Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: Adriana ; laiks: 29.11.2005 20:07

Tā nu ir sanācis, ka tuvāko dienu laikā man "jāuzcep" diezgan apjomīgs argumentēts darbs, kurā jāsalīdzina Bībeles 10 Baušļi ar latviešu dainām, tādēļ arī labprāt uzklausītu jūsu viedokli,

Vai dainās paustās idejas var salīdzināt ar Bībeles 10 baušļiem?

Doma tāda, ka 10 Baušļi pauž 10 pamatpatiesības sakārtotai dzīvei, un jānoskaidro vai šīs pamatpatiesības ir līdzīgas arī citās kultūrās, precīzāk, tieši mūsu- latviešu "wisdom literature" dainās.

Mazliet pavandījos pa dainuskapi.lv un atradu, lūk, šādu:

4. Tev būs godāt savu tēvu un savu māti.

Labi man šim brīžam,
Kaut visam mūžiņam:
Māte galvu izsukāja,
Tēvs uzlika cepuriti.

Priecāšos par ikvienu jūsu viedokli un domu graudu!

Iesūtīja: Lia'angia ; laiks: 29.11.2005 20:28

Izņemot 1. bausli, par kuru neesmu pārliecināta, visiem pārējiem var atrast analogus dainās. Ņem tik kādu biezāku dainu sējumu un skaties pa tematiem. Tur i par svešas mantas neiekārošanu, i par svētas ienas svētīšanu, i par visu citu var atrast. bet tas, protams, prasa darbu!

Iesūtīja: Etasi ; laiks: 29.11.2005 20:40

Ņemot vērā, ka 10 baušļos ir paustas idejas, kas ir tikai loģiskas cilvēka kā sabiedriskas būtnes eksistences iespējai starp citām tādām būtnēm, tad kāpēc nē. Šaubos, vai kāds tev noliks priekšā gatavus citātus, bet domāju, ka tas nav nekas neiespējams.

Iesūtīja: Adriana ; laiks: 29.11.2005 20:48

Jā, pieņemu, ka salīdzināt pirmo varētu būt "diezgan grūti" , bet, manuprāt, problēmas varētu sagādāt arī "Tev nebūs iekārot sava tuvākā sievu " Man jau liekas, ka senlatvieši līdz tik ikdienišķām lietām nenolaidās Joks, protams, bet es tiešām neesmu dzirdējusi neko par cita sievas iekārošanu

Paldies par atbildi!

Iesūtīja: Lia'angia ; laiks: 30.11.2005 11:33

Nu jā, sāksim ar to, ka kaimiņa dārzā vienmēr āboļi saldāki.
Tā, iemetot aci tautasdziesmu izlasē:
Nu atstāj tu, svainīti,
Visas savas draudzenītes,
Mīļo vienu man' māsiņu
Par Laimītes likumiņu.

Iesūtīja: Adriana ; laiks: 30.11.2005 11:51

Kolosāli!!! Tiešām milzīgs, paldies.. šī tēma man tiešām likās nereāla..
Paldies!
Vai šī tautasdziesma ir ņemta no tiem lielajiem, vecajiem dainu sējumiem?
manuprāt, internetā nekā tāda nebija..

Iesūtīja: Flēra Delakūra ; laiks: 30.11.2005 14:20

Īstenībā uz vietas jau nevar pateikt... jāskatās netā. www.dainas.lv, vai arī www.dainuskapis.lv
Kaut kas tamlīdzīgs - viss saits ar latviešu dainām

Iesūtīja: Inx ; laiks: 30.11.2005 14:52

nu es gan nezinu par to nereālumu. lai arī senākos laikos tradīcijas un visādas dzīvošanas vadlīnijas tikai turētas dikti lielā godā, man ir grūti iedomāties, ka cilvēks savās dziņās un vēlmēs bija daudz citādāks nekā šodien. toreiz par to laikam tik atklāti neviens nerunāja, tomēr es pieļauju, ka šāda parādība pastāvēt varēja... un kā izrādās pat kādā dainā ir aprakstīta

Iesūtīja: Adriana ; laiks: 30.11.2005 16:59

Man gan liekas, ka senlatvieši bija ūber- cilvēki salīdzinoši ar mūsdienām...es, piemēram, uzskatu sevi par +/- normālu cilvēku un, ja nebūtu šīs lielās informācijas gūzmas, daudz ko nenormālu un slimu vienkārši nezinātu- dzīve liktos tīkamāka.
Tātad, ja es būtu senlatvietis mana dzīve būtu labāka


Par nereālumu.

Desmit Bībeles baušļi manām ausīm izklausās kā diezgan liela diktatūra- tie vairs nav ieteikumi, bet gan pavēles vai draudi.."ja nedarīsi TĀ un ŠITĀ, tad būs GALĪGI tā!"

Dainu forma turpretim liekas daudz mīļāka un cilvēcīgāka, arī informācijas pasniegšanas veids ir neuzspiestāks un.. nezinu, man bija kaut kādā veidā prātā iesēdies, ka "Tev nebūs svešu sievu iekārot!" Nevar pārvērst panteisma četrrindītē Bet izrādās, ka senlatvieši bijuši tiešām spējīgi ļaudis

Vēl, nabaga latvieši tak vienmēr ir strādājuši "30 stundas dienā un 8 dienas nedēļā". Kur gan rastos laiks sveša sievas iekārošanai?!

Iesūtīja: Shadowstalker ; laiks: 30.11.2005 18:09

Tas tāpēc, ka bībele ar tādu domu pielietota, lai apspiestu un pakļautu, bet dainas ir domātas "dabiska" procesa nodrošināšanai.

Iesūtīja: Lia'angia ; laiks: 30.11.2005 21:20

Tu man tik nocitē bausli (es vairs neatceros, kādā secībā tie gāja), un es tev ko līdzīgu atradīšu tautasdziesmās. Vispār es jau diezgan pasen nonācu pie secinājuma, ka latvieši savā dzīvesziņā pēc tiem pašiem baušļiem vien dzīvoja, tik citiem vārdiem izteiktiem. Ja nu vienīgā atšķirība ar 1. bausli - jo latviešiem tak ir daudzdievība, bet ir arī tautasdziesmas, kur Dievs ir minēts kā virs citiem dieviem esošs (šobrīd necitēšu). Bet, no otras puses, latviešu Dieviņš netiek uztverts kā tālais, bargais soģis, bet gan kā visa labuma devējs, viņa priekšā juta godbijību, nevis bailes:
Klusat jauni, klusat veci,
Dievs ienāca istabā,
Dievs ienāca istabā
labu ļaužu pulciņā.

Vai:
Dieviņš nāca istabā
lielu, platu mētelīti,
nāc Dieviņi, saņemies
šauras manas duraviņas.

Tomēr latvietis var Dievam arī aizrādīt:
Dieviņš brida ruzu lauku
lielu, platu mētelīti,
es sacīju Dieviņam:
Pacel savu mētelīti,
Ja necelsi mētelīti
Nosliedēsi rudzu lauku.

Un par strādāšanu ir teikts "Savu laiku dubļus bridu, savu laiku rotājos". darba laikā strādāja, bet svētkos svinēja tā, ka maz nelikās. Svinēja tā, ka Jāņos pazudusī sieva tik pēc nedēļas - atradās:
Jānīšami slaista sieva
Pazūd Jāņu vakarāi,
Pēterosi atradāmi
Magonīšu krūmiņā.

Vispār arī Tēvreizi varētu sakārtot pa tautasdziesmām, ja būtu gribēšana.
Un par to sve
sas sievas nekārošanu es, šķiet, atradu izlasē "Puisīt's augu", vai kādā no tām mazformāta - man mājās čupiņa ir, es vias iekrāmēju klēpī un otrajā atradu.

Iesūtīja: Etasi ; laiks: 30.11.2005 21:44

Ha, ha, ko Tu ar to gribi teikt? Ka senlatvieši nodarbojās ar 10 baušļu adaptēšanu savai dzīvei? Tā gan diez vai bija. Paralēles - jā, bet šie darbi (ja par tādiem var uzskatīt baušļus un dainas), nesekoja viens aiz otra, ka kāds varētu no cita ņemt piemēru. Tie veidojās neatkarīgi. Protams, daļa dainu ir vēlākos laikos mainījušās dēļ kristietības ienākšanas.

Varbūt prezentēsi arī savējo viedokli?

Patiesībā jau arī dainas ir tik ļoti dažādi interpretējamas. Tev nebūs nokaut, tev nebūs zagt - vai šie nav ļoti izplatīti? Par Dieva godināšanu kā vienīgo gan varbūt mazāk, bet par dievu kā augstāku būtņu godināšanu ir katrā otrajā dainā.

Iesūtīja: Adriana ; laiks: 30.11.2005 22:15

nē, es negribu teikt, ka senlatvieši nodarbojās ar baušļu kopēšanu, šāda postu interpretācija man liekas diezgan smieklīga, Kā jau iepriekš teicu, es novērtēju citu zināšanas un pieņemu, ka manas ir nepilnīgas, vienīgais, ko gribēju ir dzirdēt- forumiešu domas par attiecīgo tēmu, lai nebūtu sausa faktu atsijāšana. Un humora izjūta arī dzīvi dažkārt padara vieglāku.

BTW, sen jau pierādījies, ka, jo īsāks laiks, jo lielāka darba efektivitāte

Būtībā vienīgais šī pavediena mērķis bija dzirdēt vienlaga kādus, bet tomēr viedokļus no dzīviem cilvēkiem par tēmu, jo iepriekš, prezentējot materiālu par dainu un vēdu salīdzinājumu, balstoties uz hinduisma 7 dzīves patiesībām, sanāca diezgan sausi.

Un man jau tiešām nav grūti paņemt tos 10 smagos dainu sējumus un pēc tēmām atrast tautasdziesmu, tas ir jau izdarīts, bet diezgan aptuveni. Tāpēc milzīgs paldies, Lia'angia, par tautasdziesmiņu iedrukāšanu un sava skapja krāmēšanu Jo tas tomēr ir šausmīgi interesanti- es esmu atradusi vienu aptuvenu tēmu katram bauslim, bet tas, ko iedrukā Lia'angia ir ar citu pieskaņu un izklausās dzīvāk, un rada dažādību. Man ļoti patika par sievu magoņu krūmā- tiešām ļoti noderēs, lai atdzīvinātu diezgan sauso tekstu

Paldies!

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 30.11.2005 22:48

Izskatās ka kāds grib izmantot haļavas iespējas, bet nemāk.. Daram ka tā: aizejam uz www.dainuskapis.lv un ievadam mūs interesējošos vārdus. Kompīts izdod veselu kaudzi variantu. Un tad mēs pacietīgi izlasam to visu cauri, un, pielietojot savas analītiskās spējas, atlasam savai tēmai noderīgos piemērus.

Iesūtīja: Etasi ; laiks: 30.11.2005 23:02

Bet ir arī liela atšķirība starp dainām un 10 baušļiem. Juu pieminētā lūguma/ieteikuma forma pret striktiem noteikumiem. Un arī tas, ka senlatvieu uzskati par dievībām tomēr šķiet daudz piezemētāki. Dievības tiek personificētas un iekļautas ikdienā, nevis nostādītas par visiem augstāk!

Vai, lūdzu, nevarētu palūgt vismaz baušļus šeit iedrukāt, jo atzīstos, nezinu viņus no galvas!

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 30.11.2005 23:35

Baušļi:

1. Bauslis - "Es esmu tas Kungs, tavs Dievs, tev nebūs citus dievus turēt manā priekšā."
2. Bauslis - "Tev nebūs Dieva, sava Kunga, vārdu nelietīgi valkāt, jo tas Kungs nepametīs to nesodītu, kas Viņa vārdu nelietīgi valkā."
3. Bauslis - "Tev būs svēto dienu svētīt."
4. Bauslis - "Tev būs savu tēvu un māti godāt, lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo savā zemē."
5. Bauslis - "Tev nebūs nokaut."
6. Bauslis - "Tev nebūs laulību pārkāpt."
7. Bauslis - "Tev nebūs zagt."
8. Bauslis - "Tev nebūs nepatiesu liecību dot par savu tuvāku."
9. Bauslis - "Tev nebūs iekārot sava tuvākā namu."
10. Bauslis - "Tev nebūs iekārot sava tuvākā sievu, kalpu, kalponi, lopu, nedz ko citu, kas viņam pieder."

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 30.11.2005 23:54

Kāds ir šī topošā garadarba mērķis? Atrast kopīgās lietas? Un viss? Atrast jau nav problēma. Pielasam to, kas saskan un hopaa - jauna hipotēze rokā! Bet kā ar sīkāku analīzi? Un ja tā ir - tad kas ar to ir plānots pierādīt? Problēma ir uztaisīt kaut ko paliekošāku par baušļiem piemeklētiem piemēriem no dainām. Pēc tā līdzšinējā tēmas formulējuma izskatās, ka dažs mēģinās pierādīt kaut ko uz to pusi, ka senie latvieši lūk, esot bijuši tik pat labi balti un pūkaini kā mīļie, labie kristieši, kas še mūsu senčus 12. gs. beigās nejauši atrada dzīvojam šai dieva pamestajā nokaktā pie Baltijas jūras un ar spogulīšiem un stikla krellēm nomānīja lejā no kokiem? Tikai nez kāpēc viņi beigās sakāvās...un pat līdz asinīm... Man tas pasākums dikti ož pēc kaut kā tendencioza, kur jau ir iepriekš zināms, ko mēs gribam pierādīt - tobiš autiora viedokļa uztiepšana lasītājam. Manuprāt, vajag ļoti precīzi sev noskaidrot, ko mēs ar iegūto līdzību virteni iesāksim tālāk, kādā virzienā interpretēsim etc. Īstenībā šāds piegājiens manī izraisa lielas aizdomas, jo līdz šim Latvijā ir uzdarbojies ne viens vien līdzību meklētājs. Ja labi grib, izraujot no konteksta var pierādīt arī to, ka te mums ir allāhticīgie arī dzīvojuši vai ka senie ar viņiem aktīvi vismaz kontaktus uzturējuši. Par hinduismu un Vēdisko tradīciju tas jau ir izdarīts...tur diemžēl šis lauciņš ir aizsists

Iesūtīja: Inx ; laiks: 01.12.2005 00:53

Nu bet tapēc jau to iespējams sauc par hipotēzi, nevis pierādītu faktu, ka mūsu senčiem ir bijusi kāda saistība ar austrumu kultūrām...

Pats gan arī šādai hipotēzei piekrist nevēlētos, tomēr man jānorāda, ka es šajā darbā nesaskatu mērķi "autora viedokļa uztiepšana lasītājam". Cik es zinu, šī konkrētā darba mērķis nav visas šīs informācijas interpretēšana, bet gan vienkārša līdzību meklēšana. Un vienīgais loģiskais secinājums pēc šo līdzību atrašanas var būt tikai tāds, ka gan mūsu senči, gan kristieši, gan arī visi austrumnieki ar savām vēdām, dziļākajā būtībā atbalsta un veicina labdabīgu dzīvesveidu. Manuprāt, interpretēt kaut ko tālāk būtu pilnīgi nevajadzīgi.

Iesūtīja: Etasi ; laiks: 01.12.2005 01:01

Katrs teksts ir saprotams dažādi. It īpaši tik vispārīgi teksti kā svētie raksti un folklora. Tad, kad šie teksti tapa, cilvēki, iespējams, domāja savādāk. Protams, tie visi atbalsta mierīgu līdzāspastāvēšanu ar citiem tādiem pašiem indivīdiem. Un tas ir tikai loģiski, jo raksti, kas rosina uz ļaunumu, vardarbību u.c. diez vai spētu izdzīvot līdz mūsdienām, jo gluži vienkārši nebūtu, kas tos nestu - cilvēku. Un tagad ir grūti pateikt, vai tas, kas bībelē, dainās vai vēdās teikts, ir jāuztver to tiešajā nozīmē, vai pārnesti. Ir jau daži, kas, piemēram, gandrīz katrā dainā saskatīs kaut ko neķītru un ar dzimumtieksmi saistītu. Un nevar jau pateikt, ka arī tam nav taisnības.

Svarīgi ir tas, vai mēs uzstādam mērķi un tad visu tam pievelkam, vai arī cenšamies secināt, netiecoties uz jau iepriekš noteiktu patiesību. Tas daudz ko maina.

Iesūtīja: Adriana ; laiks: 01.12.2005 01:13

Aizdomājos par pastāvēšanu līdz mūsdienām.

Kristietība un dainas. Baušļu pavēlnieciskais un uzbrūkošais tonis un dainu gandrīz izdziedātais un draudzīgais- divi pilnīgi pretstati. Bet līdz mūsdienām taču "izdzīvojusi" ir kristīgā ticība (ar to es domāju, kā aktīvu svēto rakstu citēšanu, mācīšanos, svētdienas skolas, dievnamus- ticība ir dzīva), savukārt dainas ir palikušas vairāk kā kultūras piemineklis, folklora.

Pastāv gan dievturi, bet, pēc citu nostāstiem spriežot, tur salīdzinoši maz kas saglabājies tieši no senlatviešu ticības(atzīstos, pati neesmu bijusi ne uz vienu viņu sanākšanu, zinu tieši neko, bet paziņas, kas apmeklējuši, nav lielā sajūsmā).

Tātad mans viedoklis ir sekojošs- visas mācības un reliģijas būtībā izmantotas kā pasaules skaidrojums vai sakārtotas dzīves dzīvošana, arī tautu apvienošana, izvirzot līdzīgus pasaules uzskatus (ļoti aptuvena definīcija, jāatzīst ), taču "aktīva" un "dzīva" ir tieši šī agresīvā reliģija- kristietība, dainas vairāk vai mazāk ir vēstures mantojums.

Jūsu domas?

Iesūtīja: Etasi ; laiks: 01.12.2005 01:22

Te gribētu piebilst, ka tomēr dainas ir saglabājušās līdz mūsdienām. Jā, tās neizmanto tik bieži un tik daudz cilvēku, kā baušļus. Bet man vairāk šķiet, ka šī it kā aizmiršana, izstumšana no aktīvas ikdienas aprites ir notikusi tieši interpretācijas dēļ. Baišļos ir ļoti skaidri pateikts, ko darīt un ko nē. Bet dainās tas viss ir apslēpts. Ne velti cilvēks negrib pārāk iedziļināties, līdz ar to tās paliek tikai kā pantiņi un dziesmas. Un arī fakts, ka dažādas politiskas iekārtas cenšas uzspiest savu interpretāciju. Dainas ir tikai latviešiem, tāpēc arī var par piemēru minēt kristietību agrāk un sociālistisko iekārtu jau vēlāk, kas nebūt neveicināja dainu izpratni tā, kā to varētu darīt tagad. (Par vēsturiskajiem procesiem neņemos spriest dikti precīzi). Domāju, ka nozīme ir arī tam, ka kristietība un baušļi tomēr ir zināmi un pastāv lielā daļā pasaules, bet dainas, kādas tās ir mums, arī ir tikai mums.

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 01.12.2005 09:45

Njā. Tāds būtisks aspekts, ka dainas ir nevis pantiņi, bet dziesmu teksti, kaut kā laikam vairumam ir paslīdējis garām. Protams, ka tās ir dziesmas un nevietā ir frāze "gandrīz izdziedātais". Protams, ka izdziedātais un bez nekādiem "gandrīz".

Negribētos arī iestūķēt dainas kaut kādā sastingušā rāmī - ieklasificēt pie noputējušiem "kultūras pieminekļiem" un skatīties uz to visu kā muzeja vērtību. Nebūt ne. Dainas ir dzīvas arī mūsdienās - pavisam nesen bija VI Starptautiskais mūsdienu tautas mūzikas festivāls, kas parādīja, ka tradicionālās kultūras ietekmē visu laiku rodas jaunas grupas un senās tradīcijas turpina attīstīties un dzīvot.

Par "dievturiem" teikšu tā - labāk pašam izbaudīt uz savas ādas un tad izteikt savu viedokli par kādu tēmu. Vēl jau ir arī folkloristi - kur viss ar seno "pagānisko" saistītais ir aktīvā lietošanā

Bet kristietība tak arī ir vēstures mantojums? Šādā veidā pretstatījums nav diez ko pārliecinošs. Pameklē labāk citu formulējumu.

Iedvesmas ķeršanai iesaku izlasīt šo te rakstu---> http://www.lmuza.lv/mukti/Baltu%20mitologija.htm

Iesūtīja: Ausminta ; laiks: 01.12.2005 12:06

Par Dievu:
" Dieva vārdu pieminēju
I rītā, vakarā;
Še guļos, še ceļos
Zem Dieviņa kājiņām. "
Šajā tautasdziesmā jūtama tāda kā Dieva (viena) dominante, tā nav īsti "politeiska". Ir gan liela daļa dainu, kas radušās vēlākos gados, kristietības ietekmē, bet nezinu, vai šī būtu viena no tādām.

Dainas ir ļoti daudzslāņainas, tā man šķiet. Ir acīmredzamais, sadzīviskais slānis un ir dziļāki. Protams, dainas ir dažādas, dažas ir tikai sadzīviskā līmenī. Bet mani vienmēr fascinējušas "nesaprotamās" tautasdziesmas.
"Kas tie tādi vīri bija,
Jūrā meta siena kaudzi?"
kas tas par sviestu? Bet siena kaudzes mešanas motīvs atkārtojas daudzās tautasdziesmās. Arī jūras simbols ar visiem mistiskajiem kumeliņiem, melniem vēršiem un baltaitiņām (kāpēc uz akmeņa ēd auzas/ niedras (kopš kura laika vērši ēd niedras?)? Kāpēc divi kumeliņi?)
Tādēļ man liekas dīvaina zinātniski pareizā dainu analizēšana - ahā, tātad mitoloģija, tātad šito mēs liksim šitai plauktā, to - tajā.

Un jā - folkloristi rullē! Dziedot dainas, tās izdzīvo. Ir jau plašas iespējas dainas dziedāt, tās neizdzīvojot (ala "izvilkts no pūra lādes, lai neapputētu"), bet tas jau katra paša ziņā.

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 01.12.2005 13:06

Jāņem vērā arī tāds aspekts, ka daudzas no dainām, kuras, iespējams, ir radušās laikā pirms krustnešu iebrukuma, ir vēlāk kristietības ietekmē pārveidotas, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem, jo tās,kā jau Kedriks rakstīja, visu laiku turpina attīstīties un nau kaut kas nobeigts un gatavs.

Attiecīgi, ir grūti noteikt, cik daudz no tām sakarībām ar "10 baušļiem" ir izveidojušās vēlāk, un cik daudz ir bijis agrākā pasaules modeļa satāvā.

Iesūtīja: Etasi ; laiks: 01.12.2005 13:10

Vai tik' te kāds nav klausījies "Pagāna gadagrāmatu"? Pēc tālākajām divām rindiņām var saprast, kas tie par vīriem.

Par jūru - kumeliņi - viļņi, melni vērši - bangas, baltaitiņas - putas?

Kā jau es iepriekš minēju, tas nav vienmēr jāsaprot būtiski. Tie ir epiteti, salīdzinājumi. Dainās nav nekas pateikts tieši un skaidri. Un patiesās nozīmes tiem mēs mūsdienās varam arī vairs nesaprast, jo gan dzīves uztvere, gan vērtības ir mainījušās.

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 01.12.2005 13:13

Starp citu, savulaik mūsu augsti godātais dainu tēvs Krišjānis Barons, kārtojot savus milzīgos dainu sējumus, diezgan patvaļīgi izmeta laukā daļu no tām, ko viņš uzskatīja par kristietības "samaitātām". Par to tā daudz nekur nerunā, bet tas ir fakts. Gribot it kā izdarīt labu darbu - attīrīt mūsu garamantas no vēlāku laiku uzslāņojumiem, faktiski nebūtībā aizgāja liels slānis vidulaikos un jaunajos laikos radušos dainu, kuru vecā, arhaiskā forma, iespējams, būtu varējusi mums daudz ko ļaut saprast par pirmskristietisko periodu, jo šai laikā tika nomainīti lielākoties dievu un dievību nosaukumi, bet struktūra un uzbūves principi palika iepriekšējie.

Iesūtīja: Adriana ; laiks: 01.12.2005 19:29

Kāds ir darba galamērķis? Es teiktu, galvenais ir process- atbilžu meklēšana uz interesantām un vēl līdz galam neskaidrām lietām, faktiem. Jautāt- manuprāt, viens no galvenajiem prāta virzītājspēkiem. Dīvaini, bet rodas priekšstats, ka tieši to neviens šeit nevēlas! Varētu padomāt, ka bail no rezultāta. Un lai kāds priekšstats rastos- "tikai atrast kopīgo", "uztaisīt kaut ko paliekošāku", "pierādīt, ka latvju dainas ir balstītas uz Bībeles baušļiem" tas ir un paliek mans viedoklis, ko cenšos papildināt, un varu pilnībā nomierināt- es netaisos rakstīt grāmatu vai veikt pētniecisku darbu. Mani māc tikai interese, kas aizsākusies ar mazu mājas darba uzdevumu. Galīgi absurdi, bet kāpēc gan es nevarētu mēģināt pierādīt, ka dainas ir balstītas uz baušļiem? Atsaucoties uz Farliner minēto:


Kāpēc gan ne? Lai nu kā, nav viena pareiza viedokļa- drīzāk nepilnīgs, virspusējs vai aptuvens, tāpēc uzbrūkošā attieksme gan droši vien ir lieka.

Salīdzināt būtībā var ar jebko- gan hinduisti gan Amerikas indiāņi, gan latvieši, tāpat kā Kristietībā Vecajā derībā Dievu uztveruši kā “savējo” un personificējuši ar cilvēku.. Dievs cilvēkam vienmēr bijis blakus, sarunājies, devis padomus, atbalstījis, tikai vēlāk Jaunajā derībā Dievs kļūst arvien bezpersoniskāks un tiek attēlots kā balss no debesīm vai gars. Runa ir par to, ka vienalga kā interpretēta, ticība ir vispārcilvēciska un savā būtībā viena un tā pati. Tikai kristietībai attīstoties un izvirzot jaunus mērķus, tā pati mainījusies un ieguvusi baušļu “pavēlošo” izteiksmi. Tāds ir mans viedoklis- aptuvens un neprecīzs, bet tāpēc jau mēs šeit esam

Un kāpēc dainas nav tik populāras..


Interpretācija.. uff.. nezinu, man laikam ir alerģija pret ar mietu dotiem norādījumiem, “ej tur, dari to!”
Lūk, viens vārdu daudznozīmības piemērs, kas šodien mani vienkārši “aizgrāba”!


“Mēs tāpēc esam balti, lai tumsu padarītu
pelēku. Tā ir mūsu uzdevuma krāsa”
(I.Ziedonis.)


Izraušana no konteksta šajā gadījumā ir labākais, ko darīt! No baltas krāsas domas neviņus pārlec uz baltu tautas fenomenu..

Savukārt par tautasdziesmu teiktais “Dziesmas tinu kamolā” jau tautā iegājies kā mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis, bet tieši šodien stundā runājām par varbūt vienu no pirmajiem rakstības veidiem Eiropā- senlatviešu mezglu rakstu.. un tādā gaismā raugoties, daina vairs nemaz neliekas daudznozīmīga- kur nu vēl konkrētāk! Mūsu individuālā izprate ir tas, kas padara daudznozīmīgu .



<-- bet tas tak ir tieši tas, ko pašlaik visi bīda! Arī Dziesmusvētki tiek pataisīti par “kultūras mantojumu” un iekļauti aizsargājamo kultūras objektu sarakstā..



Es jau teicu, ka pati neesmu pieredzējusi, bet balstos tikai uz citu viedokli. Tad kāds ir tavējais?




Šis te gan ir interesanti, nebiju dzirdējusi!

Paldies!

Iesūtīja: Etasi ; laiks: 01.12.2005 20:25

Tad kā īsti ir? Atrast kopīgo, kas ir radies neatkarīgi vienam no otra (baušļiem un dainām, kas ir radušies ģeogrāfiski visai attālās un nesaistītās vietās), vai pierādīt, ka dainas ir vēlākos laikos pielāgotas? To, ka senlatvieši nedomāja dainas, zinot baušļus, domāju, ka var apgalvot visai droši. Vai arī meklējam ceļu kā vēl pirms kristietības šeit varēja ienākt jau it kā noformulētas idejas?

Iesūtīja: Ausminta ; laiks: 01.12.2005 22:32

Pieķēri Bet lieta tāda, ka šai dainai ir dažādas variācijas, piemēram, ar Dieva dēliem (un viņiem dzelžu cepuru nav) Un jautājums par nejēdzīgo siena izniekošanu saglabājas vai drīzāk par to, kas tad tur apakšā. Protams, ir daudz dainu ar tiešām nozīmēm (jau minētais par mezglu rakstu) un dainās epitetu, salīdzinājumu un metaforu ir bez sava gala. Bet neapšaubāmi arī daudz simbolu.
Par melnajiem vēršiem it kā viss smuki, bet es viņus zinu no vienas dainas par garo pupu:
"Debesīs(i) ieraudzīju
Ko mūžam(i) neredzēj' -
Melni vērši..."
Kā tad šos tik' debesīs var ieraudzīt un visu mūžu uz zemes dzīvojot neredzēt?

Droši vien izklausos tendencioza. Ko lai dara Bet citiem virsū to nespiežu.

Īsti nesapratu, kā bija domāta interpretāciju nīdējošā ietekme. Tas, ka dainas ir pārāk neviennozīmīgi skaidrotas, līdz ar to cilvēkiem nav skaidrības, kas tad viņās ir tik labs?

Dainas balstītas uz baušļiem - nez, nez.
Baušļi ir uzvedības kodekss, vairāk vai mazāk, manuprāt. Lai gan, baušļiem arī ir nebeidzami daudz interpretāciju. Ja tu, Adriana, koncentrējies tieši uz desmit baušļiem, nevis uz kristietību kopumā un dievatziņu tajā, interesanti varētu būt salīdzināt tieši šo "uzvedības kodeksa" principu, kas baušļos ir "iecirsts akmenī", dainās - ar visām apkārtējām norisēm cieši saistīts, dabisks, bet patiesībā tikpat negrozāms. Un abas formas ir loģiski izrietošas no attiecīgo cilvēku dzīvesveida, kultūrvides. Bet tas laikam nav tava interešu degpunktā

Iesūtīja: Adriana ; laiks: 01.12.2005 23:31

Nē, dainas nav balstītas uz baušļiem; iepriekš pieminētas tikai kā kristietības ietekmi pārdzīvojušas, iespaidojušās Palasi arī iepriekšējos postus, zinu, lai arī murgaini, saprast jau kaut ko tomēr var

Jā, baušļi ir uzvedības kodekss tāpat kā dainas, atšķirība ir izteiskmes veidā, manuprāt, kas savukārt izriet no atšķitrīgā dzīevs veida un pasaules izpratnes. Un tieši tas ir manu interešu degpunktā

---------------------

Tātad galvenais, ko vēlētos precizēt, ir, ka senlatviešu kultūra bija tik pat augsti attīstīta kā jebkura cita civilizācija. Ka pirms svešu ticību varmācīgas uzspiešanas senlatvieši bija sasnieguši tik pat augstu garīgo kultūru, kāda tiek sludināta visā pasaulē ar kristietības principiem.

Arī, ka nav nepieciešama divu dažādu kultūru saskarsme vai "pieredzes apmaiņa", jo tikumi ir vispārcilvēcīgi un vienādi jebkurā Zemes nostūrī- tādēļ arī izmantotu dainas- divus pilnīgi nesaistītus avotus, pilnīgi pretējus izteiksmes ziņā, bet vienādu ideoloģisko pamatu.

Ai.. viss šiste laikam tuvojas pārākajai "sviesta" pakāpei.

Iesūtīja: Etasi ; laiks: 02.12.2005 00:04

To Tu šādā veidā diez vai pierādīsi. Tad būtu jāveic daudz plašāki pētījumi.


Bet šitais ir labi teikts! Šito vajag iekļaut secinājumos, ja tam darbam tādi ir paredzēti. Man šķiet, ka tas arī varētu būt galvenais mērķis, uz ko tiekties! Man šķiet, ka tas pat ir svarīgāk, nekā atrast katram bauslim attiecīgu dainu.

Man gan šķiet, ka ar to iepriekšējo teikumu, Tu tieši to sviestu mazliet mazināji.

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 02.12.2005 10:55

Atļaušos nepiekrist par to, ka "tikumi ir vispārcilvēcīgi" - kaut vai klasiskais piemērs ar Jaunzēlandes pamatiedzīvotajiem Maoriem, kuriem cilvēka gaļas ēšana reliģisku rituālu laikā un lai pārņemtu uzvarēta ienaidnieka spēku skaitījās normāla parādība, kamēr lielā daļā pārējās pasaules tas ir nepieņemami. Pārlieka vispārinšānas nnoved pie kļūdām, un pētnieciskajā darbā tādas ir nevēlamas.

Iesūtīja: Ausminta ; laiks: 02.12.2005 11:52

Vienkārši samulsu par to Dieva izpratni

Tas ir daudz plašāks temats nekā tikumības, morāles principi, kas ir baušļos. Un par to Dieva bezpersonīgumu Jaunajā Derībā kristieši tev oponētu

Par līdzīgo ideoloģisko pamatu. Man tomēr šķiet, ka jūdaisms un kristietība jau savos pamatos ir bijušas ekspansīvas un dominējošas, kamēr dainu kultūra - ne, kā jau Shadowstalker minēja, tā kā "ideoloģija" ir visnotaļ atšķirīga. Patiesībā diez vai dainas vispār var saukt par reliģiju, drīzāk - dzīves kultūra. Tomēr vērts runāt par līdzīgiem morāles principiem, kas nodrošina harmonisku sabiedrības funkcionēšanu un ir visnotaļ vispārcilvēciski

Iesūtīja: Adriana ; laiks: 02.12.2005 12:34

Senlatvieši toties blandījās apkārt ar miroņu locekļiem, cerot, ka tas nesīs laimi, veiksmi- mja, spēcīgs amulets. Kristieši toties uzskatīja, ka var palikt stāvoklī no svētā gara. Man neviens no šiem uzskatiem neliekas pieņemams.

Toties, tas, ka cilvēks tiecas uz labo, uz veiksmi un cer uz augstāku spēku palīdzību, man liekas tīri pieņemami.

Ir cilvēki, kas mīlestību izrāda ar fizisku spēku vai kā citādi, bet, ja tev nešķiet pieņemami, tu vienmēr vari izvēlēties citu variantu, citu veidu. Es jau nesaku, ka nav slimu vai dīvainu cilvēku, es saku, ka viņi visi vēlas laimīgu, sakārtotu dzīvi.

Iesūtīja: Elernass ; laiks: 02.12.2005 13:12

Es tomeer vairaak piekriitu Farlineram. Apgalvot, ka "tikumi ir vispārcilvēciski" manupraat nav pareizi. Tas ir paaraak liels vispaarinaajums.

Protams, var teikt, ka "visi cilveeki tiecaas peec laimes, veiksmes vai prieka", tachu taa vienkaarshi pasakot, tiek ignoreeta, piemeeram, atskjiriigaa "laimes" izpratne, iespeejamie atskjiriigie "laimes" sasniegshanas veidi. Tiek pazaudeetas svariigaas nianses.

Savukaart, ja mees apzinaati atmetam un ignoreejam augstaak mineeto, tad kaada jeega no taada vispaariiga apgalvojuma?

P.S. Tas nav kaa paarmetums, vienkaarshi es paslaik rakstu magjistra darbu un man ir zinaama "saape", ko gribeejaas pateikt

Iesūtīja: Adriana ; laiks: 02.12.2005 15:23

Jā, pieņemu, ka manis rakstītais par tikumiem kā vispārcilvēcīgiem bija pārāk vispārināts un tik tiešām nav jēgas atmest nozīmīgas nianses, jo šajā gadījumā pārāk daudz kam zustu jēga. Bet joprojām negribētu atkāpties no pieņēmumiem, ka vismaz vairumam dažādo kultūru pārstāvju joprojām ir vienas un tās pašas prasības pret dzīvi.. Nu kaut kā tā

PS. Lai veicas maģistra darbā!
=)

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 04.12.2005 23:33

Avotus lūdzu!



Kā, lūdzu, var izmērīt "garīgās kultūras līmeni"? Kas mums ir devis "bāzt vienā katlā" divas, pavisam dažādos reģionos, laikos, apstākļos un tā tālāk, radušās pasaules uzskata sistēmas? Ja nu vienīgi darba mērķis ir tāds, kas tiek atlasītas tikai tās lietas, kas apstiprina autora iepriekš nosprausto mērķi - atrast kopīgo, ignorējot to, kas to neapstiprina.

Iesūtīja: Adriana ; laiks: 05.12.2005 11:56

Avots:nuu vispār kaut ko līdzīgu minēja Lia'angia, lekcijā par senlatviešu reliģiskajiem uzskatiem, mitoloģiju Asinsnaida sakarā (Tev jau vajadzēja pamanīt ), bet ja tev šis apgalvojums sagādā sāpi, es noteikti varu atrast kādu precīzu citātu no literārajiem avotiem, pieņemu, ka "vēsturisku vai arheoloģisku AVOTU" es tev nevarēšu atrast, bet galīgi nenozīmīgas literāras apceres gan!



Esmu dzirdējusi, ka parasti vēstures speciālisti kultūras līmeņa attīstību senajās kultūrās salīdzina pēc tādiem kritērijiem kā sociālās iekārtas, pasaules uzbūves interpretācijas. Tieši šajā gadījumā es domāju par Latvijas teritorijā aheoloģiskajos izrakumos atrastajiem mezglu rakstiem, kuros atšifrētas kalendāra pazīmes, taču, protams, tie nav līdz galam iztulkoti un iespējams nekad arī nebūs.

Izmērīt nē, bet salīdzināt gan

Iesūtīja: Lia'angia ; laiks: 05.12.2005 12:38

Es tagad nevarēšu citēt, bet latviešu tautas ticējumos bija minēts, ka zagļi varēja, apnesot apkārt mājai miroņa papēdi vai roku, iemidzināt mājā esošos. Manuprāt, šis ticējums nav ne par mata tiesu nelāgāks par to, ka ar pirmdzimtā jēra asinīm aptriepjot durvis, var izvairīties no slimības, kā rakstīts Bībelē (tad, kad izraēļa tauta bija Ēģiptē). Un kur nu vēl viduslaikos izplatītajai, un vēl tagad katolicismā pielietojamajai ticībai dažādu svēto kaulu brīnumdarīšanas spējai.

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 05.12.2005 12:40

A tu savā darbā arī dosi atsauci uz *nu , eee.... Lia'angia kaut kad teica*? Varbūt tomēr būtu vērts pameklēt dziļāk?

Ech..negals ar tevi.... Saki vienu lietu - kāpēc vispār jāsalīdzina pēc definīcijas pavisam atšķirīgas un nesalīdzināmas lietas? Tas ir tikpat "vajadzīgi" kā aprakstīt kaķu un suņu kopīgās lietas, lai parādītu, ka viņi ir gandrīz jau viens un tas pats, kaut gan sadzīvē kaut kā nemaz i nepārojas un bērniņi šamiem nedzimst un sadzīvot savā starpā nevar kaut kā viens ar otru... kaut gan ārējās pazīmēs tiem tak tik daudz kā kopīga - abi pieder pie zīdītājiem abiem ir zobi, nagi un ūsas, spalvani arī bez jēgas un tā tālāk. Nav ienācis prātā? Ja nu vienīgi tu esi pieņēmusi Pujāta kunga savulaik izvirzīto versiju, ka visas smukās latvju dainas radās labo kristiešu valdīšanas laikā, kad beidzot mūsējie nokāpa no kokiem un ieraudzīja Jēzus gaismu? Ja tā, tad nu šai sarunai nav jēgas.

Starp, citu , "izrakts" neviens mezglu rakstu paraugs gan nav. Vispār atsaukties uz šo šaubīgo materiālu puslīdz nopietnā darbā nebūtu labs stils.

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 05.12.2005 12:53

Mnjā, mezglu rakstu eksperti būs meklējami kādā citā kontinentā
Te jau drīzāk var runāt par to, kā dažādi pētnieki interpretē klinšu zīmējumus (petroglifus) bet arī tas ir visai diskutabli, jo trūkst citu faktu matetriālu. Ozoliņa un Vīka murgojumus arī par pamatu nopietnam pētījuma izmantot nevajadzētu...

Literāri apcerējumi ir tikai literāri apcerējumi un nekas vairāk. Ja tiem nav tieša faktu pamatojuma, tad tie izska tikai autora personiskos uzskatus un arīdzen nav ņemami par pamatu nopietniem secinājumiem.

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 05.12.2005 12:57

..un Gobas murgojumus arī! ... Ja nu vienīgi darbs nav tendēts uz "ezoteriku" šī vārda sliktākajā nozīmē!

Iesūtīja: Goldberry ; laiks: 05.12.2005 13:29

Kedrik, man liekas, ka Tev ir saape. Es saprotu, ka shii teema Tev ir ljoti daarga un tuva, tas ir aarkaartiigi jauki, tas, ka Tu izraadi veelmi paliidzeet cilveekam ir apsveicami.

Bet ir lieta, kuru es tomeer nesaprotu, kapeec Tu tik aarkaartiigi iespringsti uz izveeleeto teemu? Pirmkaart, jau nu padomaa par iespeeju, ka meitene nav pati to izveeleejusies. Un varbuut shis cilveeks, kas to ir devis tomeer nav absoluuti praataa apdaliits.

Viedoklji, protams, ir atshkjirigi un individuaali, tomeer, ir aarkaartiigi pacilaajoshi lasiit konstruktiivu kritiku un ieteikumus, kameer burties cauri bezgaliigiem filosofeejumiem par pashas teemas bezjeedziibu, es dzilju jeegu neredzu, protams, iepseejams, ka vaina ir manaa pieticiigajaa sprieshanas spejaa.

Bet par to atsauci. Saprotu, ka laiks, kad Tu maacijies skolaa ir diezgan taals, tomeer, uzskatot sevi par gana kompetentu, varu teikt, ka diezin vai Adriana liks atsauci uz Lia'aginiju, kameer sheit forumaa, njemot veeraa kontekstu, vinjas vaardi ir visvieglaak paarbaudaamaa patiesiiba, kurai arii Tavs stingrais uzskats vareetu redzeet kaadu veertiibu.

Iesūtīja: Inx ; laiks: 05.12.2005 15:24

A tas ir kā - nesalīdzināmas lietas? Suņus un kaķus var salīdzināt pavisam vienkārši: kā jau tu minēji, viņiem ir četras kājas, zobi, nagi, ragi, pleznas, spalvas un kas viss vēl nē. Sameklējam visu līdzīgo, kas ļauj izteikt apgalvojumu, ka abi ir dzīvnieki. Dažādi, bet tai pat laikā ar ļoti daudzām kopīgām iezīmēm, un, visticamāk, radušies evolūcijas rezultātā no kāda kurkuļa, kas viendien izkāpa no ūdens un sāka elpot gaisu. Ļoti normāls apgalvojums, manuprāt.

Bet jēga... jēgas, protams nav. Nekam. Arī piemēram pārliecībai, ka mūsu senči bija viskrutākie un kristieši ir nekam nederīgi liekēži.

Iesūtīja: Žanete ; laiks: 05.12.2005 16:35

baushi ir balstiiti tieshi uz sho vienu ticiibu, un skatoties akutvai lutera baushlu skaidrojumos, viss tiek atiecinaats tikai uz dievu: ko vinsh apsoliijis, kas ir greeks un ka buus dziivot. Taapeec skatoties tiesi no shaada aspekta tautasdziemaas nevajadzeetu buut nekam, kas asoceejas ar baushliem.

liidziigi ka Gunta mineeja jau pirmajaa postaa, tad protams kuultuuras normas un ta kas ir labs, kas slikts, katrs pat szinaaja un ieveeroja, bet latvieshiem dievi vienmeer vauraak bijushi kaa paliigi labaakia dziivei nevis sogi (kautvai skatoties uz to ka bausli ir rakstiit paveeles un nolieguma formaa).

Domaaju k tautasdiesmas ir noraades uz to kaa vajadzeetu dariit, bet taadas vairaak pamaacoshas, nevis noraadoshas, bet diezvai buus iespeejas atrast liidziibas ar visiem baushliem, jo mums tomeer ir dazaadas kuultuuras.

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 05.12.2005 21:37

Nē, Inks - pēc tevis teiktā sanāk, ka suņi ir tas pats kas kaķi, jo viņiem abiem ir aste, ūsas un četras ķepas

P.S. [oftop] Es un iespringt? Da jūs ko??? Es pašlaik iehavoju phunu

Iesūtīja: Inx ; laiks: 09.12.2005 12:12

Nu goda vārds, nesanāk! Tur sanāk tikai tas, kas sanāk!!! Vai tiešām tev no tā ir tik ļoti bail, ka to saredzi visur?

Runāsim atklāti - es pats arī neesmu sajūsmā par uzskatu, ka kristieši atbrauca, nomanīja manu senci lejā no koka un atklāja viņam debesu gaismu. Es drīzāk sliecos uz uzskatu, ka mans sencis bija diezgan dzīvesgudrs un dzīvoja saskaņā ar dabu un tās iedibinātajiem likumiem.

Tomēr man ir jāatzīmē, ka ne katrs plakāts uz ielas, un ne katra grāmata par vēsturi, kas apskata šo tēmu, nebūt automātiski nevēlas mums pavēstīt, ka mūsu sencis bija muļķis un kristietis - gudrs.

Lai nu kā... liekas, ka darbs jau Adrianai ir tapis...

Iesūtīja: Etasi ; laiks: 09.12.2005 12:19

Un tas nozīmē, ka jābeidz diskutēt? Tad jau vienalga sanāk, ka šis viss bija tikai par godu Adrianas darbam, nevis tāpēc, lai cilvēki varētu izteikt viedokļus par sevis interesējošu tēmu!

Iesūtīja: Ausminta ; laiks: 09.12.2005 14:21

Jebkura sabiedrības vienība lielākoties tiecas pašsaglabāties. Lai tas notiktu, nepieciešamas iekšējas normas, morāles, piemēram. Lai cik kulturāli atšķirīgi, pamatā tādi likumi tomēr ir līdzīgi:
aizliedz nogalināt (savējos noteikti ) - indivīdu skaita stabilitāte un ne tikai - uz kaut kā jau tā sabiedrība jāceļ; aizliedz zagt - īpašuma stabilitāte; aizliedz melot - iekšējā uzticēšanās; seksuālie ierobežojumi - ģimenes stabilitāte, dzimstība; kalendārs - ritms, darba organizācija, sabiedrības vispārēja "well being"

Vieniem tas ir jāpavēl, citi paši redz, ka citādi nevar, ja grib labi dzīvot

Interpretācija, protams. Bet man liekas, daži te pārāk iespringst par Nopietnā Darba uzliktajiem ierobežojumiem. Vai t' pabazarēt vairs nevar?

Iesūtīja: Adriana ; laiks: 09.12.2005 15:16

Šis pavediens nebija par godu darbam, bet lai gan apmainītos viedokļiem, uzklausītu citu domas.

Jābeidz diskutēt, laikam drīzāk tāpēc, ka negribas uzklausīt prastus uzbraucienus un neargumentētus viedokļus no cilvēkiem, kas, kā man no sākuma šķita, varētu palīdzēt, žēl- esmu vīlusies.

Vienīgais, kas man tagad ir skaidrs, ka lielākā daļa šeit iegriežas, lai izgāztu negatīvās emocijas, man tas nav vajadzīgs. Ja vēlaties, varat turpināt tā saucamo "diskusiju", bet diezin vai tam ir kāda lielāka jēga, kamēr nespējam viens otrā ielausīties, un, ja ne pieņemt, tad vismaz censties saprast citus. Laikam prasīts par daudz.

Katrā gadījumā, paldies, ja ne prezentējāt savu viedokli, tad vismaz sevi. Vienalga, laba vai slikta, pieredze tik un tā ir noderīga.
=)
Paldies!

Iesūtīja: Etasi ; laiks: 09.12.2005 15:51

[offtopic]Kā izskatās, jebkādi komentāri ir nevēlami! Žēl, ka jau sākumā tēmai tika uzlikts rāmis. Un žēl, ka daži cilvēki neskatās tālāk par savu degunu.[/offtopic]

Man šķiet, ka viena būtiska lieta, kas atšķir baušļus un dainas šajā ziņā ir tas, ka baušļos (un vispār kristīgajā ticībā) Dievs ir kaut kas augstāks, kaut kur tālu no cilvēkiem. Kā lai cilvēki zinātu, kā pareizi dzīvot? Līdz ar to vajag dot norādījumus. Dainās (latviešu mitoloģijā) Dieviņš un citas dievības ir daudz piezemētākas. Kas, zin', kad tādu uz ceļa satiksi, parunāsi. Līdz ar to ikdienas dzīve ar šo dievišķo "pieskārienu" ir daudz vairāk saistīta, tāpēc arī striktus noteikumus nevajag.

Iesūtīja: Adriana ; laiks: 12.12.2005 16:23

Offtopic

Tikai vēlējos noskaidrot, vai vispār kāds vēl būtu gatavs bīdīt diskusiju, un, ja, jā, vai ir vēlme to darīt daudz maz nopietni (lasīt- argumentēti) vai tikai "tu esi muļķis, mans tavs avatars nepatīk, tev nav taisnība" stilā?
No savas puses, protams, nevaru piedāvāt ultimatīvo patiesību, bet labprāt veltītu daļu sava brīvā laika, lai meklētu tiešus argumentus, vai atzītu sakāvi


/ Offtopic

No sākuma labprāt piedāvātu noskaidrot vismaz trīs aspektus, kuros tad arī šīs tik pretējās "lietas" salīdzināt!

Piemēram,
izteiksmes veids (tieši to arī Etasi minēja iepriekšējā postā),
attieksme pret Dievu,
attieksme pret līdzcilvēkiem,
vēsturiskā rašanās,
utt.

pieņemot, ka gan dainas, gan baušļi ir tulkojami kā dzīves mācība cilvēkam.

Kā jau teicu, priecāšos par ikvienu viedokli
=)

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 14.12.2005 22:22

Haha, pēc šitās ņemšanās tāds pieklusums

Atļaušos iemest savu humblo opiniōnu, ka krietietība kā nu grozies, bet ir un paliek monoteisms un ir viena no lielajām pasaules reliģijām. Protams - ne jau lielums nosaka krutumu. Savukārt Dainas - nu grozies kā gribi, bet NAV nekādi svētie raksti, kas speciāli "izgatavoti" tādām vajadzībām, kādas uzliek "lielas" reliģijas ar savu gan ne pārāk afišējamo, bet labi apjaušamo smadzeņu skalošanas funkciju vienkāršās un trulās tautas pelēkajām masām. Toties Dainas ir stihiski ilgā laika posmā radusies "tautas mutvārdu daiļrade", kurā var atrast norādes, paralēles praktiski par gandrīz jebko. Bez tam jo tuvāk mūsdienām, jo vairāk senāko Dainu saturs kļūst arvien nesaprotamāks mūsdienu cilvēkam - daudzu lietu jēga ir aizmirsusies, par dainu senumu liecina vairs tikai forma, kamēr saturs paliek svešs.

Par ko piemēŗam ir šīs Daina? Kurš mūsdienu cilvēks sapratīs kādā sakarā kas tāds radies?

"Es redzēju ozolā
Velna māti kūkojam
Pieci pirksti, pieci nagi
Visi pieci guni šķīla"?

Mīkla mīklas galā... Šādi teksti ir simtiem un tūkstošiem. Tāpēc - teikšu, ka salīdzināt jau kristietību un Dainas jau var, bet... rezultāts diemžēl būs tīri mehāniska "kaut kā līdzīga atrašana" palaižot garām visu milzīgo pārējo aisberga "neredzamo daļu".

Iesūtīja: Sīdžmāsters ; laiks: 15.12.2005 02:36

Kedrik ,Adriana jau deva punktus, kurus vēlas salīdzināt, bet tu nez kāpēc ietiepīgi centies apstriest citas tēmas: "No sākuma labprāt piedāvātu noskaidrot vismaz trīs aspektus, kuros tad arī šīs tik pretējās "lietas" salīdzināt!

Piemēram,
izteiksmes veids (tieši to arī Etasi minēja iepriekšējā postā),
attieksme pret Dievu,
attieksme pret līdzcilvēkiem,
vēsturiskā rašanās,
utt."

Vispār jau Adriana runāja par ticības nevis tikumu vispārcilvēciskumu!


un man šķiet, ka tieši ticība ir tas (neteikšu vienīgais, jo tā notiekti nav) vienojošais faktors dainās un baušļos, un tās "lietas", kurus Adriana vēlējās salīdzināt, viņa pati uzreiz norāda kā pretējas! Tad ko tur salīdzināt? Vēl varētu pievienot mentalitāti kā būtisku, atšķirības veicinošu faktoru!

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 15.12.2005 09:10

Adriana savā pirmajā rakstā uzdeva šādu jautājumu:

Vai dainās paustās idejas var salīdzināt ar Bībeles 10 baušļiem?

Mana atbilde būtu īsa - var, bet nav jēgas. Tieši to mēģina norādīt tie, kam ticība netiek ierindota vispārcilvēciskajās lietās.
Var salīdzināt tāpēc, ka var salīdzināt viskautko, ieskaitot pilnīgi nesaistītas lietas, bet jēgas nebūs tāpēc, ka, izņemot daļēju tikumiskās mācības sakrišanu (ko nosaka reālā dzīve/sadzīve), šīm abām lietām nav kopēju saskarsmes punktu. Es, protams, runāju par dainām pirms kristietības ienākšanas Latvijas teritorijā. Pēc tam, iespējams, tie paši baušļi vieglākai uztverei tika tautā pārstrādāti dainu formā.

P.S. Es neiedziļinos vēlākajos postos dotajos sīkākajos paskaidrojumos, bet atbildu tikai uz sākotnēji uzdoto jautājumu.

Iesūtīja: joua ; laiks: 15.12.2005 15:48

nu,vispār jau dainas arī pieder pie reliģiskiem tekstiem,tikai mūsu pašu senās,"pagāniskās" ticības.

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 15.12.2005 21:27

Pmatojumu, lūdzu. Dainu ir sasodīti daudz.

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 16.12.2005 01:07

Jā. Un viņas vispār dziedāja, nevis deklamēja no lapiņas kā kaut kādus skaitāmpantiņus pirmajā klasē pie eglītes. Bet tas nu tā. Par to salīdzināšanu - nu to jau es visu laiku mēģinu pateikt, ka salīdzināt jau var bet jēgas ta maz. Kopīgās lietas atrast var, bet tās sanāks ļoti vispārinātas! Atcerēsimies manu piemēru par suņiem un kaķiem - kaut gan abi ir zīdītāji no visai tuviem atzariem un tā tālāk, viņi vienalga savā starpā ņem un atļaujas nesadzīvot, bet pat neganti plēsties...

Iesūtīja: Sīdžmāsters ; laiks: 16.12.2005 01:24

Zin kā! Ja tu pats to zini, tas nenozīmē, ka arī pārējie to zin! Vislabāk kautko var atcerēties tad, ja pats visam izrokas cauri un izdara secinājumus, nevis ja visu pasaka priekšā. Adriana centās noskaidrot pati, salīdzināt pati, un izdarīt secinājumus pati (izmantojot pārējo viedokļus), un tas, ka tu centies uzreiz pateikt to, pie kā visi tāpat būtu nonākuši, tikai visus satracināja!

Upss... sorry, laikam offtopic! Bet gribējās pateikt

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 16.12.2005 09:32

Arī offt, bet man arī gribējās pateikt!

Zinātni nevirza uz priekšu soli pa solim atkārtojot visus iepriekšējos atklājumus. Tas ir interesanti, protams, bet no izziņas un jaunu atziņu iegūšanas viedokļa - bezjēdzīgi. Sevis izglītošanai - jā, lūdzu, vienmēr var. Bet zinātnes virzīšanai - nē. Tāpēc pirms Tevis ir daudz un dikti strādājuši, domājuši un savas domas un pierkstus nākamajām paaudzēm atstājuši citi. Proties novērtēt viņu darbu un pūliņus. Kas, protams, nenozīmē pieņemt tos bez kritikas, veselā saprāta un reālās dzīves korekcijām - tāda rīcība ir obligāta.

offt off

Iesūtīja: Adriana ; laiks: 16.12.2005 16:20

offtopic

Diskucija --> zinātne
Zinātne-> viss bijis
Vispārināt jau nu arī nav labi, bet ja jau, tad klopējam Kurbeli ciet- cilvēce tak ir tik ilgi pastāvējusi, tik daudz cilvēku dzīvojuši, un dzīvo, ka nereāli izteikt jau neizteiktu vārdu, domāt neapcerētu tēmu. Viss! Esam izsmelti- dzīvojam lai novērtētu senču zinības..
Man gan liekas, ka nav jaunu lietu vai problēmu, bet redzespunkti gan var būt samērā sensacionāli, ne?
Laikam jau nu ieteiktu pārējiem neveidot savu viedokli tikai uz kāda cita viedokļa bāzes, bet atrast savējo.
Pats labākais zinātnieks pirms desmit, simts vai tūkstots gadiem arī bija tikai cilvēks, ar kļūdām un trūkumiem. Ja vajag, varu minēt piemērus, kur parasti mirstīgie skolēni mainījuši vēstures faktus. Protams, ne katrs to var un spēj, bet diez vai vajag tāpēc pieņemt citu viedokli par savējo. Bet vieglāk gan droši vien atkārtot ko zināmu, nevis kustināt pašam smadzenītes, tas nu jāatzīst
/offtopic

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 16.12.2005 16:53

OFFT ON

Iedošu latu ar kliņģera attēlu, ja Tu man parādīsi, no kuras vietas manā teiktajā seko tāds aplams secinājums!
Nē! Nekas tamlīdzīgs. Bet, lai visu jau izpētīto un jau atklāto atkārtotu no jauna un uz savas ādas - tam cilvēka dzīve vienkārši ir daudz par īsu. Iekš tā ir tā sāls! Ja gribi spert solīti nezināmajā - nav laika atkārtot visu ar visām domām, idejām utt. pilnībā, citādi līdz vecumam pie solīša speršanas netiksi. Jāatkārto īsumā! T.i. - jāmācās, pirms dari kaut ko, nevis diletanta pieeja - "neko nezinu, pētīšu pats". Ja painteresējas, tad gadās, ka var atrast jau kaut ko, kas sen ir FAQ un trivia dotajā zinātnes sfērā. Ar visu esošu pamatojumu, pierādījumiem utt.
Par to, ka atkārtojot kāda ceļu var atrast kļūdas - jā, var! Tas ir niecīgs skaits gadījumu no viesm, bet ir, neviens to nenoliedz. Es runāju par to, ka nevajag sākt pilnīgi no nulles, pilnīgi neko nezinot. Priekš tam cilvēki gadiem mācās skolās, lai īsumā apgūtu pašus pamatus kādā specialitātē.

offt off

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 19.12.2005 15:18

Ehhhh....

Lieta tada, ka kristiesiem un senlatviesiem bija atskirigs dzivesveids. Lidz ar to ari dzives nosacijumi bija atskirigi. Lai gan, ja ta padoma, tas vairak no uztveres atkarigs.

Nu tad luk, kriestiesi dalijas tris veidos — ````isti, kuriem vienalga, kam ticet, ka tik liek miera; fanatiki — tie, kas ar sirdi un dveseli bija par un ieveroja visu, ko bausli, bibele, baznica utt. lika ieverot; liekuli — tie, kuriem no ta bija kads labums, un tad nu vini izlikas, ka ievero (piemeram, ta laika garidznieki dalijas fanatikos un liekulos). Un liekuliba sevi ietvera ari divanu bauslu interpretaciju, jo, ja dzilak parok, tikai kristiesa dziviba bija sveta, visus parejos "paganu sunus" vareja slaktet, cik tik, ipasi kada Krusta kara ar Baznicas svetibu.

Savukart senlatviesi bija kaut cik patiesaki. Vini labi zinaja un to ari neslepa, ka ja kads atnaks un meginas uzkundzeties (vai kaut vai ja bus karagajiens), tad asinis lis un pie tam ta, ka maz neliksies. Vini ari zinaja to, ka ja tam tur saimniekam, kuram smuka meita, to meitu piesmiet, tad var iznakt gauzam bedigi. Uz ta pamata un ari uz principa "nedari citam to, ko negribi lai dara tev" (saprotams, ka tas sevi neieskaita atriebibu, jo ta isteno so principu) ari audzinaja bernus un visparigas sabiedriskas vertibas bija tadas, kadas atspogulotas latviesu dainas — lai varetu labi sadzivot sava starpa un kopa but stipriem pret visadiem iebrucejiem.

Tapat, ka jau te mineja, dievi bija piezemetaki, un neko nepaveleja. Kategorisku noradijumu nebija. Tikai varbut deva padomus, ka labak darit. un katram bija skaidrs, ka labak klasies, ja tos ieverot. Senas gudribas vairak balstijas uz senlatviesu logiku, nevis uz to, ka "kads onka tur un tur pirms daudziem gadiem pateicis to un to un kads gudrelis tro visu pierakstijis un tie nu mums butu tie likumi".

Visuma senlatviesu kultura ari bija labak attistita.

Ta ka tiem, kas tur stridas — ja, ir dainam ar bausliem kaut kas kopejs. Tie nostiprina sabiedribs uzbuvi, tie ir pamatnoradijumi, ka dzivot (dainam dazos gadijumos). Un tas ir viss. Bet saturs, "genetiskais kods" un parejas pazimes stipri vien atskiras.

Secinajums: nevajag jaukt musas ar kotletem.

Iesūtīja: Witch ; laiks: 04.01.2006 12:37

neko taadu nekad neesmu saskatiijusi. nee nu ir tass visas pamaaciibas bet taa nee...

Iesūtīja: eardstappa ; laiks: 19.01.2006 15:26

Interesanti palasiities.
Vai kaadam ir ienacis praataa ka lielaaka dalja latvieshu tautasdziesmu nav vecaakas par ca. 16.gs?
Liidz ar to, tajaas var buut ari kristiigie elementi, jo tautas mutvardu dailjrade uzsuuc informaciju un to nodod taalak tai pienjemamaa formaa?

No otras puses, visam tautaam ir savi uzskati par labu un sliktu, un latviesi jau nebija iznjemums. Salidzinajumaa ar kristigajaam, gan jaasaka, - taas bija daudz...briivakas dazhaadas zinjaas, piemeram, seksuaalo attieciibu veidoshanas zinjaa notiekti. Iespejams, tas skaidrojams ar agraaru (uz zemkopiibu balstiitu), ciklisku un nometniecisku dzivesveidu, kad genofonda atjauninaashanai taadas darbibas kaa Janju nakts utt. buutu pieljaujamas.

Nevienam tak nepatiik, ka vinjam dara paari. Tapec jau ari ir ...ne suniisha kaajam spert, ne uguns pagalites... Latviesu dainas manaa redzejumaa var tikt uzskatitas par zinaamu tautas eetikas likumu kopojumu - bet ne par religijas pamatu.

Iesūtīja: N.C. ; laiks: 19.01.2006 15:29

Nu vēl jau neesmu nevienu tautasdziesmu lasījusi, kura būtu sakarā ar kādu no 10 baušļiem..

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 19.01.2006 16:36

Vai mēs to tik tiešām varam tā tik droši apgalvot? Un ko šie cilvēki darīja agrāk? Tamtamu sita dancojot ap totēma stabu acis pārgriezuši un rūca kā dzīvnieki?

Iesūtīja: Adriana ; laiks: 19.01.2006 16:49

Un varbūt kāds varētu pateikt precīzi to gadskaitli, līdz kuram latvieši tika sadzīti dievnamos,klausījās ārzemnieciskus pātarus, māja ar galvām un dziedāja savas 10. gs tautasdziesmas? Manuprāt, tas arī ir diezgan tālu no 10 gadsimta, precīzāk, Bībeli latviski iztulkoja E.Gliks 1685-94. gados.
Iespējams, ka kļūdos.

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 19.01.2006 18:03

Ir tāda grāmata "Mūsu dievestības tūkstošgadīgā apkarošana". Tajā ir diezgan populārā veidā paskaidrots, kā kristietība pamazām ik pa gadsimtam pamazām izplatās Latvijas teritorijā. Tas ka šī grāmatiņa ir tapusi divdesmitajos gados nemazina tās vērtību, jo tajā atlasītie avoti runā paši par sevi. Pirms sist pie krūtīm un izbrēkt kādus skaļus apgalvojumus (kā sanāk ka pirms 16. gs., tautasdziesmunemaz nav kā tādu ) varbūt nedaudz paplašināt savu redzesloku?

Iesūtīja: Adriana ; laiks: 19.01.2006 18:21

Heh, liekas, ka šo grāmatu esmu kaut kur redzējusi, bet neatceros,ka būtu lasījusi.. tā droši vien ir Valsts Bibliotēkā, kur lasīt var tikai uz vietas, ne? Ja, vari, lūdzu, pastāsti īsumā, kādā stilā un kas tur ir!

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 19.01.2006 21:02

Autors ir Ernests Brastiņš. Un ar to jau diezgan daudz kas ir pateikts, kaut gan šī daudzpusīgā personība Latvijā vēl līdz galam nav novērtēta. Grāmata iznāca 1936. gadā, kaut gan uzrakstīta bija jau agrāk. Stils ir ļoti emocionāls (bet saprāta robežās), kur autors par katru cenu cenšas rādīt visu laiku kā mūsu zemes iedzīvotājus nemitīgi mēģina pakļaut gan ar varu un viltu ļaunie kaimiņi, bet kā mūsu senči līdz pat 20. gs. sākumam ļoti sīksti turās pie savu senču pagāniskajiem ticējumiem un tradīcijām. Katra nodaļa īsumā veltīta vienam gadsimtam. Grāmatu pār-izdeva 1992. gadā, tās noformējumā izmantota Vimbas glezna "Saules kauja". Grāmatas teksts ir publicēts arī internetā, atliek ievadīt tikai iekš www.google lv "Mūsu dievestības..." .. Var protams, Brastiņu kritizēt, bet savam laikam viņš bija gana spēcīgs pētnieks un kā jau teicu, tas ka viņš nosauc avotus, dod mums iespēju pašiem meklēt tālāk un pārliecināties vai viņš melo vai ir tendenciozs, vai arī runā patiesību.

Iesūtīja: eardstappa ; laiks: 20.01.2006 14:08

LOL vai HS (humbly silent), par preciiziem gadskaitljiem nevaram runaat, jo mums nav preciizas, raksiitas veestures, uz ko atsaukties. Tapec manaa minejumaa lietots vaards 'circa', kas noziime aptuveni.

Kapec taads minejums? Janjem veeraa dazhadas vesturiskas un dabas paradiibas, kas notiek liidz 16. gs. Tie ir karji, vairaaki meerji utt., kas radikaali smazina latviski (par latviesiem kaa tautu gan saakam runaat no apm. 18. gs., skat Merkjeli) runajoso populaciju. Kaa zinams, dainas ir mutbaardu mantojums, liidz ar to tiek izniicinats lidz ar neseejiem. Shados apstakljos saglabajas principi nevis teksti.

Palasiju arii talak par Brastinja tekstiem. Nu, ja kaadam patiik fabrikaacijas, tad Brastinjs ir shii zhanra lielisks eksemplaars. Religiju veesturee apskataams pie sadaljas par New Age vai neopagaanismu. Jautajums taads - kapec lasit Brastinju un nelasiit, piemeram Truupu vai Strodu? Peedejie ir veesturnieki un kaa tadi, iespejams, ticamaaki avoti par kristietiibas ienaksanu Latvijas patreizeeja teritorijaa.

Varbut veidot jaunu pavedienu, lai sho apspriestu? Ko sakaat?

Iesūtīja: Adriana ; laiks: 20.01.2006 14:24

Manuprāt, to droši var darīt arī šeit.

Iesūtīja: Kaķurēgs ; laiks: 14.08.2006 15:47

Cik nu es varu ar savu viedokli palīdzēt...
Latviešu dainās un dzīvesziņā šie desmit baušļi nav tieši nosaukti. Es atceros, ka reiz pat lasīju kāda vēsturnieka spriedumu, ka pat pirms kristietības ieviešanas Latvijas teritorijā, latvieši zinājuši un ievērojuši visus desmit baušļus.

Iesūtīja: Adriana ; laiks: 15.08.2006 10:22

Hmm, Kaķurēg, tas ir vairāk kā interesanti! Neatceries gadījumā, no kurienes šāda informācija? Vai iespējams uzmeklēt izdevumu, autoru, lai precizētu?

Iesūtīja: kedudraugs ; laiks: 20.08.2006 10:24

Tu tiešām tā domā????? Tam Dievam kuram ticējuši senie latvieši nav pilnīgi nekāda sakara ar to Dievu kam lielākā daļa no mums tic šodien!!! Nemaz nerunājot par 10 baušļiem! Vispār traka ideja!

Iesūtīja: Vespertilio ; laiks: 04.11.2006 19:30

Man arī tā sagadījās, ka pie misis Sentivani bija jāuzraksts šāds darbiņš. "'tev nebūs pārkāpt laulību" un pirmie trīs baušļi par cilvēku attiecībām ar jūdu dievu gan tā kā nebija... un "tev nebūs nokaut" arī nav minēts, kaut gan pēc t.dz. spriežot latvieši pat nav iedomājušies, ka varētu nogalināt cilvēku. Cik es esmu lasījusi... Kaut kādas ētikas normas jau eksistē visās sabiedrībās, radušās neatkarīgi no otras, tā kā dažu baušlu TEMATIKA tautasdziesmās nav nekas pārsteidzošs. Es domāju, ka latviešu t.dz. nav izteikti līdzīgas baušļiem, jo tur nav tik tieši un pavēloši viss pateikts (TEV BŪS...!) Turklāt t.dz. ir daudz plašāki vēstījumi, kā vajadzētu dzīvot. Piemēram, kur gan baušļos ir aizliegts melot?

Iesūtīja: Adriana ; laiks: 05.11.2006 09:51

Vespertilio!

Tā gan nav nekāda sagadīšanās! Šis ir viens no Sentivani kontroljautājumiem jau vairākus gadus pēc kārtas. ATKAL un ATKAL. Līdzīgi kā ar pārējiem uzdevumiem Tāpēc šajā pavedienā laipni aicinu pieteikties visus turpmākos bēdu brāļus!

Novēlot daudz Sentivani šokolādīšu,

Adriana

Iesūtīja: eardstappa ; laiks: 08.11.2006 10:24

Dievs ir viens. Dažādos laikos, pirms Kristus nākšanas, tas tautām atklājies dažādos veidos.

[offtopic] Mmm. Nav cita Dieva kā tikai Radītājs, trīsvienīgais. [/offtopic]

Bet arī tam nav nozīmes. Dievs jau sen nemēģina savu pastāvēšanu pierādīt ar pērkoņiem, zibeņiem un neticīgo iznīdēšanu no zemes virsas - savādāk tak viņam nepaliktu neviena, kas klausās.

Mani pārsteidz tautiskā romantisma ietekme uz šī pavediena dalībniekiem. Kā arī patiesa kristīgās kultūras nezināšana. Tam vēl pievienojas sajūta, ka dainas tiek lasītas nevis kontekstā, bet pa gabaliņiem un, vēlams, ne oriģinālsakārtojumā. Tas attiecas gan uz taut. romantiķiem, gan uz to noliedzējiem.
savādi gan.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 08.11.2006 10:42

Dainās, tāpat kā jebkurā citā jebkuras tautas literatūrā var atrast paralēles arī baušļu kontekstā. Tāpēc, ka dažas patiesības, kuras radušās ar mērķi sadzīvot ar citiem, ir visai vienkāršas un universālas. Par to pat nav jābrīnas. Katrs par to, protams, kādreiz aizdomājas pirmo reizi (tāpat kā vecas anekdotes ikviens reiz dzird pirmo reizi), bet tas nenozīmē, ka viņš ir tas lielais acīmredzamas lietas atklājējs, un ka būtu vērts to tagad pavēstīt visai pasaulei.

Otrs - lūdzu, nevajag te kristietības sludinātājus (eardstappa)! Priekš tam ir citi pavedieni. Šeit tas ir totāls offtopiks.

Iesūtīja: viscid ; laiks: 20.11.2006 01:53

Veltīju apmēram divas stundas un lēnām šo rakstu lasīju no sākuma līdz pat galam - rīt pie misis Sentivani (turpmāk tekstā S...) jānodod Comparison essay...

Topiks bija pārāk uzkrītoši saskanīgs ar to, ko man vajag rakstīt, tāpēc (ņemot vērā pirmā tā iznākšanas dienu- apmēram pirms gada) uzmācās aizdomas, ka Adriana varētu būt S... iepriekšējā gada audzēkne...

Biju jau to piemirsis, kad pēkšņi izlasīju pāris pēdējos rakstus un sapratu, ka visi vietējie vien ir...

Nu ko- laikam šis topiks būs dzīvs, kamēr dzīva būs S... (ļauns joks)

Laikam sanāk ka esmu viens no turpmākajiem bēdu brāļiem...

Btw- pavediens baigi palīdzēja.

Paldies!

Viscid

Iesūtīja: Adriana ; laiks: 20.11.2006 12:07

Offtopic
Hihi, kā nosmējos!
Raksts iesūtīts Šodien, 01:53, lietotājs pēdējo reizi onlainā - Šodien, 04:56!
Skarbi un pārliecinoši- Santivani laiks
Anyway, man prieks, ja kādam šis sensenais pasākums palīdz joprojām. Cerams, ka S. kundze neatradīs un noderēs arī turpmāk!
Panākumus vēlot,

Adriana

PS. Kad dabūsi savu eseju ar S. komentāriem, iebliez šeit ieteikumus nākamajām paaudzēm!

Iesūtīja: Viesis ; laiks: 20.11.2006 20:16

Vai, cik jauki, tad jau es būšu vēl viena, kurai vajag to pašu informāciju pie S. kundzes!

Domas šeit tiešām ir ļoti labas, kaut ko var piemest arī pie savas esejas, galvenais, lai mani argumenti nesakrīt ar viscid argumentiem!