nu tad taa, es neesmu maanjticiiga (tomeer, veel nav izskaudies vecais paradums, proti " tfu tfu tfu"). piektdienaa 13. es neuztraucos. tas taksh ir mulkjiigi. driizaak cilveeki uztraucas, un paaraak par to aizdomaajas un tieshaam kko aizmirst utml. nju, juuzu atbildes luucu.
(ops, es ceru, ka sheit taac pavediens jaw nav bijis ? negribeetu sataisiit baigo paarkaapumu .
Es neesmu majticiga. Un nekad neesmu bijusi. Cilveki vienkarsi sev ieskaidro ka kaut kas notiks un nemitigi par to doma.
Neesmu. Amuletus nenēsāju, nekādus ticējumus un to noteiktos aizliegumus un darbības neievēroju. Bet... zinu viņu tik daudz, ka, neko darīt!, uz ielas tomēr īpaši pamanu, piemēram, melnus kaķus. Nē, es neko īpašu tāpēc nedaru, neeju pa pretējo pusi, nespļaudos utt., bet... vienkārši ievēroju to zvēru. Tādā stilā. Un pēc pāris minūtēm to vairs neatceros. Nekad jau nekas īpašs nenotiek
Reiz kādā "Dadža" numurā lasīju par Antimāņticības kluba festivālu, kurā cilvēki pastaigājās zem kāpnēm, dauzīja spoguļus un bārstīja sāli. Tas protams notika piektdienā 13. datumā. Starp citu kluba biedra nauda ir 13$ un 13 centi.
Pusgadu pēc šī festivāla visi dalībnieki vēl bija dzīvi un veseli - nevienam nekādas katastrofālas nelaimes nebija notikušas.
Tas tā - neliela atkāpe par tēmu.
Es pats esmu izteikti pragmatisks un neticu nekam, kam nav loģiska pamatojuma - līdz ar to arī māņticībai, protams, neticu.
Maanticiiga vairaak neesmu nekaa esmu, bet ir dazhas lietas, ko tomeer ieveeroju- vismaz to, ka sliktus sapnus vajag izstaastiit, lai tie nepiepildaas, citaadaakaa veidaa gan laikam mana maanticiiba neizpauzhas.
Agrāk, kad biju mazāka un mans viedoklis bija vairāk atkarīgs no vecāku viedokļa, ticēju. Tagad vairs ne.. reizēm gan pār kreiso plecu nospļaujos.
13. datumus parasti pat neievēroju, vienīgi, ja dienas beigās atceros, ka tie it kā ir `melnie`, labprāt noveļu uz tiem problēmas, kādas dienā esmu piedzīvojusi.
A kurā dienā tad nav piedzīvots kas mazliet nepatīkams ?.. Ir jau, protams, izņēmumi, bet pārsvarā, ja gribētos, katrā dienā varētu atrast ko tādu, kas tai liktu šķist kaut mazliet nejaukai..
Kā teica mana laba draudzene- Kad kļūsi māņticīgs tad pēkšņi saproti, ka nekas Tev apkārt nav būvēts no koka...
Es galīgi neesmu māņticīga- nav man ne melno kaķu, kas sagandē dienas, ja šķerso ceļu, arī plīsušiem spoguļiem es neticu...
Viss ir cilvēka prātā...
Kad es biju mazāka es ticēju melnajiem kaķiem. Vienmēr,kad kāds pārsķrēja pār ielu es nemaz negribeju iet tālāk.
Tagad jau tā vairs nav.
es kakjiem visp uzmaniibu nepieveershu. cilveeki senaak (netikai) gan bija varen naski uz dazhaadu lietu izdomaashanu, ko vajag vai nevajag dariit. un tomeer, vienalga, cik taadi ticeejumi ir mulkjiigi (nu kaut vai tas par saali ), vinji ir izdziivojushi liidz muusdienaam. un es, piemeeram, nemaz nezinu, no kaa tad iisti uzzinaaju par sasisto spoguli vai melno kakji.
Trīs reizes pārspļaut pār kreiso plecu jau ir paradums, nevis māņticība, jo to pie gandrīz vai visa var darīt, un ja tomēr, neizdara, tad cer, ka nekas nenotiks, nu kaut kas tamlīdzīgs.
Ejot ārā no dzīvokļa mamma vienmēr liek paskatīties spogulī, un, ja aizmirst kaut ko, un ir pārkā```` slieksni, tad atkal vajag paskatīties spogulī. Nezinu kāpēc utt, bet tas arī ir ierasts. Es skatos spogulī tikai tāpēc, lai zinātu, ka man nekas nav pielipis pie pieres .
Kā arī māsa man neļāva turēt atslēgas uz galda. Arī kaut kas māņticībai :/ . Bet pati, neticu itkā.
Un pats vārds māņticība. Sākums ir ļoti mānīgs. Izsaka visu .
Nu ja tā labi padomā tad laikam jau, ka jā zināmā mērā noteikti jā....
Jūs te drusku par šuru to māņticību tverat. Mūsdienās tā ir transformējusies, pieņemot jaunas formas un idejas. Teiksim, nu paparasiet šoferiem, kas būs pēc tam, kad viņi mašīnu nomazgās? - Lietus, pareizi. Kā izsaukt pēdējo tramvaju vai trolejbusu? Nu kā tad, aizkūpinot pēdējo cigareti! kāpēc uz eksāmenu jāģērbjas tajās pašās drēbēs? Un, ja esi izkritis, noteikti pavisam citās? Un kāpēc divas draudzenes nedrīkst iet pa ielu stabam katra pa savu pusi, jo noteikti sastrīdēsies? Un kāpēc dažādas mīļmantiņas tiek staipītas pa puspasauli līdzi veiksmei - tie tak ir tie paši amuleti! Māņticība mūsos ir iekšā dziļi dziļi, tikai vajag atrast, kur tā ir paslēpusies...
Un kur tad vēl žagošanās, šķaudīšana un zīmīgu sapņu redzēšana, pēc kuras var zīlēt "mīl-nemīl" noteiktās dienās un datumos! Un kāršu zīlniecība un visādi astroloģiskie saloni!!! Un Melnās Dāmas saukšana spogulī! Māņticība ir mums visapkārt!
Kam tā māņticība ir vajadzīga? Pats nosaukums jau liecina par to, ka tā ir māņu ticība - tātad nekam nederīga.
Šī māņticība liek lieku reizi uztraukties par nebūtiskām lietām (piem., nu kas tur liels, ka tu no gultas izkāpsi ar kreiso kāju???).
Jau vārds māņticība nozīmē , ka tie ir kaut kādi meli u.t.t. ( jau atkārtojos ) tāpēc es neticu tam sviestam ... NETICU !!! TĀ !!!
Es teiktu, ka es neesmu.
Es pavisam neesmu maanjticiiga. un nekad arii neesmu bijusi. Es zinu ka mana draudzene ir ljoti maanjticiiga. Vinja Piektdienaas 13ajos nemaz no gultas neizlien(nu ok biki paarspiileets )Starp citu patiesiiba par 13. piektdienu ir tiiri interesanta.
Es arī neesmu māņticīgs. Man tas liekas stulbi un muļķīgi.
Nedaudz jau ir, no vecākiem, - un kā jau skow te minēja, tas viss jau kļuvis par paradumu. Visi tie "melns kaķis pārskrēja pār ceļu", un "vāveri ieraudzīt ir uz nelaimi" - lai gan apziņā saproti, ka meli tie ir, tomēr anyway īpaši patīkami nav.
Ir jau runas, ka ja netici tam, tad nepiepildās, bet vispār ja tā padomā - cilvēki tak neizgudroja to visu uz dullo. Varbūt kāda sakarība arī pastāv tomēr. Tā kā es cenšos lieki neriskēt, un to ko man mamma liek ievērot un nedarīt - ievēroju.
Es izvēlējos cits un domāju kā drusciņ, jo nebaidos no melniem kaķiem un kapsētām
Kādus m;a;nticības piemerus tu zini?
Un vai pats tos ievēro?
Piemēram:
Neliec somu uz grīdas savādāk aizies nauda.
Ja pār ceļu pārskrien melnsaķis būs nelaime.
Ja saplīst spogulis nelaime būs 7 gadus...
Ghrr, no šitā visus es mēģinu ataudzināt, zin, ja pieaudzis cilvēks, ieraudzīdams, ka es esmu uzkāpusi uz kanalizācijas lūkas vāka sāk bļaut, lai es ātri kāpju nost, citādāk nelaime notikšot(ar to nedomājot, ka lūkas vāks nav sevišķi stabils un es varētu iekrist kanalizācijā ), tad tas jau ir pilnīgākais marazms.. Soori, bet nu ko neciešu, to neciešu. Un kaut kā izdodās arī, ja ne pavisam atmet māņticību, tad vismaz manā klātbūtnē ar to neaizraujās, un man nav jāsaka "čau" katru reizi kad starp mani un manu blakusgājēju iziet cauri kāds stabs.
Jā...es arī piekrītu, ka džas māņticības ir pilnīgs sviesc.
Teikšu atkāti...lielākā daļa.
Bet ir tā iegājies, ka daudzi cilvēki, ieskaitot mani pašu, dažas no šīm māņticībām ņem nopietni.
Nevis tāpēc, ka tām tic, bet tāpēc, ka tā iegājies. Nu to darīja mamma...vecmamma un tā tālāk.
Bet nu... jā dažas māņticības...kā jau teicu ir sviesc!
Par to vai cilvēks tic tādām lietām, ka nedrīkst šķērsot vietu, kur pārskrējis melns kaķis, vai kā citādi ir atkarīgs no tā, kā viņš/a ticis/kusi audzināts/a. Līdz ar to tas atkarīgs no paša cilvēka un ja tu tici, ka tas tev nesīs ļaunu, tad roši vien arī nesīs, jo tu tā zuskatīsi un vilksi paralēles ar dzīvē notiekošo, tas viss ir tavās smadzenēs.
Var jau gadīties, ka lai nešķērsotu melna kaķa ceļu tev nāktos iet apkārt valstij! /tas bija pārspīlējums/
Nesēdi pie galda stūra svinībās, vēl 7 gadus neprecēsies.
*pārsēžās pie galda stūra* Nēēē, 24 gados gribu vēl būt brīva..
Mja, jāpiekrīt Selduīnai - ja man pār ceļu pārskrien melns kaķis un uzreiz pēctam sabrauc mašīna, tad tīri viegli ir vainot melno kaķi - ja ne māņticības dēļ, tad vismaz tādēļ, ka kļuvu neuzmanīga, skatoties uz kaķi Mja..
Teoreetiski sanaak,ka esmu diezgan maanjticiiga, bet taa visa maanjticiiba ir "katram gadiijumam" liimenii.
Ja pakluup aiz labas kaajas- triisreiz pie zemes piesit,
ja pasaka kko ,ko neveelas,lai piepildaas- triisreiz paar kreiso plecu paarpljauju,
ja izbirst saals- triis shkjipsninjas aiz muguras aizberu,
no sveces neaizpiipeeju (un klaatesoshajiem arii neljauju),
sapleestaa spogulii (drumslaas) neskatos,
ja skrien paari ielai melns kakjis- droshi eju pa to ietu, kur tas skreeja (esmu mezhaazis), ,
makaa neesaaju zviinjas,
somu,kuraa atrodas maks uz zemes nelieku,
drupachas no galda ar pliku roku neslauku,
gruzhus paar maajas slieksni neslauku,
ja nokriit kaads eedamriiks un man negribas,lai kaads ierastos- uzkaapju ar kaaju,
trauki un glaazes pliist uz laimi, .... utt. utt.
un ljoti daudz citu lietu, bet ,ja taa godiigi mani tas nertaucee, man tieshaam netraucee sava maanjticiba ..un ljoti retu reizi taa traucee kaadam citam cilveekam un tas nav ne stulbi, ne muljkiigi.... turklaat no zila gaisa nekas jau nenotiek:) Labi, iesejams, ja es teiksim nenospljautos triisreiz paar plecu un tad notiktu kkas slikts- taa buutu tikai sakritiiba,nevis sekas tam ,ka nepaarspljaavu paar plecu... bet kaapeec man lieki riskeet? Turklaat ja tas man sanaak pilniigi dabiski- nepiepuulot sevi- automaatiski!!!
nea!es par to nedomaaju!man nav laiks,iet uz atpakalju,maatei atrakto kapu rakt ciet!
man nepatiik,shitaas padariishanas.ta jau sanaak,ka gandrii neko nedriikst dariit!
kad biju mazaaka ar taa iisti neklausiiju draudzeneem, tikai pa retam...
es nav uz mutes kritusi
gan jā, gan nē, jo ja tici pārdabiskām pietām, laikam gan esi arī māņticīgs...
Khm...ceru jau, ka nee...
Manupraat, (maanjticiigiem) cilveekiem ir tendence atcereeties gadiijumus, kas maanjticiibu "apstiprina", tas ir - no 100 reizeem, kad paar celju paarskreeja melns kakjis, vinji atcereesies to vienu reizi, kad vinji peec melnaa kakja manevra paari celjam salauza kaaju, bet ne 99 reizes, kad nekas tamliidziigs nenotika.
Nu es esmu pat pārāk nemāņticīga... pilnīgi ienīstu ticējumus un muļķīgus pareģojumus un kautkādus ikdienas horoskopus... bet ir dažas lietas, kurām es ticu...
Nu laikam jau kaukaada maanjticiiba man ir.......???? nezinu...???
Vispaar jau es neesmu maajnticiiga, bet dazhreiz kad liekas, ka nav izejas no kaadas tizlas situaacijas izmeeginu visu, vienreiz pazaudeeju savu miiljo rokasspraaadzi un atstaaju pienu maajas garinam, protams neko netradu, bet peec laika uzgaaju rokasspraadzi zem gultas
dazreiz arii, komandas garam, ir jautri izpildiit kaadu rituaalu vai izmantot kadu amuletu. taa reiz es ar savu komandu salikaam zekees 2santiimu moneetas, tas noziimeeja veiksmi vai kaut ko taadu, bet mees taja machaa zaudeejaam
bet naudas koks gan ir manaami paliidzeejis uzbriest manam finansiaalam staavoklim
Es nobalsoju par Nē ,nav man Māņticība...bet kopš pagājušās nedēļas man nav nekā cita kam ticēt...parasti es ļoti skeptiski to uztveru ,bt es tagad tulkoju sapņus ,atrodu nenormālus izskaidrojumus izteicieniem untml.
Piem: Naktī nesvilp velnu atsauksi u.c.
Well, es esmu māņticīga, ja runa ir par ticēšanu zīmēm. Nesen atkal ar mani atgadījās tāds notikums, ka notika kkas mazliet neizskaidrojams. Ko, protams, var censties izskaidrot, bet es to nedaru . Ideja tāda, ka es šo notikumu patiešām uztvēru kā zīmi, un tas arī attiecīgi piepildījās [konkretizēt negribu]. Es noticēju, tā teikt, noticēju māņiem, un tas nostrādāja [murgaini uzrakstīts, bet, ja es izskaidrotu, kas tieši notika, jums viss būtu skaidrs].
Un man vienalga nepatīk tas skaitlis 13 . Varbūt tāpēc, ka šajā datumā piedzima mans brālis ;D ?
Lai kā arī es to censtos noliegt, bet māņticība šad un tad man uzmācas liekot apiet trepes, nevis izlīst tām cauri, liekot trīsreiz pāršpļaut pār plecu, lai kaut kas nebūtu. Parasti tas viss tiek maskēts aiz - es jau neko, tas tik drošībai, ziniet taču, ka dubults neplīst...
Nē,neesmu.Vienkārši nav laiks izdarīt tos visus likumus, ja tas tad tas....un arī ātri aizmirstu, bet melnus kaķus gan ievēroju!
Ja niez deguns- driiz dzersi!
Ko ta' veel atceros...?
Nesvilpo dziivesvietaa- naudu aizsvilposi.
Ja kasaas peeda- buus taalu jaaceljo.
Zinaaju veel arii par plaukstu kassiissanos, bet neatceros, kaa bija pareizi. Kad kasiijaas viena,. tad bija gaidaami cieminji, kad otra, tad naudas piepluudums...
Par tām rokām runājot, esmu dzirdējusi, ja kasās kreisā plauksta - nauda nāks, ja labā - tad izdosi...
Un ja aizķerās aiz kreisās kājas tad gaidāma nelaime, ja aiz labās - laime.
Nedrīkst mest sāli pār galdu... tad būs strīds.
Man ir pazīstams cilvēks, kurš ir māņticību experts.. un, kas ir pats briesmīgākais.. ka viņš arī tam visam vairāk vai mazāk cenšās arī sekot... Varbūt tad labāk neko par šitām lietām nezināt, un tad būs mierīgs prāts.
P.S. Vēl, ko varu piebilst... Ja cilvēks redz sliktu sapni... viena puse saka, ka tas ir jāizstāsta.. citi - tieši pretējo, lai sapnis nepiepildītos.... Galu, galā - ko tad man darīt šitādā situācijā???
Māņticīga.. kā nu katrs to saprot..
Brr.... man mammucis šitā mēģināja audzināt - " Neslauki istabu no sliekšņa, is jāslauka UZ slieksni",
"Miskaste ir jāiznes no rīta, nevis vakarā, lai neiznestu dienas laikā sakrāto labo enerģiju"
Un tā tālāk.
Māņticība ... es domāju tā, ka nevajag to uztvet tik tieši ... nu viens zemnieks gāja pa ceļu uz mājām, pa ceļam viņam pārskēja pār ceļu melns kaķis, aizejot mājās viņš uzzināja ka viņam nobeigusies govs ... nu un vīrs izdomāja, ka ja melns kaķis pārskries pār ceļu, ttad būs nelaime ... nu un tā arī viss aizgāja ...
... un vēl ...šiem ticējumiem, vai māņticībai apakšā ir (nu protams ne jau visiem ... ir arī tādi "mazu bērnu biedēšanai, lai šamie klausa" tipa ticējumi) ir kāds novērojums, kāda gudrība ... ir tāds ticējums, ka Ziemassvētkos galdā jāceļ deviņi ēdieni, tad būs bagāts gads ... nu bet ja tu vari izdomāt deviņus ēdienus, tad tev pietiks arī attapības nopelnīt naudu, lai būtu pietiekami ... nu varbūt slikts piemērs bet ceru, ka domu sapratāt ...
Nav man tādas. Ne man bail no kanalizācijas lūkām, ne es apeju apkārt savienotiem stabiem. &melns kaķis man katru dienu vairākas reizes šķērso ceļu. &rekā. dzīva!
neticu..
Neesmu māņticīga!
Tikai citreiz ar draudzeni pajokojamies, akd ieraugam melnu kaķi vai kko tādu..
Itkā nēesmu mānticīgs, taču dažreiz sanāk ieraduma spēc šis tas, kas līdzīgs māņticībai. Piemēram, pārspļaut pār plecu. Es domāju, ka jo vairāk cilvēki tic māņticības lietām, jo vairāk viņas pat piepildās, jo cilvēki paši to neapzinoties meklē iespēju, kā sekojot vienai vai otrai māņticībais kautko realizēt...
Es arī neesmu māņticīga, bet man patīk šitā padarīšna, kad piem. 11.11.11 11:11 skaļi jāiebļaujas! Tad viss būs ok, un arī 3x pārspļaušana pār plecu. Kad melns kaķis pārskrien pār ielu, es nedomāju, ka man būs neveiksmīga diena. Tas ir galīgs sviests... Tad ko lai dara cilvēks, kuram mājdzīvnieks ir melns kaķis??? Nošaujas???
nezinu... vairāk jau nē, bet spogulī gan ieskatos, ja nākas atgiezties pēc kaut kā aimirsta Un trīs reizes pie koka arī reizēm piesitu un melni kaķi, kas pārskrien pār ceļu arī nerada prieku...
Mana māsa ir māņticīga ar viņu nemaz nevar pa ielu kopā iet- izejot caur vārtiem "Nospļaujies!!! Citādi būsi izgājusi caur elles vārtiem!", uzkāpjot uz kanalizacijas aka vāka Atkal!!! "Apgriezies, citādi nelaime!!!" Visur viņai melni kaķi, vārnas!!! Tās ir pēdējās muļķības!! Es tādiem niekiem neticu!!! Un tas ir smieklīgi!!
Emm nu teixim daudzi saka:nebirdini saali citaadi buus skandaals
:piektdiena13 nelaimiigaa(ticu jo kaadreiz taa ir sanaacis)
:nesvilpo maajaa :velnu piesauxi utt.
Domaaju ja cilveex pats tic ka taa buus tad buus ja nee tad nee...
Ekkkk...Nu ko, lai tur saka, es pati esmu nedaudz māņticīga laikam, jo ir lietas, kuras es tomēr nekad nedaru mājās. Piemēram nekad nesvilpoju, tikai es nevilpoju neviss kaut kāda tur velna dēļ, bet tāpēc, ka labāk jau nu lieki neriske, ja nu piepildās un mājās nav naudas
Toties to, ka somiņu nedrīkst likt zemē, citādi naudas nebūs, es pilnībā ignorēju. *pamet skatienu uz somu, kura mētājas stūrī*
Vēl viena māņticības darbība, kaut gan es pat īsti nezinu ko viņa dod. Ir ja kaut kas aizmirsts, tad atgriežoties mājās pēc tā noteikti paskatīties spogulī. Vai tad man grūti? Sevišķi ņemot vērā, ka palūkoties vai pietiekami labi izskaties ir vērts vienmēr.
Nu kas vēl? Ā jā nu kad kaut ko sliktu pasaka un vēlas lai tas nepiepildītos ir tak dzirdēts teiciens piesit pie koka. Bet tas jau vairāk ir automātiska darbība nekā doma par to kādam nolūkam tā ir. Vienkārši, kad dzirdi kādu sliktu lietu sakām, kas nav notikusi, lai nepiesauktu nelaimi.
Nu un uz beigām viens idiotisks tiicējums.
*Ja satiec mācītāju ir jāpieķeras pie pogas un jātur tā tik ilgi kamēr mācītājs neapiet ap stūri. Ak jā un jāievēlas vēlēšanās, tad tā piepildīšoties.
Man rodas šajā sakarā tikai viens jautājums. Pie kā pogas jāpieķeras? Savas vai mācītāja?
Nedrīkst skaitīt dienas, cik ilgi tu esi kopā ar draugu(draudzeni) kā pāris. Matemātika ir pretstats mīlestībai, un tas vai tu skaitiisi dienas vai ne nav no svara, tas neizsaciis attieciibu svariigumu, bet gan nesiis nelaimi attieciibaas.
ES daljeeji ticu, bet tkai daljeeji... Jo ir taa, ka tieshaam citreiz piepilddaas, bet vienmeer jau gribas domaat to labaako, ka nekas nenotiks...
Vai teikt "kasās" par plaukstu ir pareizi?
Es zinu, ka ja iziet cauri trepēm, kas atslietas pret sienu, kaut kāda milzu nelaime vai nāve gaidāma.
Tad vēl ja kāds ar slotu paslauka zem kājām - noņem laimi.
Ja kāds pārkāpj tavām kājām (kad esi aizšķērsojis ceļu) - nozog mīļākos.
Uzsit pa dibenu - tas pats par tiem mīļākajiem.
Bet tā jau nav māņticība, tā drīzāk kaut kāda zīlēšana.
Māņticība - Jaungada vakarā nevar būt izžautas drēbes - kāds mirs, vai
Nedrīkst dāvināt čības cilvēkam - aizies! (Pārbaudīts - aizgāja jau nākamajā dienā!)
Tāpat ar cimdiem un daudz kā cita dāvināšanu.
Bet ja ņem tā nopietni, neapgrūtinu sevi ar visām šīm muļķībām, vienīgi kaitina, ja kāds pret kuru vērsta mana šķietami noziedzīgā darbība (paslaucīju zem kājām vai kkas tml.) sāk bļaut, ka tagad tam šis vai tas...
smiekliigakais ir tas, ka tas manjticibas jau vienu otru parspeej.
piemeeram - jaa parskrien melns kaiis par celu, tad buus nelaime, bet ja melns kakis maajas ir laba ziime.
tie pashi skaitli - skaitlu del auto razoshanas firmai nosaukums ir Toiyota , nevis Toyoda.
vis atkariigs arii no, kur tu dziivo, jo dazaadaas vietaas shiis manjticiibas noziimee ko pavisam preteeju.
agraak cilveeki ticeja, ka briizos, kad cilveeks shkauda,pastaav iespeeja, ka dvesele izskries pa muti laukaa, un tad vinji shakaudiitaajam teica, lai dievs vinju sveetii, lai dveesele neaizskrien, muusdienaas gan neviens dveeselu aizskrieshanai no shkavaam netic, bet sho dievs sveeti, meez izmantot veeljoprojaam.
es gan vairaak to visu balstu uz pashsugestiju - ja tici tam, tad ta arii buus, laigan nevajag jau arii speciaali vaiksmi izaicinaat.
Man šķiet, ka māņticības izdomātas tāpēc, lai cilvēkus pieradinātu pie kārtības, labiem paradumiem (ir arī izņēmumi, protams). Piem. tas pats nesvilpo mājās - velnu piesauksi, Manuprāt, tas izdomāts, lai cilvēki nesvilpotu (varbūt kādam tas likās kaitinoši). Otrajā daļā par velnu vnk cilvēkus vajag pabiedēt Es māņticībām neticu, bet man tas neliekas smieklīgi ticēt, jo katrs pats var izvēlēties ticēt vai nē.
He he... kurš tad vēl tic tām māņticībām?
Es nē..par melno kaķi zināju, bet ieteiktu jums viņu nobraukt, ja jūs tam ticat..
Man no vecmaaminjas ""pielipis"" - ja izej aaraa pa maajas durviim, bet atceries ka kaut ko esi aizmirsis un atgriezies tam pakalj... Kad atkal ej aaraa - noteikti jaapaskataas spogulii... Nezinu kaapeec - bet es taa daru... kaa arii negribeetu sapleest kaadu sp[oguli jo tad vajadzeetu vai nu braukt taas lauskas mest Daugavaa - vai arii 7 gadus dziivot nelaimee...
Personīgi neesmu māņticīgs, vienīgā lieta no kuras mazliet esmu māņticīgs ir plīstoši spoguļi.
Es viennozimigi esmu manticigs ,melnie kakishi ne vienreiz man darija sliktu =]
Kautgan ,kad pedejo reiz redzeju melno kai ,nekas ta ar nenotika...
Ticu, ka puse no visiem pasaules iedzīvotājiem ir māņticīgi un galīgi muļķi.
Es neticu, bet ja man būtu jaiizvēlās tad spļaušana pāri plecam.
uzskatu ka melns kakis ir launa zime tikai pelei un saplisis spogulis tikai tad ja skembas kaut kur trapa. ari par to cibu uzdavinasanu ka ja cibas uzdavina tad aiziet, aiziet nevis nomirst (parsvara aiziet uz virtuvi) bet vispar manticibas iedomas piepildas tikai tad ja tam tic.
nne
neticu
Vecaa labaa "Nekaap uz kanalizaacijas akaam!!! citaaadi buus nelaime!!" Mamma vienmeer briinaas, kaapeec es reizeem pagriezos pa 360, nu tacu lai nebuutu nelaime!! hihihi Taa tas iegaajies no beernu dienaam!! Pashai lieks diezgan smiekliigi, bet kaut kur kaads saka ka tas nemaz nav smiekliigi.
Nu tas varbūt arī ir smieklīgi, bet es ticu, ka nevajag dziedāt kad iet kaut kur!!! It kā jau ar smieklīgi, bet man tā ir gadījies!!!
Laikam pieklauvēt pie koka virsmas ir pirmais ko ienāk prātā izdarīt.
Saplīsuši spoguļi mājās nestāv nekad.
Nu un pārspļaušana pār plecu.
Nu trīs lietas kuras jau automātiski ir iegājušās darbībā
neesmu manticiiga...neticu nekam no sii..
Uz akaam esmu kaapusi, melns kakis man pasai ir, spogulus esmu pleesusi daudz..(veeljoprojaam laimiiga)..u.t.t.
Skiet ka veel esmu sveika un vesela....
Nesvilpoju mājā, lai nepiesauktu velnu, bet tikai ārā.
Spļauju pār kreiso plecu un pēc tam
Pieklauvēju trīs reizes pie koka, ja tāds gadās pa ķērienam.
Lai gan cenšos sev iegalvot, ka vismaz vienai no trim minētajām neticu
mjaa .. es neticu, bet vienreiz, kad paa celju paarskreeja melns kakjis - man neveicaas visu dienu... bet, .... taa ir tikai sagadiishanaas...
sanaak, ka neticu... bet dazhreiz sanaak klausiities Mammas mulkjiigajis uzskatos un pamaaciibaas,kas uz naakamajiem briizhiem mani iespaido
...bet runaajot par tiem melnajiem kakjiem...bija iipatneejs starpgadiijums
*on my SPECIAL day * gaaju aaraa no maajas *hey,that rhymed* un ieraudziiju - melnaakais kakjis pasaulee *I'm like-WHOOAA!!*. Shis jau grasiijaas man skjeersot celju,kad piepeshi,briidi pirms [so called] nelaimes krustceleem, mazais Mjau njeema un apstaajaas..*I'm like- ... * dabiigi, diena bija glaabta
moraales staastam nav,tikai savdabiiga viela paardomaam
Ticējumiem es neticu, pilnīgi nemaz. Bet savādākām parādībām&spokiem ticu.
Nu es nezinu... ticu melnajiem kakkiissiem, un noteikti pliistossiem spogulliem!!!
Varbuut arii tam, ka istabaa nedriikst svilpot...
Varbuut i` veel kaads, bet to nu gan es vairs neatceros...
nu es jau ticu melnajiem kakjiem,bet man tie sava zinja arii aptiik.....
ticu tam tapec ka luuk ta gadijas:
skolotaja aizsutija vienu bernu uz veikalu pec baterijaam....pec laika vinjsh atgriezas un teica ka gan kiosks gan ''top'' veikals bija ciet un vinjsh celja redzejis melnu kakji kas parskrien pari celjam...
Nju es neesmu jau nu tik manjticiga,bet es piemeram parspljauju par kreiso plecu ja kaut kas ne ta pateikts...
Pliistoshiem spoguljiem! Nezinu...tas taa bissk biedeejoshi liekas.....
Esmu māņticīga. Cenšos izvairīties no kāpšanas uz kanalizācijas akām, kā arī cenšos apiet koku/stabu pa vienu pusi ar savu līdzgājēju.
tā īsti es neticu nevienai! bet parasti pieķeros kaut kādiem dumjiem pieradumiem - tā kā talismaniem. piemēram uz olimpiādēm šogad vnm ņemu līdzi kalendārīti ar Prāta Vētru, bet es zinu, ka tas tāpat neko nemaina. tas vnk man patīk, mani tas uzmundrina. tagad man arī ir uzradusies dzēšgumija vārdā Džeiks.. *pagaida kamēr smieklu vētra noklust* to gan es esmu paņēusi tikai uz vienu konkursu. citreiz jau ir tā, ka nospļaujos pār plecu vai pieklauvēju pie koka. bet tas tikai tāpēc, lai kaut kā atttaisnotu savas riebīgās domas. piem, domās novēlu kādam kko ļaunu. tad uzreiz ņemu savas domas atpakaļ, jo ticu, ka viss ļaunais, ko mēs domājam, veido kaut kādu negatīvu enerģiju un galu galā atgriežas pie paša ļauno domu sūtītāja.
Vispār jau māņticīgs neesmu, bet ja tā labi padomā, tad ticēt es ticu tikai tam kas ir pierādījies.Vienīga tāda lieta ir par svilpošānu savā mājā.Jo tad itkā nebūšot naudas.Un man tā vienreiz bija.
Patiesībā es nekam tādam neticu, bet ar tiem plīstošajiem spoguļiem ir diezgan tiešām reāli iespējams, ka pēc spoguļa sasišanas kāds mirst, man tā ir gadījies ar vecmammu un arī mājdzīvniekiem (atradu ko salīdzināt ) nu bet tas laikam ir vienīgais kam ticu
Es vispār tādā ziņā neesmu māņticīga, bet parasti pārspļaujos pār kreiso plecu..ieradums....
man vairaakas..
reizeem paar kreiso plecu paarspljauju vai pieklauveeju pie koka..
ta veel es censhos ar labo kaaju no gultas iztrausties..
Es esmu māņticīga tikai dažās lietās.
par melno kaķi, un plīstošo spoguli.
Taču tagad tā vairs nav, jo kaķi ir mani mīļākie dzīvnieki. Un pēc tam kad es vienā dienā saplēsu 2 spoguļus , un nekas nenotika [ņemot vērā 7gadu nelaimi, nu jau 14], es to uzskatīju par muļķību.
Taču es nekad nerunāju šausminošas lietas,jo baidos, ka tās varētu notikt. Es paņemu un spļauju pār kreiso plecu...
es visdrīzāk par spļaušanu pār kreiso plecu, jo uz tā stāv velniņš, bet uz labā eņģelītis
Par stāvēšanu uz kanalizācijas vāka. Visreālākais, kas var notikt - tu tur ievelsies iekšā!
es vispār pārāk visādām māņticībām neticu, tas taču ir muļķīgi!
ja saule rietot ir spilgti sarkanā krāsā, rīt gaidāma vējaina diena - šis ir mans mīļākais
Ja paar celju paarskrien melns kakjis, tad gaidaama nelaime...
Man taa gadaas beizhi, ka shis miiljiais, jaukais minciitis, taa izdara, bet nelaimes veel nev bijis, es veel pa spiiti ej kur shis skreejis!! Un es neticu, visam shim... neesmu maanjticiiga!!
nu it kaa es vairaakaam no shiim ticu..sava zinaa arii neticu, bet censjos taa nedariit - taatad kaut ka ajau ticu..nu melniem kaiem neticu..bet spoguliem, svilposhanai, trepeem..sishanai pa koka virsu..taadaam ticu...:] daleeji...:]
Māņticība skar tikai tos kas tai padodas-garīgi neatīstītas personas.
Es zinu daudz un dažāds māņticības, bet man liekas ka tas pilnīgi un galīgi garām. Kā var ticēt kaut kam tādam ko izdomājis kāds garlaicības nomākts cilvēks?
Bet tās jau tikai manas domas.
Vispār neesu māņticīga, bet ja tieši tā prasa tad ļoti reti pieklauvēju pie galda. Man liekas ka tas ir stūlbi ļaut lai tavu dzīvi nosaka kaut kāda stūlba māņticība.
pliistosajiem spoguljiem,bet nezinu kaapēc!
nekam launam es neticu ticu tikai labajam
Piemeeram draugos ir keedes veestules ja veestulee ir mineets kas labs liela iespeeja ka suutiishu taalaaak ja ne ka nesuutiishu
Laikam es ticu melnajiem kaķiem, kas pārskrien pār ielu, jo bieži man ir gadījušās pēc tā neveiksmes.
Nu vispār man ir mānticība uz vairāk lietām nosauktajā sarakstā: spļaušanai pār kreiso plecu, piesišanain pie koka un nesvilpošanai mājās. Pirmo un otro es parasti izpildu vienlaicīgi, ja vajag! Vispirms pārspļauju (vairāk gan vnk izdodu skaņas tpu, tpu )pār plecu un pēc tam trīs reizes piesitu pie jebkāda koka. Par to svilpošanu mājās man parasti aizrāda mamm, tadēl esmu to iegaumējusi.
kāpšanai uz kanalizācijas lūkām.
jo
tas vāks var ielūzt, un tad tu iekristu, pāršķaidītu purnu pret rorēm un nosprāgtu kā smirdīgs suns savā vēmekļu un čuru peļķē. un tad tevi aprītu kanalizācijā mītošie savvaļas bomāri.
bokstaboj!
Ja pār ceļu pārskrien melnsaķis būs nelaime.
Un šitais nu ir galīgs bulshit!
Ja tu redzi ka kaķis pārskrien pār ceļu no kreisās uz labo pusi,TAD ir gaidāma nelaime,bet,ja kaķis pārskrien pār ceļu no labās uz kreiso pusi,TAD ir gaidāma laime!
Ja tu redzi,ka kaķis pārskrien no labās uz kreiso,tev būs laime,bet piemērm tam,kas nāks tev pretī būs nelaime... TEV iznākums būs tāds kādu TU redzi,nevis,ja es pagrieztos man būtu nelaime..
Un mas mīļākais ticējums ir ,ja jums sāp galva,tad uzlieciet sev galvā galvaskausu,tad sāpes no jūsu galvas pāries galvaskausā.
Un iedarbojas! Bet nevajag jau mājās turēt kkādu nīlzirga galvaskausu! Pietiek jau ar peles galvaskausu! Un katru reizi var izmantot vienu un to pašu galvaskausu! Ja liekas,ka esmu galīgi ******,tad PAŠI VAINĪGI!!
Visa pamatā ir ticība... ja tu tici tādām blēņām, tad tas tā arī notiek, ja netici, tad nenotiek. Es personīgi neticu, jo tāda māņticība sagādā tikai liekas problēmas...
Nogalināsi zirnekli, un 7 gadus dzīvība tevi atstās.(nedaudz precīzāks tulkojums sākotnējam ticējumam)
Ievēroju...
kā arī uzskatu, ka jebkuras dzīvības izdzēšana atņems tā dzīvības enerģijas tiesu tev. Daudzi cilvēki nogalina zirnekļus skudras odus u.c radības bez 2x domāšanas, pat vispār bez domāšanas.
Domāju, ka šāda veida māņticība slikta nav, bet par tiem kaķiem.... tas ir vislielākais blefs no visiem, lai gan ticības spēks arī ir enerģija,un ja tas ir pietiekami liels, tas spēj materializēties, tātad, ja ticam, ka melns kaķis nesiis ļaunu,tad tas var mierīgi piepildīties. (lai gan ko liidziig, jau teica)
A labi beigšu te tarkšķēt... :S lai jau cilveeki ietaupa nedaudz laika uz lasīšanas rēķina
Zinu, ka tas ir nedaudz jeb diezgan muļķīgi, bet es vienmēr, kad jāiet garām kādam stabam eju pa to pusi pa kuru iet citi cilvēki. No šitām muļķībām ir jāatradinās!
neesmu māņticīga. man tas vienīgi mazliet ir ieaudzināts. spļauju pār plecu. tagad man jau draudzene ir pastāstījusi jaunumu [!] par tām aku būšanām - agrāk par to nemaz nezināju. par akām nepārdzīvoju, kokus nedauzu un nu jā - vienīgi spļauju. savādāk stulba sajūta no melniem kaķiem nebaidos - drīzāk ticu, ka tie man nes veiksmi. raibi kaķi nes neveiksmi. bet man vienalga. patīk kaķi, normāli dzīvnieki, nav konfliktu, lai viņi skrien kur grib.
bet es ticu karmai.
man isteniiiba manjticiiiba ir vienaldziiiga... jo ja cilveks tik tiesham tic ka ja parskrien melns kakjis par celju bus nelaime, tad ta ari bus... es protams zinu dazhadus gadijums kad majticiba bija noderejusi bet nu labi... cilveks pats savs laimes kaleeeeejs
jaa, pieklauvēšana pie koka...tas ir kaut kas kam ticu jau no beernības. visas parējās māņticības laizu gar ausi! un melns kaķis - super, un labāk lai skrien pāri ielai, jo tad man tā diena izvēršās par īpaši veiksmīgu! tā pat ar trīspadsmito datumu - kolosālas dienas!
Nu es nobalsoju par vilpošanu mājās.
Man tas ir no vecvecmammas. Viņa mani ir iespaidojusi! Ļoti
Es ticu, ka nedrīkst spilpot savā mājā, tas ir slikti.
heh, no kanalizācijās lūkām jebkurā gadījumā jāizvairās, iekrist jau nu es negribētu.
hmmm, nez. ja dāvinu ziedus tad pērku nepāri, tas laikam arī viss, tā īpaši par to pat nepiedomāju, kaut kā tā ierasts, laikam tas arī viss, un melnus kaķus Ķīnā uzskata par veiksmes simboliem, tā kā kas vienam nelaime, otram laime.
ticu melniem kaķiem, plistošiem spoguļiem un piesišanai pie koka virsmas.
Es zinu ka tas ir mulkiigi, bet tomeer es nesvilpoju kad atrodos maajaaas ")
plīstoši spoguļi.
viennozīmīgi.
un sēdēšana galda stūrī
esmu manjticiga! Ticu DeJa Voo principam!
Deja Vu, glupie cilvēki. khm.
Ha.
Tas nozīmē, ka cilvēkam šķiet, ka notikums atkārtojas , ka viņš to ir pārdzīvojis jau iepriekš.
Neredzu nekādu saistību ar māņticību.
Tā ir psiholoģiska lieta .
Es neticu tādām blēņām!!!To ka pastav visadas anomalas lietas,tam gan es ticu...
Un piektdienas,13 ir manas lab'ak'as dienas..
Neesmu māņticīgs...
Kad biju maza, tad nekad nekaapu uz kanalizaacijas aku vaakiem. Bet es ticu par spoguljiem un to paarspljaushanu!
Khem.
nesvilpot savā mājā
spļaušanai pār kreiso plecu
pieklauvēšanai pie koka virsmas
kāpšana uz kanalizācijas akām
Hmm.
Tikai klauvēšanai pie koka
neticu. laikam.
bet kad pieminu ko BRRRRIESMGU, tad gan tfu, tfu, tfu, nu drošības pēc. neticu jau tādām muļķībam, bet refleksi laikam.
Es neticu neticu ne melnam kaķim, ne plīstošam stiklam ne kam citm.
Viss no kā mēs baidāmies ir mūsu bailes!!! Nav jāuztraucas, ja būsim uzmanīgi varēsim dzīvot, svilpodami
nobalsoju par citu variantu. Pat nezinu kam ticu. Iespējams, ka nekam, bet ja tomēr jāizvēlas tad varbūt nedaudz spogulim un kaķim.
Negribas jau atdzit ka ticu māņiem, bet ir tads viens kurš iesedies galva kopš agra vecuma! Neturet nazi ar asmeni uz augšu! Ja nazi tur ar asmeni uz augšu tas kurš taja bridi dzims mirs nelaika(iespējams nodurts) un šis mānis man turas atmiņā kopš četru gadu vecuma, ka likums!
neesmu māņticīga.
Plīstošiem spoguļiem jo es zinu cilvēku kam tas ir piepildijies.
Plīstošiem spoguļiem , spļaušanai pār kreiso plecu, svilpošanai mājā un klauvēšanai pie koka virsmas
varbūt ka tas ir bišku tā kā par daudz?
nekad nevelku kāda gredzenu kamēr neizpūšu cauri.
Un vēlviens.
nekad neņemu nazi vai šķēres no otra rokas. Vispirms noliek kaut kur un tad ņemu.
Atkārtotas pašas iziešanas no mājas ieskatos spogulī un tad eju prom.
Kādreiz,kad biju maza,ticēju gan spļaušanai pār plecu,gan melnu kaķu nestajām nelaimēm,līdz sapratu,ka tas ir muļķīgi...nelaimes notiek vai tu esi māņticīgs vai neesi
P.S.Pirmoreiz dzirdu par kanalizācijas caurumu māņticību
VIENĪGAIS no aptaujas jautājumiem - nekāpju uz kanalizācijas aku riņķiem, bet ne jau māņticības , bet gan drošības apsvērumu dēļ
manuprāt tās ir pilnīgas muļķības. cilvēks pats sev iestāsta šitādas muļķības, notic un tikai tādā veidā sevi ietekmē, kas bieži no malas izskatās smieklīgi ---> Tā pati piektdiena 13. draudzene ar ļoti sliktu redzi uz skolu speciāli nevilka brilles, jo baidījās, ka šajā datumā viņas varētu saplēst .. nu stulbums taču
nezinu, vai to varētu nosaukt pa māņticību, bet nekad uz sevi nerādu svešu cilvēku nelaimes - salauzts deguns vai stostīšanās utt.
Es kādreiz kad biju patiešm mas ganjau biju maiticīks,betnu vair ne.
taa kaa neesmu maanjticiiga tad nav taa... nju ja nu vieniigi prikolaaa kaut ko paakstos.. bet taa reaaali es neticu... neizprotu kads piemeram sakars kaut vai to ka kakis pariet pari celjam ar to ko tu sadarisi diena? ...
Drusku ticu melniem kaķiem, drusku sasistiem spoguļiem. Kādreiz, mātes mudināta, arī spļāvu pār kreiso plecu, bet nu tas ieradums pazudis.
Uz kanalizācijas vākiem nekāpju, kā jau teica misszandale, drošības apsvērumu dēļ. Vienreiz gandrīz iekritu.
Ak jā. No rīta nedrīkstot dziedāt. Svilpošana skaitās tas pats?
Akdieviņj, cik dīvaini mans pavediens ir pārtaisīt . Jautājusm tak bija tikai par mānticību kā tādu.. ^^ ok, offtopic.
MAnas domas vēljoprojām nav mainījušās. un pagājuši ir gandrīz divi gadi. WOw. nostaļģija.
es ticu pārdabiskām lietām, bet man liekas ka māņticiba ir nedaudz muļķīga... tai es neticu, neticēju un neticēšu!
tad kad tu kat ko nelāgu pasaki vai arī izaicinošu-
piesit pie tā koka- tas jau ir pierādījies un apstiprinājies
protams varētu izdarīt jebko, tas jau nav svarīgi
svarīgi ir tas ka šādā veidā tu savā apziņā noliedz iespēju nelaimēm ar tevi saistītīties un tā kā VISS ir atkarīgs no tā kā iegroza smadzenes tad nu tas ir ērts ātrs un drošs paņēmiens
ja nav koka, kas nu gan man gadās reti- novēcini ar roku šķērsām sev priekšā un pasaki- "garām"
vai vēl kaut kādu tamlīdzīgu prikolu
protams citiem nav vajadzīgs nekas bet ir daži svarīgi jautājumi kur ļoti vajag lai izdotos
turklāt esmu pieredzējusi kā domas un vārdi piepildās- pilnīgi apzinos kā es ar tām varu apdraudēt sevi vai citus un tad pieklauvēju pie koka un jūtos droši
smieklīgi bet tā ir
(koks, tas ir smieklīgi, bet tas ka domām un vārdiem ir milzu spēks ir nopietni un patiesi)
Kādreiz ticēju svilpošanai mājās, bet nu jau sešus mēnešu varu droši svilpot kur gribas, vairs nekādu sirdsapziņas pāmetumu.
Vienīgais māņticības veids, pret kuru man vēl ir bijāšana ir spoguļi, saplēsti. Ar tiem gan izturos ļoti uzmanīgi. Septiņus nelaimes gadus piesola saplēsts spougulis, kā nekā.
es nesvilpoju maajaas jo tas tieshaam piepildaas
Ticu tikai koka piesišanai un pār plecu spļaudīšanai
man no bērnības iegājies, ka gredzenus no rokas rokā dot nedrīkst, tjip, uzkrāj nelaimes vai kaut kā tā. tāpēc savu gredzenu vispirms nolieku uz galda, tad persona, kura to grib aplūkot/uzmērīt lai paņem pati. un nekad neatstāju maku un nevienu no savām entajām krājkasēm pavisam tukšas - tas laikam arī uz naudas trūkumu, vai vēl kaut kādu tur nelaimi.
patiesībā kādreiz vēl pie dažām māņticībām pieturējos, bet vairs tik ļoti māņticīgām lietām, kuru pamats nav tīri zinātniski izanalizēts, nepieturos.
Es itkā negribu ticēt nevienaī no šīm māņticībām, taču - gribu vai negribu - tam nav nozīmes, jo jau no bērnības iesēdies galvā tas viss un nekādīgi to nedabūju ārā no sava prātiņa
Par to kāpšanu uz kanalzācijas akām un stāvēšanu zem kāpnēm - tā jau drīzāk nav māņticība, bet pārlieku liela uzmanīšanās - jo jebkurā brīdī taču var tā kanalzācijas aka iebrukt vai kāpnes virs tevis sabrukt ( es neesmu zirdējusi ka tā notiek, bet nu labi )
Arī ja iedomājos ko sliktu tad automātiski nospļaujos pār kreiso plecu un triis reiz piesitu pie koka - un tas notiek automātiski, nevis tapēc, ka es to vēlētos.
Runājot par spoguļiem - man vienkārši paliktu baisi skatoties uz sasistu spoguli - nezinu kapēc, bet manī tas iedzveš bailes
Par melniem kaķiem - no pieredzes zinu ka ar tiem melniem kaķiem ir tā kā ir - agrāk neticēju, bet pēc dažiem notikumiem, atkal gribu vai negribu - atliek vien ticēt tam ka tiešām tas nes nelaimi vai arī ka tas notikums bija tikai milzīga sagadīšanās
Nu jā - bet jebkurā gadijumā neesmu pārāk māņticīga
es ticu spokiem, gariem, elfiem un citām pārdabiskām būtnēm.
Piektdiena 13. Mana radiniece nomira tajā dienā.
Nevienai, mana mamma tic visam šitajam murgam!
Es ticu, ka jāpārspļauj pār plecu un jāpiesit kokam, lai nenotiktu nelaimes. Lai gan patiesībā, es pat nezinu, vai ticu. Tā vienkārši ir iegājies, ka manā ģimenē mēdz pārspļaut pār plecu (vai precizāk vnk pačāpstināt lūpas pleca virzienā, jo neviens jau neiet pa īstam spļaut), lai nepiepildītos k-kas ļauns, kas iepriekš pieminēts. Vēl mamma jau kopš mazotnes ģimenē vienmēr sacījusi, ka mājā svilpot nav labi, jo tad atnāks velns. Es jau tam neticu, bet tā ir kā tradīcija, kas liekas forša.
cits.
Es ticu zirnekļiem. Ja tos pamanu, tad patiešām vēlāk ir vēstule vai ziņa. Un arī neatbalstu zirnekļu slaktēšnau >.< Viņi taču ir apburoši radījumi.
Cits..
Es tici, kad es zhagojos par mani kads doma, jo tas ir pieradijies,..
man ir fobijs, bet manjticiiga es neesmu...
No No nO..
Es neesmu diezko māņticīga,
bet es ticu tam, ka saplīsušā spogulī nedrīks skatīties,
jo tad sadalās dvēsele un tā aizplūst prom.
Diezgan dīvaini, bet es tam ticu.
no šīv izvēlēm, neviena māņticība nav diezko reāla...
mani piesaista tā māņticība, kad sāli izber pa grīdu.
tiem, kas tic, ka melni kaķi nes nelaimi, varu teikt, ka tā nav. man ir menls kaķis jau 10 gadus un viņš ir nesisi tikai laimi!
ā un par 13. 13 ir laimīgs skaitlis!
Es neesmu māņticīga. Neticu spokiem, poltergeistiem, Dievam u.t.t.
BET es atzīšu, ka man ir bijusi nelāga pieredze, kuru, protams, droši vien var paskaidrot ar kādu zinātnisku skaidrojumu, bet tomēr - spoguļi plīšana man tagad ir sāpīgs temats.
Es esmu māņticīga, jā.
Es neeju pāri ielai, kurai pārskrējis melns kaķis. Es piesitu trīsreiz pie koka, ja galvā nāk kas slikts, vai ļauns. Lai nepiepildās.
BET , avīžhoroskopus nelasu. (nu, nepieder pie māņticības, bet tomēr.)
Es ticu par skaitļiem, jeb trim sešiniekiem. Pārāk daudz sakritību. Svītru kodu atdala ar trim sešiniekiem, visu ruletes skaitļu summa ir trīs sešinieki..
Man ir iegājis klauvēt pie koka virsmas.
Īstenībā neesmu māņticīga.
Es neezmu māņticīga. Jau pats vārds - ticēt māņiem... Ja nevajag to dariit, kadelj gan?
es neesmu māņticīga ,jo uzskatu ,ka man nav jābaidās no tā kā nav.
Neticu šitādām lietām...tas liekas muļķīgi. Ar ko tad, piemēram, melns kaķis atšķiras no balta? Kaķis paliek kaķis...un tāpat arī viss pārējais.
Un ja es vispār neticu nekādai māņticībai, ko tad man teikt?!
vairāk neesmu māņticīga, nekā esmu. zinu, ka māņticības ir māņi, cilvēku izdomājums, bet dažkārt, kad kaut kas notiek gribās tam piedēvēt kādu māņticību, bet pašizdomātu meklēju ceriņos pieclapainus un gribas ticēt, ka tad būs veiksme, bet īstenībā tam neticu, tikai gribētu, ka tā ir.
neticu tam visam, bet bieži nospļaujos 3 reizzes pār kreiso plecu tīrākā ieraduma dēļ...
manu prat mes sava zina visi esam manticigi viens mazak viens vairak .
es agrak nebiju manticiga bet tagat ticu daudzkam. pieversu dzudz vairak tam lietam uzmanibu ka piemeram melnam kakim vai svilposanai.
tas vis ar kautko tomer ir saistits, nav ta ka nekas nav.
parak jau ari nevar to uztvert nopietni jo ta jau vairak ir ka apmatiba ka tur jabut tam tas notiks tur vai vel kas cits.........
Es daļēji ticu tam, par to melno kaķi, kas skrien pāri ceļam. Tiesa gan, es tā pat eju pāri ceļam, protams, ja vajag, bet nu īsti jau neko tas nemaina. Manuprāt.
Par svilpošanu pat nav ko runāt - nemāku svilpot.
Turpretī par spoguļiem nekas nav dzirdēts, tā pat kā par stāvēšanu zem kāpnēm/trepēm, gredzenu no cita cilvēka un klauvēšanu pie koka virsmas..
'Spļaušana' pār kreiso plecu ir diezgan populāra, tomēr jau kādu pailgu laiku par to biju pamatīgi piemirsusi, līdz ar to 'nespļaudījos', un nemaz nebija vajadzības, lai to darītu.
Kāpšana uz kanalizācijas lūkām nav nekādi māņi, tās nav tās drošākās vietas uz kurām stāvēt. Kā nekā - var taču kaut kas noiet greizi, līdz ar to iekrist iekšā.
Nav ne jausmas. Iespējams, ka neviens, bet visam pienāk pirmā reize, un es personīgi negribētu pirmā šo atrakciju izmēģināt.
..nejau visām kanalizācijas lūkām ir vāki.
Nu tagad jau te ir novirzīšanās no tēmas.
Par tām lūkām bez vākiem, ne jau nu vienmēr viņas pamana.
Hehe. Skatos, ka arī Tev patīk teikt 'tas saucas'.
Tā kā man mājās televizora vairs nav, tad man tās reklāmas ir bijušas, nebijušas. Lieliski iztieku bez viņām.
Mana istaba reti ir tīra, jo esmu viens liels slinkuma iemiesojums, kuram patīk daudz domāt, bet ar istabas kārtošanu ir kā ir. Man jau drīzāk var pārmest, ka tie putekļi, kas reizēm pa grīdu virpuļo, ir kaitīgi. Nebrīnītos, bet ko lai dara, ja tā istaba ir viena kaitinoša lieta?
Un tātad, atgriežoties pie tēmas. Šoreiz nopietni. Ar mani ir tā, ka es vienalga ticu tam, ka es nekam neticu.
Balsoju par kanalizācijas aku vākiem, bet ne māņticības dēļ. Tādēļ, ka ļoti spilgta ir bērnības atmiņa par to, kā māte sasit kāju līdz asinīm, kad viens tāds vāks nebija kārtīgi aiztaisīts.
Par visu pārējo varu teikt, ka neticu, bet mēdzu izmantot kā izteikšanās veidu, piemēram, trīsreiz simboliski spļaut pār kreiso plecu dažreiz pasaka vairāk kā vārdi.
Klauvēju pie koka virsmas, ja, sarunājoties ar kādu citu, kopīgi izsakām ļoti, ļoti svarīgu gribēšanu (vai negribēšanu), kas sākas ar vārdiem "Kaut tā...". Kad esmu vienatnē, tad roka pat nepastiepjas uz galda pusi. Tātad man tā ir nevis ticība, bet komunikācijas sastāvdaļa, kas nodrošina manis un sarunbiedra labu saprašanos.
Par melnu kaķi es priecājos - jo man patīk kaķi. Par pārējo pieminēto arī es zinu, izņemot par kanalizācijas aku lūkām. Kas, viņas vienmēr naktī pašas nomet vākus vai arī palecas, kad kāds uzkāpj?
Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)