Iespaidi par spēli Opcijas

[DarkJedi]

Laikam jāiemet kāda atskaite par ‘’Salu’’. Tā jau slinkums rakstīt, bet ja reiz Impērijas reglaments to pieprasa tad ko padarīsi.

Tātad, Larpņikā ‘’Sala’’ piedalījos, kā PC spēlētājs, konkrēti valsts ierēdnis, kas runājot Andzas vārdiem pirms spēles ‘’nav gluži dievgostiņa’’. Tāpat Andza pirms spēles teica, lai nekādā gadījumā nestāstot cilvēkiem no ‘’komūnas’’, ka piedalos, lai būtu tā noslēpumainības aura or smth. Tā nu ja kāds prasīja tad muldēju kaut ko par ģimenes svētkiem un vienkārši aizņemtību, līdz piektdienas vakaram kad tā saucamā ‘’Evijas un co’’ bandas vīrišķās sugas pārstāvji mani aicināja sestdien/svētdien spēlēt LAN party, bet es teicu nē, nē, nē, jo ģimenes svētki, bet pats nākamajā dienā zvanīju Andžejam, lai nevarētu aizņemties apmetni, kas atrodas pie Evijas, lol.

Bet, lai vai kā, spēle man sākas ar kādu dīvainu vīru cepurē, kas man iedeva dīvainu vēsti. Man kā Duglasa Silvera pilnvarotam pārstāvim jāiegūst īpašumā uz viņa vārda salas zemes. Vēstulei bija pievienotas sagatavotas līguma forma un 15 helleri (papīrīši), kur viens Hellers ir vērtīgs ducim kalēnu (metāla monētu). Tāpat bankas ‘’čeks’’240 Helleru vērtībā, kas ir līdzvērtīgi 2880 monētām, līdz ar to kopā man bija naudas līdzekļi 3060 monētu vērtībā.

Vēstulē bija minēts, ka sala pieder zvejniekiem un attiecīgi no viņiem man jāiegūst zeme, lai Duglas Silvers pēc dažām dienām varētu viņus nomēzt no salas (un iespējams arī zemes virsas), jo kā minēts vēstulē ‘’tādiem salašņām nav vietas viņa zemes īpašumā’’.

Nu, ko ķēros uzdevumam klāt, ar mani bija vēl sargs, kurš eskortēja divus noziedzniekus. Naktī cēlāmies uz salu, kur mums piebiedrojās kāda folkloriste no Akadēmijas. Viss būtu bijis ļoti jauki, ja vien otrs laivinieks Haris nebūtu bijis totāls mūlāps. Viņš ne vien nejēdza sasiet vienu no noziedzniekiem (Mārīti), bet arī airēja, it kā būtu atradis pirms tam tēvoča Bobo šķūnīti (par šķūnīti vēlāk).
Tā nu Hara neizdarības dēļ laivai piestājot pie krasa smagais noziedznieks izbēga.

Krastā bija arī zvejnieki, kas iesākumā nebija visai laipni un arī nepriecājās par ziņu, ka salā izmucis slepkava. Tāpat viņiem nepatika otrs noziedznieks kuru sargs dēvēja par lapsu kūmiņu (kikis), jeb vienkāršāk sakot sīku zaglēnu kurš arestēts par sīkām, zādzībām, blēdībām, lēdiju goda aptraipīšanu nepiedienīgā veidā un kaušanos ar lēdiju vīriem.

Nu lūk, tad nu laiciņu sēdējām ciemā, kur par lietu, par zemju iegādi nesāku runāt, laikam nojaušot, ka ar tādām lietām nevajag uzreiz ķerties klāt, bet gan nogaidīt izdevīgāku mirkli.

Tālāk zvejnieki stāstīja par čigāniem, kas zogot viņu zivis. Devāmies pie čigāniem. Čigāni tik tiešām izskatījās pēc tādiem kas zog zivis, bet vispār man valdības ierēdnim bij visnotaļ vienalga uz šo sīko ļautiņu problēmu. Kaut kādas zivis, phe. Tā nu patusējušies pie čigāniem, devāmies pie kultistiem. Kultisti bija samērā dīvaini ļaudis. Viņu mērķi un ticība bija visnotaļ neskaidra un nekonkrēta, bet doma, ka viņi ir nekrofīli, asinssūcēji un mazu bērnu zagļi by defolt bija uzreiz kad ieraudzīja sarkanos talārus (sarkans droši vien tādēļ, lai grūtāk pamanīt asins pilienus).

Pie kultistiem mums izbēga otrs noziedzieks, bet mēs nospriedām, lai jau sala tāpat maza un nekur šams neaizbēgs.

Tā nu gāju atpakaļ pie čigāniem, kur atradām, ka pirmais izbēgušais noziedznieks slepkava kopā ar cieminieku Bobo ir beigti jo nogalējuši viens otru. Tā arī viņu līķus tur pametām. Tad gājām vēlreiz pie kultistiem, līdz beidzot atpakaļ pie zvejniekiem. {

Zvejnieku ciemā bija samērā liela rosība, jo viņi laikam gatavojās glabāt Bobo un kādas vēl tur problēmas, līdz ar to bija samērā pārgruzīti ar dažādām risināmām lietām. Šis mirklis man šķita īstais, lai panāktu savu mērķi. Iegūt Duglasa Silvera īpašumā zvejnieku zemes.

Sadabūju ciema Stārstu un vēl dažus zvejniekus un sāku blefot viņiem. Blefot, ka ir tāds Hercogs Zanklāvs, kas dabūjis no karalistes karaļa tiesības iegūt savā īpašumā (atsavināt) arhipelāga salas kuras nepieder nevienam augstmanim un konkrēti uz šīs salas kur dzīvo zvejnieki plānots celt cietoksni, līdz ar to zvejnieki tiks izsviesti ārā. Zvejniekiem tas likās slikti un prasīja ko viņi var darīt.

Tad es teicu, kas ir tāds labais Hercogs Duglass Silvers, kurš negrib pieļaut Hercoga Zanklāva ietekmes palielināšanos arhipelāgā, jo tas grautu viņa pozīcijas galmā. Tādēļ Hercogs grib iegūt šo zemi, lai tā nenonāk Hercoga Zanklāva īpašumā, jo no augstmaņa tas nevar zemi atsavināt.

Tālāk turpināju blefu par to, ka Silveram interese ir tikai vien, lai Zanklāvam zeme nepieder, zvejnieki viņa pēc var tusēt cik ilgi grib. Viņš grib tikai zemi, lai pēc tās iegādes par to varētu mierīgi aizmirst.

Tā nu zvejnieki saskatīja šajā aspektā glābiņu no neeksistējoša Hercoga Zanklāva un gan stārasts, gan visi zvejnieki kā viens parakstīja pārdošanas līgumu. Tas praktiski notika neiztērējot nevienu no monētām. Beigās, kad jau visi papīri bija parakstīti izdomāju tomēr viņiem piešķirt 5 hellerus (60 monētas no 3060 kopējam kas man bija), lai viņi vismaz justos kaut ko ieguvuši, kā arī bija tas aspekts, ka es arī uzreiz nevarēju no salas evakuēties, jo laiva bija nosperta.

Tad nu tālāk piedalījos, kā aste dažādiem random kvestiem, jo risinot savu problēmu ar īpašumu iegādi biju palaidis garām to kas notiek uz salas.

Vienā brīdī uzradās mirušā zvejnieka Bobo draugs, kas gribēja paraudāt uz Bobo kapa. Tad viņš pastāstīja, ka Bobo esot bijušas trīs atslēgas viena laivai, kas pie bākas, otra kaut kam un trešā šķūnītim, kur šams glabājis alkoholu. Mēģinājām pierunāt Bobo draugu, lai tas palīdz atrast šķūnīša atslēgas (ar slēptāku personisko mērķi iegūt laivas atslēgu) taču Bobo draugs izrādījās nebija tāds ugunsdziras cienītājs, kā Bobo, kā arī šķūnītis beigās izrādījās izdomāts, tādēļ tika secināt, ka tā bedre, kas bija pa ceļam uz bāku ar to sastāvējušo ūdeni ir patiesībā Bobo ugunsdziras krātuve, kur šis vienkārši zaņķī dziru padara labāku.

Nu tālāk, sekoja, ka es parunājos ar kultistiem, tie mani iepazīstināja ar organizāciju (gan tā nekonkrēti) un piedāvāja man pievienoties. Cerot uz biznesa perspektīvām pievienojos ar. Tālāk aprecēju divas čigānietes (jo čigāniem ir atļauta daudzsievība). Precības bij ar mērķi, lai varētu iegūt viņu plostu ar ko evakuēties no salas, bet nekas nesanāca.

Nu jā, tālāk uzrakām visus zvejnieku kapus (pašiem zvejniekiem aktīvi tos apgānot). Uzrakām Bobo līķi kur meklējām laivas atslēgu, viens zvejnieks bija īpaši perverss, jo atslēgu meklēja bāzdams līķi roku caur nelaiķa Bobo iepuvošo bikšu priekšu.

Nu un tad jau laikam drīz arī spēle beidzās. Šķiet man doto uzdevumu izpildīju, zeme iegūta. Iztērēti 60 monētas, 3000 paliek man, jo Duglass Silvers bija rakstījis, ka neiztērētā starpība paliek man.

[Viesis_Viesis_*]

Mwahahahahaha, DJ, tev vienmēr gadās interesanti piedzīvojumi

Man viss sākās ar to, ka pamodos sestdien ap vieniem, iemetu aci inčā, un uzzināju, ka vienos vjadzētu tā kā būt uz salas ... Ļoti steidzos, lai paspētu izbraukt puspiecos, un pat nebiju pirmais uz salas - varenais kapracis Aksels un GM'i bija jau priekšā ... >_<

Vismaz neierados viens, jo parādījās arī daži zvejnieki un ūdensčigāni (kļūt par ūdensčiganu ir ļoti viegli - tev tikai jābūt slapjam ... nu vismaz meitenēm ). Ierēcām par smieklīgajiem būfiem, toties mačete jau likās pateicīgāks tools. Tā, kā neviena "kultista", par kuriem zināju tikai to, ka viņi mēdz staigāt sarkanos talāros, kāda man nemaz nav (bet tnx GM, kuri sarunāja), tusēju pie esošajām frakcijām. Tā nu klīdu šurpu turpu no zvejnieku nometnes (kuriem bija pīpe) uz čigānu nometni (kuriem bija ūdenspīpe) ... Beidzot paziņoja, ka "manējie " arī tūlīt būs klāt, sāka dalīt mantas (sagrābos, ko nu varēju, trīs lāpas, vienalga - atlika vienu uz mirkli iedot kapracim, lai tā tūlīt nokļūtu pie čigāniem . Paņēmu lielāko duncīti, un pašam tad bija jāstaipa līdzi visu laiku).

Savācu komandu, un devāmies iekārtot nometni pilnīga tumsā uz salas otru galu. Norādīta vieta bija slapja, tāpēc iekārtojāmies dziļāk mežā uz takas, uguns ilgi negribēja degt, labi, ka bija pilna pudele degšķidruma. Kad nometne bija kaut cik iekārtota, ieradās Kamazs, lai pastāstītu mums ko darīt. Kā sauc kultu, un kam īsti mēs ticam, tā arī nesapratām, toties izvēlēja guru un iedeva kvestus.

Tā nu pastāstīšu par grāfa Džordano de Fontēna piedzīvojumiem, kartējo mistisko atklāsmi meklējot. Kults mums bija šādā sastāvā : māsa Anna (Līga) - guru un trīs novices - māsa Abulafija (Tija), brālis Akaspiēls (Kāsis) un brālis Džordāno (Es). Vēlāk uzradās vēl brālis Kamaziēls un trīs jaunpienācēji. Kulta ideja bija aptuveni šāda - mēs ticam cilvēka pārpasaulīgajām maņām - garīgajām acī, ausīm, etc., kas palīdz saskatīt savu ceļu pasaulē. Normālam cilvekam šīs maņas ir cieši noslēgtas, savukārt tiem, pār kuriem nākusi atklāsme, acis atveras. Parasti mūsu kultā tiek pieņemti cilvēki, kuriem dzīvē veicas, jo tiek uzskatīts, ka viņi labāk redz savu ceļu, un ir tuvāk atklāsmei.

Salā mēs parādāmies katru gadu, lai veiktu dažus rituālus - vispirms guru iesvēta novices, pēc tam (?) tiek veikta lūgšana templī, un upurēts kāds cilvēks - parasti kāds ar aizvērtām acīm . Sarkanie apmetņi simbolizē kulta locekļu savstarpējo vienlīdzību, neatkarīgi no sociālā stāvokļa (tāpēc šī pasākuma laika mēs turam noslēpumā savu identitāti viens no otra un apkārtējajiem), kā arī to, ka asinīs ir spēks. Un tā, kvestu uzdevumi bija šādi (varbūt guru zinās stāstīt vairāk, saku, ko dzirdēju): - Nodzēst sveci ar cūkas asinīm (kuras kaut kur jādabū). - Novicēm jāmeklē totēmu stabs ar aizsietām acīm (daļa no iesvētības rituāla). - Jāapklusina čiganu nometne (daļa no iesvētības rituāla - novicēm jānoiet tur pilnīgā klusumā). - Jāpaspiež roka visiem zvejniekiem (daļa no iesvētības rituāla). - Jāpanāk, ka kāds atbarikādē templi (ko ar lielām pūlēm pats barikādēju ciet ), paši to nedrīkst darīt, lai nepievērstu sev lieku uzmanību, un tur jāveic lūgšana. - Un, protams, beigās jāveic upurēšana. Nu ko - izskatās mazliet neiespējami ?

Tā nu sēdējām pie ugunskura, un malkojām "stipri magnetizēto spēka dziru, kuras recepti radījis pats doktors Messmers, ar kuru man bija tas gods tikties Vīnē" (ļoti laikmetisks dzēriens - energy drink no kafijas, kakao etc. balzāma pudelēs, lielās devās no tāda smadzenes nāk pa ausīm ārā, SUX'ā visu laiku uz to vien dzīvojām), izlikām gaismas ceļu, un gaidījām spēles sākumu. Vienā brīdī atnāca aizdomīgi čigani ar jautājumiem, uzzvanījām GM - jā, spēle jau pirms pusstundas sākusies .

Tad pie mums nāca garā varzā gan čigāni, gan PC, gan vēl nezin kas, paralēli uzstādījām totēmu stabu kalnā, un veicām nepieciešamo rituālu, etc. Zinātniece - folkloriste ļoti interesējās par mums, un vispār visai aizdomīgi izturējās, laikam nebijām visai labi tēli viņas priekšstatā, bet cik nu varēju, centos aizdomas kliedēt (Nē, nē, mūs neinteresē nekāda nauda, arī cilvēkus neupurējam ... ). Salā pa to laiku notika briesmu lietas - izbēguši noziedznieki, nozagtas laivas, cilvēki mirst noslēpumainā nāvē (tas pats bākas sargs Bobo, kuru nosita noziedznieks ... ). Tā, kā darīt vairāk nebija īsti ko (tikvien kā guru tika galā ar tempļa kvestu), staigājām riņķī pa salu un sekojām PC kvestiem. Vienā brīdī atnācu pie ugunskura un to bija apsēdušas divas vai nu "tantiņas" vai arī vienkārši alkoholiķi - ārkārtīgi kaitinoši tēli, kas lamājas un prasa dzert. Gribēju piedāvāt lāpu šķidrumu ... Beigās apsolījām "dzert", aizvilinājām uz kalnu, un noupurējām. Atnāca GM, kas gribēja šiem dot qq kvestu, bet nokavēja. Tāpēc kvests - lapiņa ar mistisku tekstu (kuru salasīt bija ļooti "viegli") par "asaku" tika man.

Tad uz kādu laiku pievienojos PC un zvejniekiem PC kvestā, pētot mistisko spēku, kas izsauc savādas nāves. Biju galvenais gaismas nesējs (jo man bija lāpa ). Ideja aptuveni tāda : kaut kad senos laikos liela vētra atpūtusi uz salu milzu zivi, kas pa nakti par asaku pārvērtusies. Un sākušās sērgas un nelaimes. Tad TAS apglabāts templī un bijis miers (neko nezinu, lai arī mēs te tjipa jau N gadus tusējam). Tad TAS atkal parādījies. Shēma ir sekojoša - kādam upurim kāds pēkšņi kaut ko uzdāvina, kāds cits nejauši par asaku nosauc, tad ir trīs kaucieni, un gatavs - notiek savāds nelaimes gadījums vai sērga. Šo un to pastāstīja Bobo (bākas sarga, pēdējā ? upura) draugs ārzemnieks (tai skaitā leģendu par šķūnīti, kurā Bobo glabajis nemērīgus alkohola krājumus ), lai arī patiesā viņa misija laikam bija iestāstīt PC, ka Bobo visas atslēgas glabājis pie sevis. Atslēgu PC vajag no laivas, kas pieslēgta pie mūsu nometnes, lai tiktu prom no salas.

Ap to laiku arī mūsu (kultistu) pulciņš jau bija kļuvis lielāks - jaunie brāļi un māsas : valsts ierēdnis DJ, zvejniekciema Stārasta meita (Browncat ? - vienīgā zvejnieku sieviete ...) un kapracis Aksels (tiem laikam būt par kultistiem bija tīrais sīkums, man [un ne tikai man] bija aizdomas, ka viņi ir nekrofili...). Laikam jau beigās PC un zvejnieki aizgāja ekshumēt Bobo, lai atrastu atslēgu (kuru čigāni, iespējams, bija jau nozaguši). Tāpat dzirdēju, ka tika meklēts un rakts augšā arī asakas līķis, tikai dižais kapracis to bija ieracis kādas sešas pēdas dziļi, un tāpēc to ilgi neatrada. Katrā ziņā es pa to laiku pievienojos savējiem pie čigāniem, kur māsa Anna laulāja DJ ar čigānietēm (Un tagad, lūdzu, klusumu !). - He-he, viens kvests izpilsīts! Un tagad atvadīsimies no visiem pārpalikušajiem zvejniekiem (kuriem bija kvests - dabūt visus liekos no salas projām) - vēl viens kvests izpildīts. Tā kā beigās palika tikai vēl kādu upurēt (jo upurēšana bija jāveic pēdējā), taču nāca jau rīts, un sagurums arī ... bet mēs vienalga bijā kādu jau noupurējuši ... tā, kā kvestu izpildi var uzskatīt par (nosacīti) veiksmīgu ...

Kad atgriezāmies nometnē, mūs sagaidīja neliels pārsteigums - PC domātā laiva bija nozagta : čigāni (un airi arī nozagti, arī čigāni, bet citi - laivas zagļi bija ar pagalēm airējušies - ļoti pārliecinoša kleptomānijas atspēle - I could hate these people ... ). Savukārt zvejnieki esot ekshumējuši qq krelles, kas bija jāiegūst čigāniem ... un tad izdomājuši neatdot vai kā ... kaut kā nenoteikti spēle beidzās, bet vispār bija KRUTA.

Enj, cīnoties ar salas tuberkulozi .

[aivvv/troll drea...]

ir tikai viens ko teikt ssitaa bija speele kuraa bija visvairaak ingeima sarunas neviena cita ssai nav staaveejusi liidzi

un vispaar bija sasodiiti izdevusies sociaalaa speele visaa speeles laikaa notika tikai viens kautinnss ar duncciem un vienu reizi man dzinaas pakall ar cirviiti bet taa arii neievainoja taadejaadi var uzskatiit ka visas nakts laikaa nopietnu brunnotu konfliktu nav bijis vispaar un man sskkiet tas bija baigi pozitiivi

[estraven]

Njaa. Laikam jaaiemet kaadu vaardu par to, kaa mees kljuvaam par nekrofiliem kapu apgaaniitaajiem, jeb par manaam - folkloras peetnieces gaitaam on the Isle.

Uz salu devos ar meerkji saprast, kaadeelj to iecieniijis tur dziivojoshajiem ljaudiim potenciaali biistams kults. Ljoti pieklaajiiga valsts iereednja, divu noziedznieku un vinju sarga, kaa arii viena haotiski nervoza un paarbiedeeta (noziedznieki tachu) un viena vnk prasta ljautinja laivinieka pavadiibaa devaamies uz salu.

Jau iisi peec ierashanaas zvejnieki pastaastiija, ka vinju salaa notikushi diivaini un neizskaidrojami naaves gadiijumi, viens peec otra mirushi cilveeki, un es, saprotams, vadoties peec Akadeemijas maaciito ziniibu viiru teiktaa, tureeju aizdomaas slepeno kultu. Un pieljaavu, iespeejams, savu lielaako kljuudu speelee: zvejnieki saaka staastiit par uz salas esoshu slepenu templi, ljaunu vietu, kuru sagribeeju apciemot, ceriibaa ieguut kaadu informaaciju. Tachu vajadzeeja palikt un klausiities baakas uzrauga haotiskajos staastos, jo peec neilga laika vinsh tika nogalinaats un liidz ar vinju arii staasts par slepenajaam naaveem.

Tachu, kaa nu notika, taa notika - templis sagaadaaja vilshanos - neko veertiigu neatradu. Apciemoju kultistus, kuri izvairiijaas no jautaajumiem par vinju kulta dabu un noluukiem un pamaniijaas uz Salas notiekoshajaas naavees apvainot chigaanus. Izteicu veeleeshanos apluukot vinju rituaalus, shie piekrita itin laipni. Meegjinaaja iesaistiit mani rituaalaa un pierunaat aizveert acis. Haa. Sapratu, ka taalaaka tiesha iztaujaashana draud ar uzmaaciigaa peetnieka naavi (biju ieradusies viena - pret chetriem).

Atvadiijos un devos paluukot, ko dara chigaani. Chigaani meetaaja jocinjus un nodarbojaas ar vispaareeja haosa radiishanu (piem, kaa veelaak uzzinaajaam, vinji vakara gaitaa izraava kapu krustus un nozaga visas triis laivas). Ar vinjiem nesanaaca daudz parunaaties, jo izraadiijaas, ka salinieku mistiskaas naaves bija ieintereseejushas arii cietumnieku uzraugu. Taa nu apmainiijaamies spriedumiem par notiekosho. Es uzskatiiju (cik merkantili!), ka uz salas tiek apzinaati radiitaa nosleepumainiibas atmosfeera, kurai ir tiiri materiaals pamats - iespeejams, apsleepta manta, jo shaadu iespeeju pieljaava pirms doshanaas uz Salu lasiitie maaciitu viiru praatojumi.

Tachu, aprunaajoties ar zvejniekiem veelreiz, vinji izstaastiija mums legjendu par asaku jeb salas laastu. Zvejnieki vispaar visu speeles laiku uzvedaas diivaini un pilniigi iracionaali. Tostarp vinji negribeeja staastiit to, ko zinaaja, cilveekiem, kas vareetu paliidzeet vinjiem no shausmiigaa laasta atbriivoties.

Pamazaam vien noskaidrojaam, ka pie vainas ir seni notikumi ar vecaa baakas sarga lielisko lomu - milzu zivi, kas diivainaa kaartaa paarveertusies liikjii sengadus atpakalj, vismaz taa staastiija jaunie zvejnieki. Liikjis apbediits salinieku kopeejos kapos, peec tam saakushaas neizskaidrojamas naaves. Salinieki saakushi protesteet un vecais baakas sargs paarapbediijis liikji diivainajaas drupaas - salas Templii. Naaves gadiijumi izbeigushies. Tachu salu apciemojoshie kultisti liikji no Templja izzagushi (?), un naaves gadiijumi atsaakushies. Jautaajums - kur tad pashlaik ir nolaadeetais liikjis, ko vieteejie saukaa par Asaku? (jeb par You Know Who, baidoties izrunaat asakas vaardu )

Pie baakas neko aizdomiigu neatradaam, sekojoshi nezinaajaam, kuraa virzienaa taalaak mekleet. Nosleepumaina veestule bilda par ziimeem, kas paraadiisies, staastiija par notikusho pirms cilveeku mistiskaas naaves... Es nolazhoju un sev doto ''ziimi'' jeb Grima negaidiiti daavaato naudinju nenjeemu veeraa .

Te nu shis staasts izveertaas par visai nekrofilisku piedziivojumu, jo bija jaatrod vai nu nolaadeetais liikjis, vai arii jaataisaas prom no Salas. Muus visus triis, peetnieci, uzraugu un valdiibas iereedni, vairaak gan intereseeja iespeeja tikt prom no salas. (Dark Jedi, kaa tu domaaji atrisinaat attieciibas ar savaam chigaanu sievaam? Panjemtu vinjas liidzi? ) Laivas atsleega, saprotams, bija pie mirushaa baakas sarga, taatad kapaa. Plus, kapaa atradaas arii citas deriigas lietas - taa kaa taa nebija mana dalja, tikai ljoti aptuveni dzirdeeju, bet tomeer - zvejnieki bija paraadaa chigaaniem item'u, kuru atdodot, chigaani no salas aizvaakshoties. Arii shis item's, oh my God, atradaas kapaa. Zvejnieki bija aizmirsushi, kur preciizi noglabaajushi katru savu senci (rofl), un taa nu uzraugs kljuva par kapu apgaaniitaaju un paarraknjaaja visus. (Dark Jedi jau mineetaa atsleegas mekleeshana, chamdot mirushaa bikshu priekshu )

Atsleegu neatradaam - izkritusi. At this point speelee saaka notikt jau par daudz random'a lietu. Simboliski bijaam atsleegu mekleejushi vietaa, kur vinjai jaabuut, bet tik un taa nevareetu tikt prom, jo laivas bija nospeerushi chigaani. Aizgaajaam pie chigaaniem un pieredzeejaam shkjiru antagonismu jeb (verbaalu) sadursmi starp chigaaniem un zvejniekiem. Pirmie dievojaas, ka shiem vajagot vieniigi item'u - krelles un tad shie vaakshoties prom, otrie nez kaadeelj stuurgalviigi atteicaas vinjiem ticeet. Peec vairaakkaartiigas laushanaas krelles tika atdotas un ? pamiers ? nosleegts.

At this point speele beidzaas, bet par to, kaa vinja beidzaas, (rather - kaa tika nolemts vinju beigt) man ir miglaina nojausma - it kaa chigaani devaas projaam ar nozagtajaam laivaam, tachu simboliski mees (cietumsargs, peetniece un iereednis) bijaam atradushi laivas atsleegu un arii gatavi doties prom... Tobish, beigas bija visai haotiskas. Tachu jautras gana. Iipashi astonju kapu atrakshana, lai secinaatu, ka mekleetais ir pirmajaa no atraktajiem, sasodiits, tikai bik DZILJAAK!!!

Ak jaa - taa kaa speelee vienu briidi visus bija skaaris preceeshanaas bums, arii man divreiz piedaavaaja preceeties - valdiibas iereednja piedaavaajumu soliijos apdomaat, jauneklis iznesiigs un apsviediigs, bet man ir personiigi iebildumi pret daudzsieviibu, iipashi, ja to piekopj mans viirs . Otrs bija nekrofilais zvejnieku kapracis Aksels Pieklaajiigi atrunaajos, ka nebuushu godiigam zvejniekam laba sieva - es daudziishos apkaart pa pasauli, peetiidama citu kultuuru diivainiibas, un nebuus, kas kopj un sargaa zvejnieka pavardu un gaida viiru maajaas no juuras

Šo rakstu rediģēja estraven: 25.09.2006 13:34

[Ausminta]

Forša spēle.
Krusti, heh - nuuu, jāatriebjas tač neģēlīgajiem zvejniekiem, kas godīgus čigānus saukā par zagļiem(!!), neatdod viņiem pilnīgi noteikti pienākošās krelles un dzen prom no salas, kur paši atļāvuši palikt (vakar, pilnīgi noteikti tas bija vakar )
(Drusku gan man spēli pabojāja tas, ka out of game ļoti labi zināju, kur tās krelles noraktas, bet in game to tā ar nesanāca jaunatklāt.)
Ā un vispār čigāni ar nečigāniem neprecas, tā kā svinīgo kultistu vadīto laulības ceremoniju, piesaucot dižo Mohikāni, kurš atļauj daudzsievību () par pilnu ņēma tikai ierēdnis (vai gan jau neņēma), turklāt vēl atsakoties maksāt pieprasīto līgavu izpirkšanas naudu attiecīgo kreļļu izteiksmē - no way, atgriezušies tabora vīrieši, kas tobrīd bija aiztesušies kleptomāniskā laivu vākšanas reidā, nebūtu tādu ārprātu akceptējuši.
Vēl viens variants, kāpēc ūdensčigāni ir ūdensčigāni - nu kā, jo plosto. Ā un joks par čukstēšanos - pačukstēt=pabikstīt=iespert, jo kārtīgas čigānu komūnas iekšienē nav nekādu noslēpumu.
Dziesmu un deju gan sanāca nečigānīgi maz, bet zīlēšanas gana un lai vēl pieminam (nenozogamās) laivas.

[AxelBladd]

Paldies:
1. Kamazam un Andžam par lieliskās salas uzmeklēšanu un ne mazāk lieliskās spēles uzrīkošanu.

2. Visiem spēlētājiem par lielisko atmosfēras radīšanu. Labākā in-game spēle šovasar

3. Manai spēles māsai aka browncat par sentēvu kapu uzturēšanu un papildināšanu, pēcnāves
dzīves meklēšanas un par spēles sarunām vispār.

4. Kultistiem, par laipno uzņemšanu un par pēcnāves dzīves apskaidrošanu (izredzētajiem
pēcnāves dzīve ir viens liels orgasms

5. Zergam par cilvēku izklaidēšanu spēles sākumā. Kapu sētas nonešana un ievelšanā kapā
bij interesanta, bet pirksta iebāšana lāpas bundulī ar pēcāku tā ārāk nedabūšanu bij vienkārši
nepārspējama

[DarkJedi]

Savukārt runājot par OOG, tad nespēju atcerēties vai vispār spēles laikā pateicu kaut vienu OOG teikumu. Man šķiet, ka man personiski nebija neviena OOG saruna. Vienīgā vieta kur nočītoja, bija uz spēles beigām, kad nācām no kultistu nometnes un nebija uguns. Tad folkloriste gāja klupdama krizdama, tādēļ tika izvilkts elektriskais lukturītis, lai folkloriste varētu paiet nenolaužot kaklu.
Bet lukturītis no otras puses arī bija man tikai tādēļ, ka Andzam prasīju pirms spēles vai lukturīti atstāt mašīnā, bet šams teica, lai labāk ņem līdzi.
Tas patiesi ir pozitīvs moments, ka nebija OOG, jo man šķiet, ka praktiski arī visas OOG problēmas var atrisināt ingeimā. Bet šajā spēlē nebija jārisina OOG problēmas.

Savukārt spēle bija interesanta, jo nevienu mirkli nebija tā, ka nebūtu ko darīt. Man spēle pagāja negarlaikojoties ne mirkli, bet gan tikai havojot fanu.
Pieņemu, ka daļēju to spēja nodrošināt arī spēles īsums, jo pati spēle kā tāda šķiet notika kādas ~8h.

Pats nebiju piedalījies īsajos LARPos. Katrā ziņā pozitīvi ir tas, ka īsums ļauj padarīt spēli pietiekami spraigu bez pauzēm, savukārt skumīgi bija tas, ka gribējās spēlēt vēl kādas 2 dienas.

Ja runājam par spēles pozitīvajiem vai negatīvajiem momentiem, tad godīgi sakot neko negatīvu pat tā īsti izdomāt nespēju. Tad vienīgi jāķeras pie izzīšanai no pirksta. Savukārt pozitīvos momentus jau minēju. Es kā spēlētājs biju nodarbināts visu laiku, katrā ziņā priekš manis nodarbinātības temps (intensitāte) bij taisni tāda kāda man patīkas, ka var visu ar vēsu galvu un apdomu izdarīt.
Tāpat pirms spēles man likās, ka varētu būt nedaudz pseidometa sajūta ar to, ka apzinies, ka esi PC un zvejnieki, čigāni un kultisti NPC. Bet nekā tāda nebija, man visas trīs frakcijas izlikās, kā pilnvērtīgi spēlētāji, jo ar aktīvi risināja paralēli savas problēmas un pasaule likās visnotaļ dzīva, kur tā negriežas tikai ap PC spēlētājiem. Vismaz tā es to redzēju.
Tāpat pozitīvo sajūtu piedeva, ka poligons bija samērā eksotisks, sala. Tāpat pozitīvi bija, ka nebija tā, kā citreiz gadās, ka puse no spelētājiem staigā baltajos apsējos un stāsta gan dzīvajiem gan mirušajiem kas cik kruti bijis vistīrākajā OOG veidā.

Spēli es labāk politkorekti nesalīdzināšu ar citām spēlēm kurās esmu piedalījies, jo šī spēle tomēr norisinājās 8h nevis 3 vai cik tur dienas. Katrā ziņā, ja spēle nonstopā tāda būtu 3 dienas, tad droši vien varētu pretendēt uz labāko.

Par manu kvestu iegūt Prinsa Duglasa īpašumā salu. Tad teorētiski beigās tas viss izvērtās samērā easy, taču domāju, ka tur bija vairāku faktori, kas nospēlēja man par labu un kvests varēja būt arī visai Hardcore.
Kā jau lasījāt, tad salu es ieguvu ar blefa + īstā mirkļa gaidīšanas palīdzību. Taču domāju, ka man paveicās ar spēlētājiem kam bija jāiegūst tā sala. Ja pretī man būtu bijis teiksim Aivvv, tad no viņa es simt gadus nebūtu dabūjis, kaut darījis būtu tieši tāpat. Tāpat Browncat vienā mirklī kad blefoju palika tramīga, bet viņai vajadzēja doties kur citur (vienkāršāk sakot man paveicās, bet no otras puses es it kā gaidīju mirkli kad visi ir baigi aizņemti), savukārt pēc tam Browncat parakstu dabūju ar vārdiem ‘’visi pārējie, ieskaitot Stārastu jau parakstījuši, izņemot tevi’’. Tā izvairījos no skaidrošanas kur iespējams saprastu, ka lieta nav tīra.

p.s. Krāmējot somu atradās vēl 15 Helleri, skaidrajā lol. Kopā esmu ieguvis nu jau 3180 monētu ekvivalentus.

Šo rakstu rediģēja DarkJedi: 25.09.2006 22:47

[Grims]

Zvejniekciema stārasts Kristaps vecākais beidzot saņēmies mēģināt pārvērst pēc spēles galvā palikušo putru loģiskā tekstā.

Sestdien ierodoties pirmo pārsteigumu sagādāja kempinga īpašnieks, kurš paģērēja 0.50Ls par teritorijas šķērsošanu zem deguna purpinādams kaut ko neasprotamu par manis un Enj dzenāšanu pa ezera krastu. Mēs nedevām (kaut vēlāk nospriedu, ka vajadzēja maksāt, bet pieprasīt čeku - atklāti sakot prasība izklausījās kā no sērijas a ja nu iedod) bet sākām strīdēties un elektromagnētiski taujāt pēc Kamaza.

Beigu galā atairējās Kamazs un Andža, pēdējais no kuriem Enj sabiedrībā devās meklēt čigānus, kas bija aizbraukuši vismaz līdz Lilastei, bet es un Kamazs nākamās pāris stundas pavadījām airējoties šurpu turpu pa ezeru, vadājot spēlētājus. Tā rezultātā es, būdams trešais NPC, kas ieradās (GMus neskaitot), biju bezmaz pēdējais, kurš apskatīja no salas ko vairāk par piestātni.

Līdz spēles sākumam tad arī tusējām pa nometni - dažbrīd savējo, dažbrīd čigānu. Šīs divas nometnes, templis un kapi, kā arī ceļi starp tiem (un čukņa starp ceļiem) arī bija manas darbības areāls visā spēlē.

Teorētiski zvejniekiem vajadzēja zināt visu par salu, kā jau iedzimtajiem. Praktiski mums pāris vārdos apstāstīja kā čigānu vienas dienas vizīte pārvērtusies par beztermiņa uzturēšanos, kā mēs par kultistiem ņifiga nezinām un kā mēs no viņiem visiem gribam tikt vaļā. Jānim aka tēvocim Bobo iešķieba vēl kaut kādas lapas ar tekstiem, kuru saturs tā arī palika noslēpumā tīts. Man vēl tika veikli piešūtas divas atvases - Kristaps jaunākais un Anita, kā arī tiku nobrīdināts, ka Kristaps vīkšas sev sievu meklēt un gribēs manu svētibu - tad nu man jāizdomā kādu manisprāt viņam vajag, lai tad varētu attiecīgi nokritizēt, ja nebūs laba. Tika pieminēts arī templis kurā noticis kaut kas baiss. Kas tieši, vēl tagad nezinu, lai arī visu spēli cītīgi stāstīju, ka tur ir slikti un tur nevajag iet.
Tā arī ir visa infa, ar kuru es sāku spēli - visu pārējo, ieskaitot to, ka ir arī tāda lieta kā nauda, nācās apgūt procesā. Daži vēl stresoja par ieročiem, kas laikam netika laicīgi atrasti, lai arī visu laiku atradās nometnē, bet es tā arī spēles laikā ieroci rokā nepaņēmu un vienīgo kautiņu pat neredzēju.

Kad ar pāris stundu nokavēšanos beidzot tika piegādāti PC un spēle sākās, darbība noritēja viļņveidīgi. Ja vienā brīdī es bezmērķīgi gulšņāju gar ugunskuru, jau nākamajā mani kā nosacīti galveno ciemā rāva trīs daļās. Piemēram, kad uzpeldēja ierēdnis ar savu līgumu, viņa pasaku no sākuma pārtrauca bļāviens no labās, ka uzpeldējuši divi savādi kropļi, bet tiklīdz es atgriezos pie ierēdņa bļāviens no kreisās jau mani sauca pie čigāna, kas nepiedienīgi tuvu mūsu nometnei kopojās ar koku.
Jāatzīst ierēdņa stāstījumu es īpaši neapšaubīju. Par ārpus salas notiekošo man zināms bija nulle, tādēļ variants ar hercogu, kas var vēsā mierā atsavināt salu un patriekt zvejniekus, likās ticams (izrādās, ka ierēdnis bija pat viltojis karaļa pavēli, bet pie tās ķerties nenācās). Vienubrīd bija doma vienkārši iespītēties un sūtīt ierēdni ratā, taču nospriedu, ka tas nebūtu par savējiem norūpējušamies stārasta cienīgi.

Vēl kā vērā ņemas notikums minams Kabana un tēvoča Bobo double-kill, pēc kura līdz manim pavisam dabiskā veidā nonāca konfliktējoši viedokļi par to, kā tas noticis - vieni teica, ka Kabans pārgriezis Bobo rīkli, bet citi apgalvoja, ka Kabans patiesi uzsprādzis un nošķiedis Bobo ar miesu saēdošu vielu, kā jau spēles sākumā draudēja vienīgais smagi bruņotais personāžs visā spēlē - cietumnieku sargs.
Bobo bēres bija ne mazāk ievērojams pasākums. Vispirms tika apbedīts viņa gars - tb radīta fiktīva kapu kopiņa viņam par godu, bet vēlāk tika nospriests, ka vajag apbedīt arī ar kečupu nošķiesto līķi, kas labu laiku mētājās pa Zvejnieku nometni (btw, kečups uz rokas ugunskura gaismā izskatās pēc biedējoši īstām asinīm). Tad arī aizstiepām viņu uz kapiem un, salocot trīs kārtās un ar kājām kārtīgi piemīdot (un skaļi smejoties visa procesa garumā), aprakām. Šajā sakarā arī jāmin epizode, kad garām gāja čigāni un brīnījās par to, ka mēs rokam vienu un to pašu mirušo jau otro reizi:
BC aka Anita: Ko gan jūs varat zināt par mūsu bēru tradīcijām /pagriežas pret kapraci Roie Bladd aka Kristapu jaunāko/ uzmin vēl pāris reizes!

Pašās spēles beigās, kad kultisti bija tipa aizvākušies un man nebija nekādas nojēgas, kur meklēt čigānu kaklarotu, es kādu pusstundu pavadīju vērojot ugunskuru, līdz mani ar pārmetumiem par nepietiekamu uzmanību spēlē atgrieza Anita un Kristaps jaunākais. Paceļot galvu, lai noraidītu tik absurdu pārmetumu es konstatēju, ka abi ir tērpušies kultistu drēbēs... izrādījās arī, ka Anita ir apprecējusies (vēl tagad nezinu ar ko), bet viņas vīrs kaut kur noziedējis. Kristaps tā arī pie līgavas netika.

IG/OOG reitings spēlē tiešām bija neredzēti augsts. Galvenokārt jau tādēļ, ka lielākoties noritēja tāda vai citāda IG sociāla darbība. Ticu, ka PC OOG nebija vispār, jo pie viņiem GM ik pa brīdim nepiepeldēja, lai ar vārdiem "panāc, OOG staffs jārunā" aizvilktu kur nomaļus nodot pēdējās instrukcijas. Tādā garā es cita starpā tiku pie desmit viltotiem helleriem, kurus nesekmīgi pūlējos iemainīt čigāniem pret dajebkādu bleķa naudu stāstot cik ļoti man nepatīk papīra nauda (lielākas izredzes, protams, būtu no viņiem kaut ko ietirgot, bet lāga nebija ko), kā arī pie trim monētām, ko piešķirt pētniecei, lai liktu viņai drebēt bailēs par savu dzīvību... tā vietā viņa to škiet pat lāga nepiefilmēja, bet pateica paldies, iebāza naudu kabatā un pievērsās citām problēmām.

Iespējams, ka 6h nakts LARPi uz salām ir the way to go. Tumsā poligons var vienlaicīgi būt tik mazs, ka visi visu laiku viens gar otru berzējas, taču vienlaikus izskatīties gana liels, lai spēlētāji nejustos ierobežoti. Protams, divu dienu LARPi ar garu ceļu staigāšanu un gaļas kapāšanu arī jāsaglabā, vienkārši Sala IMHO iezīmē jaunu virzienu, kuru vajag nākamgad tā vai citādi attīstīt. Vienīgais nelāgais moments attiecībā uz poligonu bija nepieklājīgi tuvā šoseja, no kuras mašīnu rūkoņu varēja dzirdēt vairāk nekā labi.

Visā visumā varu tradicionāli secināt, ka kārtējais LARPs ir labākais no visiem, kuros esmu piedalījies.

[Kurbads]

Es speeleeju Bobo, "Ēģiptes karalieni", un aarzemnieku Hardiju Liepinjs.

Taa iisumaaa:
Bobo, kaa jau vecaakais zvejnieks salaa ..ap 50 , jutaas ljoti svariigs, jo pietam arii apsargaaja baaku. Taadeelj arii vinjs peec celjinieku ierasanaas uzvedaas kaa svariiga persona.. kaut gan vinjs taa uzvedaas visu laiku. Redzeedams, ka celjiniekiem ir daudz naudas, vinjs arii dalju izspieda... paarsvaraa no folkloras peetnieces, jo Bobo zinaaja daudz staastu. Tacu mantkaariiba vinju ieveda naavee, kad vinjs skreeja pa prieksu sargam , lai pirmais ierauziitu Kabanu, ko jau pirmstam bija ieraudziijis Jo(Il)gurts. Kad Kabans vinjam negaidiiti uzbruka, un pielika nazi pie riikles, Bobo cirta ar maceti, tacu Kabans paargrieza vinam riikli...

"Ēģiptes karalis un karaliene" celjoja no pilseetas uz pilseetu, rupji lamaajaas, prasiija kko garsiigu un dzert, un staastiija pasaku par trim eziem. Liidz kultisti neiztureeja un vinjus upureeja...cerams, ka pec naaves vinji baudiija muuziigo orgasmu...

Hardijs Ledinjs salaa nokljuva ar blakussalas cigaanu plostu. vinjs bija ieradies, lai apglabaatu savu dragu Bobo, ar ko jauniibaa kopaa dzeera, liidz Hardijam tas apnika un vins devaas uz ameriku( kur vinjs iemaacjaas, ka jaabuut pieklaajiigam) vai kkur uz to pusi.
Driiz vinjs satika celjotaajus, kuri ,nojauzdami vinja nodomus, meegjinaaja izspiest no vinja informaaciju. un hardijs arii staastiija.. daudz visaadu mulkjiibu, bet arii vajadziigo informaaciju... kuru speeles laikaa vairaakas reizes atkaartoja, beigaas citumsargam jau diezgan atklaataa tekstaa, ka atsleega atrodas bobo kabataa. bet izraadijaas, ka liikja nesanas laikaa taa bija izkritusi... vismaz Bobo liikjis tika pienaaciigai apgaaniits...

visaa visumaa man speele ljoti patika, itseviskji ingame action deelj un ariii poligona deelj (dienasgaismaa, gan vajadzeetu lielaaku salu), arii atmosfeera bija iistaa. paldies geimiem!


vieniigi zel, ka Bobo tik aatri nomira.


p.s. piekriitu Grimam, ka speeles uz salas ir kkas jauns un labs

Šo rakstu rediģēja Kurbads: 26.09.2006 21:38

[Viking]

Taa nu man arii bija sjhii fantastiskaa iespeeja piedaliities shajaa forshajaa larpaa.

Tātad mans zvejnieks Ilgurts, kuram speeles laikaa tika dota iesauka jogurts, bija aprasts zvejnieks, kursha neko iisti neiznaaja par salu, tik dziivoja uz taas un centaas izdziivot. Nu jā , tā mēws zvejnieki sēdējaam pie ugusnkura sildiijaamies, Kristaps jaunaakais pastaastiija par negjeeliigjaiem chigaaniem kaa invji bija zivis zagushi un beigaas pashi smagi atraavushies par to. Pagaaja ljaoti iiss laicinjsh ..liidz kaut kaadi cilveeki krasta malaa seedaas laukaa smagi bljaustoties un nemaakuliigi palaizhot briesmiigo bandiitu Kabanu briivee. Tas bija pirmais moments kad jau sapratu, ka shii nakts buus gara, bet taa izraadiijaas veel garaaka. Kad iebrauceeji izseedaas mees labsirdiigi ljaudis buudami izklausiijaam kas vinjiem sakaams un uznjeemaam vinjus ar smaidu. Kameer muusu ciema starijs runaajaas ar cilveeku kjeedees (veelaak izraadiijas ka tas ir iereednis) folklooriste saaka runaaties ar mani un es vinjai izmetu to ka mums ir te ir templis , kas ir ljoti ljoti slikta vieta un neveelos doties tur ...un it iipashi viens pats ar diivainu daamu, kura intereseejas par briesmiigaam vietaam, kas zin ko vinja tur vareetu izdariit , apgaaniit sadusmot garus vai kaut kaadu katastroofu izsaukt. taapeec es pagaidiiju kameer paareejie beigs runaaties ...un tad sanaaca taa ka devaamies tomeer to templi apskatiit ...veesu praatu atbarikaadeejaam valjaa, vispirms teevocis bobo iegajaa tajaa ar folklooristi, kad ivnji iznaaca laukaa, uzreiz cietumnieka sargs arii ieskreeja iekshaa un es vinjam pakalj, lai pieksatiitu katik kaut ko sliktu neizdara, tad veel chigaans uzklupa ar laapu un saakaa dedzinaat templja griestus negjeelis taads. Veelaak izraadiiijaas ka esam izdariijushi briesmu lietu un palaidushi briivee asakau vai ko tml. katraa iznjaa esam izdariijushi vele briesmiigaaku lietu .
tad iestajaas briidis kad neinzaaju ko dariit ..doties atpakalj uz ciemu , vai doties pie chigaaniem parunaaties ..pagiadiiju kameer ieceljotaaji beidza savas runas ar zivju zagljiem , atnaacu pie vinjiem ciemos ...vinji man par BRIIVU izziileeja no plausktas kaut ko vispaariigu. Pajautaju vai vinji nav redzeejushi kabanu ...un izraadiijaas ka bija gan redzejeushi ... meegjinaaju noskaidrot kur un kaa ...un te peekshnji kas atnaak uz vinju ciemu ? ...Pats briesmiigais Kabans ...tad es leenaam atvirziijos prom no ciemata un aatraa solii klupdams devos pakalj ieceljotaajiem , lai pazinjotu kabana atrashanaaas vietu. Algotnim kursh sargaaja cietumnieku pazinjoju ka kabans atrodas chigaanu nometnee un devaamies pakalj ivnjam ...teevocis bobo devaas kopaa ar mums ...Bija tumshs un es nekaa neredzeeju ...vieniigais ko dzirdeju bija ka kabans kaut ko saka, dzirdeeju kliedzienus, kas aatri vien apklusa ...kad atnaacu uz notikuma vietu kur ja ubija ieradies cilveeks ar laapu ..ieraduziiju ka muusu teevocis bobo ir miris no kabana rokas ...un kabans arii dzen ir miris no teevocha bobo rokas ...lai cik briesmiigi tas nebuutu ...es ljaavos savam alkatiigumam un lepnumam par paviekto, taapeec paluudzu algotnim soliitu atliidziibu par paliidziibu atast kabanu, kaa vinjsh to bija mineejis muusu ciemaa. Devos atpakalj uz vciemu ar lepnumu paiznot ka par kabanu mums vairs nav jaauztraucas un esmu nopelniijis naudinju ..veselus DIVUS daalderus , kas prieksh manis bija ljoti daudz. Protmas paiznjoju arii par tevocha bobo naavi ... Peec tam kaadu labu laiku paliidzeeju kurt ugunskuru un vnk pavadiiju laiku ciemaa.
kad uzzinaaju ka Kultistiem ir interese par bobo liikji, un ka vinjiem nav nekas labs padomaa ...es ar mārtinju (zergu) devaamies savaakt liikji un aiznesaam uz savu nometni, lai kultisit nebaazh nagus pie bobo mirstiigajaam neparasti, diivaini asiniis izmirkushajaam mirstiigajaam atliekaam. Tik daudz asinju nevareeja buut no vienas riiikles paargrieshanas cik ibja uz liikja ..taapeec tas man liekaas ljioti diivaini un radiija veel leilaaku neomuliibas sajuutu . Fakts ka otrs noziedzinieks Lapsa arii esot izbeedfzi arii nelika justies labaak. Kad tika apbediits bobo liikjis ieveerojot visas zvejnieku koptakaas parazhas, devos atpakalj uz nomenti ..kaut kad ap to laiku arii ieradaas iereednis ar priekshlikumu un gudri sstaastiija par hercoogiem kas dziivojot otrpus uudenim...to uzzinot savaa neiznjaa izdomaaju ka mees esam zvejnieki kas dziivo uz hercoogistes salas un ir kaut kaadi lielie viiri kuri veelas ...tjip privatizeet sho salu, lai ieguutu itesiibas izriikoties ar ot kaa velas ....starostj pierkita parakstiit dokumentu, kuru izlasiija (man taa likaas) taapeec arii es parsktiiju jo domaajuka ciema galva jau zin ko dara.
Tad saakaas laika posms kad es pavadiiju laiku ciemaa, kad es pusliidz uzzinaaju legjendu par asaku, un baismo nostaastu par to cik diivaini ir nomirusi meiteniite . Ka vinjai vispirms kaut kas ne no shaa ne no taa uzdaavinaats ...un tad peec tam vinjas pashaas maate nosaukusi vinju nevis iistajaa vaardaa bet par Asaku ....tad esot bijushi triis kaucieni vai kliedzieni un vinja nomira ....To noklausieties es riktiigi sajutos apdraudeets un man in real life kljuva ljoti neomuliigi, jo kaadu laiku peec briizha kad es speeru savu kajaa tajaa briesmiigjaaa templii kaads cilveeks, kas bija liidziigs laiviniekam (kas atveda iereedni ar paareejiem) uzdaavinaja man triis moneetas ne no shaa ....veelaak , kad ieradaas zvejnieks no blakus salas parunaat par zvejas vietaam un vispaar par to kas notiek ...sarunas laikaa mani netiishaam nosacua par asaku ...tas man tik tieshaam nepatika ... Muusu cieminjsh veel prashnjaaja muus par seeneem un burvju dziraam kas mums liek runaat biagaas mulkjibas un safantazeet visaadus murgus par to kas iisteniibaa notiek uz muusus slas ..vinjsh neticeeja ka uz muusu zemes notiek TIK diivainas un mistiskas lietas...kas neizspieda no mums seenju nosaukumu ..vinjsh vnk, devaas aptakalj uz savu salu (un ieliida teltii). Tad arii ieradaas kultisti kaut ko parunajaa un devaas prom ..peec kaada liaka ivnji atgriezaas un pavestiija man par prieku ka dodas prom un atnaakushi atvadiities ...un paspieda visiem rokas, ko es uztveeru par laipniibas zhestu
Nu jaa ..no kultistiem atbriivojaamies , tagad paliek chigaani, kuri viziites laikaa pie mums bija ieradushies un pavestiijushi ka viniem vajag krelles un dabuujushi krelles dosies prom .... krelles bija kapseetaa pie vinea liikja ...pa cik es biju pret kapu uzrakshanu ..es uzmekleeju ieceljotaajus kuriem, kaa izraadiijaas, vajadzeeja atsleegu kas bija pie teevocha bobo liikja. Es "ljaavos "piekukuljoties"", un atljaavu vinjiem uzrakt kapus unizrakt i teevocha boob liikji i persoonas pie kuras bija krelles liikji. Tas viss biedzas ar kaismiiigu manu nekrofiilo alku apmierinaashanu kad es ar plashu smaidu paarmekleeju teevocha bobo liikji liidz pat peedu galiem. Dabuuju krelles, un kopaa ar Anitu (bc) un Kristapu jaunaako (axelu) devos pie chigaaniem lai atodtu krelles, tachu visu runaashanu paarnjeema bc un teica ka krelles neatdosim, jo neticeeja chiganaiem laigan pariezi vine bija ..vinji tak ir zagliigi chigaani . devamies uz nometni ...aprakaam krelles un devaamies uz nometni .... Tad man ienaaca praataa doma ,kaa tikt valjaa no chigaaniem - atdot vinjiem krelles. ()
tachu tur bija viens aakjis ...es no visiem savaacu naudu un devos pie algotnja noalgot vinju lai vinjsh gadiijumaa, ja chigaani peec kreljlju sanjemshanas tomeer nedotos prom, vinjsh visus vnk. noslakteetu . Spriezhot peec vinja brujnojuma vinjsh buutu uz to speejiigs. Tachu ak nerazha ,,chigaani peec kreljlju sanjemshanas tomeer devaas prom un nekaads slaktinjsh nesanaaca, tachu chigaani bija prom ..un veel viens kvests izpildiits ! kaa arii izpildiiju kabana atrast paliidzeeshanas kvestu ko uzdeva algotnis

ar chigaanu doshaos prom speele beidzaas. kopumaa esmu ljoti apmierinaats ar speeli, un sanaaca ljoti interesanti. Atmosfeera bija vnk. perfekta jo man tik tieshaam bija bail par savu dziiviibu un bija briizhi kad es vnk. gaidiiju tos triis kliedzienus un to baismo mirkli kad es mirshu ,...tachu nedzirdeeju kliedzineus un taa arii paliku dziivs. Veel viena pozitiiva lieta bija taada ,ka visu laiku bija ko dariit, un garlaiciig man vismaz nebija ...
Speels laikaa viens no jautraakajiem pasakumiem bija teevocha boob apbediishana