Pāri Lakstīgalu grīdai, Liāna Hērna Vērtējums Opcijas

[Antons Ego]

Liānas Hērnas grāmata "Pāri Lakstīgalu Grīdai" ("Across the Nightingale Floor")


diezgan nesen, varbūt pirms kāda mēneša, latvijā parādījās tāda grāmatiņa... vāki tādi necili, bet piesaistīja mani uzraksts uz viņas "Kāds Zēns. Kāds ceļojums. Kāds noslēpumains liktenis."
Intriģējoši, ne? un vēl arī pats nosaukums atsita filmu "Kāds Pārlaidās Pār Dzeguzes Ligzdu", kas man tik tiešām mīļa... tā nu es viņu nopirku...

stāsts diezgan dzirdēts... tāds fantasy, bet neuzbāzīgs.

Viss notiek kādā jaunizdomātā valstī, kuras, lai gan pilsētas (gandrīz visas) izdomātas, visas paraša un tādas fiškas ņemtas no Japānas (jo autore kaismīga šīs kultūras pielūdzēja). manuprāt, grāmatā tik tiešām ar tādu japāniski mierīgu garu...
Tātad miermīlīgajam Hidenu ciematam uzbrūk Lidas klans un visus izgalina, pāri paliek tikai kāds puika Tomasu, kas pa to laiku bekojis... viņu tad arī izglābj viens džekiņš, kuram Tomasu jūtas ļoti pateicīgs par savu dzīvību...
Izrādās, ka Tomasu piemīt neparastas spējas, tai skaitā tas, ka viņš dzird cauri sienām, bet ir arī citas... tā nu viņš aizvien vairāk saprot, ka tieši viņam lemts nogalināt Lidas barvedi, kura pili apjož sena signalizācija- Lakstīgalu Grīda....

vairāk nestāstīšu, bet, manuprāt spoileru īsti te nav... gluži vienkārši kaut kas taču jāpasaka, lai citi zinātu par ko ir runa....
man pašam grāmata ļoti patika... gan izdomātā politika, gan tulkojums, gan žanrs. vienīgais, kas varbūt traucēja bija tas, ka visi tie japāniskie vārdi tik vienādi un tik daudz, ka nevar īsti beigās atšķirt un atcerēties- kurš tur vīrietis, kura sieviete, kurš vispār zirgs...
bet tā- visu cieņu rakstniecei... starp citu- otori stāstu sērijā ietilpst trīs grāmatas no kurām šī- "Pāri Lakstīgalu Grīdai" ir tikai pirmā... pārējās divas "Zāle viņa spilvenam", un "Mēness Spožums" latviski jācer vēl tikai sekos... bet patiesībā tie ir trīs pavisam dažādi darbi.
izlasiet, jācer- nenožēlosiet... un kad esat to izdarījuši, pastāstiet, kā patika...

Šo rakstu rediģēja Roviela: 15.10.2008 12:31

[Sniega Rūķis]

Pilnībā jāpiekrīt par to, ka grāmata ir laba. Lasīju daudzus gadus atpakaļ, bet vēl aizvien ir saglabājies viedoklis, ka grāmata viennozīmīgi ir no, kā tagad smalki saka, must-have kategorijas.

Un piekrītu Antonam Ego par to, ka vārdi ir pārāk līdzīgi. Man arī vietām tēvoči, kaimiņi un zirgi pagalam bija sajukuši un man nebija ne jausmas kas ir kurš, izlasot vārdu. Tikai no konteksta!