Kurbijkurne forums: Soli tuvāk fantāzijai

Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )

> Atinuss un Mortiass.., dārgakmens un karakungs.. pazudinās..
Idril
iesūtīt 10.06.2005 19:55
Raksts #1


Lecina seskus
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 09.07.04
Kur: Valmiera :D



OOC: Spēle sākas jūsu pašu mitekļos, mājās, dzīvēs.. Un tad jūs saņemat sapni.. Spēle sākas vakarā, tad nakts ar sapni un jūsu rīta reakcija! wink.gif


Ilgos meklējumos izklejojies pa Viduszemi. Izstaigājis malu malas.. Izlasīdams teiksmu teiksmas. Dranvins bija atradis meklēto. Sēžot Norstāras mugurā šajā rītausmā, kad saule vēl izstaipījās un pamazām sāka liet starus pār šiem Kardolānas līdzenumiem, viņš pasvieda gaisā rokas un uz dažādām debess pusēm aiztraucās astoņas sniegbaltas dūjas.
Nākamnakt tās būs sasniegušas savus mērķus..
Viņš apmierināti nodomāja. Norstāra nojaušot burvja nolūkus pagriezās tālās hobitu zemes virzienā un sāka auļot. Līdz turienei bija dienas jājiens - viņai, kura bija ātra kā vējš un viņiem tur bija jānonāk nākamās dienas rītā.

Dūjas, kuras Dranvins bija izlaidis bija sapņi, kuri piemeklēs katru no astoņiem ceļiniekam, katram pavēstot ko citu :

Kelam Kelvina dēlam (gwinerva)

Kalnkalnu racēju pēcteci,
Pamet savu raktuvi,
Apmeklē senseno Imladrisu.
Mūsdienu liktenis tumsības skarts,
Izšķirts tur tiks tas.
Klausi sensenam aicinājumam.


Nirvana Daria Lurna (Tinuviel)

Caur mierīgo Valinoru,
Un vareno Dižjūru,
Atpakaļ šai zemē esi nākusi.
Un savas saknes meklēt sākusi.
Tavs ceļs ved uz vienvietu,
Dodies uz Imladrisu.
Seko šai balsij diželfu atvase.


Doro Bogo dēls (Snorkes Jaunkundze)

Senas teiksmas esi klausījies,
Tēvocis no tēvoča ausījies,
Sen minētā un snaustošā,
Pērle starp valstībām,
Imladrisa dusošā.
Turp vedīs tavs ceļš,
Vien klausi šim pantiņam un dungojot to,
Atklāsi senču spēku sevī šo.



Eodars (Roviela)

Imladrisa tevi sauc,
Klausi jel un nāc.
Starp divupēm un kritumiem tā naiga,
Imladrisa tevi gaida.
Varbūt starp Bruīnas ūdeņiem, kuri valgo
Radīsi, ko pa sapņiem kāri malko.


Arandils Aranda dēls (Dinnija)

Imladrisa, šis vārds tev nav svešs,
Zini, tu, kur šis elfpilsētas mežs
Nekavējies, ceļā posies,
Vairs pēļos neknosies,
Jo senpilsēta sauc,
Nekavējies un ceļā trauc..


Allora Kerdana meita (seila)

Imladrisa, senā un tālā,
Tā, kura ir Krāčupes malā,
Bet skatīta nav tavā skatā.
Zini, ka ceļš tev mērojams turp,
Klausi nu sirdij steidz nu šurp.
Elfu bērns, kas maldījies.
Svešās vietās blandījies..


Armēlijs Tuks (Rowenny)

Vai ceļā doties gribi tu?
Tad steigšus traucies nu.
Dodies uz Imladrisu tāltālo,
Un paķer līdzi draugu attālo.
To kuram ceļš tupatās vedīs,
Un pārsteigumos ievedīs..


Torongils (Nimue)

Imladrisa, kuru tu redzi,
Domās no rīta un sapņos pa nakti.
Par troni zaudēto tu sapņo,
Pārdomā tēva soli kļūmīgo.
Uz Imladrisu traucies,
Kur liktenim būs izšķirties un mainīties..



Balsī, kas katra sapnī nodziedāja savu pantiņu bija sava neatvairāma burvība, kura pievilkt pievilka un lūgšus lūdza doties uz Imladrisu - Rivendellu.

Saule uzausa, bet pār līdzenumiem traucās sudrabains vēja spārnu nests zirgs - Norstāra un vecs večuks tās mugurā.

Šo rakstu rediģēja Selduīna: 10.06.2005 19:57
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
31 Lapas V  « < 29 30 31  
Sākt jaunu pavedienu
Atbildes (600 - 607)
Saris
iesūtīt 08.02.2006 19:34
Raksts #601


Bēg no sera Kedogena
**

Grupa: Biedri
Pievienojās: 18.10.05
Kur: cēsis



Ja agrākās maltītes tu uzskatiji par bagātīgam, tad nu tu domāsi, ka esi nonācis debesīs . Kelvins iesmējās un turpināja ceļu.
Nu tā mani draugi pavisam drīz jūs ieraudzīsiet Morijas varenās zāles un greznās griestu velves Un pavisam noteikti, ka ceļinieki pat nepaspēja attapties kad visapkārt pavērās milzīga zāle ar simtiem milzīgu kollonu un arku. Uz katra stūra atradās kāpnes un balti marmora durvju rāmji, visapkārt pavērās neaptverams plašums kurš izgaismots ar simtiem lāpu un speciālām gaismu atstarojošām "lampām".
Tā mani draugi ir Morijas galvenā zāle un sirds Kazadūma, neviens cilvēks nav radijis neko skaistāku par šo. Kelvis piebilda un veda ceļiniekus uz agstāku zāli pa baltajām marmora kāpnēm, īsti nevarēja pateikt cik augstu viņi bija uzkāpuši, bet gaiss bija salīdzinoši svaigāks un telpas bija gaisākas, no visām pusēm varēja dzirdēt rūķu un cilvēku klaigas. Visur bija manāma rosība un jautrība.
Šī mani draugi ir viena no galvenajām Morijas zālēm un staviem, šīs ir mūsu iesauktais tirdziniecības placis. Šeit jūs vienmēr varēsiet atrast jebko ko sirds kāro. Kelvins izklāstija kā uz delnas un veda ceļiniekus tālāk..
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
gwinerva
iesūtīt 09.02.2006 15:56
Raksts #602


Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 07.09.04
Kur: Kaut kur manā fantāziju pasaulē.



Kelam patik pastaiga pa vietām, kurām viņš jau bija staigājis, un arī pa tām, kurā viņš vēl nebija staigājis.Šeit tiešām bija daudz kas mainījies, bet ne ļoti.Bija prieks redzēt, ka viņam aizejot nekas no skaituma, kas šeit bija, nav zudis - tikai palicis vēl skaistāks, plašāks un apburošāks.Rūķa acis šaudījās uz visām pusēm tverot katru ainu, lai nogalabātu atmiņā.Šī vieta galu galā Kelam bija svarīga, tās taču bija viņa mājas.Kāpdams augšup Kels pētīja griestus un sajuta, ka gaiss top dzidrāks kāpjot augšup.Šeit viss tiešām bija skati, pat skaistāk nekā pirms Kela aiziešanas, vai varbūt ikai tā likās, jo viņš šeit ilgi nebija bijis un redzējis šo skaitumu?Lai nu kā, bet Kels tiešām no sirds priecājās atkal to visu ieraugot, viņš juta, ka negrib doties prom no šejienes, bet labi apzinājās, ka to nāksies darīt tā vai tā.Un viņš nedaudz sadrūma un kļuva īdzīgs.Kels tagad jutās, nedaudz, kā svešinieks, itkā nebūtu šeit piederīgs, kaut kā trūka.Viņš pārāk maz zināja kopš tā laika, kad aizgāja, nebija vairs tāda sajūta...Bet šo vietu viņš vienalga turēja godā kā vis dārgāko uz zemes virsas.Tagad Kels kļuva vēl nedaudz drūmāks, bet to nevarēja manīt, viņa garastāvoklis, pēc viņa vaibstiem, bija nenosakāms.
Jā Kelam vienmēr bija paticis tirdzniecības placis.Tur tiešām varēja dabūt visu ko vajag, pat, ja nezini ko gribi un ieej iekšā , tad vairs nezini ko ņemt, jo pēkšņi vajag daudz ko.Un paskatoties uz plača pusi Kels sajuta, ka dīvains spēks grib viņu vilkt uz to pusi.Viņš bija pamanījis ko tādu, kas viņu ieinteresēja.Nezkāpēc gribējās dabūt ko no tirgus savā īpašumā, kaut vai kādu sīku duncīti, vai kādu lakatiņu, vai kādu citu sīklietiņu.Kels apvaldīja savu tieksmi un turpināja sekot tēvam.Dīvaina būšana man visu laiku gribas ko piesavināties, lai gan labi zinu, ka man to nemaz nevajag....Kels domās nodomāja.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Saris
iesūtīt 10.02.2006 12:35
Raksts #603


Bēg no sera Kedogena
**

Grupa: Biedri
Pievienojās: 18.10.05
Kur: cēsis



Tad nu beidzot esam tikuši līdz manām galma zālēm. Šeit jūs ieturēsiet pirmo maltīti,un es varu derēt kā jums tā liksies ļoti laba. Kelvins noteica apstādamies pie platām gandrīz 20 metrus augstām kāpnēm, un cik var noprast tur augšā būs Kelvina apartamenti.
Cik noprotu Jūs vēlaties pēc iespējas ātrāk iziet cauri manai karaļvalstij un turpināt savu ceļu ārpus manām zemēm. Tādēļ Pirmajai maltītei būs tikai 1 stunda lika un tad mēs dosimies pa ceļu kuru izmantoja arī gredzenu brālība, es ceru, ka jūs zinat kas tā tāda viņš pasmaidija, Jūs šķērsotiet Kazadūmas tiltu pēc mazāk nekā četrām dienām un tad jūš redzēsiet kur Gendalfs pelēkais cīnijās ar Demonu Balrogu viņš stāstīdams aizrāvās bet tad baskatijās uz Doro un pasmaidija Ceru, ka nenobiedēju jūs , bet man ļoti patīk atgriezties pagātnes ainās...
Kelvins uzveda ceļiniekus augšā, pa platajām marmora kāpnēm un izrādija viņiem milzīgo un grezno zāli, kuras vidū bija iekārtots galds ar 25 vietām. Uz lielā galda atradās milzum daudz un dažādu sākot ar Hobitu gaumei pieņemamie ēdieniem un beidzot ar Cilvēku sātīgajiem ēdieniem.
Kad visi ceļinieki bija sasēdušies pārējās vietas ieņēma rūķi kuri pēc izskata atgādinājā senlaiku Dzelzs kalnu karaļus. Par pirmo maltīti kopā ar mani. Un lai veiksme ir ar jums Klevins uzsakdams tostu paskatijās uz kņazu. veiksme jums tiešām var noderēt, jo nu man liekas es zinu ko jūs glabājat... viņš nodomāja...
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 10.02.2006 20:09
Raksts #604


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



Eodars apbrīnoja Lielo Dzīru zāli un klausījās rūķu karaļa stāstījumā, kurš runāja tā, itin kā viņš pats būtu bijis klāt toreiz, kad caur Moriju ceļoja Gredzena Brālība. Tas nevar būt... kņazs nodomāja, bet viņš acīmredzami labi zin to laiku notikumus.

Zirgus viņi bija atstājuši lejā kalpotāju gādībā, un pareizi vien ir - vai tad tiem te ir īstā vieta?

Sēžot ierādītajā vietā pie dzīru galda, kņazs mierīgi atbildēja karaļa skatienam, sveicienam paceldams savu kausu un turpinādams
- Lai veiksme mums visiem, lai pārticība šim namam, lai tas zeļ vēl daudzus gadu simtus!
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
gwinerva
iesūtīt 13.02.2006 22:53
Raksts #605


Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 07.09.04
Kur: Kaut kur manā fantāziju pasaulē.



Kels mierīgi sekoja tēvam skatīdamies, un turpinādams lūkoties apkārt kā to līdz šim arī bija darījis.
Kela acīm parādījās liels galdas ar tik daudziem dažādiem ēdieniem, ka viņš pat tos saskaistīt nevarēja.Viņa cis iemirdzējās.Nez vai kāds to jau bija pamanījis, bet Kels bija liels kārumniek, un varēja gadīties arī tā, ka viņa mīļāka nodarbe bija ēšana.Viņš varēja kļūt uzpūtīgs un nelaipns, ja nebija kārtīgi paēdis, un tādos gadījumos labāk bija turēties no viņa pagabalu, ja vien negribas meklēt kašķi.Kels ieņēma vienu vietu pie galda un ķērās pie ēšanas. no sākuma no atra pa drusciņai, lai pagaršotu visu, kad vis jau bija tā pa druskai nobaudīts Kels ķērās pie atkārtotas ēšanas, tikai tagad viņš ņēma visu to, kas viņam garšoja vis labāk.Ēdiens tiešām bija brīnum gards.Viss garšoja vienkārši lieliski.
Uz rūķu maltītēm vienmēr var paļauties, Kels nodomāja.Pacēlis tostu par to, lai viņiem veiktos Kels iedzēra paprāvu malku...Sagribējās pacelt arī tostu par Moriju, bet viņš nezināja, vai tas būtu īsti vietā
Apēdis vīnogu viņš beidzot piecēlies teica: Uzsaucu tostu par Moriju! Lai tā ar gadiem kļūst vēl skaistāka, un maltītes vēl brangākas.Kels pacēla glāzi un iedzēra pats par savu tostu...
un tagad uzmācās patīkams nogurums pēc labas maltītes.Tagad Kels varēja veselu denu, pēc viņa domām, neēst, un vienalga negribētos ēst...Loģiski, ka viņš jau gribētu ēst pēc dažām stundām.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Saris
iesūtīt 12.05.2006 15:36
Raksts #606


Bēg no sera Kedogena
**

Grupa: Biedri
Pievienojās: 18.10.05
Kur: cēsis



Maltīte bija sātīga un garda, tādēļ pat Kelvins nespēja atrauties no lielajiem ēdienu šķīvjiem uz vīna kausiem, bet kā jau vienmēr kaut kad nāk tas brīdis kad māga ir pilna un šis b;idis jau atkal bija pienācis. Beigdams maltīti Kelvins vel pēdējo reizi piecēlās un nedaudz sastosijies pateica kaut ko savam karakalpam pavērsās pret ceļiniekiem un teica Gribu Jūs apsveikt ar pirmo maltīti Morjā un vēlos jums novēlēt labu miegu, jo ārpus kalna jau nakts pār dabu valda. Jūsu gultas ir vienu zali zemāk. Sekojiet saviem pavadoņiem. pateikdams šos vārdus viņš ar roku norādija uz lielajiem divviru vārtiem kuros tobrīd stāvēja 3 melnās drānās ģērbušies rūķu kungi, madami lai tiem seko. Un par zirgiem neraizējaties, no rīta tie būsvēl spriganāki nekā jebkad bijuši. pateicis vēl pēdējos vardus viņš aizgriežās un devās uz savu guļamkambari.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 14.05.2006 13:49
Raksts #607


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



Pateicies par maltīti un stāvot kājās sagaidījis, kamēr rūķu valdnieks atstāj zāli, Eodars sekoja aicinājumam doties līdzi pavadoņiem uz guļamtelpām.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Saris
iesūtīt 14.10.2006 11:42
Raksts #608


Bēg no sera Kedogena
**

Grupa: Biedri
Pievienojās: 18.10.05
Kur: cēsis



Kelvinu mocīja bažas par ceļu, kas turpmāk būs jāiet ceļiniekiem. Viņš vēljoprojām baidijās no tā kas sen jau aizgājis zudībā, kaut gan bažas māca it visus. Kazadūmas tilta šausmas mocijā vēl tos Morijas rūķus kuri to atcerējās un vēljoprojām tie par to aizdomājās, kaut gan pagājis bija neskaitāms laiks. Pa kuru ceļū lai es viņus izvedu cauri Morijai? viņš pats sev vaicāja. No rīta būs atlikušas 3 dienas ko iet līdz Kazadūmas tiltam, bet varbūt tomēr nē? Ja nu mēs izietu virs kalna un šķērsotu tos pa kalnu pāreju? Nē! Laiks aizmirst bažas, tas jau sen ir aizgājis zudībā. Viņš attapās ka atduras pret auksto sienu. Viņš saprata, ka kļūst vecs.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu

31 Lapas V  « < 29 30 31
Closed TopicSākt jaunu pavedienu
2 lietotāji/s lasa šo pavedienu (2 viesi un 0 anonīmie lietotāji)
0 biedri:

 



RSS Lo-Fi versija Pašlaik ir: 28.03.2024 22:24