Pavediena drukājamā versija

Klikšķini šeit, lai skatītu šo pavedienu sākotnējā formātā.

Kurbijkurne forums _ Brīvdabas lomu spēles _ LARP mērķi

Iesūtīja: Durbals ; laiks: 27.04.2010 13:59

Cik man zināms, "krīze" nozīmē situāciju, kur uz priekšu var tikt vienīgi tad, kad izmaina savu domāšanu, jo līdzšinējā sevi ir izsmēlusi.

Piedāvāju ķecerīgu, bet nopietnu jautājumu: a ko mēs visi šeit vispār darām?

Jeb citiem vārdiem - kādi ir mērķi?

Lūk, daži piemēri.
Ja cilvēkiem mērķis ir izklaidēties (kā vienam otram no tiem pieminētajiem, kuri nepakļaujas noteikumiem, lieto ugunsdziras utt.), tad skaidrs, ka tādam cilvēkam LARP nebūs ilgstoša nodarbe. Viņiem vispiemērotākās ir kompānijas tipa spēles, kā, piemēŗam, www.Freeformgames.com - kuras ilgst 3...4 stundas, domātas ballītei, tusiņam.
Starp citu, ceru pats drīzumā pabeigt savu versiju ar nosaukumu "Jaunkurzeme", par hercoga Jēkaba laikiem - varbūt te varēšu atrast beta-testētājus? rolleyes_a.gif
Šo spēli var padarīt par (kaut nelielu) ienākumu avotu. Un tas, lai arī varbūt riskanti, kā jau viss, kas ar komerciju saistīts, varbūt varētu ienest zināmu dzīvības dvesmu Latvijas larpiešu aprindās.

Ja tā ir ieiešana fantāzijas virtuālajā realitātē, tad kino vai jaunākā datorspēle būs spēcīgs konkurents, jo prasa mazāk resursu - un ne tikai! Man ir dēls programmētājs, kurš caurām dienām spēļukus spēlē. Reiz aicināju aiziet paLARPot - vai zināt, ko viņš atbildēja? Tas viņam esot par šerpu. Labāk, ka PC skrīns kā interfeiss pa starpu. Ko tas nozīmē? LARP prasa zināmu drosmi, kuras daudziem vienkārši pietrūkst. Un ir jāatrod, kā jaunu cilvēku ieiešanu LARP vidē padarīt interesantāku, aizraujošāku un varbūt arī mazāk stresainu.

Pats divreiz gribēju piedalīties brīvdabas spēlēs, taču kaut kas traucēja. Tad vienugad nolēmu - tagad vai nekad, un, tā kā Latvijā sezona bija noslēgusies, aizbraucu uz Lietuvu. Teikšu tā - salīdzinājumā ar "Gredzenu pavēlnieku", kura nobeigumu pavēroju Lilastē, tas bija visai šķidrs, taču pirmajai reizei derēja braši. Un ko es atradu? To, ka bail rīkoties, kad jāveic izšķirošā darbība (biju iecerējis noslaktēt vienu ļaunu ekspluatatoru). laughing.gif
Kad sadūšojos, bija par vēlu. Citi bija pasteigušies...

Pēc mana redzējuma, LARP ir lielisks variants, metode, kā iziet ārpus savas šaurās pasaulītes robežām, kā izkopt kaut kādas iemaņas, ko reālā dzīvē izdarīt daudz grūtāk. Vārdu sakot, izmantot brīvdabas lomu spēles kā psiholoģiskus treniņus. Godīgi sakot, nesaprotu, kāpēc nevienā no forumiem, kurus esmu apmeklējis, par to netiek runāts. Jo, ieguglējot "lomu spēles", uzreiz var novērtēt, cik plaši tās tiek izmantotas biznesa pasaulē.

Ko ar to gribu teikt? To pašu, ko man teica Aļohins: spēlētāji mēdz iesēsties vienās un pašās sliedēs. Ja orks, tad orks; ja elfs, tad tikai elfs. Cilvēka lomu spektrs nepaplašinās, jaunas iemaņas neattīstās, un ar laiku sāk zust garša. Nekā jauna. Protams, būs vienmēr cilvēki, kuriem nepietiks dūšas iesēsties nepierastā lomā, un tur grūti ko mainīt. Bet, ja piedomātu tieši pie spēles kā treniņa aspekta, tad varbūt varētu iesaistīt, teiksim, izglītības sistēmu? Manuprāt, nav labāka līdzekļa, kā apgūt, teiksim, vēsturi, kā iesaistīt skolēnus lomu spēlēs, sākot ar savu kventu rakstīšanu un beidzot ar jaunu spēļu izstrādi.

Protams, te ir vesela gūzma jaunu šķēršļu. Bet varbūt tieši šeit ir tas lielakāis solis uz augšu? Jauns izaicinājums un jaunas izaugsmes iespējas? Arī iespējas piesaistīt zināmu finansējumu, kaut vai tad, kad izdosies ieinteresēt kādu TV kanālu? Protams, tas prasīs arī citu jomu speciālistu iesaistīšanu spēles meistaru komandā (pedagogi, psihologi) - jā, saprotu, ka tas ir far out, bet slikts esot tas ierindas orciņš, ka negrib kļūt par nazgulu. two_handed.gif

Galu galā - tās bija vienīgi manas fantāzijas. Atkārtošu jautājienu: kādi ir Jūsu mērķi šajā tik aizraujošajā un vērtīgajā jomā? Jo virzība uz priekšu notiek tikai tad, kad cilvēkam ir konkrēts mērķis. Un, kā NLP meistari saka, "pareizi nospraustiem mērķiem piemīt tā apbrīnojamā īpašība īstenoties it kā pašiem no sevis".

GV
www.laimesskola.lv

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 27.04.2010 14:44

Atļāvos izdalīt atsevišķā pavedienā. Ceru, iebildumu nebūs.

Ko es daru LARPos. Vāru ēst, cepu pankūkas, palīdzu gatavoties spēlei pirms LARPa, šuju tērpus, kaifoju, kad atrodu kādu reāli uzraisāmu kolosāli efektīgu apģērba gabalu, pie tam vēlams, lai tas būtu vēsturiski (vismaz pēc izskata) patiess. Ja spēju, izgatavoju rekonstrukciju (jā, man patīk reāli apģērbi, nevis fantasy apmetņi. Starp citu - ērtāk valkāt, tikai dārgi un darbietilpīgi). Pašas spēles laikā labprāt dzīvojos nometnē un atkal vāru ēst, cepu pankūkas utt. smile.gif Lomas izvēlos ne visai aktīvas. Mēdzu sašūt tērpus pat kabineta spēlēm, kas notiek, teiksim, grieķu pirtī uz pāris stundām.
Labprāt atbalstu un apčubinu meistarus un NPC spēles laikā. Ja viņi ļaujas. smile.gif

Vislabāk patīk vienas dienas kabineta spēles viduslaicīgā stilā, bet ar gana nopietnu noformējumu.
Piemērs - http://www.kurbijkurne.lv/forums/index.php?showtopic=43984
Hercoga Jēkaba laiki pašlaik man (un vēl vienam bariņam) ir mazliet par jaunu apģērbu ziņā. Mums pašlaik topā ir 14.-15.gs.

Iesūtīja: DarkJedi ; laiks: 27.04.2010 16:16

Mans mērķis kādēļ dodos uz larpu viennozīmīgi ir izklaide. Nebraucu ar mērķi uzlabot cīņas, runāšanas, domāšanas vai jebkādu citu prasmi. Ja ko tādu var uzlabot paralēli izklaidei ko sniedz larps ļoti jauki, nesūdzos, ja neiegūst tad nav nekāda nelaime un traģēdija. smile.gif

Tālāk atkarībā no larpa veida nāk nākamais apakšmērķis. Ja tas ir īss viendienas larps, tad laikam gribās aktīvi un intensīvi darboties pildot lineārus ķēdes kvestus kur jānokļūst no punkta A uz punktu E pa ceļam izejot cauri punktiem B, C un D. Piemēram "Nolādētais Tīstoklis 2".

Ja tas ir daudzdienu larps latviešu valodā, tad vairāk gribās vienkārši pabūt spēles pasaulē jo aktīvi rauties nonstopā 3 dienas no vietas noteikti negribu. Daudzdienu larpā laikam man pateicīgs formāts būtu, ka no rīta pamostas slinki izlien no telts, ir laiks lēnām paēst brokastis apsveicināties ar citiem u.t.t.. Tālāk dienas vidū dažas stundas varētu būt kaut kas intensīvi kvestojams un vakarpusē atkal viss mierīgi pārvēršas kaut kam līdzīgam tusiņam pie ugunskura, ciema krogā ar alus glāzi rokā. Spēlē "Ceļš 2" un "Nolādētais Tīstoklis 1" man liekas bija šāds formāts.

Man tāpat patiesībā laikam patīk larpi un kvesti kur darbojas PvE režīmā nevis PvP režīmā (respektīvi, spēlētājs pret NPC, nevis spēlētājs pret spēlētāju). Čakarēt citus man parasti ne visai gribās, man labāk patīk ar citiem parunāt no lomas tēla viedokļa par spēles pasauli, savu lomu viegli vai diezgan smagi humoristskā tonī. Respektīvi, ir labi ja ir ingeim iemesls socializēties ar citiem un kaut ko abpusēji izdevīgu ar citiem runāt, darīt, veidot.

Ja tas ir larps krievu valodā tad parasti valodas barjeras dēļ (respektīvi, es nepārzinu krievu valodu) esmu ļoti pasīvs, apskatu lokācijas, mazliet kaut kur patusēju un tad drīz vien apnīk jo nav ko darīt. Uz tādu larpu vislabāk laikam braukt savā kompānijā kur vairāk tusējas kompānijas iekšienē kā ar pārējiem spēles dalībniekiem.

Vienas dienas kabineta spēles ar ir jaukas it sevišķi ja tur pat var palikt pa nakti. Negirbu kabineta spēlē spīt intrigas, vienkārši gribu runāt izdomātas lomuspēliskas muļķības. Protams kvesti fonā arī ir jauka lieta, taču nevajag pārspīlēt, ka viss ko tu vari darīt un domāt kabineta spēlē ir kvests. Manā izpratnē kabineta spēlei noteikti jāietver parasta tusiņa elementus.

Iesūtīja: mausns ; laiks: 27.04.2010 16:50

Es LARpos - tā pat kā Roviela. Vāru, cepu un tā tālāk. Pa visu savu LARpisko pieredzi tikai laikam jau trijos LARpos neesmu bijusi "obščepitā" iesaistīta. Un varbūt tāpēc vienā - Kamelotā - man bija nedaudz garlaicīgi.... Man patīk; ir pat kaifs no tā, ka citiem patīk. Un nekad neiestājas tāds brīdis, kad ir jādomā, ar ko laiku aizpildīt un "iet vai neiet virsū meistariem ar bļāvienu - dodiet kvestu!". Kvests ir visu laiku un pie viena - krogus ir tā vieta, kurā uzzini visu, kas poligonā notiek. Labs piemērs tam bija Sudraba Bulta. Mēs savā nomaļajā lokācijā zinājām, kas notiek pilsētā, citur apkārtnē. Varējām laikus sagatavoties, gan krogs gan miests, viskautkam, kas pa spēlei var nākt priekšā. Un - arī sava jautrība bija un viskautkas notikās.
Es LARpos ķeru funu no tā, ka es tur esmu. Sajūtas ir fantastiskas pašas par sevi.
Tas, ka mēs ar meitenēm "reizēm"sastrīdamies ... precīzāk būtu teikt, reizēm nesastrīdamies ap larpa beigu fāzi, jau ir cits jautājums un iekšējās dabas daba. grin.gif
Man patīk piedomāt pie spēlei atbilstošā tērpa, pie tā, kā darboties krogam, kā nepārslogot sevi, meitenes kroga komandā un tai pašā laikā - lai tas "barošanās bloka ritentiņš" grieztos un rūktu. Tā jau ir pieredze pati par sevi. Un plašas iespējas pilnveidoties un mācīties no iepriekšējām kļūdām.
Es vairs nesaku - nekad un nemūžam! tongue.gif (tā es brēcu Uvaisas krēslas beigās, bet.... pienāca Sudraba Bulta un, ceru, ka šogad atkal būs spēle ar krogu.... grin.gif )

Iesūtīja: Durbals ; laiks: 02.05.2010 13:21

Labdien!
Jūtos pagodināts, ka manas necilās personas Komentārs ir tapis paaugstināts par Pavedienu! Paldies.

CITĀTS(DarkJedi @ 27.04.2010 17:16) *
Mans mērķis kādēļ dodos uz larpu viennozīmīgi ir izklaide. Nebraucu ar mērķi uzlabot cīņas, runāšanas, domāšanas vai jebkādu citu prasmi. Ja ko tādu var uzlabot paralēli izklaidei ko sniedz larps ļoti jauki, nesūdzos, ja neiegūst tad nav nekāda nelaime un traģēdija. smile.gif


Jā, tā jau ir tā sāls - tā visa "prasmju u.c. uzlabošana" lomu spēlēs var notikt kaut kur fonā, pilnīgi nemanāmi, tavas domas ar to nemaz nav aizņemtas, tu vienkārši labi pavadi laiku un viss notiek. Tas ir visforšākais! cool.gif

Tikai jāuzmanās, ka tā nepārvēršas no visiem mums mīļās bēgšanas no realitātes, par noslēpšanos izdomātās pasaulēs. Gribat zināt, kā tas neizbēgami izraisa apsīkumu? noslepums.gif Varu izskaidrot. Atsevišķā komentārā - ja kādam būs interese.

No atbildēm man izskatās, ka Jūs visi esat kopumā apmierināti ar dzīvi un lomu spēles ir kā iziešana no ikdienas realitātes, vai izklaide, kā saka Dark Jedi. elfs.gif
Tā psiholoģijs, treniņi - tas kļūst svarīgi tad, kad cilvēks kaut ko grib savā dzīvē izmainīt, bet tas ne visai izdodas - kā tas ir, piemēram, man. blush.gif blush.gif Lūk, tādā gadījumā arī nāk talkā zināšanas psilohoģijā un psitoherapijā. Zinot, pie kā cilvēkam jāpiestrādā, viņam var iedot neierastu lomu - tādu, kurā veicamie uzdevumi viņam arī būs kā treniņš. kid.gif

Psiholoģija ir GM joma teatrals.gif , spēles sagatavošana un vajadzības gadījumā korekcijas spēles gaitā - spēlētāju daļa ir piedzīvojumi, viņi pat "visnopietnāko" treniņspēļu laikā nodarbojas - nu, ar to, ar ko Jūs spēlēs vienmēr nodarbojaties! draugi.gif Tikai vēlams noskaņoties būt atvērtam uz kaut kā jauna, neierasta darīšanu. Labi atceros, kāds stresiņš bija spēlē Lietuvā, kad grasījos nožmiegt ļauno pārvaldnieku - un kad naktī gandrīz uzrāvos uz naktssargu, ejot demolēt tiltu.

Patiesībā galvenais, ko ar to visu gribu teikt, ir: Jums visiem ir vērtīga pieredze šajā brīnišķīgajā aktivitāšu lokā, kam ir liels potenciāls visas sabiedrības ceļā uz laimīgāku dzīvi (nu, vai neskan lepni? rolleyes_a.gif Bet es nopietni saku. To var izmantot neskaitāmu problēmu risināšanai - sākot ar skolēnu motivēšanu mācībām (vai dalība spēlēs ir radījusi kaut kādas izmaiņas Jūsu vēstures zināšanās? Sacerējumu rakstīšanā?), darbu ar ielu bērniem, un beidzot ar biznesu un politiku.

Manas domas ir tādas: labākais līdzeklis, kā izvairīties no lomu spēļu kustības apsīkuma, ir - iet plašumā un nest to citiem, kas vēl nav to iepazinuši. Viena no manām idejām ir sastādīt tādu kā informācijas paketi plašākai publikai, jo līdz šim visas publikācijas, ko esmu lasījis, ir tikai eksotikas līmenī. Izmantojot savas iemaņas žurnālistikā, domāju sākt ar sadaļu topošajā portālā Tavaskola.lv - redaktore bija sajūsmā, kad nupat par to sacīju. Tas nebūs forums, bet kaut kas līdzīgs žurnālu rakstiem, skats lomu spēlēs "no iekšienes" - domāts tiem, kas par tām nezina, vai zina pārāk maz, lai ieinteresētos. Un pirmām kārtām - progresīvi domājošiem skolotājiem. smartass.gif smartass.gif smartass.gif

Protams, nospraust šādus mērķus nozīmē iziet augstākā līmenī. Jaukākais tas, ka te pietiks ko darīt gan tiem, kuriem pietiek ar spēli kā sociālo tusiņu mace.gif dwarf_a.gif buras.gif medieval.gif bow_arrow.gif zorro.gif (viņi noderēs kaut vai kā pieredzējuši spēlētāji iesācēju aizraušanai, vai zināmos gadījumos kā NPC), gan tiem, kas ir gatavi augt, papildināt savas zināšanas spēļu teorijā, māsterēšanā, utt.

Vēl kas. Neredzu nekādu iemeslu, kādēļ lai Latvijā ar laiku neparādītos viesu nami laukos, kas specializējas lomu spēļu organizēšanā plašai publikai. dodrozi.gif Tur varētu būt speciāli izveidota vide (tiltiņi pāri strautiem, cietokšņu sienu moduļu noliktava, plaša zāle kabineta spēlēm, utt.). Lasu par spēlēm, kas notiek esošajos viesu namos - kāpēc gan, teiksim, LFFB nevarētu būt pašiem savs? Kaut vai - iesākumam - tikai lēti dabūjams zemes pleķītis tālu laukos, kur uz sezonu tiktu saceltas teltis? Kura iegādei tiktu uzrakstīts projekts un sagādāts kaut vai ES reģionālās attīstības fonda finansējums?

Vēlreiz - kādi ir Jūsu visu kopīgie mērķi? Jo kaut kāda kustība notiek vienīgi tad, ja cilvēkam ir mērķis. Un arī darbības rezultāti ir atkarīgi no tā, kādi ir šie mērķi.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 03.05.2010 12:21

CITĀTS
Piedāvāju ķecerīgu, bet nopietnu jautājumu: a ko mēs visi šeit vispār darām?

Jeb citiem vārdiem - kādi ir mērķi?

Es gan LARPa lietās esmu visnotaļ iesācējs, ņūbs utt., bet nu tomēr atbildēšu.

Mani mērķi kāpēc es intresējos par LARPiem un vairāk vai mazāk veidoju kontaktus ar LARPu cilvēkiem, iedalās 2 grupās:
1) pieredzes iegūšana par to, kas vispār LARPs vispār ir un ko tas ziemā ēd.
2) kontaktu dibināšana gan ar LARPu organizatoriem un aktīvistiem visnotaļ savtīgās interesēs (jā, mums airsofteriem laiku pa laikam vajag civilos anturāžas un atmosfēras radīšanai grin.gif).
CITĀTS
Jā, tā jau ir tā sāls - tā visa "prasmju u.c. uzlabošana" lomu spēlēs var notikt kaut kur fonā, pilnīgi nemanāmi, tavas domas ar to nemaz nav aizņemtas, tu vienkārši labi pavadi laiku un viss notiek. Tas ir visforšākais!

Imho, viena no prasmēm, kas pilnveidojas tīri nemanot, tiesa, pie nosacījuma ka izvēlētais tēls vai NPC ir puslīdz sociāli aktīvs, ir māksla improvizēt, reaģēt uz negaidītām situācijām, kurām nav iepriekš sagatavota rīcības vai darbības plāna.
CITĀTS
Vēl kas. Neredzu nekādu iemeslu, kādēļ lai Latvijā ar laiku neparādītos viesu nami laukos, kas specializējas lomu spēļu organizēšanā plašai publikai. Tur varētu būt speciāli izveidota vide (tiltiņi pāri strautiem, cietokšņu sienu moduļu noliktava, plaša zāle kabineta spēlēm, utt.). Lasu par spēlēm, kas notiek esošajos viesu namos - kāpēc gan, teiksim, LFFB nevarētu būt pašiem savs? Kaut vai - iesākumam - tikai lēti dabūjams zemes pleķītis tālu laukos, kur uz sezonu tiktu saceltas teltis? Kura iegādei tiktu uzrakstīts projekts un sagādāts kaut vai ES reģionālās attīstības fonda finansējums?

1) Visdrīzāk, ka viesu nami, kas specializētos [kabineta] lomu spēļu uzņemšanā, nebūtu sevišķi rentabli - man ir radies iespaids, ka LARPi tomēr notiek samērā reti (un arī tie, kas notiek, ir pietiekoši daudzveidīgi). Visā pārējā laikā attiecīgais viesu nams vai nu stāvētu dīkstāvē, vai darbotos tradicionālā viesu namu jomā.
2) Viena un tā paša poligona sindroms - pieredze liecina, ka cilvēkiem visai ātri apnīk viens un tas pats poligons, tāpēc permanenta poligona izveide izskatās neperspektīva.
3) Tipiskā alerģija pret birokratizāciju - kāpēc lieki noņemties ar oficiālas organizācijas dibināšanu, grāmatvedības vešanu un VID atskaišu gatavošanu, biedru vajāšanu un visām citām padarīšanām, ja visos tos pašus mērķus principā var panākt bez šīs birokrātijas un oficialitātēm?

Iesūtīja: Northwatch ; laiks: 03.05.2010 14:46

Durbal!

Cik nopietna Tu interesējies par spēļu izmantošanu izglītībā? Kādas ir Tavas angļu valodas zināšanas?

Iesūtīja: Durbals ; laiks: 03.05.2010 15:54

Cik nopietni? Pietiekami, lai pamēģinātu to darīt, sākot ar citu interesentu samusināšanu, prezentācijas materiālu gatavošanu un prezentēšanu ieinteresējamiem, progresīviem pedagogiem - sevišķi tiem, kuri organizē vasaras nometnes.

About my English, quite usable (at least in writing and reading); may miss some unknown words and idioms spoken by native speakers sometimes. Why asking? Have some interesting references?

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 09.05.2010 22:24

CITĀTS(Durbals @ 03.05.2010 16:54) *
Cik nopietni? Pietiekami, lai pamēģinātu to darīt, sākot ar citu interesentu samusināšanu, prezentācijas materiālu gatavošanu un prezentēšanu ieinteresējamiem, progresīviem pedagogiem - sevišķi tiem, kuri organizē vasaras nometnes.

About my English, quite usable (at least in writing and reading); may miss some unknown words and idioms spoken by native speakers sometimes. Why asking? Have some interesting references?


Well usage of RPG and LARP as part of educational process is quite common practice in many high schools and universities in both Europa and USA, henceforth, good grasp of english is essential to learn from the knowledge accumulated by others.

Kas attiecas uz mani, tad kā GM parasti interese ir paskatīties kā spēlētāji darbosies tevis izstrādātā situācijā, kā spēlētājam - izbaudīt iespēju pabūt "svešā ādā". Pievienojos Rovieleai ka sava daļa intereses slēpjas arī gatavošanās procesā - tērpu un citu lietu pagatavošana, personāža izstrādāšana.. vai kā GM - pasaules modeļa vaidošana, noteikumu sagatavošana... tas viss protams noder arī citur.

Iesūtīja: Dinaer ; laiks: 17.05.2010 01:57

man kā spēlētājam tā pārsvarā ir izklaide, kas sevī ietver gan jautru laika pavadīšanu, gan piedzīvojumus, gan psiholoģiskus pārdzīvojumus, ko man gribētos saukt par pieredzi (un jā, es zinu, ka tas notiek tikai manā galvā).

bet jāatdzīst, ka situācija Latvijā nebūt nelīdzinās tai, kāda tā ir citur Eiropā un manuprāt nav īsti pareizi salīdzināt to.
nē, tas nenozīmē, ka viss ir slikti un nekas nav glābjams, vnk nevajadzētu sākt ar skatīšanos zvangznēs, un teikšanu: "bet Dānijā ir vesela skola kur nodarbojas tikai ar izglītojošu larpošanu; bet Vacijā ir pāri pa 2000 spēlētāju un Skandināvijā caur to iegūst eiropas līdzfinasējumu psiholoģijas pētīšanai", pie mums diemžēl tā nav un laigan mēs visi zinām, ka LARP ir forši un tas būtu veselīgi pilnīgi visiem, nu kaut vai apvāršņa paplašināšanai, Latvijā tā vēl joprojām tiks uzskatīta kā bēgšana no dzīves (laigan man liekas, ka šai punktā mums ir mazliet paviecies - SLovākijā viņi domā, ka tas ir vampīru kults smile.gif ). Tātad - kas mums ir: bilinguāra sabiedrība (ar kādu jau apspriedām iespēju rakstīt projektu krievvalodīgo integrācijai sabiedrībā caur larp nometnēm) un dranķīgs PR (nu tam ir grūti palīdzēt), laigan ,protams, daudz kur pasaulē tiek izmantots ļoti daudz kas no larp un varbūt larp kā tāds to nemaz neapzinoties.

īsavilkumā - es neesmu pesimiste un man larps kā tāds šķiet svarīgs un citējot Clausu, es ticu, ka tas padarīs pasauli labāku (jā, naivi), bet šeit nebūtu jājautā, kapēc kāds kaut ko dara, bet ko darīt, lai to iemīlētu aizvien vairāk cilvēki un varbūt izvirzīt kādu nopietnu "pasaules iekarošanas" plānu smile.gif
ideja par zemes plaķīti un viesu māju ir gana jauka, bet fakts ir tāds, ka tas prasa laiku un tādu ieguldījumu, ko šaubos, vai šobrīd kāds var sniegt, bet ar vietas atrašanu spēlēm šobrīd nav bijis problēmu.

Iesūtīja: Inx ; laiks: 17.05.2010 11:09

īsumā - mums nav nekādu mērķu grin.gif

Iesūtīja: Durbals ; laiks: 17.05.2010 12:38

CITĀTS(Dinaer @ 17.05.2010 02:57) *
laigan mēs visi zinām, ka LARP ir forši un tas būtu veselīgi pilnīgi visiem, nu kaut vai apvāršņa paplašināšanai, Latvijā tā vēl joprojām tiks uzskatīta kā bēgšana no dzīves


Taisnība. Un ne tikai LARP. Pēc maniem novērojumiem, mūsu tautasbrāļiem ir paliela tendence itin visu izmantot šai bēgšanai. Vai nebūtu laiks to mainīt?

Patiesībā tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc šo jautājumu pacēlu.

CITĀTS
man liekas, ka šai punktā mums ir mazliet paviecies - SLovākijā viņi domā, ka tas ir vampīru kults smile.gif ).


Jē! Visu zemju vampīri, savienojieties! devil.gif pirate.gif dwarf_a.gif devil.gif

CITĀTS
man larps kā tāds šķiet svarīgs un citējot Clausu, es ticu, ka tas padarīs pasauli labāku (jā, naivi), ...


Nē, nav naivi! Ja to var citi, tad varam arī mēs. Visi, kas nepiekrīt, tiek uzaicināti vispirms izlasīt materiālu ar nosaukumu "Darbs, ko veikt esam dzimuši" manas lapas http://www.laimesskola.lv/?page_id=308.

CITĀTS
... nevajadzētu sākt ar skatīšanos zvangznēs, un teikšanu: "bet Dānijā ir vesela skola kur nodarbojas tikai ar izglītojošu larpošanu; bet Vacijā ir pāri pa 2000 spēlētāju un Skandināvijā caur to iegūst eiropas līdzfinasējumu psiholoģijas pētīšanai"

... šeit nebūtu jājautā, kapēc kāds kaut ko dara, bet ko darīt, lai to iemīlētu aizvien vairāk cilvēki un varbūt izvirzīt kādu nopietnu "pasaules iekarošanas" plānu smile.gif


Pilnīgi pareizi! Piedāvāju variantu diskusijai:
Ja jau pasaulē LARP tik tiešām tiek izmantots izglītībai un audzināšanas darbam (un man kā pašdarbības psitoherapietam no līdzšinējās pieredzes ir svēta pārliecība, ka potenciāls te ir ļoti liels - ja vien saprot, ko dara!), un ja tam var piesaistīt ES līdzekļus - un nupat dzirdēju, ka precedents Latvijā jau ir bijis - tad to ir jādara. Tūlīt iešu parunāt par šo jautājumu ar Valdorfskolas direktori. Vai kādam jau ir bijušas sarunas ar izglītības darbiniekiem par šo tēmu? Ar Arti vēl neesmu runājis, bet plānoju.

Protams, tas nozīmē sākt darboties jaunā līmenī (vai neskan gluži kā spēlē? smile.gif
Jo patiesībā arī tas, ko mēdz saukt par "reālo dzīvi", patiesībā ir liela lomu spēle... tātad Larps! Uz Zemes ir 6 000 000 000 cilvēkveida larperu.
Galvenās objektīvās grūtības ir tādas, ka teju visiem cilvēkiem piemīt liela tendence pretoties jebkādām pārmaiņām, pat tad, ja tās nesīs viņam lielu labumu. Un lomu spēles ir lielisks līdzeklis, kā šīs pārmaiņas iekustināt. Protams, kā iekustināt iesūnojušos Sūnu ciema zēnus, ir vesela tēma - jebkurā gadījumā tas prasīs pielikt darbu, vienkārši - ja zinām šos psihologijas likumu, varam reāli rēķināties ar to, kādas grūtības gaidāmas, un zināt, kas darīt - turklāt nezaudēt dūšu, jo zināms, ka dzelzceļa sastāvs neiekustas tik ātri kā Ferrari. tongue.gif

Un tā atgriežamies pie pavediena tēmas - jo patiesībā nebiju domājis katra individuālos, bet LARP kustības kopējos mērķus. Kāpēc lai tas nebūtu tas pats "padarīt pasauli labāku?

Jūsu zināšanai - pasaulē ir tāds praktiskās psiholoģijas virziens, kas pēta panākumu gūšanas jautājumu un reāli palīdz cilvēkiem. Viņi saka: jebkurš vērtīgs pasākums sākumā parasti ir "tikai sapnis", turklāt (pēc vairākuma domām) - naivs vai vēl sliktāk. Viens tāds interesants speciālists Lielbritānijā vada kursus ar nosaukumu "Dream Your Year 2010 Into Being" ("Iesapņo savu 2010.gadu reālajā dzīvē" vai tamlīdzīgi).

Galvenais secinājums - ir pienācis laiks iziet no saviem līdzšinējiem rāmīšiem. Tikai jāzina, kā to izdarīt. 95% šķēršļu šai ceļā ir atrodami tajā vietā, kas mums starp ausīm.

Iesūtīja: Inx ; laiks: 17.05.2010 12:47

ja tu vēlies izvest LARPu ārpus rāmīšiem, tad rīkojies. vari nešaubīties, ka mēs tevi atbalstīsim katrs savu iespēju robežās. tomēr iniciatīva jāuzņemas tev pašam wink.gif

Iesūtīja: Dinaer ; laiks: 17.05.2010 14:39

piesaistīt Es līdzekļus nav nemaz tik vienkārši - pirmāmkārtām, ir jāsāk ar to, ka mums ir pašiem savi līdzekļi vismaz sākumam tāpēc tas ir līdzfinansējums.

2) lai kaut ko darītu priekš bērniem ir vajadzīga pedagodžiskā izglītība un vēl notiekti vesela kaudze ar paperwork. šai ziņā man likās stilīgi organizēt nometnes bērniem, bet tas prasa nežēlīgākos ieguldījumus. esmu bijusi uz prezentāciju par to kā taisīt spēles bērniem un par spēļu psiholoģiskajiem faktoriem, kurus paredzēt un no kā izvairīties ar nav nemaz tik viegli.

enivei - kā inx teica - ja esi gatavs ko daŗit, tad šeit notiekti atradīsies cilvēki, kas gribēs pievienoties un palīdzēt, bet jāsāk būs pašam.

p.s. - es vēl joprojām uzskatu sevi par optimisti.

Iesūtīja: Durbals ; laiks: 18.05.2010 11:54

CITĀTS(Inx @ 17.05.2010 13:47) *
ja tu vēlies izvest LARPu ārpus rāmīšiem, tad rīkojies. vari nešaubīties, ka mēs tevi atbalstīsim katrs savu iespēju robežās. tomēr iniciatīva jāuzņemas tev pašam wink.gif


Par to jau arī tieši kādu laiku sapņoju! cool.gif (ka kāds jebkādā veidā atbalstīs). Un par manu paša iniciatīvu - tur man nekādu šaubu, ne ilūziju nav. Par manu gatavību vajadzētu liecināt tam, ka šitais opītis ir izlēmis piereģistrēties i še, i lffb. tongue.gif

CITĀTS(Dinaer)
lai kaut ko darītu priekš bērniem ir vajadzīga pedagodžiskā izglītība un vēl notiekti vesela kaudze ar paperwork. šai ziņā man likās stilīgi organizēt nometnes bērniem, bet tas prasa nežēlīgākos ieguldījumus. esmu bijusi uz prezentāciju par to kā taisīt spēles bērniem un par spēļu psiholoģiskajiem faktoriem, kurus paredzēt un no kā izvairīties ar nav nemaz tik viegli.


No tā mēs nebaidāmies. two_handed.gif Manuprāt, iesākumam jāsakontaktējas ar jau esošajām bērnu nometnēm un citiem, kuri jau visus peiperworkus grauž tik un tā. Šai sakarībā - vakardienas sarunā Rīgas Valdorfskolas direktore Māra atbalstīja manu ieceri izmēģināt skolā laiku pa laikam sarīkot regulāras spēļu (lomu - freeform, galda u.c.,), pasākumus. Un pati piebilda, ka tas varētu būt vērtīgi darbam ar ielu bērnu jautājumu. Ceturtdien tiks apspriests skolas kolēģijā. Protams, runa ir par gatavošanos nākamajam mācību gadam. Bet vasara jau larperiem paiet ātri... sorcerer.gif

Par nometnēm bērniem. Sensenos laikos, Lilastes mežā runājot ar tantuku gados, kas bija atspērusies pārbaudīt, kur īsti viņas meita iekūlusies, jau pavīdēja ideja, ka vajadzētu rīkot pasākumus visai ģimenei. Piemēram, varētu būt kompromisa variants: LARP pasākums kādā lauku viesu namā - drošākie vecāki varētu piedalīties - kaut vai statistu lomās, citi vienkārši būtu klāt un varētu nebaidīties, ko gan tur mana atvasīte dara? Ja pienācīgi sagatavotu prezentācijas materiālus, kazi, nākamvasar varētu pat ieinteresēt pat publiku no biezākā gala.

Vēl varētu ievadīt sarunas ar visām potenciāli ieinteresētām organizācijām - piemēŗam, "Vecāki Rīgai". Ja kādam ir kontakti ar viņiem vai jebkuru citu NVO, lūdzu, dodiet ziņu. Vai kādam vēl ir dūša aiziet un parunāt ar tuvākās skolas vadību? Tagad, kamēr vēl viņi ir darbā?

Par prezentācijas materiālu

Zinot, kādi supervaroņi-žurnālisti darbojas Latvijas Larp sabiedrībā, es jau sen nevaru saprast, kāpēc vēl aizvien nav uztaisīts pienācīgs infomateriāls ārpasaulei. Kad gribu ko uzzināt, visu informāciju jāvāc pa druskai no visādiem kaktiem. Jātaisa vesels pētījums, lai uzzinātu daudzmaz pienācīgu kopainu pat par vienu brīvdabas spēli - un tik daudz kā interesanta tā arī paliek plašākai sabiedrībai nezināms!

Vārdu sakot, grasos būt nekaunīgs un šādu prezentācijas materiālu uztaisīt pats, jo: esmu strādājis gan par maketētāju un datorgrafiķi, gan publicējis vienu otru no savam fotogrammām un žurnālu rakstiem, gan mēģinājis izlaist žurnālu. Turklāt (kā var atrast manā profailā) aizraujos ar psilohoģiju, tātad esmu pārliecināts, ka spēšu aplūkot tēmu dziļāk nekā parasti žurnālos - un saprotami pilnīgiem ņūbjiem.

Kas tam būs vajadzīgs? Bildes un Jūsu stāsti - turklāt vēlams klātienē, īsu interviju veidā. Patiesībā biju to jau iesācis, plānojot veidot atsevišķu sadaļu savā žurnālā "Personība", taču biznesam krampis tolaik izrādījās par vāju.

Šāds materiāls varētu būt iesākumā kā sadaļa manā Laimesskola.lv lapā, plus vienlaikus kā iespiesta krāsaina brošūra - iespējams, neliela žurnāla formātā. Ja izmantosim pelēko vielu, to pat droši varēs laist grāmatnīcās un vismaz mīnusos noteikti nepaliks (ja kāda no larperu oficiālajām biedrībām to gribēs ņemt savā finansu balansā, būs super).

Jā, zinu, drukāšana prasa naudu. Sponsorus, protams, jāmeklē, un ir jau pāris idejas, bet to varēs apspriest vēlāk. vispirms jāuztaisa pats materiāls.

Smth else?

Iesūtīja: Durbals ; laiks: 27.05.2010 11:25

Šodien 27. maijs - un tikai šodien uzzinu, ka Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā pēc trim dienām notiek ikgadējā spēļu diena! ohmy.gif blush.gif unsure_a.gif huh.gif blink_a.gif

Kaut ko nesaprotu... U-ū, laiks mosties! Kur RPG un Larp fanu programma šai dienai? Manuprāt, tā būtu bijusi ideālākā vieta un laiks arī Latkona rīkošanai.

Starp citu, reiz jau tiku runājis ar viņiem (konkrēti, ar īrisu) par lomu spēļu rīkošanu šajā muzejā, un viņiem tas tiešām interesē, vismaz principā.

Kāpēc par to runāju? Tāpēc, ka zināšanas un iemaņas (arī spēļu) ir tāda bagātība, kas vairojas, ja tās dod citiem - un dilst, ja tur ieslēgtas lādē. Tas ir universāls likums. Šeit klātesošiem ir tiešām unikālas zināšanas un pieredze, ir laiks tās laist tautā.

Šeit un tagad deklarēju pētījuma sākšanu: kas mums traucē to darīt? Jūsu argumenti? Jebkādi, pat vistriviālākie un šķietami stulbākie.
Lūdzu atsaukties visus, kas šo lasa - drošākos ar komentāru, pārējos ar PZ (konfidencialitāte garantēta!!!).

Viedokļu apzināšana palīdzēs saprast, ar ko sākt, lai šo tik aizraujošo un vērtīgo darbības vezumu izkustinātu no kārtējās grambas. Ir tik daudz iespējamu darbības virzienu un ieinteresētu institūciju, turklāt, pareizi rīkojoties, pilnīgi reāli ir panākt, lai arī pasākumi kļūtu superīgāki, turklāt bez šeit esošo Personāžu tērēšanās - arī te jau, cik zinu, ir precedenti arī Latvijā.

Oops!

Tā iet, kad pārāk viegli notic - izrādās, ka šāds pasākums agrāk esot bijis, taču šogad no plāna izņemts laukā - tikai LiveRiga un 1188 lapās palicis...
Bet viss pārējais, ko rakstīju, paliek spēkā - jo dažādi spēļu pasākumi ar dažādu fondu atbalstu reižu pa reizei notiek gan Valmierā, gan Ogrē, gan citur.

Iesūtīja: Northwatch ; laiks: 27.05.2010 13:18

Lomu spēle Brīvdabas muzejā skan AWESOME!

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 14.06.2010 23:46

CITĀTS(Northwatch @ 27.05.2010 14:18) *
Lomu spēle Brīvdabas muzejā skan AWESOME!



Ar nosacījumu ka sižets utt atbildīs vietai... iedomājieties, piemēram, "Mērnieku laikus" mūsu LARPeru versijā... grin.gif

Iesūtīja: Durbals ; laiks: 15.06.2010 14:57

Hmmm... Nupat pievērsu uzmanību vārdiem:

CITĀTS(Dinaer @ 17.05.2010 02:57) *
... vnk nevajadzētu sākt ar skatīšanos zvangznēs, un teikšanu: (...) un Skandināvijā caur to iegūst eiropas līdzfinasējumu psiholoģijas pētīšanai"

Linki? Literatūra? Esmu pati uzmanība!! Konkrēta informācija varētu būt ļoti noderīga.

CITĀTS
... pie mums diemžēl tā nav

Un nebūs, kamēr MĒS PAŠI to neuzsāksim. Oops... pārformulējam pozitīvi... būs tikai tad, kad mēs kopīgiem spēkiem to būsim iekustinājuši! Un vai gribat zināt, kas tam vajadzīgs? Viens variants, piemēram, būtu - pāris cilvēku, kuri vēlas un kuriem ir dūša larpus un galda/kabineta RPG, kā arī saistītās nodarbes no hobija perspektīvā pārvērst par "nopietnāku" nodarbošanos. Vai kāds ir par to domājis? Piemēram, darboties sociālajā sfērā un vadīt spēles riska kategorijas bērniem.

Tas, protams, patreizējā situācijā var izklausīties... nu... ne visai praktiski. Tāpēc tiem, kuriem šis jautājums varētu sirdī rezonēt, iesaku tiešām izlasīt rakstu sēriju http://www.laimesskola.lv/?page_id=308 manā Laimesskolas weblapiņā. Īsi sakot - viss ir iespējams, ja vien (1) tam patiešām noticam, un (2) rīkojamies ar saprātu. Un pirmais ir - pienācīgi sagatavoties un atvēlēt projekta nobriešanai pieitekami daudz laika.

CITĀTS
un laigan mēs visi zinām, ka LARP ir forši un tas būtu veselīgi pilnīgi visiem, nu kaut vai apvāršņa paplašināšanai

Ne tuvu ne tikai. Viena no izplatītām problēmēm sabiedrībā ir cilvēku saaugšana ar savām lomām darbā un ģimenē - tāpēc rodas grūtības, kad kritiskā situācijā risinājums iespējams vienīgi tad, ja cilvēks spēj iziet no savas lomas un ieiet citā.
Piemēri? Vecāki, kuri neļauj saviem bērniem kļūt patstāvīgiem un pašiem lemt par savu dzīvi. Varmāka, kurš pazīst tikai divas lomas: varmākas un upura. Un tā tālāk ad infinitum.
Patiesībā ikvienam cilvēkam noder mācīties pielaikot dažādas lomas, vislabāk - pilnīgi pretējas ierastajām.

CITĀTS
īsavilkumā - es neesmu pesimiste un man larps kā tāds šķiet svarīgs

Cik svarīgs? Vai pietiekami, lai, piemēram, veidotu regulārus mini-larp pasākumus plašai publikai?

CITĀTS
šeit nebūtu jājautā, kapēc kāds kaut ko dara, bet ko darīt, lai to iemīlētu aizvien vairāk cilvēki

Yes!!! Tu uzminēji manas slēptākās vēlmes. +1008 Tev!

CITĀTS
un varbūt izvirzīt kādu nopietnu "pasaules iekarošanas" plānu smile.gif

Vai esi gatava piedalīties šāda plāna izstrādē? Klātienē vai šeit forumā? Iespējams, varētu tam taisīt atsevišķu brainstorma pavedienu, pēc t.s. "Volta Disneja stratēģijas" šajā fāzē aizliedzot jebkādas kritiskas piezīmes? Tā teikt, jo trakāk, jo labāk? Vislabāk gan būtu savākt klātienē visus, kas var un grib.

CITĀTS
ideja par zemes plaķīti un viesu māju ir gana jauka, bet fakts ir tāds, ka tas prasa laiku un tādu ieguldījumu, ko šaubos, vai šobrīd kāds var sniegt,

Tas perspektīvai. Turklāt - ne jau esošajai, bet vairāk potenciālajai larperu sabiedrībai domāts projekts. Piemēram: eksperimentālās arheoloģijas projekts (jā, jā Arti, tieši par Tevi domāju!), kurā tiktu piedāvātas, piemēram, Freeform tipa lomu spēles ārzemju latviešiem. Kas vainas? Es, protams, te fantazēju, bet gribu teikt, lūk, ko: ja labi padomā un saliek prātus kopā, noteikti var izdomāt kādu variantu, kas gūs plašākas publikas atsaucību. Jāsāk no mazumiņa, un gan jau viss attīstīsies.

CITĀTS(Farliner @ 15.06.2010 00:46) *
Ar nosacījumu ka sižets utt atbildīs vietai... iedomājieties, piemēram, "Mērnieku laikus" mūsu LARPeru versijā... grin.gif

Un kādēļ gan ne? Inčīgi!!

Man gan šķiet, ka, lai nu kam, bet Tev jau nu ir pieredze tādu spēļu veidošanā, kas Brīvdabas muzejam piemērotas.

Kā būtu, ja mēs par šo tēmu parunātos dziļāk? Kā jau esmu teicis, Brīvdabas muzejā ir cilvēki, kam tāda ideja liekas interesanta. Varētu iesākumam uzprojektēt un sarunāt ar viņiem noturēt kādu mini-spēlīti, kas aptvertu vismaz divas muzeja sētas, pārsvarā uz sociālo orientētu. Paši savā sulā. Pēc tam nākamais solis - to pašu, tikai, teiksim, ar studentu, LU filologu, vēsturnieku - vai pat skolēnu dalību. Agrāk vai vēlāk tas jau varētu izaugt, piemēram, līdz Kurbada cīņai ar 10-galvu pūķi, un kāpēc gan ne? Vai arī - angažēt Lāčplēsi un Melno Orku Bruņinieku? rolleyes_a.gif

Protams, daudzdienu spēle Brīvdabas muzejā gan būs tāds... hm... delikāts jautājums... wink.gif

Iesūtīja: mausns ; laiks: 15.06.2010 19:10

Man laikam nedaudz rūtainākas domas galvā pasen iespietojušas. grin.gif Zemes pleķītis - larps. Ar domu par viena konkrēta larpa turpināšanos ilglaicīgākā laika periodā un vietu, kas definēta un aprīkota tieši šim larpam. Vairāku gadu garumā. Vasaru, ziemu.... larps, kurā cilvēki "iebrauc" sev vēlamā laikā un "ielec lomā" vai arī turpina iepriekšējā reizē iesākto.
Tā pagaidām tikai ideja. Segums varbūt sekos. ("varbūt" apzīmē visas tās diž un ne tik dižķibeles un tamlīdzīgas būšanas, kas grozās visriņķī) grin.gif

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 18.06.2010 00:14

CITĀTS(Durbals @ 15.06.2010 15:57) *
galda/kabineta RPG, kā arī saistītās nodarbes no hobija perspektīvā pārvērst par "nopietnāku" nodarbošanos. Vai kāds ir par to domājis? Piemēram, darboties sociālajā sfērā un vadīt spēles riska kategorijas bērniem.

Nu tu aizrāvies. Lomu spēles mums, neprofesionāļiem pamatā ir patīkams brīvā laika pavadīšanas veids, hobijs, kā tu izteicies. Mūsdienu riska kategorijas bērli lielākoties ir tādi, ka ar viņiem galā netiek tie, kas mācījušies pedagoģiju un kā reiz darbu ar tādiem, tātad kā spēlētāji, maigi izsakoties, visai neperspektīvi. Līdz ar to — kādā ellē ratā ar viņiem būtu jānogrobī savs brīvais laiks? Pamatā cilvēki spēlējas, lai atpūsties.

Starp citu, Durbal, kad tu pats domā novadīt kādu spēli?

Iesūtīja: mausns ; laiks: 18.06.2010 01:15

Mattias, viņš Latkonā vadīja spēli. tongue.gif

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 18.06.2010 01:23

Es zinu, ka Durbals Latkonā vadīja spēli. Runa bija par pilnvērtīgu LARPu.

Iesūtīja: Durbals ; laiks: 18.06.2010 20:13

CITĀTS(Mattiass @ 18.06.2010 01:14) *
Nu tu aizrāvies. Lomu spēles mums, neprofesionāļiem pamatā ir patīkams brīvā laika pavadīšanas veids, hobijs, kā tu izteicies.


Neprofesionāļiem... hmm... un kur ta' tie profesionāļi rasies?
Redzu 2 variantus: (1) vai nu neprofesionāļi kļūs par profesionāļiem, vai arī (2) iesaistīs tos, kas ir profesionāļi. Ja kāds zina trešo un ceturto variantu, lūdzu atsaukties. Manuprāt, jebkurā variantā tiem, kam ir lomu spēļu pieredze, agrāk vai vēlāk jāsadūšojas un jāiziet no komfortablajiem ierastības rāmjiem. Citādi neizbēgami iestājas stagnācija. Kā 2010. gada jūnijā (ja kāds vēl nezina - tāda ir krīžu būtība, likt mums saņemties un sākt darīt to, ko agrāk nav bijis dūšas).

CITĀTS
Mūsdienu riska kategorijas bērli lielākoties ir tādi, ka ar viņiem galā netiek tie, kas mācījušies pedagoģiju un kā reiz darbu ar tādiem


Bet varbūt tieši tāpēc, ka mācījušies konvenciālo pedagoģiju? Kura efektīvi darbojas vienīgi ar tiem, kuriem nav grūtību rātni nosēdēt pusi dienas garlaicīgās, neinteresantās stundās? Starp citu, riska kategorijas bērni bija tikai viens no variantiem, ko nosaucu ilustrācijas dēļ. Tai neilgajā laikā, kad varēju atļauties mācīties soc.darbiniekos, vienkārši sapratu, ka darbam ar šo kategoriju varētu būt lielāka pretimnākšana no dažādām institūcijām. Protams, būs jāiesaista arī "speciālisti" ar diplomiem. Taču esmu pilnīgi pārliecināts, ka, izmantojot savu pelēko vielu, visas šīs grūtības ir atrisināmas. Esmu darba lietās uzturējies bērnu namos un runājis ar vienu otru no "grūtajiem" un labi zinu, ka viņiem lielu daļu dzīves ir pietrūcis apkārtējo uzmanības un atbalsta, un reizem viņiem vienkārši nav kur izlikt enerģiju.

Viens no punktiem darbā ar riska bērniem ir tāds, ka viņu skaitam spēlē (lai varētu savaldīt) jābūt dažas reizes mazākam par "normālajiem", un kopējai atmosfērai jābūt pozitīvai - noteikti jānovērš jebkādas "vecāko" larperu kašķēšanās, tas ir ļoti svarīgi. Protams, sākt ar "Novaja Nadežda" tipa spēlēm vienam otram no šādiem bērniem noteikti būtu par šerpu - labāk sākt ar kabineta, galda RPG, freeform un līdzīgām, kurās vairāk sociālais nekā kaušanās elements, lai uzķertu pareizo fīlingu un sadarbošanās garšu.

Attiecībā uz spēles meistariem - viņiem šā vai tā vēlams mācīties tikt galā ar "neērtajiem" dalībniekiem, vienalga vai bērniem vai vecākiem - par šo vajadzību nepārprotami liecina drakoniešu vidē jūtamā rīvēšanās (atsaucos uz Lexara šīpavasara aicinājuma tekstu "Зову живых" sanktuārijā, kā arī diskusijām,ko esmu lasījis ārtofgeimā). Balstoties uz manu pašdarbības psitohrenapeita pieredzi, apgalvoju, ka tas namaz nav tik grūti apgūstams. Ja ir gribēšana un dūša.

CITĀTS
Starp citu, Durbal, kad tu pats domā novadīt kādu spēli?

Esmu gatavs sākt darboties tūlīt pat, vai esi ar mieru piedalīties ar savu pieredzi? Nopietni, man ir interese un entuziasms, tikai vienam šobrīd būs par grūtu. Oficiāli paziņoju: man iepatikās vadīt spēles (kā jau paredzēju), rolleyes_a.gif un gribu izmēģināt roku visos žanros. Ieskaitot arī galda RPG. Cita starpā, loloju pāris jaunas idejas: larpus/kabineta/galda RPG tautas pasaku vidē; kā arī aikido samuraju larpu, kurā būtu atļauti kokyu-nage, metieni bez satvēriena (diemžēl visiem dalībniekiem būtu vajadzīga vismaz 3 mēn. aikido treniņu pieredze tekošā gada laikā, lai prastu izvairīties no traumām).

Iesūtīja: Kamazs ; laiks: 20.06.2010 18:35

Izmantot LARPus (un droši vien citus RPG paveidus) darbam ar problemātiskiem bērniem par laimi nav nekāda jaunā teritorija. Kad viesojos Vācijā RPG/LARP-conā Mittelpunktā vismaz viens tāds geimmāsters bija, viņš arī par to lasīja lekciju. Pieņemu, ka tā ir ļoti populāra lieta "rietumos" (lasi: valsts/Eiropa par to maksā). Un droši vien efektīva, ņemot vērā, ka "problemātiskajiem bērniem" svarīgākais ir lai ar viņiem darbojas, nav svarīgi kā.

Tiesa man personīgi liekas, ka LARPam vai RPG tomēr primāri jābūt ar vienu mērķi - radīt phunu, tobiš izklaidēt, sagādāt labu laika kavēkli. Piesiet tam citas funkcijas - izglītot, reklamēt produktus, audzināt etc. ir, protams, inčīgi, bet es personīgi tādam pasākumam nekad neuzticētos. Sajūta, ka kāds ar konfekti grib iemānīt tableti. Ne gluži nepareizi (pieņemot, ka tā ir laba tablete), bet kaut kā divkosīgi tik un tā.

Iesūtīja: kaiva ; laiks: 20.06.2010 20:47

tieši tā. laikam te visi tā apmēram domā
man liekas zem tā slēpjas šitas motīvs: ja cilvēks pa īstam priecājas par savu dzīvi tad viņam nerodas vēlēšanās "glābt pasauli". vai arī viņš saprot ka tam nav jāgas
nu tas tā rupji sakot bet domāju ka ir

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 21.06.2010 08:17

Es kaivu nesapratu. Ko nozīmē "pa īstam priecājas par savu dzīvi tad viņam nerodas vēlēšanās "glābt pasauli""? huh.gif
Tas ir ko - pie dzīves priekiem hobiji netiek pieskaitīti?

Mums lielum lielākajai daļai LARP ir vaļasprieks un tieši tāpēc, kā saka Kamazs, pašos pamatos, lai iegūtu kādu prieku no tā. Vienalga, kas LARPos īsti katram patiktu - tēlot, izvilloties ne pa īstam, rakt bunkurus postapokalipses izdzīvošanai, pārģērbties un izkrāsoties, vai jebkas cits, kaut vai mācīties labas manieres un uzvesties adekvāti situācijai.

Es saprotu arī Durbalu - LARPus tiešām var un izmanto visādiem citiem mērķiem, reizē apvienojot izklaidi un audzināšanu, piemēram, bet tad tas jau kļūst par visai profesionālu darbu. Neesmu pārliecināta, ka es, personīgi, vēlētos šai savai izklaidei pievērsties profesionāli. Tas ir pavisam savādāk, kā saka, darbs ir darbs, un vaļasprieks ir kas cits. Protams, nekur nav teikts, ka šīs abas lietas nevar sakrist, bet vai mums te ir tādi cilvēki, kam tas tā patiešām ir? Es pie tiem noteikti nepiederu.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 21.06.2010 10:53

CITĀTS(Mattiass @ 18.06.2010 00:14) *
Mūsdienu riska kategorijas bērli lielākoties ir tādi, ka ar viņiem galā netiek tie, kas mācījušies pedagoģiju un kā reiz darbu ar tādiem, tātad kā spēlētāji, maigi izsakoties, visai neperspektīvi. Līdz ar to — kādā ellē ratā ar viņiem būtu jānogrobī savs brīvais laiks? Pamatā cilvēki spēlējas, lai atpūsties.

Ir vēl viena nianse - LARPi un pročās šāda tipa spēles darbojas tikai tad, ja dalībnieki paši GRIB tās spēlēt. Ja tas nāk piespiedu, vai vismaz pierunāšanas kārtā, tad diez vai šim pasākumam būs kāds pozitīvs rezultāts (un tas jau pie tā, kā spēles organizators būs nogrobījis savu laiku un darbu).

Iesūtīja: kaiva ; laiks: 21.06.2010 12:30

Roviela tieši to es ari saku. hobiji jau ir tas galvenais prieks parasti. resp ja tev pietiek ar larpu kā ar izklaidi tas nozīmē ka māki par dzīvi kopumā priecāties
nu tā es šito uztveru ^^

tas ko iesaka Durbals būtu okei ja sāktos no tās sabiedrības kurai tas ir darbs. tad moš kāds no "neformāļiem" varētu pamēģināt.
a tagad kā izskatās rodas sajūta ka viņš atnāk smilšu kastē un pasaka- eu džeki- vajag spēlēties nopietni. es jums parādīšu. turklāt tā jūs būsiet labi un palīdzēsiet citiem

no offence, lūdzu neapvainojies :>>

Iesūtīja: Durbals ; laiks: 21.06.2010 22:06

Woow! Jūtos pagodināts par tik daudzām atbildēm! Paldies!
Katram gadījumam maza deklarācija:
Nebūt neesmu še nācis visus bīdīt "sabiedrībai derīga darba gultnē". Neslēpju, ka vēlos pārbaudīt, vai te kāds neatrastos tāds, kam interesētu šāds darbošanās virziens. Labi zinu, ka tādi pasaules lāpītāji kā es ir drīzāk kā retas mutācijas tongue.gif - ja atradīšu vienu vai divus, būšu pārlaimīgs. Un pat ja nevienam tas šeit nerezonē, just fine - es būšu ĻOTI apmierināts arī tad, ja jebkādā veidā - kaut druscīņ - atbalstīsiet manus kuslos centienus.

Piemēram, kaut ar labu padomu palīdzēsiet saorganizēt kādu spēli, pasākumu, utt., kas vērsts uz skolu jaunatnes piesaistīšanu. Jūsu pašu phuna rāmjos!

Protams, vienlaikus es apzinos, ka šādas aktivitātes var būt neierastas. Varbūt kāds ir pieradis piedalīties domubiedru lokā, kur visi ir savējie - un te atnāk viens un aģitē apgūt jaunas teritorijas... dwarf_a.gif

A kādēļ? A tādēļ, ka:
1) pienāks jauni interesenti, būs vairāk tautas,
2) spēlēm u.c. pasākumiem varēs piesaistīt finansējumu, kā jau Kamazs pieminēja Vācijas sakarā. Cits levels!
3) sakiet, ko gribat, bet nu ir patīkama tā sajūta, kad kāds tev pienāk klāt mirdzošām acīm un saka: "Man patika! Paldies!" Un jūs to piedzīvosiet (protams, ar atrunu, ka izdosies izdzīvot tepat un nebūs steidzami jālaižas tālumā maizīti pelnīt...).
4) tā ir vakcīna pret stagnāciju (zemāk pakomentēšu).
5) jebkurā gaadījumā tie, kam tie jaunie apvāršņi spriežas kaklā, nebūt nebūs spiesti kaut ko mainīt savos ieradumos. Vēlos skaidri pateikt - tas, ka es te pilinu ausīs par sociāliem projektiem, nenozīmēs sliktāku attieksmi pret tiem, kuri grib dzīvot tālāk tāpat kā līdz šim. Brīnišķīgi ir jau tas vien, ka jūs visi te esat, ar jums var parunāties - un ļoti iespējams, ka atradīsies pieredzējuši dalībnieki, ja tiek uztaisīts kaut kas labs. Ko vēl vajag? Vienkārši vēlos pievienot vēl vienu aktivitāšu virzienu tiem, kam tas interesē. Labi?

CITĀTS(Kamazs @ 20.06.2010 19:35) *
(...) Tiesa man personīgi liekas, ka LARPam vai RPG tomēr primāri jābūt ar vienu mērķi - radīt phunu, tobiš izklaidēt, sagādāt labu laika kavēkli.

Tieši tā! Bet kāpēc gan lai tas nenestu vēl papildus labumu?

Un vispār - vai nevar iedomāties, ka es te piedāvāju vienu jaunu, specifisku larpu? pirate.gif Tādu, ko krievu mēlē sauc par вялотекучку - izstieptu ilgākā laikā, iesaistot šajā larpā arī sociālās/ped sfēras spečukus? rolleyes_a.gif .

Un vēl. Phuna ziņā ir divas galējības. Vieniem pilnīgi pietiek ar "pliku" phunu, un nekādi jēgas jautājumi viņus nesatrauc - atšķirībā no otrajiem. Tiem atkal ir tā, ka visu laiku vajag ko jaunu, un kad jaunais iepazīts, neizbēgami sākas domas: kāda tam jēga? Ja dziļāka jēga netiek atrasta, viņi metas uz ko citu, kas ir vai nu jauni iespaidi, vai šķiet jēgpilnāk. Tie, protams, ir skalas galapunkti, un ir arī starpstāvokļi, taču sāls tāda, ka jebkurā interešu grupā - un lomu spēles, fantasy un rekonstrukcijas navizņēmums - tie virzītāji, ideju ģeneratori, lielākie entuziasti un GM-i noteikti vairāk ir atrodami starp otrajiem.

Līdz ar to: ja darbošanās kļūst pašmērķīga, viņi ar laiku zaudē interesi (vai, iespejams, jūtas vīlušies, ka citi ir "pārā inerti") un aiziet. Paliek pirmie, bet viņiem pēc dabas pietrūkst tās dzirkstelītes, lai visu attīstītu, un pamazām sāk mākties virsū garlaicība... Es te, protams, mazliet sabiezinu krāsas, lai doma būtu skaidrāka, bet tāda tendence ir vienkārši likumsakarīga.

CITĀTS
Piesiet tam citas funkcijas - izglītot, reklamēt produktus, audzināt etc. ir, protams, inčīgi, bet es personīgi tādam pasākumam nekad neuzticētos.

Jūs to tāpat jau visu laiku darāt, tikai neapzināties. Lūdzu piedošanu, ja kādu esmu aizskāris, vēršot uz to uzmanību...
Pirms nedēļas runāju ar vienu lēdiju atceļā no pasākuma Vakarbuļļos. Viņa izteica tādu kā neziņu, kāpēc viņai pārgājusi interese par larpiem. Mana atbilde ir: viņa ir no tiem paņēmusi to, kas viņai bija aktuāli, un viss. Vairāk nav tik lielas vajadzības. Tas ir iemesls, kāpēc daudzi cilvēki atnāk un pēc kāda laika aiziet.

Es jau no pirmās dienas redzēju, cik efektīvi lomu spēlēs var uztrenēt visādas iemaņas, atbrīvoties no kompleksiem utt. To pašu savulaik redzēju aikido klubā 5 gadu garumā: atnāk cilvēks, it kā trenēties austrumcīņas, daudz ko apgūst, noliek eksāmenus līdz pat N-tajai jostai un... pazūd no redzesloka. Kāpēc? Tāpēc, ka viņš(-a) tur ir ieguvis to, kas personības attīstībai bija personīgi aktuāli un tālāk iet nebija vairs motivācijas. Un to, kā cilvēki mainījās gada laikā, esmu redzējis visai uzskatāmi.

CITĀTS
Sajūta, ka kāds ar konfekti grib iemānīt tableti.

Ar ko atšķiras larps "ar tableti" no parasta? A ne ar ko! Turklāt ne jau jūs te būsiet tie, kam tā "tablete" domāta, bet tiem, par kuru piesaistīšanu es te runāju. Turklāt arī viņiem var atklāti pateikt, lūk, šī spēle jums var dot tādu un tādu labumu.

Starp citu, ja Tev, Kamaz, nepatīk tablete, ko kāds grib iemānīt, tad gribu atgādināt, ka ar tādām - turklāt ne jau ar pozitīu efektu - ir pārpilna TV, kinofilmas, avīzes un rokmūzika, par reklāmam nerunājot! Uz tā fona (kur hipnoze ir nebūt ne kaitīgākais elements - varu pakomentēt, ja vajadzīgs!) kaut kādas iespējamas manipulācijas larpos ir - pilnīgas pupu mizas...

CITĀTS(kaiva)
ja cilvēks pa īstam priecājas par savu dzīvi tad viņam nerodas vēlēšanās "glābt pasauli"

Mana pieredze ir gluži pretēja. Protams, atzīstu, ka man tāda "pasaules lāpīšanas" indeve tiešām radās pēc iziešanas caur absolūto melno caurumu un intereses zudumu par dzīvi - bet tikai tad, kad biju ticis daudzmaz laukā. Taču tad man radās spēcīga vēlēšanās padalīties dzīvotpriekā ar citiem - jo it sevišķi šajā gadījumā taču nav tā, ka atdod un mums paliek mazāk - pat otrādi.

CITĀTS(Roviela)
Neesmu pārliecināta, ka es, personīgi, vēlētos šai savai izklaidei pievērsties profesionāli.

Vai tad es to tiku prasījis? Tas jau esmu es, kas to vēlētos izdarīt.

CITĀTS
Tas ir pavisam savādāk, kā saka, darbs ir darbs, un vaļasprieks ir kas cits.

Aiaiaiai. Vēl viens cilvēciņš, kam (tāpat kā man...) ieborēta pilnīgi nepareiza dzīves stratēģija... Steidzami palasi rakstu sēriju http://www.laimesskola.lv/?page_id=17!!!
Es esmu staigājoša ilustrācija tam, ka tā dzīvot un strādāt nevajag. Un tici, kad 40-50 gadu vecumā nāk atskārsme par izniekotu pusi dzīves, ir gan nejauki, gan grūti mainīt.

Vienreiz strādāju izdevniecībā par maketētāju. Darbs cauru dienu pie datora, bīdot klucīšus, bildītes un tekstus. Tikko pārmij pāris vārdus ar blakussēdošo kolēģi, izskrien šefiene un dusmīgi bola acis. Kādēļ tur tiku strādājis? Nu, kā saka, darbs ir darbs... Vienu rītu pieceļos, bet kājas ļimst, speka nav, nevaru izvilkties laukā no mājas. Tobrīd apmeklēju hipnoterapijas semināru ciklu, tāpēc, dabiski, prasīju savai zemapziņai, kas par lietu. Atbilde bija momentāna un tieša: "Darbs riebjas"! Kamēr biju jauns, pietika enerģijas, ko tādā veidā dedzināju, strādājot neinteresantu darbu naudas dēļ. Tagad esmu vecāks, enerģijas maz, un to vairs vnk nevaru izturēt... Ja kādreiz sastopat pārdevēju, ierēdni, skolotāju, utt., kas darbā ir nīgrs un burkšķ uz klientiem, tad ziniet - arī viņam ir ieborēta nepareiza pieeja darbam.

Dzīve ir pārāk īsa, lai to izniekotu naudas dēļ - turklāt paradokss ir tāds, ka ilgtermiņā darbs, kas sakrīt ar kādu no vaļaspriekiem, dod arī labākus ienākumus. Pie kāda ārsta (pavāra, galdnieka, utt.) iesiet? Pie tā, kuram darbs ir vienīgi peļņas... nu, varbūt vēl prestiža... avots? Vai pie tā, kam tas ir aicinājums, sirdslieta un dzīves misija? Vienīgi pēdējā variantā cilvēkam pietiek entuziasma visu laiku papildināt zināšanas, paaugstināt kvalifikāciju - un izstarot optimismu. Esmu šādus cilvēkus saticis pat Latvijā, lai gan Rietumvalstīs tādu, nenoliedzami, ir vairāk. Pasvītroju - ne tāpēc, ka viņiem dzīves līmenis augstāks, tas nozīmētu sajaukt cēloņus ar sekām.

Protams, pilnīgi iespējams, ka Tev īstais aicinājums patiesībā ir pilnīgi cits, to es (vēl) devil.gif nevaru zināt.

CITĀTS(Miervaldis)
LARPi un pročās šāda tipa spēles darbojas tikai tad, ja dalībnieki paši GRIB tās spēlēt.

Uhu. Iedomājos gan, cik grūti būtu piespiest skolu tīņus piedalīties, teiksim, airsofta larpā. Ai, kā būtu jānomokās... shoks.gif elfs.gif zorro.gif bow_arrow.gif medieval.gif dwarf_a.gif
Viss atkarīgs no tā, kā to pasniedz.

CITĀTS(kaiva)
...tas (...) būtu okei ja sāktos no tās sabiedrības kurai tas ir darbs. tad moš kāds no "neformāļiem" varētu pamēģināt.

Ja tā varētu... Bet tas laikam ir tāpat kā tu, piemēram, spēlē ej izpildīt kvestu, un, lūk, tev nāk pretī rūķu bariņš un nes pretī artefaktu uz apzeltītas paplātes.
Ne-e. Būs mums jāpastrādā, lai "viņus, kam tas ir darbs" pārliecinātu. Jo ieviešot jebkādas novitātes, jārēķinās ar pretestību.
Vistrakākais, ar ko ir nācies saskarties pēdējā laikā, ir tas, ka caurmērā visvairāk pretestības cilvēki izrāda tad, kad kāds mēģina palīdzēt padarīt viņu dzīvi labāku. Pat tad, ja tas ir iemesls, kādēļ šis cilvēks aizgājis pie speciālista uz konsultāciju. Paradokss, bet pārbaudīts fakts. Ar to jārēķinās, tā tas vienkārši ir.

Vēlreiz atvainojos par gariem rakstu palagiem... Ceru, ka nebija garlaicīgi?

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 21.06.2010 23:41

CITĀTS(Durbals @ 21.06.2010 23:06) *
Uhu. Iedomājos gan, cik grūti būtu piespiest skolu tīņus piedalīties, teiksim, airsofta larpā. Ai, kā būtu jānomokās... shoks.gif elfs.gif zorro.gif bow_arrow.gif medieval.gif dwarf_a.gif

Smagi apšaubu, ka tādiem pusaudžiem būtu baigā vēlme piedalīties kā civilistiem. Savukārt airsofta ieroči maksā nevāju naudiņu.
CITĀTS(Durbals @ 21.06.2010 23:06) *
Ja tā varētu... Bet tas laikam ir tāpat kā tu, piemēram, spēlē ej izpildīt kvestu, un, lūk, tev nāk pretī rūķu bariņš un nes pretī artefaktu uz apzeltītas paplātes.
Ne-e. Būs mums jāpastrādā, lai "viņus, kam tas ir darbs" pārliecinātu. Jo ieviešot jebkādas novitātes, jārēķinās ar pretestību.

Aha. Tikai spēlē tu esi motivēts iet izpildīt kvestu.

Ēm, Durbal, kā tu īsti iztēlojies izglītojošas/audzinošas lomu spēles? Nu, ar saukli, ka tagad, bērni, mēs spēlēsimies lomās, tā apmēram?

Un. Negribi izstrādāt un piedāvāt attiecīgajām iestādēm programmu, piemēram, vēstures skolotāju tālākizglītības kursiem par lomu spēļu mācību metodi? (Neņem ļaunā, ja pats sen to esi izdomājis vai pat kaut kur iepriekš to teicis.)\

P.S. Un beidz spamot tongue.gif

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 22.06.2010 00:11

Man jau liekas, ka Durbals ir kādus pāris gadus nokavējis.
Patiesībā jau te pulcējās tikai fantasy, scifi, postapo larpu piekritēji un tie paši ir palikuši veci un kūtri.
Nu kā jau saku: pāris gadus par vēlu.

Viņi nespēj paši sev sarīkot elfu izklaides mežā, jo tas īsti vairs nav fun.
Kur nu vēl, lai mēģinātu ieviest kaut kādas novitātes.
Nē, nē... paldies...

Varbūt tad, kad visi bija sajūsmā par larpiem kā tādiem, tad varbūt arī kādam kaut ko te varētu ieborēt un paķert uz entuziasmu.
A šobrīd no larpošanas katram ir izkristalizējies, kas sirdij tuvāks. Tur viena daļa kļuvuši par rekonstruktoriem, pār citiem nākusi atklāsme, ka vairāk par pašu larpu patīk spēles reklāmfilmas taisīšana. Nu kaut kā tā...

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 22.06.2010 08:05

CITĀTS
CITĀTS(Roviela)
Neesmu pārliecināta, ka es, personīgi, vēlētos šai savai izklaidei pievērsties profesionāli.

Vai tad es to tiku prasījis? Tas jau esmu es, kas to vēlētos izdarīt.

Nē, bet man radās iespaids, ka tieši tādus cilvēkus Tu meklē. smile.gif

CITĀTS
CITĀTS(Roviela)Tas ir pavisam savādāk, kā saka, darbs ir darbs, un vaļasprieks ir kas cits.

Aiaiaiai. Vēl viens cilvēciņš, kam (tāpat kā man...) ieborēta pilnīgi nepareiza dzīves stratēģija... Steidzami palasi rakstu sēriju "Darbs, ko veikt esam dzimuši"!!!
Es esmu staigājoša ilustrācija tam, ka tā dzīvot un strādāt nevajag. Un tici, kad 40-50 gadu vecumā nāk atskārsme par izniekotu pusi dzīves, ir gan nejauki, gan grūti mainīt.

Vienreiz strādāju izdevniecībā par maketētāju. Darbs cauru dienu pie datora, bīdot klucīšus, bildītes un tekstus. Tikko pārmij pāris vārdus ar blakussēdošo kolēģi, izskrien šefiene un dusmīgi bola acis. Kādēļ tur tiku strādājis? Nu, kā saka, darbs ir darbs... Vienu rītu pieceļos, bet kājas ļimst, speka nav, nevaru izvilkties laukā no mājas. Tobrīd apmeklēju hipnoterapijas semināru ciklu, tāpēc, dabiski, prasīju savai zemapziņai, kas par lietu. Atbilde bija momentāna un tieša: "Darbs riebjas"! Kamēr biju jauns, pietika enerģijas, ko tādā veidā dedzināju, strādājot neinteresantu darbu naudas dēļ. Tagad esmu vecāks, enerģijas maz, un to vairs vnk nevaru izturēt... Ja kādreiz sastopat pārdevēju, ierēdni, skolotāju, utt., kas darbā ir nīgrs un burkšķ uz klientiem, tad ziniet - arī viņam ir ieborēta nepareiza pieeja darbam.

Dzīve ir pārāk īsa, lai to izniekotu naudas dēļ - turklāt paradokss ir tāds, ka ilgtermiņā darbs, kas sakrīt ar kādu no vaļaspriekiem, dod arī labākus ienākumus. Pie kāda ārsta (pavāra, galdnieka, utt.) iesiet? Pie tā, kuram darbs ir vienīgi peļņas... nu, varbūt vēl prestiža... avots? Vai pie tā, kam tas ir aicinājums, sirdslieta un dzīves misija? Vienīgi pēdējā variantā cilvēkam pietiek entuziasma visu laiku papildināt zināšanas, paaugstināt kvalifikāciju - un izstarot optimismu. Esmu šādus cilvēkus saticis pat Latvijā, lai gan Rietumvalstīs tādu, nenoliedzami, ir vairāk. Pasvītroju - ne tāpēc, ka viņiem dzīves līmenis augstāks, tas nozīmētu sajaukt cēloņus ar sekām.

Protams, pilnīgi iespējams, ka Tev īstais aicinājums patiesībā ir pilnīgi cits, to es (vēl) nevaru zināt.

Tu mani nesaprati. smile.gif Dari, ko vēlies, bet ļoti daudziem, lai neteiktu - visiem darbiem nāk klāt tas, ko sauc par pienākumu. Tikai pilnīgam vaļaspriekam, piedevām, kas nav ne no viena atkarīgs (arī utopija, protams) tā nav.
Es nespēju strādāt tikai naudas dēļ, un to arī nedaru. Strādāju darbu, kas man, ja nu ne pilnībā, bet vismaz lielā mērā rada gandarījumu. Tieši to nozīmē "darbs ir darbs un vaļasprieks ir vaļasprieks". Darbu nevar nepadarīt, vaļasprieku vienmēr atliek līdz brīdim, kad to gribās darīt, bet tāda entuziasma uz kaut ko, ko varētu darīt no rīta līdz vakaram un pat negulēt - man nemaz nav.

Tomēr, zini, Sindrai ir taisnība. Tā publika, kas apgrozās te - tā jau lielākoties ir tikusi līdz tam - "paņēmu no tā visu, ko man vajadzēja". Es, personīgi, esmu aizvirzījusies uz rekonstrukciju.
Domāju, savā pieredzē padalīsies, domāju, arī ar padomiem nebūs skopi, bet entuziastiski iededzināt, šaubos, vai vēl izdosies.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 22.06.2010 08:16

CITĀTS
Iedomājos gan, cik grūti būtu piespiest skolu tīņus piedalīties, teiksim, airsofta larpā. Ai, kā būtu jānomokās...

Nu, tas nav TIK vienkārši, kā izskatās...
1) Kā jau Beppo pareizi pieminēja - ekvips ir padārgs. Prasīt, lai tīņi to sagādā paši, ir, khmm, mazliet neadekvāti, daļēji tāpēc, ka tīņiem tik daudz brīvas naudas nemēdz būt, daļēji tāpēc, ka ekvipa ražotāji rekomendē to iegādāties tikai pilngadīgām personām... Un paši airsofta cilvēki, pat ja viņi ir filantropi (kas nozīmē finansiālus zaudējumus), ar aizdotu ekvipu var nodrošināt visai nelielu interesentu grupu.
2) Juridiskā figņa. Airsofta vidē newelcomējas nepilngadīgas personas, aiz tā iemesla, ka neviens nevēlas uzņemties atbildību par iespējamiem riskiem. Līdz ar to, parasti nepilngadīgajiem ļauj piedalīties, ja:
a. ir klātesošs nepilngadīgā vecāks vai tamlīdzīga persona;
b. nepilngadīgajam ir notariāli apstiprināta vecāku atļauja.
3) airsoftlarps parasti ir ar visai nelineāru scenāriju, kura izspēlēšana principā ir netriviāls uzdevums pieredzējušiem airsofteriem, kur nu vēl pirmo reizi uz laukuma uznākušiem ņūbiem (da vēl ja tur nāk klāt tīņiem raksturīgā ne līdz galam adekvātā pasaules uztvere, tad vispār ir čau)...

Tā ka kopumā es visai skeptiski skatos uz tīņu iesaistīšanu airsoftlarpā unsure_a.gif

Iesūtīja: Kamazs ; laiks: 22.06.2010 08:28

Nav tā, ka es tev nepiekrītu, Durbal, bet manā skatījumā sausa diskusija ir bezjēdzīga. Tu uzrakstīji 9000 zīmes garu, nestrukturizētu, smagi lasāmu postu kuru es un daudzi citi pat nemēģināja izlasīt. Tā mēs nekur netiksim.

Man šķiet, ka tev vajag vienkārši ņemt un uzrakstīt koncepciju (ĪSI un LAKONISKI), ko tu gribi, nevis dancot aplinkus ar iecienītiem atslēgas vārdiem "Eiropas nauda", "attīstība" etc. Mēs visi zinām, ka ar LARPiem var ļoti daudz ko iesākt - ir miljons un viena iespēja, kā ar tiem padarīt sevi un pasauli labāku. Tā nav oriģināla doma un to jau sen visi zina. Problēma ir - kā tieši? Un vai es tiešām gribu?

Jebkurš larps sākas ar koncepciju -

- pēc tam arvien plašāk, bet tik un tā - pamatlietas iekļaujas pusē no A4 lapas. Lai arī ko tu gribētu darīt, tas viss tieši tāpat sākas definējot savu lielo mērķi ( "Pēc 3 gadiem būs šitik kruta: ... ") un reālo, šodien īstenojamu pirmo soli ("Lai to sasniegtu, šogad vajag..."). Godīgi un skaidri pasaki, kādi ir tavi mērķi un plāni, tad pasaki, ko tu gribi no mums.

Tad var diskutēt par konkrētu vīziju, nevis par to ka "Melns ir melns un balts ir balts" vai citām pašsaprotamām lietām ("ir labi attīstīties!").

Un tad ļauj katram izlemt, vai tas viņu interesē vai ne.


Iesūtīja: Durbals ; laiks: 22.06.2010 12:38

CITĀTS(Kamazs @ 22.06.2010 09:28) *
Tā mēs nekur netiksim.
Man šķiet, ka tev vajag vienkārši ņemt un uzrakstīt koncepciju (ĪSI un LAKONISKI), ko tu gribi.

Laba atbilde, Kamaz. Paldies.
Padomāšu un pastrādāšu pie tā. Pacentīšos arī uzmeklēt un parunāties ar kādu potenciāli ieinteresētu sociālās sfēras speciālistu.

CITĀTS(Beppo @ 22.06.2010 00:41) *
Ēm, Durbal, kā tu īsti iztēlojies izglītojošas/audzinošas lomu spēles?

Jebkura lomu spēle ir izglītojoša (sevišķi GM-iem) un audzinoša. Jo sevišķi tad, ja cilvēks spēlē tādu lomu, kas stipri atšķiras no "reālajā dzīvē" ierastās.

Sarežģītākai publikai var būt vēlams iesaistīt GM komandā labu sertificētu psihologu, kurš palīdz atrisināt sarežģītas situācijas, papildināt kventas ar elementiem, kas spēlētājam rosina izspēlēt tās lietas, kas šobrīd aktuālas, u.c. Īpašos gadījumos varētu būt tādas kā "treniņspēles", kurās vispirms spelētāji tiktu iepazīti tuvāk (varbūt arī anketēti, utt.) un lomas nevis izvēlētos paši, bet tiktu no GM sadalītas tā, lai tās veicinātu katram dalībniekam izmēģināt jaunus uzvedības modeļus un iemaņas.

Piemēram, vienam var būt ieaudzināts, ka "vienmēr jābūt labiņam" (kas rada daudzas problēmas darbā un bērnu audzināšanā) - lūk, tev orka loma! Citam otrādi. Vēl cits iemācījies visas konfliktu situācijas risināt vienīgi ar rupju spēku - lūdzu, loma, kurā savus uzdevumus vari atrisināt, vienīgi sadarbojoties. To visu jau noteikti esat lomu spēlēs piedzīvojuši, runa ir vienīgi par to, lai to darītu apzināti, tātad efektīvāk.

Un vēl viens - vissvarīgākais - noteikums: audzinošā vai dziedinošā (terapeitiskā) lomu spēlē jābūt pozitīvai atmosfērai, ko veido spēlētāju cieņpilna attieksme citam pret citu un prasme atšķirt sevi no savas lomas. Ja tā ir, tad daudzas problēmas atrisinās pašas no sevis.

Konkrētāk - kā?
Attiecībā uz vidējā skolas vecuma bērniem: pirms 6 gadiem biju aizbraucis uz "Pasaku tēlu nometni". Redzēdams, kas tur notika, biju stipri vīlies, jo redzēju vienīgi atrakciju sēriju, kur nometnes vadītājas bija tērpušās pasaku personāžu tērpos. Mežiņā bija izvietoti dažādi uzdevumi (ar alpīnisma inventāra palīdzību jāuzrāpjas kokā, no kurienes jāsaskata nākamais uzdevums, tur jāsakur uguntiņa, lai pārdedzinātu striķīti, utt. Tad vēl pasaku lasīšana un zināmi priekšnesumiņi.
Bet - kad parunāju ar bērniem, biju pārsteigts, jo vini bija absolūtā starā! "Tagad es ticu pasakām!" bija tipiska atbilde.

Secinājums: šī auditorija ir stipri mazākprasīga pret lomu spēles sagatavošanas līmeni. Tas nozīmē, ka efektu var panākt ar ļoti vienkāršiem līdzekļiem. Lūk, kā es to šobrīd redzu:
1) Lai rastu lielāku atsaucību no skolu puses, varētu izveidot kādu(-as) sociālo spēli(-es) tautas pasaku telpā. Tipa, izglābsim Pasaciņu. Ar NPC bariņu, ieskaitot pūķi un, protams, Raganu vai pat divas. Un pietiekami viegli izejamu.
2) sarīkot Freeform spēļu pasākumus skolās, kuras izdosies ieinteresēt. Skolotāju un vecāku atsaucību pagaidām nespēu prognozēt huh.gif, bet bērniem noteikti patiks. Pašas spēles var iesākumam kaut vai nopirkt no freeformgames.com u.c. autoriem. Pēc tam rosināt viņus pašus veidot spēles par dažādām ar mācību vielu saistītām tēmēm, un domāju, ka vismaz tiem no jums, kuri ir darbojušies kā GM, ir skaidrs, cik spēcīgi tas var pastiprināt tēmas apgūšanu.
3) Rīkot galda RPG seansus - vispirms skolās. Un arī vislabāk - adaptēt tos pasaku (un, iespējams, sci-fi) pasaulei, nu, vismaz bez nekromanceriem blink_a.gif. Sākumam - ar maksimāli vienkāršotiem noteikumiem.
4) organizēt t.s. nelabvēlīgajai publikai domātas spēles noteikti būs sarežģītāk, un tāpēc to še rakstu kā ceturto punktu. VIespējams, vslabāk būtu sākumam sakooperēties ar vasaras nometņu vadītājiem.

CITĀTS
Un. Negribi izstrādāt un piedāvāt attiecīgajām iestādēm programmu, piemēram, vēstures skolotāju tālākizglītības kursiem par lomu spēļu mācību metodi?

Labprāt (bet tikai ar pieredzējušāku lomspelētāju piedalīšanos programmas izstrādē), bet vispirms skolotāji jāieinteresē un jāiesaista vismaz kādā vienkāršā spēlē, lai viņi to iepazītu no iekšienes - jo skolas baidās no visa, kas nepazīstams.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 22.06.2010 14:33

Vispār galda rpg dod visai mazu priekšstatu par LARPiem.
Jo man personīgi galda rpg šausmīgā skaitīšanas sistēma dzen izmisumā. Tur viss balstās uz skaitīšanu un veiksmi ripinot kauliņus.
Kamēr larpi ir vairāk teātris, vairāk kā aktiermākslas pulciņš, kur vari izmantot savus dabas dotos talantus.

Vismaz es abus nemestu vienā katlā. Nekādi.

Iesūtīja: kaiva ; laiks: 22.06.2010 19:41

man liekas visi rādītu daudz priecīgākas sejas ja Durbals vnk piedāvātu vēl kādu viendienas spēli jo tā bija baigi foršā pat tikai kā skatītājam. tikai kauns lūgt jo zin ka paši to gm ņemšanos negrib uzņemties
ira tā? es jau nezinu, moš vajag uztaisīt aptauju?

(spēle kā spēle bez papildu "labumiem" ^__^ plīz? :>>)

Iesūtīja: Durbals ; laiks: 23.06.2010 13:36

CITĀTS(kaiva @ 22.06.2010 20:41) *
... ja Durbals vnk piedāvātu vēl kādu viendienas spēli jo tā bija baigi foršā pat tikai kā skatītājam.

Beidzot viena pozitīva atsauksme! Nu, zini, uzreiz tā silti palika... innocent.gif

Laikam beidzot būs jāsasparojas un jāpabeidz to spēli, kuras dēļ es še savulaik vispār ierāpoju...
Spēle sauksies "Jaunkurzeme", virtuālais laiks - 1656. gads, Tobago otrreizējās kolonizācijas 2. gadadiena. Der?
Un - kā domājat, kur būtu labāk izvietot spēles aprakstus, lomas u.c.? Šeit vai citur? Man, protams, nau problēmu ielikt visu arī Laimesskolā, bet kā tautai būtu ērtāk?

CITĀTS
(spēle kā spēle bez papildu "labumiem" ^__^ plīz? :>>)

Varat būt pilnīgi mierīgi, būs tikpat parasta spēle kā "Tālais Rietumkrasts".

Vispār, pat tad, kad kādreiz notiks spēle "ar labumiem", šos "labumus" sajutīs vienīgi tie, kuri (1) izteikuši vēlmi un (2) piekrišanu. Pārējiem tā būs pavisam parasta spēle. Jo patiesībā galvenais ir, lai tā būtu labi pārdomāta un rūpīgi sagatavota, nu, vienkārši forša visādā ziņā.

Tikai briesmonīgi drīzi nesolu, jo drusku jāpagatavojas "Jaunajai Cerībai 3", kurā arī grasos piedalīties.

Priecīgu līgošanu - tiem, kuri to vēl nav paveikuši!!

Iesūtīja: kaiva ; laiks: 23.06.2010 16:00

bija taču vel kāds kas par šito tev iejautājās

Iesūtīja: Andza ; laiks: 25.06.2010 11:57

On the side note:

CITĀTS
Vispār galda rpg dod visai mazu priekšstatu par LARPiem.
Jo man personīgi galda rpg šausmīgā skaitīšanas sistēma dzen izmisumā. Tur viss balstās uz skaitīšanu un veiksmi ripinot kauliņus.
Kamēr larpi ir vairāk teātris, vairāk kā aktiermākslas pulciņš, kur vari izmantot savus dabas dotos talantus.

Vismaz es abus nemestu vienā katlā. Nekādi.

Var jau būt arī galda RPG ar maksimālu uzsvaru uz aktierizpausmēm un minimālu sistēmas pusi (nekādu kauliņu utt.), tiesa, ne visi var pavilkt interesantā līmenī ko tādu, tāpēc kauliņsistēmnas ir drošāks pasākums. Bet, ja izdodas ar pareizajiem cilvēkiem uzspēlēt, un uzburt spēcīgu atmosfēru, galda RPG, var piedāvāt arī diezgan "larpiskas" emocijas (proti, radīt imersijas sajūtu situācijā un tēlā).

Nu tas tā.


Par tēmu runājot, man it kā Durbala idejā liekas kaut kas tāds jauks un skaists, proti, apmācības lomu spēlēs iesaistīt cilvēkus, kuri vairākus gadus ir mēģinājusi izkopt šo nodarbi savai izklaidei. Es arī ticu, ka kaut kādai daļai bērnu/jauniešu šādas spēles (protams, atbilstoši sagatavotas) liktos lieliska padarīšana.

Bet man liekas, mēs te fundamentāli atduramies pret Sindras minēto problēmu: kāpēc mums pašiem šis hobijs ir nonīcis? Tāpēc, ka spēles nenotiek, ja vien to vadītāji nesadomā, ka kaut ko tādu vajag sarīkot. Acīmredzot aktivitāte un feedbacks no veco dalībnieku puses ir tik ļoti nokrities, ka vēlme rīkot ir palikusi pavisam neliela (manuprāt, tā pašlaik vairāk balstās uz vēlmi eksperimentēt ar koncepcijām un mehānismiem).

Tātad šajā komūnā spēlētāju vairs nav tik daudz. Starp tiem GMu ir vēl mazāk. Starp tiem labu GMu ir vēl mazāk. Kāda ir varbūtība, ka te, kur mēs paši nespējam saorganizēties vēl kaut ko paspēlēt, iznirs gana pieredzējuši un atbildīgi spēļu vadītāji, kuriem būs entuazisms pievērsties kaut kam tādam, kas pat nav izklaide?

Maza, bet droši vien ka ir. Varbūt pamēģināt kaut ko tādu, ir tieši tas, kas vajadzīgs kādiem GM, lai redzētu to aktivitāti un sajūsmu dalībniekos, kas parasti kalpo kā dzinējspēks spēļu rīkošanai.

Tāpēc kopumā es neesmu kardināli skeptisks pret šo ideju. Bet pats meklēt un runāt ar skolotājiem, nometņu, iestāžu vadītājiem un mākties citiem ar piedāvājumu diezin vai gribētu. Taču, ja Durbals, kurš ir šīs idejas entuazists un karoga nesējs, formulē un atrod kādu konkrētu piedāvājumu, tīri intereses pēc to varētu pamēģināt. Iespējams vienkārši, lai redzētu, kā tas izvēršas un kādas emocijas kā rīkotājam tas sagādā.

Iesūtīja: Durbals ; laiks: 26.06.2010 10:13

CITĀTS(Andza @ 25.06.2010 12:57) *
Bet man liekas, mēs te fundamentāli atduramies pret Sindras minēto problēmu: kāpēc mums pašiem šis hobijs ir nonīcis?

Nupat ienāca prātā vēl viena hipotēze: varbūt tā varētu būt apkārtējās (maglu) sabiedrības uztraukuma ietekme?

Mazliet no teorijas par stresu (mans variants) smartass.gif . Katram cilvēkam ir savas "komfortabla stresa" robežas, un mēs parasti cenšamies tajās turēties.

Apakšējā robeža. Ja stresa par maz (visu laiku viens un tas pats, celšanās, brokastis, darbs vai mācības, vakariņas un čučumuiža), rodas garlaicības sajūta un vismaz es, piemēram, neapzināti sāku dulloties. Katram šī robeža ir savā līmenī: vienam paiet puse dzīves, līdz tas sāk radīt vieglu diskomfortu, otram pietiek ar trim dienām, lai būtu piegriezies.

Ko cilvēki dara, lai dabūtu kārtējo stresa (adrenalīna) dozu? Visādi sporti, skrituļdēļi, parkour, airsofts,... Es kādreiz tam (neapzināti) izmantoju aikido treniņus. Bet ir ļaudis, kam arī ar to par maz, jo iztēle garlaikojas - vajag citas pasaules. Te nu palīdz sci-fi, fantasy, un, protams, visvisādas lomu spēles. Jo vairumam cilveku nepietiek ar grāmatu, datoru - vajag arī cilvēku sabiedrību.

Rietumu pasaulē daudziem ir tāda pārticības robeža, nu, kā vecajā labajā stāstā par Ziemeļmeitu: tik paēdam un aizbāžam karotes aiz zemajām debesīm. Iespējams, varbūt tāpēc tur lomu spēlēm ir tik daudz fanu pat mana vecuma sveicinati.gif ļaužu starpā. Ja viss dzīvē jau ir, gan māja, gan darbs, ģimene, atvaļinājumi dienvidu salās, tad rodas vajadzība dažādot savu dzīvi, padarīt to interesantu. Citiem vārdiem, pacelties augstāk par savu apakšējo stresa tolerances līmeni. Un kas gan var tam noderēt labāk par kārtīgu larpu?

Stresa augšējā robeža. Nu, to mēs,šķiet, labāk pazīstam. "Negatīvais" stress summējas ar "pozitīvo", un tad, kad pārkāpta šī robeža, cilvēkam sākas tādas dīvainas reakcijas, mēs sākam rīkoties neapdomāti un reizēm pat nesaprotam, ko darām. To parasti var novērtēt vienīgi tad, kad viss garām un atskatāmies atpakaļ - šausmas, kā gan es to varēju sadarīt? Tāiedarojas pārmērīgs stress, un tas ir raksturīgi visām krīžu situācijām bez izņēmuma. Un pašlaik ir visai sabiedrībai šāda krīzes situācija, kad pa vecam darbojoties var uzsist tikai tos pašus vecos zilumus. Kaut kas fundamentāls ir jāmaina, un principiāli izmainīt dajebkādus savas dzīves aspektus nozīmē ievērojamu stresu. Kura tāpat jau pietiek.

Un te arī viena no manām hipotēzēm: varbūt daudziem lomuspēlētājiem šobrīd nav iekšējas nepieciešamības pēc vēl vienas stresa porcijas?

Te, protams, es varētu pateikt vēl daudz ko vairāk, bet nezinu, vai Jums šejieniešiem tas interesē. Enivej, tā ir tikai hipotēze un kā tādu to arī aplūkojiet.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 26.06.2010 14:25

CITĀTS(Durbals @ 26.06.2010 10:13) *
...
Un te arī viena no manām hipotēzēm: varbūt daudziem lomuspēlētājiem šobrīd nav iekšējas nepieciešamības pēc vēl vienas stresa porcijas?

Te, protams, es varētu pateikt vēl daudz ko vairāk, bet nezinu, vai Jums šejieniešiem tas interesē. Enivej, tā ir tikai hipotēze un kā tādu to arī aplūkojiet.


Izklausās jau nu pavisam ticama hipotēze. Katrā ziņā lieliski spēj raksturot manu personisko atsalumu pret LARPiem.

Iesūtīja: LightSol ; laiks: 27.06.2010 16:21

Bet šī tiešām izklausas pēc tēmas kuru derētu pārrunāt aci pret aci ne?

Varbūt derētu sarunāt tiešām kādu datumu kad vairāki cilvēki aizvilktos un pabazarētu par šo, un larpu tēmu kopumā?

Iesūtīja: Durbals ; laiks: 28.06.2010 11:29

CITĀTS(LightSol @ 27.06.2010 17:21) *
Bet šī tiešām izklausas pēc tēmas kuru derētu pārrunāt aci pret aci ne?

Varbūt derētu sarunāt tiešām kādu datumu kad vairāki cilvēki aizvilktos un pabazarētu par šo, un larpu tēmu kopumā?

Ar visām četrām kājām - par. Kad un kur? Esmu šobrīd bezdarbniekos, tā ka varu teju jebkurā laikā.

Iesūtīja: mausns ; laiks: 28.06.2010 12:58

Laiks pagaidām pieturās ideāls. Vai visu to varētu noorganizēt kur zaļā pļavā apvienojot ar pikniku? Kaut vai Ķīšezera krastā vai kur citur līdzīgā vietā?

Iesūtīja: LightSol ; laiks: 28.06.2010 22:54

Otrdien vakarā vecrīgā?

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 28.06.2010 23:13

CITĀTS
Bet šī tiešām izklausas pēc tēmas kuru derētu pārrunāt aci pret aci ne?

Mēs protams dzīvojam brīvā valstī un cilvēki var darīt jebko, tomēr es atļaušos apšaubīt šāda pasākuma lietderību, vismaz tādā formātā, kādā tas šobrīd tiek pasniegts. Papļāpāt par un ap var arī forumā (kas te jau arī principā tiek darīts), pie kam forumā to vismaz tehniski ir iespējams izdarīt sistemātiskāk un organizētāk, plus neiespringstot par tikšanas/netikšanas laiku saskaņošanu, kamēr klātienes tikšanās, ja vien tām nav ļoti konkrēti definētu mērķu un ja vien tās nav pietiekoši stingri organizētas, aizplūst offtopā un pārvēršas tusiņā, visdrīzāk - tīri foršā un zināmā mērā arī noderīgā, bet tomēr - tusiņā.

Tomēr, tas nenozīmē, ka šāda tikšanās ir jānorok pašā saknē. Manā skatījumā, potenciālo mērķi un programmu ļoti labi drusku augstāk konceptuāli noformulēja Andza:
CITĀTS
Taču, ja Durbals, kurš ir šīs idejas entuziasts un karoga nesējs, formulē un atrod kādu konkrētu piedāvājumu, tīri intereses pēc to varētu pamēģināt.

Lūk, tātad - konkrēts piedāvājums, KURŠ [organizators], KO [pasākuma koncepcija/scenārijs/setings], KAM [mērķauditorija], no kā tālāk izriet KUR [pasākuma norises vieta], KAD [pasākuma norises laiks], KAS [atkal organizators + cilvēki, kas ir gatavi ieguldīt savu laiku/darbu/naudu, īsāk sakot - entuziasmu].

Ja plānojamais pasākums rezultātā neizkristalizē ±skaidras atbildes uz šiem jautājumiem, tad ŠĪS tēmas kontekstā tam īsti jēgas nav.

Iesūtīja: mausns ; laiks: 29.06.2010 20:41

CITĀTS(LightSol @ 28.06.2010 23:54) *
Otrdien vakarā vecrīgā?

kuru otrdien, jo šī jau beigusies. grin.gif

Iesūtīja: Durbals ; laiks: 01.07.2010 10:17

CITĀTS(mausns @ 28.06.2010 13:58) *
Laiks pagaidām pieturās ideāls. Vai visu to varētu noorganizēt kur zaļā pļavā apvienojot ar pikniku? Kaut vai Ķīšezera krastā vai kur citur līdzīgā vietā?

Varētu arī tā, ja citi vēlas. Kā vieglāk sasniedzama alternatīva - interesanta vieta ir zemes strēle Daugavas krastā starp "Molu" un TV raidtorni. No Dienvidu tilta gar Daugavmalu centra virzienā ved asfaltēts ceļš, ar velo vai auto ideāli. Domāju, pat brīvdienā varēs atrast vietiņu, kas brīva no sauļošanās sporta entuziastiem. Tāda neparasta sajūta - šitāds nomaļš brīvdabas pleķītis tikpat kā pilsētas centrā.

Nu... jā. Laikam jau labāk būtu teikt - tikties varētu jebkuru vakaru (jo citādi manai 9-gadīgā meita nomirs aiz garlaicības). Vai brīvdienās - pa dienu.
Noteikti sarunājot vismaz 2 dienas iepriekš.

Un ejot uz tikšanos, būs jāievēro piesardzība. Kā nekā iespējami uzglūnoši airsofta snaiperi, kam šādas tikšanās nepatīk. devil.gif
(M.G. lūdzu neņemt personiski) grin.gif

Un vēl - lūdzu ņemt vērā, ka jebkuras tikšanās laikā man būs LIELA vēlme un kārdinājums mazliet paintervēt klātesošos savai pamazām topošajai grāmatiņai.

Un vispār, ko Jūs teiktu, ja izveidotu vēl vienu pavedienu brošūras rakstīšanas veicināšanai? Kurā es ieliktu jautājumus e-intervijai? Atbildes varētu sūtīt vai nu kā tiešas atbildes, vai pa e-pastu.

Vai forumam nebūs iebildumu? mace.gif dwarf_a.gif Kā domājat?

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 01.07.2010 20:14

Anketu var ievietot, tikai Caurajā Katlā, lūdzu.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 01.07.2010 20:44

CITĀTS
Un ejot uz tikšanos, būs jāievēro piesardzība. Kā nekā iespējami uzglūnoši airsofta snaiperi, kam šādas tikšanās nepatīk.

Nebaidies, neviens neuzglūnēs wink.gif

Es tikai izteicu savus apsvērumus par to, ka imeecco zināmas bažas par to, ka plānojamā tikšanās bez iepriekš nospraustas agendas sanāks, emm, bezrezultatīva? Lai vai kā - ceru, ka kļūdos un ka manas bažas ir nepamatotas smile.gif

Iesūtīja: Durbals ; laiks: 02.07.2010 09:12

CITĀTS
imeecco zināmas bažas par to, ka plānojamā tikšanās bez iepriekš nospraustas agendas sanāks, emm, bezrezultatīva?

Protams, agenda ir vajadzīga. Nu tad atliek vienoties par to?

Manprāt, noteikti varētu būt maza diskusija par skolēniem potenciāli interesantu spēļu variantiem. Ideāli, ja katrs varētu noprezentēt kādu ideju, ar max. laika limitu prezentēšanai 5 minūtes.

Ja tā padomā, man vislabākais laiks būtu kaut kur pēc 12. jūlija. Līdz tam laikam arī atradīšu laiku apskraidīt dažas pašvaldības un paošņāt viņu noskaņojumu tēmas sakarā.


Iesūtīja: DarkJedi ; laiks: 08.07.2010 14:02

CITĀTS
Piemēram, darboties sociālajā sfērā un vadīt spēles riska kategorijas bērniem.


Nav nekādas vēlmes veidot spēles riska kategorijas bērniem vai jebkādiem citādiem dīvaiņiem (Straupes dzērājiem, ieslodzītajiem, garīgi atpalikušajiem un tamlīdzīgām būtnēm), ja kādreiz veidošu spēli tad tikai mazformāta spēli priekš cilvēkiem kurus pazīstu + maby kāds randoms kuru rekomendē vai pats ļoti vēlas.
Kāpēc man būtu jātaisa spēle priekš nonarkojušiem/nopīpējušiem bērniem ja tādā sabiedrībā jūtos nekomfortabli un negūstu gandarījumu?
Mani neinteresē nekādi potenciālie larperi vai Eiropas finansējums, man ar esošajiem larperiem un finansējumu ir gana labi.

Bet skatos tev ideju daudzums ir kā lapas kokos, ja tev ir pārliecība, vīzija un iespējas tās realizēt, tad lūdzu uz priekšu, mēs tevi morāli atbalstam, taču ne ar darbiem jo neko nevēlamies darīt un arī nevajag prasīt jo tas tikai raisa ne pārāk pozitīvas emocijas no sērijas „ko piepi***”. Nekā nedarīšana mums ir nevis slinkums kas jāārstē, bet gan komforts kuru ar vislielāko laimes sajūtu izbaudām.
Konkurences komerciālo Larpu sektorā Latvijā nav, tev visas iespējas izmantot šo brīvo nišu. Taču ja pašam slinkums realizēt, bet tikai idejas ģenerēt, tad to mēs visi mākam, reāli darīt kaut ko gan reti saņemamies, līdz ar to ja esi gatavs aizpildīt brīvo darītāja nišu, tad lūdzu uz priekšu, mēs paskatīsimies kā tev veicas un pievienosimies tikai tad ja mums patiks izdarītais rezultāts, bet ja nepatiks, tad izliksimies, ka tevi nepazīstam.

Iesūtīja: Durbals ; laiks: 10.07.2010 11:37

Labi teikts. Man patīk godīgi cilvēki. wink.gif

Iesūtīja: Goldberry ; laiks: 11.07.2010 20:57

Uzskatu, ka LARP organizēšana ir mans hobijs un kopumā šķiet saistošāka kā pati piedalīšanās. Neesmu tik skeptiska kā mani cienījamie kolēģi iepriekšējos rakstos un kopumā būtu gatava piedalīties brīvdabas pasākumu ar lomu spēļu elementiem organizēšanā arī nepazīstamiem cilvēkiem. Kas man šķiet svarīgi - lai ļaudis, kam pasākums tiek rīkots ir ieinteresēti piedalīties un sadarboties, nevis ir atsūtīti uz vietu, kas viņiem riebjas un spiesti darīt lietas, kas viņiem riebjas.

Ticu, ka LARPiem ir potenciāls jaunākas auditorijas izklaidei un ja satiktu konkrētu piedāvājumu, kas man nešķistu aizdomīgs vai šķebīgi utopisks, ar prieku iesaistītos. Ar konkrētu piedāvājumu es saprotu : auditorijas apraksts (skaits, vecums, intereses), konteksts (vai un kā ietvaors spēle tiek rīkota), budžets, budžeta piesaistes veids, aptuvenais sagatavošanās laiks, vēlamais norises laiks, konkrēts atbildību sadalījums (kas varētu tikt prasīts no manis un kurš būs atbildīgs par pārējām lietām).

Iesūtīja: Durbals ; laiks: 18.09.2010 20:36

Paldies Goldberry par labajiem vārdiem.

Ilgu laiku neesmu neko te iepostējis, sorry, izdzīvošanas kvests daudz laika aizņem...
Tikko atsvaidzināju zināšanas NVA iedotajos projektu vadītāju kursos - protams, mans kursa darbs bija par lomu spēlēm. Tikko būs kas jauns, ziņošu.

Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)