Kurbijkurne forums: Soli tuvāk fantāzijai

Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )

> Nemirstība, dāvana vai lāsts?
Hēbe
iesūtīt 14.02.2007 19:26
Raksts #1


Studē augstākās pārvērtības
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 26.10.06
Kur: nektāra eiforijā



Lasot pavedienus par elfu nemirstību sāku domāt par šādu jautājumu-vai nemirstība ir dāvana vai lāsts? Tieksme pēc nemirstības ir visos cilvēkos,jo mēs gribam mūžīģi būt jauni,ātri,izturīgi un tāpēc cilvēki vai nu liek uz sejas kilogramiem kosmētikas,veicam plastiskās operācijas,aktīvi nodarbojamies ar sportu,lai mūsu ķermenis būtu vingrs un stiprs. Visvairāk mums ir žēl,ka tik daudz mērķus un sapņus mēs nesasniegsim,jo īsā dzīve mums to neatļauj. Protams,apiet laiku vienmēr cilvēkiem ir šķitis vilinoši,bet tomēr...vai ir jautri nodzīvot vairākus gadsimtus redzot kā apkārtējie cilvēki kurus tu esi mīlējis lēnām izzūd un pasaule mainās tā,ka tu vairs to nepazīsti? Beigās tu vienmēr paliec viens...

Ko jūs domājat par nemirstību? Vai jūs vilina doma,ka jūs varētu kļūt nemirstīgi?

Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
4 Lapas V  < 1 2 3 4 >  
Sākt jaunu pavedienu
Atbildes (40 - 59)
Dvēselīte
iesūtīt 20.08.2007 16:40
Raksts #41


Loveless
******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 06.03.04
Kur: playing the hydrogen sonata
Oriģinālākā pareģojuma autore



Ārprātīga garlaicība, lūk, kas man asociējas ar nemirstību. Un pēc tam neizbēgasma sajukšana prātā. Nemirstība šķiet pilnīgi bezjēdzīga, jo nekas un °neviens nav tā vērts, lai dzīvoto mūžīgi. Pie tam, ja to visu laiku nākas atrasties starp cilvēkiem...
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Džezā tikai Meit...
iesūtīt 21.08.2007 11:47
Raksts #42


Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 21.06.07
Kur: ārpasaulē



Piekrītu Dvēselītei. Tas būtu tik garlaicīgi. Uz zemes aptrūktu izklaižu iespējas un beigās tu izmēģinātu visādus pašnāvības veidus. Varbūt būtu vieglāk dzīvot kopā ar vēl kādu, taču tas apniktu. Lai kā tu censtos tu vienmēr paliktu viens.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
mume
iesūtīt 21.08.2007 11:57
Raksts #43


Izvēlas zizli pie Olivanda
*

Grupa: Biedri
Pievienojās: 11.07.07



Nezinu vai gribētu būt nemirdtīga, jo tas nebūtu interesanti (vismaz man tā šķiet).
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
punkd
iesūtīt 30.08.2007 09:40
Raksts #44


Cep speķi Dūdijam
*

Grupa: Biedri
Pievienojās: 22.08.07



dāvana tikai gadījumā, ja cilvēks ir nejūtīgs un nepieķeras nevienam. Man tas būtu lāsts, jo vislaik būtu jāatvadās no svarīgajiem cilvēkiem, visu mūžīgo mūžu ciestu no zaudējumiem un atmiņām.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Dāvids
iesūtīt 06.09.2007 17:35
Raksts #45


Izvēlas zizli pie Olivanda
*

Grupa: Biedri
Pievienojās: 10.08.07



Manuprāt nāve laiku pa laiciņam ir nepieciešama - kautvai tikai tāpēc, lai tiktu vaļā no dzīvē sakrātajiem mēsliem un stulbuma (aplamiem, bet stabiliem uzskatiem; naida un negācijām pret citiem utt.)...
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
positiv denken
iesūtīt 10.09.2007 20:27
Raksts #46


Bēg no sera Kedogena
**

Grupa: Biedri
Pievienojās: 03.08.07
Kur: starp daudziem, kas nav pūces



Nemirsība ... vai kāds no mums tai ir gatavs? It kā - jā, lūdzu, būtu jau jauki - dzīvo un dzīvo, un dzīvo...Bet - cik ilgi? Vai neapniktu? ...

Ja cilvēks nenovecotu fiziski, tad jau garīgajā jomā - nemirstība IR IESPĒJAMA, es pat TICU, ka tā eksistē - mūsu gars nemirst, tas bija un būs.

Taču - jā kādam no mums piešķirtu fizisku nemirstību - tad - cik procenti no mums to izmantotu tikai labiem mērķiem?! ... Ja jau cilvēks nemirtu, tad nebūtu jājūt nekāda ATBILDĪBA PAR PADARĪTO, vai tas būtu pozitīvs vai negatīvs - izdarīju, sak, un - vai nav vienalga, ko - tāpat dzīvošu mūzīgi!?!!! Ne velti mums nav dāvāta nemirstība...

Bet - vai vispār kas ir nemirstīgs , nu, kas vai kāds, kas mums apkārt?!
... daba it kā nemirst, jo nemitīgi atjaunojas - pārvēršas.
Vai mēs mirstam? Fiziski - jā, mirstam. Garīgi - manuprāt - nē.
Bet KĀPĒC tā sāp apzināšanās, ka nav reāli sataustāms - vai nāvei seko NEMIRSTĪBA .?.... Gribās ticēt, ka pēc nāves ikviens no mums spēs apzināties - jā, tas esmu ES, un es esmu, dzīvoju - lai arī tikai kā gars bez miesas, bet ESMU.
Dievs nemirst...ENĢEĻI nemirst....doma nemirst. Doma izgaist pēc tam, kad kādu ietekmējusi, mainījusi, ievainojusi. Vai pēc tam tā ir tā pati doma, vai jau cita?!.... Tomēr palieku pie sacītā - doma nemirst. Tas tā dīvaini skanētu - nemirstīga doma....
Vēl var teikt - patiesība, ja tā IR patiesība, tad tā arī ir nemirstīga.

Šo rakstu rediģēja positiv denken: 10.09.2007 20:29
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
šausmiņa
iesūtīt 05.10.2007 09:46
Raksts #47


Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 20.02.07
Kur: manis nav, tur ir citi.



nemirstības pierādījums ir ļoti vienkārš - "Enerģija nerodas un nezūd, tā tikai pāriet no viena stāvokļa citā"

man vislabāk iet pie sirds karmiskā nemirstība. ja esi darījis ļaunus darbus, tad nākmajā dzīvē būsi smilga un tad varēsi veikt garo ceļu augšup lai atkal taptu par cilvēku...

Tāda nemirstība, kas aprakstīta vairumā grāmatu un filmās (kaut vai vecais labais seriāls "Kalnietis") ir neispējama. reāli, kā cilvēkam ir iespējams vien ilgi dzīvot (pāri 100 gadu), bet kā Kalnietim (~1000 gadu) nav iespējams.

katru reizi piedzimstot gars iespējams ir tas pats, bet tas neliek par sevi manīt. iespējams, ka tas palīdz sarežģītās situācijās, bet to jau mēs nezinām...
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Viesis_Viesis_*
iesūtīt 03.06.2009 10:43
Raksts #48





Viesi




Kāda gan jēga tagad dzīvot, ja zini- tev mirstot viss kam tu esi pakārtojis savu dzīvi mirs līdz ar tevi... Es gribu nemirstību.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Grāfs Senžermēns
iesūtīt 22.06.2009 22:25
Raksts #49


Cīnās ar Lankašīras laumiņām
***

Grupa: Biedri
Pievienojās: 09.06.09
Kur: citur



Pagājšruden es sapratu, ka gan nāve (tikai pilnīga izzušana) gan nemirstība (arī nokļūšana viņsaulē) abas ir baigi riebīgas, tāpēc es personīgi gribētu reinkarnēties. Vispār jau nemirstība ir pēdējais ko es no šiem variantiem izvēlētos. No sākuma tas var likties baigi kruti, bet pēc kāda laika tas viss var pieriebties.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Miervaldis Gotiņ...
iesūtīt 28.06.2009 12:50
Raksts #50


Gatavo atskaiti Zemvaldim
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 20.11.08
Kur: Arkanara
Gotiņtēvs 2012



CITĀTS(Hēbe @ 14.02.2007 20:26) *
Lasot pavedienus par elfu nemirstību sāku domāt par šādu jautājumu-vai nemirstība ir dāvana vai lāsts? Tieksme pēc nemirstības ir visos cilvēkos,jo mēs gribam mūžīģi būt jauni,ātri,izturīgi un tāpēc cilvēki vai nu liek uz sejas kilogramiem kosmētikas,veicam plastiskās operācijas,aktīvi nodarbojamies ar sportu,lai mūsu ķermenis būtu vingrs un stiprs. Visvairāk mums ir žēl,ka tik daudz mērķus un sapņus mēs nesasniegsim,jo īsā dzīve mums to neatļauj. Protams,apiet laiku vienmēr cilvēkiem ir šķitis vilinoši,bet tomēr...vai ir jautri nodzīvot vairākus gadsimtus redzot kā apkārtējie cilvēki kurus tu esi mīlējis lēnām izzūd un pasaule mainās tā,ka tu vairs to nepazīsti? Beigās tu vienmēr paliec viens...

Nu šādā aspektā nemirstība ir `dāvana` tikmēr, kamēr:
1) nemirstīgais jūtas labi un spēj dzīvot pilnvērtīgu dzīvi;
2) tā ir masveida parādība un piemīt visiem.

visos citos gadījumos tā tiešām drīzāk ir lāsts.
CITĀTS
Ko jūs domājat par nemirstību?

Neko nedomāju. Tas ir ārpus reālo lietu kopas un es par to nedomāju tieši tāpat, kā nedomāju par sfēriskajiem zirgiem vakuumā vai ēterisko trompešu tehniskās apkopes niansēm.
CITĀTS
Vai jūs vilina doma,ka jūs varētu kļūt nemirstīgi?

Ne pārāk - es nenomocu sevi ar tik nereālu sapņošanu.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Soulberry
iesūtīt 28.06.2009 15:16
Raksts #51


Bēg no sera Kedogena
**

Grupa: Biedri
Pievienojās: 24.03.06



Nemirstība. Būtu jau jauki, ja vien nemirstīgi kļūtu man visi pazīstamie - draugi, radinieki u.t.t.

Bet tas tiešām liekas nereāli.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Šīferis
iesūtīt 10.07.2009 01:28
Raksts #52


Cep speķi Dūdijam
*

Grupa: Biedri
Pievienojās: 29.10.08
Kur: Reality itself.



Nemirstība - lāsts.
Bojā aiziet draugi,tuvinieki,jauni draugi,tuvinieku tuvinieku.Visus it kā pārdzīvo.
Nemirstība noved pie neprāta no lielām skumjām.
Nemirstīgam cilvēkam ir jādzīvo līdz ar visu cilvēci kā tādu,nemirstīgam cilvēkam cilvēce ir jāvada.
The Emperor of Mankind.
-
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Raina
iesūtīt 28.08.2009 10:56
Raksts #53


Cep speķi Dūdijam
*

Grupa: Biedri
Pievienojās: 14.08.09
Kur: Latvia, Rēzekne



Nemirstība var būt gan dāvana gan lāsts.
Nemirstībai ir savi plusi un mīnusi
Plusi...
+ Nevar nomirt
+ Var redzēt kas notiek ar pasauli.
+ Un tu nekad nenoveco.
Mīnusi...
- Tu gribi dažriz nomirt bet nevari.
- Piedalīties karos.
- Itkā pienāktu pasaules gals tu paliktu vienīgais cilveks pasaulē...........
Nu re ir savi + un arī -

Šo rakstu rediģēja Roviela: 28.08.2009 11:19
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Miervaldis Gotiņ...
iesūtīt 28.08.2009 12:22
Raksts #54


Gatavo atskaiti Zemvaldim
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 20.11.08
Kur: Arkanara
Gotiņtēvs 2012



CITĀTS
Nemirstīgam cilvēkam ir jādzīvo līdz ar visu cilvēci kā tādu,nemirstīgam cilvēkam cilvēce ir jāvada.
The Emperor of Mankind.

Hmm, man gan liekas, ka šāds setings ne no kā īsti neizriet...
CITĀTS
Nemirstībai ir savi plusi un mīnusi
Plusi...
+ Nevar nomirt
+ Var redzēt kas notiek ar pasauli.
+ Un tu nekad nenoveco.
Mīnusi...
- Tu gribi dažriz nomirt bet nevari.
- Piedalīties karos.
- Itkā pienāktu pasaules gals tu paliktu vienīgais cilveks pasaulē...........
Nu re ir savi + un arī -

Manuprāt, Tu skaties stipri vienkāršoti. Nemirstība pirmkārt dalās 2 apakškopās - ilgdzīvošana (tas kā elfiem - viņi šķiet nevarēja nomirt aiz vecuma, tomēr vēl joprojām bija samērā viegli nogalināmi), un neiznīcība. Ja pirmais vēl kaut cik ir iespējams kaut teorētiski, tad otrais mums pieejamajās eksistences formās ir tīra fikcija.

No pirmā tipa `nemirstīgajiem` karos lielas jēgas nebūtu - lodes/bultas/šķembas/dajebkāda cita iznīcinošā elementa trāpīti, viņi mirtu tāpat kā `īsdzīvotāji`.

Savukārt otrā tipa neiznīcīgie, ja tādus vispār pieļauj fizikas likumi, varētu eksistēt tikai tādās formās, kādas mūsu pasaulē nepastāv, vai kuras ar mūsu pasauli saistītas ir minimāli... t.i., esot neiznīcīgam, Tev diez vai sevišķi interesētu, kas notiek ar ŠO pasauli, jo tā vienkārši nebūtu Tavējā pasaule...
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Mattiass
iesūtīt 28.08.2009 16:31
Raksts #55


Cep picas
Grupas ikona

Grupa: Aurori
Pievienojās: 25.03.04
Kur: Rīga
Foruma maršals 2012



Par kariem — ja runājam par fizisku neiznīcību, tad kāda vispār jēga karot ar kādu, kurš tev neko nevar nodarīt? Izdari, kā tev patīk, un viss, neviens viņam neprasīs, vai tas patīk, vai ne — iznīcināt tāpat nespēj.

Nedomāju, ka tādi karos piedalītos citādak kā izklaidēšanās pēc (galvu medības).
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Grendžera
iesūtīt 19.04.2010 13:16
Raksts #56


Mācās koptelpas paroles
**

Grupa: Biedri
Pievienojās: 01.01.09
Kur: Uz ledus ar grāmatu kreisajā rokā



CITĀTS
Mani - nē.
Iespēja dzīvot tik ilgi, cik vien vēlies - tā ir cita lieta. To gan es gribētu.



Jap, tam es ar` piekristu. Džīvot mūžīgi manuprāt tiešām ir lāsts!!!
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Seila
iesūtīt 19.04.2010 14:22
Raksts #57


Uzlauž lāstus Gringotu bankā
******

Grupa: HPētnieki
Pievienojās: 19.10.04
Kur: Braukā kopā ar Vinčesteriem un medī dēmonus
Tulks 2009



par kādu mūžīgo dzīvi var iet runa, ja pat tie, kuriem it kā vajadzētu dzīvot mūžīgi- beigās izrādās mirstīgi. Nemirstīgie elfi patiesībā nemaz nebija tik nemirstīgi. Un vampīri, kuriem vajadzētu dzīvot mūžīgi, ja vien tie dzers savu upuru asinis. Arī viņus var nogalināt. Katrā pasaulē savādāk, bet lielākajā daļā gadījumu var.

Un tomēr jau gadu tūkstošiem ilgi cilvēkus ir nomocījusi doma par to vai i iespējams dzīvot mūžīgi. Te varētu gari un plaši stāstīt par Sengrieķu, ēģiptiešu, Romiešu un citu tautu nemirstīgajām dievībām, kuras tiek aprakstītas dažādu tautu mītos un varoņteikās.

Vai jūs esat mēģinājuši kādreiz lasīt Bībeli kā interesantu grāmatu nevis kā reliģisku darbu? Viens no pirmajiem literārajiem avotiem, kuros ir runāts par mūžīgās dzīves iespējamību ir tieši Bībele. “Dievs Tas Kungs pavēlēja cilvēkam, sacīdams: “No visiem dārza kokiem ēzdams ēd, bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi.” Ādamam bija izvēle klausīt Dievu vai neklausīt. Ja viņš klausīja, tad viņš godāja Dieva likumu un darīja labu Dieva acīs, un Dievs atalgoja viņu ar dzīvību. Ja viņš neklausītu, ēdot no šī koka, viņš darītu ļaunu Dieva acīs un Dievs viņu sodītu ar nāvi. Un šeit pirmo reizi literatūrā parādās doma par to, ka cilvēks varēja dzīvot mūžīgi, bet par nožēlu vienu reizi iekodies aizliegtajā auglī viņš zaudēja savu nemirstību. Tomēr viņš nezaudēja iespēju dzīvot mūžīgi. Kā to pierāda jaunā derība norādot uz to, ka dieva žēlastība ir milzīga un ikviena dvēsele pēc nāves var cerēt uz mūžīgo dzīvi paradīzē.

Tomēr ne tikai Bībele ir vienīgais pirmavots, kurā tiek atspoguļota mūžīgās dzīves iespēja. Galu galā šis jautājums cilvēkiem šķiet ļoti svarīgs un ja mēs ņemam par paraugu pasakas tad droši var teikt, ka: “Viņa nāve atrodas adatas galiņā, adata olā, ola pīlē, tā pīle dzelzs kārbā, tā kārba ar septiņām ķēdēm ozola galotnē piekalta.” Kurš gan pasaku mīļotājs nav dzirdējis par nemirstīgo Kašķeju? Viņš bija nemirstīgs? Jā, bet tikai līdz brīdim, kamēr netika atrasta viņa nāve. Šādi motīvi ir dažādos veidos atrodami daudzu pasaules tautu pasakās.

Viena no nākamajām cilvēces svarīgajām pakāpēm mūžīgās dzīves meklējumos ir filozofu akmens. Akmens, kurš tiek aprakstīts grāmatā Harijs Poters un Filozofu akmens, kādreiz viduslaikos tika uzskatīts par augstāko cilvēces zinātnes sasniegumu. Alķīmiķis, kurš spētu radīt filozofu akmeni, kurš pārvērš parastu metālu zeltā- būtu spējis atklāt arī mūžīgās dzīves noslēpumu, jo kā tiek teikts manis minētajā bērnu literatūrā: Filozofu akmens tā īpašniekam dāvā mūžīgu dzīvi un pašu īpašnieku padara atkarīgu no akmens, jo lai dzīvotu ir nepieciešams izmantot no akmens radītu eliksīru. Par nožēlu nav saglabājusies informācija par to vai filozofu akmens kādreiz ir ticis radīts reālajā dzīvē. Tomēr viss norāda uz to, ka tāds akmens nekad nav ticis izgatavots. Kaut, gan šajā gadījumā gribētos pieminēt, ka Harijā Poterā minētais Nikolas Flamelis patiešām ir eksistējoša persona un, ka viņš patiešām kādreiz savos darbos ir ticis aprakstījis to, ka savā īpašumā kādreiz ieguvis kādu senu alķīmijas grāmatu pēc kurā aprakstītā esot izgatavojis filozofu akmeni. Tomēr vēlāk tiek rakstīts par to, ka patiesībā Flamelis ieguvis lielu mantojumu un tāpēc melojis visiem par to, ka spējis radīt filozofu akmeni. Šā vai tā patiesību vairs uzzināt nav iespējams. Savukārt Umberto Eko grāmatas “Fuko svārsts” varonis nonāk pie secinājuma, ka patiesībā vienīgais un īstais filozofu akmens, kas dāvā nemirstību ir svētais Grāls.

Vieni no viss vairāk literatūrā apskatītajiem tēliem, kuri ir nemirstīgi ir vampīri. Tomēr vampīri ir nemirstīgi tikai tik ilgu laiku, kamēr izmanto citu cilvēku enerģiju. Un tā kā asinis ir dzīvība, tad vampīri tās dzer ļoti centīgi un pagaidām nekur neesmu dzirdējusi par vampīru, kurš būtu nomiris badā jo atteicies dzert asinis. Tomēr vampīra mūžīgā dzīve ir relatīva, jo vienmēr atrodas kāds vampīru mednieks, kuram ļoti gribas atbrīvoties no asinssūcēja. Jūs teiksiet žanra klasika. Tā arī ir. Kas gan no nemirstīgajiem asinssūcējiem ir viss, populārākais? Nu, bet, protams, ka pirmais prātā ienāk Brema Stokera “Drakula” Nākamais par ko mēs atceramies ir Annas Raisas “Vampīru Hronikas” . Patiešām, kurš gan spēj aizmirst valdzinošo un karalisko Stokera Drakulu, vai Raisas radītos Luisu un Lestatu. Kaut kā negribas ticēt, ka vampīri var būt mirstīgi un, lūk, viņi literatūrā ir kļuvuši nemirstīgi. Viņi spēj dzīvot gadsimtiem ilgi un tajā pašā laikā tik ļoti baidās saules gaismas, kura viņus spēj nogalināt. Tagad daudzi var ar mani pastrīdēties un teikt, ka vampīri nemaz nav nemirstīgi un, ka patiesībā viņi ir dzīvi miroņi. Es varētu atbildēt, ka kā nu kurā pasaulē. Tomēr noliegt to, ka vampīri nemirst no vecuma mēs nevaram. Līdz ar to varētu teikt, ka viņi ir nemirstīgi.

Otra viss vairāk apskatītā nemirstīgo tēlu grupa literatūrā, protams, ka ir Elfi. Par kuriem ļoti daudz ir ticis runāts agrāk un tiks runāts arī turpmāk tāpēc pārāk nekavēšos pie viņiem, bet atgādināšu, ka Elfi ir mūžam jauni, bet nemaz ne tik nemirstīgi. Viņi spēj mirt, gan no zobena, gan bultas un līdz ar to ir pat daudz vieglāk nogalināmi nekā vampīri. Protams, ja Elfu neviens nenogalina tādā gadījumā viņš patiešām dzīvo mūžīgi.

Lielākajā daļā gadījumu, kas aprakstīti literatūrā mums tomēr nākas saskarties ar to, ka nemirstība nemaz nav tik patīkama un, ka ir garlaicīgi dzīvot mūžīgi tā piemēram Duglasa Adamsa grāmatā “Dzīve, Visums un viss pārējais” Galvenais varonis Vaubagers Mūžīgais kļuva nemirstīgs pavisam nejauši- daļiņu paātrināšanās, šķidras brokastis un pāris gumijas žņaugi. Savas mūžīgās dzīves laikā viņš bija izmēģinājis pilnīgi visu iespējamo un gandrīz sajuka prātā no garlaicības. Es gan neteiktu, ka gandrīz, bet gan noteikti, jo, lai kaut kā vismaz tiktu vaļā no garlaicības viņš radīja plānu: Apvienot visas galaktikā dzīvojošās būtnes pa vienai alfabēta secībā.

Savukārt Grega Egana grāmatas «Permutation City» galvenie varoņi izmanto “kvantu nemirstības” ideju. Kaut kādā dīvainā veidā galvenajam varonim izdodas izbēgt vairākas reizes no nāves un viņš izveido ekscentrisku miljonāru biedrību, kuriem vajag izpildīt masu pašnāvību, lai nokļūtu paši savā visumā, kuru paši kontrolēs un kurā dzīvos mūžīgi.

Tomēr viens no pazīstamākajiem nemirstības iegūšanas veidiem ir nemirstības ūdens. Piemēram Brāļu Strugatsku lugā “Piecas karotes Eleksīra” Nemirstības ūdens tecēja pa noslēpumainu sarkanas krāsas stalaktītu kādā alā.

Viens no pazīstamākajiem ilgdzīvotājiem Fantastikas literatūrā un jāatzīst, ka arī kinematogrāfijā ir meistars Joda. Pēc zvaigžņu karu motīviem viņš nodzīvoja aptuveni 900 gadus un pēc tam pārgāja garīgā- bez miesiskā stāvoklī.

Tomēr tas viss ir tikai fantastiskā literatūra, bet ko gan iesākt, ja mums gribas dzīvot mūžīgi mūsdienu pasaulē. Mūsdienu reālajā pasaulē. Pati modernākā iespēja mūsdienās piemānīt nāvi ir sasaldēšana –196 grādos pēc celsija. Tomēr es šaubos, ka kādam pārāk varētu gribēties mūžīgi gulēt iesaldētam kamerā un laist garām visus pasaules priekus.

Otra iespēja reālajā pasaulē pagarināt savu dzīvi ir pārstādīt, ja nekļūdos tās saucās pirmsšūnas. Tomēr viņas lielākoties tiek izmantotas, lai ārstētu pāragru novecošanu. Tomēr zinātnieki uzskata, ka nākotnē iespējams, ka paņemot pirmsšūnas no tikko dzimuša bērna būs iespējams paildzināt viņa dzīvi nākotnē par ļoti lielu gadu skaitu.

Un trešā iespēja, kuru pagaidām nav bijis iespējas pārbaudīt praksē ir tā saucamā “Saules ēšana” kas tā tāda ir? Nu teiksim tā cilvēki, kuri ir veģetārieši ar laiku pārstāj vispār lietot pārtiku un vēlāk arī šķidrumu, bet pārtiek tikai no saules enerģijas. Cik tas ir iedarbīgi tam, lai dzīvotu mūžīgi- pagaidām nav diez ko skaidrs, jo neviens saulsēdājs vēl nav nodzīvojis tik tālu, lai būtu vajadzējis jau būt mirušām dabīgā nāvē.

Tad kā mēs vispār varam runāt par nemirstību, ja tāda pati par sevīm uz doto momentu eksistē tikai izdomātās pasaulēs, bet mūsdienu reālajā dzīvē taii nav vietas? Lūk kad parādīsies vieta- tad arī varēs spriest par to kas īsti ir nemirstība. Nu vot cik gari izteicos grin.gif
Kaut gan man šķiet, ka nemirstība ir lāsts, kad jāpieredz, ka visi, kas ir dārgi nomirst sad.gif

Šo rakstu rediģēja Seila: 19.04.2010 14:23
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Sarlote....
iesūtīt 19.04.2010 14:31
Raksts #58


Izrāda pirmās maģijas pazīmes
*

Grupa: Biedri
Pievienojās: 14.04.10
Kur: kautkur, nezin kur........



Ja cilvēks fiziski ir nemirstīgs tad viņš var kļūt ļoti gudrs, tad viņš ar savu daudzo gadu un arī gudrības daudzumu kļūst slavens, tādā veidā arī lepns par to, ka viņš vienīgais ir tik gudrs un mūžīgs. Tādā ziņā es nemaz negribētu iemantot mūžību.
Bet ir viena lieta kāpēc es gribētu būt mūžīga. Ir arī garīgā jeb dvēseles mūžība. Mēs zinām, ka tad kad cilvēks nomirst tad nomirst tikai viņa miesa, bet dvēsele nonāk citur-debesīs un tad viņai būtu trīs iespējas. 1. nonākt ellē un nomirt pavisam,2. nokļūt šķīstītavā kur tava dvēsele atbrīvojas no pārējiem grēkiem un tad tu tik un tā nonāc Paradīzē kur seko šis variants 3. Tava dvēsele nonāk Paradīzē un iemanto mūžīgo dzīvību Dieva žēlsirdības patvērumā. Pēdējo variantu laikam gan vēlētos visi tai skaitā arī es. tomēr nebūtu iebildumu arī par 2. variantu, jo tad tu ,kā jau es teicu, nonāksi Paradīzē.(tava dvēsele) un vispār to visu var izlasīt BIbelē.....


tātad es negribētu fiziski būt mūžīga, bet garīgi gan gribētu! smile.gif

Nesen no kaut kādas grāmatas par senajiem dieviem lasiju par sievieti vārdā Helena. Viņai tika dota iespēja pateikt vienu vēlēšanos un to arī izpildīs lai kāda tā arī būtu. Helena pateica,ka viņa grib būt nemirstīga. Tā viņa dzīvoja ilgus gadus, tad kļuva aizvien mazāka un laika gaitā arī viņas āda izžuva. Beigās viņa tika ielikta mazā tējkanniņā galīgi izžuvusi un ļoti maza.(kā Īkstīte) Viņai tika dota vēl viena vēlēšanās, un tā viņa teica ,ka grib nomirt. silent.gif sad.gif mellow.gif sleeping.gif Lūk, tāds stāsts, mazliet briesmīgs. Ko jūs teiksiet?
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Miervaldis Gotiņ...
iesūtīt 23.04.2010 18:29
Raksts #59


Gatavo atskaiti Zemvaldim
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 20.11.08
Kur: Arkanara
Gotiņtēvs 2012



CITĀTS
Par nožēlu nav saglabājusies informācija par to vai filozofu akmens kādreiz ir ticis radīts reālajā dzīvē. Tomēr viss norāda uz to, ka tāds akmens nekad nav ticis izgatavots.

<Klasiskajā izpratnē> filozofu akmens ir fiziski neiespējams.

Radīt zeltu no jebkura metāla teorētiski ir iespējams, ja vien cilvēki iemācīsies uzbūvēt vadāmu atomsintezatoru, taču `mūžīgās jaunības` eliksīru ja arī cilvēki radīs, tad to izdarīs ģenētiķi - bioķīmiķi, nevis ķīmiķi - mineralogi wink.gif
CITĀTS
kuru pagaidām nav bijis iespējas pārbaudīt praksē ir tā saucamā “Saules ēšana” kas tā tāda ir? Nu teiksim tā cilvēki, kuri ir veģetārieši ar laiku pārstāj vispār lietot pārtiku un vēlāk arī šķidrumu, bet pārtiek tikai no saules enerģijas.

Nu tas ir no nezinātniskās fantastikas, jo lai <ēstu sauli>, cilvēkiem būtu jāsāk fotosintezēt. Lai tas darbotos, cilvēku epidermā būtu jāsavairojās hlorofilam un, attiecīgi, cilvēkam būtu jābūt zaļā krāsā grin.gif Tā kā neviens zaļš cilvēks pagaidām vēl nav redzēts, tad nav pamata uzskatīt, ka <saulēšana> fiziski darbojas.
CITĀTS
Otra iespēja reālajā pasaulē pagarināt savu dzīvi ir pārstādīt, ja nekļūdos tās saucās pirmsšūnas. Tomēr viņas lielākoties tiek izmantotas, lai ārstētu pāragru novecošanu. Tomēr zinātnieki uzskata, ka nākotnē iespējams, ka paņemot pirmsšūnas no tikko dzimuša bērna būs iespējams paildzināt viņa dzīvi nākotnē par ļoti lielu gadu skaitu.

Un trešā iespēja, kuru pagaidām nav bijis iespējas pārbaudīt praksē ir tā saucamā “Saules ēšana” kas tā tāda ir? Nu teiksim tā cilvēki, kuri ir veģetārieši ar laiku pārstāj vispār lietot pārtiku un vēlāk arī šķidrumu, bet pārtiek tikai no saules enerģijas. Cik tas ir iedarbīgi tam, lai dzīvotu mūžīgi- pagaidām nav diez ko skaidrs, jo neviens saulsēdājs vēl nav nodzīvojis tik tālu, lai būtu vajadzējis jau būt mirušām dabīgā nāvē.

Ceturtā iespēja ir pārnest apziņu un tehnisku nesēju... līdz ar to `cilvēks` varētu dzīvot mūžīgi, mainot rezerves daļas pie vajadzības, un vienkārši pārkopējot savu apziņu no vecā nesēja uz jaunāku. Bet nu tā noteikti nav nemirstība klasiskajā izpratnē grin.gif
CITĀTS
Mēs zinām, ka tad kad cilvēks nomirst tad nomirst tikai viņa miesa, bet dvēsele nonāk citur-debesīs un tad viņai būtu trīs iespējas.

Nezinam gan.

Un pat ja tā - tad tā ir nevis nemirstība, bet pāriešana no viena stāvokļa citā.
CITĀTS
Lūk, tāds stāsts, mazliet briesmīgs. Ko jūs teiksiet?

Neko neteiksim, ar šo mēs atgriežamies pie elfiem, vampīriem, alķīmiķiem un doktora Fausta dīla ar Mefistofeli wink.gif

Šo rakstu rediģēja Miervaldis Gotiņš: 23.04.2010 18:32
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Elony
iesūtīt 23.04.2010 19:22
Raksts #60


Alveus anima
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 18.05.07
Kur: Aiz maskas
HP eksperts 2008



Dzīvo organismu šūnas pastāvīgi dalās un iet bojā. Tomēr katrai šūnai ir noteikt ierobežots skaits reižu, kad tā var dalīties. Sasniedzot to, šūna iet bojā.
Sākumā šūnas dalās vairāk kā iet bojā, tā ir pieaugšana. Kad dalīšanās un bojāeja ir līdzsvarā, tad cilvēks ir pieaudzis.
Ar laiku, šūnas sāk dalīties lēnāk, bet iet bojā vairāk. Tā arī ir novecošana, kas galu galā noved pie nāves.

Tagad es vairs nepateikšu precīzi par šo tēmu, bet liekas, ka DNS ir daļa, kas "noīsinās" ar katru šūnas dalīšanās reizi. Kad šī daļa sasniedz savu minimumu, šūna arī iet bojā. Ja varētu kaut kā veikt manipulācijas ar šo DNS daļu, teorētiski varētu panākt, lai šūnu dalīšanās nebeidzas nekad, proti, organisms sasniedz līdzsvaru starp šūnu dalīšanos un bojāeju. Nu, tad tā arī būtu nemirstība.
Tiesa, nav jau pierādīts, ka šī DNS daļa regulē novecošanu un tāpat nav vēl nekā konkrēta zināms, kā to varētu "pakoriģēt".
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu

4 Lapas V  < 1 2 3 4 >
Atbildēt pavedienāSākt jaunu pavedienu
1 lietotāji/s lasa šo pavedienu (1 viesi un 0 anonīmie lietotāji)
0 biedri:

 



RSS Lo-Fi versija Pašlaik ir: 19.03.2024 06:35