīnījās. Arī Hakslijs, domājams, bija nakšņojis tepat. Toties zemessardzes priekšnieku Raiji ar Tomasu viņš gan nebija gaidījis tik agri uz krogu nākam.

Eriks, kā pienākas, iztālēm pasveicināja pazīstamos par sevi svarīgākos pieaugušos. Viņš jau griezās uz iekštelpu durvju pusi, lai ietu nolikt segas, kad abiem klāt pienāca tēvs. - Tepat vien būšu. - Lai tēvs neuztraucas, un Eriks jau nebija ieinteresēts kaut kur pazust. - Nolikšu segas vietā un tūlīt atgriezīšos.

Un tā Eriks nepalika izteikt savas domas (ja tās kādu vispār interesēja) par to, kāpēc sargi ar mežiniekiem saķīvējušies. Viņš devās uz istabu nolikt segas lādē. Soli solī Erikam pakaļ tecēja Saulīte. Kā pielipis. Tā arī divatā viņi ļoti drīz atgriezās krogus zālē. Eriks apsēdās gaidīt savu kārtu blakus Daejonam (ja vien tas jau tobrīd nerunājas ar kapteini).

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 18.08.2022 20:25

Krogus zālē izskatījās, ka runāšana var paspēt pirms brokastīm. Daejons jau gandrīz stūrēja uz "sava galdiņa" pusi, kad klāt piesteidzās krodzinieks.
- Labi, - noklausījies sakāmo, elfs piekrita nepazust. - Tad brokastis pēc tās runāšanas. Tu pašu, ko parasti, un vēl gribu jau iepriekš pieteikt, ka, ja veiksies ar kapteini sarunāt, gribēšu kaut ko līdzi ņemamu ēdamu pāris dienām. Kaut ko žāvētu, kaltētu, kādu sausiņu, nu, kas nebojājas.

Salamājās! Gan jau atkal ar to pašu, par ko vakar balsis pacēla. Vieni negrib ņemties un maksāt, un otri grib naudu un netērēt laiku.
- Gan viņi kaut ko sarunās, vai nu būs savādāk, - elfu jauneklis bija optimistisks.
Gaidot viņš prasījās pārdomāt, kas tad ar tām burvestībām vakar pašam bija. Kāpēc šis un tas nesanāca? Gulēts bija labi, atpūties ir, atliek mierīgi paprātot.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 19.08.2022 09:59

Pēc kapteiņa mājiena, Hakslijs paaicināja Raiji un galvu medniekus. Četrotne piecēlās un pārvietojās dziļāk telpā pie viņa. Tur sākās sarunas, kas visai enerģiski bet klusi kādu brīdi turpinājās, līdz pāri visam krogam atskanēja kapteiņa rēciens. "Es jums kas, Erdenas banka esmu?!"

Tomēr īpaši skaļi tālāk vairs protesti neturpinājās, pēc pārrunām varēja manīt, ka no kapteiņa kabatām pie galvu medniekiem pārceļo neliels maisiņš, bet no Raijes pie kapteiņa kaut kādi papīri.

Drīz vien galvu mednieki atvadījās un atstāja krogu, Raije vēl palika, aizgāja kopā ar Tomasu vienroci papļapāt ar Rasu pie bāra.

Hakslijs pamāja Daejonam. "Nu, tad uz priekšu."

Kapteinis Fenns ieurbās elfā ar savu vienīgo īsto aci, likās, skatiens neatstāja nepamanītu neko, ne kārtīgo apģērbu un rotaslietas, ne rapieri pie sāniem, ne slaido stāvu. Mazliet nervozēja tā stikla acs, kas skatījās kaut kur ieslīpi aiz Daejona pleca.

"Ras, vīna pudeli un pāris glāzes!" Fenns uzsauca, nolaidis skatienu. "Hakslij! Bija vēl viens tā kā?"

Haklsijs palocīja galvu, un tad pamāja Erikam pievienoties. Tikmēr Rass atsteidzās ar iezaļgana stikla pudeli un četrām glāzēm.

"Man bija nepatīkama saruna no rīta, tāpēc runāju īsi. Pasažierus es neņemšu. Bet pēc pagājušās nedēļas esmu pārliecināts, man noderētu liekas rokas uz klāja līdz Viravai. Es esmu gatavs maksāt nelielu summu īstiem vīriem, kas prot gan durt ar tādu duramo kā tev pie sāniem," acs pievērsās Daejonam, "vai ar abordāžas āķi atkauties," te skatiens pārslīdeja Erikam, kam ieroča nemanīja, "nebaidās rokas sasmērēt piķī un kājas izmērcēt jūras ūdenī. Nedēļu garš darbiņš, ēdināšana no kopējā kuģa katla, guļvieta zem klāja guļamtīklā, vieta jūrnieka lādei, vai varēsiet iekārt guļamtīklus virs klāja, ja laiks pieturēsies labs. Samaksāšu pēc piestāšanas Viravā, kad pārdošu vismaz daļu no precēm, ilgi nebūs jāgaida. Pēc skata vismaz viens no jums varētu derēt, bet gribu dzirdēt, ko protat."

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 19.08.2022 13:07

Jāsaka, ilgi jāgaida nebija, kad Hakslijs paaicināja Daejonu.

Elfu jauneklis pieklājīgi sveicināja kapteini palokoties, un tad apsēdās, ja tika aicināts. Laikam jau tomēr tā runāšana nebūs tik īsa, jo Hakslijs tika aizsūtīts pēc pudeles vīna. Vīns pirms brokastīm nebija Brīzes gaumē, bet šādās reizēs neatsaka, to viņš zināja.

- Kādus desmit gadus esmu kuģojis, kas uz kuģa darāms un kā, to zināšu, - viņš iesāka savu sakāmo. - Ar duramo varu rīkoties, abordāžas āķis nebūs pirmo reizi rokās, un ar loku šauju trāpīgi.
Tas jau nebija te, līdzi. Vai nu telpās staigāsi ar loku uz pleca un bultu maku pie sāniem? Tāpēc kapteinis nevarēja zināt, ka zaļacim tāds ir.
- Ja tas par maz, tad buros nedaudz. Gan ne tā, ka otrs uzreiz gar zemi, bet, ja izdosies, tad skāde būs.
Ko vēl viņš tādu prata? Pierunāt kādu? Vai to uz kuģa vajag? Ja nu bija vēl kādas prasmes, tad tās Daejons sevī vēl nebija atklājis.

Tagad Tava kārta! Elfu jauneklis paskatījās uz Eriku.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 19.08.2022 13:51

Eriks tā īsti nebija gaidījis, ka kapteinis vēlēsies runāties ar viņiem abiem reizē, bet, saprotams, neko netaisījās iebilst pret šādu lietu kārtību. Puisis Saulīti, kas līdz tam bija tupējis Erikam klēpī, ar ierastu kustību uzcēla sev uz pleca un tā arī piegāja pie kapteiņa galda. Neko dziļi gan viņš sveicinot nelocījās, tikai pieklājīgi sveicināja, - Labrīt, kaptein Fenn, labrīt, Hakslij. - Jo kapteinis jau vai gadus desmit "Sāļajā vīrā" bija ik pa laikam apmeties, gan jau Eriku bija pamanījis.

Eriks noklausījās, kas kapteinim sakāms, un pēc tam, - kas sakāms Daejonam. Atbildēja tikai tad, kad sarunbiedru acis jautājoši pievērsās viņam. - Protu visu, ko iemācās, strādājot krogā, gan vienkāršus darbus, kā ar cirvi rīkoties, kā dažādus asmeņus asināt, kā uguni uzturēt, kā netīras lietas tīras dabūt, gan sarežģītākus, kā ēst gatavot. Ja vajag, varu tīru ūdeni sagādāt un sagrieztus, saspiestus pirkstus sadziedēt. - Te viņš tiešām nemeloja, jo neko citu sadziedēt nebija mēģinājis, tāpēc domāja, ka var tikai pirkstus ārstēt. - Uz kuģiem nekad neesmu bijis, cīnīties neesmu īpaši mācīts, un savu ieroču man nav. - Te uz Erika pleca sakustējās rudais runcis. - Varu nomierināt dzīvniekus. Un Saulīte prot ķert žurkas.

Vai vēl ko vajag? Apliecināt, ka nemierus uz kuģa nerīkos? Ka klausīs kapteiņa un kuģa virsnieku komandām? Tajā skaitā kausies, ja vajadzēs?

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 19.08.2022 16:58

"Uz kāda kuģa tad burāji?" kapteinis pievērsās Daejonam, acīmredzami ieinteresēti izjautājot sīkāk gan par kuģi, ar ko Daejons pēdējo reizi kuģojis, gan tā zināšanām par kuģošanu vispār.

Erikam tika veltīts mazliet mazāk intereses, vien noteikts, ka, ko nezinās, to iemācīsies, Rass redz esot teicis, gaiša galva puisim, visu apgūs. Fenns gan tikai pasmējās par dzīvnieku mierināšanu, un pateica, ka uz 'Albēra' jau ir viens kaķis, lai tad Eriks savējo pievalda un parūpējas, lai abi neizvillojas.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 19.08.2022 18:38

Elfs nozibināja savas zaļās acis, prātodams vai teikt taisnību vai nē. Tad nolēma nemelot.

- Pirāts tas bija. Un es ceru, ka tas, kas jums tur sērē mastu esot nolauzis, kā Vērsi dzirdēju runājam. Viņi mani nolaupīja pirms tiem gadiem, pamanījuši, ka es nedaudz spēju ietekmēt vēju. Laikam lielas lietas cerēja! Kā vergu un ķēdēs neturēja, kauties arī nelika iet, bet prom arī nelaida. Te pamanījos aizbēgt. Vēl nobrīnījos, ka šie nemeklē. Nepatīk man tāda pirātu būšana, bet nu protu es jūrnieku darbus, kas uz kuģa darāmi. Ja par to vēju, tad tik tālu, lai buras varētu valdīt un ceļavēju gādāt, neesmu ticis. To nevaru piedāvāties darīt.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 19.08.2022 20:43

"Nu, vai tas, to diez vai uzzināt, tik tuvu, lai atpazītu nosaukumu, mēs viņu nepielaidām. Priekšgalā bija delfīns. Bet par pārējo, tu toč mums derēsi šim braucienam. Par tālāko skatīsim Viravā nonākuši. Simts sudrabi apmierinās? Un tev, Erik sešdesmit - par skološanu maksa tomēr jāietur."

OOC. Daejona pirātiem bija tritons ar tauri priekšgalā. Un par nedēļu pat Erikam atvēlētā samaksa ir prāva summa. Jo īpaši ja neesi speciālists.

Ja nu abi piekrīt, tad kapteinis pieslejas stāvus, salej pa malkam vīna trīs glāzēs un kopā ar zelta ripiņu (1 zelts = 10 sudrabi) pabīda uz katra puiša pusi.

"Kapteinis ir pirmais aiz dieva uz klāja. Ko teikšu, tam klausīt. Ko pavēlēšu - izpildīt nekavējoties. Ja kas šķiet nepareizi, tik un tā izpildīt pavēles - vēlāk pienākt un pajautāt nav liegts, bet pretī runāšanu necietīs neviens kapteinis. Par to apņemos samaksāt līgto summu Viravā pienākuši, un lai visi Jūras dievi man liecinieki."

To pateicis, paspieda abiem rokas stingrā tvērienā, un izdzēra vīna glāzi līdz dibenam.

"Hakslij! Šie divi būs klāja komandā līdz Viravai. Pieskati, iekārto, pastāsti, kas jāzina. Rīt ar rīta paisumu iziesim jūrā. Bet tagad ķeries pie uzpirkšanas un iekraušanas. Kase zini kur glabājas. Par rezultātu atskaitīsies vakarā. Man te jāpastaigā pa Skeli mazlietiņās. Rīta pārsteiguma lietas jārisina."

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 19.08.2022 21:44

Delfīns... Tad nav tas, Daejons nosprieda, bet skaļi to neteica. Nebija jau arī tā, ka viņš tā tīši novēlētu ko sliktu bijušajai pirātu komandai. Ja neskaita, ka tie bija pirāti, tomēr pret viņu bija izturējušies labi.

- Apmierinās, - elfu jauneklis piekrita un arī piecēlās, paņemdams savu glāzi.
- Apsolos klausīt un pildīt kas likts pēc labākās sirdsapziņas, un lai visi Jūras dievi ir mani liecinieki.
Un sekoja kapteiņa piemēram, arī izdzerot savu glāzi.

Tagad jānoklausās, ko Hakslijs teiks, un tad padomā bija brokastis un savākt tās nedaudzās mantas, kas viņam bija. Lādes nebija, bet soma, kur salikt esošo, bija iegādāta reizē ar jostu un citām ādas mantām. Ja jāstrādā, tad vajadzēs pārģērbties, un tam viņa vecās drānas tieši noderēs.
Vēl jāsagaida, ko Eriks atbildēs, Daejonam nekādās īpašās darīšanās projām jāsteidzas nebija.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 19.08.2022 21:59

Nekādas neparastās prasības kapteinim, Erikaprāt, nebija. Vai tad viņš nezināja, kā klausīt rīkojumus? Un 60 sudrabi par nedēļas darbu puisim pat sapnī nebija rādījušies. Un viss tas bija nieki, jo kapteinis nebija cēlis iebildumus pret Saulīti. Lūk, par to gan Eriks bija bijis nedaudz noraizējies.

Apsolu strādāt, kas likts, mācīties, kas nepieciešams, un klausīt pavēles. - Ja jau te kaut kas vēl jāsaka. Par vīna dzeršanu... laikam tā pienākas. Eriks arī piecēlās, izdzēra savu malciņu vīna un paspieda kapteiņa roku. Tad viņš paņēma zelta monētu, nolika jostā un palūkojās uz Haksliju.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 19.08.2022 22:21

"Tad nu tā puiši, redzu, komandā esat ieskaitīti, tagad rokas aši pār kājām, visas savas mantas līdzņemāmās savācam, bet ne vaarāk kā jūrneka lādē ieiet. Ja ko aizmirsīisiet, vienīgais būs pašam peldēt uz krastu pakaļ," Hakslijs iesmējās, uzsitis uz pleca Erikam un Daejonam. "Trīs kuiļa rūcieni, un esat te atpakaļ, es vēl pārrunāšu ar šo baru pāris lietas tikām un tad uz piestātni. Iekārtosim jūs uz brašā 'Albēra'."

To nobēris blondīns pagreizās pret par kapteiņa aizsteigšanos sašutušajeim tirgotājiem. "Tikai mieru, ja vien nenoslīcināsiet mūsu kuģi ar savām mantām, paņemsim visu! Smagākās un izturīgākās mantas kraujam pirmās! Apkalpes pārtika paliek pēdējā! Kas pasūta ko atpakaļceļam papildus pārdošanai, preikšroka rindā!"

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 20.08.2022 09:29

- Skaidrs! To, kas ir, savākšu uzreiz, bet, kā tur ir, vai tikšu šodien vēl atpakaļ krastā iegādāt dažas vajadzīgas mantas? - Daejons ieteicās, - Manu stāstu dzirdēji, aizbēgu, ne godīgi no kuģa nokāpu, un tagad par pasažieri gatavojos, ne par matrozi vai sargu, tad nu vairāki ātri iegādājami sīkumi trūkst.

To, ka brokastis nav dabūjis, to viņš nepieminēja. Nav jau badā. Iztiks, ja vien tos labumus jau krogusmeita nebūs saklājusi uz galda, bet tad tos var paņemt līdzi un apēst vēlāk. Toties jūrnieka lādes gan viņam nebija. Vai nu to līdzi stiepa, kad ātri un slepeni vajadzēja lavīties prom! Nedēļai gan neko daudz nevajag, vecās darba drēbes bija, nazis arī. Savus ēdamrīkus derētu. Nazis, kur nazis, bet vai zupu strēbsi katrai karotei izmantojot maģiju? Pie šis domas Daejons sajuta uzjautrinājumu. Tas nu būtu skats! Un, ja vēl netrāpa mutē?

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 20.08.2022 10:25

"Šo dienu jā," Hakslijs iesmējās. "Ja kapteinis pie darba nenorīkos, kā mūs pārējos." Vispār radās tāda sajūta, ka viņš iesmietos ik pa pāris pateiktiem teikumiem. "Bet rīt vēl ar pirmo gaismiņu mēs paceļam buras."

"Par lādi - domā pats.Ja tu bez, tad ātri še diez vai nopirksi, bet ja Viravā nokāpsi, nedēļu iztiksi arī tāpat ar maišeli, tik skaties, lai tāds izturīgāks. Un ja sadomāsi ar mums tālāk pēc Viravas kuģot..." Hakslijs piemiedza aci, "Nu, tur dabūt gan nebūs problēmu."


"Erik, panāc ka šu," Rass atrāvās no sarunas, pamājot jaunākajam. "Aizteci ka šķūnī paskaties tālākajā stūrī, varbūt vēl nav izjukusi tā lāde. Pasen bija, kad krogā par ķīlu atstāja. Būs kur tev mantas salikt. Un elfa kungam ar, ja nebūs par daudz"

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 20.08.2022 10:44

Erikam, protams, nebija grūti aiziet uz šķūni paskatīties, vai tēva pieminētā lāde vēl lietojama. Tā īsti viņš gan nebija pārliecināts, ka tādu vajaga. Nedomāja jau uz kuģa ilgāk par nedēļu palikt. Un kur tad to likt? Bet varbūt tēvam ir taisnība, un Hakslijam arī. To lādi jau Viravā var pārdot.

Kas no mantām tev trūkst? - Pirms kaut kur skriet, Eriks pajautāja Daejonam. Erikam pašam viņa mantu maiss jaut kādu laiku stāvēja sakrāmēts, nu, otra drēbju kārta, trauki, sāls dozīte, linu drāna, krams un posa un tā. Pavisam neliels nesamais. Tikai kaut ko no pārtikas ielikt, un viss. Sev un Saulītei. Cits viss mugurā.

Noklausījies, kas ceļabiedram sakāms - un to dzirdēja arī tēvs, un varbūt piedāvās ko turpat no kroga mantām nopirkt - Eriks gāja uz šķūni skatīties lādi.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 20.08.2022 11:14

- Nav man lādes, un somu jau iegādāju labi izturīgu, - zaļacis atsaucās. Nebija nekas slēpjams. - Darba drēbes man ir, cimdu nav, trauku nav un ēdamrīku, izņemot nazi. Ko tad vēl uz nedēļu? Vētrai nav nekā, bet nemana, ka tāda gribētu sākties, - viņš nebija tāds kārtīgs laika pareģis, bet desmit gadu kuģošana kaut kādu pieredzi dod. Tiesa, gaisu pētījis viņš šodien nebija, - un, ja nu tālāk kuģošu, tad Viravā iegādāšos. Tad jau vēl mantas vajadzēs.

Trauki jau gan pašiem nav jāņem, vismaz uz tā pirātu kuģa trauki kambīzē bija. Ja sev, tad Daejons gribēja tādus no metāla, lai neplīst. Bet karote gan vajadzīga, nu, kādreiz deva arī karoti, bet pašam sava ir labāka. Vai nu no kuģa darvotā borta šķembeli skaldīsi nost, un tad karoti grebsi, ja gadījumā nedos? Vai ar sauju strēbsi? Ha! Ziepes! Tās derētu.

- Saimniek! - Viņš atsaucās Rasam, - Man daudz vietas nevajadzēs, domāju, ar vienu lādi pietiksim. Es aiziešu līdzi Erikam izpētīt kā tur ir ar to lādi.

- Drīz būsim atpakaļ, - viņš apsolīja Hakslijam un sekoja Erikam. Tad mierīgi varēs pateikt, kā viņam vēl nav, un tas būtu - trauki, ēdamrīki, ziepes un dvielis. Varbūt plāna sega. Jā, laikam to arī vajadzēs. Ar apmetņiem var neiztikt. Nekādā mežā jau viņi neiet, ka katli un vēl tur viskautkas būtu vajadzīgs. Labi, ka skūties viņam nevajadzēja. Un gan jau Erikam arī nē.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 20.08.2022 11:28

Erikam pameklējot, minētā lāde atradās zem citām mantām iekrauta. Padilusi pamatīgi, viena no ēņģēm neizskatījās ka ilgi vēl kalpos, bet vismaz peles nebij sagrauzušās, un atverot iekšā atradās pat atslēga slēdzenei. Tikai notīrīt, izslaucīt, apstrādāt ar eļļu metāla daļas, un vēl pakalpos kādus pāris braucienus.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 20.08.2022 11:59

Lāde šķūnī atradās. Nolikta tik sen, ka jau apkrāmēta ar citām mantām. Nebūtu tēvs par tādu atcerējies, tā arī būtu stāvējusi, līdz sabrukusi no vecuma. Eriks ar Daejona palīdzību izvilka lādi šķūņa vidū, apskatīja, apgāza, lai visi gruži izbirst (tā atradās atslēga), tad lielākos putekļus notīrīja turpat un pēc tam lādi aiznesa uz pagalmu, kur nolika uz malkas skaldāmā bluķa. Jānoberž, jānomazgā, visas metāla daļas jāieeļļo, un būs laba. To pēc īsa brītiņa Eriks izdarīs.

Man ar' šķiet, ka laiks būs labs. - Eriks atsaucās Daejonam. - Tagad ejam aši kaut ko iekost. Hakslijam tirgotāju rinda bija krietni gara, paspēsim. Karoti gan jau arī atradīsim. Ja tēvs ļaus, tad arī kādu bļodu, dzeramkausu un ziepes. - Jo Daejons bija pastāstījis, kā vēl trūkst. Dvieli un segu Eriks var paprasīt mātei. Vismaz dvieli.

Un Erikam vēl stāvēja priekšā atvadīšanās no ģimenes. Tēvs jau zināja, varbūt jau citiem pateicis, varbūt vēl nē. Eriks veda Daejonu uz virtuvi. Tad nu tūlīt būs, kas būs...

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 20.08.2022 14:04

OOC - atvadīšanās uz Erika izvēršanos aprakstīt -

Divatā lāde kā reiz bija parocīgi paceļama un pārvietojama, un izskatījās, ka pa abiem viņi to lidz galam nepiekrāmēs, vismaz pagaidām.

Ko iekost atradās, Daejonu jau gaidīja brokastis, gan mazliet padzisušas. Eriks notiekt arī ko dabūja.

Hakslijs krogus priekšā vēl strīdējās ar tirgotāju baru, kaut arī tas bija sarucis, un varēja manīt dažus ratus jau virzamies uz piestātni. Pamanījis puišus atgriežamies, viņš tikai pamāja, sak, tūlīt, kā tikšu no šiem vaļā, un turpināja skaitīt monētas, kaut ko pierakstīt, pa reizei pieskrēja pie kārtējiem ratiem novērtēt preces.

Sadabūt no Rasa līdzņemāmās mantas nebija sarežģīti, tiklīdz Daejons ieminējās, tā tūlīt atradās viss vajadzīgais, gan tikpat kā nelietota karote, gan ne metāla, bet koka šķīvis un bļodiņa. Varēja dabūt māla ar, bet to drīzāk varēja sadauzīt... Bet līdz metāla traukiem Rasa devīgums neaizsniedzās.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 20.08.2022 16:19

Lieliski! Lāde bija, jāsaka, laba. Pie tam viņiem abiem pietiekami liela, un vēl arī ne tik smaga, lai būtu nez kā jāstiepj.

Kad bija tikuši ar to galā, jo elfu jauneklis piedāvājās palīdzēt lādi nopucēt, Daejons kopā ar Eriku gāja skatīties, kā tur nu būs ar ēdamlietām un tā, un skat! Krodzinieks iedeva kārtīgu koka karoti. No māla traukiem elfs atsacījās. Ja nav metāla, tad lai ir koka - to nevarēs sadauzīt. Metāla viņš pats kaut kad kaut kur iegādās pie vajadzības. Ja nav koka kausiņa, tad māla neņēma. Dzert var arī no bļodiņas, bet māla kausiņš, lai skaists, arī var sadauzīties. Iet un meklēt kādu dzeramo ragu vai biķeri? Ragā nevar ieliet neko karstu, un biķeri nekam nevar piesiet, un laika arī nav. Lai paliek. Skaidrs, ka Brīze piedāvājās Rasam par to samaksāt. Te jau nav nekāda trauku tirgotava, te traukus vajag pašiem vai viesiem.
Vēl atlika ziepes un dvielis, varbūt vēl sega, bet tas bija Erika ziņā.

Un tu re! Brokastis gaida. Aizmaksājis arī par tām, zaļacis ķērās pie ēšanas. Tas nebūs ilgi.
Cerams, krodzinieks būs sakrāmējis sainīti ar žāvējumiem, sausiņiem, un kas vēl atradīsies, divām dienām, kā Daejons pirmīt bija palūdzis un par to samaksājis.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 20.08.2022 17:32

... Viss nu bija pateikts, mantas sakrāmētas, nazis pie jostas, nauda jostā. Arī Daejons apgādāts un brokastis paēstas. Lāde ienesta krogus zālē, un uz tās notupies Saulīte.

Eriks zināja, ka "Albērs" jūrā dosies rīt agri no rīta, un tā kā mazliet cerēja, ka ģimene tad atnāks pamāt ardievas. Pagaidām viņi bija sirsnīgi izrunājušies un novēlējuši laimīgas turpmākās gaitas. Eriks bija gatavs doties šajās gaitās.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 20.08.2022 22:55

Abi puiši paguva paēst steidzīgas brokastis, bet īpaši sākt garlaikoties gan vairs nepaguva, kad Hakslijs, ticis galā ar izrīkošanu, pabāza galvu krogus zālē.

"Gatavi? Tad ņemat to lādi un aiz manis!"

Tā nu blondīns aizveda pārīti līdz piestātnei, kur bez jūrniekiem vēl arī stāvēja un par kaut ko ar kapteini Fennu kaulējās ciema kalējs. Tikmēr jūrnieki, sasēduši uz kastēm un mucām piestātnē, cītīgi izlikās, ka neklausās sarunā.

"Nesaki, ka tev par grūtu ielaist pāris stieņus ligzdās! Dzelzs tev ir, pats zinu, ka izkrāvām kasti ar stieņiem!"
"Dzelzs ta būtu, bet tā man tā kā smēdē vajadzīga..."
"Tev gabals nenokritis, ja ducis stieņu mazāk paliks. Un dabūsi pēc mēneša atpakaļ. Un vēl pieci sudrabi par darbu. Parasti vienu sudrabu dotu tikai," kapteinis savēzēja rokas.
"Es jau nez, vai pagūs..."
"Domā par to no otras puses. Tu zini, kas tur sēdēs. Tiešām gribi to zelli gribi mēnesi ciemā uzturēt?"
"viņš ko, tiešām cetrdesmit bērnus..."
"Nu ja. Tiešām tādu gribi saviem mazbērniem kaimiņos turēt?"
"Nu ja jūs tā sakāt, tad... grūti būs, bet raudzīšu ko varēšu... Jums attaisīt ar vajadzēs?"
"Nē! Kad būs iekšā, līdz pašai Viravai lai tās durvis bez kalēja vaļā neveras!"
"Nu, tad laikam sanāks."

Pa trapu jūs uzveda uz klāja.

Lielāko tiesu aizņem plats klājs, bet ir gan priekšgala gan aizmugures izbūves (forecastle and aftercastle). Klāja labajā pusē (starboard) pret margām atspiežas nostiprināta airu laiva.

Klāja centrā lielā kravas lūka, kas ved lejā uz galveno tilpni. šorbrīd vaļā, bet tā to parasti klāj koka režģis, bet vētras laikā tā noslēdzama ar vērtnēm. Vērtnes izskatās ne visai koptas, bet joprojām izturīgas. Jūs noved zemē pa koka kāpnēm.
Zem tās ir vēl viena līdzīga lūka, kas no galvenās tilpnes jau ved uz tīri kravas tilpni, ar līdzīgu lūku. šobrīd tā vaļā, bet brauciena laikā šai lūkai aizliks priekšā ķēdes un aizslēgs. Galvenajā tilpnē starp kravas krāvumiem pa malām iekārtotas divstāvīgas guļvietas 'Albēra' matrožiem. Katras divstāvu gultas apakšā ir atstāta vieta pāris jūrnieka lādēm. Vienā vietā ir iekārts šūpuļtīkls.

Nolīgtās komandas kajīte atrodas tilpnes aizmugurē. Tā ir neliela, tajā pie sienas ir divas divstāvīgās gultas, ir vieta kur izkārt guļamtīklus, tāpat tur jau ir ir kaudze ar precēm, kastes, mucas.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 21.08.2022 12:29

Pa diviem nest jūrnieka lādi nemaz nebija par grūtu, un Daejons nejutās noguris, kad visi nonāca piestātnē. Tur kapteinis strīdējās ar kalēju, un no dzirdētajiem fragmentiem elfu jauneklis saprata, ka top rīkots krātiņš noķertajam bārdainim. Ha! Tā jau viņš domāja. Nu kur gan citur to gūstekni lai liktu, bet, ja šis ir kārtīgs burvis, tad nu nez vai tie stieņi līdzētu. Bet ja tā apdomā... pret Daejonu pašu līdzēja. Tāpēc jau nevarēja ātrāk aizbēgt, ka ostās pirāti viņu ieslēdza. Ne gan aiz restēm, bet ieslēdza, un ārā viņš netika. Tā bija pirmos gadus. Vēlāk pasāka likt dežurantiem viņu uzmanīt, un viņš klausīja, bet aizbēgt sanāca tikai tagad.

Izlicies, ka viņam nav intereses par kapteiņa darīšanām, jaunnolīgtais jūrnieks sekoja Hakslijam, pa ceļam kārtīgi pētot, kā tad iekārtots šis kuģis, un kā kur te var nokļūt. Lielās kravas lūkas, protams, braucienā tiks noslēgtas, nav ko tur ložņāt, komandai ir citi ceļi, kā no savām guļvietām tikt līdz darba vietām tad, kad ir maiņa.
Kajīte nebija liela, laikam jau četri kopā te varēja gulēt - divi kojās un divi guļamtīklos, ja vien elfs pareizi saprata, un bija jau piebāzta. Kā te var atcerēties, kurā kaktā kas ir nobāzts?

Nez, kur to krātiņu ierīkos? Tumšmati māca ziņkāre. Un vai tas ir īstais ļaundaris? Šaubas piebalsoja ziņkārei.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 21.08.2022 13:02

Lāde nebija pilna, un uz diviem tikai viena, tā ka nest bija viegli. Erikam gan, kā jau vienmēr pa Skeles ielām staigājot, nācās sveicināt daudzus sastaptos pilsētiņas iedzīvotājus, un šo savu ierasto pienākumu puisis pildīja apzinīgi. Par laimi, neviens nevēlējās uzsākt sarunu. Saulīte bija pārvietojies Erikam uz pleca un sildīja puiša ausi. Vai runcis apzinājās, ka dodas projām no mājām? Vai varbūt Saulītes mājas bija Erika plecs?

Eriks pāris reizes bija bijis uz "Albēra" klāja, bet nekur tālāk un dziļāk kuģa iekšienē. Tagad viņš kopā ar Daejonu tika novests apakšklājā un uz pašu kuģa aizmuguri. Kajīte bija maza un krietni piekrāmēta ar precēm, vai, iespējams, krājumiem pašam kuģim. Tad jau, droši vien, lielā kravas tilpne ir piebāzta pilnum pilna. Guļvietu te bija vairāk nekā divas. Eriks nolaida lādi zemē un palūkojās uz Haksliju, jo nezināja, vai drīkst vietu pats izvēlēties, vai arī tā tiks ierādīta. Un ko viņi tālāk darīs. Dosies iepazīties ar kuģi un atbildīgajiem ļaudīm?

Par garāmejot noklausītajām kapteiņa un kalēja sarunas frāzēm Eriks šobrīd neprātoja.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 22.08.2022 13:30

Hakslijs ar plašu žestu norādīja uz guļvietām un āķeim sienā. "Izvēlamies guļvietu vai šūpuļtīklu. Pirmais pie katla smeļ ko vēlas, pēdējais, kas palicis." viņš pasmaidīja. "Ja gribēsiet tīklos gulēt, tikai laikus piesakieties, negaidiet nakti. Un tad ieriktējiet lādi - re kur kā reiz vieta atstāta zem apakšējās guļvietas."

"Pēc tam varat, ja gribas vēl pa cietu zemi pastaigāt, krastā nokāpt, bet vakarā lūgtum būt atpakaļ. Iziesim jūrā agri no rīta."

"Ja nu kas ne tā, prasiet pēc manis. Jautājumi ir? Nav? Ja nav, es eju, jāskatās, vai Tomass visu pareizi sakārtojis, kad nācās mazo noliktavu atbrīvot."

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 22.08.2022 13:54

Ja tā apskatījās kārtīgāk, tad re, tur bija vēl divstāvīgās gultas. Tad jau te vietas vairāk nekā četriem. Un vēl mucām un saiņiem. Daejons iekšķīgi pasmaidīja.

- Es guļamtīklā. - Un, lai nav šaubu, ka tas ir viņa, uzreiz uz tā uzmeta savu apmetni. Pēc tam noliks darba drēbes, kad lāde būs iestumta vietā.
Par šūpultīklu šaubu nebija, jo šo ierīci var karināt, kur vien atļauts, arī, kā pirmīt bija teikts - uz klāja, bet, ja paliksi 'plauktos', tad visu laiku būs jābūt te. Nav izdevīgi, tā elfu jauneklis nosprieda, kad vēl izdzirdēja par mazo noliktavu. Ak tad jāatbrīvo bija? Tad viņš domājās, ka ir skaidrs, kur tā cietuma celle būs. Guļamtīkls vēl bija labs tāpēc, ka nešūpojas kuģim līdzi. Mierīgāk gulēt. Vienā otrā citā kuģī arī visi kambīzes soli un galdi esot iekārti ķēdēs griestos, tā viņš bija dzirdējis. Jāapskatās, kā ir te, un kur vispār tā kambīze ir, tāpat kā citas telpas.

- Papētīšu kuģi, kamēr stāv uz vietas, lai nav vēlāk jābrīnās, kur ir tā vieta, uz kurieni sūta, - tumšmatis ieteicās, - netraucēšu nevienam, un noteikti vakarā būšu atpakaļ.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 22.08.2022 14:15

"Labi, tad man pakaļ, dabūsi tūlīt tīklu no kuģa krājuma." Hakslijs pamāja ar galvu. "Un prātīga doma, es ar labāk šūpuļtīklā. Par spīti nosaukumam, šūpo daudz mazāk! Bet ne visi spēj pie tā pierast..."

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 22.08.2022 16:32

- Kas tur ko pierast! - Daejons iesmējās, - Tikai ko biezāku vajag apakšā, lai, ja no virvēm pīts, pats nepamostos rūtains! Ja no auduma un striķi tikai galos, tad gan ir ērti bez gala.
Viņaprāt, tas bija ērtāk nekā ieslodzīties šaurajā kojas kastē, kur šūpošanās mētāja no viena sāna uz otru, lai cik daudz lupatu biji sabāzījis sev gar sāniem.

- Eju. Ērik, Tu arī nāc? - Parasti jau bija tie - no auduma. Tādus vieglāk sašūt. Nez, kādi būs te?

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 22.08.2022 16:38

Tad es klausīšu pieredzējušākajiem, arī izvēlēšos guļamtīklu. - Eriks atsaucās, nostūmis lādi aptuveni zem guļamtīkliem paredzētās vietas. - Un kuģi apskatīt būtu labi, kur mums ļauts. - Eriks bija gatavs iet līdzi un, ja varēs, arī sapazīstināt Saulīti ar vietējo žurku mednieku. Jo kapteinis bija pieteicis pieraudzīt, lai nesaplēšas.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 22.08.2022 18:42

Tālu nebija jāiet - pa to pašu ceļu caur lielo tilpni uz telpu priekšgalā. Tur Hakslijs atvēra durvis no klāja uz izbūvēto priekšgala tilpni, kas bija ar visai zemiem griestiem, un piekrauta ar kokmateriāliem, darbarīkiem, kastēm un mucām tā, ka tikai pa šauru eju varēja iespraukties dziļāk telpā. Kā Hakslijs te neapmaldījās, bija tikai viņam zināms.

Kamēr viņš sodīdamies rakās pa vienu kasti, ātri sameklējis vienu pīto guļamtīklu un segu un otru segu, bet ne pašu tīklu, kāds varēja paskatīties arī, kas bija tālāk telpā aiz līkuma. Tur starp kastēm bija iekārtota guļvieta, un uz tās uzslieta paprāva no dēļiem sasista plāksne, pie kuras kāds ar nagliņām bija piestiprinājis prāva izmēra karti, ar daudzām sīkām atzīmēm ar zīmuli un spalvu. Turpat blakus kartei mētajās vairāki ūdensdroši cilindri, atvērta kaste ar tintnīcu, spalvām, zīmuļiem un asināmo asmeni izoderētās ligzdās, kā arī metālisks trijstūra veida instruments.


OOC. Guļamtīkli ir bez gala šķēršliem, kas padara tos platākus.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 22.08.2022 20:48

Aha! Kuģim vajadzīgās mantas glabājas te, Daejons nosprieda, spraucoties Hakslijam pakaļ un skatoties, vai visas mantas ir kārtīgi nostiprinātas. Citādi vētrā te būs kaut kas, kur nevarēs izšķirt, vai tā ir kaste vai kaut kas cits.

Ja elfam kaut ko dod paturēt, viņš to paņem, ja nu ne, tad ziņkāres dzīts palūr, kas vēl te labs redzams bez lādēm un darbarīku kastēm.
Nu tu re! Tad šeit viņiem mitinās stūrmanis! Kartes, jā, tajos cilindros noteikti ir kartes, un instrumenti, kādi tikai stūrmanim ir lietošanā. Nez, kas uz tās kartes atzīmēts? Daejons paskatās. Varbūt var salasīt un saprast vismaz kaut ko.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 22.08.2022 21:05

Eriks ievēroja tikai tās lietas, kuras pazina. Secinājums, ka kāds dzīvo ar mantām piekrautajā priekšgala izbūvē, uzprasījās pats no sevis, bet to, ka tur dzīvotu kuģa stūrmanis, Eriks nespēja izsecināt. Nu, labi, rakstāmlietas. Kādam kaut ko vajag pierakstīt. Kartes Eriks lasīt neprata, un kam domāti instrumenti, nezināja. Krogā tādu nebija.

Telpā bija tik šaurs, ka puisis neriskēja spraukties kādam garām, lai ieskatītos dziļāk aiz stūra.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 22.08.2022 21:31

Viens bija skaidrs - nostiprināts te bija viss, kas varētu izkustēties - piesiets, iekārts, ieāķēts, vai, kastu gadījumā, pienaglots.

Ja paska'tijās uz karti, burti Daejonam bija pazīstami, varēja atrast vairumu piekrastes pilsētiņu nosaukumus, bet pārējie raksti, jo īpaši tur, kur kas garāks uzrakstīts, bija galīgi nesaprotami. Tāda sajūta, ka te kāds visu svarīgāko šifrētā veidā atzīmējis. Vai arī tikai īpašā, sev saprotamā veidā. Tas pats ar zīmuļa līnijām. Bija kaut kas, kas savienoja Skeli ar Viravu, bet tādu bija kādas četras atšķirīgas līnijas... Ar ko tās atšķirās, nebija skaidrs.

Ilgi pētīt nesanāca, jo ar uzvaras pilnu saucienu "Zināju taču ka jābūt!" Hakslijs bija izvilcis vēl vienu guļamtīklu no lādes apakšas un izsniedza viņiem.

"Un tagad uz komandai svarīgāko vietu," Hakslijs nopūtās. "Ja ir pašiem iespēja ko līdzi paķert, iesaku, bet par to mēles aiz zobiem turēt."

Viņi atgriezās iekārt guļamtīklus uz tiem paredzētajiem āķiem kajītē, bet pēc tam devās uz klāju un uz kuģa priekšgala izbūvi.

OOC - rakstot bez kartes, biju sajaucis klājus, ielikšu aptuveno zīmējumu...

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 23.08.2022 08:38

Daejons brīdi papētīja karti un saprata, ka viss tur viņam galīgi nav skaidrs, teiksim, kas tās par līnijām? Labākie farvateri, kur nevar uzdurties klintīm vai sēkļiem? Cits kaut kas? Acīmredzami, tas stūrmanim vien zināms, bet stūrmaņi ir tādi noslēpumaini reizēm. Glabā amata noslēpumus.
Viņš būtu paskatījies vairāk, jo laikam jau tas stūrmanis uz vietas pašlaik nebija, bet Hakslijs atrada otru guļamtīklu, un nācās atgriezties pie viņa.

Kad guļvietas bija ierīkotas, Hakslijs grasījās parādīt ko vairāk, un pēc nopūtas bija saprotams, ka kambīzi.

- Ņemsim vērā labu padomu, - elfu jauneklis atsaucās. - Bet kas par vainu, ka tā?
Viņš neko par to nezināja. Līdzņemamais ēdamais pāris dienām bija tā - vienkārši piesardzība. Varbūt jāiegādā kas vairāk, kamēr var?

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 23.08.2022 09:20

Guļamtīkli nu bija sagādāti un pēc neilga brīža arī iekārti apakšklāja kajītē. Pat segas te bija. Neko sevišķi par gulēšanas ērtībām Eriks neraizējās. Kad cilvēks pa dienu ir kārtīgi nostrādājies, var arī uz cietas grīdas aizmigt.

Un tad Hakslijs tā bēdīgi ierunājās par, domājams, virtuvi. To, ka ēdiens nav garšīgs, Eriks jau bija dzirdējis no Tomasa, bet to, ka par to mēle jātur aiz zobiem, vēl nebija dzirdējis. - Kāpēc par slikto ēdienu mēle aiz zobiem jātur? - Eriks neviļus savā jautājumā atklāja vairāk, nekā pilnīgi nezinošai personai pienāktos. Jo Eriks jau arī nebija pilnīgi nezinoša persona. Jūrnieku izturēšanās krogā un Tomasa stāstījums puisim bija radījuši gluži skaidru priekšstatu par "Albēra" pavāru.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 23.08.2022 12:51

Hakslijs atkal iesmējās, bet šoreiz tas neizklausījās tik jautri.

"Vendts mums ir... ar īpatnībām... Bet, mutes ciet, ausis acis vaļā un paši sapratīsiet."

Viņi saniedza piekšgala izbūvi, un pa durvīm nonāca telpā visa kuģa platumā. Tur lielāko daļu telpas aizņēma lielais galda teju visā kuģa platumā un soli abās pusēs, kur sasēst ap divdesmit ēdājiem reizē. Galds noslaucīts tīrs, taču sen nav kārtīgi bijis noberzts.

Pie tālākās sienas karājas šautriņu mērķis. Blakus tam iekārts dēlis ar iegrebtiem iniciāļiem un ar krītu uzvilktiem skaitļiem. Vērbaļķī virs tā visa kāds iegrebis uzrakstu - 'Uzmanību! Garām mērķim spēles laikā neiet!'

Gaisā virmoja tāds aizdomīgs smārds.

"Nu luk, tur tālāk ir ūdens mucas, pārtikas noliktava, un otrā pusē virtuve un Vendta valstība. Mēs tur degunus nebāžam..."

"Ja kāds bāzīs, dabūs savu degunu apgrauzdētu uz iesma atpakaļ," atskanēja dobja balss no virtuves puses. "Atkal biedē jauniņos, Hakslij?"

"Ierādu kuģi. Divi vien tik ir, keps cerēja uz četriem pieciem..."

No virtuves iznāca drukns vīrs pusmūža gados ar notetovētām rokām, un piepeši bija skaidrs, no kurienes te bija tāda īpatnēja smaka. Oda no viņa... nu kā būtu nedēļu ar zirgiem kopā vārtījies...

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 23.08.2022 16:55

Kopējā ēdamtelpa izskatījās vēl tā nekas, arī skats uz kambīzi nebija tas sliktākais, ja vien ne tā smaka.
Vai tam Vendtam ožas vispār nav? Daejons visai pārsteigts nodomāja. Un kā to nepamana kapteinis Fenns? Mīkla!

Ja reiz būs te jānāk ēst, vismaz garšai būs jāmēģina likt izmainīties, bet deguns jāaizbāž, lai netraucē, tumšmatis nolēma. Elfu jauneklis nebija drošs, ka viņš spētu attīrīt gaisu, vai šo smaku izmainīt uz ko patīkamāku. Vismaz viņš to nekad nebija mēģinājis darīt. Pēc Hakslija brīdinājuma šķita, ka ieteikt Vendtam biežāk mazgāties varētu nebūt veselīgi.

- Sveicināts! - Daejons dzīvespriecīgi noteica, izliekoties, ka neko tāāādu nav pamanījis. - Ja ir vēlēšanās mani saukt vārdā, tad esmu Daejons.
Ja nav, tad gan jau koks izprātos ko citu, kā viņu nosaukt.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 23.08.2022 18:15

Eriks skatījās, kur un ko rādīja Hakslijs. Kambīze bija diezgan mājīga, bet nejaukā smaka, kas nāca no pavāra, puisi izbrīnīja. Deguns nu gan nav tas, ko es tur vēlētos bāzt. Tāda bija pirmā reakcija. Bet skaļi viņš to neteica, jo pārāk maz te zināja un saprata. Tiešām, tiešām, kā kuģa komanda ko tādu piecieš? Un vēl jāklusē? Vendts būtu burvis, vai kauslis, vai kas? Kādu tik nepiemērotu darbam virtuvē Eriks vēl nebija redzējis.

Eriks savu vārdu Vendtam nenosauca, jo tas tieši netika prasīts, un Hakslijs viņa vārdu zināja, krogā bija dzirdējis. Pēc brīža Saulīte uz Erika pleca nošķaudījās.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 24.08.2022 10:30

"Un ja nav, tad būsi 'elfs'. Citu elfu mums te nav?" Vendta acis pievērsās Hakslijam. "Ja tas viss, tad es eju atpakaļ gulēt..."

"Nesanāks. Tomass piestātnē ņemas ar ratu organizēšanu ūdens mucām. Tā ka gaidi, kad sāks kraut iekšā."

"Paši iekrausiet. Vietas tur atzīmētas. Un tagad pazūdiet no šejienes."

Hakslijs neko nesakot arī pagriezās un izgāja ārā no ēdamtelpas.

"Tāds mums ir kuģa koks..." viņš nopūtās. "Kapteinim pagatavo lieliski, kā labākajās Viravas tavernās, bet komandai... Un pat pirkstiņa nepakustinās papildus virtuves darbiem... Laba ēšana mums sanāk tikai, kad keps piesēžas pie kopējā galda. Tad gan cenšas..."

Pie trapa gala blakus piestātnei stāvēja vīrs, kas vakar bija pasūtījis Erikam vakariņas. Hakslijs norādīja uz viņu. "Tas ir mūsu Tomass, navigators. Viņam pirmais brauciens ar mums, un, baidos, ka arī pēdējais, Vendta ēdienus puisis nepanes..."

Garām aizgāja sirms večuks, kam sekoja Skeles kalējs ar dzelzs stieņiem un instrumentu kasti.

"Tas lūk ir Vecais Pīts. Burājis uz 'Albēra' ilgāk par mums visiem, kapteini ieskaitot."

"Un tur guļ Pirāts. Pieskati savu rudo, lai nesāk dalīt teritoriju." tas bija domāts Erikam, norādot uz melnbaltu runci, kas gulēja uz saritinātām virvēm blakus mastam.

Izdzirdis pieminam sevi, runcis slinki pavēra vienu aci, novērtēja trijotni kā necienīgus izrādīt uzmanību un gulēja tālāk.

Tikmēr pie Tomasa pienāca jauns puisis ar garu paunu uz labā pleca. Ādas cepure galvā, nošūtas ādas veste mugurā, pie sāniem līkais jūrnieku kapājamais, un kaut ko pavaicāja, rādot uz kuģi.

Tomass pašķieba galvu, kaut ko atbildēja, un tad sāka enerģiski māt Hakslijam.

"Labi, īsumā tas arī viss, Vērsi jūs jau manījāt, viņš mums matrožiem tāds kā līderis, man jāiet glābt Tomasu no viņa pienākumiem, izskatās." Hakslijs atmāja pretī, sak tūlīt.

"Šobrīd varat būt brīvi, bet vakarā esiet atpakaļ uz klāja. Ja jautājumi, prasiet pēc manis vai Tomasa."

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 24.08.2022 11:48

Izrādās, ar to Vendtu nebija nemaz tik traki. Ja vien neskaita pilnīgi ožas trūkumu. Varbūt vēl kaut kās nav tā, bet kambīzē daejons vēl nebija ieskatījies. Pret to, ka viņu sauc par elfu, zaļacim iebildumu nebija. Pārāk laipni tas gan neskanēja, tas būtu kā cilvēku uzrunāt - 'cilvēk!', tomēr labāk nekā 'ei, tu!' vai 'smailausi!' vai vēl kā tā. Galu galā, elfu cilvēku pilsētās nemaz nebija tik daudz. Retums, tā teikt. labi, ka vēl nenāk aptaustīt tie, kas nekad nevienu nav redzējuši.

- Tu jau zini, ka es tā mazliet buros, - Daejons ieminējās, kad viņi bija atstājuši koka valstību. - Ēdamtelpā vismaz ēdienreizēs varu nodrošināt ventilāciju, lai pie tā ēdiena nav vēl arī smaka jāpacieš. Vai vēl ko spēšu, tad redzēs.

- Tad tās viņa kartes un instrumenti noliktavā bija? Pareizi? - zaļacis nopētīja pieminēto Tomasu. - Vai tad navigatoriem ar kravas iekraušanu jāņemas? Kur kravas pārzinis? Ostā pameta 'Albēru'?
Tas tiešām izbrīnīja, bet radīja domu iepazīties ar Tomasu. Tā teikt, ir jautājumi. Un iepazīšanās gatava.

Un kas tas tur par zēnu pie Tomasa? Arī kāds jauns matrozis. Nu, to tad redzēs. Būs mazliet jāaizkavējas, lai saprastu, kas un kā.

- Labi, Hakslij! Vakarā būsim te.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 24.08.2022 14:54

Kuģa runci, tātad, sauc Pirāts. Eriks jau bija izmetis no galvas visai nepatīkamo Vendtu, un tagad pievērsās sev saprotamam jautājumam - iepazīstināt abus runčus. - Šo te rudo, - puisis noglāstīja Saulītes muguru, - sauc par Saulīti. Un viņš vienmēr būs tur, kur esmu es. - Lai Hakslijs zina. - Es parūpēšos, lai viņš un Pirāts nesaplēšas.

Uzreiz gan šo darbu paveikt Erikam neiznāca, jo Hakslijs veda viņus abus ar Daejonu iepazīstināt ar Tomasu, un vēl vajadzēja ievērot Veco Pītu. Ar Tomasu, kas, izrādās, bija navigators (un Erika cieņa pret viņu krietni pieauga), puisis bija jau iepazinies vakar, bet to bruņoto jaunekli, kas šobrīd runājās ar Tomasu, Eriks nebija vēl redzējis.

Ja jau brīvi, tad brīvi, bet necik daudz jau to brīvību Erikam šobrīd nevajadzēja. Vai tad viņš dienas laikā gulēt ies? - Vakarā būsim tavā rīcībā, Hakslij. - Tagad bija jāpadomā, vai nebūtu lietderīgi nopirkt labu sieru un ilgi glabājamu maizi. "Sāļais vīrs" pats sieru netaisīja, un maizi arī cepa tikai savām vajadzībām, tātad tēvam palūgt nevarēs. Bet Eriks, protams, zināja, kur tādas lietas var nopirkt.

Pagaidām viņš gāja kopā ar Haksliju pie Tomasa, kur Tomasu pasveicināja. Tāpat arī bija interesanti, kas tas par neredzētu jaunekli.

Un, ja nu iznāk, visiem, kas tuvumā, pastāstīja, kur Skelē atrodami labākie veikaliņi, un ko labāk pirkt krogā.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 24.08.2022 15:11

"Pie smakas jau pierasts, bet ja varēsi izdzenāt, cepuri nost tavā priekšā."

"Nav jau mums te daudz komandas, katrs divus trīs amatus apvieno, un viens otru var aizstāt." Hakslijs pasmaidīja, atbildot Daejonam. "Keps Fenns, es pats kā pirmais palīgs kapteinim. Pīts mums ir novērotājs, pazīst visus ūdens škēršļus un vārnu ligzdā vairāk laika pavada kā uz klāja. Vendtu jau redzējāt, viņš ar te jau ir ilgi. Tomass mums pirmajā reisā , bet pirms tam ar kuģojis. Tad vēl mums ir desmit matroži un tad ir Vērsis, kas ir viens divu parastu matrožu vērts. Nu un jūs divi tagad kā papildus klāja komanda. Normāli maiņā pietiek ar četriem vīriem pie stūres un takelāžā."

"Hakslij, keps nav uz vietas, tā ka šis ar uz tavu atbildību būs." Tomass pamāja uz jaunpienācēju.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 24.08.2022 15:44

- Vismaz mēģināšu! - Daejons atsaucās. - Mans ožamais pie kā tāda pieradis noteikti nav.
Pirāti daudzi bija ar brutālu uzvedību un neceremonējās, ja kādu vajag sacaurumot, bet nekādi netīreļi nebija. Drīzāk jau šiem patika uzcirsties, lai savu bagātību izrādītu, un tur piederējās arī vismaz tīrs apģērbs.

- Tad skaidrs, - viņš pamāja. Navigatori prot visu pierakstīt, pie tam kārtīgi, un tas tik tiešām ir vērtīgi arī kravas pārzinim.
- Būs mums vēl viens biedrs klāja komandā? - Zaļacis minēja, Tomasa vārdus dzirdēdams, - Mēs varam viņam ierādīt to pašu kajīti, kur paši esam. Ja Tev jāiet, Hakslij, tad dodies.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 25.08.2022 14:34

Hakslijs atmeta ar roku. "Ejiet vien, puiši. Ja šis te jauniņais atnācis pieteikties, nāksies ar viņu pārrunāt visu, kā jums ar kapteini vakar bij jāpārrunā. Tā ka varat būt brīvi."

OOC. Feita de Feitana personiskas problēmas, tāpēc es ietupināšu personāžu kabīnē un pagaidām neko vairāk par viņu neuzzināsiet... Kad varēs pievienoties, pats autors apstāstīs kā izskatās un ko vēlas panākt...

Jūrnieki tikmēr Tomasa vadībā nodarbojās ar kravu iekraušanu. Tur nāca ķīpas ar jēlādām, visdažādāko izmēru kastes un mucas ar kaut ko īsti neskaidru, gan jau ka apkārtējo fermu pārdošanai savesto ražojumu, arī šis tas no kokmateriāliem. Bija vismaz viens furgons ar melni noputējušiem maisiem no piekalnēm, kur varēja būt dedzinātas kokogles, mucas ar darvu. Piestātnē uz savu kaŗtu gaidīja no zariem pīts būris ar pāris vistām.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 25.08.2022 16:10

Daejon, ejam nopirkt sieru un maizi. - Eriks ierosināja, pievēršoties tieši ceļabiedram. Ja kāds vēl ir ieinteresēts tādā pastaigā pa Skeli, var nākt līdzi. Ausis jau te nevienam nebija aizbāztas, gan jau saklausīja, ko Eriks par veikaliņiem nupat bija teicis.

Žāvējumi viņiem bija lādē, un... gan badā neviens te nenomirs. Ēdināšana tomēr bija līguma sastāvdaļa. Nav ko pārlieku raizēties.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 25.08.2022 16:44

Ja jau viņus tik laipni atlaida brīvsolī, tad jau būs jāiet. Daejons piekrītoši pamāja ar galvu un sekoja Erikam.
- Priekšlikums pieņemts, - viņš piekrita par siera un maizes iegādi. Tas vienmēr var noderēt.
- Un ja jau esam krastā, tad man derētu cimdi. Tev arī? Virvju vilkšana plaukstas nesaudzē. Kāds koka vai metāla kausiņš arī nebūtu lieks. Aiziesim, papētīsim, vai tirgoņi visas mantas jau uz kuģi nosūtījuši, vai arī kaut ko krastā pašiem ir atstājuši.
Tā staigājot, elfs cenšas papētīt, vai tagad tomēr nav ieraugāms kaut kas no tā, kas paša lādē uz pirātu kuģa palika. Visādi sīkumi, galvenokārt. Nez vai te apģērbu vētras gadījumam var nopirkt, nav jau nekāda lielā pilsēta, kur visādas mantas ir. Vecās darba drēbes ar visiem zābakiem viņam ir, to nevajag.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 26.08.2022 12:57

Maizi Erikam tikai bija jāatceras, kurās mājās to mēdza uzcept vairāk ar domu, ka retu reizi te kāds ieklīda, kas bija gatavs samaksāt par lieku klaipiņu ceļam. Un brīžos, kad ostā stāvēja kuģis, tādu gribētāju netrūka.

Siers arī nebija tālu jāmeklē, daudzu apkārtējo saimniecību īpāsneikiem bija radi pilsētā, kas pieskatīja iespēju notirgot par zināmu kapeiku arī teju jebko no lauku saimniecībām.

Ar cimdiem bija problemātiskāk, elfa slaidajiem pirkstiem īsti nederēja vairums vietējo darinājumu, bet atradās arī tas. Un vispārējo preču veikaliņā, pie kura aizmugurē redzēja vairākas tukšas kastes ar 'Albēra' atzīmēm uz sāniem, atradās arī alvas kausiņš.

Par pārtiku nācās atdot piecus sudrabus, par cimdiem divus, bet par kausiņu tirgotājs pieprasīja desmit sudraba monētas, tā tomēr esot ievesta prece.

Tad nu kad tādi sīkumi bija sagādāti, un abiem pilnas rokas, atlikās izdomāt, ko darīt tālāk.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 26.08.2022 13:34

Itin kā daudz lietu tika meklēts, daudzas pirktas, Daejons bija apmierināts, it īpaši par cimdiem, un kausiņš nebija slikts. Tam tūlīt pēc nopirkšanas tumšmatis apakšā elfu rakstā iegreba savu vārdu, jo redzēja jau, no kādas kastes to paņēma. Tas var nozīmēt, ka uz kuģa var pagadīties vēl tādi paši. Negribējās sajaukt.
Bet tas nesamais beigās nesanāca tāds, ka jāīrē rateļi, lai to visu aizvestu uz 'Albēru'.

Viņš vēlreiz paskatījās uz nesamajām mantām.
- Iesim uz 'Sāļo vīru' ēst pusdienas? Nez vai uz kuģa šodien kaut kas būs dabūjams, - elfu jauneklis ierosināja. - Es samaksāšu.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 26.08.2022 18:09

Eriks zināja, kur vajadzīgās lietas pirkt. Vietējais taču, un pats no "Sāļā vīra", tēva vai kāda cita vecāka ģimenes locekļa sūtīts, jozis nopirkt ko krogam vajadzīgu. Skaidrs, ka zināja! Tāpat viņš zināja, ka šoreiz nepērk krogam, tāpēc tēvam paredzētās atlaides uz viņu neattiecas, un samaksāja visiem paredzēto cenu. Ja nu kāds veikalnieks pabrīnījās, Eriks paskaidroja, ka dodas prom no Skeles un "Sāļajā vīrā" vairs nestrādās.

Necik apjomīgi tie pirkumi nesanāca, tāpēc Eriks, brītiņu padomājis, piekrita Daejona ierosinājumam doties paēst pusdienas. - Ejam. Man arī neizskatījās, ka Vendts šodien būtu noskaņots plīti kurt. - Citur, kā uz "Sāļo vīru", gan te nebija, kur iet.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 27.08.2022 10:50

Uzzinot jaunumus no Erika, paziņas visi kā viens vēlēja viņam to labāko pasaulē dodoties, lai veicas, lai atrod ko meklē un iekārtojas vismaz tikpat veiksmīgi vai vēl labāk, kā viņa tēvs Skelē savulaik iekārtojās un apprecējās.

Ratiņus nevajadzēja, bet nesamo bija tā pavairāk, rokas pilnas ar sainīšiem.

Māte bija priecīga redzot Eriku ienākam "Sāļajā Vīrā". Tēvs, iespējams, arī, bet ārēji to neizrādīja. Tikai pamāja, sveicienu atņemot. Un naudu pieņēma no Daejona.

Pusdienas sanāca tādas - sātīgas, bet neveiklas mazliet. Vienā brīdī krogā iebira arī jūrnieku pulciņš ar jau pazīstamo Vērsi priekšgalā, arī pasūtot sātīgu izēšanos, tā ka ja Eriks ar Daejonu nesteidzās, tad pabeigt pabeidza reizē ar jūrniekiem un varēja uz 'Albēru' nolikt mantas doties vienā kompānijā.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 27.08.2022 16:58

Nekā jauna, ko pastāstīt savējiem, Erikam nebija. To, ka "Albērs" dosies ceļā rīt agri no rīta, visi jau zināja, tā ka puisis tikai pateica, ka iekārtojies uz kuģa un viss ir kārtībā.

Krogā ienākušajiem matrožiem Eriks pamāja pretī sveicienu. Pusdienoja viņi ar Daejonu lēni un nesteidzīgi, un uz kuģi devās kopā ar pārējiem kuģaļaudīm. Vai vēl kāps no "Albēra" nost, Eriks nezināja. Varbūt nemaz vairs krastā neies, jo var jau kādi darbi gadīties vai rīkojumi. Saulīte (labi paēdis) arī ar Pirātu jāsapazīstina. Eriks atcerējās kādu kārumu kabatā ielikt, ko kuģa runcim piedāvāt, lai laipnāks.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 27.08.2022 17:18

Paēst te varēja labi, nekur viņiem jāskrien nebija, un elfu jauneklis bija ar mieru pagaidīt, līdz nākošie komandas biedri ir beiguši pusdienot, lai tad kopā ar viņiem ietu atpakaļ uz ostu.
Vispirms jānoliek mantas, un tad redzēs, ko tālāk. Viena lieta gan viņam iešāvās prātā, proti - viņiem ir viena lāde un viena atslēga. Atslēgas vajadzētu divas, bet vai Skelē bez tā kalēja, kas tur tagad uz kuģa darbojas, ir vēl kāds, kas var izkalt atslēgu? Varbūt jānoprasa tam pašam kalējam, ja vien tas nav darbu jau beidzis. Daejonam interesēja arī tuvumā apskatīt tos režģus, kas tur kaut kur top. To ar iemeslu - atslēga, varētu izdarīt pavisam viegli. Citreiz tāda ložņāšana varētu būt aizdomīga.

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 27.08.2022 23:44

"Ja gribi tikt līdz Viravai, tad tev labāk pasteigties - ostā ir viens tirgonis, bet kad būs nākamais? To tikai dievi zinās." Pateicies par padomu veikalniekiem, Talvariels pārlaida skatu ielai un ievēroja bariņu ar jūrniekiem iznākot no kroga. Nospriedis ka tie, droši vien, dodas uz kuģi, viņš nesteidzīgi devās pakaļ grupai - galu galā, kurš gan labāk zinās ceļu uz savu kuģi, ja ne tā apkalpe?

Iesūtīja: skatitajs_no_malas ; laiks: 27.08.2022 23:55

Pie ostas kāds tips gandrīz nemanāmi atdalās no sakrauto kastu grēdas un dodas pie "Albēra" jūrniekiem.
- Kurš jums te galvenais? es labprāt pieteiktos - jātiek prom no šejienes.... Protu ij kauties, ij ātri apgūstu dažādas prasmes - piemēram, - te seko pētošs skatiens, - apieties ar burām... Daudz neprasu, galvenais pārtika un ceļš prom no Skēlas... -

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 28.08.2022 00:08

"Vei, ku Tomass un Hakslijs, pei viena no viņiem arī ej," aizelsies jūrnieks norādīja uz trīs vīriem pie trapa. Divi bija tērpušies kā jūrnieki - platās biksēs, kreklos, trešajam līdzi bija pamatīgs mantu sainis, un tas izskatījās tāds pats ceļošanas gribētājs. Šobrīd tas sarunājaš ar blonmdīnu, kameŗ trešais kaut ko atzīmēja pierakstos.


Vērša vadībā aurodami greizu meldiņu par meičām ostā, jūrnieki, un Eriks ar Daejonui kopmpānijā, i nepamanīja, ka viņiem seko vēl kāds, līdz pretī nepatrāpījās Erikam labi zināmais Skeles pamatiemītnieks. Vecais Pjū, dzērājs, klaidonis un gadījuma darbu darītājs jau pēdējos gadus divdesmit vismaz. Skaidrā būdams, vīrs mēdza izgrebt no koka rotaļlietas un bērniem stāstīt šausmu stāstus - par krakeniem, kas ievelk dzelmē veselus kuģus, par nārām, kas liek jūrniekam lekt pār bortu okeāna vidū, par delfīniem, kas iznes krastā slīkstošos, ja vien tie bijuši labi ļaudis. Šobrīd večuks neizskatījās tāds, kurā kāds bērns būtu gatavs klausīties.


Pārgrieztām acīm, vicinādams nazi, tas meimuroja pa Skeles galveno ielu, kliegdams. "Tas nams, kas sašķelts, kritīs! Viņš nāk! Viņš nāk! Viņa dusmas kritīs... pār tiem, kas neprotas... Viņs redz! Viņa acis ir pār jums visiem!"

Jūrnieku vilktais meldinš aprāvās uz greizas nots.

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 28.08.2022 00:24

Talvariels nogrozīja galvu un nopūtās pie sevis - acīmredzot, cilvēkiem ir grūti - jau tā dzīve īsā, un vēl uz vecumu prāts pazūd...
Tā kā nelikās ka bļavējs būtu bīstams, ja nu vien pars sevi savainos, viņš novērtēja situāciju un mierīga gaitā devās kuģa trāpa virzienā - izskatījās, ka vel kāds ceļot gribētājs šobrīd apspriedās ar kādu no kuģa virsniekiem.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 28.08.2022 08:58

Nevarētu teikt, ka Pjū būtu tas, kuru Erikam patiktu sastapt brīžos, kad vecais ir atkal pārlējis jēgu. Parasti Eriks tad centās no dzērāja izvairīties. Šī reize atšķīrās ar to, ka rotaļlietu meistars vicināja nazi, un naži viņam bija asi.

Puisis pameta skatu apkārt un saprata, ka neviena vietējā tuvumā nav. Tie, kas ir, veco Pjū nepazīst. Eriks dziļi ievilka elpu un, uzmanoties, lai pa gaisu vicinātais nazis atrastos pēc iespējas tālāk, pietuvojās kliedzošajam Pjū. - Meistar Pjū, - Erika balss bija mierinoša un tāda kā saprotoša, lai gan puisim nebija nekādas nojautas, kas ir "viņš", par kuru runā Pjū. - Meistar Pjū, jā, tava taisnība, pār mums visiem, jā, un visiem, kas neprotas. Pastāsti man, izrunā, kas sakāms. Re, tepat piesēdīsim, re, plaukts, kur nazi nolikt. - Vecais gan jau nesajēdza, kur atrodas, un muca ielas malā bija labu labā vieta, tāpat kaste tai blakus. Erika nodoms bija nomierināt Pjū un tad aizvest veco uz viņa būceni.

OOC - Apzināta nomierināšana. Pjū gan nav dzīvnieks...

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 28.08.2022 09:13

Daejons apstājās reizē ar jūrniekiem. Viņš nepazina to, meimurojošo, bet lai saprastu, ka jēgā nav, tur daudz prāta nevajadzēja. Parasti tādi pabļaustījās, pabļaustījās, izvicinājās, un tad kā krita, tā gulēja, vismaz tā stāstīja elfu jaunekļa pieredze. Pirātu komandā parasti savējie uzreiz likās virsū, atņēma nazi, pieturēja, līdz sāka žēloties vai raudāt par slikto dzīvi, un tad stiepa uz guļvietu. Kā tagad?
Eriks acīmredzami šo pazina. Daejons daudz tuvāk negāja, bet pievienoja savu balsi tādā pašā mierinošā noskaņā ar tādu pašu aicinājumu izstāstīt, par ko tad meistars Pjū ir satraucies. Lai izliek sirdi. Dzērumā jau daudz gribas runāt.

Tagad atlika gaidīt un būt gatavībā rīkoties pie vajadzības.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 28.08.2022 09:45

OOC - nomierināšana izgāzās.

"Viņs jau ir klāt! Klāt!" Pjū, nazi vaļā nelaižot, ar brīvo roku mēģināja satvert Erika kreklu. Vismaz roka pārslīdēja pār puiša krūtīm, un tad varēja redzēt, ka tā ir seklām, vēl asiņojošām rētām klāta līdz pat elkonim.

"Viņš ir dusmīgs! Dusmīgs!" tagad večuks metās pie Vērša un paklupa, teju noveļoties zemē. Vērsis apjucis strauji pakāpās atpakaļ, skatoties apkārt, kā meklējot ko lai iesāk.

"Viņš redz! Visus!" nākamais, pie kā Pjū vērsās bija Daejons.

Večuks apstājās, ieaurojās kā aizkauts un pārplēsa kreklu. Izkāmējušās krūtis klāja senas rētas.

"Kas redz un neredz, kritīs!" Pjū sāka ar nazi kapāt sev krūtis un vēderu.


Talvariels neaizkavējās pie trača, bet gan devās uz piestātni, kur redzēja slejamies divus mastus. Turpat rosījās vēl pusducis jūrnieku, bet pie trapa tāvēja un rokām vicinājās četri, divi izskatījās pēc jūrniekiem, tik labāk ģerbušies, ne gluži krāvēja darbiem paredzētās drēbēs, otri divi pēc tādiem, kam ar vēlme ar kuģi tikt no šī miesta ārā un kaut kur citur nonākt.


"Nu, un kur jūs visi šorīt bijāt, kad kapteinis krogū gaidīja, kas pieteiksies līdz Viravai?" Hakslijs izsaucās, tas gan izklausījās tīri teatrāli. "Jūsu laime, ka Fenss novēlēja vismaz četrus salīgt papildus, citādi paliktu gribētāji."

"Stāstiet nu, ko protat. Vismaz izskatāties gana spēcīgi," blondīna skatiens vairāk aizkavējās pie puiša ar ieliekto zobenu pie sāniem, nekā pie slaidā un šķietami neapbruņotā bruneta. "Ja karotājs, vai uz jūras bijis, līdz Viravai samaksa simts sudrabi, ja ne, sešdesmit. Barošana pie kuģa kopgalda. Dzīvosiet visi vienā telpā, kas vēlēsies, vēl pāris tur var iekārt guļamtīklus, izsniegšu, kas ne, ir divas divstāvu guļvietas. Ja kāds negrib zem klāja, naktī var arī virs klāja iekārt tīklu, bet brīdinu, mēdz būt vēsāks. Kas nav ar kuģi agrāk braucis, atgādinu, kapteinis uz kuģa klāja pārāks par jūsu dieviem. Un attiecīgi pret viņu jāizturas. Vai, kā jūsu dievi, sodīs bez žēlastības."

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 28.08.2022 10:21

Talvariels pienāca tuvāk trapam, gaidot ko teiks tie, kuri jau runāja ar vienu no virsniekiem. Jaukties pa vidu nebūtu pieklājīgi, tikmēr viņš pārlaida skatu kuģim. Mastu augstums viņu nebiedeja, taisni otrādi- būs interesanti uzzināt, ar ko atšķiras rāpšanās mastā, kad kuģi šūpo viļņi, no kāpšanas lielajos kokos, kad tos purina vēji... gulamtīkls uz klāja arī izklausījās interesanti, nebūs jau pirmā reize zem klajas debess.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 28.08.2022 10:30

Eriks bija neatlaidīgs. - Meistar Pjū, meistar Pjū, jā, ir klāt, lai ir dusmīgs, lai redz visus, tas viņš, ne tu! - Viņš turpināja mierināt satrakojušos Pjū. Puisim kaut kā likās, ka tas nebūs vienkārši dzērums. Tās saskrāpētās rokas... kāds indīgs dzīvnieks? Bet kas tā skrāpējas? Dzīvnieki parasti kož.

Nazi atņemiet. - No Erika lūpām Daejons un arī Vērsis (ja palūkojās Erikam sejā) varēja nolasīt vēstījumu, jo skaļi viņš to neteica. Turpināja mierinoši runāt ar Pjū, novēršot večuka uzmanību.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 28.08.2022 10:41

Daejonam nepatiktu gandrīz vai pirmajā dienā šķirties no sava labākā apģērba, un viņš vairījās, lai viņu nesaķertu, vai netrāpītu nazis.

Jocīgajam noraujot sev kreklu, atklājās rokas un senas rētas. Par tām senajām rētām - kas to lai zina, bet tie seklie griezumi līdz elkonim? Kāds indīgs krūms ar ērkšķiem? Kāds dzīvnieks? Tas Pjū nav piedzēries! Tikai kas viņam kaiš? Noburts būtu?

- Puiši! Reizē! - Šis bija veltījums Vērsim un matrožiem. Gan jau sapratīs. Gadījums gan nav no parastajiem, bet rīcība tāda pati.
Elfu jauneklis izmantoja visu savu veiklību, lai tiktu nemanīts klāt un vismaz stingri satvertu roku ar nazi. Viņš zināja, ka nav spēcīgs, bet, ja, izmantojot pārsteiguma momentu, izdotos aizlauzt to roku aiz muguras un vēl pārējie palīdzētu, varētu vismaz tikt no tā naža vaļā, un tad redz, ko tālāk. Varbūt pat izdodas tās rētas sadziedēt? Jāmēģina būs, ja viss sanāks.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 28.08.2022 11:39

Erika runāša panāca gaidīto, večuka skatiens koncentrējās uz viņu, roka ar nazi apstājās griezuma laikā.

"Tu... tu..." viņš sastomījās... "Tas tevis..."

Nākamajā brīdī, izmantojuši Pjū novērsto uzmanību, Daejons, Vērsis un vēl divi matroži pieklupa viņam klāt. Daejons satvēra roku ar nazi, noturot mierā, Versis zibenīgi izgrieza nazi no delnas un aizsvieda sāņus, pie tuvākās mājas koka sienas zemē. Pa visiem večuks bija satverts, un tikai izmisīgi ķērca.

"Viņam vajag... Tas nebūs... Nevajag! Laidiet! Āāāā!!!" viņš vārgi raustījās sagrābušo vīru tvērienā.

"Tas ko, regulāri tā viņam uznāk, kad pārlok mēru?" Vērsis paskatījās uz Eriku, kā jau vietējo, kam labāk zināms. "Kur tagad lai noliek? Palaidīsim vaļā, atkal sāks to pašu, paklau kā vervelē."

Tik tiešām, no večuka mutes atkārtojoties skanēja to pašu dažu vārdu savirknējums - par kaut kādu 'viņu', par to ka tas redz, ka nāk, ka ir klāt, ka ir dusmīgs.

Rētas klāja viņa krūtis un rokas kā biezs tīkls, gan vecas, kur tikai baltāki dzīslojumi liecināja par dziļiem šņāpieniem, gan pavisam svaigas.


Vīrs ar līko zobenu stādījās priekšā kā /xxx/ , viens no vietējās sardzes mācekļiem, kas izlēmis labāk meklēt laimi kādā lielākā pilsētā ar iespējām būt kas vairāk kā sargs ciematiņā uz pusi dienas un namdaris otru pusi dienas, neesot īsti ne viens ne otrs. Esot apguvis kaušanos, un ieročus nēsājot ne skata pēc.

Iesūtīja: skatitajs_no_malas ; laiks: 28.08.2022 11:46

Džimijs enerģiski pamāja un pirms vēl runātājs bija beidzis jau steidzās pie Hakslija.
-Sveiki, labdien! Tikko padzirdēju, ka jums vajag izveicīgus puišus, kas ij kauties ij māk, ij lietas darīt. Jūrā mans nav bijis, es pa krastu. Bet kauties māku, kādu bultu palaist ar- gan ne tik lab kā elf- skatiens abiem elfiem, no kuriem viens kaut ko runāja ar dzērāju uz ielas un otrs šķitās esam gatavs pievienoties komandai.
Priecīgs par Hakslija atbildi, uzreiz piekrīt mzākajai summai un vai lidot uzlido uz klāja, kur uzreiz piesakās padarboties tālākajā mala- īpaši labi, ja kaut kur lejā vai vismaz aiz ķīpām un kastēm.

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 28.08.2022 12:03

Talvariels tik nogrozīja galvu, vērojot jaunekļa steidzigo sarunu ar virsnieku un gandrīz vai skrējienu uz klāja. Dīvainas tās cilvēku parašas..

Sagaidījis savu kārtu, viņš nesteidzīgi piegāja tuvāk un skaidri saprotamā kopējā valodā, taču ar diezgan jūtamu elfu akcentu stādījās prieksā:
Esmu Talvariels, un vēlos nokļūt līdz Viravai. Varu piedāvāt savu cīnas prasmi, ja kugim kads uzbruks (elfa rokā noglastīja zobena rokturi) kā arī varu piedalīties sardzēs, verojot vai netuvojas kāds naidnieks. (Viņš zīmīgi paskatījās uz novērošanas kurvi mastā galā)

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 28.08.2022 12:09

Esmu redzējis dzērušu, bet nekad ar nazi. - Eriks atbildēja Vērsim. - Kur likt... nezinu. Pjū dzīvo viens pats, nav, kas viņu varētu pieskatīt. Kamēr norimst, varbūt pie sargiem aizvest?

Puisis atkal pievērsās nu jau šņukstošajam Pjū, - Meistar Pjū, kas ir tas "viņš"? Tas nazis? - Eriks atkal runāja mierinoši un mēģināja arī aizdziedēt nupat sagrieztās švīkas. Jo tagad, tuvāk apskatot, likās, ka visas rētas ir naža, nevis dzīvnieka nagu pēdas.

Eriku tā kā bija satraukuši Pjū vārdi "tu... tu... tas tevis...". Ko Eriks tādu būtu izdarījis? Tāpēc vēlme saprast, kas ir tas nemitīgi pieminētais "viņš", bija liela.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 28.08.2022 12:29

"Ei, kur ta tik steidzīgs, ko? Vārdu vismaz pasaki, vējriteni!" Tomass iesaucās, pamanījis jaunekli jau uz klāja. Hakslijs pamāja ar roku lai otrais puisis ar kāpj augšā, un tad pievērsās Talvarielam.

"Nu, kā jau varbūt dzirdēji - uz Viravu ejam, un mums vajag uz klāja dažu lieku vīru, tepat netālu vazājas viens cits kuģis ar, kā šķiet, stipri aizdomīgiem nodomiem, tā ka lieks zobens un lieks loks mastā tik par labu nāks. Keps cer, ka redzot ka mums prāva komanda, viņi vispār neriskēs uzprasīties," blondais vīrs, ko sauca par Haksliju, atņēma elfa sveicienu. "Tā ka ja samaksa der, un ja esi gatavs tam, ka būs jāklausa ko liek kapteinis, pretī nerunājot, tad laipni lūgts uz 'Albēra'."


Pēc Erika pieskāriena, svaigās rētas aizvilkās itkā nebūtu bijušas.

OOC. šodien tad Erikam iztērēts viss maģijas krājums.

"Nu, ietupināt būrī vai vismaz pagrabā, kamēr dullums iziet, īstā lieta." Vērsis novilka. "Rādi ka ceļu puis."

Īsti neko citu no večuka Erikam un Daejonam izdibināt neizdevās.

Tā izmetuši līkumu, nodevuši vārgi protestējošo Pjū Raijem, kas nokomandēja ievietot viņu pagrabā, kur, izrādās, jau saldi gulēja arī Vincenzs, beidzot visi varēja doties uz 'Albēru', pa ceļam apspriežot idejas, kas gan veco Pjū tā būtu satracinājis. Jūrnieku domas dalījās, Vērsis uzstāja, ka gan jau vecais būs ierāvis kaut ko īsteni draņķīgu, kādu sēņu uzlējumu vai ko tādu, ar ko nabagākie mēģināja īsto alkoholu aizstāt, un tad nu sagājis sviestā. Citi domāja, ka tādam kaulu kambarim pietiktu, ja vienkārši pavairāk salietu tukšā vēderā.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 28.08.2022 12:36

Daejons turēja Pjū, cenšoties tam nenodarīt pāri. Jau tā savainots, un tas nekas, ka, iespējams, paša darīts.
Nazis? Acis pašas pievērsās nazim.
Novērtējis, ka matroži, kuriem spēka ir vairāk nekā viņam, vīrieti noturēs droši, elfu jauneklis pievērsās nazim. Tas nav apburts?

Citi tur kaut ko sarosījās uz iešanu, bet Daejons nesekoja. Viņam interesēja nazis.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 28.08.2022 12:47

Nazis bija novēlies zemē, kur Vērsis bija to aizmetis, un Daejonam pacelt to nebija nekādu problēmu. Koncentrējoties, nekādu maģisku izstarojumu nejuta.

Aplūkojot tuvāk, nazis izskatījās vecs, koka spals nobrūnējis, asmens pamatīgi iztrīts, tā ka sāka palikt pavisam plāns. Tuvāk pie neasās malas tikko varēja saskatīt padzisušus burtus: 'D.t.k. 'J.J.''

Iesūtīja: skatitajs_no_malas ; laiks: 28.08.2022 12:48

-Džimijs jūsu rīciba...- pār plecu uzsauca pusisi, manīdamies pieķert vienai ķīpai, kas tika pārvietota pa klāju, lai izlīdzinātu svaru. Nez kāpēc noliekšanās pēc nesamā bija mazliet dziļāka nekā pienāktos. Džimijs gan atviegloti uzelpoja, redzot lejā traci ar sadzērušos veci un viņa nazi. Uzmanība bija pievērsta tam- lai tad nu viņam labs jandāļiņs!

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 28.08.2022 12:48

Noklausījies Hakslija teikto, elfs piekrītoši pamāja: Lai Korelons mans liecinieks, nekad neesmu lauzis doto vārdu, un arī tagad to netaisīs darīt, un, kamēr no manis neprasa ko pretēju dievu un ļaužu likumiem, esmu gatavs pildīt pavēles. Es labprāt gulēšu uz klāja, ja vien nesāksies vētra.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 28.08.2022 13:10

Ticis skaidrībā ar nazi un tā arī nesapratis, ko nozīmē burti, bet tos iegaumējis, Daejons joza pakaļ pārējam bariņam pie sargiem. Elfam pašam nazi nevajadzēja, bet večukam gan jau vajadzēs, kad būs attapies. Jāatdod.
Vai nu panāk vai nepanāk, bet nazi atdod un pēc tam soļo uz piestātni.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 28.08.2022 13:19

Eriks, aizņemts ar ceļa rādīšanu, nemaz nebija ievērojis, ka Daejons uzreiz neseko visam matrožu baram pie sargiem. Bet, tā kā pilsētiņa ir tik maza, un viss ir tik tuvu, beigu beigās visi kopā devās uz kuģi.

Vai Pjū bija kādu negantu sēņu savārījumu sadzēries, vai vēl kas tur bija, Erikam noskaidrot neizdevās. Tāpat palika nenoskaidrots, kas tas par mistisko "viņu", kas esot klāt un vēl dusmīgs. Tādas mīklas Eriks neprata minēt.

Nu beidzot bija jānoliek mantas lādē un jāsāk dzīvot uz kuģa. Gan jau arī kāds darāms darbs atradīsies. Ā, un jā, runči. Vismaz kabatā ieliktie gardumi Pirātam jāiedod.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 28.08.2022 15:23

"Lieliski. Keps gan vēl visu apstiprinās un avansu izmaksās, kad atgriezīsies, līdz tam es parādīšu svarīgāko." Hakslijs paaicināja līdzi arī Džimiju un /xxx/ , aizveda nolikt mantas kajītē, parādīja, kur ir ēdamtelpas ( Vendts ārā šoreiz neiznāca), un tad pieteica, ka līdz vakaram ir brīvi pavadīt laiku kā vēlas.

Kad Vērsis un viņa pulciņš nomainīja Tomasu un viņējos, atskanēja ne viens vien 'laipns' vārds par pārāk ieilgušo kavēšanos atgriezties. Tad otrā maiņa aizsteidzās uz 'Sāļo Vīru' pusdienot, bet Vērsis un viņa kompānija turpināja Tomasa vadībā iekārtot tilpnēs kravu.

Tikmēr Eriks un Daejons varēja iepazīties ar trim jaunajiem ceļabiedriem. Nu, vismaz Daejons, Erikam nācās pievērsties steidzīgākai problēmai, jo 'Pirāts' visnotaļ bija sācis interesēties par sveša kaķa klātbūtni viņa teritorijā. Kārumus apošņāja un apēda, bet ar baltu aci uz Saulīti skatīties nebeidza vis.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 28.08.2022 16:09

Skat! Būs ne tikai viens ceļabiedrs, Daejons nodomāja, kad izrādījās, ka viņiem pirmīt ierādītajā kajītē ir iemitināti vēl trīs jaunie. Un viens no tiem bija elfs! Neparasti.

Daejons vispirms uz lādes nolika savus pirkumus, tad pēc elfu paražas paklanījās Talvarielam, pārējiem draudzīgi pamāja, un stādījās priekšā, - Esmu Daejons, - un uzreiz nedaudz piemetināja par prasmēm, - Nedaudz pieprotu maģiju, kuģoju gadus desmit. - Pat ieročiem neko neteica, bet katrs varēja redzēt viņam pie sāniem rapieri un tālāk pie sienas aiz guļamtīkla piekārtu īso loku un bultu maku. - Iespējams, līdz Viravai būsim vienā komandā.
Zaļās acis nolūkoja še esošos. Kas viņi ir? Ko prot?

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 28.08.2022 16:23

Talvariels ar smaidu paklanījās Daejonam:
Esii sveicināts! Es esmu Talvariels no Aranohtaru dzimtas. Ceļoju, lai papildinātu savas cīņas un maģijas prasmes, taču uz jūras lielas pieredzes nav - tādēļ ceru ko jaunu iemācīties. (ooc:Daejons var manīt ka Talvariela runas maniere un izturēšanās ir nedaudz arhaiski, acīmredzot, nāk no kāda rajona kas tālāk no "the bright center of civilization" un tālab pieturas pie senākām tradīcijām. Viņu sveicina elfu valodā). Līdzās jūrnieku lādēm ir manāma viņa mugursoma pie kuras piestiprināts koka treniņzobens, līdzās bultu maks ar aizšņorētu galu un garais loks (šobrīd neuzvilkts, pārvalkā). Pie jostas garais zobens un duncis - redzami elfu stila, mugurā ādas bruņas, kas vietām nostiprinātas ar metāla plāksnēm (studded leather) un vienkāršas, bet kvalitatīivas ceļojuma drēbes un pusgari ādas zābaki. Vēl pie jostas vairākas somiņas, viena, pēc visa spriežot, paredzēta grāmatas pasargāšanai no kaitīgiem laikapstākļiem.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 28.08.2022 17:07

Eriks visus saiņus atstāja Daejonam, jo tas devās uz kajīti, bet pats pievērsās runču problēmai. Ļoti lielam tracim nevajadzētu izcelties, jo te nebija kaķeņu, bet jebkurš sevi cienošs peļu mednieks ievēro teritoriju. Tāpēc Eriks tikai nolika Pirātam cienastu, bet Saulīti no sava pleca zemē nelaida vis. Lai gan šis dīdījās. Doma bija gluži vienkārša - Pirāts redz Saulīti un reizē dabū garšīgas lietas. Lai ne uzreiz būs miers un draudzība, tad vismaz nogaidošs pamiers.

Un neko tālāk Eriks nedarīja. Piecēlās kājās, jo bija, gardumus piedāvājot, notupies, pastāvēja turpat, kamēr Pirāts pieņēma cienastu, un devās prom no klāja uz kajīti. Kā likās, turp bija devušies vēl daži neredzēti ļaudis. Jāiepazīstas.

Tur bija gan - elfs, vīrietis ar līku zobenu (kurš bija runājies ar Tomasu) un jauns puisis, kā likās, Erika vecuma. Eriks ļāva Saulītei nolēkt uz lādes un tad pašam izlemt, kuram no klātesošajiem pirmajam kājas apošņāt. Brīdī, kad neviens nerunāja (jo iejaukties sarunās neklājas), Eriks nosauca savu vārdu, - Eriks. - Vai vēl ko tagad teikt? - Runci sauc Saulīte.

Talvariela vārdu Eriks nedzirdēja, jo ienāca kajītē vēlāk. Redzēja tikai, ka abi elfi sarunājas.

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 28.08.2022 17:27

Talvariels
pieklājīgi atbildēja elfs un uzsmaidīja kaķim.
Šķiet ka šajā braucienā mums nebūs jāsatraucās par pelēm - uz klāja manīju vēl vienu mednieku.
Elfa vērīgais skatiens pārslīdēja puisim - nekas ļoti uzkrītošs, kas liecinātu par nodarbošanos nav manāms, ieroči arī nav, tērpies vairāk kā pilsētnieks, nevis jūrnieks ... tātad, droši vien, vēl kāds, kuram nepieciešams tikt uz lielāku pilsētu. Izskatās jauns, iespējams ka vēlas iepazīt pasauli, pirms izlaist saknes kādā vietā.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 28.08.2022 19:33

Melnbalto sauc Pirāts, tas ir "Albēra" kaķis. - Erikam nebija nekas pretī pastāstīt. - Un, jā... ja neesat vēl pusdienas ēduši, iesaku doties uz "Sāļo vīru". Tāpat der nopirkt ko ēdamu ceļam. Kuģa pavārs te tāds dīvains, vai visu varēs ēst, ko viņš pagatavos, grūti paredzēt. - Vai ceļabiedriem ir nauda, to, protams, Eriks nezināja, bet domāja, ka vajag pabrīdināt.

Var jau būt, ka puisis tagad izklausījās pārāk norūpējies par ēšanu, bet, visu mūžu krogā pavadījis, Eriks zināja, kāds ir labs un kāds ir slikts ēdiens. Mācoties pavāru gudrības, viņš ne reizi vien bija dabūjis sukas par sabojātu pārtiku, pat, ja ne gluži oglē sadedzinātu.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 28.08.2022 19:48

Elfu valoda! Tik ļoti sen nedzirdēta, ka šķita mūzika ausij. Daejons saprata arī, ka pats nav pārlieku smalki izrunājies - tā iet, kad tos desmit kuģojamos gadus pavadi uz pirātu kuģa, var teikt, ieslodzījumā. Cilvēkiem ir tāds teiciens - 'mucā audzis, pa spundi barots', un Daejons nupat sajutās mazliet kā tāds.

- Sveiciens Aranohtaru dzimtai no Arrnezaru dzimtas, - viņš elfu valodā atsaucās Talvarielam, pieliekot labo plaukstu pie sirds. - Mans nodoms ir tāds pats - iepazīt pasauli, iepazīt maģiju. Neesmu nolēmis palikt uz kuģiem.
Un sameklēt vecākus, brāļus un māsas, viņš domās piemetināja. Kurš gan zina, kur tie tagad mīt?

- Jā, par pusdienām varu piekrist, - viņš turpināja kopmēlē. - Koks te ir tāds savāds. Jau prātoju, kā tur varētu līdzēt.
Izteicis piekrišanu Erika teiktajam, Daejons sāka krāmēt iegādāto lādē. Projām iet, lai sameklētu kalēju, vēl nē. Gribējās zināt, kas ir pārējie še iemitinātie. Vismaz kā sauc.

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 28.08.2022 20:47

Paldies par padomu! Tiešām, droši vien ka ir vērts sagādāt ceļam ko tīkamu. "Sāļais vīrs", saki? Tas ir tas krogs, no kura jūrnieki nāca uz kuģi, pareizi?
Talvariels nebija iedomājies par iespēju sagādāt ceļam ko sevišķu - protams, līdzi, kā jau ierasts, bija trīsreiz cepta ceļa maize, garšvielās kūpināta un kaltēta gaļa, kā arī rieksti, taču šos krājumus labāk pietaupīt - viegli, barojoši un daudz vietas neaizņem, tie lieti noderēs, ja būs jāiet kur kājām. Ja jau vietējais brīdinna par kuģa pavāru, tad labāk sagtatavoties kārtīgi. Elfs domās pārskaitīja savus līdzekļus - nauda, protams, bija, taču lieki tērēties arī nebūs prātīgi, bet kautko, ar ko uzlabot kuģa ēdienu noteikti var atļauties, lai gan labu vīnu baudīt nezin kad vēl sanāks. Protams, vienmēr var izlīdzēties, uzlabojot garšu ar maģijas palīdzīibu, taču vēderu tā neapmānīsi - lai ciik reižu piešķirsi svaigi ceptas maizes garšu ierūgušai putrai, rezultāti no tā nemainīsies...

Iesūtīja: skatitajs_no_malas ; laiks: 28.08.2022 20:49

Jaunais puisis, kas bija tik steidzīgi uzjozis uz klāja un tik aktīvi meties palīdzēt kravas pārvietošanā, uz brīdi ielūkojās pie pārējiem. Īss skatiens diezgan nevērīgi pārslīdēja abiem elfiem un krietni ilgāka aizkavējās pie Erika.
- Mans sauc Džims Koblers- sav'jiem Džimijs, - viņš pavēza roku pārējo virzienā. Izskatījās sveši, nevienam nekādu Džimijprāt svarīgu atšķirības zīmi nemanīja. - Es no jūr maz ko jēdz, tā, ka ja kāds zin kā labāk gulēt- es uzklaus padoms.- vēlreiz sveicienā pavēzta roka. Puisis bija ģērbies vienkārš kreklā un biksēs, līdzi neliela nastiņa. Aiz jostas rēgojās divi naži- katrs savā pusē- rūpīgi pietīti. Izskatījās, ka tie arī ir viņa lielākās pasaulīgās vērtības.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 28.08.2022 21:03

Kajītē ir tikai viena lāde, lai arī vietas tām būtu vairākas. Ir redzams, ka Eriks un Daejons krāmē mantas lādē kopīgi.

Puisis ar zobenu izskatās izlēmis laikam palikt vienā no divstāvīgajām gultām, un iekāris liekās mantas gultas galā.

Talvariels, ja nebija pašam, tad tika pie guļamtīkla no 'Albēra' krājumiem.

Džeimijam bija izvēle - te vēl bija vietas kur iekārt guļamtīklu kā Daejons un Eriks, vai uz klāja kā Talvariels , vai arī otrā divstāvu gultā iekārtoties. Lāde gan bija viena vienīga, lai arī vietas, kur nolikt tās, vēl bija brīvas. Un vēl kajītes labu tiesu aizņēma kastes un kokmateriālu krājums.

Laiks sekot Erika padomam, aiziet līdz krogam un vēl ko nopirkt ēdamu līdzi bija pieejams.


Tikmēr otrpus durvīm notika skaļāka saruna.

"Nu, ja saki, ka vecāku tev nav, un ka ar kapteini esi sarunājis, kas gan es kā tikai pirmais palīgs būtu ja neļautu tev te palikt," dzirdēja runājam Hakslija balsi. "Bet kā kuģapuikam tev pienākumi arī būs, tā ka kad iemācīsies ierāpties un izrāpties no guļamtīklā, un satīt to dienai, jā, tieši tā, tad te būs spainis un lupatas, un sāc ka berzt kopkajīti. Un, ja tas būdīgais vīrs tur ko sāk runāt, sūti, lai nāk ar mani, Haksliju izrunāties."

Iesūtīja: skatitajs_no_malas ; laiks: 28.08.2022 21:10

Džimijs noskatās, ko dara citi un ar palūdz guļamtīklu no kuģa krājumiem, ja vēl pieejams. Uz krogu viņš iet atsakās, iebilstot, ka ir noguris, bet iedod dažas sudraba monētas, palūdzot atnest kaut ko vakariņām- kādu svaigu maizes gabalu un sieru- nu kaut ko, ko var pārnest ietītu , bez traukiem. Klusi dungodams populāru zemnieku dziesmiņu, viņš sāk iekārtoties tālākajā stūrī (ja dabon guļamtīklu- kar to, ja ne- ierīkojas kojā). Savu sainīti rūpīgi noglabā, lai nav citiem pa acīm un kājām.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 28.08.2022 21:12

Jā, pa ielu tieši prom no ostas. - Tā bija atbilde Talvarielam. Bez šī taisnā ceļa Skelē bija vēl tikai mazākas šķērsieliņas. Un, protams, lielāki ir ceļi projām no pilsētiņas, pa kuriem viņi nav tagad nodomājuši iet.

Sveiks, Džimij. - Eriks neko sevišķi svešā puiša izskatu neievēroja un necentās novērtēt. Pamanīja tikai to, ka tas runā tā savādi.

OOC - Džimij, lūdzu, tiešo runu liec boldā. Šādi ir grūti saprast.

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 28.08.2022 21:21

Talvariels pieklājīgi pielieca galvu uz Džimija pusi, pie sevis nodomājot ka nez kādēļ gan vienkāršam pilsētniekam būtu vajadzīgi divi naži pie jostas - lai gan, varbūt ka puisis ar tiem uzstājas, demonstrējot veiklu mešanu vai žonglēšanu? Tādus viņam bija sanācis redzēt, dažkārt varēja tikai pabrīnīties, ko visu prasmīgs žonglieris spēj paveikt ar pavisam vienkāršām lietām.
Vēlreiz pateicies Erikam par padomu, viņš devās uz klāja - nebija vērts lieki tērēt laiku, un, nebūs nekāds pārsteigums, ja atradīsies arī citi gribētāji papildināt krājumus, un gan jau ka labākajām lietām krājumi nav bezgalīgi, pat krogā. Izskatījās ka Eriks pats un Daejons ir jau sagādājuši sev visu nepieciešamo, bet par pārējiem neko nevar zināt.
(Ja neviens neuzsāk sarunu ar Talvarielu, tad viņš dodas uz "Sāļo vīru").

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 28.08.2022 21:40

Hakslijs izsniedza pa guļamtīklam Talvarielam un Džimijam. Pēdejais puisis izvēlējās gultu.

Talvariels izejot redzeja netālu no viņu kabīnes iekārtu vēl vienu guļamtīklu. komandas tilpnē vairums gultu bija aizņemtas. Pati komanda cītīgi nodarbojās ar iekraušanu. Tālākajā galā kalējs nez kāpēc pielāgoja dzelzs stieņu restes vienam būcenim.

Uz klāja jauns puika stiepa ūdens spaini, un, pamanijis elfu, ieplēta acis.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 28.08.2022 21:50

Sakārtojis visu, ko gribēja, lādē, Daejons gāja meklēt kalēju. Viņš, protams, saprata, ka traucēs darbā, bet tas galīgi netraucēja viņam pašam darīt to, ko nodomājis.
- Sveicināts, meistar! - elfs piesējās amatniekam, kurš tur pielāgoja stieņus vienām durvīm. Vismaz to, kurš būcenis tas ir, Daejons jau bija noskaidrojis. He! Tas sanāk blakus noliktavai! Tomasa apmešanās vietai.
- Vai jūs ar atslēgu izgatavošanu arī nodarbojaties?
Jānoprasa uzreiz. Ja nu nē, tad vēl var paspēt krastā kādu meistaru sameklēt. Tikmēr tumšmatis neuzkrītoši nopētīja, kas tad ir ar tam durvīm un stieņiem.

Iesūtīja: skatitajs_no_malas ; laiks: 28.08.2022 21:52

Džimijs ar pateicību pieņem tīklu un iekārto sev vietu. Tad palūkojas laukā un redzot, ka gaiss tīrs izlien uz klāja.
-Kas t' tāds?- jautājums puišelim- ūdens stiepējam (iepriekš gan šo rūpīgi nopētot- vai nav paziņa).

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 28.08.2022 22:34

Saņēmis guļamtīklu, Talvariels pateicās Hakslijam un noskatīja piemērotu vietu iekāršanai - secinot ka nebūs vienīgais, kurš dod priekšroku gulēšanai svaigā gaisā. Galu galā, ka sāksies nelāgs laiks, viienmēr var pārvākties uz iekštelpām.
Tālāk viņš devās uz krogu, jau iepriekš prātā pārcilājot nepieciešamās lietas - kārtīgi nogatavināts siers, glabājas ilgi, pat mitrā laikā, un kūpināta gaļa arīdzen. Ja paveiksies, pat maize izturēs paredzamo laiku līdz lielākai pilsētai, lur vai nu varēs meklēt interesantu nodarbi krastā, vai sagādāt jaunus krājumus, ja būs iemesls paliikt uz kuģa.
Radās iespaids, ka teju vai visa pilsētiņa savākusies ap kuģi - kurš veda preces iekraušanai, kurš krājumus kuģiniekiem citi vienkārši pavadīija laiku grozoties gar piestātni, radot sev kādu pārmaiņu ikdienā... toties tālāk no ostas uz ielām praktiski nemanīja nevienu gājēju un elfs drīz vien nonāca līdz krogam un atvēra durvis, ar skatienu meklējot saimnieku.

Iesūtīja: skatitajs_no_malas ; laiks: 28.08.2022 23:48

(OOC- Naudu Džimijs visdrīzāk iedeva Erikam- elfi viņam pārāk sveši.)
Sasveicinājies ar jaunpienācēju puišeli, Džimijs atkal piesakās palīdzēt mantu savietošanas darbos, priekšroku dodot, ja jāstrādā lejā

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 29.08.2022 11:05

OOC - liekas, ka tikai Talvariels devās uz krogu iepirkties...


Meistars izmantoja Daejona uzrašanos lai atvilktu elpu. "Sveiciens sveicinātājam, lai tev ar laba diena." viņš nokrekškējās un novērtēja elfu. "Atslēgas, saki? Nu, šeit uz vietas nesanāks, bet tā kāpēc lai nevarētu. Tev tik laikam ar dikti steidzīgi vajaga, ne? Ja tik slēdzene ir, tad nez vai pagūsim..."


Puišelis, noskatījies aizejošajam Talvarielam nopaķaļ, tikko paguva aizvērt muti, kad uzradās Džimijs. "Derts!" viņš steigšus iesaucās, izdzirdis jautājumu, un tad aprāvās. "Ē! Es ar pašu kapteini jau sarunāju, ka mani paņems mācīties! Viss kārtībā! Es te... mazgāt.. lika... "


Džimiju novērtēja aizdomīgi, bet nest kastes pielika. Sākumā tā mazāk, bet pakāpeniski radās iespaids, ka kastes paliek arvien smagākas. Toties radās izdevība nokāpt arī tilpnē, kur Hakslijs nebija izvadājis. Tur bija daudz kas sakrauts, oda pēc jēlādām, koka, oglēm, piķa un darvas. Vietām redzēja arī rūpīgāk iepakotas kastes, kur caur spraugām spiedās ārā salmi, rūpīgi ievaskotas muciņas, un pat pamatīgu aizzīmogotu lādi uz paaugstinājuma auzmugures pusē. Izsklatījās, ka drīz te vairāk pat neko ienest nevarēs, viss bija pārpildīts ar kravu.


Talvariels krogā pamanīja jūrnieku pulciņu pie lielā galda, vēl tur bija bariņš vietējo, kas iedzēra pa alus kausam un apsprieda, ka lai arī ar kavēšanos., bet ar 'Albēru' vienmēr labs darījums sanāk. Aiz letes grozījās krodzinieks. Pamanījis ienācēju, viņš uzplauka smaidā. "Kā varu pakalpot, elfa kungs?"

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 29.08.2022 11:26

Laba diena, cienītais. atbildēja Talvariels, Es vēlētos kārtīgas pusdienas, ar labu vīnu, un krājumus ceļam - uz Albēra man ieteica vērsties pie jums.
Elfa vērīgajam skatienam nepaslīdēja garām tas, ka krogā zālē valda laba kārtība un tīrība, kas nudien nebija garantēta lieta, vismaz cilvēku zemēs ne. Arī no virtuves puses plūstošās smaržas bija tīkamas, un šķita, ka šeit ēdienu varēs arī izbaudīt, ne tikai izmantot kā nepieciešamo uzturu...

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 29.08.2022 11:58

"Pusdienas elfa kungam protams, tikai pats labākais," saimnieks sarosījās. "Varam piedāvāt ceptu sivēna sānu ar sautētiem dārzeņiem, uzkodām siers un glāze vīna. Diemžēl ne elfu... Bet saldajā ābolu kūka ar ogām medū. Par deviņiem sudrabiem. Kamēr pusdienosiet, sagatavosim arī ceļam. Par kādu summu un cik dienām vēlēsities? "

Kārtība un tīrība krogā tiešām bija.

Telpas dziļumā aiz bāra letes ieslīpi varēja manīt vēl vienu galdiņu, kur pusdienoja pārītis, kas nebij labi saskatāmi no kopējās telpas, pavecāks kungs smalkā jūrnieka tērpā ar mazliet dīvaini nekustīgu seju un kundze aptuveni viņa gados. Abi klusi sarunājās pār galdiņu, iemalkojot pa glāzei vīna.

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 29.08.2022 13:03

Tas izklausās pavisam labi, - atbildēja Talvariels (ooc: uz cik dienām mums tas reiss bija plānots? Nedēļu?)- Cik maksās nogatavināts siers, kārtīgi kūpināta gaļa, labi cepta maize un āboli priekš (brauciena paredzamais garums?)

"Visticamākais, tas arī ir Albeira kapteinis," nodomāja elfs, pamanījis pusdienotājus - "nez vai vēl kāds šeit būtu tik turīgs jūrnieks, 'bez tam, Hakslijs minēja ka kapteinis atgriezīsies uz kuģa vēlāk." Negribējās acīmredzami pētīt kapteiņa neparasto seju, visticamāk - kāda sena ievainojuma rezultātu, tādēļ Talvariels, gaidot krodzinieka atbildi, vēlreiz pārlaida skatu pusdienotājiem.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 29.08.2022 20:14

OOC - Eriks uz krogu neiet.

Eriks no kuģa šodien vairs netaisījās nost kāpt, ja nu vienīgi kapteinis vai Hakslijs tā norīkotu. Sēdēt kajītē gan nebija variants, un Eriks devās paskatīties, kur pirms brīža aizgāja Daejons.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 29.08.2022 20:23

Daejons šķita iepriecināts par tādu atbildi. Kā ne! Kalējs sakās, ka vispār jau varētu. Jautājums par paspēšanu.

- Man tāda lieta, meistar, - elfu jauneklis pavisam pieklājīgi sāka stāstīt. - Man ar biedru ir viena jūrnieka lāde, gan slēdzene, gan atslēga ir labu labās, tikai tā atslēga ir viena, bet mēs esam divi. Vajadzētu otru atslēgu, lai nav jākavējas un vienam otru jāmeklē, kad ko no lādes ko nepieciešams paņemt. Tikai rīt jau dodamies ceļā, to atslēgu šodien vajadzētu.

Viņš vēlreiz pārlaida acis durvīm un jau pabeigtajam darbam. Pat ar roku pārvilka vienam stienim, kā novērtējot tā resnumu.
- Tas tak' būs viens varens būris. Nemaz nezināju, ka kādu vērsi te grasās vest! Gan jau kapteinis par pārtiku domā, - balss skanēja gauži atzinīgi, labs kapteinis, tā sacīt, un nez vai varēja manīt, ka Daejons gluži labi zina, vai vismaz nojauš, kam būris domāts. - Kad gaļas pietrūks, varēs kaut nost.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 30.08.2022 13:56

OOC. 'Albēra' plānotais brauciens līdz Viravai ir plus mīnus desmit dienas. Īpaši nesteidzas, un nav arī nekāds 'vēja ķērējs'.

"Nu, ja atslēga tev ir, tad līdzīgu izgatavot gan jau ka pagūsim. Tik šo te režģi pabeigšu pielāgot, un tad iesim un uztaisīsim."
večuks atzina. Kad Daejons pieminēja vērsi, viņs iesmējās un ieklepojās. "Vai, dēls, te ne vērsis bet īstens bendesmaiss tupēs. Uz Viravu vedīs pie tiesas saukt par slepkavībām. Nezin pat cik pavisam bērnus kopā nobendējis, briesmonis. Tāpēc jāsataisa uz goda, ka nepasprūk."

Vīrs norādīja, kā plāno iestiprināt stieņus ligzdās, un tad piesegt ar dēli, lai tos nevarētu vienkārši izkustināt. Izskatījās neuzlaužami, lai tiktu ārā, nāktos sākumā pārlauzt brusu trīs pirkstu biezumā, kas tiks piesista pie klāja ar pieccollīgām naglām. Režģī bija palicis neaiztaisīts caurums kādas astoņas collas plats un desmit collas augsts, bet pa tādu izspraukties varētu vienīgi mazs bērns. Pašā telpā jau bija ievietots salmu pītenis.

"Ieliks iekšā, aizsitīšu ciet rīt no agra rīta, tā arī līdz pašai Viravai tupēs ārā netikdams."


Talvariēls redzēja tur sešus vīrus jūrnieku drēbēs, Tomasu ieskaitot. Tagad zināja, ka Tomass ir navigators. Varēja redzēt, ka puisis ir mazliet atturīgāks kā parējie jūrnieki. 'Albēra' komanda iekoda līdzīgi kā elfs - cūkas cepeša gabali, dārzeņi, un alus, bet ar mēru.

Pie citiem galdiņiem manīja kādus desmit vietējos zemniekus, dažāda vecuma, no jaunekļa gadiem līdz pusmūžam, vairums no viņiem tikai malkoja pa alus kausam un rets piekoda siera šķēli.

Kroga saimnieks un viņa palīgs, kas atnesa noputējušu vīna pudeli, bija samērā līdzīgi, un vēl Talvarielam atgādināja vēl kaut ko redzētu.

"Uz desmit dienām siers 5 mārciņas, maize divi klaipi, kūpinājums 5 mārciņas un āboli soma sanāks uz 45 sudrabiem."

Cena izskatījās liela, nekas dižs tur nebija, bet pārrēķinot četri sudrabi ar astīti uz dienu nebija daudz...

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 30.08.2022 14:24

Daejons mulsi pasmaidīja, kā kaunēdamies par savu neattapību.

- Ā! Tad tas tam Vincenzam domāts! Nu, pirmīt nemanīju, ka šis būtu tāds spēka mitriķis, ka tādus stieņus spētu salauzt. Es, meistar, pirmīt uz ielas redzēju, kā šo sagūsta tie divi mežinieki vai galvu mednieki, vai kas viņi tur bija. Pieveica kā nieku, un vēl aizmidzināja ar nez kādu dzērienu. Gan jau šis visu ceļu gulēs, un nemaz arī jāsargā nebūs. - Tieši jau neteica, bet, šķita, ka elfs domā, ka kad jau visu laiku gulēs... tad sanāks, ka Viravā varenais kalēja darbs būs tā diezgan veltīgi darīts, un stieņi iztērēti. To gan zaļacis dzirdēja, ka kalējam stieņu esot žēl.

- Jā, tad par to atslēgu... Kad man pienākt? Tepat jau uz kuģa būšu.
Viņš aplaida skatienu apkārt, ē! rekur Eriks! Tad ieinteresēti sāka skatīties uz meistaru, lai visu noskaidrotu līdz galam, un pēc tam pievienotos Erikam, lai ko tas grasītos pasākt.

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 30.08.2022 14:51

Apdomājis piedāvājumu, elfs piekrītoši pamāja: Labi, saimniek, lai būtu tā. Labs ēdiens ceļojumā ir svarīga lieta!
Izvilcis no vienas no somiņām pie jostas naudas zutni, Talvariels noskaitīja prasīto summu un atgriezās pie pusdienām. Protams, ēdiens bija diezgan atšķirīgs no tā, kāds viņam patiesi garšoja, taču nevar jau no cilvēkiem prasīt elfu kulinārijas pārzināšanau, bez tam, bija jūtams ka visas sastāvdaļas ir svaigas un ēdiens ir prasmīgi pagatavots, uz ko nezin vai varēs cerēt uz kuģa, īpaši, ja koks patiešām ir ar dīvainībām, ka likās no Erika teiktā. Hmm, vai tik jaunēklis nebūs rados krodziniekam? Zināma līdzība bija manāma gan krodzinieka, gan viņa dēlu sejas vaibstos un kustībās...

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 30.08.2022 14:54

"Nu, kamērt tas ... Vincenzs, saki... nav tur iekšā, es pabeigt nevaru, tā kā, tūliņ jau būs viss gatavs... Varēsim aiziet līdz manīm. Parādīsi to atslēgu, paskatīsimies, ko varēs pievīlēt. Lai nav ilgi jāgaida... Bet par to spēku, i nesaki... Ne vienmēr pēc skata spēcīgākais tas, kam muskuļu daudz izskatās... "

Kalējs pielāgoja brusu šķērsām durvju ailai, līdztekus slieksnim, un tad atlieca muguru.

"Nu re, tagad tik viņu iekšā, piesist vietā šsito brusu, un tupēs te kā mīlulīts, līdz pašai Viravai. I nebūs jāsatraucas, ka tiks ārā un vēl kādu nobendēs, bendesmaiss sasodītais..."

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 30.08.2022 15:03

Eriks līdz trapam nemaz nebija ticis, kad pamanīja Daejonu runājamies ar kalēju pie noliktavas turpat, apakšklājā. Lai jau pabeidz sarunu, Erikam šobrīd nebija jāsteidzas, var pagaidīt. Doma bija uzvilkt darba drēbes un tad pieteikties ko padarīt. Puisis nevarēja atļauties būt nevērīgs pret savu apģērbu, jo naudas bija maz. Vispār viņam nekad nebija bijis daudz naudas, tāpēc Eriks bija pieradis taupīt lietas - ilgāk kalpos. Nekādās skrandās gan Eriks nestaigāja un krāmus neglabāja, viss bija labs un piemērots. Lūk, "piemērots" ir tas pareizais vārds.

Gaidīdams, Eriks lūkojās apkārt, vērodams, kā preces tiek krautas tilpnē, Saulīte kaut ko ieinteresēti ošņāja turpat netālu pie sienas. Eriks pamanīja arī puišeli, kas centās mazgāt grīdu. Varbūt iet šim palīgā, kad būs pārģērbies? Lai nu ko, bet tīrīt Eriks prata.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 30.08.2022 15:41

Kamēr Talvareielam pasniedza pakāpeniski pamatēdienu ar vīnu un saldo ēdienmu, tika sagatavotas arī divas līdznesamās somas, no raupja pinuma, viena ar āboliem, otrā gaļa, maize un siers.

Jūrnieki tikmēr bija paēduši, pasūrojušies, ka jāiet pie darba nevis varēs vēl sūkt alu, un aizdevušies projām. Lēnām izklīda arī zemnieki. Jūrnieks smalkajā tērpā, ja tas patiesi bija kapteinis, nekur nesteidzās, bet turpināja klusināti sarunāties ar kundzi.


Eriks pamanīja, ka pie kraušanas kā reiz pieaicināts Džimijs, bet īsti vairāk tur nebija kur izvērsties. Atlika paskatīties kur kuģapuika mazgāt taisās, un nebija kļūdījies, jo puika ar spaini un lupatām pazuda ēdamtelpā. Ja nu bija vieta, kur te prasījās mazgāt, tad tā patiesi bija īstā...


Daejons tikmēr varēja doties kopā ar kalēju uz viņa darbnīcu, un cerēt, ka atslēgas dublikāta izgatavošana neizmaksās pārāk sālīti. Pa ceļam vien kalējs piestāja pie Hakslija. "Variet kapteinim Fennam paziņot, ciktāl bez iekšā sēdināmā var padarīt, viss padarīts, caurumu ūdens spainim un podam kur nokārtoties atstāju, kad tas bendesmaiss būs tur iekšā, aizsitīšu pavisam ciet, un ārā tad lai pamēģina tikt... Tad tik Viravā pasaukt kādu meistaru, kas to visu uzmanīgi atver. Un tie stieņi ir mani, atceraties atpakaļ atgādāt."

Hakslijs pārlaida skatu dažām uz piestātnes palikušajām kastēm un mucām, un pamāja ar roku, sak, sapratu. Izskatījās, ka kravas uzņemšana ir pabeigta. Un īstā brīdī, neko daudz tilpnēs apgrozīties vairs nevarēja.

Džimijs arī varēja atvilkt elpu no piepalīdzēšanas pie krāmēšanās.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 30.08.2022 16:08

Tikai īsu brīdi palūdzis kalējam aizkavēties, tikai tik ilgi, kamēr tas vēl pabeidz visu un savāc instrumentus, Daejons iedeva lādes atslēgu Erikam, lai tas ātri var pārvilkt, ko viņš tur grasījās vilkt, un aizslēdz lādi, savāca atslēgu un sekoja kalējam.

Pirmīt viņš bija nopētījis, kā stieņi tiek ierīkoti un sapratis, ka pats tiem neko nevarēs padarīt. Spēka par maz, prasmes tāpat nav. Te gan palika tas lielais jautājums - vai vajag? Tas varēja būs pareizais Vincenzs, tas, kurš patiešām ir kādu nobendējis, un tad to laist laukā galīgi nebūtu pareizi. Ek, tad redzēs. Būs jāmēģina noskaidrot, ir īstais vai nē. Rēta virs uzacs, bārda, bēgšana... tad nu gan drošas atpazīšanas pazīmes! Taisni vai gribējās nošķaudīties kā kaķim. Un vēl šis te bija burvis, bet meklēto nosauca par tirgotāju. Tas, protams, nav droši, ka tā nevarētu būt, un Daejons nevienu negrasījās mēģināt izlaist, pirms pats nebūs drošs, ka tā būs pareizi darīts.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 30.08.2022 16:24

Tā kā Daejons bija pienācis apjautāties, ko Eriks gaida, tad puisim bija radusies izdevība gan pateikt, ko vēlas, gan noskaidrot, ko tālāk grasās darīt Daejons. Par otru atslēgu Eriks piekrita. Viena atslēga nozīmē nemitīgu vienam otra meklēšanu, lai pie kura arī tā atslēga nebūtu.

Eriks ātri pārģērbās, atdeva atslēgu Daejonam un pats gāja skatīties, kur tad puika norīkots tīrīt. "Albērs" nebija tik liels, lai ilgi būtu jāmeklē. Nu, bet tieši ēdamtelpu! Kādam, - un Eriks varēja saderēt, ka tas nebija Vendts, - bija licies, ka kaut kas ar to smirdošo būceni jādara. Labi, skaidrs. Tagad derētu sadabūt vēl kādu spaini, lupatas, birsti un etiķi. Eriks devās sameklēt kādu no matrožiem, lai noskaidrotu, kur uz "Albēra" glabājas vajadzīgās mantas. Gan jau te visi zināja.

Iesūtīja: skatitajs_no_malas ; laiks: 30.08.2022 17:42

OOC- tad, ja Eriks uz krogu neiet un to Dzimijam pasaka, tad, protams, nauda netiek dota.
Džimijs novietoja pēdējo saini, tad laiski izstaipījās un devās uz savu guļamtīklu atlaisties. Kamēr vēl varēja bija jāatgūstas. Un jāsamazina jau tā nelielais sausiņu daudzums nastiņā.
-ek, elfi, elfi, ar ju'ms tik ko r'nāt...- viņš nošķendējās prātā parcilājot visu, ko bija dzirdējis par smailaušiem. Daži pat lepni savā mēlē te runāja- kur nu viņam saprast. Un ar tādiem kopā... nja,- Džimijs nosplaujas pār guļamtīkla malu, tad pārvelk pāri apmetni un vismaz izliekas aizmidzis.

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 30.08.2022 19:25

Kārtīgi paēdis, Talvariels pieklājīgi pateicās krodziniekam, paņēma pirkumus un nesteidzīgi devās atpakaļ uz kuģi - vajadzēja iepazīties ar dzīvesvietu un izdomāt, kur labāk atrasties, ja ceļojuma laikā kāds izdomās uzbrukt. Bez tam, jāizdomā, kur trenēties, nevar tak desmit dienas netrennēties! Bez tam, ir jāapgūst prasme cīnīties uz kuģa kustībā...

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 31.08.2022 11:53

Daejons novērtēja, ka, lai arī būris bija izgatavots absolūti (ciktāl nu pats Daejons varēja spriest) neatverams no iekšpuses, no ārpuses, ja gadījumā kāds tur atnāca ne ar plikām rokām, bet ar lauzni un sāka darboties, uzlauzt to būtu iespējams. Ne bez trokšņa, un spriežot pēc guļvietām, te varēja būt gana daudzas dzirdīgas ausis, kas to varētu konstatēt, bet neiespējami tas nebija. Un, kur instrumenti glabājās, to Daejons bija iegaumējis. Tepat netālu, priekšgala noliktavā.

Bet tad jau nācās sekot kalējam uz viņa darbnīcu, kur večuks , nolicis priekšā Erika atslēgu, ņēmās piemeklēt pa krājumiem ko līdzīgu un tad pievīlēt.

"Nestāvi ka man te uz dvēseles, aizteci labāk līdz 'Sāļajam vīram'. Paņemsi man vakariņās ko ēdamu, un būsim norēķinājušies, pats redzi, te daudz darba nevajadzēs pievīlēt. Kameŗ būsi atpakaļ, jau būšu pabeidzis. Ko darīt, meita, kas parasti te saimnieko, aizdevās palīgos manam dēlam saimniecībā ražu novākt, tā nu es te viens ņemos..." večuks murmināja, apstrādājot ieķīlēto bronzas plāksnīti ar kaltiņu un nelielu āmuriņu.



Eriks noliktavā ātri vien tika pie spaiņa un lupatām - jo diez vai tās drazas vēl kam citam kā grīdas beršanai varēja izmantot. Derts, pamanījis puisi ienākam virtuvē, manāmi sarāvās. "Es... tas ir... kapteiņa palīgs man teica te visu izberzt..."

"Un berrzīsi ar!" no virtuves puses atskanēja ņurdiens, un pa durvīm pabāzās Vendta galva. Pamanījis Eriku, viņš sāka smīnēt. "Ko, tevi ar norīkoja pie darba? Nu nu, ķerries tad tik no otrra gala palīgos."



Talvariels atpakaļceļā pamanīja kroga virzienā soļojam blondīnu - pirmo palīgu Haksliju. Būtu bijis grūti nepamanīt - pilsētiņā bija veselas trīs ielas, un pa galveno notika visdzīvākā kustība uz piestātni un uz krogu. Šobrīd gan rosība bija stipri noplakusi. Pat dienā visur stāvošie pajūgi pazuduši, laikam devušies projām, katrs uz savām mājām ārpus pilsētiņas.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 31.08.2022 12:02

Tā, līdz smēdei viņi bija tikuši, kur Daejons uzticēja vienīgo atslēgu kalējam. Gribēja jau sākt pētīt, kas te atrodams vēl, teiksim, kāds lukturis, tiesa, tas jau mājai vairāk piedienētu, kam elfam pašlaik lukturi? Nē, drīzāk jau bija tā, ka viņam patika skaistas lietas. Varbūt te kas tāds ir.
Pētījumus pārtrauca kalēja vēlme pēc vakariņām.

- Labi, meistar, - tumšmatis piekrita darījumam 'atslēga pret vakariņām', un gāja vien uz 'Sāļo vīru'.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 31.08.2022 12:14

Atradis gandrīz visu, ko vajag, Eriks devās uz kambīzi, kur jau stādājošais puika nez kādēļ tramīgi salēcās. - Hei, atnācu tev palīgā... - Bet vairāk pateikt nepaguva, kad laikam no nekā nedarīšanas apnikušais Vendts iejaucās ar komentāru. Eriks pagriezās pret kuģa pavāru. - Nenorīkoja. Garlaicīgi palika, un tā kā vēl nav pienācis laiks apsūnot. Vai virtuvē etiķis atradīsies? - Jo noliktavā nebija nekādu pudeļu, krūku vai muciņu ar tik nepieciešamo tīrīšanas līdzekli. Eriks runāja mierīgi, gluži lietišķā tonī.

Šoreiz viņš ievēroja Vendta uzkrītošo "rrrr". Vai šim orki būtu rados? Tiesa, Eriks nevienu orku savā dzīvē redzējis nebija, tikai klausījies pietiekoši baismīgos stāstos, kuru teicēji, imitējot orku runu, arī bija stiepuši "rrr".

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 01.09.2022 10:54

Nospriedis ka Hasklijs, visticamāk, dodas uz krogu paēst un atskaitīties kapteinim par situāciju uz kuģa, Talvariels devās tālāk un, atgriezies uz Albēra, noskatīja brīvu vietu uz klāja kur, viņaprāt, netraucēs pārējai apkalpei, lai varētu mierīgi nodarboties ar treniņiem. Ceļabiedrus šobrīd nemanīja, ja neskaita Džimiju, kurš bija iekārtojies savā guļamtīklā, tādēļ elfs nolika savus pārtikas krājumus līdzās mugursomai, paņēma treniņzobenu un atgriezās uz klāja lai mazliet izkustētos...

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 02.09.2022 09:44

"Kas es tev, noliktava vai? Man etiķs gaļas marinēšanai paredzēts, ne pa grrīdu laistīšanai!" Vendts uzvilkās. "Gribi ko tādu, ej prasi Hakslijam, viņš mums te tagad komandē. Kapteinis bez cepures..."

Spriežot pēc tā, kā tika aizcirstas sagrabējušās durvis uz virtuvi, etiķi še iegūt varēs tikai stingri uzstājot .

Derts apjukumā stāvēja ar lupatu rokās, skatoties no Erika uz aizcirstajām durvīm un atpakaļ.



Daejons 'Sāļajā vīrā' ātri sarunāja groziņu ar vakariņām kalējam. Ja pieminēja, kam, tad krogus samniece pat piemeta šo to klāt, kas nebija plānots, un pietieca, ka atpakaļ nebūs jānes, pati vēlāk aizsūtīs kādu puiku pakaļ pie kalēja.

Kamēr gaidīja, ieradās Hakslijs, pasūtīja sev vakariņas un tad pievienojās kapteinim kaut ko apspriest. Sarunājās viņi tur klusi, beigās ar mājienu Haslijs tika atlaists brīvs, un devās pie sava galdiņa, bet pamanīja Daejonu vēl uzgaidam uz groziņa piekraušanu un pienāca klāt.

"Kapteinis vēlas šovakar tikties aprunāties ar visiem, kas piekrita būt klāja komandā. Ar tevi un ... Eriks laikam, jau runāja, bet nebūs par lieku tev tur ar klāt būt. Tā ka seko pats laikam un, ja redzi citus kur pa Skeli klīstam, ar pasaki lai nepazūd. Pirms saulrieta liedagā, uz ziemeļiem no piestātnes. Tur daži lieli klintsakmeņi no smiltīm rēgojas, garām nepaiesi."

To pateicis, Hakslijs devās pats ko iekost, ko saimniece bija sagatavojusi.



Līdzīgu ziņu viens pēc otra uzzināja arī pārējie nolīgtie - pirmais patrāpījās Talvariels, kas bija atradis ka klājs uz 'Albēra' pēc masveida kraušanas beigšanas bija palicis samērā brīvs un vismaz starp lielo mastu un aizmugures virsbūvi ar durvīm bija pietiekami brīvas vietas pavingrināties. Kustība vairāk bija priekšgalā, kur jūrnieki vēl nesa augšā uz klāja ūdens mucas un ievietoja tās virtuvē.

Hakslijs atkārtoja viņam to pašu: "Kapteinis vēlas šovakar tikties aprunāties ar visiem, kas piekrita būt klāja komandā. Pirms saulrieta liedagā, uz ziemeļiem no piestātnes. Tur daži lieli klintsakmeņi no smiltīm rēgojas, garām nepaiesi."



Erikam ar Dertu nācās pierauties, kad piepeši ēdamzālē sākās kustība, vīri stiepa iekšā ūdens mucu pēc ūdens mucas, aizpildot virtuvei pretējā - kreisajā pusē - esošās priekšgala telpas brīvo daļu. Tur manīja arī pārtiku - grozus ar āboliem un citiem augļiem, kūpinājumus piekārtus āķos pie griestiem, cieši pievērtus skapjus, kuros droši vien arī glabājās šis tas ēdams.

Izskatījās, ka telpas pieejamība bija stipri ieinteresējusi Pirātu, tas arī pamanījās tur iesprukt, un pēc brīža Eriks pamanīja runci ar desas līkumu zobos strauji pazūdām ārā no ēdamtelpas. Pakaļ blēdim skanēja smiekli un viegla sodīšanās.

Tur viņus abus atrada Hakslijs. ""Kapteinis vēlas šovakar tikties aprunāties ar visiem, kas piekrita būt klāja komandā. Ar tevi, Erik, jau runāja, bet nebūs par lieku tev tur ar klāt būt. Pirms saulrieta liedagā, uz ziemeļiem no piestātnes. Tur daži lieli klintsakmeņi no smiltīm rēgojas, garām nepaiesi. Dert, malacis, redzu ka neguli. Tā tikai turpināt, peč tma kad beigsi, peināksi pei manis."



Pēdējos Hakslijs uzrunāja abus kajītē palikušos - Džimiju un /xxx/. "Redzu, ka jau esat apguvuši pirmo mācību uz kuģa - guli, kad ļauj, kas zin, kad varēs izgulēties. Bet nāksies gan vēl pakustēties. Kapteinis vēlas šovakar tikties aprunāties ar visiem, kas piekrita būt klāja komandā. Pirms saulrieta liedagā, uz ziemeļiem no piestātnes. Tur daži lieli klintsakmeņi no smiltīm rēgojas, garām nepaiesiet."

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 02.09.2022 12:38

Pēc Vendta demonstratīvās durvju aizciršanas Eriks iesmējās. - Lūk, tā arī var uzzināt, kur vajadzīgās lietas meklējamas. Noliktavā. Un prasīt Hakslijam. - Puisis bija pagriezies pret kuģapuiku. - Esmu Eriks. Kā tevi sauc? Nu, spaini etiķa mums gluži nevajadzēja, būtu ar puskausu pieticis, tā ka iztiksim. Hakslijs, šķiet, aizgāja pusdienas ēst. - Ko īsti tur īgnulis pavārs marinēt taisījās, Erikam gan nebija skaidrs. Gaļa, kamēr svaiga, nav jāmarinē. Tā, kas ilgāk glabājama, ir žāvēta vai sālīta, un tāda ūdenī, ne etiķī jāmērcē. Nav svarīgi, šis varbūt kādas pavisam svešādas receptes izmanto, kādas Eriks nemaz nezina.

Ķeramies pie darba! Tu grīdas, es galdus un stenderes. - Jo puika jau tā kā bija pa grīdu rāpojis. Ar tādu lupatu vairs galdus neslauka.

Eriks strādāja ātri. Tas, galu galā, bija tik ļoti zināms darbs. Kad matroži sāka velt ūdens muciņas, Eriks sastūma visus solus pie galdiem, lai eja platāka, un pie reizes arī palūkojās, kāda tad noliktava izskatās. Pirāta "desas medībām" puisis necentās traucēt, jo, lūk, te bija viens, kam Hakslija atļauju nevajadzēja. Tā bija uzjautrinoša doma. Otra doma šajā sakarā nebija tik jautra - izskatījās, ka kuģa runcim pavārs ēst nedod.

Eriks jau berza ieejas durvju stenderi, kad viņu uzrunāja Hakslijs un pavēstīja kapteiņa rīkojumu. Akmeņu krāvumu Eriks, protams, zināja. - Būšu. - Tad, izmantojot gadījumu, palūdza Hakslija atļauju ņemt etiķi. Jo ar taukainiem pleķiem vietām noraibinātās koka virsmas ar tīru ūdeni labi nevar nomazgāt.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 02.09.2022 13:01

"Derts," puika attrauca, joprojām vērojot virtuves durvis. Kad Eriks nodeva pavēles, puika acīmredzami atviegloti ķērās pie darba, beržot grīdu un pa brīdim mainot ūdeni spainī.

Hakslijs par etiķa lietu tikai pamāja ar galvu. "Nāc pakaļ, mums vajadzēja būt tur mazai muciņai, tur vēl bij jābūt palikušam. Reizēm ievajagas izmantot atškaidītu izmērcēt brūču pārsējiem, vai atdzesēties, kad saule kādam pārāk apsvilinājusi muguru. Tev jau daudz nevajadzēs?"

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 02.09.2022 13:35

Daejonam nebija grūti uzsmaidīt un laipni pačalot ar krogus saimnieci, kas šoreiz bija tā, kas sagatavoja ēdamo līdznešanai. Pie reizes viņš pats vēl palūdza, vai nevar viņam iebērt kādas pāris saujas lobītu riekstu, ja vien tādi te pieejami. Nu, skaidrs, ka visu par samaksu, nekā savādāk.

- Labi, - elfu jauneklis noklausījās Hakslija teikto. - Darīšu, kā teici, - un nodomāja - nez', kāpēc nostāk no pārējās komandas? Īpašu uzdevumu dos, vai cits kas?

Ticis pie groziņa un, cerams, pie reizes arī pie riekstiem, zaļacis soļoja atpakaļ pie kalēja. Pirms tās klausīšanās, ko kapteinis grib, tumšmatim prātā bija plāns šim vakaram, proti, dabūt abas atslēgas, iet uz kuģi, pārbaudīt atslēgas, vienu atdot Erikam, noskaidrot, vai Erikam vēl ko no kroga nevajag, un vēl paspēt atnākt vakariņās uz krogu. Kuģa kokam viņš neuzticējās. Pietiks jau ar to laiku, kas būs uz kuģa jāpavada.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 02.09.2022 13:53

Puišeļa izturēšanās Erika šķita dīvaina. Lēkā kā pa karstām smiltīm. Brīdī, kad neviena cita telpā nebija, un virtuves durvis kā tika aizklapētas, tā vaļā nebija vērušās, Eriks klusiņām pajautāja Dertam pie auss, - Dert, ko tu tik tramīgs? - Pieņēmumus Eriks neizteica, jo tā var tikai aizbaidīt. No mājām aizmucis, no kāda bēdzis, uz kuģa uzlavījies bez kapteiņa ziņas? Visu mūžu turēts ieslēgts, neko nav redzējis, viss brīnumains? Bet puisis neuzstāja, ja Derts neko negribēja teikt.

Kādā brīdī, kad durvis tika virinātas, kopkajītē ietipināja Saulīte noskaidrot, kur Eriks palicis. Puisis pabužināja rudo runci un tad izlaida to uz klāja, lai nemīcās pa slapjo grīdu. Saulīte ir gudrs, ar Pirātu nesakausies. Lai iet atpakaļ žurku alas vaktēt vai palaiskoties.

Eriks gāja, kurp veda Hakslijs. - Nē, kādu puskrūzi tikai, pat mazāk. - Skat, noliktavu te, uz "Albēra", izrādās, bija vairākas.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 02.09.2022 18:12

Daejons tika pie jaunās ražas riekstiem - ilgai stāvēšanai tie nederēja, bet tik ilgi glabāt elfam pat prātā tos nenāca. Tiesa, nācās šķirties vēl no vienas no sudraba monētām.

Atgriežoties pie kalēja, abas atslēgas viņu jau gaidīja, atšķirt tās varēja tikai pēc spīduma jaunās atslēgas vīlējumu vietās. "Nu, ali tad labi kalpo, dēls." vecais kalējs pasmaidīja, pasniedzot abas Daejonam. Tā ka ar godīgu sirdi varēja atstāt te krogus doto grozu un pats ar savējiem labumiem soļot atpakaļ uz kuģi, atslēgu pārbaudīt.



Eriks ātri vien sagādāja mazliet etiķa nelielā traukā, ko arī no kuģa noliktavas zem klāja izdabūja. Tad nu varēja atgriezties un pieteikt patiesu karu netīrajam ēdamgaldam un soliem. Vismaz neizskatījās, ka kāds cits no matrožiem īpaši ieinteresētos un velētos te piepalīdzēt, tā ka drīz vien abi ar Dertu bija palikuši divatā, un Erikam radās izdevība pajautāt.

Derts patiesi sarāvās. "Ē... es..." viņš sastomījās. Tad gluži kā aizsprosts paspruka vaļā, un Erikam nācās uzklausīt kā jaunākais no pieciem brāļiem un trim māsām auga fermā pie pašām piekalnēm, kur zeme tikko spēja pabarot visus ēdājus, un kaut ko nopelnīt nācās ar meža un kalnu labumu vākšanu un pārdošanu. Sapratis, ka nekas labs tur nespīd, un saklausījies garāmejošo mežinieku stāstus, Derts vienbrīd bija vienkārši savācis līdzi mantiņas un devies pasaulē - laimi meklēt. Uz tām salām, kur pilsētās mājas ietiecas debesīs, ielas ar zeltu bruģētas un visi vienmēr paēduši staigā. Skelē diemžēl nekāda apsolītā zeme neizrādījās, līdzpaņemtas ātri izbeidzās, darbus atrast tādam desmitgadīgam puikam neviens nepiedāvāja, pašeim pietika kur savējos nodarbināt, un beigās tas vienrocis karaļa tabardā jau esot sācis aizdomīgi vērot puiku, vai tik nav sācis palaist nagus. Derts gan zvērēja, ka tik tāl nav nolaidies, bet ne pārāk pārliecinoši. No otras puses, izkāmējis bija pamatīgi, tā ka ribas varēja visas saskaitīt zem krekla. Neko ilgi Derts Skelē sabijis nebija, jo Eriks neatminēja puiku redzējis staigājam apkārt...

"Nu un tad es pieteicos kapteinim Fennam, viņš gan traki sodījās, bet tad man apsolīja, ka paņems uz kuģa un izmācīs par jūrnieku, ja vien es cītīgi darīšu, ko viņš un Hakslijs un pārējā komanda liks." Derts beidza savu dzīvesstāstu.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 02.09.2022 18:58

Etiķim piepalīdzot, kopkajīte drīz sāka atgādināt pieklājīgu mājvietu. Pat koka sākotnējo krāsu varēja sākt saprast, un arī gaiss palika elpojamāks.

Derta stāsts bija gandrīz tikpat vienkāršs kā Erika paša, tikai krietni bēdīgāks, toties sapņi - rožaināki. Droši vien arī Erikam tādi bija bijuši, kad viņam bija desmit gadu. Nu jau Eriks vairs to neatcerējās. - Klau, Dert, tu šodien vispār esi ko ēdis? - Erikam nebija ienācis prātā Hakslijam pajautāt, vai uz kuģa arī kādas vakariņas tiek dotas, kamēr "Albērs" ostā stāv, jo puišelim jau naudas nebija nemaz, kur vēl krogā ieturēties. Un atstāt tādu izsalkušu te, kur noliktavā desas smaržo, būtu... nelietīgi.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 02.09.2022 19:15

Rieksti bija labu labie - tādi jauni bija vēl mazliet mīksti un kraukšķīgi, gandrīz kā jaunie kastaņi, un tie bija sātīgi, to Daejons zināja. Ar sauju riekstu kabatā pazudis nebūsi.

Viņš mundri aizsoļoja līdz kalēja namam, kur pateicās meistaram, atstāja groziņu un, saņēmis atslēgas, tikpat raiti soļoja uz ostu.
Sākumā jau Eriku meklēt nebija vajadzības, vispirms tumšmatis pārbaudīja, vai jaunā atslēga labi slēdz, un tad bija kārta meklēt ceļabiedru, lai atslēgu atdotu.
Aizslēdzis lādi, zaļacis devās meklēt Eriku.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 03.09.2022 13:53

"Kapteinis iedeva man sauju vara monētas, nopirkt maizi un pienu. Es paēdu, goda vārds!" Derts paziņoja, saslejoties garāks. "Un Hakslijs teica, ka varu iet prasīt Vendtam ko ēdamu, kad vien esmu uz kuģa un ir ēdamreize. Es gan vēl neesmu prasījis... " viņš atzina.


Talvariels nodarbojās ar vingrinājumiem, pa laikam paskatoties, kā saule slīd uz kalnu pusi rietumos, īpaši nesatraucoties par matrožiem, kas pa laikam uz viņu paskatījās, līdz vienā pauzē viņam priekšā nostājās pavecs vīrs ar sirmu bārdu un matiem jūrnieka tērpā.
Paskatījies apkārt, un redzot, ka abi ar elfu šobrīd ir vieni, vīrs pieliecās uz priekšu, un strauji sāka runāt.
"Sveiks. Esmu Pīts. Škatos, tu esi tāds veikls un spēcīgs ar. Vai bez ieročiem ar proti? Ar dūrēm kauties? Jo ja proti, tad man tev būtu viens piedāvājums mazliet nopelnīt, un pie viena nolikt kādu lecīgu tipu pie vietas. Tikai, par to kuš. Lai tik mēš abi dzirdētu. Tad kā?"

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 03.09.2022 16:09

Ā, tas labi, kapteinis par tevi ir padomājis. - Eriks pēc Derta paskaidrojuma nomierinājās. - Nu tad tagad, kad ūdens mucas būs beiguši velt, vēlreiz nopētīsim te visu, vai tīrs, un sastumsim solus, kur tiem jābūt. - Drīz jau šis brīdis arī pienāca, un, kamēr Derts ar lupatu apstaigāja vēl iespējamās piepucējamās vietas, Eriks sakārtoja galdus un solus. Kopā ar kuģapuiku Eriks izgāja uz klāja, atstutēja durvis vaļā, lai telpa labi izžūst pirms vakariņu laika (hmm, Vendts tādas tiešām pagatavos?). - Tev laikam pie Hakslija bija jāpiesakās, kad darbs pabeigts? Tad dodies, es vēl izliešu netīro ūdeni un nolikšu lupatas. - Kas tad Erikam! Šī jau tāda izvingrošanās, ne smags darbs. Šī diena no visām citām viņa dienām bija patīkami atšķīrusies ar vieglumu un gandrīz laiskumu.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 03.09.2022 16:28

Apakšējā klājā Eriku nemanīja. Daejons paskatījās arī aiz kravas kastēm, ķīpām un mucām un tad kāpa augšā uz klāja. Te šurpu, turpu staigāja matroži, nesdami visu kaut ko, ņudz vien, un elfu jauneklis sākumā nevarēja saskatīt, vai Eriks ir te vai nav, bet tad ieraudzīja viņu netālu no ēdamtelpas.

- Erik, - viņš ierunājās, kad jau bija runājamā attālumā, - skatos, ka jūs te jau centīgi strādājat, - viegla etiķa smaka no ēdamtelpas bija skaidri jūtama, kas kopā ar slotām un lupatām nozīmēja, ka te ir strādāts, pie tam Eriks nebija vienīgais strādnieks - junga - nez, kā šo sauc? - arī bija pielikts pie darba, ja jau tepat vien bija, - biju pie kalēja, viss ir gatavs. Ņemsi uzreiz, vai vēlāk?

Zaļās acis pievērsās jungam, - Sveicināts un klāja! Mans vārds ir Daejons, bet kā Tevi, junga, dēvēt?
Elfs negrasījās puiku visu laiku saukt par 'jungu'. Puikam bija vārds, un, ja ir vārds, tad tas ir jālieto.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 03.09.2022 16:55

Ņemšu uzreiz, ko tur atlikt? - Josta Erikam bija ap vidu, vai tās izejamās, vai darba drēbes. Un tur arī atslēga stāvēs. Vienmēr klāt.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 04.09.2022 09:14

"Jā, protams! Mani sauc Derts" Derts pamāja ar galvu Daejonam un aizdipināja pa klāju uz aizmuguri, uzmanīgi garām Talvarielam, un lejā pa kāpnītēm un tilpni, kur mitinājās komanda.


Jūrnieki bija uz rokām samētājuši, kas paliks pie trapa sardzē, bet pārējie ar Vērsi priekšgalā apmierināti aizsoļoja uz krogus pusi.

Saule lēnām sāka tuvoties kalnu virsotnēm rietumos.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 04.09.2022 10:00

Daejons pasmaidīja puikam pakaļ, paskatījās debesīs un tad pievērsās Erikam.
- Man izskatās, ka vēl reizi uz krogu vakariņās nepaspēšu aiziet. Re, saule jau sēžas, un man ar kapteini tur krastā runāšana noteikta. Tev arī? Varbūt ejam lejā, tur tiekam galā ar atslēgām un apēdam ko neko?

Zaļacis gribēja arī pārģērbties. Šīs jau nu nebūs tās drēbes, kurās viņš ies gulēt guļamtīklā, vai ar kurām mugurā grasījās strādāt. Bet to var vēlāk, gan viņa acīm gaismas pietiks, lai pareizi visu mugurā savilktu.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 04.09.2022 10:33

Jā, man arī Hakslijs pateica. Es domāju, ka paspēsim, ja tā saruna nebūs ļoti gara. Tas ir, vispirms ejam runāties ar kapteini, un pēc tam vakariņās. "Sāļais vīrs" jau neveras ciet ar gaismu. - Tāds bija Erika ieteikums. - Tūlīt nolikšu spaiņus, un arī iešu lejā.

Arī Erika nodoms bija pārģērbties. Tāpat pirms tumsas iestāšanās pārbaudīt, vai lākturis viņu kajītē ir kārtībā. Gan jau ir kārtībā, bet, kur īsti tas atrodas, puisis pirmīt nebija ievērojis.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 04.09.2022 11:38

Tas bija gluži labs priekšlikums, un tumšmatainais elfu jauneklis sekoja Erikam.
Vispirms tikuši galā ar atslēgām, tad ar citām darīšanām kajītē, kas ietvēra arī guļvietu sakārtošanu un lādes aizslēgšanu, abi devās uz kapteiņa noteikto vietu, jo Eriks teicās zinām, kur tas ir. Ja kāds nāk līdzi, viņiem nav iebildumu.
Vakariņās tad ies pēc tam, ja varēs paspēt. Daejons loku un bultu maku neņem, jo viņam šķiet, ka tas izskatītos tā dīvaini. Zobens un nazis gan ir pie sāniem.

Iesūtīja: Kirsupirags ; laiks: 04.09.2022 14:29

Mazām kājām dipot pa ceļu, Dudo steidzās uz Albēru.
-Kā es varēju šitā aizgulēties, ja nu visa komanda jau ir nokomplektēta un vairs nav brīvu vietu uz kuģa.. Galvā tikai skan viens- ātrāk, ātrāk. Tuvākajā laikā kuģim vajadzēja atiet, varbūt jau rīt vai šovakar.
Dudo bija tikai pa ausu galam padzirdējis, ka ostā iepeldējis kuģis, kurš dosies uz Viravu un tā būtu ideāla izdevība tikt laukā no šī miesta. Sapnis ved uz lielāku pilsētu, kur atrast publiku, kuri klausītos atvērtām mutēm. Bet ko gan viņi klausītos.. Vajadzētu iekrāt materiālu, ko stāstīt, bet tam jau būtu nepieciešams ko piedzīvot pašam savā dzīvē un tad tikai atliktu ko piedomāt klāt un vakara programma gatava un un un tad jau varētu pelnīt LIELO naudu. Uz vietas sadomāt stāstus Dudo padodas, bet tie neizklausās pārāk ticami, jo bieži vien ir tālu no realitātes. Dudo ir liels sapņotājs, kas grib piedzīvojumus un būt slavens ar saviem stāstiem.
-Varbūt jāsāk rakstīt.. Pag, tagad, tam laika nav, ir jāsteidzās. Atrāk, ātrāk!
Piesteidzoties pie kuģa elpa ir aizsitusies un rīstoties pēc gaisa Dido izveš- Vieta ir?

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 04.09.2022 14:44

"Viens junga mums jau ir, otru pagaidām nevajaga. Paaudzies kādus pāris gadus un tad piesakies par matrozi, sīkais," matrozis, kas garlaikoti sēdēja un košlāja zāles stiebru trapa galā, nicīgi nopētīja mazo aizelsušos vietas meklētāju. Viss viņa stāvs pauda atklātu nicinājumu par šo vietu un faktu, ka pārējie ir krogā, bet viņam te jāuzkavējas un jāatgaiņā visādi...


Eriks un Daejons kā reiz bija sagatavojušies pārģērbties, un /xxx/ arī sāka tākā rosīties, nomurminot, "Saule tā kā uz rietu rosās, vajadzētu iet."

Iesūtīja: Kirsupirags ; laiks: 04.09.2022 14:57

Elsojot Dudo cenšas atgūt elpu. -Junga? Vai tiešām šis mani uzskata par bērnu? Tas varbūt kādreiz arī noderētu, bet ne šoreiz. Lielie ļautiņi bieži vien nenovērtē, kas stāv viņu priekšā, bet reiz es šiem visiem parādīšu un parādīšu visai pasaulei, cik liels gan esmu es.
Koncentrējot elpošanu un noregulējot balss saites, lēnā nosvērtā runā Dudo turpina:
Kungs, visu cieņu Jums, bet neesmu šeit, lai meklētu jungas vietu. Esmu vērtīgs citos aspektos, varu izklaidēt un uzturēt morāli uz kuģa. Varu izlīdzēt ar novērošanu tālumā un uzraudzīt nakts mieru. Mans augums ļauj man būt mazāk pamanāmam un mana balss palīdz novērst konfliktus. Un es ticu, ka Jūsu izsmalcinātajām ausīm arī patiktu mani stāsti.
Glaimi un komplimenti Dudo vienmēr ir palīdzējuši tikt pie kārotā.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 04.09.2022 15:47

Pārģērbties daudz laika neprasīja un, atkal savos izejamajos svārkos ietērpies, Eriks bija gatavs doties uz sarunu ar kapteini. Sarosoties ceļabiedram, kas laikam visu laiku tā arī bija pavadījis kajītē, puisis saprata, ka arī tam ir nodots rīkojums saulrietā ierasties pie klintsbluķiem. Tad jau, droši vien, Džonijam arī.

Eriks ierosināja, - Ejam visi kopā? Es zinu vietu, kur tā tikšanās ir nolikta. - Neko gan gaidīt puisis netaisījās, kas gatavi, tie iet, kas kavējas, tie meklē ceļu paši.
Eriks devās augšā uz klāja un pa trapu nost no kuģa.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 04.09.2022 15:54

Šobrīd Daejons pārģērbties netaisījās. To vēlāk. Kad būs atpakaļ no kroga, uz kuru bija paredzēts paspēt vēl šovakar. Tad nu gan sanāks vienā dienā daudz apmeklēta vieta! Zaļacis pie sevis pasmējās.

Pagaidījis, kas tad būs tie nācēji, elfu jauneklis devās līdzi Erikam. Šķiet, lielie darbi padarīti, tikai pie trapa ir vairāki vēl neiepazīti komandas biedri un vēl viens pavisam neredzēts. Nebija jau viņa darīšana, kas te notiek - kauties nekaujas, skaļi nekliedz arī, bet uz brīdi Brīze palēnināja soli - ziņkāre mocīja - ko te runā?

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 04.09.2022 16:16

"Nu nu, neizskatās, ka tu būtu tāds, kādu keps te vēlas redzēt. Būtu tu tāds septiņas pēdas garš un ar pamatīgiem muskuļiem, visi tevi pamanījuši uzreiz grieztu mums ceļu, bet tevi jau pāri borta malai i nepamanīs!" matrozis pasmīnēja, redzot kā mazais sapūšas.

"Kur ta jūs visi tā barā? Ar uz krogu?" viņš pievērsās Erikam un Daejonam. Turpat aizmugurē manīja pārējos.

Iesūtīja: Kirsupirags ; laiks: 04.09.2022 16:27

Dudo netīk nicinošas piezīmes par viņa augumu, bet pilnībā paļaujas uz savu runas mākslu. Viņš pierunā pilnas ausis matrozim, kādi gan būs ieguvumi, ja atļaus viņam pievienoties komandai (diplomātija) un galu galā ir gatavs piemest kādas monētas cienījamajam matroža kungam, lai būtu ko krogā nodzert.
Dudo pamet acis uz nācējiem un palokoties uzrunā- Labs vakars kungi.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 04.09.2022 16:55

- Kā tad! - Daejons atsmēja pretī matrozim. - No šīs zemes jāatvadās, un tāds krogs, kā te ir, atvadās iederas pavisam noteikti.
Viņš negrasījās teikt par īpašajām sarunām ar kapteini. Nav te visiem jāzina. Hakslijs zina, un ar to pietiek. No otras puses - nekāds briesmīgi glabājamais noslēpums tas laikam arī nav, bet nu... pateiks kāds cits, tad būs pateicis.

- Labvakar, arī Tev, - zaļacis noskatīja viņu uzrunājušo, pirms tam dzirdējis daļu no tā matrozim veltītās tirādes un no tās sapratis, ka viņš grib tikt uz kuģa. He! To tikšanu taču nenosaka komanda. Keps nosaka.

- Sapratu, ka uz kuģa gribi tikt? Tā ir kapteiņa darīšana, un es paredzu, ka kapteini mēs satiksim. Nāc līdzi! Tad zināsi, ko kapteinis domā par to Tavu tikšanu uz kuģa, - Brīze ierosināja jauneklim. - Ejam?

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 04.09.2022 17:12

Lai kā Dudo nepūlējās apvārdot matrozi pie trapa, drīz vien bija skaidrs, ka bez kādas priekšniecības piekrišanas par kāpšanu uz klāja nebūs ne runas.

Iesūtīja: Kirsupirags ; laiks: 04.09.2022 17:32

Dudo ievelk dziļi elpu. -Par daudz tu steidzies Dido, elpo un apdomājies.
Dudo noskata pienācējus no galvas līdz kājām.- Šie tipi varētu būt mana ieejas kārts.
Kungs, Jums ir pilnīga taisnība, savā steigā pat neapdomājos, ar ko jāvada sarunas, bet Jūsu ieteikums nāk kā saukts. Es pateicos par uzaicinājumu un labprāt pievienotos jums.
Dudo palokās un ir gatavs sekot džentlmeņiem.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 04.09.2022 22:15

Redzot, ka Dudo vairs necenšas tikt viņam garām, matrozis tik atmeta ar roku, sak, ejiet, kas man daļas.

"Nu tad labi atzīmēt brauciena sākumu. Ek, ātrāk Čarlzs atvilktos mani nomainīt..."

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 05.09.2022 21:42

Noklausījies Pīta teikto, Talvariels domīgi sarauca pieri: Talvariels. Es, protams, varu cīnīties arī bez ieročiem, tomēr tā nav lieta, kas man būtu visvairāk pie sirds. Pastāsti sīkāk, par ko ir runa?
Iesaistīties svešos strīdos elfam negribējās, tomēr uzreiz atteikt arī nebūtu pieklājīgi, tādēļ viņš nolēma uzklausīt piedāvājumu - jebkurā gadījumā vajadzēja atpūsties pirms nākamās vingrinājumu kopas.
(OOC: šī sarunas daļa tad notiek agrāk, neatkarīgi no iznākuma viņš pabeigs treniņu.
Talvariels noteikti pievienojās pārējiem, kas dosies uz tikšanos ar kapteini, iepriekš noskalojies un sakārtojis apģērbu. Loku līdzi neņem )

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 05.09.2022 21:59

OOC jā, tas notiek kamēr Talvariels trenējas, Eriks mazgā ēdamtelpu ar Dertu, Džimijs un kompanjons gulšņā, bet Daejons ir pilsētā ar kalēju.

Pīts vēlreiz paskatās, ka bez Talvariela citu tuvumā nav, un tad sāk klāstīt savu ideju.

"Vērsis - nu tu redzēji to puisi, kam mute platāka kā valim - viņš ir lecīgs, un spēcīgs, un tāpēc iedomājas ka ir pats spēcīgākais. Un vēl sasodīti labi spēlē kārtis. Pat pārāk labi. Azartisks. Nu lūk, viņš ir apspēlējis labi daudzus no komandas, un mēdz izklaidēties lieloties, cik spēcīgs un varens ir. Bet... ja kāds īsti kauties protošs viņu izaicinātu... tikai tā, lai tas būtu nejauši nevis ar nodomu... par ko es parūpētos.. un tad viņu pievarētu... Tad uz to varētu nopelnīt. Jo ne tikai Vērsis, droši vien vairums derētu par Vērsi, nevis tādu slaidu elfu... Aizrāvies, viņš droši vien būtu gatavs saderēt teju uz visu, kas viņam kabatās. Risks mazs, izskaties tu tāds nopietns, un... es ar mazliet atpelnītu nospēlēto... un tu arī iespēlētu naudu"

"Tas protams, ne uzreiz notiks, bet ideju saprati?"

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 05.09.2022 22:34

Noklausījies Pīta teikto, Talvariels brīdī apdomāja atbildi - te vajadzēja rīkoties apdomīgi, lai neaizvainotu veco vīru.
Pirms dodu atbildi, es gribu kādu laiku pavērot notiekošo - kā jau pats minēji, uzreiz jebkurā gadījumā, nekas nenotiks. Un nav vērts iesaistīties cīņā, pirms redzu, ar ko man darīšana. Bet es paturēšu prātā to, ko tu teici un pavērošu Vērsi.

Atbildējis, viņš atgriezās pie vingrinājumiem - koka zobens kustējās kā rokas pagarinājums, paklausīgi mainot pozīcijas cīņā ar iedomāto pretinieku. Nobeigumam Talvariels lika asmenim uz mirkli iezaigoties zilganā gaismā, apvienojot uzbrukumu ar burvestību (ooc: prestidigitation).
Pabeidzis nodarbību viņš pievērsa uzmanību saulei, kas virzījās uz rieta pusi, un atgriezās kajītē, lai sagatavotos satikties ar kapteini.

Iesūtīja: skatitajs_no_malas ; laiks: 06.09.2022 18:26

Džimijs arī novālājas pa guļamtīklu līdz jāiet uz piekrasti, uz sarunu ar kapteini. Uz sarunu dodas, pirms tam rūpīgi pārbaudījis ieročus, sabāzis tos ērti izvelkamus un pārbaudot. Uzmetis virsū apmetni un tēloti laiski iziet piekrastē... Svilpodams kā jebkurš dienderis slāj uz norunāto tikšanās vietu, gan rūpīgi apkārt skatoties.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 06.09.2022 21:20

Kamēr pie trapa norisinājās sarunas, Eriks, gaidīdams, kad varēs doties tālāk, stāvēja mierīgi, līdz sajuta grūdienu pie kājas. Paskatījies, puisis ieraudzīja, ka Saulīte nolēmis doties līdzi. Eriks pieliecās un uzcēla runci sev uz pleca.

Gatavi doties? - Paskatījies uz ceļabiedru bariņu, Eriks mierīgā gaitā visus aizveda uz norādīto tikšanās vietu pie klintsbluķiem.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 06.09.2022 22:06

Tuvojoties norādītajai vietai

gājēju pulciņš pamanīja pastaigājamies pa liedagu pārīti no krogus.

Izskatījās ka kapteinis Fenns (jo kas gan cits tur varēja smalkās jūrnieka drān;as būt) pastaigājās ar sievieti ap gadiem četrdesmit.

Pamanījis tuvojamies pulciņu,viņš pieliecās, kaut ko nočuksteja pie auss kundzei un tad panācās jums pāris soļus pretī.

"Redzu, ka jūsu ir vēl vairāk, kā Hakslijs man teica," viņš sacīja. "Tas pat labāk kā cerēju. Par algu par braucienu un par pienākumu sargāt kuģi, nav jāatgādina?"

Īsti pat negaidot vairāk kā īsu atbildi, viņš turpina. "Jā. Tur jomā kaut kur ir viens reideris, kam ir zobs uz mani. Pēdējo reizi redzeju viņu delfīnu nobučojamies ar Jūraszaķa sēkli, bet 'Albērs' neuzkavējās pārbaudīt, cik tas letāli beidzās."

"Tad nu tā. Es ceru, ka mēs veiksmīgi bez kaušanas nonāksim Viravā. Bet. Ir vēl otra lieta, kāpēc es jūs nolīgstu un maksaju par sarga darbu uz mana kuģa. Man komandā ir pāris muldoņas un māņticīgi jūrnieki. Viņi palaiž mēles, ka mūsu problēmas ar pirātiem ir tikai tāpēc, ka es vedu līdzi Selīnu. Es nevēlos problēmas viņai, un nomainītu tos trakakos gvelzejus, bet tada izdeviba man būs tikai Viravā. Jūsu otrais pienakums tāpēc bus pieskatit lai muldēšana par sievieti uz klaja nepartop realā apdraudejuma.Nemanami parejai komandai. Skaidrs? Jautājumi?"

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 07.09.2022 10:31

Pienācis tuvāk, Daejons pieklājīgi palocījās kapteinim, lai tad noklausītos, kas Fennam sakāms. Par algu un pārējo viņš jau bija runājis, tā daļa uz viņu neattiecās.
Tātad Jūraszaķa sēklī tas kuģis ar Vērša teikto nolauzto mastu tika uzsēdināts, elfu jauneklis nodomāja. Vajadzēs uzprasīt Tomasam, kur tas ir. Daejonam patika kartes un zināt, kur kas ir. Un vispār - gribi, negribi, pa desmit gadiem uz kuģa paspēsi ieraudzīt un iepazīt daudz ko. Ne jau, ka zinātu, kā tas īsti top darīts, bet ka ir, un kas tas ir - to gan.

Kapteinis vēlreiz apstiprināja, ka vajājošais pirāts nav tas, uz kura brauca Daejons, un tagad, pēc šādas informācijas, Brīze sāka apdomāt, ko gan viņš zina par pirātu ar delfīnu kā priekšgala figūru. Viņa kuģim bija tritons ar tauri, bet ar savējo sastapties gan elfs nekādi negribēja.

Tas otrs sargāšanas iemesls bija, ē... vispār jau bija saprotams. 'Sieviete uz kuģa nes nelaimi'. Blēņas! Daejons tam neticēja, bet bija dzirdējis to runas, kas tam ticēja. Bet nu! Pie kam te pirāti? Vai tad šiem interesē, ir vai nav uz aplaupāmā kuģa sievietes? Nauda viņus interesē! Un cik izpirkuma varēs dabūt. Sievietes... parasti uz kuģiem vienkārši tādu nav, tāpēc ar tādu "guvumu" neviens nerēķinās, kad dodas uzbrukuma.
Pagaidām viņam nebija skaidrs, kā šo varētu neuzkrītoši nokārtot, bet, iespējams, guļamtīklu vajadzēs pārkarināt augšā uz klāja. Tā teikt, kamēr labs laiks.

Iesūtīja: Kirsupirags ; laiks: 07.09.2022 13:16

Labs vakars mans kapteini! Dudo zemu palocās. Klausoties kapteiņa teiktajā Dudo nervozi mīņājās, karošana gan viņam nebīja prātā. No kašķiem un jebkādai fiziskai varmācībai Dudo vienmēr turējies pa gabalu. Kur šis tik mazs var ko vispār līdzēt. Katram gadīumam kaķene ar akmeņu maisiņu ir pie jostas, bet to parasti nelieto, jo vienmēr sanācis aizrunāt pilnas ausis pretiniekam. Kapteiņa norādījumi uzdzina drebuļus. Otra sadaļa gan liekas, ka būs pa spēkam. Novērst liekas pļāpas uz kuģa varētu padoties.
Mans kapteini, baumu novēršana kā reiz varētu būt mana specialitāte un ar lielāko prieku varu uzņemties iniciatīvu šajā jautājumā. Tikai dodiet atļauju pievienoties komandai un tiks darīts viss, ko liksiet.
"Viss ko liksiet"- tas varbūt bija par steidzīgi pateikts. Dudo pats mazliet samulsa par saviem vārdiem.
Dudo pašķielē uz pārējiem. Kurš gan ieņems līdera vietu šajā pulkā, kurš būs atapīgākais, kurš veiklākais un galu galā, kurš būs spēcīgākais, aiz kura muguras visdrošāk patverties.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 07.09.2022 14:07

Vedot pārējos, Eriks bija gājis pa priekšu, bet tagad pakāpās sānis. Vieta, acīmredzami, bija pareizā, jo kapteinis Fenns jau bija te, tāpat arī kundze, kuru viņš nosauca par Selīnu. Tagad, kad kapteinis bija izteicis to, ko vēlējās no jaunsalīgtajiem kuģiniekiem sagaidīt un ko esošā komanda nedrīkstētu uzzināt, Eriks nedaudz samulsa. To, ka nav karotājs, Eriks kapteinim jau bija teicis. Nu labi, iekraut kādam ar cirvi vai ko tādu viņš varētu gan, ja vien viņam tas cirvis būtu. Un otrs uzdevums... nozīmēja ko īsti? Stāstus par to, ka sieviete uz kuģa klāja nozīmē nelaimi, Eriks bija dzirdējis, jo iedzēruši jūrnieki krogā runā visu ko. Bet viņš nekad nebija dzirdējis nekādu konkrētu nelaimju uzskaitījumu. Pirāti seko "Albēram" tāpēc, ka uz kuģa ir Selīna? Te varbūt kapteinis gluži visu nepastāsta...

Par reālo apdraudējumu Selīnai gan Eriks laikam saprata. Vismaz noticēja kapteinim, jo Fenns neko tādu neprasītu, ja nebūtu pa īstam noraizējies.

Sapratu, kaptein. - Eriks neuzbāzās Fennam ne ar padomiem, ne jautājumiem, ne saviem apsvērumiem. Puisis domāja, ka kapteinis tīri labi zina, ko no Erika var vai nevar sagaidīt, un pratīs to vajadzības gadījumā izmantot. Iedot ieročus vai likt gatavot ēdienu, vai vēl ko. Šobrīd kapteinim vajadzīgs tikai apstiprinājums, ka tiks darīts tas, ko viņš prasa.

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 07.09.2022 19:22

Noklausījies kapteiņa teikto, Talvariels vien galvu nogrozīja pārsteigumā. Cik māņticīgam muļķim gan jābūt, lai noticētu, ka pirātu uzbrukums noticis tādēl, ka uz kuģa ir sieviete? Pirātus interesē laupījums, un, ja nu vien par šo Selīnu nav izsludināta kāda īpaša atlīdzība, kādēļ lai tas kādu rīkļurāvēju interesētu? Vienlaikus, kamēr ir kāds, kas gatavs tam noticēt un musināt pārējo komandu uz muļķībām, tā var būt problēma, tomēr kā nemanāmi šādus muldoņas apklusināt - to viņš nezināja. Ja kāds tieši apdraudēs - vienmēr var vienkārši nostāties ceļā, karotājs ar apburtu zobenu rokā tas mēdz atvēsināt iekarsušus prātus... Iespējams ka runīgais halflings te ko pratīs darīt, kā jau solījās, lai gan, ar tādiem daudz runātājiem arī nekad neko nevar īsti zināt.
Toties, ja būs jācīnās ar pirātiem - tas jau vairāk atbilda Talvariela zināšanām un iemaņām, un šeit varēja droši solīt palīdzību.

Par uzdevumiem viss skaidrs, arī citu jautājumu nav.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 08.09.2022 09:18

Kapteinis Fenns noklausījās atbildes vai klusējošu galvas pamāšanu, un viņa skatiens pievērsās palikušajiem diviem kandidātiem.

"Un kā ar jums abiem?" viņa acs gluži via ieurbās Džimijā un /xxx/ .

Iesūtīja: skatitajs_no_malas ; laiks: 09.09.2022 10:02

Džimijs paraustīja plecus.
-Man sievieš uz kuģ nekad nav traucējš.... Es gan maz braukājis, vairāk dzirdēj's , bet ko tik visu neizpļāpā... Diplomāts mans nav, bet kādu iegrūst zmeklāj telpā nemanām- to var. Ja daudz uzkasās un neklaus' kaptein!- viņš pakasa aiz auss un steigšūs piemetina. -Pirāt'tik jāsit!-
Viņš aplaiž skatienu apkārt. Jādomā, ka vismaz tas halflings ko varēs izrunāt, ja vajadzēs. Džimijam pilnīgi noteikti bija jātiek atpakaļ uz kuģa. Šitā Selīna galīgi nebija viņa gaumē- ja vēl kāds gribēja šai zem brunčiem palīst (kaut ar vesels pirātu kuģis)- tā nu nebija viņa darīšana. Māņticība ziedēja augstu, ar to varēja panākt visu ko. Un kapteinis visdrīzāk ko noklusēja. Bet labāk viņam turēt mēli aiz zobiem- kā teica vecāmāte- mēle aiz zobiem- vēders pilns un gulta silta!

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 09.09.2022 10:38

"Nu, zem klāja kādam ribas pārskaitīt, kas neprot uzvesties, tas labi, kaut labāk iztikt tikai ar vārdiem. Mums visiem kopā līdz Viravai jānonāk. Kauties ar pirātiem arī, kaut ceru, ka bez tā iztiksim." kapteinis pasmīnēja, izdzirdis Džimija runu. "Mani vairāk satrauc, ka, ja man būs jārūpējas par Selīnu, tas traucēs rūpēties par visu kuģi. Ja ar to jūs varat tikt galā - vai nu vārdiem," te skatiens pievērsās halflingam, " vai arī ar smagākiem paŗiecināšanas līdzekļiem, tad lieliski. Tad esam viens otru sapratuši?"

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 09.09.2022 12:40

Daejons visu bija noklausījies, arī teikt īpaši nebija ko. Ja jāsargā, tad jāsargā, un tas, ko kapteinis saka sargāt. Tā teikt, par sargu salīga, par to arī būs jābūt. Par savām kaušanās prasmēm gan viņš nemaz tik pārliecināts nebija, kur nu ar plikām dūrēm, bet ar loku nebija slikti, un rapieris arī bija turēts rokās, tāpat abordāžas cirvis un vēl visādi citi uz kuģa pieejami un reizēm vajadzīgi rīki. To viņš kapteinis bija pateicis, ja kapteinis bija mierā, tad viss.
Tumšmatis vēlreiz piekrītoši pamāja kapteinim Fennam, un, kamēr runas nav beigušās, pievērsa acis Selīnai. Kas viņā ir tāds īpašs? Vai kapteiņa patika vien, vai varbūt kaut kas cits?

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 09.09.2022 13:33

Daejona skatiens nevērīgā formā pārslīdēja sievietei, kas turējās no vīriešu pulciņa mazliet nomaļus, pūloties nemanāmi novērtēt viņu.

Selīna bija pusmūža gados, bet joprojām pievilcīga. Tērpusies vienkārši, uzlikusi pāris vienkāršas rotaslietas, nekas vairāk. Brūnie mati savilkti copē uz pakauša, netraucējot darboties. Kustējās nepiespiesti, pat graciozi. Bet svarīgākais, kas Daejonam iekrita acīs, bija skatiens, ar kādu Selīna vēroja visus sarunas dalībniekus vienu pēc otra. Gluži tāpat, kā šobrīd viņš sievieti - novērojot, analizējot un kataloģizējot.

Uz brīdi skatieni sadūrās, un Daejons sajutās kā sen atpakaļ, kad uz viņu no koka bija skatījies lūsis - kā medījums, pietiekami bīstams, lai pret to izturētos piesardzīgi, bet tik un tā kategorizēts kā medījums.

Nākamajā brīdī Selīna jau skatījās uz mazo halflingu, un sajūta pazuda.

Iesūtīja: Kirsupirags ; laiks: 09.09.2022 18:29

Viss skaidrs, manu kapteini. Darīšu visu kas manos spēkos, lai noturētu morālo līdzsvaru uz kuģa un māņticība neaizietu part tālu. Jūsu daiļā kudze būs labā uzraudzībā. Mēs visu darīsi pēc mūsu labākās sirdsapziņas un pašu spējām, lai godātu mūsu kapteini. Dudo tik bēra vārdu pēc vārdiem pat vairs nepiedomājot tiem līdzi, jo domās jau tika kalti scenāriji, kas varētu notikt uz kuģa un kā ikvienu problēmu efektīvāk risināt. Domu pavedienam risinoties Dudo pioepeši sajuta spriedzi. No kurienes gan tā nāk. Ir skaidrs, ka uzdevums nebūs no vieglajiem, bet tas nevar būt par iemeslu tik spiedīgai sajūtai. Mēle vēl kustējās un kaut ko teica, bet acis jau meklēja spriedzes avotu. Acu skats sastapās ar Selīnas caururbjošo acu skatu. Dudo sajutās kails un šī sajūta nemaz nepatika. Dudo tik pat ātri novērsās. Galvā pazibēja gan doma, ka kaut kas te nav tīrs, bet Dudo tikai nobēra pēdējos vādus palocijās pret kapteini un gaidīja tālākās norādes.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 10.09.2022 11:08

Ho! Tas bija negaidīti. Daejons skatienu nenolaida, vien ļāva tam slīdēt tālāk. Bet dīvainā sajūta nepazuda uzreiz. Kā gan var tā sajust svešu skatienu? Kas viņa ir? Un vai tagad nesanāks tā, ka būs nevis jāsargā Selīna no komandas, bet gan otrādi?
Jāaprunājas, Daejons nosprieda. Vispirms ar Eriku, kad iesim uz krogu, varbūt viņš vai viņa tēvs ko zina, vai arī, varbūt ar visu klāja komandu, tikai ne kapteinim un Selīnai dzirdot, ja vien sanāks tāds brīdis. Ja nesanāks, tad ar Eriku un pēc tam ar Talvarielu. Un ar kuru pēc tam, tad redzēs.
Elfs noskatīja pārējos. Vai nav manāms, ka kāds vēl sajutis kaut ko neparastu?

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 10.09.2022 16:29

Eriks stāvēja mierīgi un, tā kā šobrīd ar viņu neviens nerunāja, tāpat vien skatījās apkārt. Viņš pamanīja, ka Selīna skatās uz nolīgto ļaužu bariņu, bet neko īpašu par to nenodomāja. Droši vien grib iegaumēt, kas par jaunām sejām uz klāja būs redzamas.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 11.09.2022 09:53

Kapteinis vēl brīdi pagaidīja, acīmredzamis vai lai kādam nerastos kas jautājams, tad pamāja ar roku. "Brīvi. Atceramies, aizejam jūrā ar rīta paisumu."

Viņš pagriezās un devās pie kundzes, kas pieķērās viņam pie elkoņa. Abi lēnām aizsoļoja gar liedagu, prom no pilsētiņas, klusi sarunājoties.

Daejonam un Dudo vienbrīd izlikās, ka kapteinis vairāk atbalstās uz kundzes, kā viņa pret Fennu.

Jūs visi palikāt pludmalē, uzzinājuši jauno uzdevumu, un iespēju to apspriest tikai savā lokā. Diez vai uz kuģa vairs būs tāda iespēja, uz klāja bija dežurējošais matrozis, Vends, Derts un vecais Pīts, kas vispār mēdza uzrasties nez no kurienes ļoti nemanāmi. Krogū "Sāļajā Vīrā" noteikti gāja jautri šobrīd.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 11.09.2022 10:31

Atvadoties no Fenna un Selīnas, Daejons vēlreiz cieņpilni viegli palocījās un itin nemaz neizrādīja, ka viņam kaut kas šķistu aizdomīgi, bet kad abi komandējošie bija attālinājušies tā, ka pilnīgi noteikti neko nedzirdētu, ko te runā, ļoti vērīgi noskatīja apkārtni - sak', vai te tuvumā nejauši nevar būt kādas liekas ausis, un tad uzrunāja te esošos.

- Hei, draugi! - elfs runāja melodiskā, ne visai skaļā balsī, aicinoši un tā, ka, ja visi gribēja dzirdēt, prasīt prasījās pienākt tuvāk.
- Mums ir jāaprunājas, ja jau uz vieniem dēļiem skraidīsim un viena pavēle mums dota. Es domāju, ka tas ir svarīgi. Proti - vai jūs pamanījāt Selīnas skatienu? Brīdī, kad viņa skatījās uz mani, es jutos kā medījums, uz kuru skatās lūsis. Plēsējs. Un tagad? Jūs pamanījāt, ka vienbrīd ne Selīna turējās Fennam elkonī, bet gan kapteinis balstījās uz viņu? Tur kaut kas nav kā vajag. Kas, to gan neattopu.

Noskatīja visus klātesošos.
- Kā jums šķiet?
Brīzem noteikti neizlikās, viņš bija jutis to, ko bija jutis, diemžēl viņš nebija tik vecs un pieredzējis, lai zinātu, ko tas nozīmē, tāpēc nekādu prātīgo padomu nespēja dot. Varbūt citi ko zinās?

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 11.09.2022 11:27

Erikam nekas nebija šķitis vai sajuties dīvaini - un vispār, ko gan kroga puika no plašās pasaules saprot, lai spētu ko novērtēt? -, tāpēc Daejona teiktais pēc kapteiņa un Selīnas prom došanās viņam bija krietns pārsteigums. Kā uz medījumu? Skatījusies bija, jā, tikai Eriks noteikti nebija neko neparastu manījis.

Nav ne jausmas, ko tas varētu nozīmēt. - Viņš atzinās, ierasti pabužinot Saulītes pakausi. Šodien bija notikušas vēl citas lietas arī, ko Eriks nebija sapratis, piemēram, vecā Pjū runāšana par kaut kādu "viņu", kura apraksts izklausījās diezgan šausminošs. Vai Fenns vai Selīna būtu tas "viņš"? Nu gan murgainas domas.

Iesūtīja: Kirsupirags ; laiks: 11.09.2022 11:38

Pametis acis apkārt, vai nav svešu ausu tuvumā, Dudo pienāca tuvāk, lai izklāstītu savas domas pieklusinātā balsī.
Selīna šķiet citādāka, tas noteikti. Bet es nespēju noteikt kas tieši. Arī es pamanīju, kā kapteinis uz viņu balstās. Varbūt viņa ir tā kas komandē visu parādi, vai vismaz viņai ir liela ietekme uz kapteini un visu notiekošo. Bet labi, darbs ir darbs un tikt no šejienes prom man arī gribas. Izsakot savas aizdomas Dudo vēroja pārējos, vai arī viņiem šķita kas aizdomīgs, varbūt kāds vēl ko bija ievērojis.
Dudo turpināja ierastā balss tonī. Mana stiprā puse ir runāšana, tapēc, ceru, ka varēšu ko līdzēt baumu novēršanā. Bet runājot par sadursmēm ar pirātiem, tas gan man uzdzen bailes.
Savu baiļu publiska atklāšana lika Dudo justies patiešām neērti, bet likās, ka ja jau vienā laivā iemesti, tad arī visas kārtis jāliek galdā, lai zina ko sagaidīt.

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 11.09.2022 14:47

(OOC: Vai Talvariels arī ko pamanīja no Selīnas savādās izturēšanās? Viņš necentās speciāli novērot, bet daudz uz ko citu skatīties jau nebija ko )

Par medījumu man grūti spriest, taču skaidrs, ka viņai ir kādi noslēpumi. Manuprāt, kamēr tie neapdraud apkārtējos, tā ir tikai viņas un kapteiņa darīšana, tāču ir vērts pievērst uzmanību tam,kas notiek... un arī paklausīties, ko tieši mēļo tie matrožu, kam patīk baumot. Kādreiz tādās sarunēs mēdz būt pa patiesības graudam... Talvariels runāja klusi un mierīgi, domīgi noskatoties pakaļ aizejošajam pārim.
Manas prasmes vairāk noderēs, ja būs nepieciešams cīnīties - ar pirātiem, vai kādu citu, to laiks rādīs, tādēļ pārliecināšanu labprāt atstātu tiem, kam tas patīk un padodas elfs viegli pasmaidīja Dudo, kura teju neapturamie runas plūdi skaidri norādīja uz to, kurš visdrīzāk būs galvenais runātājs.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 11.09.2022 15:06

CITĀTS(Farliner @ 11.09.2022 15:47)

(OOC: Vai Talvariels arī ko pamanīja no Selīnas savādās izturēšanās? Viņš necentās speciāli novērot, bet daudz uz ko citu skatīties jau nebija ko )

Iesūtīja: skatitajs_no_malas ; laiks: 11.09.2022 15:11

Džimijs visu vēroja diezgan pavirši- vairāk pētot apkārtni, tādēl visdrīzāk neko nepamanīja. Ieklausījies elfa sacītajā, paraustīja plecus.
-Būs par to plēsoņu norād'j's ...Gaisma, mēness, saule- viss maitā skat'.... - īss skatiens pakaļ aizejošajam pārim. - Nu un par to balstīšan's.... Kāja sāp vai tā... Kapam tak stikl' acs ar..- Puisis nemanāmi pārbauda vai joprojām apkārtne vientu;ļa.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 11.09.2022 15:17

Cik nu tālu varēja redzēt, liedagā stāvēja tikai tie, kas bija salīguši būt par klāja komandu pret pirātiem. Un, kā izrādījās, arī kapteiņa draudzenes sargiem.
Ja kāds arī labi paslēpies novēroja viņus no meža malas, tas atradās pārāk tālu, lai varētu noklausīties - ja vien te nesākās strīds un klaigāšana skaļās balsīs.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 11.09.2022 15:39

- Nē, - zaļacis stingri noteica Džimijam, - nerādījās. Ko pamanu, to pamanu.
- Vārdu sakot, kopumā tad jau redzēs, - Daejons izdarīja secinājumu. No biedriem neviens neko konkrētu nezināja pateikt, vairāki neko arī nebija sajutuši, izteicis savas aizdomas viņš bija, un Dudo bija tā kā arī ko pamanījis, tātad gluži elfa paša iztēle te nebija strādājusi, kaut kas bija noticis pa īstam, nemaz neņemot vērā to, ka Daejons bija pieradis savām sajūtām uzticēties.

- Mēs ar Eriku grasāmies iet uz "Sāļo vīru" vakariņās, - viņš informēja. - Tur vajadzētu būt vai visai 'Albēra' komandai pašlaik. Varbūt viņi ko runās. Nāksiet vēl kāds? Ja nē, tad tiekamies uz kuģa.

Iesūtīja: Kirsupirags ; laiks: 11.09.2022 16:48

Dudo apdomāja dzirdēto. Skaidrs bija viens, jātur acis un ausis vaļā.
Labprāt jums kungi pievienošos! Dudo ir gatavs doties līdzi.
Varēsim patrīt mēles, iedzert ko spirdzinošu un uzraut jestru meldiņu krogā. Halflings jau ir pārņemts ar domu par kroga jautrību. Krogs bija viņa mīļākā vieta.
Tā kā uz kuģa Dudo netika uzlaists, tad visa iedzīve ir plecos. Mugursoma tiek noņemta no pleciem un Dudo ap to cītīgi ņemās, līdz pret pārējiem pagriežās ar bungām rokās. Soma tiek uzvilkta atpakaļ plecos, bungu siksna tiek aplikta ap kaklu. Dudo paņem vālītes katru savā rokā un priecīgi satraukts pievēršās pārējiem. Dodamies!
Ceļš uz krogu tiek pavadīts bungu ritmā. Lai gan bungu nemitīgā un enerģiskā rībināšana var šķist kaitinoša, bet kājas nemanot sāk cilāties vienā rimā un solis paliek raitāks. Dudo pats ar sevi ir bezgala apmierināts.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 11.09.2022 18:03

Dudo rībināšana sanāca diezgan ritmiska ( OOC Perform Check 20), kājas teju pašas bija gatavas sākt lēkāt.

Iesūtīja: skatitajs_no_malas ; laiks: 11.09.2022 18:45

-Mans ir noguris. Vai kāds no jumsim nevar atnest man vakarin's ?- Džimijs izvelk no kabatas dažus sudraba gabalus. -Es ies uz kuģ'vēl bik pagulēt...-
Ja kāds piesakās, tam naudu arī iedod.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 11.09.2022 20:09

Es varu atnest tev vakariņas. - Kas tad Erikam! Atnesīs, cik naudas iedots. Eriks paņēma no Džimija naudas gabalus un saskaitīja tos tā, lai Džimijs redz. Tāda nu bija Erika kroga darba pieredze, kas bija pārvērtusies paradumā.

Dudo rībinot bungas, Eriks gāja uz "Sāļo vīru". Puisis jau kuro reizi šodien gāja uz savām bijušajām mājām. Varbūt pēdējo.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 11.09.2022 21:23

Daejons pagaidīja visus līdzi nākt gribētājus, un tad sekoja Dudo uz krogu. Viņš gan nebija pieradis soļot bungu pavadībā, bet, izrādās, tā arī nemaz nebija tik slikti.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 11.09.2022 21:46

Džimijs atdeva pāris sudrabus Erikam un devās uz piestātni.

Kuģī pie trapa joprojām dežurēja tas pats nogurušais un saīgušais matrozis. Pamanījis Džimiju, viņš saberzēja acis, tad pamāja ar roku, sak, Hakslijs atļāva, tad kāp tik uz klāja. "Ko ta uz krogu negāji?" viņs painteresējās. "Vēl mūsu virtuvi pagūsi izbaudīt."


Pārējie, Erika vadīti, ātri vien sasniedza "Sāļo Vīru", no kura jau pa gabalu dzirdēja greizu balsu kori aurojam visai jestru dziesmiņu par jūrnieku un nāru.

Krogā ienākot, varēja redzēt Vērsi stāvam kājās plāna vidū un vicinām rokas, diriģējot komandu. Hakslijs galda malā piespēlēja uz mutes ermoņikām, spēlēja enerģiski, bet neko satriecošu nemanīja (OOC Perform wind 10). Pārējie ap galdu sasēdušie skaļi rāva līdzi, pamatā gan piedziedājumu, un ritmā dauzīja kājas pret grīdu. Galdā bija ēdiena paliekas, kas vēl tika dziedāšanas pauzēs piebeigtas, bet Rass pie bāra letes steigšus pildīja kausus no alus muciņas. Apmierinātā seja liecināja, par visu jau ir samaksāts.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 12.09.2022 10:11

Daejons soļoja uz krogu, jau kaut kur prāta dziļumos izbaudot iespējamās vakariņas, bet lielāko daļu prāta tagad aizņēma Selīna. Plēsējs. Elfs par to bija pārliecināts. Jā, varbūt gan viņš atkal kļūdījās, bet labāk būt piesardzīgam. Un, un... prātā iešāvās neparasta doma - vai TAS nav īstais iemesls, kāpēc kuģa kambīze ir tāda, kāda tā ir? Tāpēc, ka Selīnai vajag kaut kādu īpašu ēdienu? Vai tad viņa ir maitēdājs, vai? Tā smaka ir vienkārši drausmīga, īstiem plēsējiem parasti tik traki nav.

Tā arī neticis skaidrībā, jo skaidru novērojumu, uz kā balstīt spriedumus, viņam nebija, Daejons iegāja krogā. Pamājis ar roku sveicienu 'Albēra' komandai, elfs šoreiz grasījās piesēsties pie komandas galda, ja vien tur būs vieta. Pirmais darbs gan bija doties pie krodzinieka, lai pasūtītu vakariņas.
- Sveicināts, vēlreiz! - Tumšmatis uzsāka sarunu, - Saimniek, lai nu kur, bet te vēl ir tā labākā vieta. Vakariņas vajadzētu! Man un... - Brīze paskatījās, kur palicis Eriks un, ja puisis apstiprina tālāk sakāmo, tad turpina - ... Erikam.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 12.09.2022 13:57

"Jā, protams, tūlīt būs!" Rass atsaucās, "pāris sudrabi, un būs viss tas labākais, kā jau esat paradis pasūtīt."

Pie kopā sabīdītajiem galdiem vieta vēl atradās, grūtāk bija ar aizdomīgajiem skatieniem, ar ko dažs no jūrniekiem nopētīja tos, kas tā grasījās viņiem pievienoties. Ne visi, kā Hakslijs, bija lietaskursā par ekipāžas papildinājumu.

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 12.09.2022 14:50

Talvariels sekoja pārējiem, klusībā cerot ka Dudo spēs saprast, kuros brīžos muzicēt vajag un kuros - labāk būt klusiem un nemanāmiem... krogā skaļums un pūlis viņu lāgā neiepriecināja, taču te nu neko padarīt nevarēja - bija jāizmanto pēdējāiespēja paēst krastā, un nenāks par ļaunu pavērot pārējo komandu - kurš izskatās runīgāks, kurš vairāk klusē, varbūt varēs saprast, ko no kura gaidīt? UN jautājums par Vērsi jau ar vēl bija atklāts - jāsaprot, kas tas par tipu, un ko no viņa gaidīt.

Kad Daejons bija pasūtījis ēdamo sev un Erikam, arī Talvariels pievērsās krodziniekam: Labvakar, cienītais! Es arī vēlētos kārtīgas vakariņas un vīnu.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 12.09.2022 15:37

Daejons, samaksājis krodziniekam, apsēdies pie galda un gaidot ēdamo, gluži laipni pamāja īpaši tiem, kuri vēl nezināja, ka viņš un Eriks pievienosies komandai, un piemērotā brīdī paskaidroja: - Mēs ar Eriku kopš šodienas esam pie jums klāja komandā. Keps teica, ka esot vajadzīgs vēl kāds, lai drošāk būtu. Pagaidām līdz Viravai.
- Jums te tā jautri! Nolēmu, sak', ko tad tā malā sēdēt.
Viņš smaidīja gluži nepiespiesti, bet rapieri pie sāniem tāpat katrs varēja redzēt, un ja aiz galda gluži nē, tad zobensiksna bija pamanāma.
- Man vārdā ir Daejons, kā jums, vīri? - Var taču kādā dziesmas pauzē kādu vārdu pārmīt, vai ne?

Iesūtīja: skatitajs_no_malas ; laiks: 12.09.2022 18:17

-eh, mans nav rad' s pa krogiem ēžāt... Atnes's biedri- paprasīj' šiem...- viņš atbildēja un ievilkās savā guļvietā, kur labu brīdi rosījas pa saviem sainīšiem nastiņu, tad atkal ierāpās guļamtīklā, uzvilka apmetni uz acīm un vismaz izlikās guļam

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 12.09.2022 19:28

Eriks mazliet samulsa, kad Daejons jau otro reizi samaksāja par viņa ēdienu, bet tagad te, uz vietas, neiebilda. Kamēr tēvs vēl bija pie letes, nolika uz tās Džimija doto naudu un pateica, ka vakariņas līdzņemšanai vēl vienam kuģiniekam jāsagatavo, un ka Eriks pats par to virtuvē parūpēsies. Tik, te, lūk nauda par tām.

Kamēr visi kroga zālē bija aizņemti, cits dziedot, cits runājoties un cits vakariņas gādājot, Eriks iegāja virtuvē, kur visu to pašu pateica mātei. Kamēr gan pats, gan māte taisīja līdzņemamo ēdiena sainīti un neviens viņiem uzmanību nepievērsa, klusām pajautāja mātei, vai viņa ko nezin par to, kā kapteinis Fenns iepazinies ar Selīnu. Jo tagad prasa Selīnu sargāt. Kas par lietu? Eriks nekad par pieaugušo lietām nebija sevišķi interesējies, tāpat stāstījis viņam neviens neko nebija - sīks vēl taču. Bet, ja nu māte zina ko noderīgu?

Iesūtīja: Kirsupirags ; laiks: 12.09.2022 22:13

Paverot kroga durvis Dudo gandrīz izkūst laimē, redzot jautrību, kas valda iekšienē. Šķībā muzicēšana un dziedāšana ir viena no jaukākajām kroga izdarībām. Dudo ir gatavs pievienoties muzicēšanā ar savām bungām. Visa ēšana ir izkritusi no prāta. Vai drīkst jums kungi pievienoties, tā pat būsim viena komanda. Īsti negaidot atbildi un jautājot tikai formalitāšu pēc, Dudo steidzas muzicēt līdzi. Ja neviens neiebilst, tad Dudo no visas sirds spēlē līdzi, pēc kāda ilgāka laika gan slāpēm un izsalkumam liekot sevi manīt.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 13.09.2022 08:58

Rass tā kā grasījās uzklāt Daejonam galdiņu nostāk no jūrnieku pulciņa, tāpēc Daejonam nācās māt ar roku, rādot, ka plāno pievienoties jautrībai. To sapratis, Rass peivērsās Talvarielam. "Jā, mums ir cepetis, svaiga maize, sutināti dārzeņi, alus, vīns. Uzkodās siers, speķis, kūpināts šķiņķis vai žāvēta desa. Saldajā medū cepti āboli. Par labām vakariņām un kausu alus četri sudrabi, vīns atsevišķi." viņš ātri nobēra, ar vienu ausi klausoties jūrnieku saucienos pēc alus.

Vērsis tikmēr atkrita uz brīvā soliņa pie pārējiem un iekampa prāvu alus malku.

"Par kapteini Fennu un viņa veiksmi, lai tā nekad nenoriet!" viņs noelsās. Atskanēja sajūsmas brēcieni un kāju rībināšana.

Daejona sveiciens pievērsa sev vairuma klātesošo uzmanību. Viņš atpazina te vismaz trīs - Vērsi, Haksliju un Tomasu. Ar paŗējeim nebija iepazīstināts. Haklsijs ieklepojās, piesaistot sev uzmanību.

"Kas vēl nav dzirdējis, keps nolīga mums kompāniju līdz Viravai. Te nu viņi vairums ir, tikai divus nemanu," viņš pārlaida skatienu Daejonam, Dudo un Talvarielam. "Cienam un godājam, un arī pieskatam, ne visi te ir agrāk burājuši."

Tur atskanēja sveiciena atņemšana, iztiekot bez 'spicausainis' pieminēšanas - rapieris pie Daejona sāniem un arī Talvariela ierocis īsti neizaicināja uz uzkasīšanos.

"Tad nu gan mums raiba kompānija būs," kāds izmeta.



Eriks saimniekoja pa ierasto virtuvi, klausoties mātes stāstā.

"Selīnu pirmo reizi redzam, citas reizes Fenns viens pats bija, un nekad agrāk viņu pieminējis nebija. Tavs tēvs jau Fennu sen kā pazīst, gadiem viņi te ir tikušies. Selīna... nezinu... Kaut kas viņā ir tāds... ko negrib citiem rādit... Bet ... kad viņa uz Fennu skatās, kad domā ka neviens no malas neredz .... nu es tā uz tavu tēvu skatījos, kad mēs sākām satikties..." māte nopūtās. "Sen tas bija, kur tie gadi... Sargi sevi, dēliņ, un meklē kādu drošu vietu kur apmesties un iekārtoties Viravā."

Par to kāpēc Fenns sargāt liek, mātei arī bij kas sakāms. "Nu tu padomā pats, viņi tur nedēļām jūrā, bet te tāda kundze priekšā grozās, uz kuģa jau nekur nepaslēpsies, visi visiem degungalā vienmēr. Un Selīna jau i vaigā glīta, i augums vingrs, i apaļumi visur kur vajaga. Paklausies tik, kā tur Vērsis zālē bauro, domā viņš ar nemestu uz Selīnu aci? Vai vēl kāds no matrožiem? Fenns prātīgi dara, ka liek jums pieskatīt viņu. Nedod dievs, ja tur kas sāksies, viņam taču būs vainīgo jāpakar. Tāpēciņ jau saka, sieviete uz klāja nelaimi nes."

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 13.09.2022 09:44

Jūrnieku sajūsmai par Fenna veiksmes pieminēšanu Daejons pievienoties nevarēja, vismaz ne ar kausa pacelšanu, jo vēl pie sava vīna nebija ticis, un viņam šķita, ka kāju rībināšanai viņš pats citu acīm izskatās par smalku, turklāt elfs bija pieradis izturēties atturīgāk un savāktāk, tāpēc iztika ar dūres pacelšanu gaisā. Ja jau viena komanda, tad viena.

Žēl. Te tā kā prasījās visiem uzsaukt alu, bet nupat jau paša maks bija palicis par plānu tādai izdarībai.

- Es esmu kuģojis, - Daejons uzsauca tā, lai visi dzird, - man tās pamācības vairāk, lai zinu, kur kas atrodas, ne kā to dara. Hakslijs jau pamatus ierādīja, jums tas pārējais palika.
- Ē! Kas vainas raibai kompānijai? - Viņš atsaucās vēl nepazīstamajam, kurš par to bija ierunājies. Pats gan spēja iedomāties, ka ne visas tautas var tā vienkārši sadzīvot kopā, var sanākt dažādi pārpratumi, bet, ja viņam uzkasīsies, tad dabūs pretī. Visi nezināja arī to, ka Daejons nedaudz pieprot maģiju, ierocis pie sāna - tas tā, pirmajam iespaidam.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 13.09.2022 12:47

Jā, vismaz uz šejieni kopā ar kapteini viņa agrāk nenāca. - Eriks apstiprināja mātes stāstu nedaudz nožēlojot, ka tā īsti neko jaunu nebija uzzinājis. Ja nu vienīgi no tā visa var secināt, ka kapteinis drīz taisās precēties un palikt krastā. Tikai kādā lielākā pilsētā, ne te, Skelē, un tāpēc Selīna ir uz "Albēra", jo kā citādi nokļūsi, kur gribi nokļūt? Pēc mātes tālākajiem vārdiem Eriks pasmaidīja, - Par tādu "sieviete uz klāja nes nelaimi" es iedomājos gan. Bet Selīnu vaino par to, ka pirāti "Albēru" vajājot. Kapteiņa paša vārdi. - Atbilstoši savam ieradumam daudz nepļāpāt, Eriks vairāk neko nopietnu mātei neprasīja, tāpat vien lietišķas lietas, lai sagatavotu vakariņu saini Džimijam un piepalīdzētu sakraut ēdiena šķīvjus sev un saviem biedriem. Par atgādinājumu meklēt drošu vietu, kur apmesties, Eriks tikai piekrītoši pamāja ar galvu. Tas jau bija krietni daudz reizes izrunāts temats. Vai galu galā tā būs Virava, to rādīs nākotne.

Brīdī, kad Eriks mātei stāstīja par Selīnas sargāšanas iemeslu, viņam ienāca prātā izskaidrojums, kāpēc kuģis ar delfīnu vajā "Albēru". Varbūt Selīna ir bijusi pirāte? Šo domu Eriks skaļi neteica, jo īsti nekāda pamata tā spriest viņam nebija.

Kad ar ēdiena sagatavošanu bija tikts galā, Eriks atgriezās kroga zālē, kur apsēdās blakus Daejonam, ja vien tur bija vieta. - Tūlīt arī vakariņas būs. - Eriks pats šķīvjus nenesa. Tā nepieklājas. Viņš bija tikai paņēmis Džimijam sagatavoto sainīti.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 13.09.2022 15:07

"Te krogā tā vari saukt vārdos, bet uz klāja atceries - pirmais palīgs Hakslijs," Daejonam pār alus kausa malu aci piemiedzot, pielaboja tuvāksēdošais no matrožiem. "Uz kāda kuģa tad ceļoji un ko pieproti bez caurumu duršanas pretiniekos?"

Īsti nebija pamanīts, kas bij izmetis par raibo kompāniju, bet smiekli gan atskanēja.

"Liecieties mierā, pārējie divi abi ir cilvēki," Hakslijs noburkšķēja. "Tā kā tādi bērni, elfus pirmo reiz redzat vai?"



"Par to ka Selīnu vaino i pirātos, i bezvējā, ir pretvējā, es nebrīnos" māte pasmaidīja. "Bijis ko vainot, iemesli atradīsies. Kapteinis pats tā teica, ka Selīnu vainojot pirātu vajāšanā? Tas nu gan interesanti. Fenns daudzus gadus te gar piekrasti kuģo, nav bijis dzirdēts, ka viņš ar pirātiem šaubīgās lietās ielaistos, bet kas zina, kas kuram par noslēpumiem...."



Vakariņas elfiem un Erikam pienesa viena no krogus meičām, veiksmīgi izvairījās no jūrnieku plaukstām un aizspurdza atpakaļ uz virtuvi.

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 13.09.2022 15:22

Cepeti ar sutinātiem dārzeņiem tad sākumam, un klāt vīnu - vēlāk tad manīs, cik daudz ko uzkodām vajadzēs. Talvariels noskaitīja prasītās monētas un pievienojās pārējais komānijai, gaidot kad atnesīs ēdienu un izmantojot iespēju paklausīties sarunas, mazāk runājot pašam - Daejons noteikti bija runīgāks nekā viņš pats un iedzērušajiem jūrniekiem ar acīmredzot patika patrīt mēles - vai maz, kāds pasaka ko tādu, kas var noderēt ieplānot uzdevumu pildīšanā... pie reizes, jāpārlaiž rūpīgāks skats publikai, kas savākusies krogā, nevar zināt, vai tā pati pirātu banda, kas dzina pēdas Albēram, nav izsūtījuši kādus izlūkus krastā.

(ooc: Talvariels, pēc iespējas neuzkrītoši, nopēta publiku - vai nav kāds, kas neizskatās pēc vietējā - jūrnieki kas kopā tusē, protams, ir no Albēra, bet ja ir kāds "no malas" tad tam jāpievērš uzmanība.)