Elle Nr. 13, [PZP][R] Fantasy Opcijas

[Ungaarijas ragas...]

Ikkatrs, kuram bija tā laime vai nelaime šķirties no savām Zemes dzīves gaitām, attapās stāvam šajā vietā - uz stāvas kraujas malas. Tālāk, cik vien varēja saskatīt, stiepās pelēkas miglas jūra, kas lēnām viļņojās, taču nekad nepārkāpa pāri kraujas malai. Aiz muguras arī nekā nebija, tikai bezgalīgs līdzenums, bez nevienas citas dvēseles, koka, klintsbluķa vai kā cita, pie kā piesiet skatienu.

Ikkatru pie kraujas malas sagaidīja vienkāršs baļķu plosts, bez masta, buras, stūres un airiem. Tas negrima bezgalīgajā miglā, bet arī nešūpojās līdz ar tās viļņiem.

Ja persona sadomāja doties pa līdzenumu uz priekšu, tad agrāk vai vēlāk tāpat attapās pie tās pašas kraujas un plosta. It kā būtu vadātājs piesities.

Ja persona sadūšojās uzkāpt uz plosta, tas atrāvās no krasta un lēnām pats no sevis sāka slīdēt uz priekšu, kamēr varēja sākt dzirdēt tādu kā attālu troksni. Plostojot tuvāk, varēja samanīt otru krastu un troksnis pārtapa cilvēku čalošanā. Apkārt piepeši parādījās arī citi tādi paši plosti, kas lēnām slīdēja tajā pašā virzienā un uz kuriem bija saskatāmi vientuļi cilvēciski stāvi. Pēc ilgāka vai īsāka ceļojuma (cik nu garš tas kuram likās), plosts līgani piestāja otrā krastā un atkal sastinga. Pēc nokāpšanas, tas nogrima miglas jūrā.

Priekšā varēja redzēt cilvēku dvēseļu barus - vienas pārliecināti devās uz priekšu, citas neizpratnē grozījās turpat pie krasta. Dažas pulcējās bariņos un kaut ko dzīvi apsprieda.

Labots:
OOC: Te sākas jūsu jaunā tēlu dzīve. Pagaidām esat vienkāršas dvēseles statusā un savā cilvēka izskatā, ar to apgērbu, kas bija mugurā pēdējā dzīves stundiņā. Varat aprakstīt savas sajūtas nonākot pie kraujas, braucot ar plostu, kā arī izkāpjot otrā krastā, kur varat sākt socializēties ar citiem, ja vēlaties.

Īsākais ceļš uz spēles ATD pavedienu.

[echo3]

Selma turpat gaitenī vien dīdījās. Viņai bija žēl sīkvelna, par kuru (cik slikti!) tagad gādību bija uzņēmies pats elleskungs, un bija jāgaida sava rinda uz pirti. Kad Niko iznāca, meitene aši iemetās pirts telpās. Klau, bet te bija trīs vannas un īsta pirts! Apgriezusies uz papēža, Selma pabāza galvu ārā pa koridora durvīm. - Tur ir trīs vannas! Var nākt uzreiz! - Lūk, lai Aleksam nav jāgaida.

Tad viņa nozuda pirtī, un pavisam drīz jau gulēja vannā zem putu kaudzes.

[AliceBlack]

Kad Selma atļāva puišiem nākt līdzi sev uz pirti, Alekss pirmkārt ielika koka baļļā sīko velnu un kārtīgi salēja ar siltu ūdeni, pielikdams klāt sēra kristāliņus. Tam vajadzētu to šķīstību kaut vai vismaz neitralizēt. Pieteicis, lai sīkais mierīgi sēž, pats ar salēja vannā ūdeni, pielika sēru un iegūlās iekšā, vēl nodomādams, ka vajadzēja tomēr sameklēt kādu lielāku dvieli, kur kažoku nosusināt. Acis no sīkvelna nenolaida, ja sāka traki uzvesties, tad pavēlēja būt mierīgam.

OOC: Pirtī ir divas lielas koka baļļas un trīs vannas + vēl lāva, es vienkārši domāju, ka Selmai neērti plikai vannā gulēt, kad citi vīrieši apkārt pliki staigā!

[Ungaarijas ragas...]

Niko

Ar drēbēm bija interesanti - apsekojot elli, pārītis kaut kādas ne pirmā svaiguma (lasīt nemazgātas, bet bez caurumiem) bikses un krekli atradās vienā no guļamistabām. Citas drēbes neizdevās atrast.

Selma un Alekss

Selmai pirmā sēra vannas peredze iesākumā bija vēl nepatīkamāka kā Niko - pirmajā brīdī likās, ka kāds viņai mēģina ādu nosvilināt un gaisā pacēlās biezi balti garaiņu mākoņi, aizpildot telpu un paslēpjot visu skatam, nosmaržoja pēc kalnu gaisa un pielijuša meža pavasarī. Bet, ja pirmo brīdi izturēja, tad atkal palika vieglāk un uznāca tāds patīkams slābanums.

Brīdī, kad Alekss ieradās, liela daļa balto garaiņu jau bija kaut kur pazuduši, bet atlikušie sagaidīja elleskungu jau pie durvīm un nekavējās izlavīties gaitenī.

No sīkvelna, kad to ielika ūdenī, vēlās ne mazāk balti garaiņu mākoņi, kā sākumā no Selmas, un pirmais ūdens vienkārši pārklājās ar zeltainām putām, tāpēc to nācās nomainīt. Otrais piegājies jau bija krietni labāks, garaiņi arī bija pulka mazāk un ne tik balti, pats radījums likās palikā žirgtāks un izskatījās, ka nemaz nedomāja pamest lielisko sērūdens peldi.

Tā kā Alekss varēja mierīgi izbaudīt savu vannu, kas bija patīkami karsta un likās deva tonusu visam ķermenim, un tādu kā apmierinātību ar sevi.

Kopējo noskaņojumu gan mazliet maitāja gar telpas griestiem klīstošās garaiņu atliekas, kas saskaroties ar tiem vai sienām, čūkstēdamas nosvila.

No sīkvelna puses ik pa laikam atskanēja tikai ļoti apmierināta ņurdoņa.

[Roviela]

Uzvilcis savu apģērbu (izņemot virsējo kombinezonu un ķiveri), kas nebija visai svaigs, Niko devās meklēt kaut kādu citu apģērbu. Ja vien tāds ellē ir, jo priekš kam gan spalvainiem velniem drēbes? puisis atrada vienīgi kaut ko līdzīgu jau sev mugurā esošajam, proti, kaut ko pavalkātu un netīru. Un vairāk nekā!

Nolēmis, ka gluži kails pa gaiteņiem viņš staigāt negrib, ugunsdzēsējs savāca vienas sev derīgas bikses un kreklu un gāja tos mazgāt. Vismaz izskalot. Ūdens ir, siltums arī ir, izžūs ātri. Kad šīs būs nosacīti tīras, varēs izskalot savējās no sviedriem, un tad vilkt atkal savējās. Kad vēl būs tas brīdis, kad tiksi ir astes un ragiem, kad drēbes vairs nevajag, ej un sazini.

[echo3]

Pirmajā brīdī Selma pat pieķērās vannas malām, lai pieturētos un neizlēktu ārā no neganti karstā sērūdens. Kad viņa bija pirms tam ūdeni ar roku pārbaudījusi, bija licies slikts, bet nu - gluži vai dedzināja ādu nost. Uzvēlās milzīgs baltu garaiņu mutulis, tāds, ka nācās pat acis aizvērt. Brīdi vēlāk šķita, ka paliek nepatīkamāk, un meitene pirkstus no vannas malām atlaida. Atvēra arī acis, tikai lai ieraudzītu, ka iepriekš sakultās putas palikušas gluži šķidras, un jau veras durvis, laizdamas iekšā Aleksu ar sīkvelnu.

Par šito Selma nebija padomājusi. Viņa aši sāka plunčāt vannas ūdeni, lai atkal paslēptos zem putām. Šķiet, puslīdz izdevās, un vispār... Alekss bija aizņemts ar sīkvelna peldināšanu. Tā ka atliks vien izdomāt, kā tikt no vannas ārā. Un nu jau nemaz tā tik ļoti negribējās no tās vannas ārā tikt. Slikti...

[Mattiass]

Īsi iebāzis pirtī snīpi, Demeo izdarīja savus secinājumus un atkal novīta nezināmā virzienā, gan īslaicīgi (noglabāt spalvas kur tālāk no sēra vannām, ka nesamaitājas). Un tad jau bija atpakaļ. Viņš allažiņ centās sākt ar patīkamo, un tā bija arī šoreiz.

Viena no tādām lietām bija drēbju pielāgošana vietējai videi. Pirtī viņš papriekšu izģērbās, iemačkāja visu savu mantību vienā no baļļām un pamatīgi izmazgāja (pie vajadzības nomainot ūdeni). Vispēdīgi pārliecinājies, ka tagad drēbes būs īsti ellīgas, nolika tās tuvāk durvīm apžūt, pēdējo reizi tika vaļā no pārlieku svētīga ūdens, un gāja brīvajā vannā.

Tur viņš grasījās mērcēties līdz apnikumam (laiku īsinādams ar labi tēmētām šļakatām bālgano garaiņu virzienā), pēcāk nosēzdamies uz lāvas, no sirds izkarsēdamies, un tad izmērcēdamies atkārtoti. Svētīgie birokrāti viņu bija izvazājuši desetiem ilgi pa visvisādām dzīvēm, un pasliktināšanās kūrei nevarēja pieiet pavirši. Tā nu viņam bija krietni pie kājas apkārt notiekošais. Viņš pirti pamestu tik tad, kad uzskatītu, ka pienācis laiks (ēst).

OOC: Man nav ne jausmas, viņš veļas dienu sāk pirms Niko vai ne. Ideja bija dzimusi neatkarīgi, tik nevarēju tobrīd iepostot. Ar Demeja pieeju viss pasākums noteikti beigsies vēlāk, kā citiem.

[Ungaarijas ragas...]

Drēbju ūdeni vajadzēja nomainīt tikai vienreiz, sākumā no baļļas pacēlās pēc maijrozītēm nepatīkami smirdoši zilganbalti garaiņi, kas visiem mazliet koda acīs, bet pēc tam tie pacēlās līdz griestiem, kur pamazām izčūkstēja.

No paša Demeo, pacēlās pelēki garaiņi - vannā bija labi, varēja just, kā sērs no visam ādas porām izkož visu daudzo dzīvju gaitā sakrājušos labumu. Karsējoties un mērcējoties pamazām palika arvien vieglāk, āda saka kņudēt un uz tās pie pirtošanās beigām sāka parādīties spalvu rugāji un uz galvas varēja sataustīt divus punus.

Visas trīs vannas šobrīd bija aizņemtas un vienā no baļļām plunčājās sīkvelns.

[AliceBlack]

Alekss gulēja vannā un skatījās kā Niko un Demeo mazgā drēbes. Pašam viņam nekādu drēbju nebija, visas bija sadegušas. Nedaudz žēl, laba jaka bijusi, bet nu ko. Tagad bija kažoks, kurš bija diezgan biezs un tik garš, lai bikses nevajadzētu. Un tagad arī slapjš.

Alekss ņēma iedvesmu no Demeo un kādu brīdi pasēdēja arī uz lāvas. Nelielu daudzumu sērūdens vispirms uzlejot uz akmeņiem, lai izsvēpē pēdējās "labo" garaiņu paliekas.

Sīkvelns, šķiet, jutās manāmi labāk. Gan jau pats zinās, kā izžāvēt kažoku. Aleksam bija doma paprasīt, vai ellesuguns nevar šajā jautājumā palīdzēt. Tai, kā likās, patika kontakts ar elleskungu, tādēļ, kad bija izvannojies, piegāja pie kurtuves un palūdza ugunij, vai šī var ar savu karstumu iztvaicēt ūdens paliekas no kažoka? Ja tas, protams, Aleksam nekaitē.

[echo3]

Izskatījās, ka pārējie vannotāji nodarbojas paši ar sevi, un Selmai uzmanību nepievērš. Tikai tagad meitene bija attapusies, ka nekādu dvieļu vai vismaz kaut kādu lupatu pirts telpā nav. Viņa pārliecās pāri vannas malai un sasniedza savu T-kreklu. Pagriezās ar muguru pret velniem un izkāpa no vannas. Noslaucījās kreklā, uzvilka apakšveļu, tad bikses. Apāva kājas un kā pēdējo uzvilka jaku. Krekliņš bija samērcēts, tāpēc tika izmazgāts (kur nu Selma tika klāt mazgāt) un izlikts izžāvēties.

Vakariņas būs pēc ilga brīža. - Ejot ārā no pirts, meitene nobrīdināja. Selma devās uz virtuvi, kur uzreiz sāka vārīt klimpas un aso mērci. Pie reizes viņa iemeta aci pavārgrāmatā, vai tur nav kas rakstīts arī par dzērieniem.

[Ungaarijas ragas...]

Elles uguns ļoti labprāt izžāvēja elleskunga kažoku, kas tagad spurojās uz visām pusēm, liekot Aleksam izskatīties pufīgam uz kādu brīdi.

Kā nu pagadās ellē pa visām malām sakarinātās drēbes (jo pirtī īsti nebija nekādu vietu, kur tās izkārt), arī izžuva visai ātri. Sīkvelns pa kādu brīdi bija kaut kur nozudis.

Selma atklāja, ka velniem garšo sērūdens, kandža, visādi citādi spirtoti dzērieni un degviela dažādos veidos. Šķidri sēra koncentrāta krājumi atradās vienā kastē ēdamzālē (tajā ko Demeo bija glabis no sīkvelnu plosīšanās).

Mazliet patinot notikumus uz priekšu...

Kādā brīdī pienāca tas jaukais vakariņu laiks, mazliet aizkrautā ēdamzālē, kur visi kārtīgi iesēroti un no visādiem labumiem izsvēpēti visi jaunizceptie un pāris jau Pekles gaisu apostījuši velni varēja kārtīgi iekost un arī visu izrunāt, ja vēlējās.

Ēdamzāles galdam abos galos atradās pamatīgāki koka krēsli ar paroceņiem, viens mazliet greznāks - paredzēts elleskungam, otrs, mazliet vienkāršāks - vietniecei, un gar abām garākajām malām atradās pa pieciem vienkāršiem koka atzveltnes krēsliem pārējam darba spēkam.

OOC: Pieņemu, ka Selma galdu jau saklāja un visi var doties ņammāt vakariņas...

[Roviela]

Niko bija ticis galā ar saviem apģērbiem. Skat! Tagad viņam bija divas bikses un divi krekli. Pilnīga izlaidība. Beigu beigās viņš bija saņēmies un iebāzis mazgāties arī savu virsējo apģērbu. Tas bija galīgi nenovērtējams, ja sanāks tagadējā izskatā staigāt tā ē... īsu brītiņu. Ķiveri gan puisis nemazgāja. Hmmm... tā bija nederīga, tik ļoti nederīga, ka negribējās no tās šķirties, bet, ja uzaugs ragi, tad kā to uzlikt? Nekas, par to tad arī domās.

Līdz vakariņām Niko aizstaigāja vēl uz virtuvi, lai savāktu savu skābekļa balonu ar visu masku. Var noderēt, ja jālien visādos svētos garaiņos.
Konstatējis, ka virtuvē vairāk no viņa neko nevajag, galds saklāts un kaut kas pēc smaržas pilnīgi nebaudāms vārās, puisis savas mantas aiznesa uz guļamtelpu, kur nokrāmēja vienā no gultām.
Nez, kur Vecais Kraķis palicis? Jāiet piebukņīt. Varbūt šis pirtī grib un ēst.

Kad ar visu tikts galā, Niko iet uz ēdamistabu papētīt, kas tur tajās kastēs vēl ir un pirms ēšanas nogādāt pie vietas, teiksim, ēdamo aizstiept uz pieliekamo vai pagrabu vai kā tā.

[Pūķēns Sāra]

Pienākot vakariņu laikam, Niezīte izslīdēja no sava kabineta, kuru neaizmirsa aizslēgt, un devās uz ēdamzāli. Laiks iepazīties ar jaunajām nešķīstībām un aizbāzt caurumu vēderā. Zālē viņa ieņēma vietnieces krēslu un katru jaunpienācēju sveicināja ar galvas mājienu un smaidu. Ēst, kamēr visi nav sanākuši, viņa noteikta nesāka, kaut izskatījās, ka pavārs bija labi pacenties.

[echo3]

Selmai nekāda skrapšķināšanās pie durvīm vairs netraucēja, plīts kurējās braši un vakariņas tiešām bija gatavas nelaikā. Meitene sasildīja arī visas pusdienu pankūkas, tikai sadalīja tās mazākos gabalos. Un tā uz lielā galda tika pasniegtas gaļas pankūkas, pankūkas ar medu un lielas klimpas ar ellīgi asu mērci. Par dzeramo viņa tā arī īsti nebija sapratusi. Katrā gadījumā degvielas, kandžas un spirta virtuvē nebija. Tikai verdošs ūdens, kam, ja kāds vēlas, arī var piparus piebērt.

Jaunais sīkvelns (vai kāds no iepriekšējiem) bija izēdis bļodiņu tukšu. Kā jābaro sīkvelni? Laikam ne ēdamtelpā - tā izskatījās pēc krēsliem, kas tur bija ap galdu salikti. Nu tad Selma salika piecās bļodiņās klimpas, aplēja ar mērci un atstāja bļodiņas uz virtuves galda, pirms pati devās uz ēdamistabu. Meitene pie lielā galda piesēdās pēdējā.

[AliceBlack]

Aleksam par prieku kažoks bija sauss. Izskatījās nedaudz kā ar elektrību būtu dabūjis, bet gan jau pieplaks. Pabeidzis mazgāties, Alekss visiem, kas pa ceļam uz ēdamzāli bija gatavi klausīties, pateica, ka vakariņas jau droši vien tūlīt gatavas, var sākt vākties kopā.

Iegājis ēdamzālē, pirmo reizi to kārtīgi nopētīja. Krēsli bija daudz, bet izskatījās, ka elleskunga vieta ir galda galā, pretī Niezītei. Izskatījās, ka ellē bija paredzēta vieta 12 velniem - kā varēja spriest ari pēc guļamtelpām.

-Slikts vakars visiem! apsēdies savā krēslā viņš sveicināja un gaidīja, kad sanāks visi.

[Ungaarijas ragas...]

Selmai vēl palika ūdens no akas, kas smaržoja un garšoja mazliet pēc sēra un vispār izskatījās visnotaļ dzerams arī tāpat - nevārītā veidā.

Vecais Kraķis nebija nekur manāms, Alekss juta, ka viņš kaut kur turpat ellē ir. Niezīte savukārt zināja, ka vecvelns varēja ēst un varēja neēst, un nebija pirmā reize, kad viņš izvēlējās labāk kaut kur lieku reizi nosnausties.

[AliceBlack]

Kad visi pie galda bija sasēduši, pēdējo pie galda sagaidot Selmu, Alekss sāka krāmēt sev ēdamo, kas izskatījās pēc klimpām, un ēst. Veco Kraķi nav ko gaidīt, viņš nosprieda. Tepat viņš kaut kur bija, bet jau tāpat prasījās pensijā iet un visu noderīgo varēs noskaidrot pie Niezītes.

Ēdiens bija diezgan ass, patīkams karstums izpletās no kakla uz vēderu un tālāk uz visu ķermeni.

Kad lielākoties pamatēdiens bija notiesāts, Alekss nosprieda, ka nu visi ir pavisam sliktā omā un, laiku garumā nevilkdams, iesāka runāt.

Selma, vakariņas vienkārši briesmīgas! Alekss paslavēja meiteni, kura bija acīmredzot centusies. To kā viņa tā uzreiz prata pagatavot tā, lai arī velniem garšo, viņš novērtēja.

Ja reiz mēs visi te tādā slikta garastāvoklī, varētu pie reizes dažas lietas pārspriest. Ar ko sāksim? Ar pagājušo vai esošo? Ja sākam ar patīkamāko -jeb pagātni, tad, Niezīt, vecais velns tikai īsumā mums te apstāstīja, ka jūs divi te pēdējie velni pirms mums bijāt palikuši. Kā tas gadījās? Kāpēc visi ir prom, bet, Tu, piemēram, vēl šeit? Kāds ir Tavs stāsts? Alekss gribēja zināt.[/b]

[Roviela]

Pankūkas Niko jau zināja, kādas tās ir, bet kādas ir klimpas? Viņš pamēģināja. Asas. Tā riktīgi. Puisis pie tik asiem ēdieniem nebija pieradis, un gandrīz jau domāja, ka būs jāatvadās no kuņģa, bet, tavu brīnumu! nekas tāds neatgadījās. Iekšā gāja labi. Viņš pabrīnījās un nosprieda, ka tas laikam ir tāds nepareizais velnu ēdiens.

Nu...
Pa velnu modei pateicies Selmai, viņš klausījās, ko Niezīte teiks. Pašam interesēja, kas te ir atgadījies.

[echo3]

Selma ēda un viņai nebija skaidrs, kāpēc viņai pašai ēdiens garšo. Jo tas bija pirmais elles pavārgrāmatas izmēģinājums. Laikam viņa nepareizi to recepti izlasījusi. Bet varbūt nav ko brīnīties? Nupat taču viņa bija bijusi sēra vannā, un dzēra te visi šobrīd sērūdeni, un daļa klātesošo bija pūkaini un spalvaini, un ar astēm.

Selmai arī interesēja Niezītes stāsts. Ar vienu ausi viņa gan ieklausījās, vai no virtuves neskan kādi blīkšķi. Sīkvelni ir tāda strauja tauta.

[Pūķēns Sāra]

Elles kungs piekopa publisko spīdzināšanu jeb standarta korporatīvos paņēmienus, bet viņa šajā jomā bija pietiekami rūdīta, lai pilns vēders neliktu tam paslīdēt garām. Viņai likās, ka viņa nebija devusi iemeslu šādai attieksmei, bet kas lai zina, kādas blaktis jau iedzīvojušās tajā kažokā.

"Nav nekāds īpašais stāsts," Niezīte paraustīja plecus. "Vienā gaišā rītā vecais elles kungs ar visiem velniem bija izčabējis bez ziņas un miņas. Jāatzīst, ka pārlieku liels trūkums gan nav izjūtams. Viss, kam viņi veltīja laiku bija gultas, benža un bardaka vairošana. Kā vietniecei uzlikts, pieprasīju jaunus darbiniekus no centrālās elles un te nu jūs esat."

Viņa piecēlās un no kastes stūrī (Demeo atnestās), izvilka pudeli. Atgriezusies pie galda, viņa sev ielēja pilnu krūzi, padeva pudeli blakus sēdošajam un pajautāja: "Starp citu, kurš no Jums sataisīja šo pretīgo ēdamo?" Tumsiņš bija pateicies Selmai, bet viņa negribēja pieņemt, ka, ja vārds ir sievišķīgs, tas noteikti pieder jaunajai velnenei. Viņi var būt nākuši no dažādiem laikmetiem un nebūtu brīnums, ka, pateicoties ultraliberālistiem, šāds vārds varētu būt kādam no puišiem.

[Mattiass]

Kārtīgi nosērojies, Demeo sadabūja, kas sadabonams, noglabāja mēteli labi nost no acīm un atnāca ēst, kreklu aizpogājis tikai pa pusei. Bija kur slikti.

Ieradies ēdamtelpā, velns sveicienam pamāja, apsēdās tuvāk Niezītei, taču tā, lai tieši blakus viņam neviens nesēdētu (un, ja visi tā sasēdās, ka nebija tāda varianta, tad apsēdās tuvāk stūrim, lai vismaz pie sāniem neviena nava), bezceremoniāli sakrāva ēdamo krietni no visa un sāka to iznīcināt. Pārējais bija otršķirīgs.

Kaut kas Niezītes atbildē viņam lika paraudzīties vietniecē ar sarauktu pieri, taču pudeli viņš savāca un tālāk vairs nepadeva.