Pavediena drukājamā versija
Klikšķini šeit, lai skatītu šo pavedienu sākotnējā formātā.
Kurbijkurne forums _ Mitoloģiski priekšstati un reliģijas _ Gara pārdzimšana
Iesūtīja: melany ; laiks: 01.06.2005 07:54
Kā jums liekas, vai ticat gara pārdzimšanai? es personīgi ticu. uzskatu, ka pēc nāves iet bojā cilveeka kjermenis, bet gars, dveesele jau nevar taa nomirt! taapeec gars aiziet kaadaa aizpasaulee un peec tam iemiesojas naakamajaa cilveekaa. nu kaut kaa taa. liekas, ka taapeec daudziem shkjiet ka vinji ir bijushi kaadaa vietaa, kur patiesiibaa ir tikai pirmo reizi. Gars taa kaa saka priekshaa, ka tur jau ir buuts. gars cita cilveeka veidolaa ir bijis tur jau senaak....
nu taadi ir mani uzskati, bet kaa domaajat juus? ceru, ka shitas nav baigais mudzinjsh... 
Iesūtīja: Lauwinja ; laiks: 01.06.2005 08:17
Es arī ticu bet par to tik daudz neesmu domājusi... es ticu ka pēc nāves cilvēks paliek pasaulē ,bet ne šajā bet tādā kā uzgaidāmajā telpā.Viņš gaida ka kādai ģimenei būs vajadzīgs bērns un kļūs par to....tad būs pienākusi viņa kārta. Un viņš aizies no uzgaidāmās telpas un dzīvos atkal ķermenī....
Iesūtīja: Good ol' Grim ; laiks: 01.06.2005 11:07
Kā Lauwinjas teorija saskan ar strauji pieaugošo pasaules iedzīvotāju skaitu?
Bet par domu kā tādu - kārtējās muļķības. Vai kāds man var pateikt no kā sastāv gars? Vai tā ir viela vai lauks? Cilvēka smadzenēs atmiņa izpaužas kā nepārtraukta elektromagnētisko signālu ķēde starp smadzeņu šūnām. Kā informāciju uzglabā gars? Kādā formā gars atrodas cilvēka ķermenī, kā tas to var pamest? Kurā brīdī cilvēkā iemiesojas gars - grūtniecības laikā vai jau jaundzimušajā? Kā tas notiek?
Vai kāds reinkarnācijas piekritējs man var atbildēt uz šiem jautājumiem?
Iesūtīja: subito ; laiks: 01.06.2005 15:43
Par Lauwinjas teoriju: pieņemot, ka biomasa uz Zemes konstanta, jādomā, ka pārējo dzīvnieku un augu, [sēņu],[...] skaits samazinās. Tātad reinkarnācijas piekritējiem jāsamierinās, ka kādā no iepriekšējām dzīvēm pastāv iespēja būt bijušam, piemēram, cērmei. Protams, šis spriedums der tikai tad, ja neņem vērā laika un telpas staipīšanas pasakas.
Bet vispār es arī uzskatu, ka dvēseļu/garu nav.
Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 01.06.2005 16:21
Bet kāpēc katra cilvēka liktenis ir atšķirīgs? Kāpēc vienam ir laimīga dzīve un otru nogriež abortā? Kāpēc viens peldas naudā un pierijas, bet cits ir spiests pa miskastēm vandīties? Lūdzu, cien. niknie un varenie materiālisti izskaidrojiet man vispirms to! 
Iesūtīja: subito ; laiks: 01.06.2005 18:06
Tāpēc, ka visi cilvēki piedzimstot nav vienlīdzīgos apstākļos. Piemēram, labās ģimenēs piedzimušajiem lielākas iespējas dzīvot labākos apstākļos arī visu pārējo mūžu, bez tam arī katra cilvēka ģenētiskais mantojums ir nozīmīgs faktors, ...
Manuprāt viens kolorīts Džeka Londona izveidots literārais tēls, uz šo jautājumu būtu atbildējis apmēram tā: "Tāda ir pasaules cūcība."
Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 01.06.2005 18:17
Vai tad mana ģenētika nosaka vai es piedzimšu labā vai nelabā ģimenē? 
Man tā vuien gribas domāt, ka "nejaušība" vai "pasaules cūcība" šai gadījumā to neizskaidro ne mazākajā mērā! Bet centīgi domājot par šīm lietām, tās atstāj cilvēkam pilnīgu bezcerības un nolemtības sajūtu, kas nav normālam cilvēkam dabiska lieta. Viss velk uz to, ka tur ir VĒL kaut kas! 
Iesūtīja: Shadowstalker ; laiks: 01.06.2005 18:20
Ģimene nosaka, vai no mazām dienām tev jāizlaiza atkritumu spainis, vai jāizmet pustukša ikru burciņa.
Ģenētika nosaka, vai tu vispār būsi gana attīstīts, lai kaut ko varētu uzlabot.
Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 01.06.2005 18:26
Nēēē!!! Es jautāju, kas nosaka to, kur cilvēks piedzims!!! Itkā nejaušība... Bet tad tas ir ļoti netaisnīgi! Ja paskatās tos pašus pierādāmos likumus no fizikas - viss ir lieliskā līdzsvarā un balansā un papildina viens otru.. gribas aizdomāties arī par to, kas uz mums kā cilvēkiem attiecas... neba jau mēs no tiem likumiem pastāvam atrauti!!! Ja izkāpsi pa logu, loģiski, ka nožausies un salauzīsi kājas un rokas. IMo, jābūt arī kādam likumam, kas nosaka vismaz starta pozīcijas katram savā dzīvē. VEcāki var dot tikai ģenētisko mantojumu. Un arī ne jau nu VISS ir noveļams uz iedzimtību!! Kāpēc mēs esam dažādi? Kapēc ir ģēniji un debīliķi? Kāpēc vienam nolemts visu izbaudīt, bet citam nekā?
Iesūtīja: Shadowstalker ; laiks: 01.06.2005 18:29
Nu tie, kas tic reinkarnācijai vai kā viņi dēvē tās muļķības, parasti apgalvo, ka to nosaka tavi pagātnes nopelni vai savārītās ziepes. Ja esi bijis slikts puika, tad tagad pagrauzīsi ābolus kā tārps, ja esi labojies, tad paaugstināsim tevi par vardi, utml.
Protams, tā viņi tikai apgalvo.
Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 01.06.2005 18:35
Protams, tā viņi tikai apgalvo.
Nu ticēšana vai neticēšana ir katra personīgā lieta. Man vienkārši ir interesanti, jo te kaut kas nelīmējas kopā. Un nevajag vulgarizēt, mēs lieliski saprotam, par ko otrs runā! Es nedomāju, ka ja nebūtu kaut kā, kas to visu lietu regulē, mēs tā vienkārši varētu zagt, slepkavot, laupīt, spīdzināt, varot, apmelot, piemānīt un cerēt, ka mums par to nekas nebūs. Bet reka tomēr lielākā daļa cilvēku tā nedara.
Galu galā ir jau arī mūsu pašu cilvēku sabiredrības radītie likumi.... 
Iesūtīja: skow ; laiks: 01.06.2005 18:48
Es pati personīgi neticu.
Atceros, ka bija viena filma (drāma, protams). Tur bija divas ģimenes. Naidīgas ļoti. Vienā ģimenē sieva bija stāvoklī un gaidāma bērna piedzimšana, bet otrā ģimenē vectēvs bija uz nāves gultas. Un tad (cik paredzami) - vectēvs nomira, bet bērns piedzima. Un itkā lika saprast, ka viņš ir piedzimis no jauna. Pluss vēl bērnam uz galvas bija tāda kā dzimumzīme skūpsta veidolā (ak nabags! ja tur vēl mati neaug ).
Tāda kā uzgaidāmā telpa. Nu es neticu. Esmu par to domājusi, vai es vispār agrāk kaut kas biju? Un kā tamlīdzīgi. Pluss vēl viens stāsts, ko vēl nesen (pirms dažiem gadiem kaut kur baigi rādīja pa TV, rakstīja internetā).
Ka kaut kādā Amerikas mazpilsētā dzīvoja vīrs ar sievu un sieva cieta autokatasrofā (kas tamlīdzīgs). Protams, ka nomira. Vīrs samierinājās. Utt, un vēlāk apprecēja jaunu sievieti. Pēc vairākiem gadiem pilnībā citā pasaules malā kāda maza meitene saviem vecākiem sāka runāt par savu vīru un tamlīdzīgām lietām. Un tad, viņa runāja par to mazpilsētu, līdz vecāki viņu tur patiešām aizveduši. Tā mazā meitene aizgāja uz savām mājām, satika savu vīru. Daudzi neticēja. Bet viņa varēja nosaukt, kura bija viņu mīļākā dziesma, un vēl daudzas dažādas lietas. Sakritība?
Bet lai arī cik stāsti būtu un nebūtu es neticu. Lai gan cerēt vienmēr var, ka mīļotais cilvēks, kurš ir aizgājis - tomēr dzīvos, lai gan neatcerēsies neko no savas iepriekšējās dzīves. Un cerēt, ka nākošajā dzīvē viņu arī satiks.
Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 01.06.2005 20:18
Atceros, ka bija viena filma (drāma, protams). Tur bija divas ģimenes. Naidīgas ļoti. Vienā ģimenē sieva bija stāvoklī un gaidāma bērna piedzimšana, bet otrā ģimenē vectēvs bija uz nāves gultas. Un tad (cik paredzami) - vectēvs nomira, bet bērns piedzima. Un itkā lika saprast, ka viņš ir piedzimis no jauna. Pluss vēl bērnam uz galvas bija tāda kā dzimumzīme skūpsta veidolā (ak nabags! ja tur vēl mati neaug
).Tāda kā uzgaidāmā telpa. Nu es neticu. Esmu par to domājusi, vai es vispār agrāk kaut kas biju? Un kā tamlīdzīgi. Pluss vēl viens stāsts, ko vēl nesen (pirms dažiem gadiem kaut kur baigi rādīja pa TV, rakstīja internetā).
Ka kaut kādā Amerikas mazpilsētā dzīvoja vīrs ar sievu un sieva cieta autokatasrofā (kas tamlīdzīgs). Protams, ka nomira. Vīrs samierinājās. Utt, un vēlāk apprecēja jaunu sievieti. Pēc vairākiem gadiem pilnībā citā pasaules malā kāda maza meitene saviem vecākiem sāka runāt par savu vīru un tamlīdzīgām lietām. Un tad, viņa runāja par to mazpilsētu, līdz vecāki viņu tur patiešām aizveduši. Tā mazā meitene aizgāja uz savām mājām, satika savu vīru. Daudzi neticēja. Bet viņa varēja nosaukt, kura bija viņu mīļākā dziesma, un vēl daudzas dažādas lietas. Sakritība?
Bet lai arī cik stāsti būtu un nebūtu es neticu. Lai gan cerēt vienmēr var, ka mīļotais cilvēks, kurš ir aizgājis - tomēr dzīvos, lai gan neatcerēsies neko no savas iepriekšējās dzīves. Un cerēt, ka nākošajā dzīvē viņu arī satiks.
Ak dies, šitie bulvārpreses pastāstiņi pat man spēj uzdzīt šermuļus pār kauliem un jebkuram vdusmēra pilsonim atsist jebkuru vēlmi par šīm lietām interesēties...
Heh, nezinu vai ar ticēšanu vai neticēšanu te būs līdzēts. Tāpat mēs to visi reiz iespējams uzzināsim, vai tur ir turpinājums vai nav, kad pārkāpsim TURIENES slieksni. Tāpēc smieklīgi ir sist pie krūtīm, ar nepriekšpusi pret zemi, gārgt un dubļus mētāt, aizstāvot vienu vai otru pozīciju. Vienkārši ir jautājumi uz kuriem nevienas puses pārstāvis nevar tā kā nākas atbildēt un viss pāriet ticēšanas vai neticēšanas līmenī. Tā arī pieņemamu atbildi neesmu atradis. Arī šeit 
Iesūtīja: HeRmIoNiiTe ; laiks: 02.06.2005 12:39
Es laikam tam vairāk,vai mazāk ticu...Dažreiz ir sajūta,ka pazīsti to ko nekad neesi redzējis,vai ir kaut kāda saikne starp tev svešu cilvēku...
Nju man tā ir...
Iesūtīja: melany ; laiks: 02.06.2005 13:10
prieks par tiem, kas tic. vismaz es neesmu vieniigaa... nju, bet par tiem, kas netic... katram ir savs viedoklis un savas domas pie kuraam vinjsh pieturaas... neticiigajiem ir taas savas domas un es netaisos taas mainiiit.
Iesūtīja: Hellsing-The Alucard ; laiks: 02.06.2005 20:22
es ticu ka pēc nāves cilvēks paliek pasaulē ,bet ne šajā bet tādā kā uzgaidāmajā telpā.Viņš gaida ka kādai ģimenei būs vajadzīgs bērns un kļūs par to....tad būs pienākusi viņa kārta. Un viņš aizies no uzgaidāmās telpas un dzīvos atkal ķermenī....Domaa?pasaulee katru dienu mirst visamz viens cilveeks...Un cik cilveeku pasaulee nav bez beerna?
[nerunaasim par neaugliibais,vai cietiem faktoriem ]Tad kapeec taa uzgaidaamaa telpa nedaavina vinjiem beernu,
jo ir cilveeki,kas tieshaam grib beernu!
Iesūtīja: skow ; laiks: 02.06.2005 20:40
[nerunaasim par neaugliibais,vai cietiem faktoriem ]Tad kapeec taa uzgaidaamaa telpa nedaavina vinjiem beernu,
jo ir cilveeki,kas tieshaam grib beernu!
Neauglība un šādas lietas, tas nav ar gara pārdzimšanu vēl mazāk saistīts (ja kas tāds ir). Jo, to, ka sieviete nevar radīt bērnus (vai vīrietis) izveidojas cilvēkam augot. Un to ietekmēt var tikai un vienīgi pats cilvēks, nevis kāda cita vara.
Ja tu teici, ka nerunāsim par neauglību utt, bet vēlāk rakstīji "jo ir cilveeki,kas tieshaam grib beernu!"... (
). Tie, kas bērnu grib, tie arī sagādā, bet tie, kas negrib negādā. Kā arī tie, kas nevar - pastāv daudzas citas iespējas adoptācija. Un tu satiecies ar jaunu personu kādu. Itkā jau varbūt kāda sakritība, bet adoptē bērnu, un liekas pazīstams.Muļķības
Iesūtīja: subito ; laiks: 03.06.2005 08:30
Galu galā ir jau arī mūsu pašu cilvēku sabiredrības radītie likumi.... Varbūt lielākā daļa cilvēku uzvedas labi tikai tāpēc vien, ka tā kopumā cilvēku sugai kā tādai ir labāk.
Iespējams, ka šis regulējošais faktors ir vairumā indivīdu esošās bailes no tā, ka izdarot kaut ko nepieņemamu, pārējā sabiedrība sāks apdraudēt [jau tagadējās dzīves laikā] konkrētā indivīda rīcības brīvību vai pat eksistenci. Tie, kas jūtas gana spēcīgi un pārliecināti par sevi, vai arī tie, kas nav draugos ar prātu, šīs bailes neizjūt un sastrādā arī tā sauktos sliktos darbus.
Iesūtīja: spāre ; laiks: 03.06.2005 08:57
es ticu
es tikai gribu iebilst nedaudz par to pārdzimšanu - ne jau visi mirušie atkal iedzimst kādā ķermenī. ja tu esi iemācījies to, kas tev šajā dzīvē ir bijis jāapgūst un neesi sabojājis savu karmu, tad vairāk nav jāatdzimst. gars tad vienkārši pāriet citā dimensijā un viss (kristieši to droši vien sauktu par paradīzi 
)
Iesūtīja: Veronika ; laiks: 03.06.2005 15:56
Es ticu, ka šī nav nienīgā pasaule. Es ticu, ka pastāv dvēsele, gars, cita pasaule un elle. Un nejau viss vienmēr ir jāizskaidro, nejau visam jābūt loģiski, un visu nemaz nevar izskaidrot. Es skaidri zinu, ka ticu, tikai kam- tas man vēl jāuzzina. Daudzi tik daudz ko saka, apgalvo un pierāda, ka man ir vajadzīgs laiks, lai saprastu, kas tad īsti ir mana patiesība. Bet es skaidri zinu, vai vismaz domāju, ka zinu,ka zvaigznes nav mirušo cilvēku dvēselītes, un ka nāve nav beigas...
Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 03.06.2005 16:05
Nu nē! Viss ir loģiski! Arī tas, ko mēs pagaidām lāgānemākam izskaidrot! Arī kādreiz domāja, ka zeme balstās uz četriem ziloņiem un ka saule riņķo apkārt zemei! Manuprāt, nepaies ne pārāk ilgs laiks, kad tiks atklāti vēl kādii interesanti dabas likumi, ko tagad ierindo pie jēdziena "pārdabisks"!
Iesūtīja: Veronika ; laiks: 03.06.2005 21:46
Nu bet neviens taču nevar pateikt, kas ir pēc nāves, un neviens nevar pierādīt, ka pēc tam nekā nava...Un vai tad nav jaukāk ticēt, ka pēc nāves tevi sagaida skaistā paradīze, nevis trūdoša līķa smaka??
Iesūtīja: Shadowstalker ; laiks: 03.06.2005 21:57
Iesūtīja: eziic_miglaa ; laiks: 06.06.2005 12:04
vai par taadu lietu kaa suunu dalisanaas esi dzirdeejis? ar ko gari sliktaaki par suunaam??
bet taa nopietni, man patiik un esmu piekeerusies liivu uzskatampoar so teemu. vinjiu mitologija runaa apr iiso un garo muuzu. iisais muuzs ir tas,ko mees pavadaam seit, sajaa saulee, turklaat, tas ir nevis viena dziive, bet 21 dziive un cilveeks (vai velaak ne gluzi cilveeks iespeejams) pats var izveeleeties veidolu, kaadaa so ziivi dziivot. vins var gribeet buut cilveeks vai arii dziivot 900 gadu muuuzu kaa ozols vai arii iemeeginaas speekus viendieniites statusaa.. kaa grib taa dara. bet kad vins so 21 dziivi ir nodziivojis, tad naak garais muuzs vinjaa saulee. un visam klaat veel uzskats ka
sai zemee sai saulee
viesiem vien padziivoju
vinja saule vinja zeme
taa visam muuzinjam (t.dz. radusies tiesaa liivu ietekme)
taapeec padomaasim, vai sajaa saulee dziivodami mees uzvedamis ar attieciigu cienju kaa mees to daraam ejot ciemos...
Iesūtīja: melany ; laiks: 06.06.2005 14:54
bet kaapeec gan to nevareetu pieraadiit? naaks jaunas paaudzes, tehnikas un visu pieraadiis. vai tad kaadreiz senie cilveeki vareeja iedomaaties, ka varees sarunaaties ar cilveeku, kursh ir otraa pasaules malaa? man pat bail iedomaaties, ko cilveece naakotnee vareetu izgudrot. visu, par ko sapnjoja senie cilveeki (muuzhiigaa gaisma, telefons, u.c.) mees esam izgudrojushi. tagad par ko sapnjojam mees (piem., laika mashiina, pasham savi spaarni, u.c.), to izgudros naakotnes cilveeki. man buut taada teorija
Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 06.06.2005 15:01
Ai, nu visas šitentās lietiņas ir izrunātas jau bezjēgā daudz. Vienīgais - daži te dikti grib izrādīties un tā IMO - laika gaitā cilvēks "nezināmā" robežu arvien attālina, padarot to par "zināmu" un "zinātnisku". Tad kad atradīs to, kas ir dzīvības pamatā, tad arī viss būs čikiniekā un šitentā škēpu laušana atkritīs pati par sevi! 
Iesūtīja: zuzee ; laiks: 30.06.2005 07:36
NU JA!kaa es saku, taa jaw neebuutu es,ja nekam neticeetu LOL.!
Ticu reinkarnaacijai, vai devinju aplju [ dziives ] likumam...
Nu taa kaa peec pitagora dziivoju 13reizi.. neatceros,es nekaadu savu ieprieksheejo dziivi un man pat nav nojausmas..-.-
klausieties,budaa!shamaizs pateiks, kas un kaa un kapee!
Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 16.11.2005 23:53
Ļoti vienkārš jautājums- vai Jūs ticas, ka ir iespējama reinkarnācija, jebšu pārdzimšana nākamajā dzīvē citāķermenī, uz ko tiecas visi budisti? (nu lasbi, viņu galvenais sākotnējais mērķis ir nirvcāna )
Bet visumā- ticat vai nē...?
Vesturē ir saglabājušās ļoti daudzas liecības par šādiem gadījumiem, kad cilvēki ierodas kāda vieta, kur nekad nav bijuši, bet visu tur pazīst.
Iesūtīja: Etasi ; laiks: 17.11.2005 00:00
Neesmu domājusi, vai ticu tieši reinkarnācijai. Sajūta, ka pazīsti šo vietu ir bieži. Es gan teiktu, ka tā ir dažādu apstākļu tāda sakritība, kas izsauc mūsu prātā atmiņas, kas patiesībā nemaz nav saistītas. Un bieži vien tās ir tikai sajūtas. Sajūta, ka zini - te esi bijis, bet pateikt, kur iet tālāk, ko darīt, nevar. Daži runā par deja vu, daži par reinkarnāciju, bet pilnīgi strikti pateikt nevar neviens. Vismaz pagaidām.
Iesūtīja: spāre ; laiks: 17.11.2005 14:20
reinkarnācija es ticēju tad, kad biju pavisam maziņa. atceros, kā mēs ar pagalma bērniem centās izgudrot, kas mēs varētu būt bijuši iepriekšējajā dzīvē - es speciāli kāpelēju pa kokiem un izlikos, ka labi redzu tumša tikai tāpēc, lai citiem liktos, ka es esmu bijusi kaķis
es pat ļoti ticu reinkarnācijai un labprāt piekoptu budistisko dzīvesveidu
Iesūtīja: Džila ; laiks: 17.11.2005 16:00
Vispār jau es ticu gan tai ...nirvcānai, kā tu to dēvē.
Iesūtīja: Flēra Delakūra ; laiks: 17.11.2005 17:06
Man šķiet , ka es to visu uzzināšu, kad nomiršu
tagad just let me live my nice life...
______________________________________________
Priecīgus upcomin' svētkus
Iesūtīja: Bittersweet ; laiks: 19.11.2005 12:41
Nu vispār neticu...varbūt ja nu vienīgi cilvēks - citā cilvēkā...nu bet cilvēks - dzīvniekā nekādi tā nevar būt 
Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 19.11.2005 19:25
Mums to visu skaidroja jogas nodarbiibaa. Ja cilveeks dara labu, tad paardzimst augstaakaa buutnee, ja sliktu, tad paardzimst taapraa vai kaa taa.
Un tad Tu veertee dziivienus augstaak vai zemaak par cilveekiem?
Iesūtīja: Albuss ; laiks: 19.11.2005 21:55
Jā visai grūts jautājums.Vai es ticu reinkarnācijai.No vienas puses jā,bet no otras nē.Ticu tapēc ka vēsturē ir bijuši līdzīgi gadījumi.Bet atkal skatoties citādāk.Ņevaru iedomātie ka pagajušajā dzīvē ēs būtu bijis piem. kaut tas pats suns,vai kaķis.
Iesūtīja: angell ; laiks: 20.11.2005 13:34
Ticu reinkarnācijai un inkarnācijai. Grūti jau ir iedomāties, ka cilvēks varētu pārdzimt zemākābūtnē, bet es ļoti ceru, ka ar dažiem tā nākotnē notiks.
Iesūtīja: kalamboliste ; laiks: 27.11.2005 15:07
Nezinu no vienas puses es ticu bijushai dziivei un ka man buu veel naakam, bet no otras puses....
laikam jaw driizaak ticu, nekaa neticu. man leikas ka ja nomirst man tuvaakaias ka vinh iespeejams tagad ir piedzimis shajaa pasualee kaa cits cilveeks vai dziivnieks vai augs, es tam ticu, tas ir iespeejams!
Iesūtīja: Lindsey ; laiks: 27.02.2006 17:43
[quote name='melany' date='01.06.2005 07:54' post='426815']
Kā jums liekas, vai ticat gara pārdzimšanai? es personīgi ticu. uzskatu, ka pēc nāves iet bojā cilveeka kjermenis, bet gars, dveesele jau nevar taa nomirt! taapeec gars aiziet kaadaa aizpasaulee un peec tam iemiesojas naakamajaa cilveekaa. nu kaut kaa taa. liekas, ka taapeec daudziem shkjiet ka vinji ir bijushi kaadaa vietaa, kur patiesiibaa ir tikai pirmo reizi. Gars taa kaa saka priekshaa, ka tur jau ir buuts. gars cita cilveeka veidolaa ir bijis tur jau senaak....
nu taadi ir mani uzskati, bet kaa domaajat juus? ceru, ka shitas nav baigais mudzinjsh...
[/quot
[b][i] es ticu...
taa ir! cilweeki atdzimst! noteikti!! katrs cilweeks ierodas uz pasaules 15 reizes,( atdzimst)...to war mieriigi apreekinaat peec pitagora teoreemas..
es pienjemsim esmu jau 13 reizi uz shiis pasaules! jauki...weel tikai 2 dziiwes un es paareju uz kaadu citu pinigaaku dimensiju! butu jau forshi ja es wareetu zinaat kas biju ieprieksheejaa dziiwe! wienigais pie kkadaam ziilnieceem,bet eh, tur jau tik naudu izgruuzh un kko izdomaa.. taa dabaa iekaartots, neko newar zinaat... moshka es ar sawiem maajdziiwniekiem pagaajushajaa dziiwee ietuseeju kaa ar draugiem! zell gan ka newar zinaat...
Iesūtīja: Shadowstalker ; laiks: 01.03.2006 14:24
Žēl, ka tev nav pelmeņu un man nav lieka munīcija.
Iesūtīja: Adenaide ; laiks: 01.03.2006 15:43
Personīgi es uzskatu to par visstīrāko sviestu,bet Pitagors tiešām ir izvedojis skaitļu sistēmu,pēc kuras var aprēķināt,cik reizes tu jau esi dzīvojis šājā pasaulē. Bet ar Pitagora teorēmu tai nav nekāda sakara.
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 06.03.2006 13:10
Nu tā, es nesen izlasīju par reinkarnāciju, kas izķidāta par piemēru ņemot Edgara Keisija (dziednieka, jau aizsaulē aizgājuša) lasījumus un tagad mēģināšu izteikties pēc savas saprašanas un centīšos atbildēt uz daža laba jautājumiem.
Kā Lauwinjas teorija saskan ar strauji pieaugošo pasaules iedzīvotāju skaitu?
Bet par domu kā tādu - kārtējās muļķības. Vai kāds man var pateikt no kā sastāv gars? Vai tā ir viela vai lauks? Cilvēka smadzenēs atmiņa izpaužas kā nepārtraukta elektromagnētisko signālu ķēde starp smadzeņu šūnām. Kā informāciju uzglabā gars? Kādā formā gars atrodas cilvēka ķermenī, kā tas to var pamest? Kurā brīdī cilvēkā iemiesojas gars - grūtniecības laikā vai jau jaundzimušajā? Kā tas notiek?
Vai kāds reinkarnācijas piekritējs man var atbildēt uz šiem jautājumiem?
It kā dvēseles var iedalīt grupās pēc lielākajām civilizācijām - Atlantīda (jā, jā, pēc Keisija lasījumiem var spriest, ka tā ir pastāvējusi pavsam noteikti), Persijā dzīvojošie, tad vēl Krusta kari un vēl kaut kas bija. Vārdu sakot domājams, ka tagad pastiprināti iemiesojas Atlantīdā mitušās dvēseles. Tā kā Atlantīda nogāja pa burbuli, domājams, ka bija ļoti daudz bojā gājušo un tagad visas tās dvēseles nu iemiesojas Tā lūk var skaidrot, kāpēc cilvēku skaitam pieaugot dvēseļu neaptrūkstas un, kur nu vēl citos laikmetos dzīvojošās...
No kā sastāv gars. Nu tas ir mazliet grūtāk atbildams jautājums, bet es domāju, ka no enerģijas, jaukas koncentrētas enerģijas, kas tiecas saplūst ar savu kodolu no kura tikusi kādreiz atdalīta.
Nu un turpinot enerģijas dancināšanas tēmu - ja atmiņa tiek pārvērsta enerģijā, tad attiecīgi to var saglabāt. Un droši vien kā enerģija tas arī uzglabājas mūsu ķermenī, ko tāpat var uzskatīt par dažāda izskata enerģijas sakopojumu. Gars var iemiesoties tik pat labi grūtniecības laikā, vai arī jaundzimušā un tikpat labi var to pamest, ja pārdomā. Kā tas notiek, tagad nepateikšu.Esmu tapusi par reinkarnācijas piekritēju un nupat apjautu, cik daudz man vēl par šo tēmu jāizzina...
Bet kāpēc katra cilvēka liktenis ir atšķirīgs? Kāpēc vienam ir laimīga dzīve un otru nogriež abortā? Kāpēc viens peldas naudā un pierijas, bet cits ir spiests pa miskastēm vandīties? Lūdzu, cien. niknie un varenie materiālisti izskaidrojiet man vispirms to!
Viss tas būtībā balstās uz vienu - ko sēsi, to pļausi! Katrs nodzīvojot savu dzīvi sakrāj sev garīgo "bagāžu". Tas, kurš ir dzīvojis saskaņā ar sevi un apkārtējo pasauli, ir savā bagāžā savācis vairāk labo, dzīvos nākamajā dzīvē laimīgi. Bagāta dzīve tiek dota tiem, kuri nopelnījuši to iepriekš, bet ja viņi ar savu rīcību un domāšanu to ir sagandējuši, tad nākamājā dzīvē var izpirkt savu vainu kā ubags, kam jārokas pa miskastēm, jo bagātnieka statusā viņš noniecināja ubagus un tad nu lūk izbauda to pats.
Sorr, bet es nēesmu nikns un varens materiālists, vien pusateriālists
Nēēē!!! Es jautāju, kas nosaka to, kur cilvēks piedzims!!! Itkā nejaušība... Bet tad tas ir ļoti netaisnīgi! Ja paskatās tos pašus pierādāmos likumus no fizikas - viss ir lieliskā līdzsvarā un balansā un papildina viens otru.. gribas aizdomāties arī par to, kas uz mums kā cilvēkiem attiecas... neba jau mēs no tiem likumiem pastāvam atrauti!!! Ja izkāpsi pa logu, loģiski, ka nožausies un salauzīsi kājas un rokas. IMo, jābūt arī kādam likumam, kas nosaka vismaz starta pozīcijas katram savā dzīvē. VEcāki var dot tikai ģenētisko mantojumu. Un arī ne jau nu VISS ir noveļams uz iedzimtību!! Kāpēc mēs esam dažādi? Kapēc ir ģēniji un debīliķi? Kāpēc vienam nolemts visu izbaudīt, bet citam nekā?
Kā jau minēju iepriekš likums viens - ko sēsi to pļausi. Piemēram, iepriekšējā dzīvē biji augsti stāvoša persona, kurai sakāpa galvā, kļuvi augstprātīgs un lepns utt. Tad nu pēc kādām dzīvēm piedzimsti par debīliķi vai kropli un mācies, ko nozīmē pazemība un iecietība, ko nozīmē, ja esi atkarīgs no citiem.
Ar to paceļas jautājums, vai ir vajadzība pēc utopijas?
Laikam gan Shadowstalkers jau bija ko līdzīgu izskaidrojis.
Katru dienu mirst vairāk par vienu cilvēku. Katru dienu mirst simtiem cilvēki. Un dzimst arī simtiem.
Neauglība un šādas lietas, tas nav ar gara pārdzimšanu vēl mazāk saistīts (ja kas tāds ir). Jo, to, ka sieviete nevar radīt bērnus (vai vīrietis) izveidojas cilvēkam augot. Un to ietekmēt var tikai un vienīgi pats cilvēks, nevis kāda cita vara.
Ja tu teici, ka nerunāsim par neauglību utt, bet vēlāk rakstīji "jo ir cilveeki,kas tieshaam grib beernu!"... (
). Tie, kas bērnu grib, tie arī sagādā, bet tie, kas negrib negādā. Kā arī tie, kas nevar - pastāv daudzas citas iespējas adoptācija. Un tu satiecies ar jaunu personu kādu. Itkā jau varbūt kāda sakritība, bet adoptē bērnu, un liekas pazīstams.Muļķības
Kā reinkārnācijas piekritēja tevi oponēšu. Neauglību nenosaka vien pašreizējā dzīve, bet daudzos gadījumos arī karma un tad vienalga vai tu vēlies no visas sirds vai nevēlies, nekas neizdosies, kamēr nesapratīsi kurā no iepriekšējām dzīvēm un kā esi kļūdījusies.
Jebkurā gadījumā, tās ir tikai manas domas un tas, ka vēl nav zinātniski pierādīts, nenozīmē, ka nav
Iesūtīja: Bandists ; laiks: 16.03.2006 19:22
Domaa?pasaulee katru dienu mirst visamz viens cilveeks...Un cik cilveeku pasaulee nav bez beerna?
[nerunaasim par neaugliibais,vai cietiem faktoriem ]Tad kapeec taa uzgaidaamaa telpa nedaavina vinjiem beernu,jo ir cilveeki,kas tieshaam grib beernu!
"Uzgaidāmajai telpai" iespējams ir savi iemesli ko mums nemūžam neuzzināt.
Iesūtīja: karmucis ; laiks: 18.03.2006 21:43
njaa... tas ir iespeejams.. un reizee arii neiespeejams..
es esmu dzimusi tajaa pashaa dienaa kad nomira mana vecvecvecvec[..]maaminja.. tikai protams peec dazhiem gadinjiem..
Iesūtīja: Miu_Miu ; laiks: 18.03.2006 22:56
Manupraat, ir taa, ka tad, kad nomirst kaads vecs vai jauns cilveeks, tiessi tajaa passaa briidii kaut kur citur, kaadaa pavisam citaa pasaules nostuurii dzimst jauns cilveeks, jauns beerns ar sso dveeseli... Jo man liekas, ka dveesele jau nevar nomirt? Vismaz taa man liekas...
Arii man lloti biezzi ir sajuuta, ka es to jau esmu dariijusi, jau esmu bijusi kaadaa no vietaam, kur es esmu tajaa briidii... Vispaar man liekas, ka tas ir baigi spociigi...
Iesūtīja: juura ; laiks: 18.03.2006 23:00
šito pārdzimšanas padarīšanu es izdomāju, kad man bija kādi 13-14 gadi. es iedomājos, ka, ja reiz katrs pēc nāves nonāk vai nu ellē vai paradīzē, tad tur taču sen jau būtu pārpildīts. un vai tad cilvēkiem nebūtu pašiem interesantāk pārdzimt no jauna. galu galā, nu cik tad dvēseles Dievs var radīt zemes dzīvei?
Iesūtīja: bluish_eyes ; laiks: 18.03.2006 23:05
Njā, ticu es tai garu pārdzimšanai. Man pat nav ideju, kā tas īsti notiek, taču esmu par 98% pārliecināta, ka kaut kas tāds tiešām notiek, jo ir jābūt vietai, kur paliek mūsu dvēsele, jūtas, domas, kas es pieņemu, papildina garu, pēc nāves!
Iesūtīja: Meila ; laiks: 25.03.2006 18:57
es domaaju ka kaut kas taads ir iespeejams.dazhreiz atminjaa ataust taadas kaa ainas no ieprieksheejaas dziives...
Iesūtīja: Niovi ; laiks: 26.03.2006 18:49
Dvēsele pārdzimst, bet gars tā ir pavisam cita lieta. Gars ir cilvēka dvēseles "nospiedums"šajā materiālajā pasaulē.
Iesūtīja: Citronmētru Ledene ; laiks: 30.03.2006 13:43
Tik bieži ir visādas asociācijas, ieraugot kādu vietu, kurā nekad neesi bijis, tāpēc tā vienkārši nevar izraisīt jebkādas asociācijas. Visādi sapņi un vīzijas, kas liek domāt - kur es to visu esmu redzējusi, piedzīvojusi u.tml. ? Lietas, ko nekad mūžā neesmu darījusi, bet pēkšņi māku. Varbūt man vienkārši ir ļoti attīstīta iztēle, bet kaut kas tomēr liek ticēt reinkarnācijai. Kurš gan gribētu dzīvot bez tām rozā brillēm, ka cilvēks nomirst, sapūst un game over ? Ticēt ir izdevīgāk.
Protams, tam ir patiešām jātic. Tikai tad jau arī pārdzimsi. Tie, kas ir pārliecināti, ka viņos nekā dziļāka nav, tā arī sapūs.
Pitagors uzskatīja, ka pārdzimšana uz Zemes ir 15 reizes, starp citu. Manējā dzīve tādā gadījumā ir trīspadsmitā laikam. Gars ir tas informācijas uzkrājējs un nesējs, kas pārdzimst, informācija tiek uzlabota un pielāgota, lai ar katru dzīvi cilvēks iemācītos ko jaunu un iemācītos dzīvot, nevis eksistēt. Kad šīs 15 dzīves ir galā, seko tā saucamā paradīze, kur gars var dzīvot mierā un laimē. Apmēram tā.
Iesūtīja: Seila ; laiks: 31.03.2006 15:31
nekad īpaši neesmu ticējusi dvēseles pārdzimšanas iespējām, kaut gan no otras puses skatoties nekad arī neesmu noliegusi, ka kaut kas tās ir iespējams. Ainaviņas no iepriekšējās dzīves gan vēl ar vien netraucē dzīvot. Tas gan laikam tāpēc, ka daudzi cilvēki apgalvo, ka iepriekšējā dzīvē esmu bijusi čūska. Nu ispējams arī. Kaut gan lūk kur sākas interesantās lietas par reinkarnāciju. Viens ir ticēt tam, ka dvēsele pārdzimst dažādos cilvēkos, cilvēkam nomirstot, bet ja paskatās no otras puses mēs varam nonākt pie interesanta secinājuma, ka musu dvēsele var pārdzimt teiksim kokos un tad iedomājieties Baobabu, kura mūzs ir aptuveni vairāki simti gadu Un tad padomājiet kur jūsu dvēsele nākamajā džīvē varētu atdzimt
Iesūtīja: invisible_conch ; laiks: 22.04.2006 12:34
itkā nekad neesmu nekam tādam ticējusi....
Bet tas ir diezgan "loģisks"[nu ticams] izskaidrojums,daudzām dīvainām lietām,kas notiek....katrā ziņā uz mistiku vien paļauties nav iespējams.....ir kāda lieta,kam ir jātic,lai rastu kādu izskaidrojumu notiekošajam.....daudziem cilvēkiem tā ir reinkarnācija....
man tā nav
Iesūtīja: Kristy Light ; laiks: 06.06.2006 11:55
Ja gars to ir izpelnījies tad tiek debesīs, ja noziedzies ellē, bet ja ir darījis gan sliktu gan labu, tad izdzīvo vēl vienu dzīvi...lai var pierādīt...vai slikts, vai labs.
Tā uzskatu es...
Iesūtīja: antikriste ; laiks: 15.06.2006 12:51
gari? xmmm.... es paskaidroshu to visu ka vien es saprotu. gara naw. ta naw lieta ko var pieradit un redzet. protams dazhreiz izasuacot kadu no gariem vinju var redzet,bet tas ir pavisam cits stasts.... katram cilvekam vel pirms piedzimshanas ir noteikts vinja lliktenis. Pec Pitagora teorijas cilveks nodzivo musu dimensija 15 dzives unj tad dodas uz citu dimensiju.Tatad mes nevaram zinat kas mes bijam ieprieksheja dzive, bet varu teikt vienu. PASHNAVNIEKI RULEZZZ!!! Vinji uztaisot pashnavibu nemaz nezina to, ka viinji mirst pirms sava noteikta laika. Tatad dvesele parceljo no mirusha kermenja uz jaundzimusho bernu. Un dzivo talak savus dzives gadus. Jus varat griezties pie raganam unj vinjas noteikti jums pastastis kas un ka ir ar dzives beigshanu, un noteikti pateiks to ,ka nave ir dzives sakums. Naw jabistas no tas. Es pazistu vienu puisi kursh bija pie raganas un vinja pastastija par vinju visu patiesibu. Bet iesaku no vinjam nenjemt nekadus amuletus kuri ITKA nesot laimi. Spriezhiet nu pashi un domajiet- ticet vai ne? Uzskatit mani par jukushu jeb bities?
Iesūtīja: anhela ; laiks: 11.11.2006 16:57
patiesībā es ticu tam, ka gari var pārdzimt vairāk, nekā tam, ka nonāk debesīs vai ellē. gari bez ķermeņa taču nevar dzīvot...
Iesūtīja: Eriette ; laiks: 11.11.2006 18:46
tiem, kas netic, vienmēr pretenzijas.
godīgi sakot, man šķiet ka tā ir. neko nevaru paskaidrot vai pamatot, bet tā tas varētu būt.
Iesūtīja: maugliits ; laiks: 12.11.2006 16:09
es ticu ji tachu nevar taa buut ka cilveeks aiziet bojaa pa visam!!?????????? tapeec uzskata ka ata ir esmu redzeejis daudz cilveeku kuri uzvedas vienaadi varbuut tas var noziimeet ka dveesele sadalaas vairaakaas daljaas un dodas uz vairaakiem kjermenjiem?????
Iesūtīja: Kaķurēgs ; laiks: 13.12.2006 17:09
Nu es personīgi ticu tai teorijai, kurā ir apgalvots, ka cilvēka dvēsele uz zemes atgriežas 15 reizes (man tā liekas) un tad dodas tālāk - jaunā dimensijā.
Iesūtīja: Shadowstalker ; laiks: 13.12.2006 20:11
Kurš vispār atļāvies to nodēvēt par "teoriju"?
Principā jau mēs visi vismaz 3 dimensijās dzīvojam, bet nu ērtības labad pieņemsim, ka tā dvēsele pēc tam dodas uz nākamajām 3. No kurienes tādas aizdomas radušās? Kas par to liecina?
Iesūtīja: Devils*Little*Sister ; laiks: 16.12.2006 21:08
Es nezinu vai ticēt, vai nē.
Tomēr uzskatu, ka nevar būt tā, ka mūsu gars, dvēsele tā vienkārši pazūd. Kaut kur tam ir jāpaliek. Es, piemēram, nevaru iedomāties, ka kādu dienu vienkārši izčibēšu un viss.
Kaut kam ir jābūt vēl pēc nāves. Taču es nevaru pateikt, kam - vai mēs atdzimstam no jauna, vai pārvietojaies uz kādu citu dimnesiju u.t.t.
Iesūtīja: Piektdienas mīlestība. ; laiks: 16.12.2006 22:28
Derētu paskatīties kaut vai Pitagora teorēmu.
Cilvēks NEVAR pazust un viss.
Nav iespējams pieradīt tik daudz janu dvēseļu.
Ir arī reinkarnācijas.
Palasiet kaut vai Dž. Darela 'Rozija ir mana radiniece' uz vidu.
Iesūtīja: Shadowstalker ; laiks: 16.12.2006 23:39
Iesūtīja: Devils*Little*Sister ; laiks: 17.12.2006 19:38
Jā, kad rakstīju, es domāju, ka kāds par to varētu ieminēties.
Tas ir tādā gadījumā, ja tāda dvēsele pastāv.
Tomēr... Arī ja tāda nepastāv, man būtu grūti iedomāties sevi, savas domas pēc nāves vienkārši pazūdam.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 17.12.2006 21:02
Iesūtīja: Devils*Little*Sister ; laiks: 18.12.2006 18:36
Nu, jā...
Bet tagad, kad es esmu uz šīs planētas, man ir grūti to iedomāties.
Bet ja pacenšos... Varbūt...
Iesūtīja: stindzis ; laiks: 30.12.2006 11:52
tu atkal iesāc runu par nākamās dzīves tematu ,bet tas nekas . man liekas ka visas mirušas miesas dvēseles nonāk vienā vieta kur viņas ir pelnijušas nonāk ,un tur arī paliek ,un jaunas dvēseles rodas no jauna 
es tā domāju 
Iesūtīja: Mauvaise Mademoiselle Blanc ; laiks: 09.03.2007 20:11
Vispār , ticu pārdzimšanai. Taču tagad dvēseles tiek radītas masveidā, un, iespējams, daudziem to vairs nav. Hmm. Ticu iepriekšējām dzīvēm.
Iesūtīja: gints ; laiks: 16.03.2007 21:18
es tam ticu
Iesūtīja: majandra ; laiks: 08.04.2007 23:15
reinkaarnaacijai es ticu 95%.. cilveeks var tikt sodiits un reinkarneeties par dziivnieku vai augu, bet nekad otradi.. no kaa tad mums ir taas deja vu? nu ne jau tikai no sapnjiem vai kkaadiem dzeeruma murgiem..
Iesūtīja: ČoČanga ; laiks: 02.08.2007 15:05
es ticu tādām lietām, bet pati neesmu bijusi lieciniece. šausmīgi interesē gari un viss kas ar to saistīts, tā kā arī garu pārdzimšana. nezinu, kā tas notiek, bet dažreiz esmu mēģinājusi to iztēloties. manuprāt, tas notiek tā : no sākuma cilvēks tiek paralizēts, tad cieš drausmīgas sāpes, no galvas pazūd visas domas, vispār tu jūties tukšs pats par sevi, un tad pēkšņi sāpes pazūd, galvā atgriežas domas, bet nosākuma tādas svešādas, nepazīstamas, tu uzvedies galīgi citādi, nekā pirms tam, bet tev tas neliekas nekas neparasts, jo tas ir tavs prāts.
Iesūtīja: Shadowstalker ; laiks: 03.08.2007 19:09
Vienīgi tādam spriedelējumam ir pasakas vērtība.
Iesūtīja: Blackberry. ; laiks: 04.08.2007 12:39
Varbūt ir tā saucamā atdzimšana (bija viena dokumentāla filma par to) bet es šā vai tā stipri šaubos.
Iesūtīja: washulis ; laiks: 09.08.2007 10:16
dejavu... pirmā lieta kas ienāk prātā lasot šo pavedienu. jā es ticu ka silvēks, gan dzīvnieks spēj pārdzimt, jeb reinkarnēties (šausmas kur garš vārds) un tapēc varbūt ir dejavu vai dežavu kā nu kuram patīk...
Iesūtīja: Dāvids ; laiks: 06.09.2007 18:25
Domāju, ka cilvēkam ir augstākais es, kas "atceras" atstrādāto (pareizas atziņas, kas radušās no iemiesojumos (dzīvēs) pieredzētā) un veido iemiesojumus, lai iegūtu jaunu pieredzi un atstrādātu esošo karmu (būtu labs pret būtnēm kurām darījis pāri un saprastu to, ko pirms tam nav sapratis)...
Tā kautkā...
Iesūtīja: Līg ; laiks: 06.09.2007 19:37
Neesmu pārliecināta, kas notiek ar to garu, taču ticu, ka gars nemirst. Varbūt nespēju samierināties ar rūgto patiesību, taču man neticās, ka gars varētu tā vienkārši nomirt. Bet es arī nedomāju pievērsties kaut kādam noteiktam virzienam, jo versiju par to kur gars palikek tomēr ir tik sasodīti daudz! Tāpēc, nomirsim - redzēsim.
Pacietību mīļie ļaudis, pacietību!
Iesūtīja: svekris ; laiks: 27.09.2007 12:13
T.Lobsanga Rampas grāmatās raksta par nāvi /dzīvi pēc nāves, pats jau beigts bet uzrakstīja padadz grāmatu ,ka balstītas uz paša astrālās ceļojuma pieredzes. - ''Trīs dzīves'' u.c. viss baigi normali viegli lasama valoda aprakstīs , bet ka jau vienmēr tas kam tic arī pastāv. katrā gadījumā kaut kas jau ir arī pēc beigām...
Iesūtīja: Samāra. ; laiks: 20.11.2007 15:09
Jā, tā varētu būt! Es tam noteikti ticu!!!
Iesūtīja: grifidor girl ; laiks: 24.11.2007 19:58
es arī ticu reinkarnācijai bet tas nenozīmē ka neticu dievam ,ejot uz baznīcu un izsūdzot savus grēkus cilvēka gars attīrās .. un tas pats arī skaitot lūgšanas
Iesūtīja: sawljuxinjsh ; laiks: 30.11.2007 21:42
100% ticu.Ar hipnozes palīdzību tu vari izstāstīt daudz ko par sevi pat neapzinoties un bērni līdz 7 gadu vecumam atceras savu pagājušo dzīvi.Mans mazais brālis 3 gadus no vietas burbulēja par to kā ir bijis,kad "viņš vēl dzīvojis Āfrikā"
Iesūtīja: Teodors ; laiks: 23.08.2009 22:33
Es ticu! Cilvēks nomirst[fiziskais ķermenis] un tad viņa gars paceļas[pie Dieva]! Tiek izanalizēts vai cilvēkam ir jāpārdzimst vai nē[spriežot pēc dzīvē notiekošā]. un tad cilvēks pārdzimst. ja nepārdzimst, viņš kā gars staigā pa pasauli. šī ir tā astreālā pasaule!Protams, šī pārdzimšana nenotiek uz reiz, tad kad pienāk kārta, tas notiek!kas to nosaka?gan jau ka Dievs skatoties uz iepriekšējo dzīvi!
Ticiet!
Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 24.08.2009 09:40
Neticu! Uz tā pamata, ka:
1) Nav pamata domāt, ka gars/dvēsele ir kāda nemateriāla apziņas substance, kas spēj eksistēt ārpus ķermeņa. Gluži otrādi - visas pazīmes liecina, ka apziņa ir 100% atkarīga no tiem bioķīmiskajiem procesiem, kas notiek smadzenēs un centrālajā nervu sistēmā...
2) Animistu (dvēseļu proponētāju) uzskati ir sasodīti nekonsekventi. Viņi paši nevar savā starpā vienoties, kas tad ar dvēseli pēc bioloģiskā organisma nāves īsti notiek. Ir pieejamas šādas versijas:
- dvēsele nonāk `dieva valstībā` - vai nu debesīs, vai nu ellē, atkarībā no tās uzvedības un/vai lojalitātes zemes virsū;
- dvēsele iemiesojas citā, vēlāk dzimušā cilvēkā (reinkarnācija).
- dažas dvēseles paliek nepieņemtas un `spokojas` tepat, zemes virsū.
3) reinkarnācijas teorija ir samērā bezjēdzīga - nu labi, pieņemsim, ka dvēseles pārdzimst. Uzreiz rodas jautājums, kāda tad tam ir jēga? Tipa lai pilnveidotos? Nu nē, nevar pilnveidoties, ja Tu esi aizmirsis savu visu ieprirekšējo dzīvju pieredzi (a neviens pats no sevis tās neatceras) un katru reizi sāc no nulles.
4) Reinkarnācijas teorija īsti nespēj atbildēt uz jautājumu par to, kur tiek ņemtas jaunas dvēseles, lai piešķirtu tās nemitīgi pieaugošajam cilvēku skaitam.
Iesūtīja: BlackRichy ; laiks: 24.08.2009 10:52
Ticu.
Kāpēc- labāk nemaz nesākšu, dikti gari sanāks un man slinkums drukāt
Iesūtīja: Grāfs Senžermēns ; laiks: 24.08.2009 18:15
Nav pamata domāt, ka dvēsele atrodas ķermenī.
Varbūt dievam ir slinkums taisīt jaunas dvēseles.
Varbūt dvēseles nepārdzimst uzreiz, bet velāk. Vai arī mes tās dabūjan no dzīvniekiem.
Starp citu, tu nesniedzi argumentus pret paradīzi/elli un spokiem.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 24.08.2009 18:35
Ne paradīzei/ellei, ne arī spokiem nav nekādu pierādijumu. Tas ir pietiekams arguments, ja runājam par argumentiem - pret.
Īstenībā tam, kurš saka, ka kaut kas IR, ir jāpamato šī esamība, pie tam jāpamato tā, lai par to nerastos šaubas un to nevarētu apstrīdēt.
Tātad - kādi ir argumenti PAR dvēseles/garu/spoku esamību?
Vispirms tas, un tikai pēc tam jautājums par to, vai gari/dvēseles var pārceļot. Jo, ja to nav, tad nav arī, kam pārceļot.
Elli/paradīsi neapskatīsim - tā ir apspriesta citā pavedienā.
Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 25.08.2009 17:39
Ja dvēsele neatrodas ķermenī, tad KUR tā atrodas? Un kā izpaužas sakaru kanāls starp dvēseli un ķermeni, ja mēs pieņemam, ka tieši dvēsele ir tā, kas dod rīkojumus ķermenim? Ja šāds sakaru kanāls eksistē - kāpēc tāds līdz šim nav atklāts?
Tad uzreiz rodas jautājums - cik tālu uz leju pa faunas valsts koku dzīvniekiem ir dvēseles? Ok, uz sitiena pieņemsim, ka zīdītājiem tās defaultā ir. A zivīm ir? Putniem ir? Vardēm ir? Gliemežiem ir? Tārpiem ir? Zarndobumaiņiem ir?
Iesūtīja: Klusums. ; laiks: 26.08.2009 18:17
ticu.
galvenokārt tāpēc, ka ir cilvēki, kas atceras savas iepriekšējās dzīves, tās ir iespējams atcerēties pat ar hipnozes palīdzību utt.
un kāpēc gan ne, galu galā? atklātas taču kaudzes dažādu dimensiju.
,ejot uz baznīcu un izsūdzot savus grēkus cilvēka gars attīrās smile.gif .. un tas pats arī skaitot lūgšanas wink.gif ļoti forši, jo būtībā jau mūžīgā dvēseļu pārdzimšana un baznīca ar vienīgo dzīvi un pastaro tiesu jau vienas otru nu pilnīgi neizslēdz, ne?
+ Visumam ir? esmu dzirdējusi astronomus, kas Visumu uzskata par dzīvu organismu, jo tas funkcionē kā dzīvs organisms.
Iesūtīja: Raina ; laiks: 30.08.2009 15:57
Es ticu, ka gara pārdzimšana pastāv, jo daži cilvēki vai bērni atceras savas iepriekšejās dzīves.
Saucamā "Reinkarnācija."
Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)