Kurbijkurne forums: Soli tuvāk fantāzijai

Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )

> Kas muus vada?, nezinja
Melleņu kamenēns
iesūtīt 25.03.2006 18:34
Raksts #1


Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 24.03.06
Kur: Uz palodzes zem loga.



man ienaaca praataa viena taada doma.vai viss kas notiek ir jau ieprieksh paredzeets un zinaams?vai ir kaads par mums augstaaks speeks kas muus visus kontrolee un vada?vai muusu vaiksmes un neveiksmes ir atkariigas no planeetu nu zvaigzhnju staavoklja???
kaa juus domaajat?
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
7 Lapas V  « < 5 6 7  
Sākt jaunu pavedienu
Atbildes (120 - 139)
Roviela
iesūtīt 04.01.2009 11:44
Raksts #121


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



CITĀTS(Miervaldis Gotiņš @ 04.01.2009 11:35) *
Jā un nē. Tas ir - jā tādā ziņā, ka mūsu uzvedību un rīcību, kā arī praktiski visus notikumus ap mums patiešām determinē milzonīgs faktoru kopums. Tas ir - situāciju ap Tevi izveido milzonīgi gara iepriekš notikušo notikumu cēloņsakarību kopa. To Tu NEKĀ nevari mainīt, savukārt Tavu reakciju uz šo situāciju nosaka atkal predefinēta faktoru kopa - Tava iepriekšējā pieredze, temperaments, garastāvoklis, raksturs utml. Savukārt nē tādā ziņā, ka šis `spēks`, lai arī it kā augstāks par Tevi, nav saprātīgs un viņam nav nekāda noteikta plāna Tavai dzīvei.

Tā teikt, Laplasa dēmons eksistē, taču viņš ir aprēķināms no astronomiska mainīgo skaita, kā rezultātā tas ir praktiski neiespējami.

Ne gluži. Tīrais determīnisms dabā neeksistē. Visus stāvokļus pat nav iespējams noskaidrot precīzi, un ne tāpēc, ka tos teorētiski nevarētu sasaitīt. Elementārdaļiņām var precīzi noteikt vietu, bet... šajā procesā daļiņa tiek iznīcināta, tāpēc tādam mērījumam nekādos aprēķinos vairs nav vietas. Var noteikt ātrumu un virzienu, bet... atkal daļiņa tiek iznīcināta! Dabā darbojas milzīgs daudzums varbūtību, kas visu teorētisko determīnismu padara par lieku un smieklīgu. Cilvēka reakciju lielā mērā nosaka viņa pieredze, temperaments utt., u.tjpr., bet ne pilnībā, un tas izjauc visu iepriekšnoteiktības ideju. Varbūtību nākotnei ir daudz. Par faktu kļūst viena. Kura no varbūtībām? Neviens iepriekš nepateiks.
Tajā ziņā, ka dabai piedevām nav nekāda īpaša nodoma attiecībā uz kaut ko konkrēti, jā tā tas ir gan. smile.gif
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Miervaldis Gotiņ...
iesūtīt 04.01.2009 12:03
Raksts #122


Gatavo atskaiti Zemvaldim
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 20.11.08
Kur: Arkanara
Gotiņtēvs 2012



Nu es uzskatu, ka eksistē gan, tikai iepriekš manis un arī Tevis minēto iemeslu dēļ to nav iespējams nomērīt. T.i. - teorijā eksistē, bet praktiski cilvēces ikdienas dzīvē - neeksistē.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Mattiass
iesūtīt 05.01.2009 03:06
Raksts #123


Cep picas
Grupas ikona

Grupa: Aurori
Pievienojās: 25.03.04
Kur: Rīga
Foruma maršals 2012



Būtu visai dīvaini tiesā nonākot uz apsūdzētā sola teikt — es tā izdarīju, jo tāds bija liktenis.

Tad jau arī atsēdēt cietumā ir tavs liktenis. Tāpēc jā — vismaz cilvēku ikdienā kas tāds noteikti neeksistē.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Miervaldis Gotiņ...
iesūtīt 05.01.2009 09:23
Raksts #124


Gatavo atskaiti Zemvaldim
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 20.11.08
Kur: Arkanara
Gotiņtēvs 2012



CITĀTS(Mattiass @ 05.01.2009 03:06) *
Būtu visai dīvaini tiesā nonākot uz apsūdzētā sola teikt — es tā izdarīju, jo tāds bija liktenis.

Tad jau arī atsēdēt cietumā ir tavs liktenis. Tāpēc jā — vismaz cilvēku ikdienā kas tāds noteikti neeksistē.

No otras puses - cilvēks jau īsti nav vainīgs pie tā, ka viņam, piemēram, nepaveicās ar vecākiem, vai ka viņš nonāca starp vienaudžiem, kur visi bija atsaldeņi un nācās turēt līdzi, lai netiktu atstumts... unsure_a.gif

Es protams piekrītu, ka ir muļķīgi vai pat neētiski attaisnoties par noziegumu ar tekstu `vainīga sabiedrība, kurā es uzaugu` ©, tomēr ignorēt šādas likumsakarības kriminoģenēzē (sauksim to tā) arī īsti nevar. Un, ja drusku pasapņosim par gaišo nākotni - var jau būt, ka pēc gadiem 200-300 psiholoģijai būs zināmas likumsakarības un metodes, kas ļautu audzināt bērnus veidā, kas ievērojami samazinātu viņos tieksmi uz noziedzību...

Un vēl - nebūtu īsti pareizi to saukt par likteni. Nav jau gluži tā, ka no Tevis NEKAS nav atkarīgs... smile.gif
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Elony
iesūtīt 05.01.2009 11:45
Raksts #125


Alveus anima
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 18.05.07
Kur: Aiz maskas
HP eksperts 2008



Nu jā, mūs ietekmē apkārtējā vide - ģimene, sabiedrība, valsts, liberālie mēdiji. Apkārtējie faktori ieliek mūsos daļu no mūs personības. Tomēr bieži vien līdzīgos apstākļos auguši cilvēki izaug atšķirīgi pēc rakstura. Protams, var jau apgalvot, ka pie tā vainīgas ir niecīgās atšķirības, tomēr visdrīz jāsecina, ka cilvēks pats nosaka savu izvēli, jo citādi atšķirības būtu apzinātas un ļautu noteikt, kas tad tieši nosaka rakstura izveidošanu. Kā jau pieminēja Kvantu Fiziku, nevar noteikt reizē elementardaļiņas atrašanās vietu un pārvietošanos, tātad nevar noteikt vienīgo noteikto ceļu.

Un kā veidot sabiedrību, kas ļautu samazināt noziedzību, tas jau sen skaidrs. Audzini pēc Bībeles principiem, vai arī komunisma parauga. Apkārtējās vides iespaidā persona centīsies līdiznāties sabiedrībai, kurā atrodas. Ja tajā ir dzimusi.
Proti, ja zīdainis no "civilizētās" Eiropas nonāks pie papusiem, viņš uzaugs kā pārliecināts kanibāls un mednieks. Un tās būs viņa morāles normas un grūti pārliecināt par ko citu.
Tāpat arī otrādi - papuss, audzis Eiropā, pēc tam nesapratīs un nepieņemss savu senču dzīvesveidu. (Ēst tārpus - pē!)
Nu vienalga, nepietiks, ja tiek izstrādātas metodes, kā uzlabot sabiedrību, samazināt noziedzību. Tas darbojas tikai tad, ja VISA apkārtējā vide ir labāka. Un VISI tam paklausa. Lūk, kā no mūsdienu sabiedrības izveidot ko tādu - tas ir jautājums... un cita tēma.

Un tomēr pat nosacīti ideālā sabiedrībā var rasties personas, kas izvēles noziedzības ceļu.
Kaut vai tās pašas kvantu fizikas dēļ. Vienmēr pastāvēs vairāki varianti un kaut arī viens būs visticamākais un realizēsies parasti, vienmēr pastāvēs iespēja, ka realizējas arī mazāk ticamasi variants. Proti, ka smadzenēs kaut kas nostrādā un cilvēks, audzis labākā sabiedrībā, izlemj, ka viņām apnicis godīgi strādāt un ka derētu labumus aizņemties no kaimiņa... bez viņa atļaujas...
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Miervaldis Gotiņ...
iesūtīt 10.01.2009 16:25
Raksts #126


Gatavo atskaiti Zemvaldim
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 20.11.08
Kur: Arkanara
Gotiņtēvs 2012



CITĀTS(Elony @ 05.01.2009 11:45) *
Nu jā, mūs ietekmē apkārtējā vide - ģimene, sabiedrība, valsts, liberālie mēdiji.

Kāpēc tikai liberālie? Mūs ietekmē tie mēdiji, kuru informatīvajā vidē mēs esam. Neatkarīgi no to orientācijas un paustās ideoloģijas.

Ja mēdiju ir daudz un tie pauž plurālas ievirzes (daudzveidīgu) informāciju - jo labāk, brīvības pakāpju skaits tikai pieaug.
CITĀTS
Apkārtējie faktori ieliek mūsos daļu no mūs personības. Tomēr bieži vien līdzīgos apstākļos auguši cilvēki izaug atšķirīgi pēc rakstura. Protams, var jau apgalvot, ka pie tā vainīgas ir niecīgās atšķirības, tomēr visdrīz jāsecina, ka cilvēks pats nosaka savu izvēli, jo citādi atšķirības būtu apzinātas un ļautu noteikt, kas tad tieši nosaka rakstura izveidošanu.

Tāpēc ka ir atšķirīga iedzimtība, atšķirīgas bērnības traumas. Piemēram - augs apmēram vienādu ģimeņu bērni vienā un tajā pagalmā, tomēr šie bērni izaugs dažādi; kaut vai iedzimtības, traumu vai dajebkura cita iemesla dēļ kāds bērnelis neturēs citiem līdzi (kaut vai tāpēc, ka gadu vai divus jaunāks par citiem!) un tādējādi vairāk vai mazāk tiks čmorīts kā `sīkais` utml., kas būtībā radīs zināmu bērnības traumu, kas, iespējams, šo bērneli ietekmēs visu pārējo mūžu. Teorētiski it kā visi bērneļi ir auguši vienos apstākļos, bet skatoties tuvāk, mēs redzam, ka tas tā nebūt nav.
CITĀTS
Kā jau pieminēja Kvantu Fiziku, nevar noteikt reizē elementardaļiņas atrašanās vietu un pārvietošanos, tātad nevar noteikt vienīgo noteikto ceļu.

Nevar noteikt. Piekrītu. Jo nav iespējams paredzēt VISUS iespējamos faktorus un kontrolēt, kurš un kā šiem faktoriem realizējas.
CITĀTS
Un kā veidot sabiedrību, kas ļautu samazināt noziedzību, tas jau sen skaidrs. Audzini pēc Bībeles principiem, vai arī komunisma parauga. Apkārtējās vides iespaidā persona centīsies līdiznāties sabiedrībai, kurā atrodas. Ja tajā ir dzimusi.

Nu bet audzina tak smile.gif Vismaz cenšas. Un tomēr rodas zagļi, laupītāji, slepkavas un varotāji, nemaz nerunājot pat blēžiem. Tā kā vienkārša audzināšana acīmredzot ir par maz.

Mana vispārējā doma bija tāda, ka perspektīvā notiktu pārējā no `vispārējās` audzināšanas uz `individuālo`. Īsāk sakot, jau šobrīd eksistē šādi tādi psiholoģiskie testi, kādus pilda, piemēram, tie paši profesionālie, it īpaši, speciālās nozīmes karavīri, lai izķertu psihopātiskas pazīmes. Psiholoģijai attīstoties, pieņemu, ka ar līdzīgiem testiem varētu pārbaudīt jau bērnudārzniekus, psiholoģiskās novirzes (kādas ir arī tieksmes uz noziedzību, imho) atklājot jau to sākotnējās stadijās...
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Mattiass
iesūtīt 11.01.2009 02:43
Raksts #127


Cep picas
Grupas ikona

Grupa: Aurori
Pievienojās: 25.03.04
Kur: Rīga
Foruma maršals 2012



CITĀTS(Elony @ 05.01.2009 11:45) *
Un kā veidot sabiedrību, kas ļautu samazināt noziedzību, tas jau sen skaidrs. Audzini pēc Bībeles principiem, vai arī komunisma parauga. Apkārtējās vides iespaidā persona centīsies līdiznāties sabiedrībai, kurā atrodas. Ja tajā ir dzimusi.

Mūsdienās cenšanās līdzināties citiem nes tikai ļaunumu. Tā arī sākas pirmie noziegumi, tā sākas arī lietas, kas ir citādi kaitīgas, teiksim, smēķēšana. Sieviešu dzimuma kaulu kambari arī rodas no tā paša.

Komunisms bija sistēma, kurā indivīdam nevarēja būt brīva griba, un kurā visa valsts bija viens liels cietums — viena puse sargāja, otra sēdēja. Tu gribētu dzīvot tādos apstākļos?

Ideālā politiskā iekārta ir meritokrātija.

Ne velti par noziedzniekiem ir teikts, ka ja viņi savus pūliņus un smadzeņu potenciālu veltītu pareizām lietām, tad viņi tālu tiktu.

Un tāpatās pastāv tāda lieta kā ticīgs zaglis, reliģiski fanātisks slepkava vai visādi citādi labsirdīgs maniaks-izvarotājs. Tā kā reliģija nav biennozīmīgs atrisinājums, visu var pielāgot savai domāšanai, ja labi grib. Toties nevainīgi cilvēki no šādām sabiedriskām iekārtām cieš. Turklāt tieši reliģija un komunisms ir iekārtas, kuras centralizēti skalo indivīdam smadzenes (kapitālismā to dara reklāmas, bet no tām var izvairīties, ja pietiek prāta).

CITĀTS(Elony @ 05.01.2009 11:45) *
Tas darbojas tikai tad, ja VISA apkārtējā vide ir labāka. Un VISI tam paklausa. Lūk, kā no mūsdienu sabiedrības izveidot ko tādu - tas ir jautājums... un cita tēma.

Citiem vārdiem, tu piedāvā pilnībā iznīcināt indivīda brīvo gribu un iespēju izvēlēties. Turklāt, tu pat nedodi iespēju indivīdam, kuram kas tāds nepatīk, vienkārši aiziet no šādas sabiedrības. Tas ir variants — dzīvo nožēlojami, nojūdzies, vai ietriec sev lodi pierē. Neesmu pašnāvības piekritējs, tomēr, dzīvojot tādos apstākļos un zinot, ka šāda zaraza drīzumā nepāries, es izvēlētos pēdējo. Tāpēc ka citādi noteikti sapūtu represīvo orgānu kamerās par brīvdomīgu un anarhisku uzskatu paušanu.

CITĀTS(Elony @ 05.01.2009 11:45) *
Un tomēr pat nosacīti ideālā sabiedrībā var rasties personas, kas izvēles noziedzības ceļu.
Kaut vai tās pašas kvantu fizikas dēļ. Vienmēr pastāvēs vairāki varianti un kaut arī viens būs visticamākais un realizēsies parasti, vienmēr pastāvēs iespēja, ka realizējas arī mazāk ticamasi variants. Proti, ka smadzenēs kaut kas nostrādā un cilvēks, audzis labākā sabiedrībā, izlemj, ka viņām apnicis godīgi strādāt un ka derētu labumus aizņemties no kaimiņa... bez viņa atļaujas...

Elony, tikai tāpēc, ka mēs domājam abstrakti un pēc nejaušības, mēs esam cilvēki. Pretējā gadījumā mēs būtu mašīnas. Pie tam visai nožēlojamas, jo mums nav ne tuvu tādas jaudas kā mūsu veidojumiem.

CITĀTS(Miervaldis Gotiņš @ 10.01.2009 16:25) *
Nu bet audzina tak smile.gif Vismaz cenšas. Un tomēr rodas zagļi, laupītāji, slepkavas un varotāji, nemaz nerunājot pat blēžiem. Tā kā vienkārša audzināšana acīmredzot ir par maz.

Vēl jautājums, kas un kā audzina. Es pat nerunāju par gadījumu, kad vecāki ir noziedznieki, bet par tik triviālu variantu, kad bērnam velta par maz uzmanības. Par to, kādi frukti izaug bērnunamos, es labāk pat neizteikšos.

CITĀTS(Elony @ 05.01.2009 11:45) *
Mana vispārējā doma bija tāda, ka perspektīvā notiktu pārējā no `vispārējās` audzināšanas uz `individuālo`. Īsāk sakot, jau šobrīd eksistē šādi tādi psiholoģiskie testi, kādus pilda, piemēram, tie paši profesionālie, it īpaši, speciālās nozīmes karavīri, lai izķertu psihopātiskas pazīmes. Psiholoģijai attīstoties, pieņemu, ka ar līdzīgiem testiem varētu pārbaudīt jau bērnudārzniekus, psiholoģiskās novirzes (kādas ir arī tieksmes uz noziedzību, imho) atklājot jau to sākotnējās stadijās…

Visumā piekrītu, tikai rodas jautājums — nu, atklās sākotnējā stadijā kaut ko tādu. Ko tālāk? Šaut nost?
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Miervaldis Gotiņ...
iesūtīt 12.01.2009 09:41
Raksts #128


Gatavo atskaiti Zemvaldim
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 20.11.08
Kur: Arkanara
Gotiņtēvs 2012



CITĀTS
Es pat nerunāju par gadījumu, kad vecāki ir noziedznieki, bet par tik triviālu variantu, kad bērnam velta par maz uzmanības. Par to, kādi frukti izaug bērnunamos, es labāk pat neizteikšos.

Nu bet redz, te jau mēs nonākam pie tā, ka cilvēka dzīvi uj kā ietekmē (lielā mērā pat determinē) tas, kā viņš audzis/ticis audzināts bērnībā. Kam bija mazs sakars ar viņa paša voluntāro izvēli.
CITĀTS
Visumā piekrītu, tikai rodas jautājums — nu, atklās sākotnējā stadijā kaut ko tādu. Ko tālāk? Šaut nost?

Nē. Izdarīt korekcijas audzināšanā. Kādas tieši - neprasi, līdz tam psiholoģija (kas ir sasodīti jauna zinātne) vēl nav tikusi. Esence ir tajā, ka ar bērnu, kuram mazvērtības komplekss ir tikai formēšanās stadijā, varētu strādāt daudz efektīvāk nekā ar pieaugušo, kurā šis komplekss jau ir iesakņojies dziļi, dziļi.

Te svarīgāks ir kopējais princips. Pirms pārsimt gadiem vēl neviens neko nezināja un iedomāties nevarēja par tādām lietām kā dažādi kompleksi (mazvērtības, piemēram), fobijas un psiholoģiskās traumas. Šobrīd jau mēs vismaz zinam, ka tādas lietas pastāv un vairāk vai mazāk mākam identificēt to simptomus, kā arī iespēju robežās varam pacīnīties ar to sekām. Es redzu zināmu analoģiju ar parastajām slimībām - arī tās cilvēki iemācījās vispirms diagnosticēt, pēc tam cik necik ārstēt un tikai pašās beigās atklāja to cēloņus un profilaksi. Tas liek domāt, ka līdzīgs liktenis varētu gaidīt arī psiholoģiskās kaites, tostarp - tieksmi uz noziedzību.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Elony
iesūtīt 12.01.2009 10:25
Raksts #129


Alveus anima
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 18.05.07
Kur: Aiz maskas
HP eksperts 2008



Nu ja, es te skatos, ka ideja ir tāda veidot labāku sabiedrību.
Tiek izstrādāts laba cilvēka modelis - nezog, ir godīgs, čakls un izpalīdzīgs.
Nosaka, kā psiholoģiski panākt, lai tāds cilvēks būtu.
Un tad skatās, ja bērnos pamana īpašības, kas neliecina par tādām īpašībām, bērnu psiholoģiski apstrādā (civilzēti sakot pāraudzina) un tad viņš izaug tāds kā vajag.

Protams, brīvās gribas izpausme ir ļoti manāma. Visi bērni tiks pakļauti psiholoģiskai analīzei un apstrādei, lai pārveidotu viņu personību uz ideālo variantu.

Komunistu sapnis. laughing.gif

Starp citu, komunisms nekad nav bijis, bijis sociālisms, kas ar vardarbību centās apspiest individuālismu un to, kas atšķiras no viņu iedomātā modeļa - strādīga, godīga cilvēka. Tāda mērķa vārdā drīkstētu iznīcināt miljonus, lai rezultātā uz zemes būtu viena taisnīga sabiedrība. Panākt, lai cilvēki aizmirst vārdus zagt, melot, neklausīt valdība un to nozīmi.

Savukārt es nerunāju par reliģisku varu. Jo baznīcu iedibinātās kārtības no bībeles principiem atšķiras tikpat daudz kā alkaida no korāna pamatdomām.

Un manas domas par iedālo sabiedrību bija tādas, ka tur cilvēki pakļaujas no brīvas gribas.

Cilvēki tiešām domāta abstrakti, bet viņu lēmumos ir loģikas iezīmes parasti. Redz, JA būtu sabiedrība tāda, kur visi cilvēki dzīvo godīgi, bērniem pieaugot būtu vieglāk pieņemt šo sabiedrības kārtību un pašam būt godīgi, jo viņš redzētu, ka tas atmaksājas. Proti, lai viņš IZVĒLAS dzīvot ar augstām morālas normām, nevis to dara piespiedu kārtā.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Miervaldis Gotiņ...
iesūtīt 12.01.2009 10:58
Raksts #130


Gatavo atskaiti Zemvaldim
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 20.11.08
Kur: Arkanara
Gotiņtēvs 2012



CITĀTS
Protams, brīvās gribas izpausme ir ļoti manāma. Visi bērni tiks pakļauti psiholoģiskai analīzei un apstrādei, lai pārveidotu viņu personību uz ideālo variantu.

Nu sāksim ar to, ka noziedzīgas tieksmes IR novirzes no normas, vai ne? Un veselā rindā cilvēku tās nez kāpēc neparādās/neizpaužas? Jo ātrāk tās uzķert, jo lielākas ir iespējas tās no bērna `izravēt` - kas gan tur slikts?
CITĀTS
Komunistu sapnis.

Komunisms ir politiski-ekonomiska sistēma... un noziegumus par tādiem atzīst arī liberālā, demokrātiski kapitālistiskā sabiedrībā smile.gif

Šo rakstu rediģēja Miervaldis Gotiņš: 12.01.2009 10:58
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Mattiass
iesūtīt 12.01.2009 17:24
Raksts #131


Cep picas
Grupas ikona

Grupa: Aurori
Pievienojās: 25.03.04
Kur: Rīga
Foruma maršals 2012



CITĀTS(Elony @ 12.01.2009 10:25) *
Un manas domas par iedālo sabiedrību bija tādas, ka tur cilvēki pakļaujas no brīvas gribas.

Cilvēki tiešām domāta abstrakti, bet viņu lēmumos ir loģikas iezīmes parasti. Redz, JA būtu sabiedrība tāda, kur visi cilvēki dzīvo godīgi, bērniem pieaugot būtu vieglāk pieņemt šo sabiedrības kārtību un pašam būt godīgi, jo viņš redzētu, ka tas atmaksājas. Proti, lai viņš IZVĒLAS dzīvot ar augstām morālas normām, nevis to dara piespiedu kārtā.

Jā, viņu piespiež izvēlēties dzīvot ar morāles normām. Kas tā tāda morāle? Cilvēku izgudrojums, kas radās, kad cilvēks sāka par daudz domāt. Savukārt zagšana cilvēkam ir tikpat dabiska, kā dzīvošana nezogot. Dzīvnieki arī zog. Tā kā nevar runāt par kā tāda izārstēšanu, tikai par cilvēku reprogrammēšanu un smadzeņu skalošanu, kā kādam patīk labāk, bet tas pēdējais ir gadījums, kad mērķis neattaisno līzekļus , jo brīvā griba ar to tiek nomākta definitīvi.

Var runāt tikai par to, lai cilvēki izaugtu brīvi izdarīt savu izvēli t. sk. bez kompleksiem, bez pastāvīgas vienaudžu apcelšanas (cieņu ir pelnījis katrs, kas nepierāda pretējo), un gatavs dzīvi uztver veselīgi ar visiem tās plusiem un mīnusiem. Nevis visu tikai tumšās (depresīvie, kompleksu nomāktie ļautiņi) vai gaišās (jūsu piespiedu rozā briļļu piedāvātais variants, kas cilvēku padarīs nožēlojamu) krāsās. Var parūpēties, lai ar viņu viss būtu kārtībā psihiski (jā, piemēram, kleptomānija ir slimība). Bet nevar viņu piespiest dzīvot pēc noteikta parauga.

Starp citu, nav laba doma cilvēkos ieprogrammēt bezierunu paklausību vadībai, kā te piedāvāja Elony. Tāds cilvēks nedomās pats ar savu galvu. No otras puses, neapšaubāmi, visa veida valdības tieši to šobrīd arī vēlas panākt. Bet vai to gribam mēs?

CITĀTS(Miervaldis Gotiņš @ 12.01.2009 10:58) *
Nu sāksim ar to, ka noziedzīgas tieksmes IR novirzes no normas, vai ne? Un veselā rindā cilvēku tās nez kāpēc neparādās/neizpaužas? Jo ātrāk tās uzķert, jo lielākas ir iespējas tās no bērna `izravēt` - kas gan tur slikts?

Visu pataisīšana pēc vienas šnites.

Noziedzīgas tieksmes no mūsu skatpunkta ir tikpat nenormālas kā likumpaklausības tieksmes no krimināļa skatpunkta, un, cik daudz ir likumpaklausīgo, tik daudz ir noziedznieku. Pareizāk, likumpaklausīgos uzskata par idiotiem, cērpamajām avīm, un tajā ir kāds patiesības grauds. Ne lielāks, ne mazāks par to, kurš saka, ka dzīvot likumpaklausīgi ir labi.

(Lai gan, protams, paliek jautājums, kas tie par likumiem un kāds mudaks tos uzrakstījis, bet tas jau atiet no diskusijas temata. Ir likumi, ko tiešām labāk pārkāpt. Pastāv viedoklis, ka policija esot tie paši bandīti, tikai uniformās, un, skatoties uz valdību, neviļus nāk prātā kriminālās autoritātes.)

Ne visas noziedzīgas tieksmes ir apkarojamas. Dažas no tām ir veselīgākas nekā likumi, pēc kuriem dzīvojam. Un, lai ko arī neteiktu, individualitāte nav mazsvarīgāka par sabierību kopumā. Turklāt tieši sabiedrība, nevis tās trūkums bieži vien samaitā indivīdu.

CITĀTS(Miervaldis Gotiņš @ 12.01.2009 10:58) *
Komunisms ir politiski-ekonomiska sistēma... un noziegumus par tādiem atzīst arī liberālā, demokrātiski kapitālistiskā sabiedrībā smile.gif

Citiem vārdiem, uniformēto cilvēku grupiņa, kas domā līdzīgi.


Lai visiem viss būtu skaidrs, es neaizstāvu kriminālās aprindas un nepaužu viedokli, ka stāties uz noziedzīgā ceļa ir labi, un vispār tagad jāiet apzagt kāds veikals vai jānosit uz nerviem krītošs kaimiņš, nebūt ne. Es tikai paužu viedokli, ka cilvēkam jādod spēja pašam domāt ar galvu, pašam noteikt, kam vajadzīgi likumi, un pašam pieņemt un atmest likumus. Nevis ļaut kādam domāt savā vietā. Jo likumu noteicēji bieži vien nosaka sev, nevis citiem par labu.

Visbeidzot, gribēju piebilst, ka centralizēta vara vispār nebūtu vajadzīga, ja cilvēki prastu lietot savas smadzenes tam, kam tās dotas. Tai skaitā nebūtu nepieciešamības kādu audzināt. Tam ir vecāki.

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 12.01.2009 17:27
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Miervaldis Gotiņ...
iesūtīt 13.01.2009 10:54
Raksts #132


Gatavo atskaiti Zemvaldim
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 20.11.08
Kur: Arkanara
Gotiņtēvs 2012



CITĀTS
Kas tā tāda morāle? Cilvēku izgudrojums, kas radās, kad cilvēks sāka par daudz domāt.

Ne gluži. Morāle - tas ir noteikumu kopums, kas nepieciešams, lai sabiedrība varētu izdzīvot un attīstīties. Te gan jānodala tradicionālā morāle no racionālās ētikas - piemēram, ēst pie galda cepuri galvā var būt amorāli, bet tas vēl nerada draudus sabiedrības pastāvēšanai. Savukārt zagšana vai slepkavošana jau rada šādus draudus, tāpēc tā tiek apkarota daudz stingrāk.
CITĀTS
Savukārt zagšana cilvēkam ir tikpat dabiska, kā dzīvošana nezogot.

Zagšana var būt dabiska arī indivīdam, bet to netolerēs NEVIENA sabiedrība.
CITĀTS
Starp citu, nav laba doma cilvēkos ieprogrammēt bezierunu paklausību vadībai, kā te piedāvāja Elony.

Nu es personīgi šādu opciju nepiedāvāju un tādai nepiekrītu.
CITĀTS
Noziedzīgas tieksmes no mūsu skatpunkta ir tikpat nenormālas kā likumpaklausības tieksmes no krimināļa skatpunkta, un, cik daudz ir likumpaklausīgo, tik daudz ir noziedznieku. Pareizāk, likumpaklausīgos uzskata par idiotiem, cērpamajām avīm, un tajā ir kāds patiesības grauds.

Te ir jāskatās no cita viedokļa - kādā sabiedrībā (kriminālā vai likumpaklausīgā) mēs gribam dzīvot. Un jāpieņem izvēlētās sabiedrības likumi (btw, nevajag kļūdaini iedomāties, ka arī kriminālā sabiedrībā valdā bezpredels. Tāpat būs savas autoritātes, savi goda kodeksi un noteikumi par to, ko drīkst un ko ne).
CITĀTS
Ne visas noziedzīgas tieksmes ir apkarojamas. Dažas no tām ir veselīgākas nekā likumi, pēc kuriem dzīvojam.

Piemēram?
CITĀTS
Es tikai paužu viedokli, ka cilvēkam jādod spēja pašam domāt ar galvu, pašam noteikt, kam vajadzīgi likumi, un pašam pieņemt un atmest likumus. Nevis ļaut kādam domāt savā vietā. Jo likumu noteicēji bieži vien nosaka sev, nevis citiem par labu.

Nevaru piekrist, gluži vienkārši tāpēc, ka paustā doma ir absurda. Nu labi, izdomāsi Tu savus, Tev vien tīkamus un saprotamus likumus, un kas tālāk? Likums bez iespējām kontrolēt tā ievērošanu un, vajadzības gadījumā, sodīt par neievērošanu, nav ne plika graša vērts.

Līdz ar to, Tevis piedāvātajā sistēmā viss reducēsies uz to, ka likumus noteiks stiprākais indivīds vai stiprākā domubiedru grupa. Kamēr optimālais variants (kuru vismaz CENŠAS īstenot demokrātija, ar izpildījumu sanāk kā nu kuro reizi) ira tāds, ka ļauži ar dažādiem viedokļiem cenšas vienoties par kādiem kopīgiem uzstādījumiem un kompromisiem.
CITĀTS
Visbeidzot, gribēju piebilst, ka centralizēta vara vispār nebūtu vajadzīga, ja cilvēki prastu lietot savas smadzenes tam, kam tās dotas. Tai skaitā nebūtu nepieciešamības kādu audzināt. Tam ir vecāki.

Diemžēl, ar vecākiem tomēr būs par īsu. Vienmēr kādam būs par maz laika bērniem, kādam būs citas prioritātes, kāds būs vienkārši SLIKTS vecāks. Tā ka bez centralizētas sistēmas, ja mēs runājam par noziedzības psiholoģisko profilaksi jau agrā bērnībā, tomēr neiztikt.

Šo rakstu rediģēja Miervaldis Gotiņš: 13.01.2009 10:56
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Elony
iesūtīt 13.01.2009 13:25
Raksts #133


Alveus anima
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 18.05.07
Kur: Aiz maskas
HP eksperts 2008



Es nepiedāvāju bezierunu paklausību vadībai bez izvēles. mad.gif

Es uzskatu, ka cilvēki vispār nav spejīgi veidot labāku valdību.
Kā saka, vara cilvēku sabojā, bet absolūta vara sabojā absolūti. Nekāda psiholoģiskā korekcija nepalīdzēs. Jo tieši tie, kas pie varas, noteiks tādu korekciju.

Es tikai saku, ka labāka sabiedrība būtu tāda, kur visi tās locekļi, valdībā un arī tautā kopumā saprot, ka dzīvot godīgi, darot citiem vienīgi labu - ka tā ir labāk arī viņiem pašiem.
Lai visi saprot, ka slepkavības, zagšana, melošana, krāpšanās, u.t.t. kopumā nāk par sliktu gan sabiedrībai gan indivīdam, kas to dara.

Mūsdienās daudzi cilvēki to saprot, bet viņu dzīves apstākļi ir grūti un bieži redz citu cilvēku piemēru, kas tā dara, tāpēc viņi arī sāk tā rīkoties.
Nu, citi vienkārši nesaprot, vai vienalga. Gribu darīt ko gribu un viss.


Es vienkārši ticu, ka cilvēki ir kas vairāk par dzīvniekiem. Nevis sarežģīti biorobati, kuri rīkojas instinktu vadīti, bet dzīvas būtnes, kuru brīvā griba spēj dominēt pār instinktiem.
Attiecīgi, labākā sabiedrībā, vairums cilvēku paši izvēlēsies paklausīt šīm morāles normām, jo tās sniegs lielāku labumu viņiem pašiem un visiem kopumā, kā neapdomīga, indivīda savtīga rīcība.

Bet kā jau teicu, neticu, ka cilvēki ir spejīgi ko tādu izveidot, tāpēc tā arī paliks utopija. Ne pēc 100 ne 200 gadiem, ja vēl tad cilvēki nebūs sevi iznīcinājuši.

Matiassa pieminētā zagšana dzīvnieku pasaulē ir saistīta ar izdzīvošanu un sugas īpatnībām. Vispār nav dzirdēts, ka viena vāvere ielauztos otras vāvers dobumā, lai nolaupītu tās ziemas krājumus. smile.gif

Un komunisms ietvēra sevī daudz vairāk kā politiku un ekanomiku. Iznīcināt normālu ģimeni, visus bērnus no septiņiem gadiem audzināt prom no mātēm... Komunims ir dzīvs kārtība, bet arī utopija un briesmīga utopija, kas tiešām iznīcina brīvo gribu. Un arī nespējīga rasties. Labi ka tās nav. silent.gif
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Mattiass
iesūtīt 13.01.2009 18:34
Raksts #134


Cep picas
Grupas ikona

Grupa: Aurori
Pievienojās: 25.03.04
Kur: Rīga
Foruma maršals 2012



CITĀTS(Miervaldis Gotiņš @ 13.01.2009 10:54) *
btw, nevajag kļūdaini iedomāties, ka arī kriminālā sabiedrībā valdā bezpredels. Tāpat būs savas autoritātes, savi goda kodeksi un noteikumi par to, ko drīkst un ko ne).

Tieši tā. Tāpēc arī tā ir pieskaitāma kā savdabīga sabiedriskā iekārta. Cita lieta, ka daudziem cilvēkiem tā nepatīk, un visai pamatoti.

CITĀTS(Miervaldis Gotiņš @ 13.01.2009 10:54) *
Līdz ar to, Tevis piedāvātajā sistēmā viss reducēsies uz to, ka likumus noteiks stiprākais indivīds vai stiprākā domubiedru grupa. Kamēr optimālais variants (kuru vismaz CENŠAS īstenot demokrātija, ar izpildījumu sanāk kā nu kuro reizi) ira tāds, ka ļauži ar dažādiem viedokļiem cenšas vienoties par kādiem kopīgiem uzstādījumiem un kompromisiem.

Pirmkārt, es nekādu sistēmu īsti nepiedāvāju. Ja ir runa par to, ka es pieminēju to pašu meritokrātiju, tad palasi. Redzot mūsu demokrātisko valdību, IMO, ir dabiski vēlēties ko tādu. Bet arī tai nav nekāda sakara (nu, vai gandrīz nekāda) ar to, ko es tagad te rakstu.

CITĀTS(Elony @ 13.01.2009 13:25) *
Jo tieši tie, kas pie varas, noteiks tādu korekciju.

Bez maz vai izklausās, ka mums vara jānodot inteliģent datora rokās, kuru vara nevar sabojāt. xD.gif Šausmenes cienīgs sižets.

CITĀTS(Elony @ 13.01.2009 13:25) *
Es tikai saku, ka labāka sabiedrība būtu tāda, kur visi tās locekļi, valdībā un arī tautā kopumā saprot, ka dzīvot godīgi, darot citiem vienīgi labu - ka tā ir labāk arī viņiem pašiem.
Lai visi saprot, ka slepkavības, zagšana, melošana, krāpšanās, u.t.t. kopumā nāk par sliktu gan sabiedrībai gan indivīdam, kas to dara.

Tev jāsaprot, ka patiesībā lielai daļai ir nospļauties par sabiedrību.

Runa bija par to, ka lai cilvēki dzīvo, kā grib, un ļauj citiem dzīvot, kā grib. Nu, ja tas pārkāpj viņu brīvību, tad to jau var mēģināt apkarot (likumi, policija, utt.). Bet mūsdienu sabiedrība diemžēl neizprot frāzi tava brīvība beidzas tur, kur sākas manējā, un otrādi un jaucas pilsoņu dzīvēs pat tur, kur 100 gadus neviens nav lūdzis.

CITĀTS(Elony @ 13.01.2009 13:25) *
Mūsdienās daudzi cilvēki to saprot, bet viņu dzīves apstākļi ir grūti un bieži redz citu cilvēku piemēru, kas tā dara, tāpēc viņi arī sāk tā rīkoties.

Katrs grib izdzīvot. Ja izvēle ir zagt vai mirt, indivīds zags. Un patiesi jūs nevarat viņu taja vainot.

CITĀTS(Elony @ 13.01.2009 13:25) *
Nu, citi vienkārši nesaprot, vai vienalga. Gribu darīt ko gribu un viss.

Tas jau ir cits gadījums.

CITĀTS(Elony @ 13.01.2009 13:25) *
Es vienkārši ticu, ka cilvēki ir kas vairāk par dzīvniekiem. Nevis sarežģīti biorobati, kuri rīkojas instinktu vadīti, bet dzīvas būtnes, kuru brīvā griba spēj dominēt pār instinktiem.

Cilvēki ir cēlušies no dzīvniekiem un būtībā ir tie paši dzīnieki, tikai briesmīgi izkropļoti, toties ar attīstītām smadzenēm, attīstījušies mazliet agrāk par citiem, un pamanījušies apsēst un pārveidot lielu daļu zemeslodes virsmas un gaisa, kā tāda pelējuma sēne. Mūsu brīvā griba nav mainījusies. Mūsu instinkti jau sen ir nomākti un mums nepalīdz tur, kur vajadzētu. Un vismaz zīdītāji nav nekādi bioroboti vispār, ja ņem vērā to, ka šimpanzes savā attīstībā šobrīd atgādina mūs pirms daudziem gadiem, un delfīniem arī ir attīstīts kas līdzīgs valodai.

CITĀTS(Elony @ 13.01.2009 13:25) *
Matiassa pieminētā zagšana dzīvnieku pasaulē ir saistīta ar izdzīvošanu un sugas īpatnībām. Vispār nav dzirdēts, ka viena vāvere ielauztos otras vāvers dobumā, lai nolaupītu tās ziemas krājumus. smile.gif

Tas gan. Ir gan pieminētās sugas īpatnības, gan arī zagšana izdzīvošanas dēļ — kas no cilvēkiem pat īpaši neatšķiras. Pagrimušās vietās ir augstāka noziedzība ne jau tikai tāpēc, ka tur ir vājāka policijas kontrole.

CITĀTS(Elony @ 13.01.2009 13:25) *
briesmīga utopija, kas tiešām iznīcina brīvo gribu. Un arī nespējīga rasties. Labi ka tās nav. silent.gif

Antiutopija, gribēji teikt.

Vispār es jums abiem ieteiktu palasīt par noziedznieku dilemmu (kura atspoguļo to, kāpēc visi ir savtīgi), tās risināšanu un tās darbību sabiedrībā un arī altruismu dzīvnieku pasaulē. Īpaši to daļu, ka, lai gūtu personisku labumu, pusēm jāsadarbojas — un kā tas darbojas.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Grāfs Senžermēns
iesūtīt 12.07.2009 10:46
Raksts #135


Cīnās ar Lankašīras laumiņām
***

Grupa: Biedri
Pievienojās: 09.06.09
Kur: citur



CITĀTS(Roviela @ 04.01.2009 12:44) *
Ne gluži. Tīrais determīnisms dabā neeksistē. Visus stāvokļus pat nav iespējams noskaidrot precīzi, un ne tāpēc, ka tos teorētiski nevarētu sasaitīt. Elementārdaļiņām var precīzi noteikt vietu, bet... šajā procesā daļiņa tiek iznīcināta, tāpēc tādam mērījumam nekādos aprēķinos vairs nav vietas. Var noteikt ātrumu un virzienu, bet... atkal daļiņa tiek iznīcināta! Dabā darbojas milzīgs daudzums varbūtību, kas visu teorētisko determīnismu padara par lieku un smieklīgu. Cilvēka reakciju lielā mērā nosaka viņa pieredze, temperaments utt., u.tjpr., bet ne pilnībā, un tas izjauc visu iepriekšnoteiktības ideju. Varbūtību nākotnei ir daudz. Par faktu kļūst viena. Kura no varbūtībām? Neviens iepriekš nepateiks.
Tajā ziņā, ka dabai piedevām nav nekāda īpaša nodoma attiecībā uz kaut ko konkrēti, jā tā tas ir gan. smile.gif

Ir pierādīts, ka determinisms pastāv. Tam gan nav lielas nozīmes, jo neko paredzēt nav iespējams, taču tas pastāv. Nejaušību nav. Ir tikai norises, kuru iznākumu mēs nespējam paredzēt.

Kas gan vēl bez tevis nosauktajiem faktoriem ietekmē cilvēka uzvedību? Nejaušība? Kā jau es teicu, nejaušība ir tikai šķietama. Brīvā griba? Arī tās esamība nav pierādīta, un pat ja tā pastāv, cilvēks ir spējīgs ietekmāt visumu tikai nelielos mērogos, bet lielāko daļu procesu visumā nosaka determisms.

Bet vienā ziņā es tev piekrītu - tas, ka viss ir iepriekš noteikts, nenozīmē, ka to nosaka kāds augstākais saprāts.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 12.07.2009 11:53
Raksts #136


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



Es runāju par to, ko zinātnē saprot ar teorētisko determīnismu. Varbūt Tu ar to saproti kaut ko citu?
Es gribētu dzirdēt (vismaz izlasīt) pierādījumu tam determīnismam, par kuru Tu runā. Iespējams, mēs runājam par dažādām lietām, un tas ir viss.

Nejaušības ir. smile.gif Zinātnē pastāv tāds jēdziens kā "nejaušība". Piemērs - gāze. Tu vari pateikti, kur kurā mirklī kustēsies katra molekula, kas ir gāzes sastāvā? Tīrs determīnisms apgalvo, ka,"ja to varētu katrai molekulai noteikt, tad varētu izrēķināt... utt.". Tikai - nevar ne noteikt, ne izrēķināt, un priekš kam vajag? Šajā sistēmā katras molekulas nejaušā (protams, visādu iepriekšēju cēloņu noteiktā, bet nejaušā tāpēc, ka neviens neko nenosaka un nemaz negrasās to darīt) kustība, kā lai saka, dzēšas? kopā ar pārējām molekulām, kuru vispār ir ļoooooti daudz. Tik daudz, ka stājas spēkā lielo skaitļu likums, pēc kura vienai molekulai nav itin nekādas nozīmes. Rezultātu nosaka visas sistēma kopuma, un viena tās sastāvdaļa nevar ietekmēt neko, pareizāk, tās ietekme ir vērā neņemama.
To sauc par nejaušību. Un tādu nejaušību ir pilna pasaule! Mēs paši esam tai labs piemērs. Kuru interesē katrs atoms, no kura sastāv mūsu šūnas? Bet šie atomi mainās nepārtraukti, bet makrosistēma (mēs, tātad) to ne jūt, ne mana. Un tieši tāpēc mēs esam tik lieli, starp citu (attiecībā pret savām mikrosastāvdaļām).

Jā, nekāds ārējs saprāts mūs nevada, un tieši nejaušību dēļ viss ir tik stabils.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Miervaldis Gotiņ...
iesūtīt 12.07.2009 12:17
Raksts #137


Gatavo atskaiti Zemvaldim
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 20.11.08
Kur: Arkanara
Gotiņtēvs 2012



CITĀTS
Zinātnē pastāv tāds jēdziens kā "nejaušība". Piemērs - gāze. Tu vari pateikti, kur kurā mirklī kustēsies katra molekula, kas ir gāzes sastāvā? Tīrs determīnisms apgalvo, ka,"ja to varētu katrai molekulai noteikt, tad varētu izrēķināt... utt.". Tikai - nevar ne noteikt, ne izrēķināt, un priekš kam vajag? Šajā sistēmā katras molekulas nejaušā (protams, visādu iepriekšēju cēloņu noteiktā, bet nejaušā tāpēc, ka neviens neko nenosaka un nemaz negrasās to darīt) kustība, kā lai saka, dzēšas? kopā ar pārējām molekulām, kuru vispār ir ļoooooti daudz. Tik daudz, ka stājas spēkā lielo skaitļu likums, pēc kura vienai molekulai nav itin nekādas nozīmes. Rezultātu nosaka visas sistēma kopuma, un viena tās sastāvdaļa nevar ietekmēt neko, pareizāk, tās ietekme ir vērā neņemama.

Redz, ar to determinismu ir tā... skaidra lieta, ka nevar īsti ne izsekot līdzi, ne prognozēt gāzes MOLEKULAS uzvedību, savukārt prognozēt gāzes MĀKOŅA uzvedību atmosfērā - jau pavisam cita lieta. Prognozēt molekulas uzvedību mums nemaz praksē vajag, gāzes mākoņa gan - un to ar zināmu precizitāti arī VAR izdarīt.

Es piekrītu, ka `tīrais/teorētiskais determinisms` dabā neeksistē, inženiertehniskais vai tuvinātais (es viņu sauktu tā) - gan.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Grāfs Senžermēns
iesūtīt 16.07.2009 20:16
Raksts #138


Cīnās ar Lankašīras laumiņām
***

Grupa: Biedri
Pievienojās: 09.06.09
Kur: citur



Roviela, mans determinisms ir visa pastāvošā iepriekšnoteiktība, vienalga, vai nākotni iespējams paredzēt, vai ne. Tas determinisms, par ko es iepriekš runāju izriet no tā, ka "ja to [precīzu atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu, un ātrumu] varētu katrai molekulai noteikt, tad varētu izrēķināt...[visu daļiņu atrašanās vietas jebkurā laikā] utt."(citēts no šejienes). Starp citu, arī ar nejaušību mēs nesaprotam vienu un to pašu: tev tā ir norise, ko nav iespējams paredzēt, bet man tā (vismaz tevis minētajā gadījumā) ir norise, kas nepakļaujas determinismam.

Šo rakstu rediģēja Grāfs Senžermēns: 16.07.2009 20:18
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 16.07.2009 20:42
Raksts #139


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



Jā, līdzīgi jau ir, tikai tur jau tas āķis, ka nevar visu precīzi nomērīt un precīzi izrēķināt arī nevar. smile.gif Priekšstatu dabūt var, ja izmanto nevis aritmētiku, bet varbūtību teoriju. Varbūtības var izrēķināt, bet varbūtība ir tik jauks skaitlis, kas nekādi nepasaka neko par kādu konkrētu notikumu. Tu taču to zini, es domāju?

Cita lieta, ka katram notikumam ir savi cēloņi, bet tas vairs nav spēkā mirkopasaulē. Neviens pats pasaulē nevar pateikt, kurā brīdī sabruks konkrēts atoms urānā, piemēram. Vai tam ir kāds cēlonis? Noteikti ir, es nestrīdos. Saproti, ko es domāju ar to, ka ir varbūtība atomam sabrukt, bet nav iespējams pateikt tieši kad tas notiks? Tā arī ir nenoteiktība. Un izrēķināt to visu precīzi, ar visiem cēloņiem, ja tie būtu zināmi, tāpat praktiski nevar, tāpēc tas ir tikai teorētisks spriedelējums.
Tādas nenoteiktības pasaulē ir vairumā un visur. Var teikt, ka determīnisms pastāv makropasaulē, ja kādam ir vēlēšanās sevi apgrūtināt ar nevajadzīgu un kļūdainu rēķināšanu, jo visus cēloņus, pat makro, nu nekādi nevar ņemt vērā. smile.gif
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Teletūlbijs.
iesūtīt 04.09.2010 19:21
Raksts #140


Sēž zem Šķirmices
**

Grupa: Biedri
Pievienojās: 11.07.10
Kur: Pagrabā, starp zirnekļu tīkliem un veciem kamoliem, starp pieneņu pūkām un zaļiem zaķīšiem.



Manuprāt mūs vada zemapziņa un apziņa. grin.gif:D
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu

7 Lapas V  « < 5 6 7
Atbildēt pavedienāSākt jaunu pavedienu
2 lietotāji/s lasa šo pavedienu (2 viesi un 0 anonīmie lietotāji)
0 biedri:

 



RSS Lo-Fi versija Pašlaik ir: 19.03.2024 08:07