Māņticība, kādai māņticībai tu tici? Opcijas

[tiigjeris]

nu tad taa, es neesmu maanjticiiga (tomeer, veel nav izskaudies vecais paradums, proti " tfu tfu tfu"). piektdienaa 13. es neuztraucos. tas taksh ir mulkjiigi. driizaak cilveeki uztraucas, un paaraak par to aizdomaajas un tieshaam kko aizmirst utml. nju, juuzu atbildes luucu.

(ops, es ceru, ka sheit taac pavediens jaw nav bijis ? negribeetu sataisiit baigo paarkaapumu .

Šo rakstu rediģēja dragon_warrior: 15.05.2005 10:54

[ievuks]

Es neticu neticu ne melnam kaķim, ne plīstošam stiklam ne kam citm.
Viss no kā mēs baidāmies ir mūsu bailes!!! Nav jāuztraucas, ja būsim uzmanīgi varēsim dzīvot, svilpodami

[~eviic~]

nobalsoju par citu variantu. Pat nezinu kam ticu. Iespējams, ka nekam, bet ja tomēr jāizvēlas tad varbūt nedaudz spogulim un kaķim.

[Casandry]

Negribas jau atdzit ka ticu māņiem, bet ir tads viens kurš iesedies galva kopš agra vecuma! Neturet nazi ar asmeni uz augšu! Ja nazi tur ar asmeni uz augšu tas kurš taja bridi dzims mirs nelaika(iespējams nodurts) un šis mānis man turas atmiņā kopš četru gadu vecuma, ka likums!

[StrawBerry69]

neesmu māņticīga.

[ZIZI]

Plīstošiem spoguļiem jo es zinu cilvēku kam tas ir piepildijies.

[Charlotte]

Plīstošiem spoguļiem , spļaušanai pār kreiso plecu, svilpošanai mājā un klauvēšanai pie koka virsmas
varbūt ka tas ir bišku tā kā par daudz?

[Optimisma iemies...]

nekad nevelku kāda gredzenu kamēr neizpūšu cauri.

Un vēlviens.

nekad neņemu nazi vai šķēres no otra rokas. Vispirms noliek kaut kur un tad ņemu.

Atkārtotas pašas iziešanas no mājas ieskatos spogulī un tad eju prom.

Šo rakstu rediģēja Optimisma iemiesojums: 18.12.2006 22:04

[Hēbe]

Kādreiz,kad biju maza,ticēju gan spļaušanai pār plecu,gan melnu kaķu nestajām nelaimēm,līdz sapratu,ka tas ir muļķīgi...nelaimes notiek vai tu esi māņticīgs vai neesi
P.S.Pirmoreiz dzirdu par kanalizācijas caurumu māņticību

[misszandale]

VIENĪGAIS no aptaujas jautājumiem - nekāpju uz kanalizācijas aku riņķiem, bet ne jau māņticības , bet gan drošības apsvērumu dēļ

manuprāt tās ir pilnīgas muļķības. cilvēks pats sev iestāsta šitādas muļķības, notic un tikai tādā veidā sevi ietekmē, kas bieži no malas izskatās smieklīgi ---> Tā pati piektdiena 13. draudzene ar ļoti sliktu redzi uz skolu speciāli nevilka brilles, jo baidījās, ka šajā datumā viņas varētu saplēst .. nu stulbums taču

nezinu, vai to varētu nosaukt pa māņticību, bet nekad uz sevi nerādu svešu cilvēku nelaimes - salauzts deguns vai stostīšanās utt.

[Elderons10]

Es kādreiz kad biju patiešm mas ganjau biju maiticīks,betnu vair ne.

[Salomeja]

taa kaa neesmu maanjticiiga tad nav taa... nju ja nu vieniigi prikolaaa kaut ko paakstos.. bet taa reaaali es neticu... neizprotu kads piemeram sakars kaut vai to ka kakis pariet pari celjam ar to ko tu sadarisi diena? ...

[Poesie*]

Drusku ticu melniem kaķiem, drusku sasistiem spoguļiem. Kādreiz, mātes mudināta, arī spļāvu pār kreiso plecu, bet nu tas ieradums pazudis.
Uz kanalizācijas vākiem nekāpju, kā jau teica misszandale, drošības apsvērumu dēļ. Vienreiz gandrīz iekritu.
Ak jā. No rīta nedrīkstot dziedāt. Svilpošana skaitās tas pats?

[tiigjeris]

Akdieviņj, cik dīvaini mans pavediens ir pārtaisīt . Jautājusm tak bija tikai par mānticību kā tādu.. ^^ ok, offtopic.

MAnas domas vēljoprojām nav mainījušās. un pagājuši ir gandrīz divi gadi. WOw. nostaļģija.

[washulis]

es ticu pārdabiskām lietām, bet man liekas ka māņticiba ir nedaudz muļķīga... tai es neticu, neticēju un neticēšu!

[kaiva]

tad kad tu kat ko nelāgu pasaki vai arī izaicinošu-
piesit pie tā koka- tas jau ir pierādījies un apstiprinājies
protams varētu izdarīt jebko, tas jau nav svarīgi
svarīgi ir tas ka šādā veidā tu savā apziņā noliedz iespēju nelaimēm ar tevi saistītīties un tā kā VISS ir atkarīgs no tā kā iegroza smadzenes tad nu tas ir ērts ātrs un drošs paņēmiens
ja nav koka, kas nu gan man gadās reti- novēcini ar roku šķērsām sev priekšā un pasaki- "garām"
vai vēl kaut kādu tamlīdzīgu prikolu

protams citiem nav vajadzīgs nekas bet ir daži svarīgi jautājumi kur ļoti vajag lai izdotos
turklāt esmu pieredzējusi kā domas un vārdi piepildās- pilnīgi apzinos kā es ar tām varu apdraudēt sevi vai citus un tad pieklauvēju pie koka un jūtos droši
smieklīgi bet tā ir

(koks, tas ir smieklīgi, bet tas ka domām un vārdiem ir milzu spēks ir nopietni un patiesi)

[Melleņu kamenēns]

Kādreiz ticēju svilpošanai mājās, bet nu jau sešus mēnešu varu droši svilpot kur gribas, vairs nekādu sirdsapziņas pāmetumu.

Vienīgais māņticības veids, pret kuru man vēl ir bijāšana ir spoguļi, saplēsti. Ar tiem gan izturos ļoti uzmanīgi. Septiņus nelaimes gadus piesola saplēsts spougulis, kā nekā.

[Hermiones zizlis]

es nesvilpoju maajaas jo tas tieshaam piepildaas

[Šūnis]

Ticu tikai koka piesišanai un pār plecu spļaudīšanai

[karralá]

man no bērnības iegājies, ka gredzenus no rokas rokā dot nedrīkst, tjip, uzkrāj nelaimes vai kaut kā tā. tāpēc savu gredzenu vispirms nolieku uz galda, tad persona, kura to grib aplūkot/uzmērīt lai paņem pati. un nekad neatstāju maku un nevienu no savām entajām krājkasēm pavisam tukšas - tas laikam arī uz naudas trūkumu, vai vēl kaut kādu tur nelaimi.
patiesībā kādreiz vēl pie dažām māņticībām pieturējos, bet vairs tik ļoti māņticīgām lietām, kuru pamats nav tīri zinātniski izanalizēts, nepieturos.

[Eliitis]

Es itkā negribu ticēt nevienaī no šīm māņticībām, taču - gribu vai negribu - tam nav nozīmes, jo jau no bērnības iesēdies galvā tas viss un nekādīgi to nedabūju ārā no sava prātiņa

Par to kāpšanu uz kanalzācijas akām un stāvēšanu zem kāpnēm - tā jau drīzāk nav māņticība, bet pārlieku liela uzmanīšanās - jo jebkurā brīdī taču var tā kanalzācijas aka iebrukt vai kāpnes virs tevis sabrukt ( es neesmu zirdējusi ka tā notiek, bet nu labi )

Arī ja iedomājos ko sliktu tad automātiski nospļaujos pār kreiso plecu un triis reiz piesitu pie koka - un tas notiek automātiski, nevis tapēc, ka es to vēlētos.

Runājot par spoguļiem - man vienkārši paliktu baisi skatoties uz sasistu spoguli - nezinu kapēc, bet manī tas iedzveš bailes

Par melniem kaķiem - no pieredzes zinu ka ar tiem melniem kaķiem ir tā kā ir - agrāk neticēju, bet pēc dažiem notikumiem, atkal gribu vai negribu - atliek vien ticēt tam ka tiešām tas nes nelaimi vai arī ka tas notikums bija tikai milzīga sagadīšanās

Nu jā - bet jebkurā gadijumā neesmu pārāk māņticīga