Pavediena drukājamā versija
Klikšķini šeit, lai skatītu šo pavedienu sākotnējā formātā.
Kurbijkurne forums _ Lomu spēļu arhīvs _ "Spārnotā čūska"
Iesūtīja: Red-haired Zora ; laiks: 24.04.2004 19:55
Šī ir leģenda...
Mūžveca kā pasaule....
Šī ir leģenda par "Spārnoto čūsku"
----------------------------------
Tēla vārds, vai iesauka: Rudā Zora (iesauka)
(norādiet, kurš)
Izskats: Rudi mati, gandrīz dzelteneas acis, nēsā bikses, ka sir visai dīvaini lēdijai.
Dzīvesvieta: Londona
Iesūtīja: sinda ; laiks: 24.04.2004 21:55
es gribētu sīkāku info par šo LS... 
Tēla vārds, vai iesauka: Flo (iesauka)
Izskats: 
Dzīvesvieta:Brazīlija 
Iesūtīja: Red-haired Zora ; laiks: 25.04.2004 08:59
Leģenda vēsta, ka ceļotāju grupiņa, kura devusies ceļojumā ar "Spārnoto čūsku" mistiski pazudusi, bet kuģis atgriezies mājās sveiks un vesels. Mūsu komanda dodas ceļojumā ar šo kuģi. tagad tas pieder Rudajai Zorai un kapteinim Morganam.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 25.04.2004 12:19
Kurš ir kapteinis Morgans?
__________________________________
Tēla vārds (iesauka): Sīra jeb pilnā vārdā Sirienna
Izskats: ģerbjas ērti, mazliet senatnīgā un pirātiem piederošā stilā, pēc sejas mazliet atgādina arābieti, melni mati.
Dzīvesvieta: Maiami 
Iesūtīja: Dark Knight ; laiks: 25.04.2004 12:38
Tēla v.: Luiss Morgans
Izskats: Pirāts, kas pirāts. Nēsā tumšu apģērbu u.tt.
Dzīvesvieta: Spānija
Iesūtīja: Red-haired Zora ; laiks: 25.04.2004 13:02
Dark Knight man piepalīdzŗs vadīt šo spēli. Our second GM is Dark Knight. 
------------------------
Mēs, es un Morgans esam piestājuši Bristolē, lai savāktu brīvprātīgos apkalpei. Visiem interesentiem ir jādodas uz ostu un jāmeklē melns kuģis ar sarkanu uzrakstu "Spārnotā čūska". Mēs gaidam.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 25.04.2004 13:05
"Tu dzirdēji?" Sīra jautāja runājošajam papagailim Toksam. "Nē... Ko es runāju..." Meitene nogrozīja galvu. Viņa bija ģērbusies garos ādas stulmzābakos ar zemu papēdi, melnās, pieguļošās biksēs un sarkanā krekliņā. Viņa iegāja otrā istabā. Tur Sīra uzlika galvā lielu platmali ar spalvu un paņēma veco pistoli. "Tēvam mēs neko neteiksim." Meitene pamāja papagailim un izgāja no mājiņas.
Iesūtīja: Dark Knight ; laiks: 25.04.2004 13:05
Morgans stēvēja uz komandtiltiņa uz vēroja fokmastu. Cerams, viņš domāja, ka kāds tomēr atnāks. Ar Vulverstonu Daiku un Oglu mums šeit nepietiks.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 25.04.2004 13:17
"Kapteinis Morgans, man domāt." Sīra noteica, pēkšņi parādīdamās no kādas mucu kravas aimugures tieši aiz muguras Morganam. "Jums jābūt piesardzīgākam. Te bieži ieklīst bandīti."
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 25.04.2004 13:21
Vards - Sonja
Izskats - melni pinkaini mati, zilas acis, isa auguma, tumsneja
ddzevesvieta - uz juuras
********************
Viņa gulēja pavērtu muti un aizvērtām acīm. Saule nežēlīgi cepināja, dzeramais ūdens arī bija beidzies. Sonja bija zaudējusi pēdējos spēkus. Nespēkā nespēdama pakustēties viņa uz muguras gulēja mazajā laiviņā, nolemta, viņas prāt, nāvei. Mazliet paslējusi galvu viņa sev par pārsteigumu ieraudzīja kuģi tieši virs sevis. Bļaut nebija spēka, kur nu vēl kustēties. Sonja sāka izmisīgi klauvēt pa laivas malu. Ka kāds to izdzirdēs nebija nekādu cerību, tomēr viņa turpināja kluadzināt. Šī bija viņa pēdēja iespēja... izglābties...
Iesūtīja: sinda ; laiks: 25.04.2004 13:26
Flo izstaipījās.
'' hei, Kreili, kur tu esi? ''
viņa nikni iesaucās.
istabas durvis atsprāga vaļā un tajā ieskrēja sulainis, vārdā kreilis. '' ko vēlies, jaunkundz? '' sulainis pazemīgi jautāja.
'' atnes kaut kādas nebūt bikses un kaut kādu kreklu! ātri! ''
sulainis pazuda un atgriezās ar drēbju kaudzi. izvēlējusies sev tīkamāko apģērbu - piegulošas bikses un baltu krekliņu. izgājusi uz savas istabas balkona, viņa gaidoši pastiepa roku. pēc brīža uz tās nolaidās vanags.
'' hei,Graid, mums gaidāms neliels ceļojums, '' viņa klusi čukstēja un atgriezās istabā. klusītēm jaunā mugursomā salikusi vairākus apģērbus un dārglietas. klusi, ar Graidu uz pleca viņa šķērsoja gaiteni un iegriezās tēva darbistabā. no atvilktnes zaglīgi izvilkusi greznu pistoli, no tēva ieroču kolekcijas paņēmusi zobenu, viņa devās laukā no pils.
apseglojusi savu bēro zirgu, viņa izjāja no staļļiem un sargu izmisīgo saucienu pavadīta, aizjāja ostas virzienā.
aiz viņas mežonīgā ātrumā auļoja sargi, taču Flo tie nespēja notvert.
Iesūtīja: Dark Knight ; laiks: 25.04.2004 13:29
Jā, tas esmu es, atteica Morgans, un paldies par brīdinājumu. Ko vēlaties, jaunkundz? Pēkšņi viņš izdzirdēja kādu skaņu. Šim vīrietim bij ļoti asa redze un dzirde. Vulvērston, viņš uzsauca un no kajītes parādijās milzīga vienacaina galva, paņem vēl kādu un noej apskaties kas tas par troksni! Kad vīri bij aizgājuši viņš no jauna pievērsās meitenei.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 25.04.2004 13:31
"Kā jums liekas? Es meklēju kuģi. Un jūsu paziņojums nāca tieši laikā. Es vēlos jums pievienoties." Sīra nopētīja vienacaino Vulvērstonu. "Tam vīram ir dīvains vārds. Vulver-ston."
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 25.04.2004 13:33
Tas ir bezcerīgi... viņa pati pie sevis nodomāja, bet roka jau automātiski, kau arvien lēnākā tempā, turpināj aklaudzināt. "Nolādēts Doren... ja es pailkšu dzīva... tev dzīves vairs nebūs..." Sonja nikni atcerējās dumpja rīkotāju glīto, iznesīgo, bet nolādētu bezgodi un egoistu Eriku Dorenu. "Vienalga dzīva vai mirusi... es tev atriebšos..." klaudzieni kļuva klusāki, bet kuģis nāca arvien tuvāk. Iespēja tikt parautai zem kuģa kļuva neizbēgama.
Iesūtīja: Dark Knight ; laiks: 25.04.2004 13:34
Viņš ir manā komandā jau divus gadus, noteica Morgans, kā jūs sauc, milēdij un kālab gribat pievienoties kapteinim Morganam? Katrs cilvēks ir neatsverema bagātība, bet es labprāt uzzinātu par jums kaut ko vairāk.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 25.04.2004 13:40
"Mans vārds ir Sirienna de Klonda. Bet tam nav nozīmes, sauciet mani par Sīru. Es meklēju piedzīvojumus. Es te nedzīvoju, es esmu ceļā. Man ir 20 gadi. Es nebiju droša, vai jūs mani pieņemsiet, tāpēc nepaņēmu visas savas mantas. Mani saista ūdens. Es zinu daudzas pirātu leģendas, un ticu, ka tās visas ir patiesas. Vai jūs mani pieņemsiet? Kā teikts kādā leģendā: "Sieviete uz kuģa nes nelaimi." "Bez viņas mums klāsies vēl sliktāk." Vai jūs šo stāstu zināt?" Sīra reti runāja gari, bet viņa pateica visu, kas vajadzīgs.
Iesūtīja: Dark Knight ; laiks: 25.04.2004 14:01
Jā, es šo stāstu zinu lieliski, noteica Morgans,rēķinieties ar to, ka jums nāksies piedzīvot šo to nepatīkamu.
Vulverstons un Pits, kuru vienacis bij paņēmis līdz bij atraduši Sonju un tagad mēģināja noskaidrot, kas viņa tāda.
Kas jūs esat jaunkundz?, vaicāja Vulverstons.
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 25.04.2004 14:10
Sonja pamazām atguva samaņu. Virs galva ka zvaigne mirgoja acss... viena acss... viņa iepleta acis un ar grūtībās norija siekalas. Parunāt viņa nebija spējīga. "U...u...edeni...l...ludzu..." tas bija viss ko vina ar stīvu mēli varēja pateikt. Sonja lūdzoši skatījās uz milžigo stāvu, kas bija viņu izglābis.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 25.04.2004 14:15
"Skaidrs, ka piedzīvojumu netrūks... "Spārnotā čūska" ir slavena, ne gluži tik slavena kā "Melnā pērle", bet vienalga slavena..." Sīra nopētīja kuģi. "Sveika. Man patīk šis sākums." Meitene piegāja pie kāda trauka un pielēja kausu ar ūdeni. "Te būs."
Iesūtīja: Dark Knight ; laiks: 25.04.2004 14:18
Vulverstons pacēla meiteni uz rokām un aiznesa uz kuģi. Kaptein, viņu mēs atradām..., bet viņš nepaguva pabeigt teikumu, kad Morgans jau pavēlēja:
Ienesiet viņu manā kajitā un iedodiet padzerties.
Vulverstons nekavējoties devās lejā un Morgans no jauna pievērsās Sīrai.
Jūsu apartamenti ir leā. Trešās durvis pa labi, nesagaidījis atbildi viņš devās uz savu kajīti.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 25.04.2004 14:21
"Es atgriezīšos pēc pusstundas. Gaidiet mani." Sīra atteica un pazuda tikpat nemanāmi, kā bija parādījusies. Viņas papagailis apmeta pāris lokus ap kuģi un arī aizlidoja.
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 25.04.2004 14:23
Sonja satvēra pasniegto trauku un aizgūtnēm dzēra vēso ūdeni. Izdzērusi to tukšu viņa noslaucīja roku piedurknē un patiecās. "Paldies tev, miledij..." viņa teica un sniedza trauku atpakaļ. "tagad nu es varetu pastastit par to kas es ir... Mans vārds ir Sonja Kortesa un reiz man piederēja spāņu galeona "Mokate"" balsī varēja manīt skumjas, bet acī rūgtumu. "Bet kā gadījās kā ne mana apkalpe sadumpojās... nolādētais Dorens... viņš vadīja sacelšanos... mani iesēdināja šajā laivā un atstāja Atlantijas okeāna vidū... ilgi es peldēju... kamēr satiku šiten to kuģi" viņa ar rokas mājienu norādīja uz kuģi. "Mani Spānijā un visā tās piekrastē sauca par Melno Sātanu... he hee..." viņa atceroties to nosmējās. "Jā... bet par pirātiem mēs kļuvām jau sen... kur tie gadi... bet paliek fakts - mana komanda sadumpojas un izsedinaja mani okeāna vidū"
Iesūtīja: Dark Knight ; laiks: 25.04.2004 14:27
Morgans iegāja savos apartamentos, kur gulēja nepazīstamā. Viņa sāka atgūties. Morgans apsēdās uz gultas malas un ar savām zaļajām acīm vērās meitenē un gaidijā, ko viņa teiks.
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 25.04.2004 14:31
(nu es jau visu it ka pateicu)
Sonja pabeidza savu sakāmo un aidomīgi nopētīja tiko ienākušo vīrieti. Viņa apzinājās, ka izskatās briesmīgi, bet pēc nedēļām ilgas gulēšanas laivā neko citu gaidīt nevarēja. Sonja samiedza acis un stingri vērās vīrietī. Atbalstījusies uz elkoņa viņa gribēja parādīt to ka ir gana stipra, bet elkonis nodevīgi trīcēja.
Iesūtīja: Dark Knight ; laiks: 25.04.2004 14:53
Laipni lūgta uz "Spārnotās čūskas", noteica Morgans, jūs izskatāties nedaudz saburzīta. Jums tiks ierādīti apartamenti un jūs varēsiet sakopties. protams, ja vēlaties šeit palikt. bet vispirms, pastāstiet par sevi.
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 25.04.2004 15:02
"Protams paldies... un man nebūs kur palikt... būs japaliek šeit... man nepatīk atkārtoties..." viņa īdzīgi teica, kaut ar to centās slēpt mulsumu. "Mans vārds ir Sonja Kortesa... man reiz piederēja galeona "Mokate", bet mana komanda sadumpojās un mani izsedinaja laivinas okeana vidū..." Sonja skimji teica. "Pateicos ka mani izglābāt... savādāk es būtu... nu jā... nebūtu.." viņa vārgi pasmaidīja un pateicīgi uzlūkoja vīrieti. "Saburzīta... nu tā vare'tu būt..." viņa teica nopētot sevi, tad samulsdama aizklāja sev prieksā roku. Krekls tajā vietā bija pamatīgi sapluinīts. "Atvainojos..." Sonja nosarkusi bilda pavelkot uz augšu apsega materiālu.
Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 25.04.2004 15:25
Tēla vārds, vai iesauka: Nii (iesauka)
Izskats: 
Dzīvesvieta: Francija
OOC: es tikai nerubiiju kur juus esat un kaa lai iesaistaas 
....
Iesūtīja: Pikolo ; laiks: 25.04.2004 15:46
Tēla vārds: Dorians Grejs
Izskats: Pusgari, melni mati skaistas ūsas un neliela bārda. Labs augums. Ģērbies melnās biksēs, baltā kreklā un melnā vestē. Pie sāniem špaga-tievs zobens. Dzīvesvieta: Anglija, Londona.
____________________________________________________________________
Pa bruģēto ceļu kuģim tuvojās pievilcīgs, glīti ģērbts vīrietis. Viņa vārds bija Dorians Grejs...viņš bija viens no pazīstamākajiem, cienījamākajiem un ietekmīgākajiem vīriešiem Anglijā. Vairāki paukotāju un kungu klubiņi bija viņa īpašumā. Daudzi Dorianu Greju pazina kā piedzīvojumu meklētāju kā arī lielu mīlnieku un džentlmeni. Viņš apstājās netālu no kuģa un pavērās uz augšu. Viņš pamanīja uz kuģa nosaukumu ''Spārnotā čūska''. ''Jā! Šis ir manējais kuģis.'' Viņš mierīgi uzkāpa pa trapu uz kuģa. Kuģis bija liels un labā stāvoklī, lai dotos tālos ceļojumos. Lai gan vecs, tūkstošiem jūdžu noceļojis, bet joprojām labs.
''HEI,'' nobļāvās Dorians, ''vai kāds šeitan ir? Es nākdams meklēt piedzīvojumus.''Dorians stalti izslējies stāvēja un gaidīja, kad kāds viņam pievērsīs uzmanību.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 25.04.2004 16:20
"Nekliedz." Sīra nomurmināja, nostādamās viņam blakus. Viņa bija sagādājusi pilnu mugursomu ar mantām, bet nevarēja zināt, kādas tās ir. "Par piedzīvojumiem te skaļi nerunā. Bandīti ar Asiņaino Vārnu priekšgalā slapstās tuvumā. Tiem pat pret tevi nebūs respekta... Tu taču mani atceries, vai ne, Dorian?" Meitene pēkšņi piebilda.
Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 25.04.2004 16:28
Nii klusi sliideeja pa pilseetas ( ) ielu. Vinja piesliideeja pie kaada kugja un to nopeetiija.. " nee.. shis nav tas..." vinja noteica un devaas taalaak. Vinja beidzot piegaaja pie kaada kugja, kur sarunaajaas kaada sieviete un viirietis. "Paklau.. vai shii ir "Spaarnotaa chuuska ?"" vinja nedroshi vaicaaja un nonjeema no pleciem mugureni. Vinja no taas izvilka kaadu fotograafiju un paraadiiija to meitenei. " Man teica ka pievienojoties shim kugjim man vairs nebuus jaamuk no Shii viira. Vinju vaardaa es netaisos saukt. mani vajaa jau vairaakus gadus."
Iesūtīja: sinda ; laiks: 25.04.2004 16:36
Flo stingri parāva zirga pavadu. no mugursomas izvilkusi fotogrāfiju, viņa mirkli to appētīja, tad palūkojās uz kuģi. '' spārnotā čūska, '' viņa klusi nočukstēja un noleca no zirga. Flo sāka plānot kā lai pievērš kuģa apkalpes uzmanību, kad to izdarīja zirgs - tas skaļi iezviedzās. Flo nogaidoši palūkojās uz kuģi.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 25.04.2004 16:50
"Labāk nesauc." Sīra atteica. "Nāc droši, bet ar šī kuģa vārdu neplāties, un vispār es jūs abus aizvestu pie kapteiņa vai kuīpašnieces, ja viņi nebūut kaut kur aizgājuši. Vai jūs aptuveni šo leģendu zināt?" Meitene pavīpsnāja. "Dorian, Dorian... Nav labi tā meklēt piedzīvojumus tavā amatā..."
Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 25.04.2004 17:05
" Kugja legjenda ? ... nezinu... bet man galvenais ir tikt prom.. taalu prom... " Nii noteica un paluukojaas atpakalj, jo vinjai bija sajuuta, ka kaac vinjus veero
Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 25.04.2004 17:47
Piesakos!!!
Tēla vārds, vai iesauka: Anete
Izskats:meitene, kurai ir tumši brūni mati līdz krūtīm. Izskatīga.
Dzīvesvieta: Šveice
********************************************
Anete gāja pa ielu uz drīz nonāca pie kuģa. Laikam šis būs īstais Viņa nodomāja un uzkāpa uz kuģa klāja. "Šeit kāds ir?" viņa skaļi jautāja.
Iesūtīja: Dark Knight ; laiks: 25.04.2004 17:51
Morgans uznāca uz klāja. Es te esmu, viņš uzsauca un uzsmaidīja atnācējiem. Viņš panāca pretī atnācējiem un apskatīja visus pēc kārtas.
Es esmu kapteini Luiss Morgans.
Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 25.04.2004 17:53
OOC:Ievēro 130 zīmju limitu!!!
Anete apgriezās un ātri noteica:"Ā, sveiki. Mani sauc Anete. Jums laikam pieder šis kuģis, vai ne?" Anete teica un tad mierīgi paskatījās uz cilvēku. "Kā starp citu jūs sauc?" viņa jautāja.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 25.04.2004 18:03
"Sveiki. Morgan, te divi griba pieteikties. Un viņi kliedz. Man liekas, ka visiem nav jāzina, ko mēs meklējam." Sīra nicinoši paziņoja, nomesdama mantas uz klāja.
Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 25.04.2004 18:05
" Atvaino, bet es nekliedzu" Nii aizvainota noteica. Vinja bija ljoti klusa un vinjai bija bail ka vinju neatrod - kaapeec lai vinja veel aurotu? " Un jaa... es veeleejos pieteikties kugjot ar jums, jo man teica... nu es jau vinjiem pateicu... negribu atkaartot ja nu kaads noklausaas 
"
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 25.04.2004 18:07
"Labi... Bet viņš gan, ne, Dorian? Mēs esam pazīstami." Sīra paskaidroja. Meitenei te sāka patikt. Vismaz komanda bija interesanta... Jauki.
Iesūtīja: Dark Knight ; laiks: 25.04.2004 18:43
Pēc divām stundām mēs izejam atklātā jūrā, noteica Morgans, iekārtojieties. Sīra jums parādīs, kur ir kajītes. Pirmā pietura būs Marseļā, Francijā. Tur mēs uzņemsim vēl kādu pasažieri, pēc tam dosimies uz Karību jūru.
Iesūtīja: Pikolo ; laiks: 25.04.2004 19:15
''Jā, es bļāvu, bet nekur nav zīme, ka nedrīkst tā darīt. Nu labi piedodiet, ja es jūs nostādīju sliktā situācijā, bet es neesmu radis slēpties vai pieklusināt balsi un ja kādam ļaundarim tas nepatīk un tas mēģina mani noslaktēt, tad mans zobens par to parūpējas. Piedodiet, ka bļāvu. tas vairs neatkārtosies.'' Dorians pagriezās pret kapteini Morganu un nedaudz nolieca galvu. ''Labdien! Es esmu Dorians. Iespējams par mani esat dzirdējis, tāpēc par sevi nestāstīšu.''
Dorians pagrieza galvu pret Sīru un viņam acīs iespīdēja saules stari un viņš apžilba. ''Nu nezinu vai es jūs pazīstu Jaunkundz. Pie tam man saule acis apžilbināja un man tagad grūti saredzēt jūsu seju. Vai tu lūdzu nevarētu sevi noraksturot un pateikt, kur mēs esam tikušies, līdz es atkal redzēšu labi?'' Samiedzis acis, smaidīdams pavaicāja Dorians.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 25.04.2004 19:46
"Dorian!" Sīra beidzot pasmaidīja. "Tu visu lieliski atceries. Mans vecais tētuks gan ir iedomīgs āksts, bet arī par sakariem viņš nevar sūdzēties. Ko tev izsaka Liverpūles bankets? Tu manam tēvam esi pateicību parādā... Bet viņš ļauj tev to neatdot..."
Iesūtīja: Pikolo ; laiks: 25.04.2004 20:11
''Jā, Sīra! Es atcerējos. Piedod man, bet man dienu dienā jāredz visādu augstmaņu sejas, ka dažus cilvēkus sanāk aizmirst.'' Dorianam acis jau bija atkal redzīgas, brīvas no saules staru žilbinājuma. Viņš paņēma Sīras roku un noskūpstīja to.
''Nevajag savu veco tētuku tā noniecināt. Varbūt viņš ir nedaudz augstprātīgs, bet ne jau iedomīgs.'' Dorians paskatījās uz Sīras seju. ''tavs tētuks man dikti izpalīdzēja, bet viņš ir jauks cilvēks, viņš neņēma no manis atlīdzību.'' Dorians Grejs paskatījās debesīs, kur mākoņi vai sarunāja tikšanās vietu, jo skaidri zilās debesis kļuva bāli pelēcīgas. Nevarēja saprast vai līs vai nelīs. ''Kā tad tavam tētukam sokas?'' pajautāja, joprojām skatīdamies debesīs vai joprojām guļ vēl gultā.
Iesūtīja: sinda ; laiks: 25.04.2004 20:53
Flo piegāja pie kuģa kapteiņa un mierīgā balsī stādījās priekšā:
'' labdien! mani sauc... nu vienalga, mani varat saukt par Flo. es domāju, ka mans vārds ša jā gadījumā nav svarīgs, '' viņa notrauca matu šķipsnu no pieres.
tad palūkojusies uz Sīru, viņa gaidīja kad tiks ierādīta viņas kajīte.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 25.04.2004 22:15
"Viņam klājas lieliski. Viņš turpina mierīgi pavadīt laiku savā milzīgajā Kalifornijas villā. Viņam gan naudas pietiks visam mūžam, tomēr viņš turpina nodarboties ar darījumiem. Tas laikam ir viņa aicinājums. Un nemaz neizliecies, ka mani nepazini!" Sīra mīļi uzsmaidīja Dorianam. "Lai gan man toreiz bija tikai 15 gadi, nedomāju, ka tu šo dienu ar visiem iesaistītajiem cilvēkiem tik viegli aizmirsīsi." Meitene iesmējās, kamēr papagailis virs viņiem ķērca: "Visi uz klāja! Visi uz klāja" "Ak jā. Flo. Piedod, mēs aizmirsāmies nostaļģiskās atmiņās..."
Iesūtīja: Red-haired Zora ; laiks: 26.04.2004 15:35
Pa kuģa trapu augšā nāca kāda meitene, kura bij ģērbusies viscaur melnā. Acis viņai bija dzintara krāsā un mati ugunssarkani. Bristolē un arī visā Anglijā šo meiteni lieliski pazina lielceļu laupītāji un"Baltā kluba" locekļi. Viņa aizdomīgi nopētija visus klātesošos, kuri liekas par viņas atrašanos šeit it nekā nezināja. Viens no viņiem bij Dorians Grejs. Viņa bij par šo puisi šo to dzirdējusi, bet satikties viņiem vēl nebija lemtas. Khm, viņa nokremšļojās.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 26.04.2004 16:52
"Sveika." Sīra paspieda meitenes roku. "Es par jums zinu daudz, jūs esat šī kuģa īpašniece, vai ne? Mans vārds ir... Tas man svarīgi. Visi mani sauc par Sīru. Esmu zināmā, bet ne īpaši labā sabiedrībā pazīstama kā Melnās Piektdienas Sīra. Tajā pašā sabiedrībā, kurā jūs - tu, ar... Nedomāju, ka drīkstu to izpaust."
Iesūtīja: sinda ; laiks: 26.04.2004 18:16
Flo laipni pasmaidīja, taču uzreiz smaidu noslēpa ar ļaunīgu vīpsnu. '' sveika, mani vari saukt par Flo. domāju, ka nav vajadzīgs zināt no kurienes esmu un kāpeč šeit atrodos. tas varētu radīt tikai nevēlamas problēmas - man, protams. '' Flo noteica.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 26.04.2004 18:18
"Tu arī... Jā... Kā teica kapteinis, mūsu kaītes ir lejā... Bet es personīgi labāk palikšu tepat, uz klāja..." Sīra pasmaidīja un apgūlās uz kāda sauļošanās krēsla.
Iesūtīja: Pikolo ; laiks: 26.04.2004 18:23
Dorians pievērsās atnākušajai meitenei. ''Sveiki! Es esmu Dorians Grejs.'' Viņš paņēma viscaur melnā ģērbušās meitenes roku un noskūpstīja to. ''Es labprāt gribētu doties uz kajīti un pēc tam es gribētu uzzināt ko vairāk par šo braucienu.'' Viņš iztaisnojās un tad palūkojās uz debesīm, kuras jau labu laiku no gaiši zilām bija kļuvušas bāli pelēkas, bet joprojām nelija.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 26.04.2004 18:26
"Nu jā... Man bija jums jāierāda kajītes... Nāciet visi līdzi..." Sīra piecēlās, un, starojoši uzsmaidījusi visiem, nokāpa lejā. "Te, te, te... Visās šajās jūs drīkstat apmesties..." Meitene teica, parādīdama uz tuvākajām un, atklāti runājot, vienīgajām apdzīvojamajām kajītēm.
Iesūtīja: Red-haired Zora ; laiks: 26.04.2004 18:33
Zora uzsmaidija Grejam un pārējiem. Nu... pazīstot Luisu... jūs gaida lieliskas maltītes, daudz izklaides un arī daudz piedzīvojumu.Mēs izbrauksim kolīdz būs pabeigta iekraušana.
Iesūtīja: sinda ; laiks: 26.04.2004 18:36
'' gan jau būs labi, '' Flo pavīpsnāja, sekojot Sīrai. viņa iegāja kādā kajītē ar zemiem griestiem, nelielu skapi un vecu gultu un nelielu logu. '' varbūt nemaz tik labi nebūs, '' viņa apstulbusi nodomāja, aplūkodama necilo kajīti. vienīgais, kas viņai bija pa prātam, bija nelielais lodziņš, kam priekšā bija aizvilkti tumši zili, smagi samta aizskari, kā arī gulta, kurā bija dūnu pēļi un segas. '' būs lieliski, '' viņa ne īpaši pārliecinoši ieteicās Sīrai un uzlika mugursomu uz gultas.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 26.04.2004 18:38
"Nav mans kuģis. Es te vnk pirmā atnācu un man šādu pienākumu uzlika..." Sīra paraustīja plecus. "Prasiet Rudajai. Viņai šis kuģis pieder." Meitene apgalvoja.
Iesūtīja: Dark Knight ; laiks: 26.04.2004 18:40
Morgans domīgi uznāca uz klāja.Cerams, ka izdosies satikt Deividu, viņš nodomāja. Morgana acis pievērsās jūrai. Diez, kur viņš ir?
Iesūtīja: Pikolo ; laiks: 26.04.2004 18:44
Dorians nokāpa līdzi Sīrai un apstājās. Viņš nopētīja visas kajītes, kuras viena no otras ne ar ko neatšķīrās. Viņš nedaudz ieelpoja gaisu, tad mēģināja saost kaut ko un tad viņš piegāja pie otrās kajītes labajā ejas pusē. ''Šī būs mana kajīte. Es sajutu, ka šai un manai blakus kajītei piemīt spēcīga, nomierinoša aura.'' Viņš pavēra durvis un iesoļoja iekšā. Nekā īpaša jau kajītē nebija. Bija gulta, neliels plaukts, skapīts un nakts galdiņš. Lampas nebija, vismaz Doriana kajītē. Vēl Doriana kajītē bija neliels apļa veidīgs lodziņš pa kuru pavērās skaists skats. Loga apakšējā daļa bija zem ūdens, be augšējā daļa virs ūdens. ''Būs labi!'' Dorians pasmīnēja. ''Jāiet atpakaļ, lai man izstāsta, kāds maršruts ir gaidāms.'' Viņš izgāja no savas kajītes un devās augšā uz klāja, lai satiktu kuģa kapteini vai tā īpašnieci.
Iesūtīja: sinda ; laiks: 26.04.2004 18:46
'' nē, tiešām, būs labi, '' Flo nu jau pārliecinošāk teica un atvēra somu. rūpīgi censdamies noslēpt tās saturu, Flo izbēra kaut ko šķindošu vienā atvilktnē, bet otrā skapja atvilktnē, cik varēja spriest salika drēbes.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 26.04.2004 18:48
"Tad jau visi izvēlējušies... Es eju ar tevi, Dor..." Sīra pasmaidīja un sekoja Dorianam uz klāja. Sīras papagailis augšā klaigāja: "Vēētra nāk! Visi uz klāja! Vēētra nāk!"
Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 26.04.2004 19:03
Anete mierīgā gaitā iegāja viņai norādītajā kajītē un aplūkoja to no iekšas. Ciešami. viņa nodomāja un izgāja no kajītes. Tad viņa uzkāpa atpakaļ pie pārējiem.
Iesūtīja: Dark Knight ; laiks: 26.04.2004 19:14
Morgans atrāva skatu no jūras, jo augšup kāpa pārējie braucēji. Viņa skatiens atkal ieguva to tēraudcieto un ledusauksto izteiksimi, kāda viņam acīs bija vienmēr. Viņš gribēja ātrāk nokļūt jūrā.
Iesūtīja: Pikolo ; laiks: 26.04.2004 21:11
OOC-Atceros ka Mastero man aizrādīja par vienrindi. Un es viņam par to pateicos, jo tiešām rakstīt vienrindes nav īpaši pareizi. Vajag aprakstīt pasauli kādu tu redzi tai laikā, gan veidot dialogus. Nepietiek vienkārši ar jautājumu un atbildi. Pateicoties Mastero paziņojumam man ienāca prātā doma uzrakstīt nedaudz garāk kā parasti un lūk kas iznāca.
Dorians kāpa augšā uz klāja pa nedaudz nobružātām koka kāpnēm un tas ka kāpnes bija nedaudz deformējušās, nelika viņam domāt, ka tās varētu jebkurā mirklī salūzt. Dorians domāja tieši otrādāk. Viņam likās, ka kāpnes vajadzētu postīt ar motor zāģiem, lai tās nojauktu.
Viņš kāpjot augšā apbrīnoja to cik kuģis labi saglabājies no seniem laikiem. Varbūt kuģis izskatījās kā pēc mazas vārgas mušas, bet patiesībā tas vairāk līdzinājās riktīgi lielai lapsenei. Jebkurš garāmgājējs neuzkāpjot uz kuģa varētu apzvērēt, ka kuģis vairs vairāk par 5 jūdzēm nenoceļos, bet tā viņi zaudētu visu uz ko būtu derējuši.
Arī papagaiļa klaigas Dorians dzirdēja, bet viņš tām nepievērsa uzmanību, jo ziņas par tuvojošos vētru varēja uzskatīt par maldоgām, jo debesis kādas blāvi pelēkas bija, tādas arī palika un no debesīm nekrita neviena lietusvīra mestā pile, kura vēstītu par lietus vai vētras ciemos nākšanu.
Uzkā```` uz kuģa klāja, kurš nu jau likās lielāks nekā sākumā uz tā kāpjot, Dorians Grejs nolēma visu labi nopētīt kā to bija radis darīt. Viņš pagrieza galvu pa labi, pa kreisi un nopētīja klāju, kā arī Kapteiņa Morgana komandas tiltiņu. Klājs bija tiešām liels, bet uz tā nekas daudz neatradās. Dažas mucas bija redzamas pie kuģa masta un kastes, pēc skata tukšas, mitinājās netālu no mucām. Neko citu nevarēja saskatīt. Pat zemē nomestu papīru nevarēja samanīt. Buras pie masta, kas vāji plīvoja neizvilktas, arī bija labā stāvoklī. Viss uz kuģa bija labs, varbūt noskrandis vai nobružāts, bet labs.
Kuģa priekšā Dorians pamanīja stāvam Kapteini Morganu, kurš lūkojās jūras nebeidzamajās tālēs kā kaut ko sapņodams. Viņš izskatоjās pзc nopietna un jau pieredzējuša Jūras Vilka un viņš savu darbu mācēja darīt godam, jo likās, ka Jūra un kuģis ir visa Morgana dzīve. Dorians pietuvojās pie Kapteiņa Morgana un uzrunāja viņu. ''Sveiki atkal.'' Dorians stāvēja blakus Morganam, bet skatījās tā pat kā Morgans, tālu jūrā. ''Svaigs gaiss...mmm. tas ir viss dēļ kā es braucu šajā ceļojumā. Protams arī no kāda piedzīvojuma es neatteiktos.'' stāstīja Dorians. ''Man gribētos zināt,...caur kurieni ved mūsu ceļojuma maršruts? Gribētos nojaust ko sagaidīt un vai nelekt no kuģa nost jau tagad.'' Viņš dziļi ievilka elpu un izelpoja. ''Jā! tā tik ir sajūta, kad jūra tevi pakļauj un liek kustēties tās liego viļņu pavadībā. Cilvēks beidzot var atpūsties un atslābināties.'' Viņš pagriezās ar skatu pret Morganu. ''Feina sajūta.'' Ielika rokas savu bikšu kabatās. ''Kas tad mūsu ceļa grafikā ir paredzēts?'' pajautāja Dorians uzsēžoties uz kuģa, priekšējā borta margas.
Iesūtīja: sinda ; laiks: 27.04.2004 15:03
Flo aizcirta atvilktnes un rūpīgāk nopētīja skapīti. no sākuma apputējušais skapis izskatījās nožēlojams, bet kas varēja slēpties aiz biezās putekļu kārtas?
paņēmusi kādu lupatu, kas atradās zem tā paša skapja, viņa rūpīgi nobrauca ar to pār skapja virsmu - un pārsteigumā noelsās.
nelielais skapis bija rūpīgi nolakots, ar izciliem kokgriezumiem. kopumā tas izskatījās vienkārši grezni.
'' skaisti, '' viņa klusi nomurmināja un palūkojās visapkārt. galvenokārt, visu biezi noklāja putekļi.
ar to pašu lupatu, viņa ņēmās visu izslaucīt. pēc neliela brīža kajītes gaisā lidinājās putekļi, un tieši tādēļ Flo ne reizi vien nošķaudījās. taču viņa turpināja tīrīt, jo ik pēc reizes, kad pār kajītes gultu, skapīti vai nelielo galdiņu tika novilkts pāri ar lupatu, atklājās pārsteidzoši grezns griezums, lakojums vai krāsojums.
galu galā, kajīte nebija nemaz tik slikta, patiesībā tā bija lieliska.
pēc Flo domām, vajadzēja vien izvēdināt kajīti no putekļu dvangas un tad kajīte tiešām būtu perfekta.
Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 27.04.2004 15:09
Nī iesoļoja kajītē, kas atradās pašā ejas galā, kreisajā pusē. Viņa ieejot nedaudz apstulba - kajīte bija pilna ar putekļiem, bet tomēr kautkas pie tās viņu saistīja. Istaba izskatījās jau kautkur redzēta. Nedabiski redzēta.... Viņa piesoļoja pie - pēc skata - no koka gabaliem sasistas, prastas kastes, kas bija cilvēka garumā un augšstilbu augstumā. Viņa nometa mantas uz "gultas" un apsēdās uz tās. Šī " koka kaste" bija gaiši zaļā krāsā, tikai ja tā to varētu nosaukt, jo krāsa lobījās nost. Meitene mantas novilka zemē un pacēla guļvietas vāku un zem tā atrada biezu polārlāča ādu, no kuras bija izveidots tāds kā pārklājs gultai. Vēl tur atradās balts palags, sacaurumota zaļa sega un nedaudz gaišāk zaļš spilvens. Viņa sakrāmēja tos visus uz gultas un aiztaisīja vāku. Meitene uzklāja gultu un atgūlās tajā. Viņa jau aizvēra acis , bet tad atkal tās pavēra plaši vaļā. Protams, ka viņa to bija pamanījusi, bet tagad viņa to ievēroja citā gaismā. Virs viņas, nedaudz augstāk bija uzkārts liels plaukts, kas arī bija domāts gulēšanai (izskatījās pēc lāvas, kādas ir pirtī, tikai tam bija iedobe, kur likt matraci, kā arī nedaudz augstākas malas, lai cilvēks pilnībā neizveltos.), bet tajā nebijauzklāts matracis, bet gan pie lielajām dzelzs ķēdēm, kas lāvu turēja bija piesiets liels jūrnieku šūpuļtīls. Meitene šādu bildi bija redzējusi. Pirms daudziem daudziem gadiem, kad šis kuģis bija devies ceļā pirmoreiz uz tā klāja atradās viņas vec-vec-vec-vec-vectēvs Pjērs Montekrū. Viņš tā arī neatgriezās, bet no kuģa tika ģimenei nogādātas viņa mantas, starp kurām bija kāda forogrāfija ar Pjēru, kas šūpojas šūpuļtīklā un zem viņa guļošais biedrs Andreass. meitene ātri sameta savas mantas pie gultas esošajā plauktiņā ( augstums aptuveni līdz meitenes viduklim, 4 lielas atvilknes) un izslēdza necilo petroleļļas lampu, kas bija piekārta pie griestiem. Viņas kabīnē odziņa nebija , tāpēc tas bija arī vienīgais gaismas avots. meitene uzmetusi savu melno ceļojumu apmetni metās augšup uz klāju.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 27.04.2004 16:10
"Jā, Dorian, šoreiz es tev pilnīgi piekrītu..." Sīra pasmaidīja, nostādamies blakus Dorianam un kapteinim. "Toks, aizveries taču vienreiz!" Meitene iesaucās, kad papagailis, tagad brēkdams "Cilvēks aiz borta!!!" nolaidās uz viņas rokas. "Tokss jau sen nav bijis jūrā. Bet vecie jūras termini viņam aizvien ir uz mēles... Reiz viņš saprata daudzu vārdu nozīmi, tālab bija lielisks kuģotāju palīgs. Es domāju, ka drīz viņš visu atcerēsies." Meitene nolaida roku, un Tokss pacēlās gaisā un nometās uz masta. "Priekšā zeme!!!" Putns iekliedzās. "Nu bet protams, ka priekšā zeme, tu, trakais putns, mēs vēl neesam izbraukuši!!!"
Iesūtīja: Dark Knight ; laiks: 27.04.2004 17:26
Mums nav īsta mērķa, atteica Morgans, es esmu ceļotājs, bet pirāts. Parasti mans kuģis ceļo pa karību jūrām, bet šoreiz esmu nolēmis maršrutu nedaudz pārveidot. Viņš uzsmaidija Grejam. Man prieks, ka arī tāds džentlmenis kā jūs izlēma pievienoties vienkāršam kapteinim. Šis kuģis ir ļoti vecs. Ar to ir braukājuši arī jūsu ve-vec-vec-vectēvi un iespējams arī jūsu vec-vec-vec-vecāsmātes. Kādreiz šis kuģis piederēja Pjēram Daregiberī, bet nelaiķi saplosija haizivs.Viņš šo kuģi novēlēja man.
Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 27.04.2004 17:52
" Par tiem vec-vec tēviem runājot... Es nezinu vai esmu īsti precīza, bet gadījumā uz šī kuģa nav kuģojis arī Pjērs Montekrū ?... viņš bija mans vec-vec-vec-vec-vectēvs un no ceļojuma ar šo kuģi tā arī neatgriezās.. Es varu APZVĒRĒT ka kajīte kurā es esmu iekārtojusies ir tā pati no fotogrāfijas ko atnesa pēc ceļojuma kopā ar viņa mantām.." Diezgan ieinteresēta par šo tēmu ieminējās Nī.
Iesūtīja: sinda ; laiks: 27.04.2004 17:59
pēc neilga brītiņa kajītes gaisā vēljoprojām virmoja putekļi, taču nu kajīte izskatījās visai pievilcīga. kajīte bija neliela, tādēļ tās iztīrīšana neaizņēma ilgu laiku.
atkāpusies pie kajītes durvīm, Flo gandarīta nopētīja paveikto. uz gultas tagad bija ļoti skaista zīda sega, ko Flo bija ielikusi somā. tumšie, biezie zilie aizskari bija izpurināti no putekļiem un viegli plīvoja vējā, ko radīja nelielas dvesmas, kas ieplūda pa kajītes durvīm, kuras vēljoprojām bija atvērtas.
mazliet ieilgušo klusumu Flo kajītē pārtrauca vanaga ķērciens. uz Flo pleca nosēdās liels, pelēcīgi brūns vanags, kas ar savu ciešo acu skatu nopētīja kajīti.
'' tagad tā būs mūsu mājvieta, Graid, '' Flo klusi teica un noglaudīja vanaga galvu.
Iesūtīja: Dark Knight ; laiks: 27.04.2004 18:04
Jā, tā tas varētu būt, atteica Morgans, Montekrū bija labos draugos ar Daregiberī. Par kajīti nevaru apgalvost, jo pats esmu dzīvojis tikai virtuvē un kapteiņa kajītē. Pārējās neesmu apskatījis.
Man diemžēl nav bijis tas gods būt pazīstamam ar jūsu senci, bet kā stāstija Daregiberī, viņš esot bijis labs jūrnieks un uzticams kapteinim. Pēc "Spārnotās čūskas"pēdējās brauciena uz "Miroņgalvas"salu, ļoti daudzi neatgriezās.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 27.04.2004 18:15
"Dosimies uz turieni! Uz Miroņgalvas salu!" Sīrai iemirdzējās acis. Šo leģendām, noslēpumiem un mistiskiem notikumiem apvīto vietu viņa sapņoja apskatīt kopš desmit gadu vecumā izlasīja leģendu par Melno pērli. Šī vieta, kura atradās līcī, ko nereti dēvēja par Bermuda trijstūra līci, bija vienīgā, uz kuru nevarēja bez bailēm doties pat pieredzējušākie jūras vilki, bet kuru sapņoja ieraudzīt katrs kuģapuika.
Iesūtīja: Diablo ; laiks: 27.04.2004 18:20
Tēla vārds, iesauka: Deivids Kārters, draugi sauc par Deivu
Izskats: Melni mati, staigā parasti baltā kreklā un džinsās
Dzīvesvieta: Londona
Deivids soļoja pa ielu. Viņs ieskatījās pulkstenī: Kaut es paspētu, viņš nodomāja. sasniedis ostu viņs paraudzijās apkārt. Un tur nu tā bija-"Spārnotā čūska". Dievids piegāja tuvāk kuģim un uzkāpa uz klāja. Viņs dziļi plaušās ievilka sāļo jūras gaisu un devās uz kaptēņa kajītes pusi. Uz tiltiņa atradās trīs cilvēki, Deivids ieskatījās ciešāk, jā viens no viņiem tik tiešām bija kapteinis Morgans. Deivids piegāja viņiem klāt un noteica: Ceru, ka neesmu nokavējis kaptein? Plaši smaidīdams viņš paraudzijās uz kapteini.
Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 27.04.2004 18:21
"Interesanti.. un no tiem laikiem, kad kuģis ceļoja ir saglabājušās kādas pierakstu un ceļojumu aprakstu grāmatas ?.. "Captain`s log" vai kaukas tāc ? Es vienkārši gribētu uzzināt pēc iespējas vairāk par šo kuģi, jo man nav palaimējies zināt tā leģendas un vēl šādus tādus faktus... " Nī klāstīja Morganam.
Iesūtīja: Pikolo ; laiks: 27.04.2004 18:22
Dorians uzsmaidīja. ''Jā,'' noteica Dorians izbaudīdams nelielās, vēsās vēja plūsmas, kuras atdūrās pret viņa seju. ''Man jau godīgi sakot ir vienalga uz kurieni doties. Galvenais jeb pirmajā vietā man ir atpūta.'' Dorians vēl brīdi lūkojās tālu aiz jūras horizonta un tad pagriezās, lai dotos uz kajīti. Viņš vēl uzmeta skatu Sīrai, uzsmaidīja un devās uz durvju pusi aiz kurām atradās kāpnes pa kurām varēja nokāpt līdz kajītēm. ''Es uznākšu augšā, kad mēs sāksim attālināties no krasta.'' Viņš paziņoja un nokāpa pa kāpnēm lejā uz kajīti.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 27.04.2004 18:29
"Atpūta... Uz kuģa, ja esi pamatsastāvā nevis smalkā, modernā pasažieru kajītē, nekādas atpūtas nebūs..." Sīra nedaudz sarauca pieri, bet tad atkal pasmaidīja. "Nu re, es teicu, ka viņš sāks atcerēties kad kuru saucienu lietot!" Jo Tokss tikko bija iebļāvies: "Pirāts uz klāja!!!"
Iesūtīja: Pikolo ; laiks: 27.04.2004 18:47
Dorians jau bija pie kāpņu telpas durvīm, kad viņš sadzirdēja ko teica Sīra. ''Atvainojiet, bet es neesmu no tiem augstāko rindu cilvēkiem, kurš uz zemākām kārtām noskatās kā uz ielas pamestu suni. Man nebūtu nekādu problēmu jums palīdzēt iet uzvilkt buras mastā vai izmazgāt klāju. Man atpūta nozīmē beidzot padzīvot dzīvi ar baudu..., es labprāt kļūtu netīrs, pastaigātu noplukušās drēbēs un norobežotos no apkārtējiem cilvēkiem un pastrādātu vienkāršu sētnieka darbu.'' Dorians beidza stāstīt par saviem atpūtas mirkļiem, pagriezās un nokāpa lejā uz savu kajīti. Viņš atvēra durvis, iegāja kajītē un apgūlās gaidīt mirkli, kad kuģis izkustēsies.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 27.04.2004 19:16
"Nu es jau tā neteicu." Sīra apstiprināja. "Man gluži vienkārši liekas, ka šoreiz atpūtas būs pat vēl mazāk nekā pierasts uz seniem, leģendu apvītiem kuģiem. Jo te piedalos es un Rudā Zora, un tu ar... Svešiniek, kāds ir jūsu vārds?" Meitene pagāja tuvāk Deividam.
Iesūtīja: Dark Knight ; laiks: 27.04.2004 19:17
Deivid! Priecīgi iesaucās Morgans un piesteidzires pie viņa paspieda puiša roku. Necerēju tevi šeit ieraudzīt. Man likās, ka tu vēl joprojām esi Marseļā! Kādi vēji tevi šurp tpūtuši?
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 27.04.2004 19:21
"Deivids..." Klusi nomurmināja Sīra. "Ne taču Deivids Kārters, ko? Tik daudz paziņu no vecajiem, labajiem laikiem necerēju sastapt!" Meitene uzsmaidīja pienācējam. "Es esmu Sīra. Patiesībā Sirienna de Klonda, ja jums tīk."
Iesūtīja: Diablo ; laiks: 27.04.2004 19:23
Kā jau kapteinis tikko teica mani sauc Deivids, viņš noteica pievērsdamies meitene, bet tad atkal paskatījās uz kapteini. Nu kā lai saka, vienkārši gadījos tepat netālu, tad ieraudzīju afišu un nolēmu, ka kas gan var būt jaukāks par ceļošanu kopā ar vecu draugu. un cik es pazīstu tevi šis ceļojums nebūs no parastajiem. Deivids pasmaidija. Un paraudzijās uz meiteni, jums taisnība tas pats Deivids, jūs jau man likāties tāda pazīstama, prieks jūs atkal satikt Sīra.
Iesūtīja: Dark Knight ; laiks: 27.04.2004 19:25
Jā, šis nebūs parasts ceļš. Kapteinis Luiss Migels Espinosa i Valdess ļoti grib ar tevi parunāt, tu blēdi! Viņa kuģis ir nolaists pa burbuli un viņš grib atriebties. Ceru, ka tu atceries arī cilvēku vārdā Bišops no plantācijas. Nu to trako pulkvedi, kurš mūs opirka. Arī viņš tevi medī pa visām jūrām!
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 27.04.2004 19:28
Viņš mani neatceras... Bet nu, nav brīnums... Sīra nedaudz uzjautrināta nodomāja. Bet vai Toksu arī? Meitene iedomājās. Viņa pacēla roku, un papagailis nolaidās uz tās. "Visi uz klāja..." Papagailis domīgā balsī ieķērcās, nostādamies uz vienas kājas un pieliekdams galvu. "Tas ir Tokss." Sīra īsi paskaidroja, uzsmaidīdama Deividam.
Iesūtīja: Diablo ; laiks: 27.04.2004 19:29
Skiasts putns noteica Deivids un atsmaidija meitenei. Nu ko gan var darīt ja esmu tik slavens, Deivids pasmaidīja un pieversās kapteinim, ja nemaldos viņi visi aizvien domā ka esmu Marseļā, ja neskaita protams Bišopu, Bet starpcitu, kaptein nedomāju, ka tev pašam ar viņiem būtu ļoti siltas atiecības. Deivids noteica un paraudzijās uz jūru, cik labi gan ir būt mājās!
Iesūtīja: Dark Knight ; laiks: 27.04.2004 19:32
Nu par mani nerunāsim! Bišops jau sen būtu mani pakāris pie masta, ja kāds, kura vārdu neminēšu nebūtu mani izpestījis. Starp citu, man tev ir neliels pārsteigumsviņš pārgāja uz Deividam labi pazīstamo latīņu valodu, Zora arī brauc, ja gribi vari iet ar viņu parunāt. Viņai tu vēl arvien ļoti patīc.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 27.04.2004 19:35
Tokss strauji pacēlās gaisā, sabužinot Sīras matus. "Trakais putns!!!" Meitene smejoties nosodījās. "Viņš parasti tāds kļūst, kad pēc ilga laika atkal nokļūst pie ūdens... Un nav ko piebilst, ka es arī jūtos līdzīgi, tikai neizrādu to tik skaļi..."
Iesūtīja: Diablo ; laiks: 27.04.2004 19:36
Viņa arī? paklau esi tik labs aizved mani pie viņas. Es viņu tik tiešām gribu redzēt, kur tas laiks kad pēdējoreiz tikāmies! Deivds smaidīja kā vel nekad agrāk, viņā bija atmodies saviļņojus un kaut kas vairāk par pieķeršanos pret šo meiteni.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 27.04.2004 20:02
Sīra pasmaidīja. Necik spoža skolniece viņa nebija, tomēr viņas tēvs reiz bija uzskatījis par nepieciešamu iemācīt meitenei latīņu valodu. Skolotājs bija Sīru pacietis tikai pusgadu, tomēr viņa saprata, ka Rudā Zora arī pazīst Deividu, un Deivids lūdz Morganu aizvest viņu pie Zoras. "Kaut mēs drīzāk dotos ceļā..."
Iesūtīja: Pikolo ; laiks: 27.04.2004 20:55
Dorians bija iegūlies mīkstā, dūnu pildītā matrača, gultā. Viņš skatījās griestos un ik pa brīdim uzmeta skatu nelielajam, pēc skata necilajam lodziņam.
''Drīz...drīz mēs izkustēsimies un dosimies ceļā ar kuģi.'' Viņš sev teica. Viļņi kļuva nedaudz lielāki. Varbūt tikai par dažiem centimetriem, bet Dorians to manīja. to nevarēja saukt par spēju, saskatīt un sajust neredzamo. Visu to Dorians spēja pateicoties pieredzei un mākai, ko attīstījis angļu leģionā un paukošanas treniņos. Viss tas bija iegūts pašceļā, nevis viņš ar tādu spēju piedzima.
Doriana kajīte bija labā stāvoklī un tīra. Viņš piecēlās stāvus, lai sakrāmētu līdz paņemtās mantas pa plauktiem. Neko daudz viņš līdz nebija ņēmis. No drēbēm viņam bija paņemts tikai vēl viens balts krekls un melnas bikses ar vesti. Un vēl viņam paķerti līdzi bija zobena kopšanas līdzekļi . Zobens Dorianam bija kā draugs, kā brālis, kuru nezaudētu un nepārdotu. Zobens bija viņa īpašums un ja kāds vēlējās viņam to atņemt, tad viņam nenoveicās, jo Dorians ar zobenu rokās spētu pat lodi atvairīt un krītošu lietus lāsi pārcirst precīzi divās vienādās daļās.
Viņš salika mantas plauktos, bet tad viņam nokrita sudraba kabatas pulkstens ar skaistu sudraba ķēdi. Viņš pastiepās, lai to paņemtu...un tad viņš zem gultas pamanīja nelielu smilšu kaudzīti. Izskatījās, ka tā smilšu kaudze tur uzturētos dikti ilgu laiku, jo pāri kaudzītei, zirneklis jau bija paspējis uzaust zirnekļtīklu. Viņš izpostīja zirnekļu tiklu un izrušināja putekļu un smilšu kaudzīti. ''Piedod zirnekli. tavs tīkls maisīja man tikt klāt nevērtīgai smilšu kaudzei.''
Dorians brīnījās, kāpēc viņam savajadzējies interesēties par smilšu un putekļu kaudzīti. ''He! tas tak i stulbi. Kam man vajadzēja līst zem gultas?!'' tad viņš aptvēra kāpēc viņš kaudzītei pievērsa uzmanību. Visa kajīte bija uzturēta lielā kārtībā, bet te zem gultas vienā vieta ir putekļu un smilšu kaudze. Un tomēr viņš ar roku uzsita pa kaudzīti un momentāli to parāva atpakaļ. ''Auu!'' noraustīja roku Dorians. Viņam bija rokā iedūrusies Broša ar adatu.
Dorians apsēdās uz kajītes grīdas un sāka smieties par spīti tam, ka viņam tecēja asins pa roku no tās vietas, kur bija iedūrusies broša. ''Re kā! Šādas mantas svaidīt zem gultām. Jāiet parādīt citiem, ja nu gadījumā viņi pamana šādas kaudzītes, tad lai nesit, citādāk arī sadursies rokās šādas brošas.'' skaļi smiedamies Dorians runāja ar sevi.
Viņš piecēlās un vēl joprojām smejoties viņš kāpa augšā uz klāja, lai parādītu kapteinim šo brošu. Ja nu gadījumā tā piederētu Morganam.
Iesūtīja: Sangue Barro ; laiks: 28.04.2004 13:28
Tēla vārds:Ēriks Ibervils
Izskats: Mati tumša vīna krāsā, opālzilas acis.
Dzīvesvieta: "Spārnotā čūska"uz kuras viņš ir stūrmanis un arī kapteiņa labā roka.
---------------------------
"Spārnotajai čūskai" vajadzēja iziet jūrā pēc pāris minūtēm un viņš bij gandrīz nokavējis. Ēriks mundri soļoja pa Bristoles ielām līdz nonāca ostā. Tur jau tas bija, spoku kuģis, kā to bij saukusi vecā komanda. Ēriks uzkāpa augšu pa trapu. Uz klāja atradās vairāki cilvēki, kurus viņš nepazina. Tur bija arī Morgans.
Sveiciens kaptein! viņš uzsauca Morganam
Iesūtīja: Red-haired Zora ; laiks: 28.04.2004 15:25
Zora izdzirdējusi pazīstamu balsi, izgāja no saviem apartamentiem, jeb klusā stūra, kā viņa tos dēvējā un uzkāpa augšā. Pie fokmasta stāvēja Deivids un sarunājās ar Morganu. Pa trpu augšup nāca vecais labais Ibervils, "Piecu brūču"
kapteinis, kurš pagaidām atradās uz šī kuģa kā stūrmanis. Meitenes uzmanību saistija Deivids. Sveiks! meitene viņam uzsauca.
Iesūtīja: Diablo ; laiks: 28.04.2004 15:30
Deivids pēķšņi apklusa un pagriezās atpakaļ un ieraudzija Zoru. Sss...veika Deivds pārsteigts izmocija, bet tad pēķšņi pieskrēja viņai klāt, apķēra ap vidukli un pacēla gaisā Kā es priecājos tevi redzēt! Viņš nolaida meiteni zemē un noskūpstija viņas veigu.
Iesūtīja: Red-haired Zora ; laiks: 28.04.2004 15:36
Kāds velns tad tevi uzdzinis uz šī kuģa? Tu taču vienmēr esi turējies pie vecās labās zemītes, viņa to ķircināja. Runas plūdus pārtrauca kapteiņa izdotās pavēles. Ibervils jau bija stājies pie stūres un enkurs pacelts. Buras tikko uzvilktas. kuģis lēni, cēli izgāja no ostas. Jūra bij mierīga. Saules stari glāstīja kuģi un debesīs nejuta nevienu mākonīti. Zora nokāpa lejā un ieveda Deividu savā kajītē.
Iesūtīja: Diablo ; laiks: 28.04.2004 15:41
Tik tiešām nekas te nav mainījies, Deivids noteica apskatīdams kaīti, bet tad atkal pagriezās pret Zoru ja godīgi, kad pirmoreiz izlasīju afišu es klusībā cerēju, ka arī tu brauksi ar šo kuģi. Un man izrādijās taisnība! Deivids velreiz piegāja Zorai klāt un aplika rokas ap viņas pleciem. Bet tu, tu priecājies, ka mani satapi?
Iesūtīja: Red-haired Zora ; laiks: 28.04.2004 15:44
Jā, Deivid, es ļoti priecājos. meitene piespieda galvu puiša plecam, kas bija viņai neraksturīgi. Tu nedrīkstēji aibraukt no Gardena raga. labi, ka Luiss mani savāca, citādi es vēl šodien tur atrastos. Tu zini, ka tu esi nodevējs! Kāpēc? Kāpēc Kāpēc tu aibrauci?!
Iesūtīja: Diablo ; laiks: 28.04.2004 15:49
Piedod, piedod, es zinu, ka tā bija kļūda. Deivids teica un pavirzija meiteni nostāk Ja es toreiz nebūtu aizbraucis, tu iespējams tagad jau būtu mirusi. Lūdzu neprasi kapēc, tas ir pārāk sarežģīti, gan ar laiku es tev visu izstāstīšu, vai tu pati visu uzzināsi, tici man šis laiks pienāks pavisam drīz.
Iesūtīja: sinda ; laiks: 28.04.2004 16:09
Flo joprojām ar vanagu uz pleca, uzkāpa augšā uz klāja. bija piebiedrojies vēl viens svešs cilvēks...
'' sveiki! '' viņa atturīgi pasveicināja Deividu.
arī Graids savas dzeltenās acis piekalis svešiniekam, brīdi to nopētīja, tad pavisam klusi ieķērcās.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 28.04.2004 16:46
Sīra iegavilējās. "Ceļš sākas!!! Beidzot, beidzot!!! Cik sen es neesmu bijusi uz ūdens!" Meitene sagriezās piruetē un nokrita sēdus uz klāja. "Piedodiet, es jau sen neesmu jutusies tik brīva... Tokss!!! Mēs braucam prom! Tu, trakais putns, mēs dodamies ceļā!" Viņa uzsauca mazliet atpalikušajam papagailim, kurš momentā metās uz kuģi. "Visi uz klāja, pacelt enkuru!" Tokss nesakarīgi klaigāja, zvārodamies zemākā masta galā.
Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 28.04.2004 16:53
" Wow... sen naw braukts ar kuģi... bet nu atkal šī patīkamā sajūta..." Nī nodomāja un pievērusi acis pacēla galvu pret sauli. Viņa sabužināja matus un tad izlaida cieši sapīto mezglu. " Nu tad mēs beidzot braucam... bet kurp īsti ?" viņa pavaicāja Sīrai, jo Nī uzskatīja, ka viņa varbūt to zinās.
Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 28.04.2004 16:54
Anete stāvēja netālu no Flo. Lēnām piegājusi pie Flo viņa teica:"Sveika! Redzu, ka tev arī ir putns. Man pašai ir piekūns." Divreiz īsi nosvilpusies, pie viņas pielidoja paliels piekūns, un nosēdās uz pleca.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 28.04.2004 16:58
"Nē, es nezinu. Es gribētu uzmeklēt patieso ceļu uz Miroņgalvas salu. Man šajā pasaulē nav nekā, ko zaudēt, un nespēju iedomāties nevienu, kurš baidītos zaudēt mani. Tomēr daži no mūsu komandas vēlas izdzīvot. Un tāpēc diez vai mēs speciāli brauksim uz turieni." Sīra atteica. Viņas balsī rūgtumu spētu saklausīt vien kāds, kuram tas patiesi rūpētu. Ar gadiem meitene bija paradusi slēpt savas jūtas, un viņa reizē gan gaidīja, gan ienīda visu, kas mācīja viņai raudāt.
Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 28.04.2004 17:07
" Man nebūtu pretenziju doties uz to salu... Tad vismaz man nebūtu jābēg tik ļoti. Manu dzīvi sabojāja tas draņķa pirāts - kā viņš pats sevi dēvē. Un es redz esot "balva ko viņš tik neprātīgi grib iegūt" ... bet es negribu būt kārtējā trofeja - meitene , ko viņš it kā mīl un tad.. nogalina..." Nī pabeidza ar šausmām acīs. Viņa atskatījās uz krastu un pamanīja tur kādu melnu stāvu. Viņa ātri atkāpās un saķēra Sīru.." Tas ir viņš.. tur pie krasta.. VIŅŠ..." Nī histērijā bubināja un viņai iestājās pilnīgs sabrukums...
Iesūtīja: Diablo ; laiks: 28.04.2004 17:07
Deivids paskatījās uz Flo Sveika! Skaists putns, kā viņu sauc? Pie viņiem bija pienākusi velviena meitene. Deivids paskatījās uz viņu, arī uz viņas pleca sēdēja piekūns. Sveika arī tu! viņš teica nenovērsāms skatu no meitenes. kā tevi sauc?
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 28.04.2004 17:11
"Būs labi, Nī..." Sīra mazliet satraukta nočukstēja un norāva Nī pie zemes. "Viss būs labi... Viņš nezina, kurp dodamies, lai gan lēš, ka uz šī kuģa klāja var stāvēt tikai tādi, kuru mērķis ir Miroņgalvas sala... Es viņu pazīstu... Bet viņš ir mums aiz muguras veselus 3 soļus: Viņam nav kuģa, viņam nav komandas un viņš nepazīst šo komandu..."
Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 28.04.2004 17:12
"Mani sauc Anete. Un tevi?" Anete mierīgi teica un viņas brūnās acis aplūkoja svešinieku no galvas līdz kājām. Izskatījās, ka viņas piekūns dara to pašu.
Iesūtīja: Pikolo ; laiks: 28.04.2004 17:14
Dorians izgāja no kajītes un tieši tad kuģis sāka kustēties un attālināties no krasta. ''Nu tad mēs dodamies beidzot. Nevarēju nociesties, kad pienāks šis mirklis.'' Dorians turot asiņojošo roku, uzkāpa uz klāja. Nelikās, ka sāpes liek viņam ciest, kaut gan brūce bija diezgan dziļa. Uz klāja bija sanākuši visi ceļotāji. Morgans, Flo, Sīra, Zora, Deivids, Ibervils un nu jau arī pats Dorians. ''Sveiki!'' viņš uzsauca jaunajiem, neredzētajiem ceļa biedriem. ''Es tak teicu, ka uznākšu kad sāksim kustēt prom no krasta.'' Dorians plati pasmaidīja un tad sarauca seju ziņkārīgā izteiksmē. ''Vai kāds lūdzu man varētu iedot kaut ko ar ko var nosiet manu brūci? Redziet manā tīrajā istabā zem gultas... bija skaista smilšu kaudzīte, pa kuru es uzsitu un lūk kāds rezultāts.'' Dorians pacēla sadurto roku. ''Pie visa vainīga ir lūk ši broša, kura man iedūrās rokā...bet cik dīvaini, ka manā kajītē tāda atradās.'' Dorians centās veidot intrigu, it kā pēc viņa domām no nevērtīgas brošas... lai būtu jautrāks ceļojums. Viņš domāja, ka visticamākais tā tur bija kādam nokritusi un nevienam citam nav gadījies paskatīties zem gultas, lai to tur atrastu.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 28.04.2004 17:17
"Smiltis?" Sīra bez manāmām izmaiņām balsī pārjautāja. "Kāpēc? Vai, Dorian, lūdzu piedod!" Meitene sāka rakņāties pa somu un izņēma kādu zāļu trauciņu un marles saiti. "Nāc, apsēdies te! Tūliņ viss būs labi!"
Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 28.04.2004 17:24
Anetes piekūns ātri pacēlās spārnos un uzlaidās uz augstākā masta. Tur viņš kādu brīdi palika un aplūkoja kuģi. Tad apmetis piecus lokus ap kuģi atkal nolaidās uz Anetes pleca. Anete noglāstīja piekūnu un uzmanīgi vēroja Deividu.
Iesūtīja: Pikolo ; laiks: 28.04.2004 17:26
Dorians piegāja pie Sīras un apsēdās uz palielas kastes, lai Sīra varētu aprūpēt viņa roku. ''Paldies tev.'' pateicās Dorians. ''Man nav ne jausmas kāpēc manā istabā, kura ir ļoti tīra... nu es nesaprotu kāpēc zem gultas bija smilšu kaudze. Nu es pa to uzsitu un man rokās iedūrās broša, kura atradās zem tām smiltīm.'' Dorians nopūtās. ''Es nezinu! Paldies, ka tu man palīdzi.''
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 28.04.2004 17:30
"Nav par ko, Dorian..." Sīra viegli un neizskaidrojami pasmaidīja. Meitene uzsmērēja zāles uz Doriana rokas. "Varbūt mazliet sāpēs." Viņa teica, uzmanīgi aptīdama ap puiša roku marles saiti. Viņa sasēja diezgan vieglu, tomēr pietiekami stipru mezglu un viegli ar pirkstu galiem noglāstīja Doriana roku. "Tā! Nu, kā ir?" Sīra jautāja, atrāvusi roku un it kā atguvusies.
Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 28.04.2004 17:39
Nī itkā nedaudz nomierinājās un palūkojās uz puisi, šķiet Dorianu, kas tikko bija pienācis. " Sveiks!.. dīvaini ka tev zem gultas bija tikai kaudze putekļu.. manā istabā putekļi ir visur tikai ne zem gultas, jo īstas gultas nemaz nav. liela koka kaste un viens šūpuļtīkls. un tur pat nav logs lai izvēdinātu.." viņa daļēji neapmierināta paziņoja.
Iesūtīja: sinda ; laiks: 28.04.2004 17:43
Flo vairs neatbildēja uz pārējo jautājumiem. viņa nelabumā pārliecās pāri bortam un palūkojās ūdenī. Graids nesapratnē nolaidās netālu no viņas un palūkojās Flo sejā.
'' Graid... man liekas... ka es tūlīt korķēšu, '' viņa klusi nomurmināja, apstulbusi lūkodamās ūdenī.
Iesūtīja: Pikolo ; laiks: 28.04.2004 17:44
Dorianam bija ļoti labi attīstījušās visas maņas. Viņš pat varēja noteikt ar cik ņūtonu lielu spēku Sīra viņam noglāstīja roku. Dorianam pēc Sīras glāsta pār visu ķermeni pārgāja patīkamas trīsas jeb skudriņas. Viņš piecēlās un pateicās Sīrai par viņa apārstēšanu: ''Paldies tev Sīra. Zini ko...mans ķermenis ir pieradis pie sāpēm. Redz ja cilvēks cīnās ar zobenu tad bez ievainojuma tikt cauri nav iespējams. Nu varbūt vienīgi dažreiz.''
Dorians palūkojās uz pienākušo sievieti. ''Sveika.'' Dorians uzrunāja Nī. ''Nu man istaba laikam ir labāka nekā citiem. Man ir laba dūnu gulta un logs arī ir, bet attaisīt nevaru, jo puse loga ir zem ūdens. Attaisīšu logu un noslīcināšu vēl kuģi.'' pasmējās Dorians.
Iesūtīja: Diablo ; laiks: 28.04.2004 17:44
Deivids brīdi stāvēja ar aizvērtām acīm un klausijās jūras šalkoņā, tad atkal pievērsās Anetei. Mani sauc Deivids Kārters, esmu dzimis Londonā, bet kā pati redzi pašlaik manas mājas ir šis brīnišķigais kuģis. Deivids pagāja dažus soļus uz priekšu un satvēra Anetes roku Priecājos iepazīties, bet tagad lūdzu atvaino mani. Deivids noteica un devās pie Zoras.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 28.04.2004 17:50
"Es jau nu zinu... Dzīve uz jūras nozīmē vienu vienīgu darbu, un vētra jau nu vispār... Tur nav vietas cilvēkam, kuru baida sāpes." Sīra atbildēja un viegli uzsmaidīja Dorianam. "Es arī esmu pie tām pieradusi. Ne tikai pie tādām sāpēm. Es sadzīvoju ar visu, kas sadzīvo ar mani..." Meitene pati īsti nesaprata, ko ir pateikusi, tomēr doma visdrīzāk bija skaidra. Viņa brīdi vērās grīdā un tad strauji piecēlās, it kā kaut ko iedomājusies.
Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 28.04.2004 17:50
Anete paspieda roku un izbrīnā noskatījās pakaļ Deividam. Interesants puisis viņa nodomāja, un liekas, ka piekūns to arī saprata, jo palocīja galvu. Tad Anete piegāja pie Flo un jautāja:" Slikti?"
Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 28.04.2004 17:58
Nī saprata, ka nav jēgas mēģināt ar kādu runāt - neviens taču viņu nemanīs 
. Dorians un Sīra itkā flirtēja viens ar otru, svešinieks pļāpāja ar Zoru un Aneti.. visiem kāds bija. " Man vienalga.." viņa cenzdamās savaldīties lai nesāktu raudāt par vientulību nodomāja un aizgāja līdz kuģa malai. Viņa tur atspiedās pie borta un skatījās tālumā. "Somehings fading far away.. away from me - But I`m here to stay.. no one can help, no one can see the pain that`s lieng next to me..." viņa klusi dziedāja.,.. Tā bija kāda diezgan veca dziesmiņa, ko viņa pati bija sacerējusi toreiz, kad viņu pirmo reizi nomocija īstas sāpes. Pēdējā laikā šī dziesma bija kļuvusi par viņas himnu kas atskanēja katru dienu... katru dienu kad viņu vajāja vai ignorēja vai arī sāpināja.
Iesūtīja: Pikolo ; laiks: 28.04.2004 18:00
Dorians smaidot noteica Sīrai: ''tad jau man ar tevi labāk sadzīvot.'' Dorians paskatījās apkārt un tad paskatījās uz Flo, kura atradās pie kuģa borta. ''Laikam mums te kādam ir jūras slimība. Ko ta kāpa uz kuģa?'' Dorians neizprata Flo. ''Dīvaini gan!''
tad Dorians Sīrai noliecās nedaudz, kas liecināja, ka viņš ies aprunāties ar citiem ceļa biedriem. Viņš domāja pie kā lai iet. Visi runājās jau ar kādu, bet tad Dorians nolūkojās uz Nī. Viņš nevarēja izlemt vai doties pie viņas vai nē. Nī izskatījās par kaut ko bēdīga, aizvainota. ''Nu labi aiziešu pie viņas.'' Viņš piegāja pie Nī un pajautāja: ''Kāpēc tik skāba seja jaunkundz?''
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 28.04.2004 18:21
Sīra pasmaidīja un pacēla roku, uz kuras, kā parasti, tūliņ nolaidās Tokss. "Nu, putniņ, kā tev patīk šis kuģis un šis ceļojums?" Meitene smaidot vaicāja papagailim. "Cilvēks aiz borta..." Viņš vārgi noķērcās. "Ārprāts! Flo, paskaties, viņam arī ir jūras slimība!"
Iesūtīja: Dark Knight ; laiks: 28.04.2004 18:37
Kapteinis savā skanīgajā balsī izdeva pavēles.
Kurss, pa labi, pēc divām vai trim jūdzēm pagriez taisni. Tā turēt! Uzvilkt grotburu!
Morgans pievērsās pārējiem uz klāja stāvošajiem. Ei, jūs, esiet tik laipni un uzkāpiet augšā paraudzīt kāds būs laiks. Es ceru, ka kāds no jums saprot kā to jādara!
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 28.04.2004 18:40
"Nu bet protams!" Sīra nolaida roku un Tokss pacēlās gaisā. Tad meitene uzmanīgi tuvojās tauvām. "Es sen neesmu rāpusies." Viņa noteica, bet tad saņēmās un uzmanīgi uzkāpa līdz skatu mastam. "Jūra cik tālu redzams pilnīgi tukša." Meitene nokliedzās. Viņa turpināja vērot horizontu.
Iesūtīja: Dark Knight ; laiks: 28.04.2004 18:43
Ticu uz vārda! kapteinis pasmējās, Rāpieties vien lejā, ja jūs sakāt, ka jūra mierīga, tad cerēsim, ka viss būs labi. Pie Barbadosas gan parasti uznāk kāda stiprāka vētra, bet nu.. laiks rādīs.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 28.04.2004 18:47
"Jā!" Sīra atsaucās. "Padebeši ir nedaudz tumši, bet drīzumā nekādas vētras nav gaidāmas!" Meitene sāka rāpties lejā, bet mazliet paslīdēja un iznāca nevis kārtīgi un cienīgi nokāpt, bet gan noslīdēt un nedaudz novelties. "Vai... Sveiki..."
Iesūtīja: Pikolo ; laiks: 28.04.2004 18:56
Pirms Nī paspēja ko teikt Dorians pievērsa uzmanību Morganam. ''Kaptein. Vai arī tāds cilvēks kā es drīkstu uzlīst skatu mastā?'' Dorians pajautāja un cerēja, ka arī cilvēki ārpus kuģa apkalpes komandas drīkst uzrāpties tur augšā.
Iesūtīja: Dark Knight ; laiks: 28.04.2004 19:45
Saprotams, viņš atteica, šobrīd tu piederi pie kuģa komandas, viss kuģis izņemot manus apartamentus ir tavā rīcībā. Kāp vien, tikai nenokrīti. Ir bijuši tādi gadījumi, kad klājs krāsojas sarkans no... nu tu jau pats saproti no kā.
Iesūtīja: Pikolo ; laiks: 28.04.2004 20:07
''Protams, ka sapratu. Paldies. Es esmu gana pārliecināts, ka nenokritīšu.'' atbildēja Dorians. Viņš novilka vesti un nolika uz vienas no kastēm, kuras stāvēja pie masta. tad paņēma zobenu un nolika blakus vestei. ''Es palūgšu manu zobenu neaiztikt...nevienam. Labi...pārbaudīšu vai man vēl ir kaut kripata no vecās prasmes.'' Dorians uzrotīja piedurknes, piegāja pie masta un sāka rāpties augšā. Dorianam ļoti labi padevās rāpties augšā uz skata mastu, bet varēja pamanīt, ka viņam tomēr nepiemita kuģotāju prasmes. Nepagāja daudz laika, kad Dorians jau bija augšā un atpūtās no kāpiena augšā. Viņš nebija radis kaut kur rāpties. Lejā Dorians vairs tik ļoti kāpt negribēja. Ne jau tādēļ, ka viņam būtu bail, bet tādēļ, ka augšā uzturēties bija ļoti patīkami un vēsi.
Iesūtīja: sinda ; laiks: 28.04.2004 22:26
'' slikti? SLIKTI? '' Flo vēljoprojām pārliekusies pār bortu murmināja.
'' nu jāpadomā, kā jūtas cilvēks, kas pirmo reizi ir uz... vai nav vienalga... '' Flo noslaucīja sviedrus no pieres un izslējās.
Graids saprotoši raudzījās Flo un klusi ieķērcies, nolaidās uz meitenes pleca.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 29.04.2004 12:38
"Tu esi uz kuģa pirmo reizi mūžā?" Sīra pārvaicāja, nostādamās blakus nabaga Flo. "Nu, es domāju, ka tev tas iepatiksies!!! Es nespēju iedomāties nevienu, kurš nejustos labi uz ūdens, kad ir pie tā pieradis! Pēc pirmajām trīs dienām tu jau vairs nejutīsies citādi kā uz zemes, bet pašlaik viss, ko varu tev ieteikt... Nāc, piecelies... Nebaidies taču! Nāc, nostājies kuģa priekšgalā un paskaties uz horizontu!"
Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 29.04.2004 12:49
Nī nebija paspējusi atbildēt uz Doriana jautājumu, bet tas viņu īpaši nekasīja. Meitene jutās itkā pamesta, bet tajā pašā laikā jūras gaiss viņu nomierināja. Nī atkāpās no borta un klusi dungodama veco dziesmu apsēdās uz kādas kastes, kas bija nolikta malā. " nu vismaz prieks ka viņš mani neatradīs... pat ja mani neviens neieraudzīs, man būs prieks..." Nī itkā mēģinādama sevi piemānīt domāja.
Iesūtīja: Sangue Barro ; laiks: 29.04.2004 13:12
Ibervils atgāja no stūres un to pārņēma Hegtorps. Ēriks piegāja pie borta un brītiņu raudzījies garāmslīdošās jūras zilumā devās uz kuģa priekšgalu.Tur viņš ieraudzija divas no jaunajām komandas loceklēm. Viņš sāka dungot kādu aizmirstu pirātu dziesmiņu. Interesanti, vai sīš meitenes maz nojauš, ka šīs ir pirātu, visu karību jūru biedu kuģis?
Iesūtīja: Diablo ; laiks: 29.04.2004 14:55
Tik sen nav kuģots, Deivids domās sev scīja, interesanti, kad pēdējoreiz es stāvēju pie stūres? Pareizi, es taču vēl neesmu iepazinies ar stūrmani, laikam būs jaiet apsveicināties, kā nekā jāiepazīst taču visa komanda. Deivids nodomāja un devās uz vadības telpu. Pie stūres stāvēja Hegtorps, bet kāds svešinieks bija pārliecies pār bortu. Deivids piegāja viņam klāt. Sveiki, laikam vēl neesam tikušies, viņš notieca pastiepdams roku sveicienam.
Iesūtīja: Sangue Barro ; laiks: 29.04.2004 15:07
Sveiki, viņš atteica, mani sauc Ēriks, Ēriks Ibervils. Varbūt esat dzirdējis par tādu kuģi "Piecas brūces", kuru pirāti nocēla vienam spānim? Es agrāk biju tā kapteinis. kas esat jūs?
Iesūtīja: sinda ; laiks: 29.04.2004 15:36
Flo negribīgi nostājās kuģa priekšgalā un palūkojās visapkārt. jūra maigi spēlējās ar sauli un vēju. tālumā viss bija tik plašs un tik vilinošs...
'' smuki jau ir, '' Flo negribīgi atzina.
Iesūtīja: Diablo ; laiks: 29.04.2004 18:09
Mani sauc Deivids Kārters. Agrāk ceļoju kopā ar Morganu, turklāt ar šo pašu kuģi. Bet tad notika........... Deivids apklusa. atkal pagriezies pret Ēriku viņš turpināja,
Bet kapēc tu esi te, nevis uz sava kuģa? Nevar būt ka tavējie tev iedeva melno zīmi? Deivids bažīgi paskatījās Ērikā, nevarbūt ka tu tikai slēpies uz ši kuģa lai izspruktu no nāves?
Iesūtīja: Sangue Barro ; laiks: 29.04.2004 18:21
Nē, manu kuģi sadragāja lupatās tā spāniešu suņa i Valdesa vīri. Mēs bijām slikti bruņoti. No sešdesmit pieciem vīriem pāri palika tikai pieci, tie paši tikko dzīvi, bet mumsuzsmaidīja laime, Morgans mūs savāca un atvizināja līdz pat Bristolei.
Iesūtīja: Red-haired Zora ; laiks: 29.04.2004 19:03
Uz klāja uznāca Zora. Viņa pamanīja Deividu, kurš sarunājās ar Ibervilu. Ibervil! Tev jāiet stūrēt! Kad viņš bija aizgājis Zora nostājās blakus Deividam ar skatu pret jūru. Es vienalga nesaprotu Deivid, nesaprotu.
Iesūtīja: Diablo ; laiks: 29.04.2004 19:09
Paklau, mēs par to jau runājām, gan ar laiku tu visu uzināsi. Deivids aplika roku ap Zoras vidukli un pievilka viņu sev klāt Nepiesārņo savu galviņu ar domām par to kas notika. Viņš pievilka Zoru vēl tuvāk un iespieda savu vaigu meitenes matos. ak man vienmēr ir paticis kā smaržo tavi mati. Deivids ieskatījās zoras acīs un pēkšņi noskūpstija viņu...
Iesūtīja: Red-haired Zora ; laiks: 29.04.2004 19:14
Izbeidz! viņa pastūma Deividu tālāk. Pieņemsim, ka tev bija jāaizbrauc, bet tu varēji vismaz man kādu ziņu atstāt. Es biju šausmīgi dusmīga uz tevi, šausmīgi! bet tagad... tegad es nezinu ko domāt.
Iesūtīja: Diablo ; laiks: 29.04.2004 19:17
Es nevarēju neko darīt, man nebija izvēles, ja varētu es tevi būtu ņēmis līdz, bet tagad lūdzu noskūpsti mani vēlreiz...
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 30.04.2004 08:51
Sonja beidzot bija atstāta viena un tūlīt iegrima dziļā miegā. Miegs bija pārāk smags lai rādītos sapņi, tāpēc pamodusies viņa jutās jau krietni labāk. Izberzējusi miegu no acīm Sonja izkāpa no gultas. Ģērbties nevajadzēja jo drēbes jau bija mugurā. Apskatījusi kajīti, kuru pamatoti uzskatīja par savu, viņa nolēma kāpt uz klāja. Stāvot pie pašām durvīm viņa izdzirda balsis. Vairākas balsis. Plaši atvērusi durtiņas viņa spēra kāju uz spožas saules aplietā klāja. Saules gaisma bija pārāk spilgta un viņa sajutās kā kurmis, stāvēdama atvērtajās durvīs ar samiegtām acīm, neko neredzēdama. Aizklājusi roku priekšā acīm Sonja lēnām nopētīja klāju. Skatiens apstājās pie kapteiņa, kurš bija ar viņu runājis tūlīt pēc izglābšanas, bet tikai uz mirkli un jau virzījās tālāk. Tomēr domas joprojam kavējās pie viņa. Nolēmusi vairs nedomāt Sonja diezgan nestabilā gaitā devās pie reliņiem. Knapi līdz tiem tikusi viņa krampjaini ieķērās margās un turējās. Ceļi ļima. Laikam vēl joprojām no pārciestā.
Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 30.04.2004 08:51
Anete ar smiadu uz lūpām nostājās blakus Flo. "Uz kuģa esmu bijusi apmēram desmit reizes. Nav daudz,bet man iepatikās. Tu noteikti pieradīsi," viņa drusciņ nesakarīgi teica.
Iesūtīja: Diablo ; laiks: 30.04.2004 13:47
Deivids pēc visiem šiem gadiem atkal iegāja savā kajītē, plauktus klājā bieza putekļu sega, šķiet ka nekas nebija kustināts pēc viņa aiziešanas. Viņš piegāja pie loga un atvēra to. vējš viegli purināj viņa matus. Pacēlis savu somu viņš to iesvieda gultā, no gultas gaisā uzvirmoja vesals putekļu mākonis un iesitās tieši Deividam sejā, viņš sāka klepot un pavirzijās nostāk. Piegājis somai atkal klāt viņš to atvēra un izvilka vecu, saņurcītu lupatu un sāka slaucīt putekļus. Piegājis pie galda viņš to noslaucija īpaši rūpīgi, tieši tas bija viņu paglābis no zobena, kas vētras laikā nokrita no sienas. Galda vidū vēl atradās neliels caurums. kuru Deivids izslaucija īpaši rūpīgi. Uz šī kuģa viņš bija pavadījis tik daudz laimīgu dienu. Bet tad tam nelietim to visu vajadzēja izbojāt, deivids domāja jā bet tagad es esmu atpakaļ un šķiet, ka uz palikšanu. Bet varbūt tomēr nē...
Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 30.04.2004 14:38
"Es nu iešu uz savu kajīti," Anete teica un izgāja piekūns palika ārā un nosēdās blakus Flo. Anete iegāja savā kajītē un piermo reizi tā kārtīgi apskatīja. "Nevarēja bū mazāk putekļi?'" viņa sev klusi jautāja un paķēra kādu lupatu, kas izskatījās bija vienīgā lieta šajā istabā, kura nebija ar putekļiem. Ar to Anete noslaucīja skapi, plauktu un rakstāmgaldu. Kad tas bija izdarīts, istabu nevarēja pazīt. Atklājās skaists galds brūnā krāsā un atvilknes ar kokgriezumiem. Skapis bija tādā pašā krāsā kā galds un plaukts. Tad Anete ķērās pie gultas sakārtošanas. Viņa uzlika jaunu palagu, segu spilvenu un pārklāju, ko atrada skapī. Tad viņa iznāca atpakaļ pie pārējiem un apsēdās pie sava piekūna.
Iesūtīja: sinda ; laiks: 30.04.2004 15:38
Flo palūkojās uz savu vanagu un Anetes piekūnu. mazliet iesmējusies, viņa atkal palūkojās uz jūru sev priekšā.
'' tik skaisti un reizē tik riebīgi, ''
viņa nesakarīgi nomurmināja, jo juta, ka nelabums atkal nāk virsū...
'' man laikam ir jūras slimība... '' viņa domīgi teica un gāja uz kajīti, Graids vēl uz atvadām noķērcies, lidoja viņai pakaļ.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 30.04.2004 15:40
"Ne tikai skaisti!" Sīra nopietni paskaidroja Flo. "Tam vajadzētu palīdzēt pret nelabumu, ja tu skaties tālumā!" Meitene pasmaidīja. "Un, Anete, ja tu esi bijusi uz kuģiem 10 reizes un saki, ka nav jau daudz, tad es gribētu zināt, kādās lomās tu tur biji. Un uz šāda kuģa tu katrā ziņā neesi bijusi!"
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 30.04.2004 15:44
Sonja sev pa kreisi, netālu pamanīja kustību. Tur stāvēja trīs, nē nu jau divas sievietes. Vienu no tām Sonja tā kā likās redzējusi. Ak jā... tā bija milēdija kuru viņa redzēja tūlīt pēc izglābšanas. Nolēmusi noskaidrot savu ne visai stabilo stāvokli uz šī kuģa viņa nedroši devās uz priekšu, joprojām turoties pie reliņiem. "Sveiki... kā nu jūs sauca" viņa diezgan nedroši teica, jo atklāja ka arī mēle vēl īsti labi neklausa.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 30.04.2004 15:47
"Sveika, Sonja. Mani sauc Sīra. Kā tu jūties? Un nesaki "jūs" draugiem. Ko gan tad jūs teiksiet paziņām?" Sīra uzsmaidīja meitenei. Viņa izskatījās jau labāk, bet mazliet bāla tomēr bija. "Vai tu esi daudz kuģojusi?"
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 30.04.2004 15:51
"Jā.. Sīra... nu es atceros" viņa mazliet savilka lūpas, kam acīm redzot bija jābūt smaidam. "vai es esot daudz kuģojusi?" Sonja ironiski izmeta un pagriezās pret jūru. "Visu savu mūžu... cik vien atceros esmu šķēkusi viļņus ar "Mokati"... nu vairs ne..." noliekusi galvu viņa pagriezās. "Kas ir šī kuģa kapteinis? Un kurp mēs vispār braucam?" viņa klusi vaicāja lai apspiestu balsī nodevīgi parādījušos trīsēšanu.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 30.04.2004 15:55
"Kapteinis ir Morgans. Kuģa īpašniece ir Rudā Zora. Mēs dodamies... Uz priekšu. Un viss. Row, row, row your boat..." Sīra nosmējās. Meitenei bija vienalga. Viņai nebija nekā, kas viņu turētu uz zemes, un arī nekā, kas liktu viņai lidot. Tāpēc viņai patika vidusceļš, ūdens... Un noslēpumaini kuģi, un senas leģendas, un neparasti ceļamērķi...
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 30.04.2004 16:00
"Kapteinis Morgans?" viņa pieri saraukusi domāja. "Iespējams ka esmu par viņu dzirdejusi... varbūt ka ne... un Zora... nē par viņu es tiešām neko neesmu dzirdējusi" Sonja stingri nogrozīja galvu kā apliecinot savus vārdus. "Mēs acīmredzot kuģojam dažādās pasaules malās... mans medību lauks parasti ir Spānijas piekraste... bet tagad..." viņa drūmi apklusa nepabeigusi teikumu. Censdamās turēties taisni viņa apgriezās un tāpat, galvu nepagriezusi piebilda "Šķiet ka kapteinis Morgans man ir devis atļauju uzturēties uz šī kuģa... cerams ka tajā ietilpst arī paša kuģa apskate..." Sonja teica un lēni sāka virzīties uz priekšu turoties pie margām.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 30.04.2004 16:08
"Uz šī kuģa netiek uzņemti pasažieri. To gan tev derētu atcerēties, Sonja. Tev būs jāstrādā. Un gana daudz..." Sīra atklāti paziņoja. "Vai tu esi dzirdējusi kādu stāstu vai leģendu par šo kuģi? Tas ir slavens. Un ne jau ar atgriešanos ostā..."
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 30.04.2004 16:11
Sonja apstājās. "Slavens? Ar ko tad nez..." viņa klusi jautāja puspagriezusies pret Sīru. "Un to ka man te būs jāstrādā es zinu labāk par tevi... esmu uz kuģa dzimusi... tā ka nedomāju, ka man būs vajadzīgi kādi padomi vai pamācības..." viņa centās runāt mierīgi. Radās risinājums. "Kāda tad ir tā leģenda?"
Iesūtīja: sinda ; laiks: 30.04.2004 16:13
Flo atslīga gultā un bezcerīgi raudzījās kajītes griestos.
'' velns parāvis, kas mani vilka uz šitā kuģa? ''
viņa nolamājās un pietrūkās sēdus gultā. atvērusi mazā naktsskapīša atvilktni, viņa izņēma ļoti skaistu zelta kaklarotu ar dažādiem dārgakmeņiem un uzlika to.
'' skaisti, '' viņa klusi nočukstēja, palūkojusies spogulī, kas bija piestiprināts pie skapja sienas.
'' vienīgā atmiņa, kas palikusi no.... '' viņa aprāvās. šo vārdu viņa vairs nevēlējās izteikt skaļi, lai gan domās un sapņos bieži to piesauca...
uz Flo pleca uzlaidās vanags un sāka knibināt spožo dārgakmeni, kas zaigoja visās varavīksnes krāsās.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 30.04.2004 16:19
"Ir daudzas. Bet doma ir tāda: šī kuģa pirmajā, un, starp citu, pirms šī vienīgajā ceļojumā neviens pasažieris vai kāds no apkalpes neizdzīvoja. Tas notika pie Miroņgalvas salas, un runā, ka mirušo gari gaida šo kuģi, lai varētu dusēt mierā, bet pirms tam viņu uzdevums ir iznīcināt visus kuģus, kas pietuvojas viņu salai..." Sīra īsi atstāstīja. Viņas burvīgā oma sāka noplakt, un mācās virsū skumjas un nomāktība.
Iesūtīja: Red-haired Zora ; laiks: 30.04.2004 16:30
Zora peināca pie Sīras un Sonjas. Neviens nezin, kāpēc apkalpe pazuda. nav pat zināms, vai kuģa ļaudis dzīvi, vai miruši. Vienu rītu, kad kapteinis un viņa palīgs pamodās, uz kuģa esot atradies vair tikai lielgabalnieks un tas pats, gandrīz vai kopā nesalasāms.
Iesūtīja: Diablo ; laiks: 30.04.2004 20:06
Deivids izgāja no savas kaītes, vēl arvien klepodams un ieraudzija Zoru. Viņa sarunājās ar vēl divām citām sievietēm. Deivids devās pie viņas, jo viņiem bija nopietni jārunā. Tas bija svarīgi un viņš nevarēja gaidīt kamēr Zora beidz sarunu ar Sonju un Sīru. Paklau Zora, vari uz mirklīti panākt?, Deivids iesaucās jau pusceļā. Piegājis viņai klāt viņš turpināja, tas tik tiešām ir svarīgi, lūdzu panāc. Deivids paskatījās uz Sonju un Sīru, es jums viņu nedaudz atēmšu, man ar viņu jāprunājas.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 01.05.2004 19:06
"Droši!" Sīra pasmaidīja. "Runājiet vien! Tikai, kāds nav redzējis Toksu? Tas dullais putnelis kaut kur pazudis..." Meitene sarauca pieri un nokāpa lejā, lai paskatītos, vai papagailis nav viņas kajītē.
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 01.05.2004 19:18
Palikusi viena Sonja smagi nopūtās. Noliekusi galvu viņa pārdomāja ko tikko prātā iešāvušos, tad strauji to pacēla un iesmējās, bez jebkādas prieka pieskaņas. Nolēmusi tomēr apskatīt kuģi, Sonja lēnām kliboja tālāk, jo nez no kurienes pēkšņi uzradās sāpes labajā kājā. "Nu tagad es noteikti izskatos pēc veca pirāta..." viņa pie sevis nodomāja, iedama ieķērusies margās, tā ka pirkstu kauliņi palika balti. Mērodama ceļu viņa attapās pie kapteiņa tiltiņa, uz kura stāvēja arī pats kapteinis. Sonja vilcinājās vai kāpt vai nekāpt aukšā, bet tomēr nolēma to nedarīt. Vēl ne. Un pieturotie pie striķiem klunkuroja prom, uz kuģa priekšgalu.
Iesūtīja: Dark Knight ; laiks: 02.05.2004 10:16
Vakars nolaidās pār kluso jūru, iesākumā kā iglas baltā seģene, bet vēlāk satumsa. Polārzvaigzne šonakt mirdzēja īpaši spoži. Kuķa ļaudis lēnām posās uz gulētiešanu. Pie stūres stāvēja Ibervils un skatijās tālumā. Morgans stāvēja uz komandtiltiņa domādams, ko darīt. Nē, šonakt jāpaliek nomodā, viņš pie sevis noteica un nokāpa lejā uz klāja.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 02.05.2004 10:26
"Ak, sveiks!" Sīra mazliet pārsteigta iesaucās, gandrīz uzskrējusi virsū kapteinim. "Tokss nav manīts? Viņš kaut kur pazudis, un es tiešām sāku uztraukties!" Meitene tiešām izskatījās samērā noraizējusies.
Iesūtīja: Dark Knight ; laiks: 02.05.2004 11:00
Morgans iesmējās. Tokss ir virtuvē, neuztraucies, mūsu pavārs viņu neizvārīs zupā, tikai krietni pacienās. Vai tu netaisies gulēt? Jūra šodien bija pārsteidzoši mierīga, tas nozīmē, ka mūs drīzumā sagaida kāda vētra, vai kāds uzbrukums.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 02.05.2004 11:03
"Nē. Man šonakt nenāk miegs." Sīra atteica un apsēdās kuģa priekšgalā. "Paskatoties vien uz tām zvaigznēm... Uz mirdzošo ūdeni... Uz balto mēnesnīcu... Es tādā naktī nespēju aizmigt." Meitene pasmaidīja, bet likās, ka viņa ir kaut kur tālu projām.
Iesūtīja: Dark Knight ; laiks: 02.05.2004 11:08
Jūra ir noslēpumaina. It sevišķi naktīs. Es esmu kuģojis pa daudzām jūrām, un visas tās ar kaut ko atšķiras. Mūs gaida ļoti daudzi piedzīvojumi. Šis kuģis nes sev līdzi leģendu, kuru es gribu pārbaudīt. Es uztraucos par to, ko mums nesīs rītdiena. Šeit klīst pulkvedis Bišops ar kuru man nav nekādas labās attiescības, mums var sanākt sadursme.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 02.05.2004 11:13
"Jūra ir skaista... Klusums pirms vētras ir dziļš, tikpat dziļš kā šis klusums un tikpat dziļš kā okeāna dzelme. Bet tas ir arī biedējošs. Šonakt gaisā nejūt vētru. Un kuģu tuvumā arī nav, arī zemes ne. Ja gribi, es varu uzkāpt un to pārbaudīt, bet es domāju, ka pirms rītausmas mums nekas nedraud." Sīra centās nomierināt kapteini.
Iesūtīja: Dark Knight ; laiks: 02.05.2004 11:16
Cerēsim, viņš noteica un uzsmaidīja meitenei. Mani vienmēr ir vilinājusi jūra. Es nepaliku mājās, kā daudzi mani draugi, nē, es aizbēgu uz tuvējo ostu un salīgu par kuģapuiku uz pirmā kuģa, kurš pagadījās ceļā. Tā bija "Spārnotā čūska", lai gan pēc tam esmu braucis arī ar kuģi ar nosaukui "Hispanjola", nevien kuģis man nekad nav nozīmējis tik daudz, kā šis. Un kā ir ar tevi, kāpēc nolēmi doties jūra?
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 02.05.2004 11:24
"Es nezinu, vai esi ko dzirdējis par manu tēvu. Viņš ir diezgan pazīstams biznesmenis. Viņa vārds ir Adrians de Klonds. Redzi, man bija jābūt mazai dāmai. Man būtu vajadzējis valkāt smalkas zīda kleitas un nēsāt matus ar samta lentēm sasietos mezglos. Man būtu vajadzējis mācīties sarīkojumu dejas, astoņas svešvalodas un jāšanu pie visslavenākajiem meistariem valstī. Bet es izvēlējos mācīties astronomiju no vecā kaimiņa, paukošanu no tirgotājas dēla un jūrnieku mezglus no kuģupuikām." Sīra gaidīja, ka Morgans sapratīs domu.
Iesūtīja: Dark Knight ; laiks: 02.05.2004 11:30
Neviens cilveeks nevar piespiest otru, lai tas otrais buutu taads, kaadu vinu grib redzeet pirmais. Nnemsim par piemeeru Zoru. Vinna ir dzimusi hercoga de Ruu gimenee, ja zini taadu. Vinnai gluzi taa pat k'a tev vajadz'eja m'ac'ities tikai visu to smalk'ako, bet vi'na izv'el'aj'as m'us, vienk'ar'sus pir'atus, kurus vair'akums sabiedr'ibas l'ediju uzskata par kaut ko net'iru un riebiigu.
OOC- Sorry par nesaprotamo textu, man kompis bi's'ki karas. 
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 02.05.2004 11:42
"Tad jau mēs esam līdzīgas. Man ar tēvu nav īpaši labas attiecības... bet ar viņa palīdzību es iepazinos ar Dorianu, un viņš man daudz izstāstīja par saviem sakariem sabidrībā, un, lai gan neesmu droša, ka viņš pats to zina, tieši ar Doriana palīdzību es nokļuvu jūras pasaulē."
Iesūtīja: Dark Knight ; laiks: 02.05.2004 11:57
Es ar saviem vecākiem arī nesaprotos īpaši labi. Mūsu attiescības ir draudzīgas, bet ne ģimeniski siltas. Es īsti nekad neiemīlēju savu pamāti, lai gan mans tēvs viņu dievina. Jūra man palīdzēja tikt vaļā no iepriekāsējās dzīves. Un te nu es esmu, kapteinis Luiss Morgans, kurš dzimis labā ģimenē bet kļuvis par pirātu.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 02.05.2004 12:00
"Tāpat kā es." Sīra tikai atteica. "Jūra palīdz visiem. Un vēl..." viņa kaut ko atcerējās. "Vai mūsu ceļamērķis ir nosprausts? Vai mēs zinam, kurp dodamies?" Meitene pēkšņi sāka novērtēt šībrīža situāciju kopumā un klusi iesmējās.
Iesūtīja: Sangue Barro ; laiks: 02.05.2004 12:15
Ibervils pamanīja Morganu un Sīru, kuri kuģa priekšgalā par kaut ko sarunājās. Tā kā pašlaik stūrējā kāds cits, Ērikam nebija ko darīt un vinš devās pie tiem abiem. Sveicieni šajā naktī, Ibervils klusi sveicināja, Luis, man šķiet, ka jūra kļūst nemierīga, bet šonakt mūs nekas neapodraud, ja nu vienīgi kāda barakuda.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 02.05.2004 12:19
"Izskatās, ka vēl kādam šonakt nenāk miegs." Sīra klusi atbildēja. "Sveiks. Es gan domāju, ka mūs neapdraud pilnīgi nekas. Vismaz šonakt. Pret rītu varētu sākt uzmanīties." Meitene klusi vēroja zvaigžņu atspīdumu ūdenī.
Iesūtīja: Sangue Barro ; laiks: 02.05.2004 12:26
Ļoti iespējams, Ibervils atteica, esmu stūrmanis, jaunkundz un man neklājas gulēt pat naktīs, lai gan mani nomaina. Esmu nakts iemītnieks un man naktis mīļākas nekā dienas.
Šī ir skaista nakts, ļoti skaista. Dievs dod, ka mums būs vēl daudz tādu nakšu, viņš pārmeta krustu spāņu modē un liekas, ka aizlūdza par kaut ko.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 02.05.2004 12:33
Sīru mazliet aizkaitināja šīs ceremoniālās izdarības pat uz pirātu kuģa, tomēr meitene neko neteica. "Arī man patīk naktis. Īpaši tik klusas un mierīgas kā šī, kad gaisā jaušas tāda kā burvestība... Kaut kas neikdienišķš un nezināms... Kāds noslēpums..."
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 02.05.2004 12:39
Laiks uz kuģa skrēja tik ātri, ka Sonja pat nepamanīja ka ir satumsis. Par to liecināja tas, ka nu vairs nevarēja saredzēt takelāžas un uzleca mirdzoša mēness, kas patmīlīgi gozējās jūras spogulī. Skumji pasmaidījusi Sonja stāvēja kuģa priekšgalā neviena nemanīta, līdz izdzirda sarunu. Tā bija Sīra un kapteinis Moragns. No kuģa vidusdaļas tuvojās vēl kāds stāvs. Sonja uzmeta vieņiem skatienu, bet nolēma palikt tepat, ēnā. Spirgtais nakts gaiss, kas sajaucās ar jūras svaigumu un kaivu klaigām, atgrieza Sonjā spēkus. Viņa aizvēra acis un tīksmi ieelpoja spēcinošo gaisu. Tā viņa palika stāvam ar aizvērtām acīm, ieķērusies margās un ieklausoties nakts skaņās...
Iesūtīja: Sangue Barro ; laiks: 02.05.2004 13:05
Brīnāties par mani, vaicāja Ibervils, esmu paradis aizlūgt tad, kad uzlec mēness, viena no spāņu paražām. Grūti tikt no tās vaļā, bet tas man palīdz. Man šķiet, ka jūsu putns būs kļuvis apaļš kā lielgabala lode, mūsu pavārs ir viņu nobarojis ar visvisādiem gardumiem.
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 02.05.2004 13:13
Sonja mirklī sastinga. Spānija? Spāņu paražas? Viņa neticīgi pagriezās pret runātājiem. Tur viņa ieraudzīja gara auguma vīrieti ar mēnesnīcā mirdzošiem vīnkrāsas matiem un gandrīz tikpat dzidri zilām acīm kā viņai. Viņa nenoliedzami bija no Spānijas piekrastes. Sonja nolēma noskaidrot. "Atvainojiet ka tā nekaunīgi pārtraucu, bet es dzirdēju jūs runājam par Spāniju... par paražām..." viņa nervozi knibināja nagus un runāja saraustīti.
Iesūtīja: Sangue Barro ; laiks: 02.05.2004 13:22
Jā, esmu no Spānijas un to neslēpju. Tā ir mana dzimtene. Es gan neesmu īpašs savas zemes patriots un šausmīgi nevaru ciest tadus uzpūtīgus cilvēkus kā dons Migels Espinosa i Valdess. Ko vēl vēlaties zināt? viņš vērsās pie jautātājas.
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 02.05.2004 13:26
Sonja stāvēja pavērtu muti. "Dons Migels i Valdess? Jūs viņu pazīstat?" viņa pārsteigta jautāja, bet tad attapās ka pat nepažist šo spāni. "E... iepsējams mums deretu iepazīties... es esmu Sonja Kortesa... un arī es esmu no Spānijas..." Sonja stādījaš prieksā. "Es pazīstu donu Migelu... pat ļoti labi..."
Iesūtīja: Sangue Barro ; laiks: 02.05.2004 13:28
Es arī viņu pazīstu. Viņš man iedāvāja šo te, jauneklis teica, novilka kreklu un pagriezās pret meiteni. Mēnesnīca apspīdēja viņa muguru, uz tās lāsumoja vismaz ducis garu, sudrabainu svītru. Morgans mani izpestīja, ma paveicās, ka paša tēvs mani nenosita.
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 02.05.2004 13:32
Sonja neticīgi ieplestām acīm skatījās uz rētām. Viņa instinktīvi pastiepa roku lai pieskartos, bet laikus atrāvās. "Viņs ir tavs tēvs? Dons Migels ir tavs tēvs?" vēl vairāk pārsteigta viņa jautāja. "Tas... tas ir... " viņa pat vārdos nespēja izteikt.
Iesūtīja: Sangue Barro ; laiks: 02.05.2004 13:40
Ēriks nicīgi nosprauslājās. Es viņu par savu tēvu nesaucu jau vairāk kā piecus gadus. Nē, pateicos, man nav vajadzīgs tāds slepkavnieks. Viņš uzvilka un aizpogāja kreklu. Es cerēju, ka kādreiz viņš sapratīs to, ko līdz šim nav sapratis, bet... laikam jau tās ir veltas cerības.
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 02.05.2004 13:44
*Tas nav iepsejams! Vai es butu viņu atradusi?* Sonja pie sevis domāja vērojot dona MIgela dēlu. "Nezinu... bet iespejams man butu jadara jums zināms... ka... vins izsutijis meklet jus" Sonja negribīgi atzina.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 02.05.2004 13:47
Sīra klusēja. Kaut kas šajā stāstā šķita nedaudz dzirdēts, kaut kur lasīts, kādā dziesmā vai leģendā... Ne jau pats notikums. Ne jau personas. Nekas, ko viņas pašas prāts spētu saprast... Kas gan Sīrai tur likās tik dīvains? Varbūt... Lai arī meitene bija dzirdējusi par šo donu Migelu, nekad viņai nebija gadījies dzirdēt, ka viņam būtu bērni. "Kas ir tava māte, Ērik?"
Iesūtīja: Sangue Barro ; laiks: 02.05.2004 14:21
Mana māte? Ēriks noraustijās, es nepazinu savu māti. Viņa... viņa bija kut kas šausmīgs. Mana māte aplaimoja visus galvaspilsētas vīriešus pēc kārtas, Ēriks mutes kaktiņi savilkās. Spried pati, kas viņa bija.
Es nebrīnos par to, ka viņš mani meklē, es taču esmu pirāts. Viņa ļaunākā ienaidnieka Luisa Morgana sekotājs.
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 02.05.2004 14:26
"Nu lieta jau ir tada... ka viņš nolīga kādu pirātu... kā runāja veiklāko spānijas krastu tuvumā..." viņa skaidroja. "Un tā nu ir sanācis... ka tā biju es..." viņa galvu noliekusi atzinās.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 02.05.2004 14:28
"Ak tā..." Sīra nosprieda šo tematu vairs neminēt, jo arī dīvainā sajūta bija mazliet pieklususi, tomēr meitene nolēma būt uzmanīgāka, pirms būs labāk iepazinusi visu kuģa komandu. Viņai pēc šīs sarunas bija radusies tā pati pirmsvētras sajūta, kas mocīja Morganu, tāpēc Sīra klusi piecēlās un uzmanīgi un nu jau stipri izveicīgāk nekā iepriekšējā reizē uzrāpās skatu mastā. Acis jau bija atguvušas spēju labi redzēt pat naktī, kad debess ir apmākusies, bet tagad tā bija skaidra.
Iesūtīja: Sangue Barro ; laiks: 02.05.2004 15:15
Pagaidām es jūtos droši. Uz šī kuģa nedrīkst notikt slepkavības. It sevišķi tad, ja sadursme draud notikt satrp diviem apkalpes locekļiem. Iepriekšējai komandai tas slikti beidzās. Viņi gribēja pasniegt kapteinim melo zīmi, bet kuģi tas sadusmoja un pēc pāris minūtēm visi dumpinieki bija pagalam.
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 02.05.2004 15:22
"Bet pateicosties manam palīgam operācija izgāzās... tā ka mēs jūs nesadzinām... un gala beigās tiku izsēdināta laiviņā okeāna vidū..." viņa apcerēja notikušo. "Dons Migels mani arestēja, bet piedāvāja iemainīt manu brīvību pret... pret jūsējo..." Sonja paskaidroja. "bet domāju ka par to pietiks runāts... tā kā vairs neesmu uz sava kuģa arī mans uzdevums vairs nav spēkā..." viņa atviegloti konstatēja.
Iesūtīja: Sangue Barro ; laiks: 02.05.2004 15:41
Šis kuģis dodas taisnā ceļā uz spāņu jūrām, jo cauri tām var nonākt Miroņgalvas salā. Ēriks apsēdās uz kastes, neznokurienes izvilka ģitāru, atbalstījās pret kuģa reliņiem un sāka spēlēt. Kad ievads bija nospēlēts, klāt pievienojās gaišs tenors.
Piecpadsmit vīru uz miroņa lādes,
Johohoho, un pudele ruma johohoho.
Dzērins ne velns tiem nedara skādes,
Johohoho ne pudele ruma johohoho.
Jūrā tie aizbrauca sešdesmit pieci,
Johohoho ar pudeli ruma johohoho.
Meitene mīļā tiem aibrauca līdzi,
Johohoho par pudeli ruma johohoho.
Mājās tik atgriezās viens no tiem visiem,
Johohoho ar pudeli ruma johohoho.
Piecpadsmit sveces uz miroņa lādes,
Johohoho un pudele ruma johohoho...
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 02.05.2004 15:46
Sonjas kāja sāka sist ritmu. "Esmu to dzirdējusi... bet nesaprotu kas tā ir par meiteni... tatad mēs ceļosim pa spānijas jūrām?" viņa ko apdomājot teica. "Jā tas nozīmē ka varēšu izcelties krastā... bet kā ir ar jums? Vai jūs taisaties uzticīgi kalpot Morganam līdz pat nāvei?"
Iesūtīja: Sangue Barro ; laiks: 02.05.2004 15:55
Morgans izglāba man dzīvību. Esmu viņa dienestā ieskaitīts uz mūžu. Varbūt es izlemšu izkāpt krastā, bet lai cik ilgu laiku es tur pavadītu, vienmēr atgriezīšos šeit uz "Spārnotās čūskas"lai cīnītos ar donu Migelu, vai kādu citu nelieti, kurš izdomās aizskart Morgana, vai jubkura cita komandas locekļa godu.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 02.05.2004 15:57
"Johohoho!" pievienojās Sīra, kura tikko bija nokāpusi no skatu masta. "Nevienu kuģi nekur nemana. Tas ir labi. Bet es ceru, nu, man liekas, ka mums nekur tuvumā nav nevienas salas?" Meitene piebilda, apsēsdamās uz kādas kastes.
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 02.05.2004 16:01
"Nu jā lai jau būtu... jācer tiešām ka nekas tāds kam mēs varētu uzskriet tuvumā nav... viņa noteica un jau devās prom, taču tad atkal apgriezās jau gribēdama kaukto teikt, bet tikai noplātīja muti.
Iesūtīja: Sangue Barro ; laiks: 02.05.2004 16:02
Šobrīd nav, atteica Ēriks, vai jūs esat kādreiz bijušas Milānā, Itālijā? Piedodiet par netaktisko jautājumu, bet man pēkšņi ienāca prātā kolēģi un koris no operas "La Scala"
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 02.05.2004 16:10
Izdzirdusi jautājumu par Itāliju viņa it kā atdzīvojās. Plati pasmaidījusi, kas nenācās viegli, jo muskuļi vēl neklausīja viņa piekrītoši pamāja. "Pāris reizes ir gan gadījies tur pabūt, bet vairāk gan Venēcijā... bet Milāna... jā arī tur."
Iesūtīja: Sangue Barro ; laiks: 02.05.2004 16:48
La Scalā es agrāk dziedāju. Man tur palīdzēja iekļūt Zora, arī viņa kādreiz dziedāja operā. Mēs vsi nonācām u pirātu kuģa tāpēc, ka apstākļi spieda, bet es nedomāju, ka mēs paliktu tādi, ja mums būtu cita iespēja.
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 02.05.2004 16:52
"Kādi "tādi"?" Sonja aizvainota noprasīja. Viņa pati galu galā bija pirāts, kaut gan ko var zināt, ja nu viss būtu iegrizījies savādāk... "Ja jau esat dziedājis operā, tad nebrīnos no kurienes jumsam ir tāda balss..." viņa piebilda.
Iesūtīja: Sangue Barro ; laiks: 02.05.2004 16:57
Ēriks pasmaidīja un uzspēlējis akordu iedziedājās:
Te visu kuģu labdaris stāv!
Tas es!
Klāt esmu, tikko rītausma blāv!
Klāt es!
Ak,kam vēl pasaulē ir tāda brīve!
Cik jauka dzīve pirātam būt!
Par visiem laimīgiem laimīgāks es,
Prieks sava amata meistaram būt!
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 02.05.2004 17:01
Sonja ar patiku klausījās sulīgajā tembrā, kam bija jūtama smaga darba un noguruma piegarša. "Jā... jūs tiešām labi dziedat... tiešām... ne tā kā citi pirāti vai jūras vilki, kas tikai bauro kādu sen aizmirstu melodiju piedzejojot klāt kādus pāris vārdus..." viņa izteica atzinību.
Iesūtīja: Sangue Barro ; laiks: 02.05.2004 17:04
Ēriks atmeta galvu un skaļi iesmējās. Paldies, viņš noteica, tad uzsmaidīja Sonjai. Kāda bija tā angļu dziesmiņa?
Row, row, row your boat, gently down the stream
Merrily, merrily, merrily merrily, life is but a dream.
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 02.05.2004 17:07
Arī pati Sonja kļuva līksmāka. Pasmaidījusi viņa klusi guldzoši iesmējās. "Nē nu tiešām... es jūs varētu iedomāties visur kur, tikai ne uz kuģa... un kur nu vēl kā pirātu..." viņa joprojām smejoties teica. "Uzdziediet kādu īsti senu un labu kuģu dziesmu... līdzīgu kā par to pudeli ruma..."
Iesūtīja: Sangue Barro ; laiks: 02.05.2004 17:12
- Mēs bortu bortā ietriecam
Un ļaujam runāt zobenam,
Lai dziļā jūrā kuģis grimst
Mēs dziedam heija - ha, hei - ho
Leidz Meinam buras aizlīgo.
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 02.05.2004 17:18
"Kolosāli... šito dziesmu es nebiju tik sen dzirdējusi... kopš... nu jā, lai paliek..." viņas smaidošajai sejai pārskrēja drūma ēna, bet tad iegūlās miers. Mīklani smaidot viņa atkal pacēla acis. "Izskatās ka jūs uz šī kuģa viens otru labi pazīstat... tikai es te esmu svešiniece..."
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 02.05.2004 17:50
"Uz šī kuģa nebūs svešinieku." Sīra beidzot ierunājās. "Un tu patiešām dziedi labi. Nav jau brīnums, ja esi dziedājis tik slavenā korī..." Meitene pasmaidīja. "Mana mīļākā kuģu dziesma. Tā, row, row, row your boat... un tā tālāk." Viņa pasmaidīja.
Iesūtīja: Sangue Barro ; laiks: 02.05.2004 18:20
Sīrai taisnība, uz šī kuģa nav svešinieku,mēs visi uzkāpjot uz kuģa klāja esam kļuvuši draugi. Ēriks atkal nospēlēja akordu un uzsāka dziesmu.
Looking back it makes me shiver
Don't be scared to kick the past
Selling lovers down the river
Nothing built for speed will last
Overnight
All dose years of desolation
Pretty boys and damage done
Not the way to find salvation
Looking after number one
Trust me
Trust me
I'm giving you a chance, so take it
I've got all you want, you'll make it
Standing there in front of me, you're naked
You can't hide a thing you've got no choise.
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 02.05.2004 18:21
"Es ceru... tiešām ceru, ka nebūs..." viņa smaidot teica, sajūsmināta par dziesmu. Sonja apskatījās apkārt, meklēdama vietu kur piesēst, jo pēc vairāku nedēļu ilgās gulēšanas laiviņā okeāna vidū, viņas ķermenis protestēja pret tik lielu slodzi, kā pašreiz. Kājas atkal sāka ļimt un viņai nācās pieturēties pie takelāžas, lai nenokristu.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 02.05.2004 18:26
"Cik skaisti..." Sīra nopūtās, noklausījusies dziesmu. Viņa gandrīz nemanīja, kā Sonja sabrūk, aizkavējusies savās domās, līdz Sonja gandrīz uzkrita viņai virsū. "Šķiet, tev laiks doties pie miera, meitenīt!" Viņa pabalstīja meiteni un palīdzēja viņai nokāpt lejā.
Iesūtīja: Sangue Barro ; laiks: 02.05.2004 18:27
Ēriks piecēlās no savas ērtās vietas uz kastes un ļāva Sonjai apsēsties. Viņš atbalstījās pret reliņiem un nolicis ģitāru ērti uz ceļgala nospēlēja jautri spāņu melodiju. Vai jums nevajadzētu iet gulēt dāmas, viņš vaicāja ar zobgalīgu smaidu sejā aizvien turpinādams spēlēt, it kā viņa rokas nemaz nebūtu saistītas ar pārējo ķermeni, jaunām meitenēm jau sen jābūt gultā.
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 02.05.2004 18:30
"Pateicos" Sonja teica apsēzdamās uz kastes. "Ko jūs iedomājaties ar jaunām dāmām? Man nāktīs miegs nāk vēl mazāk nekā pa dienu... un tas ir viens no pirātu dzīves sliktajiem punktiem - miega trukums, no ka izriet parējās problēmas..." viņa skaidroja. "Bet ko tad jūs tik gādīgs?" Sonja aizdomīgi uzlūkoja spēlmani.
Iesūtīja: Sangue Barro ; laiks: 02.05.2004 18:34
Ēriks omirdzināja savus baltos zobus pret Sonju. Man vienkārši ir iedzimts mātes instingts, Ēriks ar smaidu sejā noteica un uzlika divus pirkstus uz ģitāras stīgas.
1. Che bella cosa na jurnata 'e sole,
n'aria serena doppo na tempesta!
Pe' ll'aria fresca pare gia' na festa
Che bella cosa na jurnata 'e sole.
Ma n'atu sole
cchiu' bello, oi ne'.
'O sole mio
sta 'nfronte a te!
'O sole, 'o sole mio
sta 'nfronte a te,
sta 'nfronte a te!
2. Lùcene 'e llastre d''a fenesta toia;
'na lavannara canta e se ne vanta
e pe' tramente torce, spanne e canta
lùcene 'e llastre d'a fenesta toia.
Refrain:
3. Quanno fa notte e 'o sole se ne scenne,
me vene quase 'na malincunia;
sotto 'a fenesta toia restarria
quanno fa notte e 'o sole se ne scenne.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 02.05.2004 18:34
"Nekādā gadījumā!" Sīra tikpat zobgalīgi atsmaidīja. Viņai šāds smaids nozīmēja tikai vienu - jāatbild ar to pašu. Šī meitene vienmēr vispirms domāja un pēc tam darīja. "Ko gan jūs, manu lord, iedomājaties, es, Sirienna de Klonda, un tādā naktī gulēt?"
Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 02.05.2004 18:42
Anete klusu un neviena nepamanīta bija nokāpusi uz savu kajīti. Tur viņa uzvilka savu līdzpaņemto pidžamu un apgūlās gultā. Ciešami viņa nodomāja, jo gulta nebija mīksta. Piekūns nosēdās uz krēsla atzveltnes un pabāza galvu zem spārna. Anete pati ilgi nevarēja aizmigt un visu laiku skatījās griestos.
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 02.05.2004 18:43
Sonja smaidīdama noskatījās kā Sīra metas vārdu kaujā ar Eriku. Izdzirdusi dziesmu vina plati pasmaidija. "Ak dievs... šī dziesma... šī dziesma... tā ir... ak noladets nespeju atcereties kā to sauca" vina nozelodama uzsita sev pa kājas stulmu un tīlit pat to nozeloja - kaja nezeligi iesāpējās.
Iesūtīja: Sangue Barro ; laiks: 02.05.2004 18:51
O Sole Mio, jaunkundz, Ēriks teica un paklanijās. Iedomājieties tik, cik ļoti būtu sašutusi augstākā sabiedrība! Divas jaunas meitenes pilnīgi atklāti sarunājas ar vīrieti, bez pavadonēm! Ēriks to visu teica tēlotā sašutumā, lai gan viņa acis smaidīja.
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 02.05.2004 18:53
Sonja nevaldāmi iesmējās. "Kāda vēl augstākā sabiedrība... ja starp pirātiem esi dzimis, tev par visu augsto sabiedribu ir nospļauties..." viņa smiedamās izmeta. "Un par to atklātumu... nu jā var jau būt... bet varu iedomāties, ja man te pakaļ staigatu pavadone" vina tiesam sašutusi sarauca pieri. "Tas taču ir drausmigi..."
Iesūtīja: Sangue Barro ; laiks: 02.05.2004 19:42
Mjā, piekrītu, taču nev visi tā domā, milēdij. Liela daļa cilvēku uzskata, ka labi audzinātām jaunām dāmām ir jāstaigā ar pavadonēm tā, it kā viņas būtu klēpja sunīši. Ēriks uzsāka dziedāt kādu himnisku dziesmu:
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 02.05.2004 19:47
"Lūk to gan es nesaprotu... esmu tādas redzejusi... kurām pakaļ skraida vesels bars ar pavecam un darglietam apkarušos pavadoņu.." Sonja drumi teica, atceroties reizi, kāda Anglijas ostā. "Bet vai tas attiecas arī uz mani? Es tač neesmu labi audzināta.." vina teica un nopetija savas sapluinītās drēbes.
Iesūtīja: Sangue Barro ; laiks: 02.05.2004 19:51
Līksme, dievu liesma spožā,
Elizijas lolojums,
Ļauj nu beidzot gaitā možā
Ieiet tavā templī mums.
Tuvi top, kas reiz bij tāļi,
Ciešāk sieti tie ik brīd.
Visi ļaudis kļūs nu brāļi
Kad tavs spārns tiem pāri slīd.
Ēriks bass skanēja maigi, bet reizē arī stingri un nepielūdzami. Viņa pirksti glāstīja ģitāras stīgas ar vīrietim neraksturīgu vieglumu un prasmi.
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 02.05.2004 19:58
Pār Sonjas ķermeni pārskrēja aukstas trīsas. "Atkārtoju vēlreiz... jums ir pasakaina balss un tik pat labas rokas... nu tas ir ģitāras spēlēs..." viņa atspiedusies pret citu kasti aizvērtām acīm baudīja mūziku un Erika balsi.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 02.05.2004 20:11
"Vienīgais pavadonis, ko es atzīstu, ir Tokss." Sīra atteica tādā tonī, itkā tikai un vienīgi tas pieliktu šai tēmai punktu. "ak..." viņa smagi un kaislīgi nopūtās. "Jūs noteikti esat salauzis sirdi neskaitāmām lēdijām ar savu burvīgo ģitāras spēli..."
Iesūtīja: Sangue Barro ; laiks: 03.05.2004 09:59
Nē, es nedomāju, ka esmu kādai salauzis sirdi, ja nu vienīgi viņas ir atnākušas uz daudz maz normālu operas izrādi. Savādāk gan nē. Šī dziesma jums patiks, viņš noteica un uzsāka spēlēt pievienojoties ar balsi:
Oh, 100 Bottles of Rum on the Wall, 100 Bottles of Rum! Ye take one down, pass it around, 99 bottles of rum on the wall.
Oh, 99 Bottles of Rum on the Wall, 99 Bottles of Rum! Ye take one down, pass it around, 98 bottles of rum on the wall.
Oh, 98 Bottles of Rum on the Wall, 98 Bottles of Rum! Ye take one down, pass it around, 97 bottles of rum on the wall.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 03.05.2004 10:59
Sīra iesmējās. Vecā pirātu dzīve sāk atgriezties... Jā, beidzot, beidzot... Varbūt viņi pat iegūs slavu... Kā komanda...? Vienalga... "Paskat, mēs gan ilgi esam augšā!" Meitene mazliet pārsteigta norādīja uz nu jau rietumos redzamo mēnesi.
Iesūtīja: Dark Knight ; laiks: 03.05.2004 11:09
Rīts ausa pelēki dūmakains. Bija dzirdami pirmie kaiju kliedzieni. Lēnām modās pirāti un kapteinis iznāca no savas kajītes. Kāds šodien laiks? viņš apvaicājās. Cerams, ka šodien mūs neapciemos neviens no maniem ienaidniekiem.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 03.05.2004 11:13
OOC: Kapteinis vispār tajā neiegāja. 
"Nakts bija skaidra, bet rīts ir miglains." Sīra atbildēja. "Tā jau parasti ir, vai ne?" Meitene paskatījās uz horizontu un nedaudz saviebās. "Kaptein," viņa nedaudz uztraukta ierunājās,"Mums jāmaina kurss. Un es domāju, ka diezgan ātri." Horizonts bija izplūdis un nesaskatāms, un ne jau tas satrauca Sīru...
Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 03.05.2004 12:11
Anete beidzot bija aizmigusi, bet tūlīt pat bija jāmostas augšā. Par to, ka Anete ir pamodusies, liecināja daži putna ķērcieni un pēc brītiņa skaļš "Au!". Tad atskanēja skaļa sodīšanās un no kajītes uz klāja iznāca Anete, kura bija ātri apģērbusies, un kaut ko klusi murmināja.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 03.05.2004 13:03
"Labs rīts!" Sīra sveicināja Aneti. "Kā tu gulēji?" Meitene apvaicājās, uzšļākdama savai sejai krietnu auksta ūdens devu un apliedama arī klāju. Tokss izvēlās no kādas telpas, ķērkdams "Vētra nāk, sievietes un bērni pa priekšu!!!"
Iesūtīja: Sangue Barro ; laiks: 03.05.2004 15:49
Pa nakti jūra bij kļuvusi nemierīga. Pirmais vilnis nāca sāļš un spēcīgs pār bortu. Uzmanieties, iesaucās Ibervils, aizsvieda ģitāru un metās pie stūres, esiet gatavi! Šejienes vētras ir spēcīgas! Viņa balsi pāršķēla nākamais vilnis.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 03.05.2004 15:52
"Jā!" Sīra atkliedza. Tokss ielidoja ejā, kur bija kajītes, un pirmo reizi izdarīja kaut ko derīgu, bļaudams "Visi uz klāja! Vētra! Vētra!" Pa to laiku Sīra steidzās noņemt vismaz kādu no paceltajām burām, bet viena viņa to nespēja. "Dorian! Anete! Sonja! Kāds, nāciet man palīgā!" Viņa uzsauca visiem, kas, Toksa kliedzienu un vētras trokšņa pamodināti, parādījās durvīs.
Iesūtīja: Dark Knight ; laiks: 03.05.2004 15:55
Ērik! Turi stūri taisni! Galvenais turi stūri taisni! Kapteinim pāri pārvēlās nākamais milzīgais vilnis. Viļņi triecās pret kuģa bortiem stipri. Tagad sāka līt lietus. Asas lāses sitās kuģiniekiem sejās.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 03.05.2004 16:15
"Es nevaru tās dabūt lejā!" Sīra iekliedzās un nākamajā mirklī lidoja uz kuģa pakaļgalu, jo galvenās buras audums bija saplīsis. Pēkšņi viņu priekšā parādījās cits kuģis, liels, itkā aicinošs. Meitene jau gribēja uzkliegt Ērikam, lai viņš piesargās, bet tad viņa ievēroja, ka visi kuģa stikla logi ir izdauzīti. "Spoku kuģis!" Sīra nočukstēja, un šos vārdus varētu saprast, vienīgi nolasot no lūpām.
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 03.05.2004 17:50
Sonja cīnīdamās ar vēju, lietu un apkārt lidojošām tauvām un citiem priekšmetiem, centās sasniegt Sīru, kura cīnījās ar burām. Nonākusi tik tāl, lai varētu palīdzēt, Sonja ķērās pie darba un iekrampējusies ar rokām tauvā mēģināja nolaist galveno buru. Lietus dēļ rokas slīdēja, virve reizēm ieķērās un vēl visu laiku bija jāizveirās no apkārt krītošiem objektiem. Uz mirkli Sonja uzmanību novērsa pēkšņā Sīras pazušana no viņas vietas, bet palūkojusies uz pakaļgalu, Sonja redzēja, ka nekas nopietns ar viņu nebija noticis, bura bija pārtrūkusi un inerces vadīta krita atpakaļ. Bažas radīja Sīras piepešā sejas krāsas maiņa un izteiksme. Izsekojusi viņas skatienam Sonja ieraudzīja to, ko redzēja arī Sīra. Milzīgs melns kuģis ar apdriskātām, nenosakāmas krāsas burām un aizlūzušiem mastiem, tukšu klāju un izsistiem logiem, virzījās tieši viņiem virsū. "Nolādēts, tevi Gregor..." viņa caur sakostiem zobiem izgrūda, joprojām cieši turēdama tauvu. "Velns parāvis... kuģis priekšā... kuģis..." viņa kliedza cauri vētrai uz komandtiltiņa pusi.
Iesūtīja: Dark Knight ; laiks: 03.05.2004 17:52
Tas ir Flints! Ēriks stūri pa labi! Ja tas ir kuģis "Valzirgs"tad tas ir Flints, viņš uzsauca Sīrai, Ērik, tagad pa kreisi! tajā pašā brīdī nākamais vilnis aizskaloja Morganu pāri bortam. Morgana augums parādijās viļņos. Izskatījās it kā viņš cīnītos, bet Morgana spēki palēnām zuda.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 03.05.2004 17:53
Sīra pietrausās kājās un lēni piegāja pie borta malas. Meitene rūpīgi apskatīja kuģi, un redzēja, ka tas ir it kā nedaudz caurspīdīgs. It kā mirgoja, lai spētu straujāk mainīt virzienu. Pēkšņi Sīra aizmiedza acis un metās atpakāl pie burām. Viņai bija iešāvusies prātā kāda ārprātīgi biedējoša doma.
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 03.05.2004 18:14
Beidzot bura bija nolaista un Sonja pārgurusi atlaida tauvu. Viņa izdzirda Flinta vārdu. "Mans dievs... ko man vēl nāksies dzirdēt..." viņa sodīdamās noslaucīja lietu no sejas. Bet paskatījusies uz kuģi viņa nevarēja noliegt ka tas ir Flinta kuģis. Turpat pa skatienam bija arī kapteinis Morns, kurš bija un te vairs nebija. Sonja metās pie borta. Kapteinis cīnījās ar viļņiem. "Nolādēts kap... tagad ir pienacis mans laiks atmaksāt pars avu glābšanu..." viņa nnoteica un paķērusi virvi apsēja to ap mucu kura gadījās pa rokai. Atvēzējusies viān to iemeta ūdeni, cik nu tuvu varēdama Moraganam. Pielikusi rokas pie mutes viņa kliedza "Kaptein ķerieties pie mucas..."
Iesūtīja: Dark Knight ; laiks: 03.05.2004 18:18
Morgans pieķērās mucai, tas bija glābiņš, viņa ķermenis sāka nogurt no cīņas ar ūdens monstriem, kas gāzās viņam pāri. Flinta kuģis tuvojās, tas stūrēja tieši viņam virsū, Morgans aizmiedza acis un izkliedza lamuvārdu, kurš pazuda vētras dārdos.
Mierde!
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 03.05.2004 18:18
Sīra piesteidzās palīgā Sonjai. "Ja tas ir Flinta kuģis..." Meitene caur sakostiem zobiem izgrūda, "Tu, Sonja, taču saproti, ko tas nozīmē? Kur mēs esam? Vai ne?" Viņa mazliet atlaida virvi un tad vilka no visa spēka, un kapteinis pēc mirkļa bija atpakaļ uz klāja. "Jums viss labi?" Sīra pajautāja, pirms steidzās atpakaļ pie burām. Ja lielā bura ir noplēsta, jāpieliek divkāršas pūles, lai nosargātu pārējās.
Iesūtīja: Dark Knight ; laiks: 03.05.2004 18:21
Jā, ar mani viss ir kārtībā, Morgans atteica vārgā balsī un tūlīt pat sabruka, viļņi bija atņēmuši šim cilvēkam pēdējos spēkus. Kuģis bija pabraucis viņiem garām aiznesdams sev līdzi vētru. Jūra ceļiniekiem apkārt atkal kļuva mierīga un klusa. Pārāk klusa. Visapkārt atkal lidinājās kaijas un sīki vilnīši sitās pret kuģa sāniem.
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 03.05.2004 18:24
"NU kaptein... mēs esam kviti..." Sonja nervozi pasmaidīja mēģināda kliedēt sasprindzinājumu. Arī viņa bija ievērojusi, ka līdz ar kuģa pazušanu pazuda arī vētra. "Vai jums tiešām viss ir kārtībā?" Sonja vēlreiz pārprasīja nejuzdamās droša par to, jo kapteinis izskatījās ne visai labi.
Iesūtīja: Sangue Barro ; laiks: 03.05.2004 18:54
Ar viņu viss būs labi, teica Ibervils apsēsdamies kaut kur uz kādas kastes. Viņa krekls bij sapluinīts un labā roka asiņoja. Tagad mums jāatpūšas un jātiek ārā no šīs šausmīgās vietas.
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 03.05.2004 19:13
"Jā vieta jau nu nav no tām kurās varētu uzturēties labprātīgi..." viņa konstatēja paveroties apkārt. kaut arī vētra bija norimusi un jūra mierīga, tomēr apkārt jautās kas baigs - bailes un briesmas. Pamanījusi viņa asiņojošo roku Sonja saprotoši pamāja ar galvu. "Domāju ka labāk būs ja roka tiks apsaitēta, lai neiekļūtu infekcija" viņa stingri noteica. "Un nemaz nemēģiniet iebilst" vēl pasmaidījusi viņa atkal kļuva nopietna.
Iesūtīja: Sangue Barro ; laiks: 03.05.2004 19:16
Bet... nu labi, laikam nav vērts strīdēties. Mums jāsalabo tas, ko var salabot un pēc tam jāpiestāj kādā pilsētā, lai salāpītos līdz galam un papildinātu pārtikas krājumus. Taču tā, kā mūsu kapteinis, lielgabalnieks un stūrmaņa palīgs ir bezsamaņā un guļ savās kajītēs mums neatliek nekas cits, kā gaidīt un atpūsties.
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 03.05.2004 19:34
Sonja saprotoši pamāja u piekrita. "Es tikai ātri pārsiešu jūsu roku, tik cik tas šādos apstākļos ir iespējams..." viņa teica. "Un do'māju ka par kapteini parūpēsies Sīra... pagaidies es atradīšu ko piemērotu pārsējam..." to teikusi Sonja pazuda aiz nekārtīgi sakritušajām kastēm, prom uz savu kajīti. "Ceru ka neviens nedusmosies par to ka nācās saīsināt vienu palagu.." viņa atgriezdamās ar baltu auduma strēmelī rokā teica. "Es to pārsiesu tikai lai taja neiklust netirumi, parejo paveiksim kad piestasim ostā... pec tam mes varetu... nē neko... padodiet roku..." viņa klusi teica.
Iesūtīja: Sangue Barro ; laiks: 03.05.2004 19:39
Pateicos, teica Ērikspastiepdams roku, laikam jau muskulatūras vingrinājumi uz kādu laiku būs jāatliek. Vai ar tevi pašu viss kārtībā? Flints ir visu laiku lieliskākais jūras laupītājs, Morgana elks, pie tam, viņš vienmēr parādās tad, kad mums uzbrūk, laikam šoreiz kaut kas draudēja.
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 03.05.2004 19:59
Stingri saņēmusi pastiespto roku Sonja to nosaitēja. "Tā, nu būs labi... paldies domāju ka ar mani viss ir kārtībā... nezinu kā, bet man parasti izdodas tikt cauri sveikā no vētrām..." viņa smaidīdama teica. "Ja mums tika paredzētas nepatikšanas tad varam tikai pateikties ka tās nav piepildījušās" Sonja atvieglota teica. Vēlreiz sevi drošības labad apskatījusi viņa konstatēja ka nekādu lielu bojājumu nav, protams dažas mazas rētas un rokām un viena uz vaiga, kas sāka nepa'tikami sūrstēt. "Jā, šķiet ka nekas vairāk par nogurumu mani nenomāc..."
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 04.05.2004 08:42
Sīra beidzot piecēlās. Ņemot vērā nesenos notikumus, meitene izskatījās diezgan labi. Lai gan, atklāti runājot, šis salīdzinājums nebija pārāk veiksmīgs, jo pēc nesenajiem notikumiem cilvēks varēja būt arī pagalam. "Nu, kaptein, rādās, ka pārāk redzamas brūces jums, par laimi, nav trāpījušās, bet es domāju, ka jums vajadzētu atpūsties! Tāpat kā Ērikam. Mēs ar Sonju noteikti spēsim parūpēties par kuģa vadību." Sīra palīdzēja kapteinim piecelties un uzmanīgi aizveda viņu līdz kapteiņa kajītei. Atkal iznākusi ārā, viņa vērsās pie Sonjas. "Kā tev liekas, uz kuru salu doties?"
Iesūtīja: Sangue Barro ; laiks: 04.05.2004 10:30
Pa labi ir fokmasta, pa kreisi grotmasta pakalns, teica Ēriks pieceldamies , abas divas apdzīvo naidīgas ciltis. Mums jātiek tiem garām. Taču... priekšā mūs gaida vēl citas briesmas, tālāk seko kuģu kapsēta un tur mēs var cauri izvest tikai Morgans pats. Mums jāpaliek uz vietas.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 04.05.2004 11:21
Sīra sajuta nelāgu priekšnojautu. "Mums visiem jāsapulcējas un jāvienojas. Pašlaik mans viedoklis kritiski atšķiras no tava, un tas nepavisam nav labi." Meitene jau tieši piecas reizes bija piedzīvojusi šādu viedokļu nesaskanēšanas situāciju, četras no tām bija beigušās ar kāda padzīšanu un izsūtīšānu mazā laiviņā, un divas no šīm reizēm izsūtītā bija viņa pati.
Iesūtīja: Sangue Barro ; laiks: 04.05.2004 11:31
Nespēja vienoties, var beigties ar kāda iešanu pa dēli, bet šis kuģis to nepieļaus.. Sīra, vai tu domā, ka mums izdosies izpeldēt cauri tam kanālam? viņš norādīja uz eju starp abām salām. Ja tu tā domā, es stāšos pie stūres un mēs varam mēģināt izpeldēt tur cauri.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 04.05.2004 11:36
Sīra mazliet pakāpās pa diezgan cietušajām tauvām. Lai arī meitene šo vietu bija agrāk redzējusi, viņai gribējās vēlreiz visu apskatīt. "Lai nu kā..." likās, ak viņa pūlas izraudzīties pareizos vārdus, "Uz vietas palikt, manuprāt, nebūtu prātīgi. Tā vieta ir bīstama, īpaši tik lielam kuģim kā šis, bet... Mazākā tas būtu vēl ļaunāk." Sīra pati nezināja, ko grib, bet viņa bija pilnīgi pārliecināta, ka uz vietas nevar palikt.
Iesūtīja: Sangue Barro ; laiks: 04.05.2004 11:43
Ēriks apskaitās. Nu vai zini, viņš klusā, bet ļoti asā balsī noteica, izlem ko gribi un stājies pie stūres, redzēsim, kā tu proti vadīt kuģi, jo var gadīties, ka tev tas būs jādara. To pateicis viņš apsēdās uz kastes un uzsāka svilpot kādu meldiņu skatīdamies uz Sīru pa pusei vēlīgi, pa pusei izsmējīgi.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 04.05.2004 12:00
Sīra pie sevis nolādējās. Johaidī, kas viņam ir! "Labprāt!" Viņa izmeta. "Nebūs ne pirmā, ne pēdējā reize, kad kāds neuzticas manām nojautām, bet ievēro, pēc tam tu man vēl varbūt teiksi paldies. Tikko kāds būs spējīgs nedaudz savest kārtībā buras, es ar prieku ķeršos pie stūres rata." Meitene mazliet nomierinājās, redzot, ka Ēriks vairs uz viņu neskatās tik dusmīgi.
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 04.05.2004 12:09
"Labi j;us jūras vilki... pietiks plēsties par to vai braukt vai nē... es tomēr dodu priekšroku meģinājumam tik cauri kanālam nekā vārīties katlā kāda kanibāla pusdienās" Sonja stingri teica lai strīds neizvērstos tālāk. "Erik, ja jūs jūtaties pietiekami stiprs tad stūre ir jūsu rokās..." viņa mierīgi noteica. "Pagaidām lai buras paliek kā ir, kad nāks tuvāk kanāls tās iespējams vajadzēs uzvilkt pilnībā, lai ātrāk tiktu cauri šaurumam"
Iesūtīja: Sangue Barro ; laiks: 04.05.2004 12:09
Ēriks norāva apsēju no rokas atklājot skatam dziļu, nesadzijušu brūci. Viņš ieķērās vienā no tauvām un sāka rāptiesaugšup. Nonācis pie burām, viņš novērtēja situāciju, bezānmasta bura nebija diez ko apskādēta un fokmasta bura tā pat. raizes sagādāja vienīgi grotmasts, jo bura bij gandrīz norauta. Ēriks ar veselo roku atpinķerēja bezānmasta buru un tajā nekavējoties iegūla vējš. Tad viņš pieķērās virvei un pārlēca un grotmastu no tā savukārt uz fokmastu un atpinķerāja arī otru buru. Varam braukt, viņš uzsauca Sīrai un nošļūca pa virvi lejup.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 04.05.2004 12:13
Sīra jutās neaprakstāmi pateicīga Sonjai, ka viņa pārtrauca strīdu un nezkādēļ diezgan nejaukā kārtā arī par to, ka meitene nostājusies viņas pusē. "Tu mani izaicināji." meitene tikai piebilda Ērikam. "Un es to pieņemu. Es eju pie stūres." Viņa pārlēca nelielajai sieniņai, kas atdalīja stūrmaņa laukumu, un uzlika rokas uz stūres. "Aiziet!" Sīra klusi noteica un strauji sagrieza stūri. Kuģis izkustējās un precīzi pagriezās uz kanāla pusi.
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 04.05.2004 12:18
Sonja tikai klusi nosmējās un piegāja pie borta. Nogurums sāka aitgriezties, tomēr tam tagad nebija īstā vieta. Uzkāpusi un komandtiltiņa viņa paņeēma tālskati un to izvērsusi pārlūkoja tuvāko apkārtni pie kanāla. Klintis, vienas vienīgas klintis un rifi... nekas, gan jau Sīra tiks cauri.
Iesūtīja: Sangue Barro ; laiks: 04.05.2004 12:24
Ēriks ieķērās virvēs un uzsauca Sīrai:
Tu man atgādināji vienu dziesmu. Viņa balss sākumā neskanēja ierastajā skaļumā, bet ar katru vārdu pieņēmās spēkā:
Look out new world here we come
Brave intrepid and then some
Pioneers of maximum
Audacity whose resumes
Show that we are just the team
To live where others merely dream
Building up a head of steam
On the trail we blaze
Changigng legend in to fact
We shall ride into history
Turning myth into trynth
We shall surely gaze
On the sweet unfolding
Of an antique mistery
All will be revaled
On the trail we blaze
On the trail we blaze.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 04.05.2004 12:30
"Tu gan zini daudz dziesmas!" Sīra atsaucās. Protams, tas jau nebija brīnums. "Šī man patīk..." Meitene piebilda, vērodama ne pārāk strauji tuvojošos kanālu. "Kā izskatās?" Viņa uzsauca Sonjai, kura skatījās tālskatī.
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 04.05.2004 12:34
"Tas par ot komandu amn patika vislabāk..." Sonja piezīmēja nolikdama tālskati. "Daudz klinšu atlūzu, rifi... un vēlreiz klintis... izkstas padrūmi, bet tik cauri ir iespējams" viņa teica Sīrai. Tagad bija jāgatavojas caurbraukšanai. Pametusi skatienuaugšup, kur virvēs karajās Eriks, Sonja pamanīja, ka apsējs ir noņemts. "Nu velns... šitik ietiepīgus cilvēkus..." viņa gribēja izklausīties dusmīga, bet tas nezidevās un sejās uzplauka smaids.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 04.05.2004 12:41
Sīra nopietni pamāja ar galvu, nenovērsdamās no ceļa. Nu jau bez tālskata varēja saskatīt, kā viļņi sitās gar klintīm. Viņai sen nebija gadījies stāvēt pie stūres, bet ar katru sekundi viss viņas ķermenis sāka to atcerēties. "Būs labi."
Iesūtīja: Sangue Barro ; laiks: 04.05.2004 12:56
Sīra! Turi stūri taisni! sauca Ēriks, Lai kādas izskatītos klintis, turi stūri taisni! Viņš stingrāk ieķērās virvēs, kad kuģis uzņēma ātrumu un devās uz kanālu. Kad tas atradās starp abām salām, Ēriks pēkšņi iekliedzās un nogāzās uz klāja.
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 04.05.2004 12:59
Sonja ieķērās margās lai netiktu nomesta no klāja. Pēkšānias kliedziens piesaistīja uzmanību. No augstumiem uz klāja nokrita Erika ķermenis. "Sīra nepievērs uzmanību nekam... tikai stūrē taisni uz kanālu... nenovērsies... tikai nenovērsies.." viņa garām ejot piekodinājs Sīrai, bet pati metās pie Erika. "Erik... jūs mani dzirdat... atsaucieties... Erik.." viņa to purināja ai pleciem.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 04.05.2004 13:00
"Nemāci mani!" Sīra atsaucās. Pat tad, kad Ēriks nogāzās, viņa nenovērsa skatienu no klintīm. Turi taisni, turi taisni... Vienreiz viņa jau bija kam tādam paklausījusi, kad ceļoja uz "Cunami" klāja. Pēc tam ar to kuģi neviens vairs nedevās tālos ceļojumos, un tikai pateicoties kapteinim Huksam visi bija izdzīvojuši...
Iesūtīja: Sangue Barro ; laiks: 04.05.2004 13:05
Jā, atskanēja vārga atbilde, stūre, turiet to taisni, galvenais stūri taisni. Viņš mēģināja piecelties, par brīnumu tas arī izdevās un viņš, Sonjai piepalīdzot nokļuva līdz stūrei, kuru briesmīgi nesa uz labo pusi. Ēriks pieķērās stūrei un nočukstēja:
Uz trīs velc stūri taisni. Viens divi, trīs! viņš no visa spēka parāva stūri uz savu pusi.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 04.05.2004 13:12
Sīra kļuva nikna. "Tu atkal man neuzticies!!!" Un šo vārdu nozīmīgums un patiesums apstiprinājās, kad kuģa, kuru vairs nesaistīja Sīras drošās rokas un ciešais skatiens, apakšdaļā kaut kas nelāgi noblīkšķēja. Meitene izrāva Ērikam no rokām stūri, precīzāk viegli, bet noteikti pagrūda viņu malā un pagrieza stūri pa labi, pēc tam atkal iztaisnojot to.
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 04.05.2004 13:18
"Nolādēts vai jūs abi reiz beigsiet?" arī Sonja kļuva nikna. Pieturēdama Eriku lai vins nenoripotu pa trepem pec Sīras grudiena, viņa nikni burkšķēja. "Sīra vadi kuģi un nomierinies... Erik labak lai viņa vada kuģi, tev iespējams ir kādi iekšēji ievainojumi..." Sonja stingri teica kā sarādama mazus bērnus.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 04.05.2004 13:24
"Tieši to es cenšos darīt!" Sīra paziņoja tādā tonī, it kā tiešām būtu mazs un niķīgs bērns. Tas nekur neder... Meitene nosprieda un atkal nokoncentrējās uzdevumam. Lai cik muļķīga būtu viņu uzvedība, taisnība bija viņiem abiem: kanāls izskatījās pilnīgi taisns, toties Sīras pusē bija fakts, ka tam pa vidu bija apslēptas klintis.
Iesūtīja: Sangue Barro ; laiks: 04.05.2004 13:43
Ēriks sajuta grūdienu no Sīras puses un tā kā viņš īsti labi neturējās kājas, tad tas sanāca divtikspēcīgs un Ēriks zaudējis līdzsvaru nogāzās turpat pie Sīras kājām atsizdams galvu pret reliņiem un palikdams tā guļam bez samaņas.
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 04.05.2004 13:44
"Sīra... ellē ratā ko tu dari?" Sonja satriekta iesaucās. "Labi tad klusē un stūrē!" Sonja varbūt mazliet par bargu teica Sīrai. Paņēmsui Eriku, kas gulēja bezsamaņā, zem rokas viņa centās to novest lejā pa komandtiltiņa kāpnēm, lai aizvestu uz kajīti, kur kārtīgāk apskatīt ievainojumus un galvenais izslegt iespejamos stridus ar Sīru.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 04.05.2004 13:44
OOC: Ja nu kas tad Bea tevi noturēja kājās.
Iesūtīja: Dark Knight ; laiks: 04.05.2004 13:47
Tiklīdz kuģis bija ticis cauri kanālam, pamodās Morgans. Sasodīts! viņš nolamājās, man galva! Piecelties izdevās ar otro mēģinājumu. Morgans izgrīļojās ārā no kajītes un lēnām kāpa augšup. Nonācis uz klāja viņš paskatījās apkārt.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 04.05.2004 13:55
OOC: Paldies, ka izglābi šo situāciju ar "kuģis bija ticis cauri..." Pieņemam, ka Ēriks ir lejā pie Sonjas un viņam nekas nekaiš. OK...?
Sīra pamanīja, ka kapteinis ir pamodies. Izvadījusi kuģi mierīgos, atklātos un plašos ūdeņos, viņa padarīja stūri nekustināmu un nolēca pie viņa. "Kā tu jūties, Morgan?" viņa pavaicājās. Meiteni mocīja viegla vainas sajūta, ka bija izturējusies tik nesavaldīgi, tomēr arī prieks, ka ir izdevies pierādīt savu taisnību. Lai gan joprojām viegli oda pēc dumpja uz kuģa.
Iesūtīja: Dark Knight ; laiks: 04.05.2004 13:58
Ciešami. Kas notika ar Ibervilu, vaicāja kapteinis uzmesdams acis puisim kuru Sonja mēģināja dabūt pie dzīvības.Nepūlies, viņš teica meitenei, gan pats pamodīsies. Viņš ir izturīgs. Tātad, kas te notika? Morgans vēlreiz vērsās pie Sīras
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 04.05.2004 14:01
(es ceru ka vins neprotestees)
Joprojām nīgri burkšķēdama un nelikdamās zinis par kaptieņa ieteikumu Sonja lēnām veda Eriku uz kajīti. "Gan pats atjēgsies... ko tu neteiksi...". Beidzot nonākusi pie tās viņa ar kāju atspēra vaļā durvis un ievedusi viņu iekšā apguldīja gultā. "Kā es neciešu strīdus.." Sonja pukstēja, bet sāka meklēt ūdens bļodu un marli. Tos atradusi viņa samitrinaja marli ūdeni un uzlika kompresi Erikam uz pieres. Uzmetot skatienu āreji ievainojumi netika manīti. "Kad atgūsies tad arī apskatīsim..." viņa klusi nolēma, sēdēdama uz gultas un mitrinādama viņa pieri.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 04.05.2004 14:02
Sīra nopūtās. "Vispirms mēs pārrunājām, ko darīt. Viņš teica, ka jāpaliek uz vietas, bet es iebildu. Viņš tā kā sadusmojās un teica lai tad es stājoties pie stūres, ja jau esot tik gudra. Sonja izšķīra mūus strīdu un teica, ka jāvirzās vien uz priekšu. Es tā arī darīju, ka nostājos pie stūres. Viņš uzkāpa augšā un sāka mani komandēt, tad nokrita un vēl centās man "palīdzēt" bet es atteicos no viņa palīdzības. Laikam jau nedaudz par strauju."
Iesūtīja: Dark Knight ; laiks: 04.05.2004 14:08
Nu vai zini, noteica Morgans, es atbalstu Ēriks ideju par to, ka vajadzēja palikt uz vietas, bet ja jau tik tālu esam, tad nekas. Ar tādu braukšanas stilu mēs ātri vien uzskriesim virsū vētrai, kurā mūs sagaidīs lodveida zibens un tādas nejaucības. Lieliski, viņš šķendējās, lielgabalnieka nav, stūrmaņa tā pat, Vulverstons arī bez samaņas, par pārējiem nemaz nerunāsim. Sīra, tu sāki vadīt kuģi, tu to aizvadīsi līdz Madrides ostai, karte ir tepat, lūdzu. Starp citu, es gribētu tev izteikt priekšlikumu, vai tu negribētu kļūt par šī kuģa kapteini, vismaz uz kādu laiku?
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 04.05.2004 14:14
Sīra nedaudz nobijās. Pēc visa, ko viņa bija izdarījusi, šis piedāvājums neko pārāk labu... Eh, ko nu tur, viss ir skaidrs. "Labprāt! Paldies par piedāvājumu... Kas noticis?" Lai cik jauki tas nebija, tāpat vien neviens neko tādu nepiedāvā.
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 04.05.2004 14:18
Sonja bija atstājusi Eriku gulam bet pati nāca uz klāja. Iznākusi no gaiteņa viņa palika stāvam durvju ailē un klausījās sarunā. "Vienreizēji tagad mēs esam divas... nē laikam jau trīs sievietes uz klāja un vienīgās kuras kaut ko spēj darīt... bet Madrides osta nav pārāk tālu... līdz tai mēs varbūt varētu tikt.." viņa pie sevis sprieda.
Iesūtīja: Dark Knight ; laiks: 04.05.2004 14:18
Morgans neatbildēja tikai noņēma zobena siksnu un pasniedza to Sīrai tā pat viņš izdarīja ar masīvo gredzenu, kuru nēsāja uz labās rokas vidējā pirksta.
Cerams, ka darīdama šo darbu tu sapratīsi, ka būt par kapteini nav viegli un tas ir ļoti grūts pienākums. Viņš militāri atsveicinājās no Sīras un devās pie Ibervila.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 04.05.2004 14:25
Sīra brīdi pēc atsveicināšanās domāja, vai tas būtu jāuztver kā pārmetums, tikmēr grozīdama pirkstos lielo gredzenu. Tad viņa it kā pamodās un aplika jostu un uzlika gredzenu. "Es... kapteine..." Līdz šim augstākie amati, ko viņa bija ieņēmusi, bija stūrmane un kapteiņa palīdze. "Varbūt es varētu pie tā pierast..." Meitene dziļi ievilka elpu un devās uz kajīšu pusi, gandrīz uzskriedama virsū Sonjai. Bija skaidrs, ka viņa visu ir dzirdējusi. "Ko tu par to domā?"
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 04.05.2004 14:31
"Ko es par to domāju?" viņa jocīgi smīnēdama pārvaicāja. "Es domāju... ka nu tik ies vaļā..." skaļi iesmiedamās Sonja paziņoja. "Tagad sanāk ka uz kuģa esam trīs sievietes un vienīgās kas ir darbspējīgas, jo Erikam es vēl kādu laiciņu neļaušu celties" viņa domīgi teica un tad atkal pasmaidīja.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 04.05.2004 14:35
Sīra pievienojās viņas smiekliem un apsēdās uz kāda senlaicīga krēsla. "Jā! Un kas ir trešā sieviete? Nē, ir arī viens vīrietis - Dorians. Dorians Grejs." Viņa piebilda un atkal pasmaidīja. "Tu būsi mana padomniece... Nē, es ļaušu visiem izteikt padomus, bet paļaušos uz sevi... Nē... Ak, es nezinu! Bet gan jau mēs tiksim galā!!!" Pašlaik tuvākā nākotne rādījās visai gaiša, un tas priecēja.
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 04.05.2004 14:39
"Vienīgais ko es prasīšu kā privilēģiju ir katru kurš mēģinās iesākt strīdu es drīkstešu mest pāri bortam" viņa iesmejās dzidrus un skanīgus smieklus, kas izplatījās pa visu kuģi. "Cerms tikai ka nevienam neienāks prātā nu... pārņemt kuģa vadību... bet gan jau nēm jo Madride nav pārāk tālu un drīz mēs būsim ostā."
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 04.05.2004 14:44
"Neuztraucies par to! Pagaidām es esmu uzvarējusi visos ar jēgu sāktajos dumpjos, tiesa, otrā pusē. Es nezinu, vai būtu labi mest viņus pāri bortam, jo mums pagaidām ir... Hmm, es, tu, Ēriks, Morganu neskaitīšu, jo viņam, liekas, kaut kas padomā, Dorians...," viņa ieturēja daudznozīmīgu pauzi, "Anete, un tā... Flo, meitene, kurai paliek slikti, paskatoties vien uz kuģi." Sīra pasmaidīja. "Hmmm, nav nemaz tik ļauni!"
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 04.05.2004 14:52
"Nav nemaz tik ļauni? Ir vēl trakāk neikā biju domājusi..." Sonja drūmi piebilda. "Atliks tikai kādam kuģim, kurā ir vairāk cilvēku nekā mums, parādīties un mūsu kuģis bšu lupatās" viņa sprieda. "Bet tas neko nemaina, tev vairs nav izvēles... tagad tu esi kapteine".
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 04.05.2004 14:59
"Neskaties uz to tik drūmi! Un nepārmet man neko, es jau neteicu, ka nemaz nav ļauni. Tikai nav tik briesmīig, kā liekas no sākuma. Tātad, mums jātiek līdz Madridei. Mums ir divas pilnīgi veselas sievietes, Anete un Zora, viena, kas pārcietusi vētru," Te Sīra domāja sevi, jo, lai cik ļoti negribējās to izrādīt, viņa nedaudz kliboja, "Un viena, kas bez vētras arī krietnu laiku pavadījusi gulēdama laiviņā bez ēdamā, tu, un vēl viena, kam vieta 100% ir uz zemes, Flo. Un vīrieši, mums ir stipri cietušais Ēriks, kaut ko ieplānojušais Morgans, pašlaik es nezinu, vai viņu var skaitīt, un... un Dorians Grejs. Viņš prot vairāk, nekā izskatās pēc viņa apģērba."
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 04.05.2004 15:02
"Nemāku spriest, neesmu viņu redzjusi" Sonja teica. "Nu labi tātad esam vairāk vai mazāk pieci cilvēki, kas kautko var darīt... nu labi, arī ar to var iztikt... vismaz līdz Madridei" viņa negribīgi piekrita. "Un to cik ievainots ir Eriks es vēl nezinu... varbūt ka viņam ir pat smazdeņu satricinājums, tāpēc es negribēju viņu izmeklēt kamer viņš guļ"
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 04.05.2004 15:06
"Un četras no pieciem ir sievietes, vai ne?" Sīra jau drūmāk konstatēja. "Bet par Ēriku... Es viņam neko neizdarīju, es viņu nemaz tik stipri nepagrūdu... Es nezinu, kas viņam notika." Šī atskārsme meiteni drusku nobiedēja. Bet tur neko nevarēja darīt. "Kā tu domā, mums jāturpina ceļš tūlīt?"
Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 04.05.2004 15:09
"Neuztraucies Eriks vairāk ir ievainot no kritiena, kuru vins izbaudija pirms tam - no masta" Sonja mierinaja Sīru. "Protams ka mums celš ir jāturpina. Lēnā tempā, pagaidām, bet vēlāk paātrinot gaitu mēs drīz vien sasniegsim ceļa mērķi."
Iesūtīja: Red-haired Zora ; laiks: 04.05.2004 17:49
Zora uznāca uz klāja. Viņu nebūt neapmierināja Luisa rīcība, bet Zorai pietika prāta, lai saprastu kāpēc viņš tā rīkojās.
Ahoi, kaptein, turpinām ceļu! Pēc maniem aprēķiniem madride ir rokas stiepiena attālumā!
Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 05.05.2004 12:34
Anete parādījās pie Sonjas un Sīras. "Nu tad beidzot vētra beidzās un ir miers. Nepaspēju nekā izdarīt un ūdens šaltis aiznesa mani uz to galu kuģim. Nogulēju vētru bezsamaņā un tik tagad tiku ārā," viņs nu jau drusciņ smaidīgāk teica. "Man nekas nekaiš," viņa vēl piebilda paskatījusies uz Ēriku.
Iesūtīja: Sangue Barro ; laiks: 05.05.2004 13:28
Ēriks bija atguvies. Galva sāpēja, roka tāpat, bet guģi nedrīkstēja atstāt bez stūrmaņa. Kas bija noticis? Ak jā... viņš bija nomaucies, pie tam tā pamatīgi. Ēriks izgrīļojās no kajītes un lēni sāka kāpt augšup. Šī sajūta viņam atgādināja pamatīgas paģiras.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 05.05.2004 17:04
OOC: Madride ja kas nav piekrastes pilsēta, kā tad ir domāta tā "Madrides osta"?
"Es tagad esmu kapteine!" Sīra teica Anetei. Tad viņa pievērsās Zorai. "Protams, dosimies ceļā tūlīt! Kādu maršutu tu iesaki? Pa taisno vai kaut kā mazliet piesardzīgāk?" Iespējams, ka šī nebija kapteiņa runa, tomēr meitene gribēja uzklausīt visus iespējamos viedokļus, nevis visu izlemt vienbalsīgi.
Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 05.05.2004 17:11
nii beidzot izraapaas uz klaaja un pasveicinaaja visus ko redzeeja ... " kus mees shobriid esam ? ... un vispaar uz kurieni dodamies ? " Vinja ievaicaajaas paluukojoties uz horizontu... " Vispaar var kaukaa paliidzeet ? kautkas jau jaadara.."
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 05.05.2004 17:14
"Mēs dodamies uz Madrides ostu. Es izvadīju kuģi cauri kanālam," ar nelielu piepalīdzēšanu viņa domās piebilda, tomēr nolēma, ka nebūtu pareizi jau tā cietušu cilvēku apvainot, "Un tagad Morgans iecēla mani par kapteini. Es ceru, ka tev vairs nav nekādas paranojas, jo tas pašlaik nekur nederēs."
Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 05.05.2004 17:17
" nee nee... Viss ok... bet ko es iisti vareeetu dariit ? ... diezgan daudz noguleeju ne ? .. laikam juura man uzdzen pilniigu mieru... parasti es nevaru paguleet pat 3 stundas nepamostoties ...bet te viss kaartiibaa... " vinja noteica unv piegaaja pie kugja borta un ievilka plaushaas svaigo gaisu...
Iesūtīja: Red-haired Zora ; laiks: 05.05.2004 18:49
Nezinu ... iespējams, ka labāk būtu izvairīties no visām iespējamajām nepatikšanām, jo Morganam ir šeit daudz ienaidnieku, ļoti daudz un Ēriks arī nav diez ko lielā cieņā.
Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 05.05.2004 19:15
"apsveicu," Anete pasvaicināja Sīru un atspiedās pret kuģa margām. Gaiss bija svaigs un sālš. Kā jau jūrā, un Anetei tas patika. Uzreiz viņa jutās modrāka, lai gan galva sāpēja. Kritiens jau bija diezgan sāpīgs, un zilums tur varētu būt. Anete neko vairāk neteica, bet tikai pamasēja galvu.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 05.05.2004 19:22
"Tad es teiktu, ka tieši jābrauc pa taisno. Jo ātrāk nonāksim galā, jo labāk. Kā jums liekas?" Sīra pajautāja pārējiem. "Paldies," viņa vēl piebilda Anetei, "tomēr tas nav tikai kaut kas, ar ko apsveikt. Tikpat labi tu vari mani gan apsveikt, gan arī just man līdzi."
Iesūtīja: Dark Knight ; laiks: 05.05.2004 19:23
Morgans parādijās uz klāja. Viņam patika redzēt sievieti par kapteini. Nav slikti, viņš nodomāja, prātīga meitene tā Sīra. Cerams, ka viņam pašamneuznāks kārtējais dusmu izvirdums un viņš neliks kādam iet pa dēli, jo sājā aokaimē bija daudz barakudu un haizivju.
Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 05.05.2004 19:26
"Nu, es to domāju no abām pusēm," Anete pasmaidot teica un pagreizās pret Sīru. Tad viņa sāka sapņaini skatīties tālumā, bet pēc brītiņa viņa teica:" Es domāju, jo ātrāk, jo labāk. Manuprāt šeit nav ko kavēties." Viņa paskatījās apkārt un beidza skatīties tik sapņaini un vienaldzīgi, bet gan modri un uzmanīgi.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 06.05.2004 16:48
"Jā. Nu, laikam jau nav ko kavēties, bet, ja mēs vēlamies nokļūt galā jo ātrāk, jo labāk, mums noderētu visas buras. Kurš no jums visiem prot lāpīt buras? Lielā vētrā tika saplēsta." Sīra skaļi teica. Pamanījusi kapteini - nē, paga, nu jau bijušo kapteini, tātad, pamanījusi Morganu skatāmies uz viņas pusi, meitene pasmaidīja - gan it kā atvainojoties, gan vienlaikus droši.
Iesūtīja: Sangue Barro ; laiks: 06.05.2004 17:32
Ēriks uzkāpa uz klāja nu jau jusdamies pavisam labi. Vai jums ir nepieciešams stūrmanis? viņš jautāja pagriezdamies pret Sīru. Jūs protams varat izvēlēt stūrmani no sava vidus un likt man iet pa dēli, tagad jūs esat jaunā kapteine.
Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)