Kurbijkurne forums: Soli tuvāk fantāzijai

Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )

> Atinuss un Mortiass.., dārgakmens un karakungs.. pazudinās..
Idril
iesūtīt 10.06.2005 19:55
Raksts #1


Lecina seskus
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 09.07.04
Kur: Valmiera :D



OOC: Spēle sākas jūsu pašu mitekļos, mājās, dzīvēs.. Un tad jūs saņemat sapni.. Spēle sākas vakarā, tad nakts ar sapni un jūsu rīta reakcija! wink.gif


Ilgos meklējumos izklejojies pa Viduszemi. Izstaigājis malu malas.. Izlasīdams teiksmu teiksmas. Dranvins bija atradis meklēto. Sēžot Norstāras mugurā šajā rītausmā, kad saule vēl izstaipījās un pamazām sāka liet starus pār šiem Kardolānas līdzenumiem, viņš pasvieda gaisā rokas un uz dažādām debess pusēm aiztraucās astoņas sniegbaltas dūjas.
Nākamnakt tās būs sasniegušas savus mērķus..
Viņš apmierināti nodomāja. Norstāra nojaušot burvja nolūkus pagriezās tālās hobitu zemes virzienā un sāka auļot. Līdz turienei bija dienas jājiens - viņai, kura bija ātra kā vējš un viņiem tur bija jānonāk nākamās dienas rītā.

Dūjas, kuras Dranvins bija izlaidis bija sapņi, kuri piemeklēs katru no astoņiem ceļiniekam, katram pavēstot ko citu :

Kelam Kelvina dēlam (gwinerva)

Kalnkalnu racēju pēcteci,
Pamet savu raktuvi,
Apmeklē senseno Imladrisu.
Mūsdienu liktenis tumsības skarts,
Izšķirts tur tiks tas.
Klausi sensenam aicinājumam.


Nirvana Daria Lurna (Tinuviel)

Caur mierīgo Valinoru,
Un vareno Dižjūru,
Atpakaļ šai zemē esi nākusi.
Un savas saknes meklēt sākusi.
Tavs ceļs ved uz vienvietu,
Dodies uz Imladrisu.
Seko šai balsij diželfu atvase.


Doro Bogo dēls (Snorkes Jaunkundze)

Senas teiksmas esi klausījies,
Tēvocis no tēvoča ausījies,
Sen minētā un snaustošā,
Pērle starp valstībām,
Imladrisa dusošā.
Turp vedīs tavs ceļš,
Vien klausi šim pantiņam un dungojot to,
Atklāsi senču spēku sevī šo.



Eodars (Roviela)

Imladrisa tevi sauc,
Klausi jel un nāc.
Starp divupēm un kritumiem tā naiga,
Imladrisa tevi gaida.
Varbūt starp Bruīnas ūdeņiem, kuri valgo
Radīsi, ko pa sapņiem kāri malko.


Arandils Aranda dēls (Dinnija)

Imladrisa, šis vārds tev nav svešs,
Zini, tu, kur šis elfpilsētas mežs
Nekavējies, ceļā posies,
Vairs pēļos neknosies,
Jo senpilsēta sauc,
Nekavējies un ceļā trauc..


Allora Kerdana meita (seila)

Imladrisa, senā un tālā,
Tā, kura ir Krāčupes malā,
Bet skatīta nav tavā skatā.
Zini, ka ceļš tev mērojams turp,
Klausi nu sirdij steidz nu šurp.
Elfu bērns, kas maldījies.
Svešās vietās blandījies..


Armēlijs Tuks (Rowenny)

Vai ceļā doties gribi tu?
Tad steigšus traucies nu.
Dodies uz Imladrisu tāltālo,
Un paķer līdzi draugu attālo.
To kuram ceļš tupatās vedīs,
Un pārsteigumos ievedīs..


Torongils (Nimue)

Imladrisa, kuru tu redzi,
Domās no rīta un sapņos pa nakti.
Par troni zaudēto tu sapņo,
Pārdomā tēva soli kļūmīgo.
Uz Imladrisu traucies,
Kur liktenim būs izšķirties un mainīties..



Balsī, kas katra sapnī nodziedāja savu pantiņu bija sava neatvairāma burvība, kura pievilkt pievilka un lūgšus lūdza doties uz Imladrisu - Rivendellu.

Saule uzausa, bet pār līdzenumiem traucās sudrabains vēja spārnu nests zirgs - Norstāra un vecs večuks tās mugurā.

Šo rakstu rediģēja Selduīna: 10.06.2005 19:57
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
31 Lapas V  < 1 2 3 4 > »   
Sākt jaunu pavedienu
Atbildes (20 - 39)
Tinuviel
iesūtīt 13.06.2005 17:37
Raksts #21


Uzlauž lāstus Gringotu bankā
******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 20.12.03
Kur: rīga.



Zirgs lielā ātrumā burtiski pārlēca pār tiltu. Nirvana vēlējās atkal ieraudzīt Imladrisu, tomēr šodien viņa tiks labi ja līdz Virpilij. Un arī līdz ar tumsu. Nirvana jau sāka iztēloties, kāda būs Rivendella? Pagājušo reizi tā bija tik vientuļa, bet elfa sajuta tās spēku, kas vēl neizdzisa. Zirgs ar katru soli tuvojās Imladrisai. Saule rietēja, bet Nirvana neapstājās un neizskatījās, ka Rondo ir noguris. Tiesa, nosvīdis un nedaudz piekusis viņas melnis bija. Gar ceļa malām slīdēja Senmežs, bet aiz tiem, nedaudz nostāk, būs Kapukalni.
Vismaz pēc trijām stundām, kas Nirvanai likās vien kā īss brītiņš, zirgs bija garām Kapukalniem un Senmežam. Nirvana zirgu apturēja un paskatījās uz priekšu. Saule jau bija pie paša horizonta.
Vēl nedaudz un mēs sasniegsim Virpili. Tad jātiek līdz Vējlauzim līdz dienas vidum un tad līdz Pēdējam tiltam. Vēlams arī garām Troļļu mežam. Bet diez vai tik daudz vienā dienā spēsim nojāt.
Nirvana domāja un zirgs atsāka ceļu.
Vēl brītiņš uz Nirvana nonāca pie Virpils vārtiem. Pēc neilgas sarunas ar sargu, viņu ielaida. Bet kur tagad apmesties? Viņa nekad nebija apmetusies Virpilī. Tikai garām jājot vai ejot to aplūkojusi. Tomēr elfa nezaudēja cerības un beigu beigās pamanīja izkārtni ar uzrakstu "Spraunais Ponijs". Nirvana nokāpa no zirga un kaut ko iečukstēja tam ausī un tad pati iegāja iekšā. Logi bija ar sarkaniem aizkariem un iekšā dega gaisma. Varēja dzirdēt sarunas.
Nirvana uzreiz uzsāka sarunu ar traktiernieku. Pēc brītiņa Nirvana jau atradās mājīgā istabiņā, bet Rondo - stallī. Ārā bija pavisam tumšs, tāpēc Nirvana devās pie miera.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Snorkes Jaunkund...
iesūtīt 13.06.2005 20:14
Raksts #22


Cenšas pārkliegt komentētāju Pasaules kausa izcīņā kalambolā
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 05.07.04
Kur: Zilganzaļā, saules caurspīdētā, jūras vilnī



Doro ieraudzījis skaisto jostu un tūlīt iegrima pagātnē. Kad viņš pats vēl tāds spraunulīts bijis, kopā ar draugiem devies pastaigā un atradis mazu, kareklīti. Nezinādams kas tas ir viņš to paņēma mājās bet tad kautkur to nolicis un kareklis pazudis. Taču kad Doro acis skatīja šo izrotāto zelta jostu, viņam prātā uzplaiksnīja kautkas no večuku stāstītajiem. Taču tad pievērsies jostai, viņš lēnām pastiepa roku un attaisīja slēdzi.

Šo rakstu rediģēja Snorkes Jaunkundze: 13.06.2005 20:14
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Ļipa
iesūtīt 13.06.2005 20:35
Raksts #23


Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 26.04.04
Kur: rasā
Draudzīgākais forumietis 2009



Mirklī, kad Allora uzleca sava zirga seglos, viss visapkārt satumsa gluži kā pirms vētras, iestājās stindzinošs nāves klusums, kurā vienīgā skaņa bija Marillas pakavu dipoņa. Vēl pēc mirkļa Allorai garām paskrēja septiņi melni jātnieki, šķita, ka elfu viņi neredz, tāpēc, ja Marilla nebūtu pamukusi laikā malā no ceļa, tas būtu varējis slikti beigties. Lai gan, ja arī septiņi viņu redzētu, nez vai, kas notiktu savādāk.
Drīz jātnieki ar savu barvedi, ļauno Erru, kas iedvesa bailes pat pārējos sešos, kas bija pakļauti viņa vadībai, priekšgalā, apstājās zem kāda liela un sena ozola.
Jātnieki tur mīcījās gana ilgi, lai zālei, kas atradās zem, koka būtu vajadzīgs ilgs laiks, lai atkoptos.
Sāka līņāt sīks lietutiņš. Erras balsī, kas atgādināja skaņas, kuras bija dzirdamas tad, kad ar krītu tika stipri piespiežot, vilkts gar tāfeli, deva tikai septītniekam zināmas pavēles, kurām apmetņos tērptie, šņākuļojošie radījumi klausīja bez iebildumiem.
Jātnieki attālinājās dienvidu virzienā, atstādami Erru, zem koka vienu. Erra pacēla galvu pret tumšajām debesīm, kuras kuru katru brīdi bija gatavas saskarties ar zemi. Šajā kustībā bija jaušams, kas dīvains, bet varbūt tas bija dēļ spoži liesmojošajās acīm. Acīm, kuras izstaroja, iekāri, nāvi, nežēlastību… Acīm, kurās rotaļājās pazemes dēmoni. Lietus pieņēmās spēkā. Erra nozuda skatienam. Iespējams viņš palika klajumā pie koka, bet iespējams, ka viņš devās…

Jātnieki pamazām nodalījās viens no otra. Šķiet viņiem bija pašiem savs mērķis un lietus tiem neko nespēja nodarīt.
Abasi un Rangds cieši mina uz pēdām Ahrimānam un Garmam, bet
Daitja un Iktomi spēji pagriezās un gluži kā vējš aizauļoja uz Virpils pusi, vienīgo vietu, kur caur biezo mākoņu segu centās izspraukties saules siltie stari.
Vietā, kur seši jātnieki izšķīrās iedziedājās putns ar savu balsi, kas nevilšus atgādināja mītus par elfiem un to dzidrajām balsīm, bet varbūt šādu iespaidu radīja tas, ka līdz ar septītnieku no šīs vietas pagaisa baiļu plīvurs, kas bija apņēmis tuvējo apkārtni, bet varbūt tāpēc, ka putna dziesma bija pirmā, dzidrā skaņa, kas pārtrauca baiso klusumu, kas savā varā bija pārņēmis visu apkārtni.

Drīz vien divus no šiem jātniekiem savā priekšā ieraudzīja Eodars, kurš visu šo laiku bija jājis nesteidzīgi. Abasi sastinga Eodara priekšā, bet Rangds apstājās, kur Eodaram aiz muguras. Ieskanējās baiss kauciens, sacēlās migla un jātnieki pagaisa skatienam sev vien zināmos virzienos, tomēr, vismaz šajā vietā lietus nebija skāris zemi, bija tikai migla, apmākusies debess un mazs krustiņš, kas savādi mirguļoja pie kājām Eodara zirgam.

Vēl divi trāpījās ceļā ceļā Torongilam, kurš sajutis vēsumu, kas pēkšņi viņu pārņēma un pirmās lietus lāses, kas nopilēja no mākoņiem, kuri negaidot bija aizklājuši sauli, pacēla skatienu un sev priekšā samanīja tādu kā kustību.
Divi melni tēli ložņāja gar ceļa malu, gaisu bija pārņēmis stindzinošs klusums, lietus pamazām pieņēmās spēkā, bet Ahrimāns un Garms turpināja līkņāt gar ceļa malu, Torongilam, iespējams veicās, jo divi, viņu nebija pamanījuši, vismaz pagaidām nē. Lietus pieņēmās spēkā un migla pamazām sabiezēja.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Idril
iesūtīt 13.06.2005 21:02
Raksts #24


Lecina seskus
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 09.07.04
Kur: Valmiera :D



Kad slēdzis attaisījās izrādījās, ka iekšā ir parasts tumšsarkans akmentiņš zelta ķēdītē, ko it viegli varētu noturēt par parastu rubīnu, taču šis bija daudz tumšāks. Burvim aizrāvās elpa.
Doro..
Viņš bilda un tad atkal sakopojis domas turpināja savu sakāmo, lai gan akmens piesaistīja viņa skatienu..
Doro šis ir Atinuss.. Paša Morgota kalts akmens. Tas apkopo viņa varu, nežēlību un spēku.
Dranvins teica novērsdamies no akmeņa un pievērsdamies Doro.
Es nezinu, vai tu no vectēvu stāstītajām leģendām atceries, taču Morgots bija senais elfu pretinieks - vēl pirms Saurona. Lielais Naidnieks, pret kuru elfi cīnījās un uzvarēja. Bet nu ir cēlies Mortiass.
Burvis ievilka elpu un aprāvās. Viņš samanīja, sadzirdēja.. Septītnieks..
Viņi ir pametuši Mordoru..
Dranvins nodomāja un viņa prātā iegūla raizes, taču viņš vairs nebilda ne vārda par Mortiusu līdz brīdim, kad saule iemirdzējās pie debesīm.
Mortiuss ir ieperinājies Mordorā. Viņš bija Morgota draugs un varenākais karakungs. es neiešu daudz par tumsību še stāstīt, jo viņa Septītnieks te nesen cauri jāja un tas nebūtu prātīgi..
Dranvins noteica runādams piesardzīgi un ļoti attāli, lai nesabiedētu hobitu.
Viņš kāro šo akmeni.. Tas ir viss, kas viņam nepieciešams, lai iegūtu varu un valdītu pār Viduszemi.. Visu Viduszemi.
Dranvins drūmi noteica un viņa seja šķita drūma un sagurusi, taču acis modri dzirkstīja.
Es lūgtu tev to aiznest uz Rivendellu, jebšu Imladrisu kā to dēvē un zinu, ka tu turp posies šā vai tā.. Tad vai izpildīsi šo manu lūgumu?
Dranvins vaicāja un smagums uzgūla viņa sirdij. Tik grūti to uzgrūst citiem, bet pats viņš to nedrīkstēja ņemt.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Snorkes Jaunkund...
iesūtīt 14.06.2005 07:57
Raksts #25


Cenšas pārkliegt komentētāju Pasaules kausa izcīņā kalambolā
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 05.07.04
Kur: Zilganzaļā, saules caurspīdētā, jūras vilnī



Doro pārstiegts skatījās Dranvinā. Tagad Doro kautko atminējās no stāstiem kas viņam tika stāstīti par lielajām cīņām un arī par Morgotu un Sauronu. Vienīgais ko Doro spēja tagad izdevest bija: Ak vai. Tad viņš atkal paskatījās uz akmeni un nespēja vairs novērsties. "Ak jā, cik skaists." Doro ar pūlēm pievērsās Dranvinam. Un...un man tas...ir jāsnes uz..uz Imladrisu? Es protams to darīšu, bet Dranvin, es tev kautko pastāstīšu! Redzēju sapni. Dīvainu sapni. Un tas teica ka man jādodas uz Imladrisu. Tad Doro paraustīja plecus un klusāk teica: Nu ja jau jādodas, tad jādodas! un piecēlās kājās gribēdams doties jau tūlīt. Ak jā Dranvin! Vai tu jāsi kopā ar mani? Doro jautāja.

Šo rakstu rediģēja Snorkes Jaunkundze: 14.06.2005 07:57
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 14.06.2005 08:39
Raksts #26


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



Samanījis neparastos jātniekus, Eodars, uzlicis roku zobena spalam, apstādināja Naktstauriņu meža takas vidū, gatavs uzbrukumam un aizsardzībai, ja būs vajadzīgs. Svešie bija baigi, Itilienas kņazs nekad nebija jutis ko tādu sev blakus tik netālu, lai arī bija pieradis pie no tumsas nākušo naidnieku tuvuma. Šie divi bija no Mordoras, par to viņš nešaubījās. Un viņu galvenais ierocis bija šausmas un bailes, kas lika asinīm sastingt dzīslās un nespēkā ļodzīties ceļiem. Eodars nezināja, vai spētu noturēties zirgā, ja visu apzinīgo mūžu nebūtu dzīvojis tumsai blakus. Bet par to viņš nedomāja. Viņš vēroja un bija gatavs.

Bet nekas nenotika. Pēc brīža svešie izgaisa, un līdz ar viņiem arī šausmas. Tikai Eodara varenais, kaujās rūdītais zirgs stāvējā kā iemiets dīvaina, takas sausajā zālē nolikta krusta priekšā. Eodars bija pārliecināts, ka otrs tāds pats ir viņam aiz muguras. Mordoras kalpi nevēlējās, lai kņazs nokļūtu Rivendellā.

Jāt pāri šai zīmei nebūtu prātīgi, tāpēc Eodars pagrieza Naktstauriņu tieši mežā pa labi no takas. Nojājis vairākus soļus sāņus, viņš lika zirgam pagriezties zem varena skabārža lapotnes, no kurienes atkal atgriezās uz ceļa. Zīme bija aiz muguras, vai, varbūt, abas, ja tās bija divas.

Eodars turpināja ceļu uz Rivendellu. Viņš tagad zināja, ka vēl nezināmajam ļaunumam ir kalpi, divus no kuriem viņš bija redzējis. Un šo kalpu ierocis ir tas pats kā nazguliem, par kuriem kņazs bija lasījis ne vienu vien stāstu. Vienīgi - kāpēc viņi neuzbruka? Te bija par ko padomāt!

(OOC - ceru, es nepārpratu to, kas notika?

Šo rakstu rediģēja Roviela: 14.06.2005 19:21
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Idril
iesūtīt 14.06.2005 10:01
Raksts #27


Lecina seskus
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 09.07.04
Kur: Valmiera :D



OOC: Krusts nebija ievilkts, bet atstāts.. Tava izvēle ņemt, vai neņemt..


Ak, par to sapni..
Dranvins gaiši pasmaidīja un apmierināti saberzēja rokas.
Pie tā vainīgs būšu es.. Iepriekšējā rītausmā es Kardolānas līdzenumā ceļā aizlaidu astoņas sapņu dūjas un vienai ceļš bija pie tevis.
Burvis smaidīja, taču smaids pamazām nodzisa.
Nē, Doro es diemžēl nevarēšu doties tev līdzi. Man ceļš ved citur, es došos pārbaudīt, vai arpārējiem viss ir kārtībā, jo Septītnieks ir pametis Mordoru, turklāt man ir zināmas bažas, bet tagad negribu stāstīt un satraukt tevi vēl vairāk..
Burvis paskaidroja hobitam. Viņa acis dzirkstīja un tomēr pat šajā mieraostā - Hobitonas sirdī, viņu mocīja drūmas domas.
Bet, ceļā tu nedosies viens, par to es esmu parūpējies.
Viņš viegli pasmaidīja un piecēlās kājās, tiesa, joprojām saliecies.
Ceļā jādodas nekavējoties, Doro, tādēļ sakārto, kas vēl kārtojams un es uzgaidīšu tevi ārā. Es varēšu tevi pavadīt, tikai nelielu ceļa gabaliņu.
Dranvins noteica, cerot, ka Armēlijs, vēl nebūs pārāk tālu, tiesa, Norstāra viņu panāktu šā vai tā.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Snorkes Jaunkund...
iesūtīt 14.06.2005 10:11
Raksts #28


Cenšas pārkliegt komentētāju Pasaules kausa izcīņā kalambolā
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 05.07.04
Kur: Zilganzaļā, saules caurspīdētā, jūras vilnī



Bet es jau visu esmu sakārtojis un salicis sava Nimroda mugurā! Nu tad ejam! Kopā ar burvi izgājis viņš aiztaisīja durtiņas un uzkāpa ponija mugurā. Tad viņš iejautājās: Dranvin kas vēl dosies ar mani? Hobiti? Doro šaubīgi paskatījās uz Dranvinu bet tad arī novērsās. Un Septītnieks ir pametis Mordoru? Tad jau mums draud tas pats kas vecajos, senajos, briesmu laikos? Vai man kautkas notiks? Kur jātnieki ir tagad? Kāpēc tu man neko neteici Dranvin? Esmu uztraucies! Cik hobitu man dosies līdz? Ja tie būs hobiti? Doro apbēra burvi ar jautājumiem.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 14.06.2005 10:17
Raksts #29


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



(OOC - aha! Skaidrs. Labi. Neņemt, protams. Kurš tad ņem ienaidnieka tīši atstātus priekšmetus? Un vēl tāda ienaidnieka...)

Eodars jādams tādu laiciņu vēl ik pa brīdim juta, kā tirpuļu skudriņas noskrien pār muguru. Izjājot no meža, migla atkāpās un bailes kopā ar to.
Viņi neuzbruka... jā... tas būtu tā krusta dēļ? Viņi gribēja, lai to paņemu? Eodars prātoja. Kāpēc? Nē, ne dzīva ienaidnieka dāvanas, ne miruša mantas Eodars neņēma nekad. Bet kāpēc viņiem to vajadzēja?

Šo rakstu rediģēja Roviela: 14.06.2005 19:21
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Hikari
iesūtīt 14.06.2005 11:56
Raksts #30


Skatās acīs baziliskam
******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 19.07.04
Kur: Latvija <-> Japāna
Sakuras ziediņš



Armēlija klusi jāja pa mežotu taku sava ponija mugurā. diena bija sutīga un saule cepināja muguru, tapēc jauneklis izvēlējāss ceļu cauri pamežam uz priekšu.
Tram param param pa pam... viņš pie sevios dungoja vecu dziesmu un jāja tik uz priekšu vien, neatskatīdamies atpakaļ. poniju viņš īpaši necentās steidzināt tāpat tas nebija pieradis rikšot ātrā tempā.
Došos ceļā, kur tāles mani sauc... Armēlijs domāja un turpināja ceļu cauri ēnotajai zemei.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Laupītājmeitēns ...
iesūtīt 14.06.2005 15:43
Raksts #31


Studē augstākās pārvērtības
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 21.06.04



Pēc krietna laiciņa Arandils manīja Virpils vārtus. Tie vēl nebija aizvērti un viņš devās iekšā, un virzījās tieši uz traktieri. Zirgu piesējis pagalmā viņš iegāja iekšā. Tūlīt pamanījis traktiernieku, viņš to laipni pasveicināja. Pēc tam Arandils tam apvaicājās pēc vietas stallī - zirgam, un istabiņu pašam. Tad vēl nedaudz aprunājies ar saimnieku, viņš nogāja uz zāli ieturēties un paklausīties sarunās. vienmēr der apklausīties, kas notiek citur, un labi, ka te vēl joprojām sanāk tik daudz dažādu ļaužu.. Vēlāk vakarā viņš devās pie miera, pirms tam palūdzis, lai Belts būtu gatavs no rīta līdz ar saullēktu.
No rīta, izgulējies un izdarījis visu nepieciešamo, viņš devās ceļā. Lai nokļūtu ātrāk galā, viņš nolēma jāt pa lielceļu, un tikai tad, ja rastos neparedzēti šķēršli griezties no tā nost.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Tinuviel
iesūtīt 14.06.2005 16:01
Raksts #32


Uzlauž lāstus Gringotu bankā
******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 20.12.03
Kur: rīga.



Nirvana pa agrajām stundām bija paēdusi vieglas brokastis un sagatavojusi Draigo ceļam. Nokārtojusi visas darīšanas viņa pateicās par laipno uzņemšanu un devās ceļā. Pašlaik Nirvana jau bija aiz Virpils robežām. Zirgs jāja nesteidzoties, bet elfa ar savu lielisko dzirdi sadzirdēja vēl kādu pakavu klaboņu aiz muguras. Nirvana atskatījās uz pamanīja kādu jātnieku (Arandils). Elfa lika zirgam pāriet soļos un pagaidīt. Elfu māca ziņkārība. Varbūt viņa mērķis arī ir Imladrisa?
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Nimue
iesūtīt 14.06.2005 16:27
Raksts #33


Istari māceklis
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 29.12.03
GP eksperts 2006



Torongils atglauda no pieres samirkušās matu šķipsnas, un ciešāk ap savu stāvu aptina savu labo apmetni.

Lietus viņam nepatika. Zirgam vēl jo mazāk... Dīvainais klusums caur lietus šļakatām vairs nebija pat sadzirdams, ceļš priekšā miglā arī nebija redzams.

Torongila zirgs mīņājās uz vietas.

"Hei, jūs! Jā, jūs, jātnieki ceļa malā! Cik tālu līdz tuvākajai vietai, kur lietu pārlaist?"
Viņš uzsauca abiem priekšā esošajiem. Ar apdomību viņš nekad nebija izcēlies.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Idril
iesūtīt 14.06.2005 17:19
Raksts #34


Lecina seskus
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 09.07.04
Kur: Valmiera :D



Joprojām piesardzīgi saliecies Dranvins izšļūca no hobita mājas un tomēr pret durvju aili apdaudzīja galvu.
Oi..
Viņš nopūtās un paberzēja sasisto vietu.
Doro - nevajag satraukties!
Dranvins mierinoši noteica un uzmundrinoši pasmaidīja, tiesa, prāts uz to nenesās, taču satraukt hobitu vēl vairāk negribējās.
Rivendellā, tu sastapsi daudzus un uzzināsi ko vairāk, taču tagad mieru draugs, un galvenais esi piesardzīgs.
Dranvins teica un piekodināja hobitam būs uzmanīgam.
Tagad ceļā tu dosies kopā ar Armēliju.. Tuks, kas Tuks, taču senči viņam diži, tur nav ko piebilst.. Un arī tavējie..
Dranvins ar smaidu atzina, taču dziļākos komentāros par šo tēmu neieslīga.
Jātnieki tagad ir pametuši Hobitonu un iespējams te tik drīz nerādīsies, viņiem ir nojautas par notiekošo, taču es domāju, ka Arandils ir gana prātīgs..
Dranvins noteica, betteikuma beigas gan vairāk domāja pats sev, jo hobitam nevarēja bet zināmi Gondoras mantinieku ceļi, taisni žēl, ka gadi deldējuši dzimtu sadraudzību un pazīšanos.
Tagad mierīgi savā nodabā jāj uz uz Rītājiem uz meža taciņām, bet es panākšu Armēliju un kad būšu satupinājis jūs abus kopā, mans ceļš diemžēl vedīs tālāk. Ko gribu piekodināt..
Dranvins noteica un piebilda, lai pats sev atgādinātu, jo ar visām lietām, kas nu steigā sakrita uz galvas, varēja arī kas piemirsties.
Nedodies pa lielceļu!
Viņš atminējās un piekodināja, taču tas bija sakāms vēl citiem, jo Erra bija ļauns un negants un žēlsirdības nepazina.
Tad tiksimies vakarpusē Rītāju mežmalēs!
Dranvins noteica un iedrošinoši uzsmaidījis hobitam nosvilpās. Atauļoja Norstāra. Ķēves sudrabainās spalvas laistījās rīta saulē un varenie sāni rimti cilājās, nebūt neizskatījās, ka viņa ir tikai mirkli atpūtusies pēc skrējiena diennakts garumā. Dranvins uzleca Norstārai mugurā un uzgaidīja vai hobitam nebūs vēl kas jautājums - maz, ja kas izkrīt no prāta šādā steigā aptverot tikko radušās briesmas, šausmas un steigu. Saulīte maigi spīdēja nekas neliecināja par ļaunumu, kas tālu austrumos modies.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Laupītājmeitēns ...
iesūtīt 14.06.2005 19:22
Raksts #35


Studē augstākās pārvērtības
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 21.06.04



Arandils pamanīja priekšā kādu jātnieku uz zirga, kurš, kā likās atskatījās, un tad palēlināja savu zirgu. Zirgu, ko Arandils bija manījis stallī. Varbūt jātnieks, viņš nebija drošs vai tas bija jātnieks vai jātniece, kaut gan tuvojoties, jutās pārliecināts par pēdējo, palēlina gaitu manis dēļ... un tāpēc viņš paskubināja Beltu, un drīz vien panāca priekšā jājošo. Jātniece. Arandils uzmeta skatu melnajam, gandrīz, zirgam, taču vēl atrodoties nedaudz aiz muguras, balto laukumu vēl nemanīja.
Kad viņš panāca jājēju, viņš to pasveicināja, uzsaukdams, un noliekdams galvu.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Seila
iesūtīt 15.06.2005 05:59
Raksts #36


Uzlauž lāstus Gringotu bankā
******

Grupa: HPētnieki
Pievienojās: 19.10.04
Kur: Braukā kopā ar Vinčesteriem un medī dēmonus
Tulks 2009



Allora nolūkojās noapakaļ jātniekiem ar dalītām jūtām. No vienas puses viņa bija pārbijusies. Elfs un pārbijes-tas bija kaut kas jauns.
-Tēvs gan kārtīgi izsmietos uzzinājis, ka es esmu pārbijusies...
Elfa skaļi noteica vairāk, gan tāpēc lai iedrošinātu sevi. No otras puses viņai sagribējās sekot jātniekiem un iespējams tāpēc, lai aizdzi†u bailes viņa arī ciešāk savilka grožus un pagrieza zirgu uz to pusi uz kuru bija aizjājuši jātnieki. Tomēr aptvērusi, ka jātnieki, jau ir paspējuši pašķirties viņa saprata, ka no tā tā pat nebūs nekādas jegas un atļāva zirgam doties tālāk uz priekšu pašam, jo šķita, ka no viņiem abiem tas bija vienīgais kurš zināja ceļu.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Snorkes Jaunkund...
iesūtīt 15.06.2005 09:20
Raksts #37


Cenšas pārkliegt komentētāju Pasaules kausa izcīņā kalambolā
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 05.07.04
Kur: Zilganzaļā, saules caurspīdētā, jūras vilnī



Pirmai jautājums kas izšāvās bija: Vai tu pārāk neapsiti galvu? Un vai es ar Armēliju dosimies ceļā tikai divatā? Nu labi! Un kas ir Arandils? Labi tiksimies mežmalās. Doro apstādināja jauājumu plūsmu un piesita Nimrodam pie sāna, tākā Nimrods tūliņ sāka mazliet čāpot uz priekšu. Doro izjāja uz mazās taciņas, uz Rītāju pusi. Bet vēl gribēja dzirdēt Dranvina atbildes tāpēc piestāja un paskatījās uz Dranvinu.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
gwinerva
iesūtīt 15.06.2005 09:23
Raksts #38


Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 07.09.04
Kur: Kaut kur manā fantāziju pasaulē.



Apkārt valdīja tumsa.kels pagaidīja pirms acis pierod un devās iekšā.Visapkārt bija tumsa un vēsums.Kels droši gāja uz priekšu.Viņa acis labi redzēja tumsā, jo tās jau bija pieradušās no tā, ka kels strādāja raktuvēs.Viņš gāja pa alu un domāja par to kas gan būs, kad viņš nonāks Rivendellā.Un par to kādēļ gan viņu tā iespaidoja sapnis ko viņš bija redzējis.Viņš pat nepaspēja visu kārtīgi apdomāt, kad jau redzēja tuneļa galā gaismu.Tas nozīmē, ka drīz būšu Rivendellā, viņš domāja.Kels vadīja savu poniju uz izejas pusi.
Izgājis ārā Kels atkal brīdi pagaidīja pirms devās tālāk.Jo atcis atkal nevarēja tik ātri pierast pie gaismas maiņas.Nu jau Kels atradās Rivendellā.....

Šo rakstu rediģēja gwinerva: 15.06.2005 09:23
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Hikari
iesūtīt 15.06.2005 11:27
Raksts #39


Skatās acīs baziliskam
******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 19.07.04
Kur: Latvija <-> Japāna
Sakuras ziediņš



Armēlijs jāja tik uz priekšu un iztālēm jau manījā Vīrpili ar tās draudzīgi un plaši pavērtajiem vārtiem. Jauneklis nodāja, ka nokļuvis šeit pietiekami ātri. Tā, tagad tikai vajadzēja atrast vietu, kur pārlaist nakti un doties tālāk no rīta puses. Piejājis pie "Spraunā ponija" Armēlijs nolēca no sava rikšotāja un devās kroga virzienā. Bija jāizdzer kāda pinte un jāsadabū naktsmājas.
Iegājis iekšā jauneklis pamanīja, ka krogs ir pilns ar apmeklētājiem un visi jautri čaloja, sarunājās, smējās un izklaidējās.
Armēlijs piegāja pie bāra letes un pasūtīja dzeramo, un apsēdās pie sola.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Idril
iesūtīt 15.06.2005 15:54
Raksts #40


Lecina seskus
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 09.07.04
Kur: Valmiera :D



***
Un tomēr nē.. Ala pa kuru izgāja Kels bija sensensenis atpakaļ rakta un tas bija apvedceļš, kuru senos laikos rūķi bija rakuši un klintī cirtuši, lai no Krāčupes malas, Rivendellas pievārtes ātrāk nokļūtu atpakaļ Hidaeglīru (Angmāras) kalnu otrā pusē, lai nevajadzētu iet caur (tolaik) pilno ļaužu un jātnieku pāreju, kur nebija iespējams pārvadāt nastas. Iznācis ārā Kels neatradās gan Rivendellā, kā viņam pirmīt varēja likties, bet gan trīs vai četru dienu gājiena attālumā no Anduīnas vecbrasla - kalnu otrā pusē. Diemžēl alā no šīs kalnu puses vairs nebija iespējams ieiet - ceļošanai no šīs puses bija domāta cita ala, kuru tā nemaz nevarēja pamanīt, jo tā bija aizslēģota. Lai nonāktu Rivendellā Kelam nāktos doties cauri kalnu pārejai un tad lūkoties kurā Krāčupes krastā viņš ir.


***

Uzsmaidījis, bet vairāk tā arī neatbildējis Doro, Dranvins paskubināja Norstāru un viņa auļiem aizmetās prom. Norstāra auļoja vēja ātrumā - tā itkā sen nebūtu izskrējusies. Sudrabainā spalva saplūda ar apkārtni un novizēja vien, ka jātnieku gandrīz nevarēja pamanīt. Dranvins jāja pa Austrumu lielceļu pa, kuru bija iejājis Hobitonā un tad pa taisnāko ceļu pilnos auļos uz Virpili. Vecais burvis zināja, ka Tuks jau ir aizlēkšojis līdz Virpilij un tur Dranvinam vajadzēja viņu panākt. Pēc kāda krietna brīsniņa, kad saule debesīs bija pakāpusies gabaliņu augstāk Dranvins ieradās Virpilī. Norstāra bija palikusi pļavās krietnu gabalu pirms pilsētas, viņa nebija ķēve ar ko derētu parādīties šajā apvidū.. Ne šajā laikā. Ienācis krodziņā "Spraunais Ponijs" Dranvins rūpīgi noskatīja apkārtējos un devās pie mazā hobita.
-Dranvin, tev ko piedāvāt?
Krodzinieks Rudzītis piedāvāja senajam paziņam.
-Krūziņu alus..
Dranvins atbildēja nostādamies pie bāra letes blakus Armēlijam.
Tu biji daudz ašāks nekā man bija ienācis prātā.
Dranvins noteica Armēlijam uzlūkojot viņu ar savu neizdibināmo skatienu.

Šo rakstu rediģēja Selduīna: 15.06.2005 15:56
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu

31 Lapas V  < 1 2 3 4 > » 
Closed TopicSākt jaunu pavedienu
2 lietotāji/s lasa šo pavedienu (2 viesi un 0 anonīmie lietotāji)
0 biedri:

 



RSS Lo-Fi versija Pašlaik ir: 28.03.2024 22:42