Spēles uzdevums nogalēt Balrogu. Spēle uzsākas tā... Pa pasauli ir izlikti paziņojumi par Balroga medībām. Tie drosmīgākie no visas pasaules ir atceļojuši uz vienu no nomuļākajiem Edorasas krogiem. Gala mērķis ir Morijas raktuves. Ceļojumā ietilps ceļš pa Rohānas ceļiem, pa Fangorna mežu, pa kalniem, gar Izengardu (jau ļaunu un izpostītu Izengardu) un gar Loriēnu.
Ceļš ir līkumots. Precīzs noteikts maršrus nepastāv. Ceļu izvēlēsimies pēc apsākļiem.
Bet vispār ceļš ir aptuveni šāds.
1)Sākums--->Edorasa,
2)Rohānas ceļi,
3)Ceļš gar Izengardu,
4)Kalni,
5)Fangorna Mežs,
6)Rohānas ceļi,
7)Loriēna,
8)Kalni,
9)Kalnu alas,
10)Morijas rakuves--->Beigas tiešā nozīmē.
Redzams, ka mūsu ceļā būs Orki-Visādi arī Uruk Haji, Fangornā tiksimies ar Entiem, kalnos protams milzu zirneklīši un goblini, Loriēnā-Elfi, Morijā- Ļoit daudz orku, goblinu, kā arī viens milzīgs Balrogs. Plus vēl mūsu citi iztēles augļi.
PIESAKĀS.
Jāpiesakās šeit. Tēlu apraksti jāiesūta arī šeit.
Es piesakos
VĀRDS - Bea
RASE - cilvēku
DZIMUMS - sieviete
GADI - 20
DZĪVESVIETA - patsāvīgas nav, var atrast šaubīgos krogos
AUGUMS - 1.67m
IEROČI - zobens un pātaga
SPĒJAS - labi rīkoties ar zobenu un vēl labāk ar pātagu
APRAKSTS - gari melnu mati, ledus zilas acis, mugurā melns apmetnis, zem tā jātnieces tērps, kājās stulmzābaki, mati sabāzti zem cepures
RAKSTURS - nedaudz augstprātīga, nesatricināmi mierīga un spēj ātri nokaitināt jebkuru, ja pacenšas, bet patiesībā zem šīs maskas slēpjas bagātīgs emociju klāsts, kuru viņa gan cenšas neizrādīt
PAGĀTNE - nelielu bērnības daļu pavadīja pie vecākiem kuri pēc 5 gadu vecuma pazuda, tā kā citu radu nav, sākās klejošana pa pasauli, tad arī apguvu zobencīņu
ĢIMENE - tēvs un māte miruši, citu radu nav
DZĪVNIEKS - ogles melna ķēve ar garām krēpēm un asti, ar nešpetnu raksturu un nosliecēm uz vardarbību
NODARBOŠANĀS - kautkādes nebūt iztikas pelnīšana, piedevām reizēm iznīcina arī kādu nebūt ļaunumu
tas nu būtu viss, ja kas vēl tad ziņo
Vārds: Pikolo Krokauts,
Dzimums: Vīrietis,
Rase: Cilvēks (dzīvojis pie elfiem.),
Gadi: 25
Augums: 181 cm.
Ģimene: Bārenis. Sievas un bērnu nav,
Dzīves vieta: Loriēnā pie Elfiem,
Ieroči: Zobens, loks, līdzi nēsā 10 mazus metamos duņčus.
Īpašas spējas: Sarunāties ar zvēriem, elfu burvestības, labi šauj ar loku.
Nodarbošanās: Klejotājs, cīnītājs-Cīnas pret ļaunumu.
Izskats: Garš, slaids augums. Muskuļots (Skaisti muskuļots, nevis būda), Pusgari mati melnā krāsā. Acis zilas nakī izteikti zaļas. Ģērbies elfu drēbēs.
Raksturs: Dusmojas parasti tikai uz ļaunumu. Sirsnīgs.
Dzīvnieki: Zirgs-Šarps, un Piekūns- Kroks.
Pagātne: Dzīvoja normālu elfu dzīvi, lai gan ir cilvēks.
Kroga durvis pavērās un pa tām ienāca kāds cilvēks. Apmetnis noputējis, vepure pāri acīm. Tad tas paceļ galvu un izrādās ka tā ir meitene ar apbrīnojami zilām acīm. Viņa pamet skatienu pa labi un pa kreisi, tad ne vārda neteikusi apsēžas pie galdiņa. Bea nomet apmetni, un nevelk cepuri, tā atbrīvodama veselu matu klājienu, kas biezā melnā vilnī klājas pāri mugurai. Ar pierastu kustību viņa tos savāc un apsēžas. Seja nepauž neko. Viņa deg ziņkārē. Bet seja nepauž neko tikai acis...
''Sakarā ar Balrogu, ja. Tad nāc piesēdi tuvāk,'' noteica vīrietis, kurš stūrī pīpēja pīpi, ''es arī sakarā ar Balrogu. Vispār jau pateicoties man viss šitais notiks.'' Vīrietis paceļ galvu. ''Es esmu Pikolo.''
Bea kā izrauta no miega pagriezās pret runātāju. Mani sauc Beatriče, var arī Bea, un jā es patiešām esmu šajā sakarā. viņa piecēlās, paņēma savu apmetni un piegāja pie vīra ko sauca Pikolo. Vēl mirkli vilcinādamās viņa apsēdās. Nu tad?
''Nu tad... pastāsti kaut ko par sevi,'' noetica Pikolo un ievilka dūmu no pīpes.
Izpūš dūmus un turpina teikt: ''Mums vēl laika ir daudz. Jāsagaida ir vēl kāds cīnītājs, jo divatā šis darbs nebūs veicams.''
Vārds: Faidra
Dzimums:sieviete
Rase: cilvēks.
Gadi: 19
Augums:1,70m
Ģimene: Kaut kur ir daži radi, bet pašai ģimenes nav
Dzīvesvieta:nav pastāvīgas
Ieroči: Divi mazi metamie naži, loks ar bultām.
Īpašās spējas: Pārvērsties par vilku, bet to viņa cenšas slēpt
Nodarbošanās: medniece - karotāja, bet prot visādus darbus.
Izskats: Tumši mati, kas saules gaismā izskatās zili, bet mēnessgaismā-melni, brūnas acis, kas gaismā izskatās pēc zelta un maina krāsu tad, kad viņa ir nikna.
Raksturs:Pēc rakstura miermīlīga, bet var būt ļoti agresīva. Draugu dēļ gatava uz visu.
Dzīvnieki: Zirgs Hermejs un klinšu ērglis Arejs.
Pagātne: Meitene augusi bez vecākiem, pie kentauriem, bet bērnībā to sakodis apburts vilks un līdz ar to viņa ieguvusi spēju pārvērsties par vilku.
Vārds:Listets
Rase: cilvēks, bet piemīt spēja pārvērsties
gadi: 21
Augums: 180cm
Ģimene: Pusmāsa Faidra
Dzīvesvieta: nav pastāvīgas
Ieroči: Loks un bultas, mednieku duncis.
Īpašās spējas: Pārvērsties par vilku
Nodarbošanās: klejotājs, bet kad dzīvoja pie vilkiem bija bara mednieks
Izskats: gari, blondi mati, tumšas acis, kad viņš ir nikns, tās maina krāsu un kļūst sarkanas, nēsā ap rokām aproces ar asmeņiem.
Raksturs: Mēdz būt agresīva, bet citādi miermīlīgs
Dzīvnieki: Zirgs vārdā Skvanto
Pagātne: Viņi ar Faidru ir vienas mātes bērni. Listets no mazotnes ir dzīvojis vilku barā, kur viņu sakoda tas pats vilks, kas sakoda Faidru.
Pa kroga durvīm ienāca puisi un meitene. Abi līdzīgi ģērbušies. Puisim ap rokām bij metāla aproces ar asmeņiem, kuri varēja būt bīstami ieroči kaujā. Viņi novilka apmetņus un tuvojās priekšā jau atrodošajiem.
Vārds:Faidra
Rase:elfs
Dzimums:sieviete
Vecums:16
Augums:1,75
Ģimene:Nav
Dzīvesvieta:Fangorna mežs
Ieroči:Zobens,bruņas un vairogs
Īpašās spējas:māk nomaskēties,ātri skrien
Nodarbošanās:Apsargā Fangornu
Izskats:Gari,tumši mati,zaļas acis,slaida,izskatīga.
Raksturs:Diezgan karstasinīga,gudra,vientuļniece
Dzīvnieki:Zirgs Aila
Pagātne:Dzimusi Fangornā.Viņu tur pameta vecāki.
''Nak tik tuvāk,'' vīrietis ar pīpi aicināja divus ceļiniekus.
''Jūtu, ka mums ir viens un tas pats ceļš priekšā,'' izpūta palielāku dūmu mākoni, ''protams, ja jūs gribat tikties ar mūsu draugu Balrogu.''
''Jūs līdzinaties cīnītājiem, bet vai jūs tādi arī esat. Kam bailes var uznākt labāk, lai mums līdzi nedodās. Cik nav dzirdēts, ka lielākie cīnītāji no bailēm paliek iemīti zemē, līdz Balrogs nolemj viņus pataisīt par vieglu uzkodu.'' pasmaida Pikolo un ievelk dūmu no savas dūmojošās pīpes.
''Mans vārds ir Pikolo.'' noteica Pikolo un norādīja uz diviem krēsliem, ''piesēdiet.''
vārds: Deniella
dzimums: sieviete
rase: elfs
vecums: 17
augums: 1, 74
ģimene: nav
dzīvesvieta: nepastāvīga
ieroči: zobens, duncis, ko atradusi kādā pamestā kalnu alā, amulets, ar kura palīdzību var izgaist.
īpašas spējas: spēj pārvērsties par lielu, melnu panteru, labi peld.
nodarbošanās: ceļošana
izskats: slaida, lokana meitene, tumši mati, zaļganbrūnas acis, valkā pelnu pelēu apmetni.
raksturs: neatlaidīga, spēj panākt visu, ko vēlas. pret svešiniekiem neiecietīga.
dzīvnieki: ogļumelns zirgs Beins, ļoti straujš un stiprs.
pagātne: vecāki pameta jau maziņu, dzīvoja viena mežā, vienreiz klaiņojot pamanīja savu zirgu Beinu un izglāba to no orkiem, tagad šis zirgs ir ļoti uzticīgs Deniellai.
"Neuztraucies Pikolo,"teica Faidra apsēsdamās,"mēs esam ar Balrogu pazīstami."
bāra durvis ar blīkšķi atcirtās - un tur stāvēja pagara meitene ar vējā plandošiem matiem. appētījusi bāru, viņa pārkāpa pār slieksni.'' vai šis ir Edorasas krogs, kur norunāta tikšanās? '' viņa vaicāja piekalusi acu skatienu sēdošajiem.
"Tā jau ir,"atteica Listets un uzsmaidija jaunpienācējai,"bet es neorganizēju šo tikšanos, to organizē Pikolo."
arī Deniella mazliet atmaiga. '' tad labi, es jau domāju, ka atkal būšu apmaldījusies. '' viņa pasmaidīja un apsēdās bariņā. '' mani sauc Deniella, tevi cik noprotu sauc Pikolo un kā sauc jūs? ''
"Mani sauc Faidra, tas tur ir Listets un tā ir Bea."
''Lēnāk pār slieksni,'' noteica drūmais vīrietis stūrī. Viņš beidzot bija beidzis pīpēt savu pīpi.
''Mēs varētu uzspēlēt veco labo spēli. Pastāstiet, kas jūs esat un kāpēc nolēmāt piedalīties Balroga Medībās. Mums ir jāiepazīst mūsu partneri.'' noklepojās Pikolo. ''Kurš grib sākt pirmais?''
''Cik atceros, par Balroga uzveikšanu es neizsniedzu naudas prēmiju. Ja kāds ar to nav apmierināts var uzreiz doties prom.''
"man Balrogs ir vajadzīgs, lai varētu viņam atriebtie, un manai pu-māsai,"viņš teica īpaši uzsverot zilbi "pus","arī lai atriebtos."
''Jāskatās, ka atriebība nesakāpj galvā. Lai gan es arī esmu atriebības vadīts.'' Pikolo kļuva ļoti nopietns. ''Balrogs man acu priekšā nogalināja manu ģimeni, bet es paslēpos un mani nenogalināja. Es biju pārāk mazs, lai pats spētu izdzīvot un tad mani alā atrada elfs, kurš mani pieņēma ģimenē. Es izaugu pie elfiem un es zvērēju vienalga kā, bet nogalēt Balrogu.''
"manu ģimeni Balrogs nogalināja, kad manis tuvumā nebija,"teica Listets,"Faidra auga pie kentauriem, bet mani pieņēma vilku māte."
"Listet, vai tu to nevari apspriest kaut kur citur?" vaicāja Faidra ar skumju izteiksmi sejā, "Gan jau vēl par mums šis tas kļūs zināms vēlāk."
Pikolo pieceļas un pieie pie krodzinieka un klusām kaut ko pasaka. Atnāk atpakaļ un apsēžas. Pēc pāris mirkļiem atnāk krodzinieks ar milzīgu alus kausu. ''Jūsu prasību es izpildīšu pēc piecām minūtēm.'' pateica krodzinieks dodot Pikolo alu.
"Kad mēs dosimies ceļā?"vaicāja Listets
''Drīz jau. Nav kur steigties.'' noteica Pikolo.
"Droši vien, ka tev taisnība, nav kur steigties," Listets noteica un piecēlies ar skumju smaidu uz lūpām izgāja ārā.
''Nāc apakaļ,'' sauca Pikolo. ''Pēc piecām minūtēm krogs slēgsies ciet un mēs paliksim šeit iekšā.''
''Paliec vai arī tev Balrogu neredzēt. Mēs neiesim caur edorasu visiem redzot.'' Pikolo sejā parādijās smaids.
''Pasēdi piecas minūtes, tad redzēsi kā mēs iesim. Tikmēr labāk pasūti alu vai citu tev tīkamāku dzērienu.'' Pikolo sejā bija redzamas viltības pazīmes.
Listets ienāca atpakaļ un apsēdās blakus faidrai. Meitene viņam uzsmaidīja un viņš atsmaidīja pretī. tad izņēma savu dunci, nolika to uz galda un sakārtoja saburzīto apģērbu.
''Tā pareizi vēl tikai trīs minūtes un varēsim iet.'' Pikolo paņēma iedoto alu un izdzēra tukšu.
Listets paņēma dunci rokās un sāka to pētīt. Viņš šo lietiņu pazina, bet viņam patika to vērot, jo tajā dzīvoja garš, kurš ik pa brīim nomainīja uzrakstus uz asmens.
šam baram klusi sekoja jauna elfu meitene.Viņa arī medīja Balrogu.Viņa prata labi nomaskēties,jo bija augusi Fangornā.Viņa sekoja un domāja par entiem.
''Nu man liekas mēs varam iet,'' noteica Pikolo. ''Botner mēs esam gatavi,'' Pikolo pabļāva krodziniekam.
Krodzinieks aizgāja līdz kroga durvīm un aizslēdza tās. Tad aizgāja aiz letes pagriezās pret visiem un teica: ''Sekojiet man.'' Pikolo un pārējie sekoja krodziniekam caur divām telpām un apstājās pie pagraba lūkas.
''Nu, kāpjam lejā.'' Visi nokāpa lejā un redzēja sev visapkārt zirnekļu tīklus un nevienas ejas. ''Kurp tagad?'' jautāja Pikolo. ''Gaidi un skaties,'' īsi atbildēja krodzinieks. Viņš uzsita divreiz ar kāju pa pagraba akmens grīdu un pavērās lūka, kur dziļāk pazemē veda trepes.
''Es labprāt ietu jums līdzi, bet lūk šai ejā dzīvo pāris desmiti Goblinu. Tāpēc es atturēšos un palikšu te pat.'' krodzinieks pamāja ceļiniekiem nopakaļ.
Deniella lēni sekoja krodziniekam un pārējiem. viņu mazliet izbrīnīja trepes, kas atvērās akmensgrīdā, taču tūdaļ viņas sejā parādījās vīpsna. '' goblini... mana izklaide... speram tik iekšā! '' viņa pasmaidīja un norādīja uz lūku.
Listets smīnēja. Goblini bij veci viņa paziņas un parotaļāšanās ar tiem neko nekaitēs. Viņš sekoja grupiņai.
Pēkšņi garām pulciņam noskrēja tā pati meitene.Viņa ieskrēja tajā alā,kurā viņi gatavojās iet iekšā.
''Vai kāds no jums nevar uzburt uguni, vai kādā citā veidā izdarīt, lai te būtu gaišs?'' Pikolo jautāja baram, ''Šeit ir ļoti tumšs.''
Alā bija tik tumšs, ka nevarēja redzēt pat savas rokas pirkstus, noliekot tos sprīža attālumā no sejas.
Listeta acis tumsā iezaigojās rubīnu krāsā un viņš pacēla roku, kura tumsā mirdzēja sudrabaina. Pēkšņi uz Listeta rokas parādījās uguns lode, kas apgaismaja visu ceļinieku priekšā.
"Būs labi?"viņš jautāja Pikolo.
''Pat ļoti labi!'' Pikolo biški pasmaidīja. ''Tu ej pa priekšu Listet un rādi ceļu mums pārējiem.''
''Ja vari, tad pastiprini lūdzu to uguni uz neilgu laiciņu. Es gribu apskatīties vai mēs visi esam šeit, pirms dodamies tālāk.'' Pikolo pagriezās pret pārējiem un gaidīja, kad Listets pastiprinās uguni.
"Tad darīsim tā,"viņš teica un pielika roku ar uguns lodi pie sienas.
"UZMANĀS!" viņš uzsauca pārējiem un tie parāvās malā. Uguns svītra izgaismoja eju, līdz pat virszemes izejai.Izskatījās tā, it kā ejā būtu aizdegtas pārsimts lāpu.
"Listets! ja tu tā ilgi darīsi, apsvilināsi vēl kādu!" teica Faidra ar smaidu uz lūpām.
Tad vērsās pei Pikolo:
"Viņš ir meistars uz tādām lietām."
''Paldies tev Listet.'' pateicās Pikolo.
''Kas tad tas!?'' vaicāja Pikolo. Viņš lēnām izvilka zobenu un pavērsa bara virzienā. ''Kāpēc tu mums lavījies līdzi?''
Visi ceļotāji bija nesapratnē, izņemot Pikolo un Listetu, jo pārējie neredzēja, ka aiz viņiem stāv meitene. ''Stāsti, kāpēc mums seko.''
''Redzu jūs nekā nesaprotat.'' noteica Pikolo bariņam. ''Labāk palūkojiet, kas jums aiz muguras.''
"kas tu esi?" vaicāja Faidra nepazīstamajai.
Deniella samulsusi paskatījās uz Piko un vaicāja:'' vai tu domāji mani? arī es piedalos Balroga medībās! vai arī kādu citu tu domāji? '' viņa pagriezās un paskatījās uz aizmuguri, bet tur neviena nebija.
''Nē Deniella es redzēju aiz tevis sievieti.''
''Es varu apzvērēt, ka redzēju sievieti. Pareizāk es redzēju tikai ēnu, kad Listets iededza uguni.'' visapkārt paskatījās Pikolo.
''Mums ir ciemiņš, kuru es neredzu.''
"Es viņu redz," teica Listets, "tikai nevaru pateikt ...."
''Mūsu viesis māk labi maskēties.'' Pacēlis zobenu teica Pikolo.
''Viņa var maskēties tikai esot pie sienas.'' Pikolo izteica savu domu.
''Ja viņa nenāk laukā, mums pašiem viņa ir jāatrod.''
'' bet kā mums viņu atrast? '' Deniella censdamies izklausīties bezrūpīga, vaicāja, uzmezdama skatienu Piko. '' un ko šī īsti grib? '' viņa uzmeta skatienu sienām.
"Nav ne jausmas," teica Faidra un pacēlusi roku augšup izgaismoja ejas griestus ar tādu pašu svītru, kāda jau greznoja sienu.
''Visvieglākais veids kā var atrast, tas ir nodarot sāpes.''
''Listets var vēlreiz palaist uguni gar sienām un tad viņai atliek paradīties, vai izjust milzīgas sāpes.'' Pikolo skatiens liecināja, ka tā varētu notikt, ja viņa neparādītos.
Listets paklausīja un uguns svītra izgaismija sinu.
"ja būtu vēl kāds, kurš to prastu. varētu izgaismot arī otru sienu. viņš noteica.
''Man ir trīs varianti, kā viņa maskējas.'' noteica Pikolo.
''Viņai uguns neko nedara un viņa paliek pie sienas,''
''Kad uguni laiž pa vienu sienu viņa lielā ātrumā skrien pie otras sienas,''
''Vai arī viņa turpat mums aiz muguras vien ir, tikai zem elfu apmetņa.''
''Kurš no variantiem es nezinu.'' domīgi paziņoja Pikolo.
''Man protams patīk trešais variants.''
"Tas jāpārbauda," teica Listets," bet kā to izdarīt?
"Es neesmu visvarens"
"listets, paliec pie tās sienas, es izgaismošu otru," teica faidra un izgaismoja sienu.
Sieviete neparādijās.
''Otrais variants atkrīt. Viņai nebija iespējas pārskriet uz pretējo sienu.'' teica Pikolo.
''Kādi varianti ir jums?'' jautāja Pikolo ceļa biedriem.
"man nekādi,"noteica Faidra un noslāpēja liesmas.
''Tātad vai nu viņa ir zem elfu apmetņa, vai arī viņai uguns neko nenodara.'' pateica Pikolo.
"Ko tu iesaki?"
Deniella ironiski vaicāja:'' un kādēļ mēs nevaram viņu atstāt šeit? kas zin, varbūt tā ir krodzinieka sieva, kas izgājusi pastaigāties pa slepenu lūku. '' viņa, protams jokojās.
''Atstāt mēs varam un to laikam arī darīsim, bet jāuzmanās, ka viņa neizdara ko nepieņemamu.''
''Ejam tālāk. Diezgan esam šeit aizkavējušies.'' uzsauca Pikolo tā, lai visi dzirdētu.
''Viņai pašai grūtāk būs visu laiku slēpties.''
'' nu tad uz priekšu, '' Deniella noteica un turpināja ceļu, ik pa brīdim palūkodamās apkārt. '' paklau, man tāda dīvaina sajūta..... pag, vai jūs kaut ko nedzirdējāt? '' viņa apklusa un palūkojās apkārt, jo bija dzirdējusi trokšņus.
''Tā noteikti ir tā sieviete.'' atbildēja Pikolo. ''Vai arī tomēr nav.''
Viņiem pretī traucās milzīgs bars Goblinu. Bruņoti no galvas līdz kājām. Vienīgi ieroči ir prastas pagales.
''Pastāvam varbūt viņi ir draudzīgi.'' Pikolo pasmaidīja.
Goblinu pūlks vis draudzīgs nelikās. Viņi skrēja pretī bļaustīdamies un siekalas tecinādami.
Deniella izvilka zobenu un pavērsa to pret goblinu baru. draudīgi pasmīnējusi, viņa ietrieca tuvākā goblina kājā zobenu un tas saļima uz grīdas. '' nu uz priekšu, ko vēl gaidam! izprieca ir tieši mūsu priekšā! '' viņa iesmējās un vēlreiz ietrieca zobenu cita goblina kājā.
Pikolo paķēra sešus no saviem desmit metamajiem duņčiem un aizsvieda tos Goblinu virzienā. Duņči trāpīja trijiem Gobliniem, katrā kājā. ''Vēl trīs ir gar zemi.'' nobļāvās Pikolo. ''Ja jūs gribāt palikt bešā, stāviet vien malā.'' Pikolo pakliedza ceļa biedriem. ''Es ar Deniellu paveiksim darbu vieni.''
Tad Pikolo nolēma dažus nogalēt ar loku. Viņš no pleca noņēma loku un sāka šaut nost pretekļus. ''Viens Goblins, Divi Goblini, Trīs Goblini, Četri...'' Goblini mira tik pat ātri kā žurkas vairojas.
Tikmēr elfu meitene skrēja tālāk.Pēkšņi viņa tieši krūtis iešāvās bulta.Viņa nokrita un palika guļam tur pat.
OOC:Nesaprotu kāpēc mana tēla vārds arī ir Faidra!Man bija cits.Tagad būs Deira.
Pikolo izšautā bulta lidoja virsū Goblinam. Tad no aizsega izskrēja sieviete, viņa pieskrēja priekšā Goblinam un netīšām uzņēma raidīto bultu.
''Stulbums.'' nobļāvās Pikolo. ''Kad nevajag, tad izskrien no aizsega.''
''Piesedziet mani.'' bļāva Pikolo. Viņš nometa loku, izvilka zobenu un skrēja glābt sievieti. Skrienot Pikolo paspēja atvākt dažus Goblinus.
Viņš pieskrēja pie zemē guļošās sievietes un uzmanīgi paņēma viņu uz rokām. Kamēr Deniella galināja Goblinus, Pikolo aiznesa sievieti pie pārējiem un mierīgi noguldīja viņu zemē. ''Es par viņu parūpēšos. Palīdziet Deniellai.'' teica Pikolo.
''Labi, ka manas bultas nav indē mērcētas, bet trieciens tik un tā bija liels.'' Pikolo nācās papūlēties, jo viņš zināja elfu burvestības, bet bija tikai cilvēks. Viņš ļoti uzmanīgi izvilka bultu un sāka dziedināšanu.
Dziedināšana ritēja uz priekšu, bet ievainojumu izdevās izdziedināt daļēji. ''Es izdziedināju tikai daļu ievainojuma. Man mācīja, ka daļu vajag pašam laika gaitā izdziedināt, lai ķermenis pilnvērtīgi izveseļotos.'' teica Pikolo. ''Pretējā gadījumā viņš būs mākslīgi atjaunots...un ticiet tas nav labākais variants.''
Deniella cirta ar zobenu galvenokārt pa golbinu kājām. pēkšņi viņa saņēma spēju triecienu pa galvu un nokrita pie zemes. viņa pagriezās un goblins jau atkal pacēla pagali, lai sistu pa Deniellas galvu. stipri iespērusi goblinam pa kājām un apgāzusi to pie zemes, viņa ar pēdējiem spēkiem pielēca kājās un iedūra zobenu goblina kājās. pastreipuļojusi malā, viņa izdvesa:'' piebeidziet tos riebekļus manā vietā! '' viņa piespieda roku pie stipri asiņainošās galvas.
Deniella vairs nebija spējīga cīnīties. ''Deniella ej pie Bea un nezināmās sievietes.''nobļāvās Pikolo.
''Bea parūpējies par viņām.'' lūdzoši pavēlēja Pikolo.
Pikolo, Faidra un Listets metās alikušajam baram uzbrukumā.
Listets un Faidra Goblinus galināja ar loku, bet Pikolo tikmēr būra burvestības. Pikolo kaut ko pateica elfu valodā un nedaudzās koku saknes, kuras līda laukā no sienas, sāka kustēties. Koku saknes savijās apkārt Goblinu kājām un salauza to kaulus.
Listets pārvērtās par vilku ar spoži sarkanām acīm. Viņš metās goblinu barā un sāka tiem kost un skrāpēt visur, kur tika klāt. Šī vilka zobi bija tēraudcieti un nagi, tik pat asi. Pēc pāris minūtēm dzīvi bij palikuši divi goblini.
elfu meitene smagi elsoja.Viņa kaut ko murmināja senajā elfu valodā.Viņa piesauca dievu.
Pirmspēdējam Goblinam, Pikolo ar loku bultas iešāva abās acīs. Goblins drausmīgi kliedza. Pikolo neizturēja un metamo dunci, iesvieda tam kājas locītavā.
Vēl bija atlicis tikai viens Goblins, bet tas laikam bija gudrākais no viņiem, jo viņš nolēma bēgt. Goblins skrēja un ieleca kādā sienas caurumā.
''Mums ir jāsteidzas. Tas Goblins drīz atgriezīsies un šoreiz jau ar piecas reizes lielāku pūli.'' Pikolo paziņoja pārējiem. ''Mums vajag ātri kustēties uz priekšu.''
Pikolo salasīja septiņus izmestos duņčus un vairākas izšautās bultas.
''Es paņemšu ievainoto sievieti.'' Pikolo uzmanīgi paņēma uz rokām sievieti un turpināja ceļu.
Meitene sajuta,ka viņu kāds paceļ un sāk nest.Viņa jutās jau drusciņ labāk.
Pikolo paskatās uz sievieti, kuru nes uz rokām. ''Redzu jums ir labāk jaunkundz.''
''Mans vārds ir Pikolo un pašlaik mēs cenšamies neapstāties, jo man ir lielas aizdomas, ka ciemos nāks atkal Goblini.'' stāstīja Pikolo savu bēgšanas iemeslu.
''Pastāsti lūdzu kaut ko par sevi.'' lūdza Pikolo. ''Es gribu zināt kaut ko par sievieti, kuru es gandrīz nogalināju.''
''Un vēl...kāpēc tu mūs izsekoji?'' Pikolo pajautāja ievainotajai.
Meitene sāka stāstīt:"Mani sauc Deira un es dzīvoju Fangornā.Balrogs uzbruka entiem un es gāju viņam atriebties.Tāpēc sekoju jums,jo zināju,ka j;us aizvedīsiet mani pie viņa!"
''Tu taču varēji nākt mums līdzi neslēpjoties.'' teica Pikolo Deirai.
''Mēs visi dodamies pie Balroga, lai viņam atriebtos.''
"Man bija jāpārliecinās,ka jūs esat labi un pietiekami stipri šim ceļojumam!"viņa nopūtās un noteica.
''Mūsu stiprumu pārbaudot tu gandrīz gāji bojā.'' Pikolo ar ļoti nopietnu sejas izteiksmi paskatījās uz Deiru.
"Tāpēc,ka pagadījos tur kur nevajag!"Deira noteica un vārgi pasmaidīja."Paldies,ka mani izglābi.Vispār!"viņa vēl noteica.
''Kas tad tā par glābšanu, ja es tev iešauju ar bultu un tad glābju? Mans pienākums bija tevi izglābt. Labi, ka izglābu. Vispār!'' ar lūpas kaktiņu pasmaidīja Pikolo.
"Tad jau jauki.Bet zini.Es varēšu jums palīdzēt iziet cauri Fangorna mežam!Es taču tur dzīvoju!"viņa noteica
''Lieliski!'' noteica Pikolo. ''Es sen atpakaļ pazinu vienu Entu. Viņu sauca par Lap-rasi.''
OOC-Man jāiet, tiksimies vēlāk.
''Es jums aizmirsu ko pateikt.'' teica Pikolo. ''Es jums nepateicu kāpēc mēs ejam caur šo eju un nevis caur Edorasu, pa ceļiem.''
''Daudziem Edorasiešiem netīk, ka pa viņu ceļiem blandās sazin tur kādi cīnītāji. Ja mēs ietu pa ceļu, mūs noteikti apturētu un sāktu izprašņāt, kurp mēs dodamies. Mēs tad dikti aizkavētos.''
''Par dzīvniekiem, kuri palika pie kroga durvīm neuztraucaties. Krodzinieks ir mans sens paziņa, kurš dzimis ar māku sarunāties dzīvnieku valodā. Lūk tad viņš paziņos jūsu dzīvniekiem, kur mūs gaidīt.'' Pikolo mierināja ceļa biedrus.
Cīnītāji devās uz priekšu atpakaļ neskatīdamies. Nedrīkstēja kavēties bez vajadzības.
''Ja ir vēl kādi jautājumi...Es klausos.'' ziņoja zilacainais melnmatis Pikolo.
"No manas puses jautājumu nav," teica Listets un pasmīnēja. "Ejam tālāk Pikolo!"
Ceļinieku bars devās tikai uz priekšu. ''Es jūtu, mēs drīz būsim galā. Eja drīz beigsies. Var sajust, ka šeit ir jau nedaudz svaigāks gaiss un es jūtu pavisam vāji, mazas vēja plūsmas.'' teica Pikolo.
Deniella uzmanīgi gāja tālāk. atskatījusies, viņai šķita, ks tumsā spīd gailējošas acis, bet varbūt tas bija tikai māns. palūkojusies uz Piko viņa jautāja:'' vai mans zirgs tika pienācīgi apkopts un pabarots? kamēr mēs tikām līdz šejienei, viņš bija piekusis. un es par sevi neatbildu, ja mans zirgs būs noguris vai nepabarots. ''viņa ar dusmīgu aci palūkojās uz Piko.
''Neuztraucies ar visiem mūsu dzīvniekiem, krodzinieks Botners izturēsies brīnišķīgi.'' abildēja Pikolo. ''Deniella tu pati varēsi par to pārliecināties, kad tiksim no ejas laukā, bet kāds gabaliņš vēl ir ejams.''
"Saki, Pikolo, cik vēls tagad ir?" jautāja Listets
''Godīgi sakot, nezinu.''atbildēja Pikolo. ''Man šaj ejā ir zudusi laika izjūta, bet man liekas, ka tagad saulei vajadzētu jau rietēt.''
"ja ir pilnmēness, tad var būt viss kas ...."
Deniella jautāja:'' un cik ilgi mēs te vēl iesim pa šito pazemes eju? '' viņa palūkojās uz Piko un Listetu.
"Uz mani neskaties,"Listets atteica,"man nav ne jausmas."
''Mēs jau drīz bū...'' Pikolo pārtrauca. ''Skatās. Es redzu gaismu.'' Pikolo norādīja ar pirkstu uz sārtu gaismu ejas galā. ''Es taču teicu, ka saule riet.''
Cīnītāji raitā solī ar smaidu uz lūpām devās izejas virzienā, bet tad saules mestie stari izklīda un bija knapi samanāmi. Ejas izejas priekšā stāvēja mūsu draugs Goblins ar daudz lielāku baru, kā iepriekš.
''Es jau teicu, ka viņš atgriezīsies.'' dusmīgs teica Pikolo. ''Nu ko... viņi stāv mums priekšā. Kurš grib viņus panīcināt?'' viņš pajautāja.
''Uzreiz tuvcīņā nedrīkst iet, jo viņu ir pārāk daudz. Mums daļa jāiznīcina no šejienes.'' Pikolo noņēma loku no pleca, uzvilka stiegru, notēmēja uz priekšējo Goblinu un iešāva bultu tam starp acīm.
Kauja gāja vaļā. Goblini kā biezs mākonis tuvojās cīnītājiem, bet tie stalti stāvēja uzvilkuši loka stiegru un gaidīja īsto brīdi.
"Pakāpieties malā!"uzsauca Listets un deva zīmi Faidrai. Viņi abi pietupās un uguns svītras, pamatīgas, augstas, aiz tām neko redzēt nevarēja, tikai varēja dzirdēt goblinu nāves kliedzienus.
Deniella izvilka savu kalnu alā atrasto dunci, kas bija izgreznots ar asins sarkaniem rubīniem. atvēzējusies, viņa meta dunci, tas ietriecās vienam goblinam starp acīm. izvilkusi no apmetņa kabatas melnu amuletu, viņa stipri satvēra to rokā un izgaisa. piegājusi tuvāk gobliniem, viņa ar zobenu dūra pa labi, pa kreisi. uguns svītras viņai vairs nekaitēja.
''Laikam visi ir beigti.'' teica Pikolo. Bet nez no kurienes izlīda vēl tik pat liels Goblinu bars.
''Ko es dzirdu?'' Pikolo pajautāja pats sev. ''Šarp,'' nobļāvās Pikolo. Pēc mirkļa varēja redzēt, ka Goblini visi lido pret sienu. Tur skrēja Pikolo zirgs, viscaur melns vienīgi uz galvas, vidū bija balta līnija un krēpes bija baltas. Viņš skrēja Pikolo virzienā šķaidīdams un spārdīdams Goblinus pa malu malām.
Šarpam sekoja pārējo ceļotāju zirgi un citi mīluļi arī spārdīdami Goblinus. Zirgi pieskrēja pie saviem saimniekiem, kuri uzlēca zirga mugurā un auļoja uz izejas pusi. Pa ceļam, protams, spārdot vēl atlikušos Goblinus.
Ceļotāji izjāja laukā no alas un priecīgi leca nost no zirgiem, jo pirmais ceļa posms bija noiets. Viņi lēma uzcelt nometnes vietu un atpūsties. ''No Gobliniem mums nevajag bīties viņi no šīs ejas nekad neiziet.'' priecīgs noteica Pikolo.
"Pateicamies smagajai artilērijai,"jautrā balsī teica Listets un palocījās dzīvniekiem.
Varēja redzēt, ka dzīvnieki jūtas lepni par padarīto darbu. Zirgi lēkāja un skraidīja apkārt, putni sāka kliegt putnu balsī. Visiem bija pacilāts noskaņojums.
''Šovakar dzīres.'' dejodams bļāva Pikolo. ''Visus uzaicinu uz dzīrēm mūsu nometnē, kuru mēs vēl celsim.''
Turpat netālu no ceļiniekiem stāvēja krodzinieks Botners. ''Un te jums būs muciņa alus, muciņa garšīgākā vīna Edorasā un vēl šis tas, ko Pikolo jau laicīgi pasūtīja,'' skaļi teica krodzinieks.
''Jā man bija aizdomas, ka šodien es varētu rīkot dzīres. Tāpēc pateicu, lai Botners uz šejieni atved dažas muciņas dzeramā un vēl ko iekožamu.'' noteica Pikolo.
''Un vēl kas... Trīs reizes urravas mūsu mīluļiem.'' nobļāvās atkal Pikolo.
"Urrā! Urrā! Urrā!," uzsauca Listets.
"Urrā! Urrā! Urrā!," Listetam piebiedroj'as Pikolo.
"mūsu dzīvnieki ir to pelnījuši dubultīgi," teica Listets un uzsmaidīja dzīvniekiem.
Pikolo piegāja pie sava zirga Šarpa un sāka to glaudīt.
''Redz Šarp brīvībā tu varētu būt zirgu vadonis.'' Bet zirgam šī doma nepatika. Šarps pagrozīja galvu un sāka grūstīt Pikolo parādīdams, ka grib palikt ar viņu.
"tavs zirgs ir gudrs Pikolo un ļoti tev pieķēries," teica Listets noņemdams Skvamto seglus un palaizdams to brīvībā.
''Jā ne viens vien gads ir jāts kopā. Laikam man bija septiņi gadi, kad mana elfu audžu ģimene man uzdāvināja šo zirgu. ''
''Šī zirga saime paaudžu paaudzēs kalpoja Dižciltīgiem elfiem. Nu lūk... es esmu pirmais cilvēks ar šādu zirgu.'' noteica Pikolo.
"to ka viņš ir elfu zirgs, var redzēt pēc paradumiem,"noteica Listets pieejot Pikolo zirgam klāt un paglaudot purnu,"pavēro kādreiz viņa paradumus, tie tev daudz pastāstīs par tava zirga izjūtām."
''Man paradumi nav obligāti jāskatās. Es vēl nevienam to neesmu teicis, bet tā pat kā krodzinieks es spēju sarunāties ar dzīvniekiem.'' Pikolo pateica Listetam tā, lai citi nedzirdētu.
"Tad tev ir vieglāk, taču vērojot dzīvnieku paradumus mēs vispār iemācāmies vērot. Es savu zirgu noķēru vērojot tā paradumus, jo viņš ir audzis stiprā un ātrā barā.Šī bara zirgus ir ļoti grūti noķert nezinot to paradumus."
''Mums ir izveidota zīmju sistēma. Ja Šarps stāv kā statuja, tad viņš izrāda pret to cilvēku cieņu, ja viņš paceļ labo priekškāju, tad mums virsū skrien Orki. Mums ir izveidotas zīmes vairāk nekā simts gadījumiem.'' teica Pikolo.
Šarps stalti nostājās pretī Listetam. ''Nu tu jau zini, ko tas nozīmē.'' pateica Pikolo Listetam.
Deniella maigi noglāstīja Beina ogļmelnās krēpes. '' krodzinieks ir tiešām labi parūpējies par zirgiem. '' uzmundrinoši uzsmaidīdama zirgam, viņa noslīdēja no tā muguras un noņēma Beina seglus. zirgs minstinādamies stāvēja uz vietas, bet Deniella uzsauca:'' nu, aiziet, jāj taču arī tu mazliet izklaidēties! '' zirgs aizjāja aiz sevis atstājot niecīgu putekļu mākonīti.
Listets godbijīgi paklanījās Šarpam. "Es arī izjūtu pret viņu cieņu.'
''Labi! Šarp ej izklaidējies.'' Šarps ar galvu pagrūda Pikolo un tad aizauļoja kā vējš.
''Netālu ir pļava. Būs viņiem, kur paskraidīt.'' pasmaidīja Pikolo.
''Saule drīz norietēs. Jāsāk celt nometni.'' noteica Pikolo.
Pikolo piegāja pie Deiras. ''Nu... ceru, ka jūties labāk. Atpūties, tev ir jāsadziedē ievainojums līdz galam.''
Gaisā atskanēja skaļš putna kliedziens. Pikolo pavērās uz augšu un tur lidinājās milzīgs piekūns. ''Krok,'' iesaucās Pikolo un lielais putns mezdams apļus laidās lejā. Piekūns nolaidās uz Pikolo rokas.
''Iepazīstās. Lūk šis ir mans piekūns Kroks,'' teica Pikolo.
Kroks sāka runāt putnu valodā. ''Man Kroks teica, ka orki vai citi mošķi nav redzami divu līgu diametrā. Nakti var droši gulēt.''
Deniella ar sarauktu pieri noskatīja piekūnu un tikko manāmi palocīja galvu. no uz zemes nomestajiem segliem viņa izvilka segu un teica:'' manis pēc varējām uzreiz doties ceļā. nogurums pagaidām vēl nav manāms. ''
Tēla vārds: Note Veryone
Dzimums: female
Rase: puselfs
Augums: 1,79
Vecums: 1300
Dzīvesvieta: nav, jo meitene ir klaiņotāja..
Pagātne: pati vairs neatcerās, jo pārāk daudz ir klīdusi apkārt...
Ģimene: ģimenes nav, jo visi nomira...
Ieroči: neliels duncītis, kas aizsprausts aiz viņas jostas, kā arī loks ar metāla bultām.
Speciālie spēki: nekādas īpašās - ļoti labi dzird, redz, izteikta veklība un talants atmūķēt dažādas slēdzenes. Meitene ir arī ļoti akrobātiska un bez piepūles var uzlekt līdz 4 m augstumam.
Izskats:
Zili mati, kas ir diezgan neraksturīgi elfiem un puselfiem. Orandžas acis. Ģērbjas pārsvarā daudzās drēbēs - visā ko izdodās nozagt un kas der. Visbiežāk gan staigā savās iemīļotajās brūnajās biksēs, Zaļajā kleitā (bieži velk pa virsu arī kad bikses mugurā) un rokās - savus violetos cimdus.
Dzīvnieki: Melns zirgs Fallen.
Ok.. vēlkautkas, jeb varu sākt spēlēt ?
''Deniella tu vari doties tālāk, ja gribi, bet Deirai bulta ietriecās krūtīs un viņai šonakt nevajadzētu lieki kustēties.'' teica Pikolo. ''Manis pēc tu vari doties, bet mēs šeit pārlaidīsim nakti.''
''Neviens tev neliek iet gulēt. Mums šonakt būs dzīres.''
OOC-Shatered vari sākt spēlēt.
Es esmu aizvirzījusies prom no lomu spēlēm tapēc sāku atkal!
Takā redzu,ka shatered arī vel piesakās,es arī gribu!
Tēla vārds:Flesy Reihlande
Dzimums:Sieviete
Rase:elfs
Augums:1,75
Vecums:20
Dzīvesvieta:nav noteikta,pārsvarā savā meža apmetnē kas nav noteikta
Pagātne:viena pati uz pasaules,nākusi no kādas vietas,kur visi nomiruši no kāda ļaundara rokas,bet viņai un vel vienam ir nācies izdzīvot,viņa meklē to,kam arī ir nācies izdzīvot...
Ģimene:viena pati uz visas plašās pasaules
Ieroči:Sudraba duncis,kas ir apveltīts ar indi spala galā...
Speciālie spēki:Spēja ļoti labi dzirdēt,veikla,ātri krien un pārvietojas,pat ļoti ātri
Izskats:Meitene ar tumši brūniem matiem un noslēpumainu skatienu,brūnām acīm un slaidu augumu.
Dzīvnieki:Laikam jau tikai viņas gudrais ērglis ar kuru Flesija tikai spēj sarunāties
Cerams,ka varu vispār šeit sākt spēlēt....
Un vai šitais viss ir pareizi?Kautko mainīt nevajag?
OOC: Protams, ka vari spēlēt Gruntjella. Mainī neko nevajag, ja vien pai negribi.
OOC-Okz!Tātad,ko man sākt?Vai man ir visas šitas ir jāpārlasa?
Nu,es maybe pārlasīšu lai man te tāda skaidrība ieviešas,no sākuma jau palasīju,intresanti
Ak jā,tad cik tālu jūs jau esat tikuši?
OOC- Nekur tālu neesam tikuši. Knapi sākuši.
Tēla vārds: Ēriks
Dzimums: Vīrietis
Rase: jauktenis
Augums: 182cm
Vecums:pēc skata 20
Dzīvesvieta: nav pastāvīgas
Pagātne: Bērnību pavadījis klaiņojot, vienu laiku dzīvojis bBalroga tuvumā.
Ģimene: Ir brālēns un māsīca
Ieroči: Paša nagi un zobi.
Speciālie spēki: Tā kā viņš ir jauktenis, viņam piem't spēja pārvērsties par vilku un ērgli
Izskats: Sudrabpelēki mati, zaļas acis, kuras var mainīt krāsu atkarībā no situācijas,gērbies viscaur melnā.
kā ir Pikolo?
OOC-Labs ir. Derēs. Vismaz nav baigi lielais pārcilvēks.
Tēla vārds: Nemdrea
Dzimums: sieviete
Rase: elfs
Augums: 1,80
Vecums: 850
Dzīvesvieta: nav, jo Nemdrea ir klejotāja
Pagātne: Aizbēga no mājām un kopš tā laika ir klejotāja
Ģimene: laikam jau visi dzīvi. Nav redzējusi 800 gadus
Ieroči: bultu maks ar bultām, loks un duncis, izrakstīts ar rūnām
Speciālie spēki: sarunāties ar dzīvniekiem un pārvērsties par vilku.
Izskats: Gara auguma elfa ar melniem gariem matiem. Staigā brūnās elfu-klejotāju drēbēs un Loriēnas apmetnī. Ap kaklu vienmēr nēsā ķēdīti ar piekūnu.
Dzīvnieki: Melns zirgs ar baltu zvaigzni uz pieres, Draigo. Piekūns Deno.
_____________________
Pēkšņi no krūmiem izjāja aizelsusies elfa uz melna zirga. Viņa apstādināja zirgu un teica:"Jūs esat saistībā ar Balrogu? Es laikam ierados drusku par vēlu. kad ierados krogā, jūsu tur vairs nebija. Tādēļ izmeklējos šur un tur, līdz beidzot jūs atradu!" viņa teica un pasmaidīja,"mani sauc Nemdrea un esmu no elfu cilts."
Note klusi slapstījās gar krūmiem un novēroja bariņu. Viņa bez skaņas uzleca uz kāda koka diezgan augsta zara. Tad viņa pārleca pretējā pusē. Viņa izslapstījās cauri krūmiem un piezagās pie kāda radījuma. Kārtīgi nopētijusi to, viņa pamanīja auduma maciņu. Viņa to klusi nogrieza un pievāca, bet tūlīt pēc tam - nozuda krūmos...
"Cerēsim, ka viņi mani nepamanīja...." Note noteica jautri iesmiedamās un atraisīdama maku. Viņa pārskatījā tā saturu... "Nu katrā gadījumā - par ja redzēja.. neko sliktu nevar darīt - šiem te nav nekādas vērtības !" viņa dusmīgi noteica... ja bija kautkas kas Noti tiešām kaitināja, tad tas bija neizdevies zagšanas mēģinājums....
Nemdrea tikmēr gaidīja, līdz ceļinieki atgūsies no pārbīļa."Piedodiet, ka tā pārbiedēju, bet zirgs bija tā satrakojies, ka nevarēju to nomierināt. Bet tagad jau viss būs labi!"
te pēkšņi pāri notes galvai pārlaidās ērglis, Liels sudrabpelēks ērglis ar spžiem nagiem. Tas sagrāba noti un pacēla gaisā, un nolaida pie čeļiniekiem.
"Es arī medīju Balrogu,"teica cilvēks, kurš stāvēju tur, kur pirms mirkļa bij atradies ērglis. "Šī te," viņš piebilda norādot uz Noti," slapstījās pa krūmiem."
Note izrāvās no cilvēka rokām un izslējās taisni... "Vai apkārt klaiņošana skaitās noziegums ? .. Cik ES zinu šis mežs nepieder nevienam no jums, tas nozīmē ka man te ir tiesības darīt, ko vien es vēlos...." viņa ar niconājumu teica un pakāpās malā no cilvēka, kas vēl nesen bija ērglis...
Nemdrea izbrīnīti paskatījās uz cilvēku."Es laikam neesmu vienīgā, kura nokavēja." viņa teica paskatoties uz cilvēku un otru radību.
"Neesi vis. mani sauc Ēriks."
"Sveicināts, Ērik! Tu arī saistībā ar Balrogu?" viņa jautāja paskatoties uz Ēriku.
Pie bariņa,kas bija savācies pie meža Flesija jau ;abu brīdi vēroja ar ērgļa acīm.Viņa nebijja īsti vel pārliecināta vai šis bija tas pulciņš,kas dosies cīņā pret Balrogu....
Viņa vel ilgi pēc tam pētīja notiekošos un tad gāja bariņam klāt.
"VAi jūs esat klejotājtauta vai tie,kas medī Balrogu?"
Viņa teica"Ja jūs esat mednieki,tad es atvainojos,jo nokavēju,manu ceļu aizsedza daži nevēlami orki"viņa teica.
Flesija bija ļoti kareivīga un vienkārši ģērbta.
Note izmantoja izdevību, kamēr pārējie saruājās un pieplaka pie zemes. Viņa klusi aizrāpoja līdz Flesijai un arī no viņas jostas norāva maku. Tad to ātri noslēpa piedurknē un nostājās atpakaļ savā vietā... "kādi muļļas..." Note pie sevis ņirdzot nodomāja...
"Jā, es arī medīju to knisli. mana priekšrocība ir tā, ka es esmu dzīvojis viņa tuvumā. Flesi, tā zagle tev nupat atņēma maku."
''Es esmu vadonis, kurš mūs ved cīņā pret Balrogu. Mans vārds ir Pikolo. Ja jūs gribat, varat mierīgi mums pievienoties.'' teica Pikolo.
"Labi, tad es pievienojos!" Nemdrea piegāja pie Pikolo un sasveicinājās ar viņu.
OOC: Centaur.. ja es kautko izdaru, tas nenozīmē ka tu to redzi, jo es esmu elfs, un ja elfi kautko dara bez skaņas un NEMANĀMI tad arī tu to neredzi ..U are NO god .....
OOC-Tu esi elfs, bet es jauktenis, neaizmirsti to. Listets arī ir jauktenis, palasi ko dara viņš iepriekš. Visu jau es ar neredzu.....
Flesija pamanījusi Notes rīcību aši nodomāja šitas mazais zaglēns...
"Hei,tu,adod manu maku!"
viņa dusmīgi teica
OOC: Elfi ir veiklāki par jaukteņiem, ja nezināji .... Elfiem ir tāda tieksme būt nemanāmiem nu klusiem.... ... anyway - tev nv jādara pakaļ Listetam... klausi pieredzējušu spēlētāju.. jūs visi te esat jauniņie un sevi par lielajiem varoņiem taisat
BiC: "Neko es nezagu.. ja gribi pārliecināties vari mani pārbaudīt..." izaicinoši noteica Note. Lai gan neviens to nebija pamanījis, viņa maciņu jau bija nobēdzinājusi.. bet kur, to neviens ne zināja, ne bija redzējis....
''Mēs esam paprāvs bariņš.'' teica Pikolo.
''Mēs elfienei neko nevaram piesiet. Viņai ir taisnība. Mežs nepieder mums. Bet par zagšanu gan derēt parunāt.''
"Tu domā,ka es neredzēju?Tad tu rūgti maldies,es esmu ļoti žigla,ātrāka par tevi jau nu noteikti!Un lūduz,adod manu maciņu,savādāk..."
''Miers!'' nobļāvās Pikolo. ''Netaisiet traci.''
''Jūs varētu iepazīstināt mūs, kas jūs esat.''
OOC: Grunty.. klausi pieredzējušu spēlētāju... ja es rakstu, ka neviens neredzēja, tad arī neviens neredzēja , nevis kāds uzposto "Lai gan neviens neredzēja, tomēr es pamanīju un viņu nodevu..." tā nebūs.... klausiet pieredzējušu spēlētāju (atkārtoju jau TREŠO reizi ) ....
BIC: "Nu tad mēs varam pārbaudīt kura ir ātrāka..."Ar nicinājumu noteica Note un palecās gaisā... Viņa uzlēca uz tuvējā koka visaugstākā zara un pār plecu paskatījās atpakaļ..... "nožēlojami...." viņa noteica un nozuda koku lapās.....
OOC-Nu labi,pieredzējušā....
Flesija jau ātri vien sekoja pakaļ Notei pa zemi.
Varbūt augstlēkšanā viņa nebija nekāds profiņš,bet skriešanā neviens viņu nevarēja pārspēt...
"mani sauc Nemdrea, un esmu no elfu cilts. to jau vienreiz teicu, bet nekas!" viņa teica nelikdamās ne zinis par Noti.
''Redzu dažs labs ir nolēmis piedalīties sacīkstēs.''
''Lai jau tērē spēkus bez jēgas.'' domāja Pikolo.
''Un kā sauc tevi Cilvēk ērgli?'' jautāja Pikolo.
Flesa jau bija sākusi ciet kad aiz muguras pateica"esmu Flesa,veiklākais elfs"un prom bija..
Note apstājās un redzēja kā uz priekšu aizskrien Flesija... Tad viņa klusi apgriezās un aizskrēja uz aismuguri. Tur viņa no koka dobuma izņēma maku un to izrevidēja... "kautkas vērtīgs.. nu vismaz..." viņa priecīgi nodomāja, jo makā bija pāris sarkano dimantu... "Jauki " ....
Nemdrea nokāpa no zirga un atspiedās pret koku."tā ir muļķība. Spēkus mums vēl vajadzēs, bet viņas tikai nelietderīgi iztērē spēkus."
Flesija zināja,ka viņa kautkur koks augšā ir,viņa nojauta...
Bet tomēr,viņa neturpināja un devās atpakaļ pie bariņa...
Viņa nemaz neelsoja,kaut gan bija skrējusi ļoti daudz...
"nu tad izrādās, ka skrējēja ir gudrāka!" viņa teica pasmaidot.
''Flesa tiešām nelietderīgi izmanto spēkus, bet vai tā otra elfiene arī ceļos mums līdz es nezinu. Manis pēc viņa savus spēkus var tērēt.'' teica Pikolo.
''Nu jūs esat laikā uz dzīrēm. Man ienāca prātā, ka varētu šonakt iedzert un uzdzīvot.''
"jūs to droši varat darīt,"teica Ēriks un apsēdās pie koka,"mani tas nesista."
"Es nenāku šeit dzīrot"viņa skarbi noteica.
"Es šeit nāku tikai tapēc,lai varētu naudu dabūt,skaidrs?"
viņa teica un gāja soli pa priekšu
OOC: nep.. naff gan - Shaty jau sen aizložņāja atpakaļ ....
BIC: ..."Izskatās , ka bariņš dodas medīt balrogu... līdz manīm šīs ziņas arī paklīdušas.... Dumjā skrējēja.. "veiklākais elfs" ... FUJ... kā man besī šitie iedomīgie mūlāpi... vaikla - varbūt... bet pie elfu veiklības pieder arī spēja lekt augstu... viņai šķiet tādas nav..." aiz muguras ceļiniekus aprunāja Note, kas tupēja uz kāda zara kokā, kas atradās tieši virs ceļiniekiem....
OOC: un Grunty.. ta'va charā AV rakstīts ka tu skrien VISĀTĀK ....
"Cik sapratu no viena zirga, ko ceļā satiku, viņš man pateica, ka šonakt būs dzīres un pateica kur jūs meklēt! Pateicoties viņam esmu šeit!" viņa teica un smaidīdama apsēdās.
OOC-skrienu jau arī,nu ar to lekšanu....
OOC: nep nep nep .. naff tur rakstīts "Visātrāk" ... tur ir "ļoti ātri" ... nekļūsti par superčaru kā visi pārējie... no god mooding ....
OOC-Nu labi,kautko vakar takšh murgoju...
Nu,un visiem pārējiem es točh nelīdzinos,kādi man mērķi
OOC: kādi tad ? ...
PS: šis jau nemaz nav SPAMs, nē ko jūs
OOC-vo,vo,es šito pašu domāju,mums vel sodu uzliks...
"Tātad,jūs gribat teikt,ka visi esat ieradušies tikai lai nogalinātu Balrogu? Neviens zelta gabaliņš nekārojas,aplaupīt mazāk apsargatus ciematus?"viņa nicīgi teica"Ak jā,tad jūs iesiet uz to krogu?"
"Mēs esam šeit sapulcējušies, lai nogalinātu Balrogu." viņa teica.
''Mēs ejam uzbrukumā Balrogam atriebības vadīti. Naudu mēs neesam paredzējuši ceļojuma laikā ievākt.''
"Nu,bet es gribu dabūt naudu!Un kapēc tas zaglēns iet manaiz muguras?" viņa spītīgi apstājās un gaidīja kamēr Nte aizies viņai pa priekšu.
OOC: note nav neviena aiz muguras - viņa neviena nemanīta tup kādā zarā virs jums.. Seko jums nemanīta
"nu tad ej un laupi!" Nemdrea skaļi pateica,"mēs tev nepalīdzēsim!"
OOC-vups,visu cieņu sorr....
Labi,laboju savu iepriekšējo textu,ka tā vispār nebūtui
"Nu,man vienai ir garlaicīgi,jūs tad esat kompānja un tā varētu būt izklaide..."viņa teica un noskurinājās...viņai likās,ka tūlīt kaut ko stulbu pateiks,kaut ko tadu,kas nebūtu viņiem jāzin.
"Nu, diemžēl, viņi tev nepiebiedrodies, un es tāpat." viņa teica.
"Nu man no sirds žēl,tūlīt pat appraudāšos...jūs man tā pat neesat vjadzīgi,bet lai nogalinātu jums vajadzīga esmu.....es"
viņa teica
"tiešām?" Nemdrea ieskatījās meitenes acīs,"kas atd tevī būtu tik īpašs?"
''Piedodiet, bet ne jau man vajag atpūsties, bet gan Deirai, kurai es iešāvu bultu krūtīs.'' dusmīgi jau atbildēja Pikolo.
Note klusi gāja pa koku zariem viņiem pakaļ kautko klusi bubinādama... "Stulbā elfa... "Vajadzīga" viņa saka.. neko viņiem nevajag.. kur nu vēl iedomīgos... sist viņu.. pakārt viņu.. izsūkt visas asinis....... kam viņiem riebīgu, iedomīgu elfu....." viņa klusi teica.....
OOC: mans čars pamazām jūk prātā
"Un kas manī nebūtu?Man ir daudzkas īpašs,par mani jūs vispār nekā nezinat,tapēc es jums esmu vajadzīga"viņa teica"Jūs to uzzināsiet tikai tad,kad nonāksim ppie mērķa,ar tavu galvu to tev nesaprast"viņa lepni paziņoja
''Beigsim strīdēties. Labi jums ir labas spējas, kuras jūs atklāsiet vēlāk un viss.'' noteica Pikolo.
''Jūs domājiev man ir liela patikšana te kavēties, bet tā nemaz nav.''
"Emz,ja jāatzīstas,ka izskatā tev ir liela patikšana kavēties,tu izskaties vecs un nopīpējeies,piedzēries vecis...."Flesija teica riebīgā balsī.
"Bet labi,es vairs šeit nevaru uzkavēties tapēc es dodos prom,jūs nāksit vai nē?"viņa prasīja vilcinoties..
''Man vajag tikai izgulēties, nomazgāties un noskūties, tad jūs redzētu, ka man ir tikai 25 gadi.'' teica Pikolo. ''Nekāds večuks es neesmu.'' aizvainoti atteica Pikolo.
"Es došos kopā ar pārējajiem." Nemdrea teica,"Kāds ir ievainots? Vai stipri?"
"Labi,tad izdari Pikolo visu to un tad varbūt beidzot sākšu uzskatīt tevi par cilvēku nevis par staigājošu izgāztuvi"Flesija lepni teica un viņai radās sajūta,ka kāds viņu novēro,Flesija jau turēja roku uz viņas sudraba dunča gala.
''Nu ja iešauj krūtīs būltu, tad es domāju, ka tas ir stiprs ievainojums.'' atbildēja Pikolo. ''Lūk tā sieviete, kas tur guļ ir ievainota. Viņas vārds ir Deira.''
Tad no meža izlidoja piekūns un graciozi nolaidās uz Nemdrea pleca. Nemdrea ieskatījās piekūna acīs un tad viņa noglāstīja piekūnu un skatījās kokos, cerēdama tur ko ieraudzīt. tad viņa piecēlās un piegāja pie Deiras neko neteikdama. viņa notupās un uzlika roku Deirai uz pieres. tad elfu valodā viņa pateica dažus vārdus ko neviens nedzirdēja. Tad viņa paskatījās uz ievainojumu. Tas bija nelāgs, bet sāka brīnumātri dzīt. Nemdrea pasmaidīja un teica Deirai:"Mani sauc Nemdrea un esmu no elfu cilts. Drīz jau tu būsi vesela." Tad viņa piegāja pie Pikolo un teica:"Es māku dziedēt. Un man tas ļoti labi padodas."
''Labi es to izdarīšu. Es nomazgāšos.'' teica Pikolo. ''Šarp.'' nobļāvās Pikolo un pie Pikolo atauļoja zirgs-melns ar baltām krēpēm. Pikolo uzlēca zirgā un paziņoja pārējiem: ''Es dodos nomazgāties pie Druīdu ūdenskrituma un kad es atgriezīšos nebrīnieties, ka uz zirga sēž gluži cits cilvēks.
"Labi! Sagatavošos, lai nenobīstos!" viņa teica pasmaidīdama.
''Es ceru, ka tu galīgi neizdziedēji ievainojumu. Es jau dziedēju, bet speciāli līdz galam nesadziedēju. Viņai pašai laika gaitā ir līdz galam jāizveseļojas.'' teica uz zirga sēdošais Pikolo. ''Līdz galam nedziedē.'' nobļāvās Pikolo, kurš jau bija ceļā uz ūdenskritumu.
"To nemaz nevar izdarīt. Bet kaut kas jāpalīdz bija, savādāk, tas vilktos pārāk ilgi. Spēki un ievainojums līdz galam jādziedē ir pašai!" viņa nobļāvās uz Pikolo, lai tas dzirdētu.
"Paldies ddievam viņš iet mazgāties,lai sasper mani orks bet super!"
viņa teica,bet viņu pārņēma dīvaina,radniecības sajūta it kā kāds no viņas cilts šeit vel būtu...
Tad Nemdrea nejauši paskatījās vispirms uz Listetu, bet tad uz Faidru. Vieņos bija kaut kas tāds pats, kā Nemdrea. Bet tas nevar būt. Ne jau tik daudzi to var. Viņai vienmēr bija licies, ka tikai ļoti maz radības to var. Bet tā vis nebija.
Note bija visu šo laiku viņiem sekojusi, bet pēkšņi viņai kautkas uzbruka kokā... Tas viņu nogrūda lejā. Viņa piezemējās ļoti graciozi, bet kāja tomēr smagi asiņoja... "Jums kāds seko.. kautkāds radījums.. man tas tiko uzbruka ... uzmanieties..." viņa steidzīgi teica un tad noģība no sāpēm.. kāja bija gandrīz pārrauta uz pusēm...
Nemdrea dziŗdēja, ka kāds kaut ko saka. Dzirdēta balss. "Tā laikam ir Note. Vai dzirdējāt? Viņa saka, ka mums kāds seko!"
!
Tēla vārds: Teonus
Dzimums: vīrietis
Rase:elfs-cilvēks
Augums:1,73
Vecums: 18
Dzīvesvieta:Parasti mīt tumšos mežos, augstu kalnos, vai citās nepiejamās vietās.
Ģimene:Nav
Ieroči: Zobens, ar zelta spalu un milzīgu maģisku spēku,divi sudrabaini dunči,kas spēj pārakmeņot ienaidnieku
Speciālie spēki:Cīnīties reizē ar vairākiem desmitem ienaidnieku, sacelt Ugunsstabus un viesuļvētras, kā arī spēj mainīt izskatu.
Izskats:Slaids zēns ar bālu ādu, tumši zilām acīm,gaišiem matiem,kas sniedzas līdz pleciem, taču parasti to apslēpj apmetņa kapuce un bruņucepure.
Raksturs: Mierīgs, grūti saniknojams, taču pret ienaidniekiem var būt nežēlīgs. Dažkārt godkārīgs un egoists.Patīk būt vienatnē.
Dzīvnieki: kādreiz bija Fēnikss, taču to aprija orki.
Bilde:
-----------------------------------------------------------------------------------------------
Teonus noleca no koka un vērīgi skatījās apkārt. Tikai tagad viņš pamanīja ka tā bija meitene. Te nu bija orks, viņš nodomāja un likās neieraudzījis apkārtējos
"Tu...es...tu,tu arī esi,vai ne?Es to jutu,tev...tev arī vajadzēja"
Un tad viņa palika ar vaļā muti neieraugot Notes kājas un asinis.....
Liekas ka mazliet pārsteidzos,viņš pagriezies, pret meiteni teica. No tāluma izskatījās kā orks, bet redzu ka viņa ne tuvu tiem nelīdzinās. Viņš ievilka zobenu un tagad ieraudzīja citus. Un ko tad jūs šeit darā?
Pikolo traucās pāri pļavai izbaudot liego vējiņu, kas sitās sejā. ''Ātrāk Šarp.'' iekliedzās Pikolo. Šarps sāka auļot ātrāk par vēju. Nepagāja ne ilgs laiks, kad Pikolo ar Šarpu jau tuvojās mežam otrpus pļavai. ''Malacis Šarp.'' noteica Pikolo paglaudīdams zirgu. Šarps sāka lēnām rikšot un viņi nonāca pie skaistā, nelielā ūdenskrituma.
Pikolo nolēca no zirga un piegāja pie mazā ezeriņa, kurš bija izveidojies ūdenskrituma šļakstu dēļ.
Ne velti to sauca par Druīdu ūdenskritumu. Visapkārt bija daudz dažādu augu un svaigais gaiss.
Pikolo noģērba drēbes un pavērās vīrišķīgs, muskuļots augums. Viņš piegāja un ienira ezeriņā. Ūdenskritumam bija burvīga īpatnība. Ūdens pielāgojās pēc dzīvu būtņu vēlmes. Ja gribēja ledainu ūdeni, tad tāds arī sāka plūst.
kamēr Pikolo peldējās pie viņa piezagās divas spoži zaļas acis. Kad Pikolo pagriezās tās viņu vēroja. Sudrabpelēks vilks stāvēja pie viņa drēbēm un viņu pētīja.
Pikolo pagriezās un ieraudzīja sudrabpelēku vilku. ''Sveiks vilk'' noteica Pikolo. ''Man ir lielas aizdomas, ka tu neesi īsts vilks. Reti gadās redzēt sudrabpelēku vilku, kurš saules staros gandrīz vai spīd.''
Vilks ierūcās. "Neesmu gan vilks, bet tomēr nepārvērtīšos, man labāk patīk staigāt uz četrām kājām." tad pelēcis apsēdās pie Pikolo drēbēm un vēroja to.
OOC-atgriežamies uz ceļa
"Tātad,cik noprotu esi orku mednieks?"viņa jautāja joprojām apstulbusi
tikai tad viņa pieslēdzās,ka lai arī viņas ienaidniece un zagle,joprojām viņas kāja asiņoja...."Kur palka tas puselfs kuram bija sadziedināšanas spējas?"Flesy jautāja"Kāja iespējams būtu jaapsien,bet vajadzētu sadziedēt ļoti ātri savādāk viņa noasiņos""
Varētu tā teikt Teonus atturīgi noteica. Un paskatījās uz ievainoto. Kapēc gan viņa bēga? Tu šamējai ko darīji?
"Es?"viņa pārvaicāja"viņa manu maku nozaga,sīkais zaglēns...
Vai tad? Teonus aizdomīgi paskatījās uz Flesy un tad uz guļošo meiteni. Kāda viņai vajadzība, pēc orka neizskatās.. Un asiņot viņa arī netaisās, tikai dažas piles patecēs un viss būs kārtībā.
Note atkal atjēdzās un ieraudzīja skaistu zēnu. VIņa kādu laiku blenza uz viņu ar sapņainām acīm, bet tad atkal atjēdzās.... "TUUUU ````.... gandrīz vai man kāju nocirti.... kauna jau nemaz nav ne ? ... ORKI TIK AUGSTU NELEC " Note viņu dusmīgi strostēja..... smuks bija.., bet nu šitādu stulbumu
OOC: rekā Saur.. tu man laikam dikti patīc
Nemdrea tikai stāvēja malā un neko neteica. Tad viņa teica:"Flesy, es neesmu nekāds puselfs! Esmu elfs!" viņa teica un skatījās uz Flesy.
Note vēljoprojām nikni blenza uz simpātisko jaunekli... "un ko tu VISPĀR šeit dari ? " viņa aizkaitināta pavaicāja.
''Vari vērot. Nav jau aizliegts..., ja nu vienīgi sievietēm.'' pasmējās Pikolo.
Pikolo bija kārtīgi nomazgājies un izskatījās ļoti jauns un izskatīgs. Pikolo ietērpās atpakaļ drānās, bet jaunās tīrās elfu drānās. Pikolo piegāja pie Šarpa un no seglu somas izvilka bārdas nazi. ''Viņas gribēja redzēt cik jauns es izskatos, bet pēc visa šī viņām mutes paliks vaļā.''
Pikolo piegāja pie ezeriņa saslapināja tajā bārdas nazi un lēnītēm skuva nost bārdas rugājus. Beidzis darbu viņš vēlējās kaut ūdens būtu atsvaidzinoši vēss un tad šādā ūdenī nomazgāja seju.
''Nu labi... es dodos atpakaļ uz nometni.'' teica Pikolo vilkam. Šarps tādā pašā ātrumā auļoja atpakaļ uz nometni kā iepriekš prom no tās.
''Redzu, ka mums ir jauni ciemiņi'' noteica Pikolo. Pikolo bija tā izmainījies, ka bija grūti noticēt, ka zem necila, netīrīga tēla var būt tik skaists vīrietis. Nu viņš bija tīrākā būtne šajā nometnē. Pikolo izskatījās ļoti jauns. Viņam bija tikai 25 gadi. Puse apmetnes noskatīja Pikolo un brīnijās.
Pikolo ieraudzīja zaglīgo elfieni ar asiņojošu kāju. ''Redzu, kurš zaudējis un uzvarējis sacīkstēs.'' teica Pikolo. ''Es teicu, ka lielas jēgas no tā nebūs.''
Vilks skrēja Pikolo blakus, kā uzticams pavadonis, bet nonācis nometnē nepārvērtās. Viņam labāk patika būt par vilku.
Nemdrea paskatījās uz vilku, kas sēdēja blakus Pikolo. Nemdrea piegāja pie vilka un pasauca to malā. cerams, ka tas sekos, viņa domāja.
Vilks protams sekoja Nemdreai. "Diez, ko viņa vēlas no manis?" Ēriks nodomāja.
OOC- Paldies Faidra, ka uzrakstīji manā vietās
OOC: he he Shater, ko lai dara.Neesmu te paņēmis sev raksturīgu charu.
Zēns paskatījās uz Noti. IR jau arī orku sabiedrotie, kas tikpat augstu lēkā kokos un jā, atzīstu ka tu neesi orks. Viņš pasmīnēja, es nekad neesmu redzējis ka kāds orks lēkātu kokos un būtu ar tik glītu seju... Tad viņš aizgriezās. Būtu tā kā laiks doties tālāk...
''Ko viņa tādu izdarīja, ka tu viņai gandrīz kāju nogriezi.'' jautāja Pikolo.
Nemdrea aizveda vilku mežā, kur no nometnes neko nevar redzēt, un no kokiem arī diez ko viegli skatīties nav. tad viņa pagriezās pret vilku un teica:"Es zinu, ka tu neesi īsts vilks. tad tu nebūtu sekojis Pikolo un man. Bet tas nav tas, kāpēc saucu tevi malā," viņa teica,"redzu, ka tu vari ļoti labi pārvērsties un tāpēc man tev ir lūgums - vai tu nevarētu man drusciņ to pamācīt? Es to varu izdarīt, bet to īpaši nepieprotu. Es darījusi tikai vienu reizi." viņa lūdza vilkam.
"Ko tieši tu vēlies lai es tev pamācu,"teica Ēriks pārvērsdamies atkal par cilvēku. Viņa sudrabainie mati iemirdzējās un viņš pētoši uzlūkoja Nemdrea.
"Kā pārvērsties par vilku." Nemdrea teica skatoties cilvēka acīs,"Kā īsti tevi sauc?"
"Es esmu Ēriks." viņš atteica,"Tātad tu to esi darījusi vienu reizi. Par kādu vilku tu pārvērties? es domāju pēc izskata?"
"Par baltu vilceni," Nemdrea lēnām teica,"ar melnu astes galu."
"Skaidrs. Pie tā ir tikai jāpiedomā, tikai ļoti jākoncentrējas. Pamēģini, tas ir vienkārši."
Nemdrea aizvēra acis un sakoncentrējās. Pēc brītiņa Ērika priekšā stāvēja vilcene. Viņa apsēdās un ieskatījās Ērika acīs."Paldies, Ērik! pēdējo reizi kad to darīju, tas bija pirms daudz gadiem un vairs neatcerējos kā tas jādara. Paldies! Lai pārvērstos par cilvēku ir jāvēlas kļūt par cilvēku, ja?"
"Tā gan,"Ēriks atteica un arī pats pārvērtās par vilku, par spoži sudrabainu vilku ar melnu svītru pār kreiso aci.
"Es laikam pārvērtīšos atpakaļ ar cilvēku." viņa teica Ērikam,"pie tā ir jāpierod." 'Vilcene aizvēra acis un pārvērtās par cilvēku. "Paldies, Ērik!" viņa teica."Ejam atpakaļ uz nometni? Starp citu, tu esi skaists vilks!"
"paldies,"Ēriks atrūca un tā pat uz četrām kājām devās atpakaļ uz nometni. Vilks apsēdās blakus Pikolo.
Nemdrea piegāja pie zirga un glaudot tā krēpes uzsmaidīja Ērikam. Tad viņa apsēdās zem koka un skatījās debesīs.
''Saule gandrīz norietējusi.'' paziņoja Pikolo. ''Pa nakti labāk neiet. Briesmas var uzglūnēt uz katra stūra.''
''Uzkavēsimies šeit un līdz ar pirmajiem saules stariem dosimies tālāk.''
It kā atbildot uz šo teikumu Ēriks nogūlās blakus Pikolo un pievēra acis, taču viņš nemaz negulēja, bet to neviens nezināja.
Nemdrea tikai pamāja ar galvu, izņēma no seglu somas segu un noklāja zem koka. Tad viņa uz tās apgūlās un aizmiga. Kad viņa pamodās, viņa pamanīja, ka lielākā daļa guļ. Paskatījusies pāri kokiem, viņa redzēja, ka saule drīz parādīsies. Vēl ir laika pietiekoši, viņa domāja. Viņa sagatavojās doties ceļā, bet pēc tam apsēdās zem koka un sāka pie sevis dziedāt.
Ēriks bij pamodies un gari nožāvādamies piecēlās un izstaipījās. Kad tas bija izdarītas vilks piegāja pie Nemdrea un apsēdās viņai līdzās pie koka.
"Saule drīz parādīsies," teica Nemdrea,"un tad dosimies ceļā. Es Listetā un Faidrā saskatu līdzības. Man ir tāda sajūta, ka viņi var izdarīt to pašu ko mēs."viņa teica vilkam.
Ēriks pamāja, viņš zināja Listeta un Faidras noslēpumu, bet gan jau....ja gribēs paši atklās par sevi ko vairāk.
Uz Nemdreas pleca sēdošais piekūns pamanīja, ka pārējie jau sāk mosties."Saule aust,"viņa pasmaidīja, "Jādodas ceļā." Viņa piecēlās un piegāja pie zirga.
OOC:Man jāiet...
"Viņš mani par orku noturēja.. PHE..." Note atkal un atkal pie sevis atkārtoja.... "Eow... paklau .. te naff kāds kas man var kāju piešūt atpakaļ vai vismaz kautkā ar burvestībām aizdziedēt ? " meitene klusi pavaicāja... Viņa nekad nelūdza palīdzību... bija stulbi to darīt tagad, bet ko tad citu ?
"Es tūlīt atgriezīšos!" viņa teica Ērikam un aizgāja pie Notes. Tad viņa uz ievainojuma uzlika roku un nomurmināja dažus vārdus. Notes ievainojums kļuva mazāks. Uz pusi mazāks. Tad viņa noņēma roku nost. "lai tagad paliek šāds. Tagad tam pašam jāsadzīst. Klau, tev ir zirgs, vai kaut kas uz kā ceļot?"
"neesmu jau stulba...protams ka ir " Note neiecietīgi nobubināja un iesvilpās. Pēc kāda laka no tuvējiem krūmiem izbrāzās skaists, melns zirgs ar sarkanām acīm un sarkanām krēpēm... "Fallen.. prieks tevi atkal redzēt..." Note noteica. Zirgs nogūlās un note tam uzrāpās mugurā. Tad zirgs atkal piecēlās.
Nemdrea aizgāja atpakaļ pie Ērika un atspiedās pret koku. "kad beidzot Pikolo teiks, ka mēs varam doties ceļā?" viņa sev jautāja.
Pikolo nemaz pa nakti negulēja. Kad visi nolikās gulēt viņš klusītēm ar zirgu kā lidojot devās uz pļavas pusi. Pikolo visu nakti būra sen aizmirstas burvestības. Viņš trenējās, lai uzlabotu savas burvestības.
Beidzis burties Pikolo vēl pirms visi modās aizjāja līdz nometnei un apgūlās, bet aizmigt neaizmiga.
''Labrīt!'' žāvādamies noteica Pikolo, bet viņš tēloja. Īstenībā viņam nenāca žāvas. ''Cik labi izgulējos.''
''Labi! Kravājam mantas mēs dodamies tālāk.''
Nemdrea piecēlās un piegāja pie zirga. Tad viņa uzkāpa uz tā un piejāja pie Ērika."Tu jau ceļosi vilka veidolā, vai ne?" viņa jautāja tik klusi, lai neviens nedzirdētu.
Vilks pamāja un piegāja pie Pikolo.
"Es zinu, ka tu negulēji," vilks centās darīt zināmu grupiņas vadītājam,"es arī negulēju."
''Visi, kas gatavi turpināt ceļu, lec zirgos.'' Pikolo uzlec uz Šarpa-melna zirga ar baltām krēpēm. ''Krok.'' uzsauca Pikolo un no tuvākā koka izlidoja Pikolo piekūns, kurš bija ļoti liels. Lielāks pat par vilku. ''Lido izlūkos.'' nobļāvās Pikolo putnu valodā.
Nemdrea paskatījās apkārt un tad viņa paskatījās uz Pikolo piekūnu. "Tas nu gan ir liels putns." nemdrea teica Pikolo.
Vilks sāka tecēt blakus grupiņai. Ik pa brītiņam Ēriks mainīja tos. kuriem gāja blakus, izvairīdamies no zirgu kājām.
Nemdrea jāja aiz Pikolo. Ik pa brītiņam vīņa ieskatījās mežā.
''Jā piekūns tiešām ir liels.'' teica Pikolo. ''Vilk uzmanies no zirgu kājām. Pakļūsi apakšā un tevi ar burvestībām nevarēs pēc tam salāpīt.''
Nemdrea jāja un bija sākusi domāt, par savām spējām. "Diez kur tādu piekūnu ir iespējams dabūt." viņa teica Pikolo.
Note bija palikusi iepakaļ , jo izdomāja, ka labprāt aizietu savest sevi kārtībā, tāpēc uzmeklēja skaistu ūdenskritumu. Viņa nometa drēbes un ienira tajā. Kāja jau bija pavisam sadzijusi. Note kārtīgi izmazgāja matus un saveda kārtībā arī savu apģērbu. tākā visi ādas tērpi un bruņas bija slapjas note uzrāva mugurā tikai kleitu, sasēja matus un kājās uzāva zābakus. Tad viņa sakrāva pārējās drēbes somā, kas atradās melnajam zirgam pie sāniem un palaida zirgu paganīties. Pati viņa uzlēca kādā zarā un sāka ātri pārvietoties ceļinieku virzienā...
Nemdrea domāja par vilkiem. Cik jauki ka ir vēl kāds, kurš prot pārvērsties par vilku, viņa domāja.
''Nu kad es viņu dabūju viņš bija tik liels kā mana galva. Viņš izauga, bet es arī nekad neesmu sapratis kāpēc piekūna mamma un tēvs bija uz pusi mazāki par manu Kroku.'' atbildēja Pikolo. ''Kroks pats man arī nevar pastāstīt kāpēc viņš izauga tik liels. Nu bet tas vēl būtu sīkums, jo viņš vēl turpina augt.''
"vēl turpina augt!?" Nemdrea pārsteigta iesaucās. tad viņa piejāja blakus Pikolo un klusi jautāja tā lai neviens viņu nedzirdētu:"Vai te ir vēl kāds, kurš var pārvērsties par vilku, izņemot Ēriku un mani?"
''Ir, bet kurš es neteikšu. Nevaru taču ceļa biedru noslēpumus atklāt.'' atbildēja Pikolo.
"ja gribēs, paši pateiks,"ierūcās Ēriks un sāka iet blakus Nemdrea
(sorry par kavesanos, ja tas kadu interese, bet nu es centisos jus panakt, vai kads nebutu tik laipns un nepateiktu kas pasreiz notiek? Līdzu...)
OOC-Mēs sākam ceļot....
Ēriks vēroja Nemdra, kas to būtu domājis, ka šajā grupiņā ir kāds no viņa cilts.
(nu tad tik jasak ceļot)
Bea sēdēja zirgā, kas nemierīgi mīņājās gribēdams mesties auļos. Viņa ar vienu asu vārdu to apsauca un zirgs nedaudz nomierinājās. Mēs varētu nedaudz pakustēties, nedaudz ātrāk! viņa negaidot atbildi laida zirgam vaļu, kas sajutis brīvību un atlaistu pavadu uzsāka mežonīgus auļus.
''Neaizauļo par tālu.'' nobļāvās Pikolo.
Viņa pameta nejauku skatienu atpakaļ kurā jautās prieks un ļaunumns reizē. Rūpējies pats par sevi viņa atrauca un izbaudot vēju tomēr apmeta loku un atgriezās pie pārējiem.
Vilks, kurš visu laiku bij soļojis blakus Pikolo un Nemdrea aizskrēja pakaļ Bea.
"Es par viņu parūpēšos,"tas uzsauca tiem, kuri viņu saprata.
''Es paļaujos uz tevi.'' uzsauca atpakaļ.
Bea juta ka kāds viņai seko. Nolādētais vilks viņa nošņācās, jo tas nozīmēja ka izpriecām ir beigas. Viņa apturēja Drakonu un apstājās kā zemē iemieta skatīdamās virsū sekotājam.
"es arī!" Vilkam pakaļ nosaucās Nemdrea. Tad vērodama vilku viņa ieslīga savās vilku pārdomās.
''Lai jau skraida, ja gribas.'' domāja Pikolo.
"Lai tik skraida. neviens viņam neliedz." piebalsoja Nemdrea paskatoties uz Pikolo.
Vilks apstājās līdz ar Bea, tas pat nedomāja viņu aizkavēt, tas tikai skrēja līdz.
Nemdrea skaidri zināja, ka brīžos, kad viņa to varēs darīt, viņa to darīs. tad viņa pasmējās par vilku. Pirmo reizi tas likās tāds laimīgāks esam. tas Nemdrea patika.
Tev nav mani jāuzmana, viņa vēsi atteica un cēli izslējusies devās atpakaļ pie pārējiem. Pikolo, kā nākas ka tu sō te visu vadi? viņa pajuattāja.
(atvaino ja tev manis dēl jāatkārtojas, bet es nezinu.)
vilks gaidīja ko Bea darīs tālāk. Pameta skatu atpakaļ un uzsmaidīja Nemdra, tikai diez vai viņa saprata.
Nemdrea paskatījās uz priekšu un pamanīja, ka Ēriks pasmaida. Bet tas bija tikai mazu brīdi un Nemdrea likās, ka viņai rādījās. Bet vienalga, viņa uzsmaidīja vilkam.
''Kurš tad saka, ka es te visu vadu. Man nav dotas tādas tiesības, ka varu pavēlēt citiem. Ja vilks gribēs viņš tev nesekos, bet es nevienam nevaru pavēlēt.'' noteica Pikolo.
Nemdrea bija pievērsusies lielajam piekūnam debesīs. Tas riņķoja virs viņu galvām.
Vadīšana ne vienmēr nozīmē pavēlēšana. Tas nozīmē ka bariņš cilvēku kuri nespēj paši kautko darīt vai ir garlaicības mākti seko kādam kam ir vairāk uzņēmības. viņa asi paskaidroja un neapmierināta turpināja jāt uz priekšu skatoties taisni uz prieksšu
Vilks turpināja skriet bea līdzās, viņam patika ātrums.
''Uzņēmības man arī nav. Es vienkārši zinu labākos ceļus.'' paskaidroja Pikolo.
Nu tad tā arī varēji teikt Bea izmeta un nepaskatīdamās uz viņu aizauļoja.
Un viņa atkal metās auļos. Vējš plivināja un spēlējās viņas matos, cirtas lidoja pa gaisu un aizsedza skatu. Bet viņai bija vienalga. Viņa tikai sēdēja seglos, it kā būtu tajos dzimusi, un aizvērtām acīm auļoja.
Note beidzot bija panākusi pārējos.. "Nu tad BEIDZOT !... nevarējāt pagaidīt ? " viņa nomurmināja nolecot no koka viņiem priekšā.
aiz muguras ceļiniekiem varēja samanīt mazu putekļu mākonīti, kas auga arvien lielāks. aiz tā arvien skaidrāk varēja ieraudzīt melna zirga apveidus. pieauļojusi pie pārējiem, Deniella vaicāja:'' uz kurieni mēs tagad dosimies? '' viņa stipri parāva Beina pavadu, jo zirgs nepacietīgi mīņājās, gribēdams mesties auļos.
Arī Bea bija atgriezusies no skrējiena, viņa pamanīja ka ir pievienojušās vēl divas dalībnieces. Personīgi es tikai sekoju neuzņēmīgajam Pikolo viņa paziņoja apturot zirgu.
Līdz ar Bea ceļotājiem pievienojās arī Ēriks. Viņš mazliet bij aizelsies no skriešanas, bet izskatījās apmierināts un atkal sāka mierīgi soļot blakus Pikolo.
Tu kādreiz esi arī cilvēks, vai tev tuvāki ir vilka āda? Bea neapmierināta uzprasīja, jo vilka tuvums nedaudz uztrauca.
"Es esmu cilvēks," vilks norūca," bet vieglāk ir būt vilkam. tevi tas uztrauc?"
Nē! Kāpēc gan lai tas mani uztrauktu? viņa tēlotā vienaldzība paraustīja plecus. Drakonai gan laikam bija vienalga. Tu muļķa lops viņa pie sevis nodomāja, bet vilks....
''Pašlaik mēs ceļojam pa Rohānas ceļu. Pēc kāda laiciņa mēs pietuvosimies Izengardai. Ja mēs tiksim garām Izengardai nepamanīti, tad Morijā mēs nokļūsim ļoti ātri, bet ja mūs pamanīs... mums nebūs citas izejas kā doties uz kalniem. Kā jau jūs zinat Izengardā ir pienākuši tumšie laiki un tur Orku-Uruk Haju ir pār pārēm.'' Pikolo ziņoja pārējiem ceļiniekiem.
Bet ja jau mūs pamanīs, tad tas nozīmē arī to ka ar veselu ādu mēs no turienes neizpsruksim? Bea precizēja.
Deniella nejauki pasmīnēja. '' orki! urukhaji! lieliski! '' viņa atkal pasmīnēja un liekas, Deniellas garstāvoklis bija krietni uzlabojies pēc Piko vārdiem. '' aiziet! '' viņa asi uzsauca Beinam un tas aizauļoja visiem garām kā ar vēja spārniem.
Vēl vien trakā Bea pie sevis klusi noteica. Nu lai jau lai...jo mazāk cilvēku jo labāk...viņa viltīgi norūca un turpināja lūkoties taisni uz priekšu it kā neko nebūtu pamanījusi.
"Mans priekšlikums - kāds dodās uz Izengardu un brūk virsū viņiem.. protams visus apkaut nekādi nesanāks, bet uzmanība būs novērsta... pārējie varēs nemanīti aizzagties garām... Nezinu vai ideja laba, bet nu es piemēram neatteiktos nedaudz piesist tos ākstus... " Note velnišķīgi smaidīdama paziņoja....
Tā vai savādāk, bet jāatzīst ka man tava doma patīk, viņa negribīgi atzina. Nekāda asinskāra rīkļurāvēja es neesmu, bet tik vaļā no pāris orkiem - tā ir pavisam neslikta doma. viņa atzinīgi pamāja. Ja kas - es piedalos, un viņa kā piekrišanas zīmi uzlika plaukstu uz zobena spala.
''Ar veselu ādu mēs sveikā tiešām neizkļūsim. Sadalāmies, kas cīnīsies un kas ne.''
''Uzreiz ziņoju, ka es cīnīšos, jo neesmu ievainots un esmu spēka pārpildīts.''
''Plāns mums ir jāizdomā. Ko es zinu simt procentīgi ir tas, ka zirgā es nedošos kaujā, jo es netaisos pakļaut briesmām savu Šarpu.''
Kā jau teicu - es piedalos. Un drakona protams dosies līdzi, bez viņas nu nekādi. viņa paziņoja. Tad tev tomēr ir plāns? interesanti... viņa novilka.
"Nu es ierosināju šito - protams ir saprotams ka es par cīņu... Fallen arī jās.. katrā gadījumā - viņš pats par sevi var parūpēties" Note klusi paziņoja. Vienīgais , ko viņa bija noklusējusi no pārējiem ceļiniekiem bija tas, ka Fallen bija murgs....
OOC: tie kas nezin , kas ir murgi - Arwen dāsni paskaidrojusi to ir Drakona Sirds OOC pavedienā. Un ja vajag es varu ielikt arī bildi. Kā arī daži , kas aizraujās ar 'Heroes' spēlēšanu, sapratīs, par ko iet runa
(nu tie murdi tiešām bija murgi Sirdī )
Drakona kā piekrisdama un pilntiesīgi pieprasīdama sevis ievērošanu pacēlās pakaļkājās. Labi jau labi, es tak teicu ka tu varēsi iet... Bea teica ķēvei, bet tā tik un tā dīžājās un krākdama raustījās.
(Murgi Viņiem laikam piemita spēja paralizēt.)
''Man plāna nav. Kad būsim pie Izengardas improvizēsim.''
OOC: nu ja.. un piemēram tas pats Fallen (mans itkā zirgs) ir tāds ````s.. bet es to maitu esmu pieradinājusi ....
te links uz biudi - baigi liela - http://heroes.cdprojekt.com/galeria/creatures/nightmare.jpg
<------ un lai gūtu mazu priekštatu kā tas izskatās.
Jā izskatās ka tavs zirgs nav no mīļajiem viņa teica skatīdamās pati uz savu ķēvi. Tātad improvizācija? Nu ja nekas cits neatliek tad ir jāķeras pie pēdējā... viņa teica.
"Ko tu.. viņš ir mazs jaukumiņš..." diezgan atklāti sameloja Note. "Improvizācija nav nekas cits - vienkārši metīsimies viņiem virsū un centīsimies nosist pēc iespējas vairāk tā , lai pašiem nav jācieš... "
Nez kā tas viņiem varētu patikt? Bea sapņaini domāja. Velns tevi parautu Drakona, izbeidz. Bea uzšāva ķēvei ar plaukstu pa purnu. Viņai ir tādas tieksmes....nu kā lai saka...nu uz sadismu.... viņa negribīgi taisnojās, kad Drakona jau atkal nožmiegusi ausis ar zobiem mēģināja iekost Fallen. JA tu gribi norauties tad vari turpināt viņa teica ķēvei, Es tevi pēc tam nežēlošu. Bea brīdināja Drakonu, kas jau atkal snaikstīja zobus.
"Liec viņu mierā,"vilks ierūcās,"ar tādu attieksmi pret dzīvnieku tu neko nepanāksi, tas tikai vēl vairāk tevi neklausīs."
Bea no saviem aukstumiem palūkojās uz viņu Ko tu vari zināt? Ak, nu ja tu jau pats tāds esi... viņa iedzēla. Ja tu dzīvotu kopā ar Drakonu tu saprastu ka savādāk nevar. viņa noskaldīja, bet roku vairs nepacēla. Vilks tomēr atstāja iespaidu.
Fallen tikai skatījās uz Beas zirgu Darkonu. Pēkšņi Drakona vienkārši sastinga... "Faaaak.... pagriez viņu prom no viņa skatiena.. viņam ir tieksme paralizēt.."...." Note noteica ātri pa kleitas kabatām meklēdama pretvielu.
Bea aši pagrieza Drakonu prom no skatiena un satraukusies skatījās kas notiek. Es tak tevi brīdināju... viņa teica, ļoti uztraukusies. Drakona viņai nozīmēja vairāk nekā viņa pati apzinājās un vēlējās atzīt.
"ATRADU !!!..." iespiedzās Note un tūlīt Drakonai iešļāca acīs kādu dīvainu gaiši zilu šķidrumu un zirgs tūlīt pat atguva kustības spēju un sāka sprauslāt....
Drakona mētāja galvu un sprauslāja. Nomierinies, kuš...nu ir labi... Paldies Note, es viņu uzmanīšu, lai viņa vairs tā nedara. viņa teica un pievērsās ķēvei Bea viņu mierināja un glāstīja tai kaklu. Viņas pirksti slīga Drakonas zīdaini melnajā spalvā un ķēve sāka nomierināties. Nāc paiesimies. Bea teica un paņēmusi v''nas pavadu turpināja ceļu kājām, visu laikau sarunājoties ar Drakonu.
Vilks paraudzījās acīs Fallen un palika tā stāvam, tikai sastinga nevis vilks, bet zirgs. "Nedari muļķības, Fallen," vilks brīdinoši ierūcās un atņurdza spožos, asos ilkņus.
Tikai tagad, kad atradās uz zemes vienā līmenī ar vilku, Bea pamanīja cik tas ir liels. Viņa instinktīvi piespeidās pie zirga sāniem.
''Jūs tikai pa brīdim pievaldat savus zvērus labi.'' Pikolo zirgs šarps gāja stalts un kārtīgs. Šarps gribēja parādīt pārējiem zirgiem, ka viņš ir Dižciltīgu elfu zirgs un, ka viņam šādas skraidelēšanas un neapdomātas rīcības nepiedien.
Nu ne jau visi var būt tik perfekti kā Šarps Bea izmeta joprojām ejot kājām. Izlecējs. Phe, mēs varam būt vēl labākas, vai ne mazulīt? viņa čukstēja Drakonai ausī. Mēs esam labākas... viņa piebilda.
OOC: Centaur.. murgus nav iespējams sastindzināt .. tā kā lūgšu vai nu rediģēt vai arī vnk. neskaitīšu to postu. iesaku palasīt kautko par murgiem un tikai tad iedomāties, ka esi viņu sastindzinājis .. un tas NEBIJA uzbrauciens - tikai kļūdas labojums...
BIC: Fallen nebija sastindzis. viņš vnk vēroja ko vilks viņam sacīs... Par brīnumu zirgs nesaniknojās... pēkšņi vilka galvā atskanēja dīvaina balss... "Es nedaru.. tikai pasaki tam stulbajam zirgam lai mani liek mierā.. reizēm es par savu tempermentu neatbildu.. tu jau zini kādi murgi mēdz būt...."
Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)