Aprīļa konkurss, tēla anketas Opcijas

[bengalaas]

Šeit, lūdzu, iesūtiet saskaņā ar konkursa noteikumiem aizpildītās tēla anketas! Tās pagaidām redzēs tikai žūrija.

___________________
1) vārds
2) vecums
3) izcelsme, ģimene
4) pasaule (max 100 vārdi)
4) biogrāfija (max 200 vārdi)
5) raksturs (max 100 vārdi)
6) dzīves uzskati, reliģija, pārliecība (max 100 vārdi)
7) situācija attēlā - kas, kāpēc, kad? (max 300 vārdi)
___________________

[Beppo]

Vārds: Naima
Vecums: Apmēram polonija Po209 pussabrukšanas periods.
Izcelsme un ģimene: Viņas ģimene ir tikai viņa pati un Imalu — tas otrs no attēlajā redzamajiem. Radusies viņa ir tādā pašā veidā, kā šobrīd rodas Imalu.
Pasaule: Pasaule ir tāda, kādu mēs to redzam sev apkārt, ja vien neskaita Naimas eksistenci. Neviens nezina, kādēļ viņa vispār ir un kā spēj pastāvēt, un pati Naima nekad arī nav izjutusi vēlmi kļūt par laboratorijas iemītnieci — pat zinātnieces lomā ne, kur nu vēl pētāmā objekta. Sievietes asinīs ir 1% polonija, viņai nav nepieciešams ne ēst, ne dzert, arī pret aukstumu un karstumu viņa ir pārcilvēciski izturīga (tiesa, esot cilvēkos, viņa parasti ģērbjas kā citi, lai nepievērstu sev lieku uzmanību). Neviens, ieskaitot viņu, nezina, kā cēlies pirmais polonīds.
Biogrāfija: Naimas biogrāfija ir pārlieku gara un notikumiem bagāta, lai to visos sīkumos aprakstumos, — kā nekā, viņa radusies nu jau pagājušā gadusimteņa sākumā, un pilnvērtīgi izbaudījusi katru dienu savā dzīvē. Par nevienu vairāk kā simts gadus vecus cilvēku tā nevarētu teikt, kā nekā, kurš gan izbauda zīdaiņa vecumu un pēdējos dzīves gadus, taču viņas priekštecis, Unnai, izvēlējās viņai nodot gana daudz savu zināšanu, lai attiecībā uz Naimu tas būtu tiesa. Dzīvojusi viņa ir gan Eiropas lielpilsētās, gan kājām apceļojusi Āfriku, gadus piecus pat strādājusi par žurnālisti Vougue, priekšroku gan dodama brīvībai — ja nu akurāt savajagās naudu, prostitūtas ir pieprasītas visā pasaulē. Naima gan itin viegli varētu ko nozagt vai kādu aplaupīt, bet viņas gaumē ir nopelnīt naudiņu godīgi un bez liekas piepūles.
Raksturs: Savulaik Naima ir dēvēta gan par karstasinīgu būtni, gan par vēsu aprēķinātāju, bet tagad no tā visa ir palikusi vien vēlme aiziet un apnikums. VIņa jau līdz mielēm ir atskatījusies homo sapiens sapiens sastrādātas nekrietnības divdesmitā gadsimta laikā.
Dzīves uzskati: Naima ir dzīves baudītāja. Agrā jaunībā gan viņa uzskatīja, ka ir īpaši izredzēta un viņai jābūt pasaules glābējai, taču ar laika nonāca pie secinājuma, ka homo sapiens sapiens tuvākajā laikā parūpēsies par savu bojāeju un tā arī viņiem vajag. Ne par ko viņa viņa īpaši nebvēdā un ne par ko arī nepriecājas, katru dienu ir kas patīkams, ko izbaudīt.
Situācija attēlā: Šis ir īpašs brīdis, vienīgais, kad Naima var sastapt kādu sev līdzīgu. Viņa pamazām sairst smiltīs, vienlaikus nodot pašas izvēlētas atmiņas un zināšanas Imalu, kurš no smiltīm veidojas. Tā savulaik radās viņa pati un nu ir pienācis laiks atdot savu vietu zem saules nākamajam polonīdam. Pati Naima savulaik radusies tieši šajā pašā vietā — Ēģiptes tuksnesī, un, nostalģisku atmiņu vadīta viņa šo vietu izvēlējusies arī Imalu radīšanai. Attēlā nav redzams, ka viņas kreisā auss jau ir pilnībā sairusi.