Dzīves jēga, Kāda ir tava? Un vai tāda vispār ir? Opcijas

[Eriette]

Šādam līdzīgi pavedieni jau ir bijuši, bet šis ir mazuliet savādāks, turklāt iepriekšējajos vairs necar iesūtīt postus.

Kas tad īsti ir dzīves jēga? Šinī gadījumā gribas citēt draudzeni Kristu : Kāda vēl jēga?! Bērnībā mums jāiet skolā, kad esam pieauguši - jāstrādā, bet vecumdienās jādzīvo uz kapeikām. Nē, dzīves vienīgā jēga ir ēdiens - un viņa iekodās milzīgā Kinder Delice.

Āber nopietni - ir dzirdēts, ka dzīves jēga ir mīlestība. Kādēļ es tam īsti nepiekrītu, tūlīt izlasīsi. Tad, kad es esmu dziļi laimīga un sajūsmināta, nu ļoti, ļoti - tad par dzīves jēgu nemaz negribās domāt, tikai izbaudīt mirkli. Un padomā, ja tu visu dzīvi būtu tik sasodīti laimīga, (tas gan nenotiks, bet ja nu) vai tad... Nebūtu gana?
Nu mans secinājums - mana dzīves jēga ir būt laimīgai ( un pierīties Kinder Delice kamēr var ). Tā kā visbiežāk cilvēkus laimīgus dara mīlestība, tā arī varētu būt viena no dzīves jēgām. Visu laiku būt laimīgai tāpat neizdosies, taču pasmaidīt arī par mazām lietām var.

Nereāli, bērnišķīgi un. Tomēr.
Ja ir mērķis, tad to sasniegt ir vieglāk, nekā tad, ja tas nezināms.

Tava dzīves jēga?

[Nadīna]

Bet mēs runājam par Lielo, Svarīgo dzīves jēgu, kas derētu visiem pasaules cilvēkiem. Tāda jēga, kuru izsakot visi, visi, visi pasaules cilvēki, visi tie biljoni un triljoni piekrītoši pamātu ar galvu un teiktu ''jā, tā ir dzīves jēga. man tā der.'' Piemēram, citi saka, ka laime ir dzīves jēga, ka dzīves jēga ir mīlestībā, bet es nepiekrītu. Tātad - nekā. Lielajai dzīves jēgai jāder visiem pasaules cilvēkiem.
Ja dzīves jēga būtu patiesi atrasta, tad pasaulē nebūtu neviena pašnāvnieka.

Nekad nebūs tā, ka tas, kas vienam der, derēs arī VISIEM pārējiem. Tātad viena 'Lielā, Svarīgā' dzīves jēga, visiem pasaules iedzīvotājiem, ir pilnīgi neiespējama.
Un pašnāvības nav saistītas tikai ar dzīves jēgas trūkumu.

Man dzīves jēga ir sevis attīstīšanā. Tieksmē būt arvien labākam, spēcīgākam cilvēkam. Sapņu izdzīvošanā. utt. daudz, jā,mazas jēgas, jo ikviens cilvēks būtībā ir mazs uz visas pasaules fona, taču lielais veselums sastāv no mazām daļām.

Šo rakstu rediģēja Nadīna: 04.01.2008 19:01

[Bizii van Dope]

Nu tad kāda jēga vispār no šīs diskusijas ko?

Visi pašnāvnieki, kurus es esmu pazinuši ir sūdzējušies par to, ka viņu dzīvei nav jēgas. Ja būtu šī Lielā dzīves jēga, tad visi, kuru plecus saliekušas problēmas, izslietos un pasmaidītu ''Bet manai dzīvei ir jēga! Es tikšu tam pāri''. Tas būtu kā iedvesmas avots visiem strupceļā iedzītajiem.
Galu galā mēs izbeidzam savu dzīvi, jo mēs vairs nejūtam nekādu stimulu un jēgu, lai dzīvotu tālāk.

[Nadīna]

Tava dzīves jēga?

Protams, ideja kā tāda par 'Lielo' dzīves jēgu nav slikta, atrisinātu daudzas problēmas, taču tas ir pilnīgi neiespējami.
Par pašnāvniekiem arī šeit nav īstā vieta diskusijai, jo sanāk pilnīgs offtopiks.

[Bizii van Dope]

un... vai tāda vispār ir?

Jā, tā gan.
Jāatzīst man mazliet vienalga par šo Lielo dzīves jēgu. Nezinu, bet kāpēc, bet prātā iešāvās doma, ka jēga varētu būt tajā, ka mēs dzīvojam. Dzīvība ir brīnums.
Bet es nezinu... patiesi nezinu...
Es tikai ieminējos.

[seal]

Dzīves jēga.
hmm. Katram cilvēkam tā ir savādāka.
Man tā ir pašizpausme.
Un ja cilvēkam ir jēga dzīvot, tad viņam ir vēlēšanās savā dzīvē kaut ko iegūt, kaut ko izbaudīt, vai vienkārši dzīvot.
Tā arī ir dzīves jēga[manā uztverē] - dzīvot, ar mērķi, kuru gribi saniegt.
Lai arī kas tas būtu..

[Jane]

Priecāties.
Es dzīvoju, lai neko nenožēlotu.
Varbūt impulsīvi un pārāk vienkārši, taču tā, pa īstam.

[Arbūzgalva]

Lasīju grāmatu par Budu [ļoti interesē tādas grāmatas] un tur ļoti skaidri bija rakstīts un varēja saprast, ka viņu reliģijā dzīves laime ir atrast pilnīgu laimi.
Jāsaka, ka piekrītu. Laime tas ir viss uz ko tiecamies.

[Viesis_Viesis_Jolanta_*_*]

Ja cilveeki dziljaak izprastu reinkarnaacijas likumu, tad buutu vieglaak saprast dziives jeegu!

[Flightless Bird]

Mana dzīves jēga pamatā ir būt stipram. Neļaut, lai tevi ietekmē vienkārši ikdienas notikumi un nesabrukt arī pēc smagākiem triecieniem.
Ja nerunājam par tik no taustāmās dzīves attālinātām lietām, tad svarīgi ir pašizpausties, dzīvot dzīvi tā, lai būtu ko atcerēties. Pat ja tas nenozīmē konstantu laimi un prieku. Visam jābūt samērīgi.

[marsietis]

dzīves jēga - baroties, vairoties...tikai mēs esam pārlieku gudri lai to apjēgtu

[Klāra]

manas dzīves jēga ir mīlestība

[Sfinksa ar uguns...]

Mana dzīves jēga ir:
1. izbaudīt dzīvi
2. cītīgi mācīties un iegūt izglītību un sakārtotu dz'vi
3. mīlestība
4. draudz;iba
5. prieki, izklaides un jautrības ar draudzenēm
6. nedomāt ik nepar ko!!!
7.( septiņas labas lietas, nu patiesībā maģiskas )mērķis pierādīt ko es varu sasniegt!
Visam jābūt samērīgi. Lai izprastu laimi ir jābūt arī kādam kritienam ,kā saka nelaimei.

[la sindy]

Es gribu izbaudīt savu dzīvi. Iegūt pieredzi, adrealīna un drošības sajūtu... Mans mērķis ir, lai man vienmēr būtu mērķis, priekš kā dzīvot...

[Soulberry]

Hmm. It kā [atgādinu - IT KĀ] cilvēki dzīves jēgu redz pirms nāves. Kad biju mazāka, un par to prasīju [] mamma teica ka tāds ir cilvēka dzīves jautājums... Ņu nezinu, nezinu...



Šo rakstu rediģēja anninja: 28.06.2009 12:45

[Miervaldis Gotiņ...]

Dzīves jēga ir:
1. saglabāt savu eksistenci;
2. padarīt savu eksistenci pēc iespējas patīkamāku.

Viss pārējais izriet vai ir pakārtots šīm 2 pamatlietām... un nekādas `Lielās Jēgas` vai `Noslēpuma` tur apakšā nav.

[Porcelain]

mīlēt?
nekas nozīmīgāks jau laikam nemaz nav. Jo mīlēt var visu.

[HippieGirl]

mana dzīves jēga ir dzīvot laimīgi nevis tikai eksistēt.

[Andromeda]

Var jau būt, ka es vēl daudz ko nesaprotu no dzīves, bet man šķiet, ka katram cilvēkam ir sava dzīves jēga. Manējā, vismāz man tā tagad, pagaidām šķiet, ir mīlēt pat tad, ja nesaņemu neko pretī, dalīties ar savu prieku, savu dzīves skatījumu ar tiem, kam kas man mīļi un kuriem es mīļa, to make a difference, un, kad manis vairs nebūs, tie citie atminētos mani ar labu un to mīļumu, ko es viņiem dāvāju un viņi varētu to davāt citiem.
Jebkam jēgu mēs piešķiram katrs pats vai pieņem tās jēgas, kuras piešķīruši citi.

Kaut kā tā...

Šo rakstu rediģēja Andromeda: 05.01.2010 02:24

[Hermaine]

Par iepriekšējiem komentāriem, kuros tika meklēta tā saucamā "Lielā dzīves jēga" - gribētos komentēt, ka tas, ja cilvēkam - pašnāvniekam pateiktu, kāda ir viņa dzīves jēga, nebūt nenozīmē, ka tas viņam palīdzētu. Kaut ko atrast un saprast ir divas dažādas lietas. Un vispirms ir jāsaprot pašam sevi un tad jāmeklē jēga, citādi iznāk tā, ka tiek meklēts kas tāds, kas nemaz nav.... Tā kā viss ir tikai mūsu galvās. Kā vēsta sens teiciens - patiesībā ir tevī un tā ir vislielākā muļķība to meklēt kur citur.

No savas puses vēlos piebilst arī to, ka, manuprāt, tās ir pilnīgas muļķības, ka tad, ja es neticu pēcnāves dzīvei (t.i. neticu vispār nekam, jā, jā, arī sev neticu ), ka tad jēga vispār nevar būt nekāda. Protams, ka tāda ir. Viss ir pakārtots domāšanai un pasaules uztverei. Un kā te izskanēja iepriekš, ikviens var atrast savu "mazo dzīves jēgu". Kaut gan, man jau šķiet, ka mums kā homo sapiens zīdītāju sugai ir viena abstrakta formula, pēc kuras tiecas mūsu sugas būtība, tikai katram indivīdam ir pašam savs dzīves ceļš, tāpēc arī katram tas ir citādāk, kā šīs tieksmes tiek piepildītas un īstenotas (un tās, kā es sapratu, tad arī šeit tiek dēvētas par "mazajām dzīves jēgām").
Manuprāt, pietiekoši daudz izsaka Dumidora vārdi:
"Manis šeit nebūs tikai tad, kad šeit vairs nebūs nevienas man uzticīgas dvēseles." jeb pārfrāzējot, katra cilvēka būtība dzīvos tik ilgi, kamēr viņu atcerēsies.

Tā kā - varu vien piedāvāt savu visai abstrakto dzīves jēgas definīciju, kas, manuprāt, ir diezgan vispārīga:
1. Atrast savu dzīves īpašvektoru;
2. Izpildīt pienākumu pret savu sugu;
3. Pildot abus iepriekšējos punktus, būt laimīgam.

[Teletūlbijs.]

Nezinu īsti vai tā ir dzīves jēga, bet es dzīvoju tā, lai nodzīvotu dzīvi godam.