Kurbijkurne forums: Soli tuvāk fantāzijai

Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )

> Emocijas
Hermaine
iesūtīt 06.04.2010 21:15
Raksts #1


Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 06.04.07
Kur: Vakardienas trakumā



Jautājums varētu šķist pavisam vienkāršs - kāpēc mums, cilvēkiem, ir nepieciešamas emocijas? Vai vispār fiziski ir iespējams sev panākt tādu stāvokli, kad emociju vienkārši nav - ir tikai absolūta loģiskā domāšana? Un kādas tam varētu būt sekas? Un interesanti būtu arī paprātot, kas notiktu pretējā gadījumā.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
2 Lapas V   1 2 >  
Sākt jaunu pavedienu
Atbildes (1 - 19)
HippieGirl
iesūtīt 06.04.2010 21:57
Raksts #2


Cūkkārpas ekspresī iepazīstas ar jauniem draugiem
**

Grupa: Biedri
Pievienojās: 28.10.09
Kur: Kaut kur starp sapņiem un realitāti.



Manuprāt, cilvēkiem emocijas ir vajadzīgs,lai viņi varētu izbaudīt dzīvi pilnībā. ( tas tā, ārpus medicīniskā viedokļa, jo medicīnas joma nav mana stiprā puse)
Jā, fiziski ir iespējams tāds staāvoklis. Patiesībā dīvaini, jo tieši vakar mans brālis ierunājās par šo tēmu, un tā kā mana māte ir izbijis mediķis, tad viņa mums paskaidroja, ka ir tāda slimība, kad cilvēks nejūt pilnīgi nekādas emocijas. Es tikai aizmirsu kā šo slimību sauc.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 07.04.2010 07:50
Raksts #3


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



Emocijas ir vajadzīgas, lai spētu izdzīvot situācijā, kad pilnīgi loģisks un racionāls spriedums nav iespējams. Pie tam lielākā daļa situāciju, kad ir jālemj, ir tādas, ka nav laika apsvērt visus cēloņus, sekas, to, kas ietekmē, ietekmēs utt. Lēmums ir jāpieņem uzreiz. Tad nāk talkā emocijas.
Pēc pēdējiem pētījumiem (jaunākā "Ilustrētā Zinātne", šķiet) cilvēki labākā risinājuma meklējumos kļūdās daudz mazāk, ja sarežģītās situācijās paļaujas uz intuīciju, emocijām vai vēl kā lai to nosauc, nevis racionāli cenšas atrast labāko variantu.
Vārdu sakot - "domāt ar sirdi" lielākajā daļā grūto un sarežģīto dzīves problēmu kopumā ir vērtīgāk, nekā "Domāt ar galvu". Runa nav par vienkāršām lietām, kad tiešām ir jādomā ar galvu.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Miervaldis Gotiņ...
iesūtīt 07.04.2010 08:16
Raksts #4


Gatavo atskaiti Zemvaldim
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 20.11.08
Kur: Arkanara
Gotiņtēvs 2012



CITĀTS
Jautājums varētu šķist pavisam vienkāršs - kāpēc mums, cilvēkiem, ir nepieciešamas emocijas?

Es neteiktu, ka viņas <ir nepieciešamas>. Drīzāk viņas vienkārši ir, patīk mums tas vai ne grin.gif

Un ir viņas tāpēc, ka ir evolucionāri vecākas par racionālo prātu, kurš ir uzslāņojies virsū vēlāk. Un kas tad emocijas ir - lielākoties tā ir CNS reakcija uz kairinātājiem, kuri `patīk` vai `nepatīk`...
CITĀTS
Vai vispār fiziski ir iespējams sev panākt tādu stāvokli, kad emociju vienkārši nav - ir tikai absolūta loģiskā domāšana?

Es domāju, ka ne. Tieši šī iemesla dēļ, ka emocijas ir <vecākas> par loģiku un, attiecīgi, tās mūsos sēž dziļāk. Aizvākt loģiku ir daudz vieglāk...

Tas ir līdzīgi, kā ar datoru. Loģisko domāšanu var salīdzināt ar sarežģītu operētājsistēmu, kura ļauj veikt komplicētas funkcijas, kamēr emocijas varētu būt kaut kas līdzīgs BIOSam...
CITĀTS
Jā, fiziski ir iespējams tāds staāvoklis. Patiesībā dīvaini, jo tieši vakar mans brālis ierunājās par šo tēmu, un tā kā mana māte ir izbijis mediķis, tad viņa mums paskaidroja, ka ir tāda slimība, kad cilvēks nejūt pilnīgi nekādas emocijas. Es tikai aizmirsu kā šo slimību sauc.

Man liekas, ka tas izklausās pēc apātijas, tomēr tas īsti neatbilst aprakstam, jo apātijas gadījumā cilvēkam vienkārši VISS ir pilnīgi vienalga, arī loģika grin.gif
CITĀTS
Emocijas ir vajadzīgas, lai spētu izdzīvot situācijā, kad pilnīgi loģisks un racionāls spriedums nav iespējams. Pie tam lielākā daļa situāciju, kad ir jālemj, ir tādas, ka nav laika apsvērt visus cēloņus, sekas, to, kas ietekmē, ietekmēs utt. Lēmums ir jāpieņem uzreiz. Tad nāk talkā emocijas.

Nu jā, vesela rinda situāciju tiešām varētu būt tādas, kur labākais risinājums ar loģikas palīdzību būtu jāmeklē bezgalīgi ilgi, kā rezultātā cilvēks vienkārši <uzkārtos>. Tad nu tiešām emocijas ir līdzeklis, kas ļauj lēmumu pieņemt saprātīgā laikā.
CITĀTS
Pēc pēdējiem pētījumiem (jaunākā "Ilustrētā Zinātne", šķiet) cilvēki labākā risinājuma meklējumos kļūdās daudz mazāk, ja sarežģītās situācijās paļaujas uz intuīciju, emocijām vai vēl kā lai to nosauc, nevis racionāli cenšas atrast labāko variantu.
Vārdu sakot - "domāt ar sirdi" lielākajā daļā grūto un sarežģīto dzīves problēmu kopumā ir vērtīgāk, nekā "Domāt ar galvu". Runa nav par vienkāršām lietām, kad tiešām ir jādomā ar galvu.

Šitam es tomēr nepiekrītu, emocijas noteikti nevajag pilnībā ignorēt, tomēr paļauties tikai uz tām lēmumu pieņemšanā - ēmm, ātri vien iebrauksim auzās sad.gif
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 07.04.2010 08:31
Raksts #5


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



CITĀTS(Miervaldis Gotiņš @ 07.04.2010 09:16) *
Šitam es tomēr nepiekrītu, emocijas noteikti nevajag pilnībā ignorēt, tomēr paļauties tikai uz tām lēmumu pieņemšanā - ēmm, ātri vien iebrauksim auzās sad.gif

Tas jau arī ir domāts tikai tiem gadījumiem, kad nekādi nav iespējams visu loģiski izrisināt. Citiem gadījumiem, protams, nē. Kļūda gan vienā, gan otrā gadījumā tāpat sanāk gauži liela, bet pareizs risinājums vidēji sanāk virs 60%, ja sarežģītos gadījumos paļaujas uz emocijām. Ja uz loģiku - krietni zem 40%. Kaut kā tā. Procentus īsti no galvas neatceros, bet atšķirība bija milzīga.
Bet runa ir tiešām tikai par kaut ko tādu, kad cilvēks staigā no viena kakta otrā, lauza rokas un murmina "ko lai tagad dara?" Vai - bars cilvēku tā dara. smile.gif
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Miervaldis Gotiņ...
iesūtīt 07.04.2010 08:58
Raksts #6


Gatavo atskaiti Zemvaldim
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 20.11.08
Kur: Arkanara
Gotiņtēvs 2012



CITĀTS
Kļūda gan vienā, gan otrā gadījumā tāpat sanāk gauži liela, bet pareizs risinājums vidēji sanāk virs 60%, ja sarežģītos gadījumos paļaujas uz emocijām. Ja uz loģiku - krietni zem 40%. Kaut kā tā. Procentus īsti no galvas neatceros, bet atšķirība bija milzīga.

Tas pie nosacījuma, ja visi eksperimenta cilvēki ir vienlīdz spēcīgi loģikā? smile.gif

Un tomēr, es pieturos pie viedokļa, ka kopš laikiem, kad cilvēki (vadība) sāka censties pieņemt loģiski pamatotus, nevis intuitīvus lēmumus, to kvalitāte principā ir palielinājusies smile.gif
CITĀTS
Bet runa ir tiešām tikai par kaut ko tādu, kad cilvēks staigā no viena kakta otrā, lauza rokas un murmina "ko lai tagad dara?"

Hehe, šajā gadījumā jautājums pat varētu būt ne tik daudz par emocijām vai loģiku, cik par to, ka jebkāds, kaut arī slikts lēmums, jebkurā gadījumā ir labāks par nekādu lēmumu (© nodaļas komandiera rokasgrāmata grin.gif)... wink.gif
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
echo3
iesūtīt 07.04.2010 11:01
Raksts #7


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 11.08.04
Kur: Nu jā, - pašlaik pie datora
Klusais censonis



Emocijām ir vēl vismaz viena funkcija - komunikatīvā. Visām sabiedrībām (ja vien tās nav organizētas tieši bioķīmiski) ir nepieciešams līdzeklis, kā indivīds var padarīt savas sajūtas zināmas pārējiem. Emocijas un to izpausmes ir tieši tas. Indivīds kaut ko jūt un to kaut kā izrāda - starp citu viņš nemaz nevēlas citiem kaut ko apzināti paziņot! - bet citi (vai nu empātiski, vai par tādu darbību uzkrājuši individuālas zināšanas) reaģē.
Cilvēku sabiedrība nav izņēmums. smile.gif
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 07.04.2010 11:47
Raksts #8


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



Nē, Miervaldi, pie nosacījuma, ka viņi sēž kā biroja sēdē un spriež, ko tagad darīt, teiksim, ar valsts krīzi. smile.gif
Tur var nosēdināt bezmaz jebkurus cilvēkus - tāpat loģisku un viennozīmīgu risinājumu nedabūsi. Vai arī - ir vairāki iespējamie risinājumi, bet neviens nevar pateikt, kurš beigu beigās būs labāks vai sliktāks.

Paņem "Ilustrēto Zinātni" un izlasi visu rakstu! es nevaru to īstumā labi pārstāstīt. smile.gif
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Hermaine
iesūtīt 07.04.2010 20:22
Raksts #9


Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 06.04.07
Kur: Vakardienas trakumā



Varu piebilst vien to, ka lasīju tieši šo pašu minētu IZ rakstu, bet būtībā, manuprāt, ka tas nedaudz konfliktē ar vienu numuru iepriekš publicēto rakstu, kurā bija aprakstīts par jauniem pētījumiem smadzeņu darbībā. Ideja tāda - apziņā cilvēks sekundes laikā spēj domāt jeb apstrādāt (velkot paralēlas ar datoru) apmēram 60 - 100 MB apjomā, bet zemapziņā šis skaitlis sniegtos pāri Giga vai Tera baitiem (precīzi nepateikšu, nav attiecīgie numuri pie rokas).

Tātad, izvirzīju sev hipotēzi:

=>
intuīcija = domāšana zemapziņā.

Un, ja pieņamam, ka mums atmiņā ir gana daudz pieredzes un faktu, tad jebkura lēmuma izlemšanai pietiek ar intuitīvo domāšanu + loģiskie spriedumi (jeb domāšana apziņas + zemapziņas līmenī).

Bet problēma ir un paliek bijusī - kur tad šeit vajadzīgas emocijas? Kurā brīdī lēmuma pieņemšanā tās ir noteicošās? Un pie tam tas, šķiet, amerikāņu pētījums (ja pareizi atceros) man neliekas diez ko ticams. Kaut vai tā pati pētījumu metode - labākā mašīna skaitās tā, kurai ir visvairāk pozitīvo atzinumu, bet, piemēram, es, ja man būtu jāizvēlās, vērtētu svērtos "labuma" koeficientus - t.i. es personīgi nemeklētu mašīnu ar vislielāko "labumu" skaitu, bet gan ar svarīgākajiem labumiem - lai tā būtu jauna, lēti uzturama, ērta, un man būtu pie kājas, vai tajā ir kafijas turētājs vai nav. Tā kā vairāk vai mazāk šādi socioloģiski pētījumi ir un paliek subjektīvi, tad uz šādiem pētījumiem nedrīkst 100% paļauties. Drīzāk piekrītu Miervaldim Gotiņam - "Un tomēr, es pieturos pie viedokļa, ka kopš laikiem, kad cilvēki (vadība) sāka censties pieņemt loģiski pamatotus, nevis intuitīvus lēmumus, to kvalitāte principā ir palielinājusies"

Njā, echo komentārs rosina jaunus jautājumus pārdomām - vai emociju zaudēšanas gadījumā mēs būtu sociāli nepilnvērtīgi - tātad skarbā sugas izlase nepieļautu šāda indivīda pēctecību?

Un jautājums joprojām tas pats - ja vesels cilvēks (bez iedzimtām slimībām) norobežojas no visa veida emocijām, vai šādā gadījumā ir iespējams panākt garīgi stabilu stāvokli? Vai arī tas jau saistās ar plānprātību?
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 07.04.2010 20:52
Raksts #10


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



Emocijas lēmumu pieņemšanā kļūst svarīgas tad, kad ir par daudz datu. Kad ar loģiku un racionāliem spriedumiem vairs nevar tikt galā. Kad ir par daudz nezināmo, kas noteikti ietekmēs rezultātu.
Vai tad intuīcija ir domāšana zemapziņā?
Nošaubījos un paņēmu vārdnīcu. smile.gif
Intuīcija ir 1. nojauta, izjūta, kuras pamatā ir neapzināta pieredze. 2. izziņas forma, kurā loģiski sakārtotu slēdzienu veidā ir tieša jutekliska vai intelektuālā apjausma.

Man sanāk, ka tas kaut kā nav savienojams ar loģiku. Intuīcija nav domāšana ne šāda, ne tāda.

Bet es atbalstu Amerikas indiāņus, kas par bālģīmjiem teica - jocīga tauta! Viņi saka, ka domā ar galvu! Mēs domājam ar sirdi. tongue.gif

"vai emociju zaudēšanas gadījumā mēs būtu sociāli nepilnvērtīgi - tātad skarbā sugas izlase nepieļautu šāda indivīda pēctecību?" Izskatās, ka tieši tā arī ir, citādi bezemociju cilvēki būtu sastopami vairāk, nekā medicīnas reģistri uzrāda. Bet viņi nav sastopami vairumā. No tā es secinu, ka emocijas ir dabiska cilvēka un, vispār, dzīvnieku ar puslīdz attīstītu nervu sistēmu kā lai saka - psihes sastāvdaļa (tā noteikti nav pareizi teikts, bet es ceru, ka sapratāt, ko domāju).
Pat dažu veidu zivis, izrādās, ir emocionālas - spēj izrādīt patiku, spēj dusmoties. Ar zivs intelektu pietiek, lai būtu emocijas.

Vēl ir tāda lieta, ka dažādas emocijas gluži tieši ietekmē organisma ķīmisko sastāvu. Kurš nezina, ka satraukumā, dusmās, u.rml. izdalās papildus adrenalīns? Un tas ir vajadzīgs tajās situācijās, uz ko reaģējam ar dusmām.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Hermaine
iesūtīt 07.04.2010 21:35
Raksts #11


Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 06.04.07
Kur: Vakardienas trakumā



CITĀTS(Roviela @ 07.04.2010 21:52) *
Intuīcija ir 1. nojauta, izjūta, kuras pamatā ir neapzināta pieredze. 2. izziņas forma, kurā loģiski sakārtotu slēdzienu veidā ir tieša jutekliska vai intelektuālā apjausma.



Kā jau minēju iepriekš - tā ir mana subjektīvi izvirzītā hipotēze - pilnīgi noteikti vārdnīcās nekā tāda nebūs. cool.gif
Manuprāt, gan 1. punkts lieliski apstprina manu pieņēmumu - neapzināta pieredze - tā jau arī ir neapzināta datu apstrāde zemazpiņā jeb domāšana. Tādā gadījumā jāsāk prātot, ko tad īsti nozīmē vārds "domāt". Varu tikai piedāvāt savu variantu:
Domāšana - datu/informācijas/saņemto kairinājumu apstrāde smadzenēs.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Andromeda
iesūtīt 07.04.2010 21:54
Raksts #12


Miglājs
Grupas ikona

Grupa: Aurori
Pievienojās: 12.07.06
Kur: M31
Vadzvaigzne tumsā



Manuprāt, cilvēks nav cilvēks bez emocijām.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Miervaldis Gotiņ...
iesūtīt 08.04.2010 08:32
Raksts #13


Gatavo atskaiti Zemvaldim
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 20.11.08
Kur: Arkanara
Gotiņtēvs 2012



Man jau liekas, ka cilvēks bez emocijām principā nav iespējams, atšķirībā no cilvēka bez domāšanas.

Kā jau rakstīju iepriekš - par lēmumu pieņēmējiem tomēr cilvēki cenšas izvēlēties racionāli domājošus, KOMPETENTUS cilvēkus, nevis tos, kas ir emocionālāki. Līdz ar to, lēmumu pieņemšanā primārā tomēr ir racionālā domāšana, un emocijas tikai pēc tam.

Manā skatījumā, emocijas ir padomdevējs tad, kad ir jāizvēlas labākā no 2 alternatīvām. Piemēram - lēmums iepirkt nepieciešamo pārtiku, nevis vizināties karuseļos, ir racionālā saprāta diktēts un, pie resursu deficīta, absolūti pareizs. Savukārt, lēmumu par to, vai pirkt baltmaizi, rupjmaizi, tādu gaļu vai šitādu gaļu pie vienādas cenas un citiem ieejas datiem cilvēks pieņem emocionāli, pamatojoties uz to, kas viņam labāk garšo grin.gif

Lai vēl iemestu akmeni emocionālistu dārziņā, pieminēšu linča tiesu. Linča tiesa ir tipisks piemērs par to, kas notiek, ja cilvēki sāk pieņemt lēmumus, vadoties primāri no emocijām, nevis no saprāta...
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 08.04.2010 08:41
Raksts #14


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



Tam, ko nupat uzrakstīja Miervaldis, es piekrītu par visiem 100%. Ja visos nosauktajos gadījumos kāds sadomātu rīkoties tikai emociju vadīts, viņu pilnīgi noteikti uzskatītu par nepieskaitāmu.
Runa jau nav par tādiem vienkāršiem gadījumiem. smile.gif Ko es visu laiku mēģinu paskaidrot, bet kaut kā neizdodas.

Hermaine, es īsti nezinu, kā ir ar jēdzienu definīcijām, bet man nez kāpēc ir aizdomas, ka zemapziņas darbošanās netiek uzskatīta par domāšanu. Cilvēki domā apziņas stāvoklī. Bet, kā jau teicu, nekādi neesmu kompetenta psiholoģijā un tās dažādajos novirzienos.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Hermaine
iesūtīt 08.04.2010 15:40
Raksts #15


Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 06.04.07
Kur: Vakardienas trakumā



Miervaldim 100% piekrītu. smile.gif

Roviela - nav jau svarīgi, kas tiek vai netiek uzskatīts, svarīgi ir tas, kas tas pēc būtības ir, vai ne tā? Un tieši tāpēc, lai kaut ko saprastu, ir jāsāk ar definīciju, kas šajā gadījumā kalpotu par izejas aksiomu, uz kuru tad arī varētu būvēt tālākos priekšstatus. Protams, gribētos dzirdēt arī kāda profesionāla psihologa viedokli, bet tā kā izskatās, ka tādu šeit nav, tad jātiek būs vien galā pašu spēkiem. wink.gif Varu piebilst vien to, ka arī man kā fiziķei akadēmiskā psiholoģija ir visai tāls lauciņš, taču amatieriskā līmenī mēģinu tai pieiet ar racionālu domāšanas veidu. Galu galā phisoloģija jau to vien nozīmē: psikhe - dvēsele, gars; logos - mācība. Un gribētu teikt, ka tā kā mums ikvienam ir sava personīgā apziņa vai dvēsele, vai nu sauciet savas esības apzināšanās parādību kā gribiet, tad mums jau katram ir savs ideālais eksperimentēšanas instruments, kura izprašanai pietiek vienīgi ar savām smadzenēm. Tā kā sakarīgus secinājumus, manuprāt, var mierīgi izdarīt arī bez kādām ūberām zināšanām psiholoģijā.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Miervaldis Gotiņ...
iesūtīt 08.04.2010 15:57
Raksts #16


Gatavo atskaiti Zemvaldim
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 20.11.08
Kur: Arkanara
Gotiņtēvs 2012



Ja mēs runājam par domāšanu, tad domāšana imho ir smadzeņu darbības rezultāts, pie kam tas ne obligāti ir apzināts, kā liekas pirmajā tuvinājumā. Mums taču visiem gadās aizsapņoties vai aizdomāties par lietām, kuras tobrīd nav aktuālas vai vitāli svarīgas, un tad mēs sevi pieķeram - pag, ne jau par to tagad ir jādomā! Tas, manuprāt, liecina par to, domāšana ir NE TIKAI apzināta darbība, bet arī neapzināta, ko vēl vairāk pierāda dažādu psihisko slimību izpausmes (kas cilvēks nespēj kontrolēt savu <izkliedēto apziņas plūsmu> grin.gif).
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Hermaine
iesūtīt 11.04.2010 08:33
Raksts #17


Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 06.04.07
Kur: Vakardienas trakumā



Varbūt, lai atgrieztos pie sākotnējās tēmas, tad nedaudz par to, kāpēc šāds jautājums.

Kā jau tas visiem noteikti ir labi zināms, dzīve ir tāda kāda tā ir, un ne vienmēr gadās tikai priecīgās un laimīgās emocijas. Ir brīži, kad diezgan daudz nākas tikt galā arī ar negatīvām emocijām. Un parasti tieši negatīvās emocijas ir tās, kas traucē sekmīgi tikt galā ar ikdienas darbiem, jo neviļus sāk šķist, ka darīt vispār neko negribas un galvā pārsvarā uzturas doma - tak lieciet mani vienreiz mierā. Tāpēc vismaz man personīgi efektīvākais variants šādos brīžos ir norobežoties no emocijām vispār - kad neko nejūti, tad smadzenes gluži kā datora procesors tiek atbrīvots no nevajadzīgiem procesiem un darbojas daudzkārt efektīvāk. Varu vienīgi piebilst, ka ļoti uzskatāms piemērs šādam gadījumam ir "Vējiem līdzi" galvenā varone Skārleta, kad viņa no pilsētas atgriezās savu vecāku mājās un redzēja, ka tur viss ir izpostīts. Vienīgā iespēja, kā viņa tika galā, bija viņas "burvju" vārdiņi - "Par to es tagad nedrīkstu domāt. Domāšu par to vēlāk."

Taču kur sākas šī robeža, kad ir vēlams norobežoties no emocijām, lai varētu pats sevi savākt, un kur ir robeža, kad emociju trūkums sāk izraisīt tādu kā psiholoģisku pataloģiju? Un vai vispār ir iespējams norobežoties no emocijām tik tālu - panākt tādu smadzeņu darbības efektivitāti, un tomēr būt reizē arī garīgā līdzsvarā?
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 11.04.2010 20:52
Raksts #18


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



Vispār to var izdarīt. Lielas bēdas vieglāk pārdzīvot, darot kaut ko citu, nevis sēžot un bēdājoties. Tā nav nedomāšana par bēdām, bet gan domāšana par kaut ko citu, un, galvenais - rīkošanās, nevis tikai domāšana.
Var norobežoties vēl vairāk, bet jāatceras, ka cilvēka organisms to īpaši nepiedod. Neizdzīvotas emocijas nolien zemapziņā un turpina grauzt. Galvenokārt visādi aizvainojumi u.tml., arī bēdas. Un rezultāts var būt kāda no psihosomatiskajām saslimšanām, kuru tipiskākais piemērs ir kuņģa čūla. Vārdu sakot - tas ir paša izraisīts stress sev pašam, uz kuru organisms reaģēs.
Pilnībā norobežoties no emocijām gluži vienkārši nav veselīgi. Viss, kas notiek, ir jāizdzīvo un jāpārdzīvo līdz brīdim, kad, to atceroties, vairs nerodas nekādas īpašas emocijas. To var darīt arī tīšām. smile.gif Kā zināms - "Ja vēlies kļūt par cilvēces ienaidnieku, piespied sevi katru dienu mīlēt cilvēkus". Tā tas patiešām ir. Tīši izsauktas emocijas pēc brīža ārkārtīgi efektīvi nokauj šīs pašas emocijas.
Psihologi to izmanto, piemēram, pārliekas greizsirdības ārstēšanai.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Elony
iesūtīt 17.04.2010 15:28
Raksts #19


Alveus anima
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 18.05.07
Kur: Aiz maskas
HP eksperts 2008



Gan loģiskā, apzinātā domāšana, gan emocijas un jūtas ir smadzeņu darbības rezultāts, līdz ar to saistītas lietas.

Loģiskā domāšana - lēmumu pieņemšana, kas nes vislielāko labumu konkrētajā situācijā.

Emocijas savukārt ietekmē lēmumus un darbību, liekot rīkoties tā, kā konkrētajā situācijā liekas tīkamāk, nedomājot, kādas būs sekas ilgākā laika periodā.

Gan loģiski domājot, gan pakļaujoties emocijām, lēmumi tiek pieņemti domājot par labumu, neviens tīšām negrib sev kaitēt. Tad kāpēc ir konflikts? Laikam tāpēc, ka emocijas liek vēlēties iegūt labumu ātrāk, uzreiz, kamēr loģiskā domāšana pārsvarā virzīta un lielāku labumu, ilgākā laika periodā.

Piemēram, ja kāds sadusmo, vieglāk ir pateikt ko rupju vai aizvainojošu, tādējādi pašam sajūtoties labāk, lai gan tas pasliktinās savstarpējās attiecības ilgākā laika periodā.

Tai pašā laikā emocijas ļauj izbaudīt dzīvi. Kāda jēga no racionāliem lēmumiem, kas nodrošina labu dzīvi, ja no tās nespēj gūt prieku?

Vai ir iespējams pieņemt lēmumus bez emocijām, tas atbilde ir vienkārša - jā. Ja vien lēmumi ir samērā vienkārši. Kā jau tika minēts, ja ir pārāk daudz datu vai arī to trūkst, citiem vārdiem sakot, loģisks lēmums ir neiespējams, tad palīgā nāk emocijas. Ja cilvēks uzzināt, kura izvēle nesīs vislielāko labumu ilgstošā laika periodā, viņš var izvēlēties to atbildi, kura patīk visvairāk. Turklāt intuīcija (loģiskā domāšana zemapziņā) arī izpaužas caur emocijām.

Vai cilvēks var pilnībā atbrīvoties no emocijām, grūti teikt. Cilvēka smadzenes un prāts joprojām ir visai pamatīga mīkla. Drīzāk jājautā, kam tas vajadzīgs?

Jebkurā gadījumā, pastāv dažādi cilvēki - citi ir vairāk emocionāli, citi mazāk. Savaldīgi cilvēki arī sarežģītās situācijās var neļaut emocijām ietekmēt savus lēmumus.

Emociju trūkums varētu būt patoloģisks tad, kad var nospriest ieroča gaili un nošaut cilvēku, nepaātrinoties sirdspukstiem.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Sarlote....
iesūtīt 17.04.2010 19:24
Raksts #20


Izrāda pirmās maģijas pazīmes
*

Grupa: Biedri
Pievienojās: 14.04.10
Kur: kautkur, nezin kur........



Manuprāt emocijas ir tādēļ,ka mēs vienkārši katru savas dzīves mirkli izdzīvojam emocionāli. nesen kautkur lasīju par emocijām. Arī ja mēs uzzinot kādu jaunumus pasakam "man ir vienalga" arī tad mums ir emocijas tikai vienaldzīgas. Katrs dzīves mirklis it kā iespaidojas uz mums. Līdzīgi kā mēs nevaram neklausīties ja mums kāds gandrīz bļauj ausī un reizē saka lai mēs neklausāmies. (Un tāpat arī ar skatīšanos.)Mēs vienkārši nevaram būt bez emocijām... wink3.gif jaa.gif sleeping.gif
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu

2 Lapas V   1 2 >
Atbildēt pavedienāSākt jaunu pavedienu
1 lietotāji/s lasa šo pavedienu (1 viesi un 0 anonīmie lietotāji)
0 biedri:

 



RSS Lo-Fi versija Pašlaik ir: 19.03.2024 11:13