http://www.diena.lv/kulturas_diena/lasit.php?id=290694
Pēdējais elfs.
Autore Silvana De Mari.
Šodienas Kultūras Dienā ir fragments un anotācija par jaunu pasaku romānu pieaugušajiem, tādā nozīmē, ka nav parasts bojeviks (grāvējs). Tas iznāks latviešu valodā. Internetā anotācijas nebija.
Viņai vēl ir grāmata Pēdējais pūķis. Itāļu autore.
Tāpēc arī rakstīts par viņu itāliski:
http://www.infinitestorie.it/frames.speciali/speciali.asp?ID=299
Es tikai nesapratu,vai to grāmatu var nopirkt grāmatnīcā,vai viņu tikai tulko?
Izteikšos īsi un kodolīgi- gribu, tātad ar laiku dabūšu! Izklausās pat ļoti interesanti, tikai es arī vēlētos zināt- vai grāmata tiek tulkota vai arī tā ir jau iznākusi?
Par dīvainu sievieti, kas pilina slapjumu no acīm un deguna, kad ir bēdīga.
Par briesmīgu mednieku, kurš sava prieka pēc slaktē odus, rij beigtus trušus un rauš bagātības, pārdodams nogalētu dzīvnieku ādiņas.
Par pūķi, DIŽENĀKO no būtnēm.
Un, protams, par elfu. Kura lielās spējas ir elpot, ēst, būt dzīvam un kuram ir garš, skanīgs vārds, ko nezin kāpēc citi izdzirdot uzskata par šķaudienu.
Neļaujiet vāka attēlam sevi samulsināt. Stāsts nerisinās mūsdienās, un pēdējais elfs nestaigā pa naksnīgām Ņujorkas ielām. Kaut diez vai tas ko būtisku mainītu.
Sen nebiju tik daudz reizē skumji un priecīgi smējusies, lasot grāmatu. Un nebiju zinājusi, ka tik silti var rakstīt par nesaprašanos.
Nu jā. Vēl tik citātu vienu.
Eju pikrt, manupraat no taa citaata paliek skaidrs - mekleeju peedejo vienradzi joks, vienkaarshi man pietruukst pasaku, paaraak daudz reaalisma manaa somaa, citaadi Svaana kungs mani nomociis
Kas to grāmatu ir izdevis?
Biju pārsteigta. Dienas grāmata. (Nē, nav lētais variants )
Īstenībā, ja kādam dikti gribas, bet iegādei ir šķēršļi - esmu ar mieru aizlienēt (ja tiek zvērēta saudzība un atdošana )
mmm, izklausās interesanti. māte teica, ka vakar veikalā pagrozījusies ap to grāmatu, bet viņu nobiedēja tas vāka izskats un cena (~8 ls). tagad, kad izlasīju viņai ausmintas uzrakstīto, viņa sāk svārstīties.
Sirsnīga un mīļa pasaka, turklāt ļoti viegli lasīt (laikam tomēr vairāk bērniem paredzēta, bet tas tā.)
Jāpiekrīt Ausmintai:
mana māte saņēmās un nopirka . vakarnakt izlasīju. patiešām daudz skumju un arī es vietām smējos kā traka. visas tās vientulības sajūtas, tik sērīgas. man patika. un izjutu drusku greizsirdību uz Riti un elfu, jo zinu, ka man savā dzīvē tik tīru un šķīstu mīlestību pašai nepiedzīvot.
Man draudzene šo grāmatu nopirka, balstoties, ka vāks un nosaukums ir ļot cerīgs. Mēs abas domājām, ka tā būs skumja mistika, bet izrādījās pagalam bērnišķīgi. Rīt iešu no viņas paņemt un izlasīt šo grāmatu.
Bērniem domāta? Man tā nelikās. Kaut gan lasīt var arī bērni.
Ļoti ļoti patika. Fantastiska.
nu jā, bija jau drusku tādā bērnu pasaku stilā, bet patiesībā stāsts bija vairāk tieši par jūtām, domām. par to, ka vērtīgāk ir upurēt sevi citu labā, nekā vēlāk dzīvot vientulībā. par to, ka ir iespējams pārkāpt aizpriedumiem. par to, ka sapņi var piepildīties, tikai tiem ir cieši, cieši jātic un ļoti ļoti jāvēlas. un to, cik ļoti vientulīgi jūtas tas, kuru citi uzskata par savādu un kuram nav tik labu iemaņu attiecībā ar citiem.
He,he...tagad lasu "Pēdējo elfu" ,bet savas domas par šo grāmatu izteikšu cita pavedienā. Viņai vēl ir grāmata "Pēdējais pūķis"?! Būs jāpainteresējas par šo grāmatu.Laikam,rakstniece turpina iesākto taciņu un drīz būs arī pēdējā nāra,pēdējais fēnikss u.c.
Par S. De Mari - Pēdējo Elfu un Pēdējo pūķi jau ir runāts http://www.kurbijkurne.lv/forums/index.php?showtopic=36414. Varbūt der apvienot?
(čau gauja. Atkal aizrautībā pavedienu garām palaidu. )
Bet par bērnišķīgumu. Viņa it kā ir tāda paviegla. Izteiksmē, sižeta vienkāršībā. Es gan nemēdzu iedalīt grāmatas bērnu/pieaugušo & co, nedomāju, ka tam ir kāda jēga (nedarīju to arī Pēdējā elfa gadījumā, tikai šīs diskusijas sakarā sāku domāt). Ir grāmatas, ko bērni nevar lasīt. Tīri saprašanas, reitinga, tematikas dēļ. Bet bērnu grāmatas, ko nevar lasīt pieaugušie - nu... Patiesībā domāt vienkārši arī ir jāmāk. Bērnišķīgas grāmatas ir labs treniņš.
Heh...iesāku lasīt šo darbu sen,bet tā kā savas izklaidības dēļ to biju aizmirsusi pie radiem,tad atguvu grāmatu tikai nesen un ar interesi vienā dienā pabeidzu lasīt . Neapšaubāmi bēdīga (fantāzijas iemītnieku strauja bojāeja cilvēku skaudības un baiļu dēļ),bet patīkama grāmata,kura aizrauj ar interesanto pasaules uzbūvi. Man patika pūķu perēšanas apraksts. Es gan neuzskatu,ka grāmata ir bērnišķīga. Pieaugušajiem grāmata ir kā spogulis,kas parāda mūsu vājības un nežēlību pret līdzcilvēkiem.
Ir lasīta. Ļoti interesanta, jā. Raita valoda, un vispār - mani ļoti elfs aizkustināja. Arī beigas par pareģojumu bija interesantas.
Sākumā mamma man šo grāmatu atnesa, jo kāda viņas darba biedrene bija padzirdējusi, ka vispār lasu. Ja mamma nebūtu klusi nākusi pie manis naktīs un vairākas reizes sacījusi, ka nu jau būtu jāiet gulēt, grāmatu izlasītu vienā vakarā. Tomēr nācās to pabeigt nākošajā rītā. Vēlāk iegādājos to arī savā īpašumā.
Patika. Ļoti. Varētu pat teikt, ka tā ir kļuvusi par manas sirds grāmatu. Nezinu, kāpēc.
Kā vakar sāku, tā arī izlasīju no vāka līdz vākam.
Man patika. Jauka pasaka, kas nemaz nav pasaka, bet stāsts. Par draudzību, cerībām un pūķiem. Lasot pieķēros pie tā, ka šeit, vairāk vai mazāk, bet ir tas, ka autore ir pati radījusi pasauli. Pašai savas domas par to, kādiem jābūt elfiem un pūķiem, cilvēkiem. Mazliet muļķīgas gan likās viņas domas par Daligaras valdnieku - tādas absolūti bērnišķīgi dusmīgas. Kautkā tā. Neiederējās.
Es izlasīju, un man sanāca dusmas par to, ka atkal tiek nogalināts lielisks pūķis. Tāpat kā Rangarigs, kura nāve joprojām man ir bērnības trauma :/
Pati pasaka šķita mazliet pārspīlēta. Visi tie vientulības un bada apraksti - sazin kāpēc visu laiku nāca prātā, ka autore pati gan noteikti neko tādu nav piedzīvojusi, tāpēc tagad visu maksimāli dramatizē un sakāpina, lai izlutušajiem ES cilvēciņiem iestāstītu, kas ir bads un aukstums. Ir lasītas labākas pasakas, labāki fantasy darbi, labāki psiholoģiskie romāni. Te autore, šķiet, centusies panākt visu uzreiz, bet, "ja kaut kas der visam, tad tas neder nekam".
Bija gan arī labas vietas. Pie "Pēdējā elfa" pēdējās lappuses, kur Sajra un Monsers apskaujas, man uz raudienu pavilka. Tāpat arī tur, kur mira pūķis. () Un man patika ironija.
Bet, sasodīts, ja jau Joršs spēja, aizstāvēdams Riti, nogalināt to sargu, tad kas, pie velna, viņam traucēja nogalināt pilsētas pārvaldnieku? Jā, cilvēciskums (elfiskums?), grāmatas humānisms, proveģerārisms utt. utjp., bet nu kamōn! Erbvors būtu dzīvs!
Graamata pavisam noteikti ir lloti laba. Un liek domaat, paskatiities uz lietaam no cita viedoklla, ar elfa aciim.
Un miilestiiba... lloti interisanti un aizskustinossi un taa, ka aizrauj lasiitaaju. Protams, ir dazzas lietas, kas nepatiik, kaut vai visa taa pareggojuma buussana un tas ka viss llaunas sodiits netiek, taccu tas staastu padara reaalaaku un aizraujossaku.
Ar šo grāmatu es apgājos ļoti saudzīgi un bijīgi, uzmanīgi lasīju, gluži kā bērnībā. Kāpēc tā ? Grūti pateikt. Manā ietekmē vairāki cilvēki ir izlasījuši un atzinuši to par jauku esam. Filozofiska pasaka.. tieši šo grāmatu es visbiežāk ieteicu pircējiem, kad strādāju grāmatnīcā, jo tajā saduras 2 puses, 2 pasaules, tāpat kā bērni un pieaugušie. Ar nepacietību gaidu turpinājumu.
Grāmata tiešām ļoti laba un interesesanta. Vienīgi biju par viņu tādas atsauksmes dzirdējusi, ka izlasījusi jutos nedaudz vīlusies. Biju iedomājusies, ka tas būs ne tik ļoti fantasy tipa darbs. Man jau fantasy tiešam ļoti patīk, bet tā jau iet ja esi kaut ko iedomājies, bet beigās dabū ko citu...
Pēdējais elfs ir tagad dabūjams grāmatnīcās??
Vnk es nevar saprast vai tā ir kāda veca grāmata, kas atrodama tikai bibliotēkas plauktos, vai arī tiko izdota grāmata..?
Tā grāmata bija vnk. superīga!!!
Es piedalos bērnu žūrijā (biblenē) un paņēmu to grāmatu izlasīt...
Viena no manām mīļākajām grāmatām...
Ļoooti patika!
Tieši tagad pārlasu. Jāatzīst, gan ,ka "Pēdējais elfs" man patīk labāk par "Pēdējo pūķi".
Kāds zin - ir jau iznākusi grāmata "Pēdējais orks" ?
Ak, man patika šī grāmata, un es biju tā Perfumer draudzene, kas šo grāmatu nopirka^^ Man patika grāmatas noskaņa, jau no pirmajām lappusēm mani ieveda fantāzijas pasaulē.
ļoti interesanta grāmata.
iekļauta arī 8. - 9. klases `bērnu žūrijas` sarakstos. šī iemesla dēļ arī nonāca manās rokās.
grāmata ar noskaņu un paspēptu filozofiju.
Njā tādēļ arī es izlasīju... laigan esmu 5-7 klašu grupā
Lasīta.
Jauka, kaut gan mazliet ne tā uzrakstīta, priekš manis. Patīkama noskaņa, labi veidoti raksturtēli, pieņemams tulkojums.
Kopumā, nenožēloju, ka paņēmu lasīt.
Patika.
Pēc manas draudzenes ziņām, grāmata "Pēdējais orks" ir iznākusi. Esot bieza un maksājot ap 14 ls.
Tādas tās lietiņas.
Lasam un padalamies ar iespaidiem.
cerams ka tās vāku nav veidojuši tie paši idioti. arī es nemūžam viņu nepirktu vai nelasītu ja saturs atbilstu vākam
Pēdējais Elfs ir jauka pasaka, taču mani tā kaut kā tomēr neaizrāva tik ļoti, cik biju gaidījusi no šīs grāmatas. Lasīt bija patīkami, taču pilnībā tomēr grāmatu izbaudīt kaut kādā veidā neizdevās, pati īsti nezinu, kādēļ. Varbūt kādreiz pārlasīšus un manas domas mainīsies, kas to lai zina.
Nu jau "Pēdējais orks" ir iznācis.
Ja šī grāmata būtu reizes divas plānāka, man pat varētu patikt.
nu man dikti patika. s;akums varbūt negāja šausmīgi ātri bet pēc tam atklājās daudzas lietas ko vismaz man nebij gadījies nekur lasīt tādā gaismā. un sajūsmina tās asprātīgās sadaļas.
bada ainas arī man nemaz nelikās pārspīlētas bet ļoti ticamas.
es sapratu kāpēc pūķim bija jāmirst- lai viņš apzinātos un galvenais pārvarētu savu egoismu
bet ko es nevarēšu piedot - JA beigās kaut kādā veidā nenotiks ka visi pūķi elfi uc būtnes uzrodas no jauna. riebjās šitais princips: pēdējais elfs, pēdējasi vienradzis, pēdējais mohikānis... daaa
(nu mohikānis vismaz ir saprotams kapēc)
heh mani gan tikai priecē tas ka grāmata būs bieza ^_______^
Esmu izlasījusi visas trīs grāmatas.
Lai arī brīžiem grāmata bija uzrakstīta visai dīvaini, stāsts kas slēpās apakšā mani aizķēra un piepildīja.
Tiesa- gods tulkotājiem un autorei- valoda pārsvarā bija patīkama un saistoša. Lai arī brīžiem cauri sitās pārspīlētība un neīstums.
Dabūju grāmatu jau krietnu laiciņu pirms bērnu žūrijas, tad pirmā daļa īpaši neaizķēra. Bija laba, bet nekas wāā.. Tad kad lasīju bērnu žūrijas dēļ patika jau labāk. Tagad lasīju visas trīs daļas pēc kārtas tas izrādījās pat ļoti iedvesmojoši. Tikai ir jāmāk paņemt vajadzīgais..
tā ir- sākumā tev varbūt kaut kas lieks neīsti garlaicīgi vai nevajadzīgi vai jocīgi utt. bet paņemot grāmatu otrreiz pēc 5 dienām (vai kāda laika) viss nostājas savās vietās
ir tikai labi ja kaut kas šķiet nepierasts vai savādāks vai ne? ^^
otrā daļa nu ir izlasīta.
[irms kāda laiciņa, lai varētu arī apsmadzeņot.
visā visumā, man patika, vien kaut kā nepiesaistīja tie mazlie bērni. Rites un Jorša līnija likās visai garlaicīga, bet patika Rankstraila un Austras attiecības. Tā algotņu padarīšana un tamlīdzīgi brīnumi.
Daudzas atbildes uz jautājumiem no iepriekšējās grāmatas nu ir savādākas. Viss tāds skaidrāks un interesantāks.
Jā, patika, saku vēlreiz.
Arī Pēdējais orks nu ir izlasīts un.. tāpat kā Pēdējais elfs, tas mani uzrunāja pamazām, bet ievilka sevī daudz dziļāk. apbrīnojama grāmata, es tiešām kūstu. viena no retajām, kuru tu paņem pie tējas tases un lasi, laiks apstājas, bet tu izgaršo katru skaisto vārdu. izcils tulkotāja veikums, nekādu pārspīlējumu, toties bagāta valoda un daiļas sajūtu gleznas. es sajutu, saodu, sagaršoju it visu. šis tas paredzams, šis tas ne, taču grāmata likusi diezgan daudz pārdomāt. mainīt savu attieksmi pret cilvēci, kaut vai. un cik orku bērnu ir šodien pasaulē ?
Esmu izlasījusi tikai Pēdējo elfu, bet šī grāmata ļoti patika, ceru tuvākajā drīzumā izlasīt arī Pēdējo Orku.
Lasīšanas prieks un emocionālas slāpes. Šie divi ir galvenie iemesli, kādēļ manās rokās nonāca grāmata par pēdējo elfu un pēdējo pūķi.
Par prieku, ko sagādāja lasīšana, laikam var spriest pēc tā, ka nespēju nolikt grāmatu malā, līdz tika pāršķirta pēdējā lapaspuse. Aiz loga sen jau bija tumš, pulkstenis rādīja ceturto nakts stundu. Gaisma, ko izstaroja lampa šķita nereāla, istaba - sveša. Līdzīgas sajūtas rodas, pēkšņi pamostoties no dziļa miega.
Grāmatas pirmā daļa par mazā elfa vientulību likās dziļāka; pelēkā, pielijusī pasaule un klusās elfa raudas kaut kādā dīvainā veidā radīja līdzsvara un harmonijas pilnas sajūtas. Asaru plūdus izraisīja elfa emociju dziļums un naivā ticība - prieks par troļļa skaistumu, izmisums par mirušo trusi, cilvēku pasaules redzējums.
Otrā daļa par pēdējo pūķi - skaisti un aizraujoši, bet vairs ne tik dziļi. Tas gan nebūt netraucēja nakts vidū modināt istabas biedru, lai kādu brītiņu pašņukstētu pie pleca par pūķa nāvi. Lai arī tas bija paredzams, tomēr lasot likās tik muļķīgi - dumjais pūķis, vai tad nevarēja to klinti sadrupināt negriežot pret strēlniekiem neaizsargātās krūtis? Dumjš pūķis!
Lai nu kā, emocionālās slāpes tika veldzētas. Un, kā jau tas notiek, ja padzēries vienreiz, gribēsies vēl un vēl. Tā nu tagad mājās uz plaukta guļ grāmata ar nosaukumu "Pēdējais orks". Tā tikai gaida piemērotu brīdi, lai sasaistītu lasītāju starp lapaspusēm un liktu tam izdzīvot svešu, neeksistējošu būtņu likteņus.
Man ļoti patika. Ir doma un tas ļoti saista, arī galvenai varonis ir izstrādāts.
Pārsteidzoši ļoti interesanta grāmata. Ļoti patika.
Un jāpiekrīt Roēnai par galveno varoni, savdabīgs tēls. Tāds kuram ļoti viegli pieķerties, viņš aizrauj lasītāju un liek izlasīt grāmatu līdz galam.
Vērtējums 8 no 10
Šī grāmata manās rokās nonāca pirms pāris gadiem. Sīkumi jau aizmirsušies, bet atmiņā palikusi raitā un interesantā valoda. Viennozīmīgi grāmatu caurvij skaista, emocionāla stīga. Ļoti atmosvērīgi, vienkārši un piesaistoši.
Forša grāmata. Nesen izlasīju "Pēdējais orks". Arī laba.
Pēdējais Orks gan neliekas tik laba cik pēdējais elfs.
Elfu lasīt bija interesanti, visvairāk mani aizkustināja tā bibliotekas un pūķa uzturēšanas, audzināšanas daļa. Ja pareizi atceros, tad arī izplūdu asarās beigās, bet neatceros īsti par ko, laikam par vecā pūķa nāvi.
Man patika. Sākumā paņēmu šo grāmatu rokās ar šaubām, bet drīz vien tiku ierauta Pēdējā Elfa pasaulē. Mazliet naiva, bet skaista grāmata.
Ļoti, ļoti, ļoti skaisti
Otrā daļa - Pēdējais Orks gan ir daudz labāka
Ļoti esmu iedvesmojusies saviem darbiem.
Mazais ziepju vārītājs.
Grāmata lasīta, atzīta par labu esam. Īstenībā, bija pat mazliet pozitīvs pārsteigums par ko tādu.
Mīlīgi vienkāršs un skaists darbs. Biju sevišķi aizkustināta daļā, kur mazais Joršs stāstīja trollim, cik tas ir skaists. Pēdējais Orks likās daudz labāks, bet, protams, jālasa abas daļas, lai stāstu uztvertu pilnībā. Kopumā - sirsnīgi.
Škaišc? Jā, tas troļļa apstulbums bija grāmatas lasīšanas vērts. Tā grāmata vispār lielākoties bija uzjautrinoša, atšķirībā no Pēdējā orka.
Piekrītu, Pēdējais Orks jau ir stipri pieaugušāks un traģiskāks. Tas arī liekas adekvāti, ka stāsts aug līdz ar Joršu - no nevainīgas bērna uztveres līdz pareģojumā pasludinātam karotājam.
Ritīgi labas grāmatas. Ja atskaita ģeogrāfiju, nav kur piesieties.
Man patīk šīs grāmatas. Ļoti patīk.
Man arī abas ļooti patīk. pirmo es dabūju apt.9 gadu vecumā . Tagad man ir 13, bet es vēl joprojām uzskatu šīs grāmatas par manām mīļākajām grāmatām.
Es šo grāmatu izlasiju apmēram pirms gada. Ļoti aizkustinoša. Šogad izlasīju arī "Pēdējais orks", kas ir "Pēdējā elfa" turpinājums. Tikai "Pēdējā orka" begās man radās daži jautājumi, tāpēc varētu būt vēl kāda grāmata, kurā varētu būt atbildes uz šiem jautājumiem.
es atļaušos postulēt ka nākamajai ir jābūt pēdējais rūķis un tā risināsies ap Aijalas pilsētu vai kā nu tur viņu sauca kur slēpjas tas Tiesnesis un tad viņa meita ar to rankstrailu ies un viņu no turienes izvilks uz cīņu un episki novāks
tur būs arī par kalpiem kādi dumpīgi rūķi kas pāries mūsējo pusē
protams būs par rūķu vēsturi un to kā tas viss ir nonācis tur kur mēs esam utt
un tad pa vidu ja nemaldos jābūt tādai grāmatai kā pēdējais trollis - jo orkā bija runa par pēdējo fēniksu un tā tas viss turpināsies līdz pat pēdējam cilvēkam un pēdējai sliekai un tad varbūt arī pēdējam grasim- katrā ziņā tādas pēdējās lietas nekad nevar izbeigties un izpēdējoties
voi pavisam aizmirsu tur protams būs arī par to elfa meitu un viņas draudziņu kurš i e s p ē j a m s būs no rūķu cilts (jauktenis kā viņi visi) un ko viņai tur darīt? vnk būt brīnisķīgai un burvīgai?
Izklausās jau ļoti interesanti! Tagad tikai jāgaida, kad varēs sākt lasīt. Nez vai tajās nākošajās grāmatās būs minēts arī par Riti, jo "Pēdējajā orkā'' nekas netika minēts par to, kas ar viņu beigu beigās notika.
Bet ja jau tiks pieminēta Rites meita, tad drošvien viņa pati arī tiks pieminēta.
Līdz šim de Mari oficiālajā saitā nav minēts nekas par "Pēdējo ..." jebkādu turpinājumu aiz elfa un pūķa. Tiesa, itāliski es diez ko daudz nesaprotu, tomēr tik daudz spēju izlobīt.
Viņai ir vēl pāris grāmatas, tomēr, cik var spriest, tās nav saistītas ar šīm divām.
Izrādās, ka šajā sērijā ir vēl 3 grāmatas, kas ārpus Itālijas tulkotas maz - cik nopratu, nosaukumi tulkojas apmēram "Pēdejā burvestība", "Pēdējais pareģojums" kā arī prequel "Mani sauc Joršs", izdotas attiecīgi 2008., 2010, un 2011. gadā. http://www.silvanademari.com/libri.htm Skumji, ka arī latviski nav tulkotas - labprāt gribētos izlasīt
"Pēdējais elfs" ir grāmata, kas liek aizdomāties un izsauc emocijas, kādas es citkārt neesmu pieredzējusi.
Tajā ir kas unikāls.
Pēcsajūtu, kas rodas pēc šīs grāmatas lasīšanas pat nevar aprakstīt.
Vienu gan zinu noteikti - "Pēdējo elfu" es ieviesīšu arī savā grāmatplauktā.
Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)