Kurbijkurne forums: Soli tuvāk fantāzijai

Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )

> 'Lengvilas raganas', [PZP] [R] Fantasy
Sindra
iesūtīt 07.01.2015 23:48
Raksts #1


Angel of Music
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.01.04
Kur: Azeroth
Spēļu meistars 2012



Šī bija pavisam mierīga diena Eža kalna klosterī.
Ēkas gaiteņos valdīja meditācijas pilns klusumus un nekas neliecināja, ka šī diena būtu īpaši savādāka par citām. Nē, patiešām. Bija bijušas pavisam parastas brokastis, kurā klostera iemītnieki bija dabūjuši savu dienišķo putru. Rīta meditācija.
Atpūtas telpā mūki apsprieda tuvākā un tālākā apkaimē dzirdētus jaunumus.

Tomēr, šī bija īpaša diena kādai daļiņai klostera iemītnieku.
Klostera priors Viljams Oldmens šo dienu bija noteicis par dienu, kad viņa izraudzītie klostera biedri dosies ceļā uz netālu esošo Lengvilu.
Viss bija sagatavots un klostera pagalmā jau atradās ne pārāk lielos ratos iejūgts zirgs. Ratos priora izraudzītie varēja sakravāt savas mantas jau pirms vēl nelielās apspriedes priora pieņemšanas telpā.

Priora skatiens slīdēja pār telpā sanākušajiem un likās, ka viņš teju vai skaitīja, vai visi ieradušies.
Telpa bija krēslaina, jo tai nebija logu un apgaismojumu deva vien divas vientuļas sveces.
- Uz Lengvilu jūs dosieties. - priors noteica, stingram skatienam pārslīdot pār visiem telpā esošajiem. - Jau būsit dzirdējuši par dīvainiem notikumiem, kas tur notiek un viņiem ir nepieciešama jūsu palīdzība. Ejiet, noskaidrojiet kas tur notiek un ieviesiet kārtību. - pat ja daži no telpā esošajiem bija visai jaunu gada gājumu cilvēki, acīmredzot priors tiem uzticējās un uzskatīja, ka viņa izraudzītā komanda spēj paveikt uzdevumu.
- Ceļā pavadīsiet divas dienas. Rīt, līdz ar saules rietu jums būtu jānonāk Lengvilā.
Nonākot tur uzmeklēsiet pastoru Robertu Blekvoteru. Piesakaties pie viņa. -
priors domīgi noteica, prātodams, kas viņam vēl būtu jāsaka. - Ratos atradīsiet pārtiku, iztikas līdzekļus. - paberzējis bārdu priors pacēla rokas pret telpā esošajiem. - Lai Auroras svētība ar jums. - viņš svētīja Ežu klostera mazo delegāciju un deva tai atļauju doties ceļā.

Rati nudien stāvēja klostera pagalma vidū un gaidīja ceļotājus. Tajos atradās pāris maišeļi ar pārtiku, kas bija piemērota ceļam. Ūdens mucas. Un arī viena vīna mučele. Nu, tāda, ne pārāk liela. Bija atrodams arī naudas zutnis, kurā atradās pieci zelta gabali un desmit sudrabi.
Pārējās mantas, kuras biedriem likās, ka varētu būt nepieciešamas, vajadzēja sagādāt pašiem. Ratos vēl tikai bija trīs segas. Ja nu nakts iegadās vēsāka un kādam ar sava paša apmetni nepietiek.

Protams, priors nesteidzināja savus izredzētos ceļā. Sirmais kungs tepat vien telpā vēl bija un bija gatavs atbildēt uz jautājumiem, ja kādam tādi bija radušies.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
5 Lapas V  < 1 2 3 4 > »   
Sākt jaunu pavedienu
Atbildes (20 - 39)
Roviela
iesūtīt 10.01.2015 14:22
Raksts #21


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



Tā ir māņticība! Roberts gribēja iesaukties. Sarkani mati nenozīmē neko! Bet... viņš ierāvās savā kaktā un klusēja. Te bija priora telpas, te nevajadzēja ne apliecināt savu ticību, ne pierādīt kaut ko, te visi zināja, kas un kā.
Jaunās sievietes sāka strīdēties. Tās ir sievietes! Tā viņas vienmēr! Roberts nevilšus salika rokas sev priekšā aizsargājošā žestā. Viņaprāt, strīdi savā starpā bija slikta zīme, un no tā vajadzēja sargāties. Un par ko? Un kāpēc meitene ar melnajiem matiem tagad nometās ceļos un lūdz piedošanu?
Viņš apmulsa pavisam, un būtu saplūdis ar sienu, ja vien tas būtu bijis iespējams.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Sindra
iesūtīt 11.01.2015 14:32
Raksts #22


Angel of Music
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.01.04
Kur: Azeroth
Spēļu meistars 2012



- Ah, jā... - priors novilka, skatienam kavējoties pie nopietnā paskata vīra, Migela. - Pirms dodaties prom, neaizmirstiet iegriezties pie brāļa Metjū. Viņa krātuvē jūs atradīsiet gan Sancti manus, gan šķīstīšanas vārsmas. Gan jau viņam vēl kaut kas ir. - Oldmens noteica un nopūtās. Šajā brīdī viņš pavisam droši attaisnoja savu uzvārdu. Priors bija vecs vīrs un savā ziņā, sūtot klostera biedrus šajā uzdevumā, vecā vīra sejā bija manāma zināma vienaldzība. It kā viņa domas patiesībā atrastos kaut kur citur.

Brālis Metjū, pie kura klostera iemītnieki tika nosūtīti, bija atbildīgs par svētā koka pārvēršanu kūpināmajos mietiņos un viņam arī pagrabā bija mantu glabātava, kur varēja atrast vēl šādus tādus rīkus, kas palīdz raganu medībās.
Nu, katrā klosterī bija šāda mantu glabātuve un šāds brālis, kurš to pieskatīja un atbildēja par to. Tas nebija nekas neparasts. Ežu Kalna klosterī mantu glabātuves pieskatītājs bija brālis Metjū. Arī jau gados vīrs, taču kārns un likās, ka allaž pārpilns ar enerģiju. Daži no brāļiem mēdza jokot, ka brālis Metjū gatavojot kvēpināmos kociņus un šķīstāmās dziras, par daudz saelpojas zālīšu garaiņus un koku dūmus un tad nu ir tāds enerģijas pārpilns un varētu pat teikt, ka hiperaktīvs.

- Nu ja. Brālis Metjū palīdzēs. - priors domīgi noteica, līdz viņa priekšā izcēlās nelielais meiteņu strīds, kas summējās ar melnās meitenes tupēšanu uz ceļiem un lūdzoties piedošanu.
Priors nopūtās un piegājis pie melnmates, gādīgi apskāva viņas plecus un piecēla meiteni kājās. - Vai nu, vai, Dorij, vai nu tā vajag.
Bet laikam jau bija arī mana kļūda, jo neesmu jūs iepazīstinājis nemaz lāga. Varbūt, lai labāk viens otru iepazītu un saprastos, nedaudz iepazīstiniet ar sevi. Un vēl būtu jauki, ja jūs pieminētu arī pa savai sliktajai īpašībai. Lai zināt, ko viens no otra sagaidīt. Nepiemirstiet gan arī labās īpašības, jo... he, he... -
priors iesmējās nedaudz krekšķošus smieklus - ... kas vienam var likties labs, citam var likties slikts. Es gribētu, lai pirms jūs pametat klosteri, jūs būtu pārliecināti, ka varat viens otram uzticēties. - Oldmens piekrītoši pamāja ar galvu. Kā pats apstiprinādams, ka viņam ir taisnība.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Romija
iesūtīt 11.01.2015 15:22
Raksts #23


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 01.04.04
Kur: online
Fotogrāfs 2007



Dorija piecēlās un nopūtās. Viņa laikam visu šo bija sākusi, tāpēc pašai arī nācās stādīties priekšā pirmajai. Šoreiz viņa vairījās pacelt skatu, tāpēc palika ar nodurtu galvu.

"Es esmu Dorodeta Reivena, no Ķerkalnu klostera," viņa iesāka ar visnevainīgākajām ziņām. Tie, kas kaut cik zināja kartes, bija pamanījuši vairāku dienu gājiena attālumā esošo Ķerkalnu klosteri, kas robežojās ar Kresandu muižas zemēm. "Diemžēl es klosterī esmu tikai dažus mēnešus, un tad priors Klūgs mani nosūtīja uz šejieni šī paša gadījuma dēļ," viņa iesāka ar sliktajām ziņām. Parasti nevienam nepatika jauniņie, kas neko vēl nesaprata. "Es visu mūžu esmu ticējusi Aurorai, bet tieši klostera lietās un īpaši jau šādās darīšanās mana pieredze ir maza," viņa papildināja, skatoties uz saviem pirkstiem, kas nez kāpēc bija kļuvuši ļoti interesanti. "Tā nav mana izvēle — doties vai nē. Bet es ļoti labprāt klausīšos un mācīšos, kas ir darāms, ja jūs man palīdzēsiet," viņa beidzot tomēr saņēmās pacelt skatu, bet vērsa to pret prioru. Viņš neapvainosies.

"Es pārsvarā esmu darījusi mājas un dārza darbus, bet pazīstu un varu vākt visādas zālītes, ja tas noder," Dorija beidzot pieķērās arī labajām lietām. "Lasīt un rakstīt māku," nedaudz nedrošāk piebildusi, viņa cerēja, ka neviens neliks nodarboties tikai ar to. Un nepieķers, ka pusi svešo vārdu viņa nemaz nesaprata. "Un es negribēju nevienu apvainot, vienkārši mūsu pusē paražas ir savādākas. Tāpēc nedusmojieties, bet paskaidrojiet, kas šeit ir savādāks," un Dorijas skatiens atkal noslīdēja uz leju. Nekā daudz stāstāma jau viņai nebija. Ak, jā. "Ikdienā mani sauc par Doriju vai Krauklīti."
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 11.01.2015 17:28
Raksts #24


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



Arī Roberts savā ēnainajā kaktā nopūtās, kad nevajadzīgais strīds bija beidzies, klusībā pateicās Aurorai par to, tad saņēma rokas, plaukstas salikdams vienu otras rokas piedurknē.
Viņš pagāja pussolīti uz priekšu un ierunājās.
- Mani sauc Roberts Osborns.
Kapuce bija nolaista, ļaujot visiem apskatīt viņa seju. Acis nebija kautri nodurtas, bet gan vienu pēc otra noskatīja visus klātesošos.
- Šis klosteris ir manas mājas jau divus gadu desmitus. Esmu rakstvedis un rakstu pārrakstītājs, un manā pārziņā ir klostera bišu saimes. Leju sveces, protu darīt medus dzērienus.
Balss bija klusa un skaidra. Varbūt kādam pat ienāca prātā, ka Roberts ir labs dziedātājs, bet tā nebija, toties pēc stāstītā varēja noprast, ka darbā, kurā viņu sūta tagad, viņam nav nekādas pieredzes.

- Neesmu slinks, un darīšu, kas jādara.
Lielas, tas bija viss, kas pavēstams. Robertam neienāca prātā runāt par savu attieksmi pret sievietēm. Vai tad tāda nebija pareiza? Pa visiem klosterī pavadītajiem gadiem ne reizi nebija sanācis to pārspriest ar kādu citu, kas varētu pateikt, ka gluži pareizi vis' nav. Kas varētu paskaidrot. Bet, galu galā, tā nebija rakstura īpašība, un tāpēc palika nepateikta.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Elernass
iesūtīt 13.01.2015 05:34
Raksts #25


Attīsta savu iekšējo Aci
***

Grupa: Biedri
Pievienojās: 25.02.04



Mans vārds ir Džons Vuds. Esmu apsargs un ceļvedis. atskanēja lietišķa balss no telpas durvju puses. Uzaudzis klosterī. Jau vairākas reizes esmu pavadījis brāļus ceļā no klostera uz pilsētu un atpakaļ. Pazīstu āpkārtni, māku ieraudzīt dzīvnieku takas un sekot dzīvnieku takām, atrast dažādas vietas mežā... pēdējos paziņojumos varēja saklausīt zināmu lepnuma pieskaņu.
Kad visu klātesošo skati tika pievērsti viņam, šķita, ka Džons tomēr samūlst no lielās uzmanības un turpināja ne tik tekoši.
Nu jā... esmu bijis vairākos ... emm... mallusos... Džons pašķielēja uz iepriekš neredzēto mūku jā... nu kā palīgs...

Izskatās, ka šobrīd Džonam vairs nekas nebija piebilstams.


Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Dayns
iesūtīt 13.01.2015 09:08
Raksts #26


Kārto teleportēšanās eksāmenu
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 07.06.05
Kur: in da smitty.



Migels kā pamodās no Džona vārdiem un tēvišķi pasmaidija. jaunietis atgādināja viņu pašu jaunībā

- brāli, ceru ka neesmu tevi apgrēcinājis ar savu... laikam vārds būtu dedzību. neesmu vietējais, un vietā, kur esmu nodarbojies ar inkv... - migels pieķēra sevi pie domas, ka atkal izmanto tik ļoti pierastos terminus un uzreiz centās atrast pareizo vārdu, ko nozīmēja tieši inkvizīcija -tiesas prāvām, šādi runāja visi.-

tad, tā pat, kā uzrunājot abas meitenes Migels atkal jau centās atslābināt situāciju ar kādu joku - un es tiešām ceru ka palīgs tu tur nebiji,- viņa smaids atplauka plašs un sirsnīgs - malum - nozīmē ļaunums, ļauna darīšana-

viņa skatiens nedaudz novērsās un smaids pabālēja - mans vārds ir Migels Adalberto Kvesada Lucero. esmu inkvizitors no Spagīnijas - migela sejā iezagās neliels rūgtums - esmu saskāries ar Umbras darbiem gan cilvēku sirdīs, gan arī baznīcas iegšienē. - seja kļuva akmens cieta mans darbs ir ietvēris sevī arī briesmīgas darbības... - un jau pēc šiem vārdiem sejā atkal parādijās maiguma pazīmes - kalpojot Aurorai un jums - viņa skatiens pārskrēja pār biedriem ar patiesu mīlestību uz šiem jauniešiem - esmu gatavs atdot pēdējo elpas vilcienu. -
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Dvēselīte
iesūtīt 13.01.2015 12:20
Raksts #27


Loveless
******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 06.03.04
Kur: playing the hydrogen sonata
Oriģinālākā pareģojuma autore



Paturējusi pie sevis, ko domā par tirādi starp abām sievietēm un, ka, viņasprāt, iepazīšanās zaudēja savu jēgu tāpēc vien, ka neviens neklausījās priorā, viņa turpināja rakstīt. Vismaz ne līdz galam klausījās. Sliktās īpašības, ha! Ina pavīpsnāja un, galvu nepacēļusi, turpināja skribelēt, tagad pierakstot cilvēkus. Lielāko daļu, protama lieta, viņa jau zināja, vismaz pēc vārda, bet tagad zem katra tika pielikts pa krustiņam un svītriņai.

Dorija
+ dārzkopība
- lasīt/rakstīt (varbūt otrādāk?)

Roberts
+ viss
- ?

Džons
+ praktisks
- nesaprot latīņu valodu?

Migels
+ ļoti nasks uz nomiršanu citu vietā
- darīs jebko, lai apturētu Umbru?


Pāris vietās vārdi bija pasvītroti un visur bija ļoti daudz jautājuma zīmju. Kaut kā vienīgi Migels bija licis saprast, ka viņam ir arī sliktās īpašības. Pirms ko teikt, Ina vēl apdomāja vai sekot šai tendencei mācēt visu un būt bez jebkādiem sliktiem ieradumiem.
- Labrīt, - saulaini pasmaidījusi, viņa pievērsās telpā esošajiem. - Tiem kuri vēl nezina - mani sauc Ina. Mana stiprā puse ir mana personība un sliktā, visticamāk, nepacietība un neiecietība, - viegli paraustījusi plecus, jaunā sieviete sekoja savai nepacietībai un, sabāzusi visu, kas bija ārā no somas, atpakaļ tajā iekšā, sāka iet uz izejas pusi. - Vai mums vēl kas šeit ir nepieciešams, vai arī mēs beidzot varam doties cēļā? - jautājoši uzlūkojusi Migelu un pavisam netīšām ignorējot pārējos, ieskaitot prioru, Ina apstājās pie durvīm, rokai jau atrodoties uz kliņķa. Viņiem vēl vajadzēja iet pie brāļa Metjū, kas noteikti aizņems vēl pusi stundas. Visu šo runāšanos viņi varēja darīt arī ratos, jau ceļā uz pilsētu.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Dayns
iesūtīt 13.01.2015 14:47
Raksts #28


Kārto teleportēšanās eksāmenu
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 07.06.05
Kur: in da smitty.



Migels pamāja ar galvu Inai - Metjū. bet cik sapratu - vēl kāds ir jāsagaida, ne visi ir ieradušies. -
viņš paskatijās uz prioru - mēs būsim pie brāļa Metjū, ja nu kas. -

Šo rakstu rediģēja Dayns: 13.01.2015 14:50
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Romija
iesūtīt 13.01.2015 14:56
Raksts #29


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 01.04.04
Kur: online
Fotogrāfs 2007



Arī Dorijai vairs īpaši neko šeit nevajadzēja. Par vietējo paradumiem nāksies uzzināt visgrūtākajā veidā - izbaudot tos uz savas ādas.

Tā kā viņa nezināja, kur tieši ir meklējams brālis Metjū, meitene plānoja sekot Inai, bet viņa negribēja laist garām iespēju iepazīties ar tiem, kas varbūt pēc visa šī būs viņas klostera brāļi. Lai šī būtu pirmā mācībstunda tiesas spriešanā - apgādāšanās ar vajadzīgajiem instrumentiem. Dorija bija gatava doties.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Rouzijs
iesūtīt 13.01.2015 17:41
Raksts #30


Kārto teleportēšanās eksāmenu
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.09.09
Kur: In heaven
Nervu bende 2013



Klaudija uzmanīgi vēroja visus, kuri stādījās priekšā, arī tos, kurus meitene jau zināja. Viņas skatiens pie pazīstamajiem biedriem nekavējās tik ilgi kā pie svešiniekiem, it īpaši pie Dorodetas, jo galu galā šī svešiniece bija sākusi vērst pret viņu apvainojošus vārdus. Rokas neviļus sakrustojās pār krūtīm un Klaudija nopūtās. Viņa negribēja ne ar vienu strīdēties, sarkanmate vēlējās palīdzēt citiem, lai neatgadītos tādi muļķīgi starpgadījumi kā ar viņas vecākiem. Meitene palīdzēja, lai citi neciestu aplamas rīcības dēļ un uzskatīja, ka raganām ir nepieciešams sods.

Pirms vēl kāds bija pametis telpu arī viņa beigu beigās ierunājās.
- Mans vārds ir Klaudija Darkvuda, šī klostera sienās es esmu augusi no četru gadu vecuma, brāļi un māsas man ir iemācījuši lasīt un rakstīt, atpazīt ļaunumu no labuma, izpalīdzēt un būt atsaucīgai. - Sarkanmate pat nedaudz pasmaidīja. - Ar pēdējo mēdz būt grūtības. - Atsaucīgums bija atkarīgs no situācijas.
- Es ticu, ka Aurora mani pasargās un no nāves nebaidos, ja lemts mirt. - Tas attiecās uz ciematu linča tiesu, Klaudija nebaidījās no uguns un dakšām. Viņas ticība Aurorai bija spēcīga un notiks tā, kā būs lemts notikt.

- Un es arī nevēlos nevienu aizvainot... - Skatiens nedaudz aizkavējās pie svešinieces. - Centīšos pildīt uzdevumu ar visu atdevi, lai palīdzētu nelaimē nokļuvušiem cilvēkiem. - Meitene viegli pielieca galvu, gluži kā esot pazemīga. Viņa cienīja vecākos cilvēkus un starp viņu biedriem bija tādi, kuriem bija lielāka pieredze nekā Klaudijai pašai. Bet arī viņai vajadzēja iegriezties pie brāļa Metjū, lai paņemtu pāris dūmojošos zariņus un varbūt brālim būs vēl kas noderīgs.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 13.01.2015 19:16
Raksts #31


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



Pēc priora aicinājuma Roberts te bija ieradies, un pēc priora atvēles viņš dosies prom.
Puisis palika stāvam savā kaktā, kur pēc savas runas bija atkal atkāpies, un klausījās, kas sakāms pazīstamajiem un vēl svešajiem.

Viņš negrasījās iet pie brāļa Metjū, jo ko gan viņam vajadzēja? Viņš nebija ne izmeklētājs, nedz arī grasījās kādu tiesāt un, viņaprāt, ticība Aurorai bija tas, kas spēja parādīt īsto ceļu, ne visādi priekšmeti, kas, to gan nevarēja noliegt, pēc liecībām bija noderējuši patiesības atklāšanā. Pēc liecībām gan tikai, jo pats viņš savām acīm neko tādu vēl nebija nedz redzējis, nedz darījis.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Urdrunir
iesūtīt 15.01.2015 01:19
Raksts #32


Veic pētījumu par katlu dibenu biezumiem
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 19.01.04
Kur: starp likumu un dvēseli



Brālim Katbertam nevajadzēja priora skaidrojumus un norādes ceļam. Viņš diezgan labi zināja, kas viņu sagaida netālajā pilsētiņā, kurā ļaužu prātus satrauca baumas par raganām. Tas nebija gluži korekti, ka viņš neieradās noklausīties laba vēlējumus no klostera vadītāja, bet brālis bija Ežu kalna iemītnieks jau vairākus gadus un ieguvis pilntiesīga brāļa statusu, tādēļ nosprieda, ka spēs pats izlemt kādā veidā nokļūt Lengvilā. Un vajadzēja sāk ar ērtākas vietiņas atrašanu ratos. Priekšā vieta bija tiem, kas prata pamudināt lopiņus iet raitāk, un tiem, kas ar vērīgu aci uzmanīja ceļu. Nē, viņam gana laba būs vieta aizmugurē.

Katberts nedaudz atgādināja gārni, kas ūdenī izmanīgi cenšas noķert zivi vai vardi. Viņa tumšās drēbes piegula augumam un garās piedurknes nedaudz līdzinājās spārniem. Tievais kakls, kuru ieskāva melno matu lēkšķes, ar piepūli turēja galvu, kas pavisam nesen bija sākusi zaudēt savu matu rotu. Brālis bija viegli salīcis, bet viņa solis vēl joprojām bija gan atsperīgs. Vīrs ar vienu roku pieturēja paprāvu tarbu, kuras siksna griezās plecā, un pavisam veikli ietrausās ratos. Vispirms ar roku un pēc tam arī ar dibenu, viņš centās sameklēt pietiekoši ērtu vietiņu, kur ceļa laikā piesēst. Tas bija svarīgs darbiņš, kuram vajadzēja pievērst lielu uzmanību. Viņš negribēja izkrist no ratiem, vai atrasties vietā, kur braucamais pārlieku kratījās. Patiesībā brālis Katberts daudzas lietas darīja ļoti pamatīgi. Reizēm viņš pārspīlēja. Bet tādās reizēs, kā šī, kas bija jādodas pildīt piņķerīgs pienākums, tas varēja itin labi noderēt.

Visbeidzot vīrs apmierināti pasmaidīja pats sev un apsēdās. Viņa skatiens kļuva viegli miglains un garš rādītājpirksts neviļus sāka ritmiski sist pie deguna. Brālis Katberts kaut ko domāja.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Sindra
iesūtīt 16.01.2015 12:50
Raksts #33


Angel of Music
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.01.04
Kur: Azeroth
Spēļu meistars 2012



Kamēr priora izraudzītie biedri iepazinās, telpā pavisam klusi ieslīdēja brālis Vaiss un tikpat klusi iečukstēja kaut ko prioram ausī. Paveicis savu darāmo, brālis pameta telpu un priors nogaidījis, kad biedri bija beiguši runāties, viegli iekrekšķinājās, pievēršot sev uzmanību. - Brālis Katberts jau jūs gaida ratos. Jūs varat doties ceļā. Lai Auroras svētība ar jums! - viņš noteica un pasmaidīja. Tad tā nu bija arī atļauja doties. Kurš nu uz ratiem un kurš vēl vēlējās iegriezties pie brāļa Metjū.

Brāļa Metjū darba vieta atradās klostera pagrabos. Tās bija visai plašas telpas, kur gar sienām bija sakarināti gan ieroči, gan daži ādas bruņu komplekti. Varēja atrast pa kādam ķēžu bruņukreklam.
Bija plaukti uz kuriem atradās Auroras svētie simboli. Tad vēl visiem labi zināmie dūmkociņi.
Bija plaukts ar dažādiem tīstokļiem. Lai gan, kas tajos bija sarakstīts, droši vien ka bija zināms tikai pašam brālim Metjū.
Arī šobrīd brālis sēdēja pie galda un sparīgi rakstīja kaut ko uz pergamenta. Viņa rakstāmspalva kustējās veikli un nedaudz asi, brīžiem pat ieplēšot pergamentu.
Brāļa Metjū pagrabi nebija pati mīlīgākā vieta klosterī. Varbūt neomulīgāk bija tikai cietuma pagrabos. Bet nevarēja jau teikt, ka tie atradās tālu no Metjū darba vietas. Tepat vien bija. Tikai ejot lejup pa kāpnēm, vajadzēja pagriezties uz labo, nevis kreiso pusi.

Diena bija nedaudz apmākusies, taču nelikās, ka varētu sākt līt. Ceļošanai it kā nebija ne vainas. Saule nekarsēs. Tad labāk, lai mākoņi. Ja vien tie nesāk uz zemes slacināt ūdeni. Diemžēl kādi līdz galam būs laikapstākļi, klostera iemītnieki paredzēt nevarēja. Tie, kas vēroja dabas zīmes un pēc tām vadījās, zinājās teikt, ka lietus nebūšot.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Romija
iesūtīt 16.01.2015 13:16
Raksts #34


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 01.04.04
Kur: online
Fotogrāfs 2007



Dorija gandrīz kā korķis izsprāga no priora telpas un sekoja pie brāļa Metjū. Viņa pagrabos meitene nebija paspējusi vēl ielīst, tāpēc paļāvās uz biedru zināšanām, kur ir jāpagriežas uz kuru pusi.

No visām piedāvātajām lietām Doriju visvairāk interesēja kociņi. Gan tāpēc, ka viņa bija dabasbērns, gan arī tāpēc, ka tos prata lietot. Dorija ar prasmīgu aci nopētīja un izvēlējās tādus, kam koka raksti, zaru vietas un nokrāsa šķita vispareizākie. Viņa varbūt neko daudz nezināja par nešķīsteņu izdzīšanām, bet par to, kāds kociņš degs un kurš dūmos, meitene bija gana apguvusi plītspriekšā.

Īpaši saviesīgās sarunās ar klosterbrāli Dorija neielaidās, tikai sarunāja sev vajadzīgo. Kamēr citi papildināja savus krājumus, meitene nopētīja svētos simbolus. Arī tos viņa neprata lietot, bet, ja atlika vien uzkārt kaklā vai paņemt rokās, tad noteikti pietiktu ar visvienkāršākajām prasmēm. Tiesa gan, staipīt visādus smagumus, kuru pielietojumu meitene līdz galam nezināja, viņa netaisījās, tāpēc vēroja galvenokārt brāli Migelu un pie reizes mēģināja kaut ko iemācīties.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Dayns
iesūtīt 17.01.2015 05:26
Raksts #35


Kārto teleportēšanās eksāmenu
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 07.06.05
Kur: in da smitty.



Migels nerunāja pa ceļam, tikai sekoja zinātājiem pakaļ.

Ieradies pie Metjū vērsās kā profesionālis, pie profesionāļa.- sveicināts brāli. vai tu lūdzu varētu mums sagādāt eksorcisma ekipējumu un, ja ir, tad san...- Migels atcerējās ka jārunā ir pēc iespējas bez svešvārdiem - Auroras šķīstās rokas mizas caurvītu virvi. Umbras kalpu saturēšanai. - pēc šiem vārdiem viņš vaicājoši paskatijās uz Metjū

Šo rakstu rediģēja Roviela: 17.01.2015 12:23
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Sindra
iesūtīt 18.01.2015 15:31
Raksts #36


Angel of Music
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.01.04
Kur: Azeroth
Spēļu meistars 2012



Brālis Metjū uzmeta īsu sveiciena skatienu ienākušajiem un pamāja uz plauktu, kas atradās vistuvāk izejai no telpas. Tur bija saliktas paciņas, kuras priora izraudzītie raganu mednieki varēja izmantot savām vajadzībām.
Paciņās iekšā bija gan nelieli, kaklā pakarami sudraba svētie simboli. Tiem gan nebija nekādu īpašu spēju. Tik vien, ka Umbras kalpi nespēja uz tiem skatīties un nepatikā atkāpās no personas, kura to bāza sejā Umbras sekotājam.
Jau tie paši minētie kociņi. Tad vēl tīstokļi ar Auroras svēto dziesmu. Tā bija lūgšana. Bet to jau katrs sevis cienīgs klostera iemītnieks zināja no galvas. Bet vecākie brāļi zināja stāstīt, ka Umbras kalpiem netīkot dzirdēt arī Auroras dziesmu. Tās skandēšana skaļi, liekot Umbras spēku pārvaldītājiem bēgt.

- Vai vēl kaut kas? - brālis Metjū apjautājās. Ja nu gadījumā kādam bija vēl kaut kādas īpašas vajadzības vai vēlmes.
- Man ir daži sudraba bultu uzgaļi. - viņš piedāvāja, uz galda nolicis aptuveni desmit bultu uzgalīšus.
- Ja nu kādam kādu ieroci, vai sudraba dunci... - Metjū pamāja uz ieroču plauktiem un stendiem. Katrs bija laipni aicināts pašapkalpoties.
Tur arī Migela prasītā virve atradās.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Romija
iesūtīt 18.01.2015 15:51
Raksts #37


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 01.04.04
Kur: online
Fotogrāfs 2007



Dorija paņēma kociņus un uzkāra sev kaklā svēto simbolu. Nekādas izmaiņas nejuta, tikai vēsais metāls patīkami pieskārās ādai. Tad viņa nogaidīja brīdi, kad tieši virsū neviens neskatās, uz pa kluso piedurknē iebāza tīstokli ar Auroras dziesmu. Neilgajā laikā, ko meitene bija apvadījusi klostera sienās, viņa nebija līdz galam iemācījusies tās vārdus, un negribējās konstatēt, ka kāda rindiņa nojukusi tad, kad jāatgaiņājas no Umbrsas spēkiem. Bet atzīties, ka viņa to nezina, gribējās vēl mazāk.

Pateikusies brālim Metjū un atteikusies no piedāvājuma paņemt ieroci, Dorija pa to pašu ceļu gāja laukā. Priora ceļavārdi bija saņemti, vajadzīgie rīki sagādāti un pievienoti somas saturam, varēja doties uz ratiem un posties ceļā.

Bet tur jau kāds sēdēja. Sakumpušo, kalsno stāvu Dorija nepazina. Tas droši vien bija brālis, ko bija minējis priors. Iet pirmā, iepazīties un "izgāzties" vēlreiz Dorija šobrīd nevēlējās. Viņa aizgriezās ar muguru pret sēdētāju un centās piedurknē iebāzto tīsktokli izmanīgi iestūķēt somā. Kāds stūris saburzījās, bet soma nebija tik pilna, lai tur nebūtu vietas vēl vienam papīram. Gan jau Aurora nedusmosies, ka kāda panta rindiņa būs ielocījusies! Tikusi ar tīstokli galā pirms vēl kāds atnāk apjautāties, ko viņa tur dara, Dorija uzcēla somu plecos un no neliela attāluma sāka cieši vērot ratos sēdošo, ar praktisku skatu novērtēdama, ka visi tur tāpat nesalīdīt, ja negribēs nabaga zirgulopu nomocīt līdz pēdējam. Veci dibeni varēja sēdēt ratos, bet jaunām kājām bija jātek līdzi. Dorija visai labi noprata, kurai grupai viņa piederēja.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Elernass
iesūtīt 18.01.2015 17:55
Raksts #38


Attīsta savu iekšējo Aci
***

Grupa: Biedri
Pievienojās: 25.02.04



Nonācis brāļa Metjū kambarī, Džons aplaida skatu telpai un sāka vākt kopā vajadzīgās lietas.
Viņš izvēlējās ierasto ādas bruņu komplektu un dunci. Tam visam vēl pievienoja vienu Auroras svēto simbolu, virvi, mazu cirvīti, dažas lāpas un uguns iekuramos rīkus.
Gaidot, kāmēr brālis Metjū visu iereģistrēs, Džons kritiski nopētīja sudraba bultu uzgaļus, bet tā arī nevienu nepaņēma.

Pēc kāda laika Džons parādījās pagalmā. Viņš bija tērpies ādas bruņās, pie jostas piestiprināts duncis un rokā pilādža nūja.
Pār plecu bija pārmests maiss, kurā acīmredzot atradās pārējās ceļam nepieciešamās mantas. Piegājis pie ratiem viņš jau grasījās mest tajos maisu, kad pamanīja, ka tur jau kāds sēž: Lai Auroras apmirdzēta diena, brāli Katbert! Džons pieklājīgi sveicināja ratos sēdošo vecāko brāli.
Pēc tam viņš jau uzmanīgāk kārtīgi novietoja ratos savu maisu, bet pats nostājās pirms ratiem. Viņš bija apsargs un grasījās iet pirmais.

Šo rakstu rediģēja Elernass: 18.01.2015 17:56
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 18.01.2015 18:07
Raksts #39


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



Roberts palocījās prioram un klusi izslīdēja no sveču apgaismotā kambara. Puisim patika gaisma, ne šādas tumšas celles. Bet, ja klosterī nebūtu tumšo ceļļu, arī Robertam pašam nebūtu darba, tamdēļ nožēlot nenācās.

Beidzot sapratis, ka visiem ir ieteikts iet pie brāļa Metjū, vai nu vajag vai nevajag, viņš paņēma sev domāto sainīti ar simbolu, lūgsnu un kociņiem, lai pēc tam ietu uz pagalmu.
Skat! Ratos jau kāds ir, un tuvāk pienācis, Roberts atpazina brāli Katbertu. Pasveicinājis to, puisis ratos ielika savu somu. Pats viņš grasījās iet ar kājām, jo visiem jau ratos nebūs vietas, ja kājas nogurs, var tāpat uzmesties uz ratu malas un pabraukt tā.
Atlika gaidīt pārējos, un tad varētu doties ceļā. Roberts stāvēja, tā teikt, pie ratiem ar savu ceļa nūju rokā un gaidīja ceļojuma sākumu.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Dayns
iesūtīt 19.01.2015 16:59
Raksts #40


Kārto teleportēšanās eksāmenu
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 07.06.05
Kur: in da smitty.



Redzot, ka kociņus jau paņem kāds cits, Migels vairs nesatraucās par šo svēto priekšmetu ņemšanu. viņš tikai pateicoties klusām paņēma savu paciņu un devās laukā. atbalstijies uz sava spieķa viņš nonāca pie ratiem, kur biedri sveicinājās ar jaunpienācēju. jeb jaunpienācēji bija viņi, jo Katberts ratos atradās pirms viņiem. Migels nedaudz pasmaidija par šādām pārdomām, ar katru gadu kas viņam nāca klāt viņam arvien vairāk šādi eksistenciālas dabas jautājumi šķita jo vairāk izklaidējoši.
viņš viegli pielieca galvu sveicienam un arī iekārtojās ratos.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu

5 Lapas V  < 1 2 3 4 > » 
Closed TopicSākt jaunu pavedienu
1 lietotāji/s lasa šo pavedienu (1 viesi un 0 anonīmie lietotāji)
0 biedri:

 



RSS Lo-Fi versija Pašlaik ir: 28.03.2024 15:42