Ceļotāju miegs [MP]..., Aiziet !!! Opcijas

[Shatered]

Falipne klusi krāmēja savas mantas jaunajā "Raniel Day" mugursomā, kuru viņai bija ieteikusi Klinta... Falipne cerēja , ka šoreiz viņu ceļojums un pūles nebūs veltīgas... Viņai klāt pieslāja Rasmuss... " Neuztraucies... šoreiz tas būs pa īstam..." viņa teica un turpināja somā likt burvju ieročus un kartes... " Šoreiz es mūs vadīšu, bet tev būs jāpalīdz, jo tā taču ir Ūdenskritumu zeme, mūsu mājas".... Falipne domāja , vai Melkors viņiem sekos arī turp, kur jāiet cauri Nīrmelmijnosa mežam ...
Falipne ar Rasmusu ātri nokļuva pie pagājušā gājiena sākumpunkta svētvietas... Viņa domāja, kas tagat notiks... Vai visi ieradīsies - Klinta, Grova, Daniela, Sharlle un pārējās... Viņai bija bail, ka atkal viņas varētu nonākt pie secinājuma ka atbildes nav, un tad viņu asins izliešanas būtu bijušas veltas kā toreiz, kad Pergaments pazuda...Pat nenonākušas līdz galam viņas bija griezušās atpakaļ... Falipen cerēja drīzāk ieraudzīt Klintas gaišo stāvu, bet tomār aizsnaudās, jo bija pārgurusi no sapņiem, kuri rāda , ka viņas ir klāt, bet atbildes nav... Un viņa aizmiga, gaidot Klintu un pārējās ... Viena... Ar vienradzi pie sāniem....


(man jāiet... es būšu pirmdien.....Sorr)

[The Shine]

Klinta klusi gāja pa ceļu. viņa joprojām nespēja attapties no tās kaujas... no kaujas, kurā viņa cīnījās ar Melkoru (sorr, Saurij) un kurā gandrīz aizgāja bojā. Tiesa, Melkors kopš tā laika kaut kur bija pazudis...
"Falipne," Klinta piegāja pie gulošās meitenes, "Falipne, mosties. Ir notikusi nelaime. Mums jāsteidzas, kur pārējās? Burvju Gudrais... viņš ir uz dzīvības un nāves robežas."
Klinta nevēlējās to teikt, bet viņai tas bija jāsaka. Meitene nopūtās un apdomāja, kad viņa vienreiz visiem pateiks par savu lāstu...

[The Shine]

(eu, kāds ir?)
"Falipne," Klinta nesaprašanā vaicāja, "mosties!

[Elvira]

OK, es atļaujos daļēji pārsūtīt vecu rakstu; pieņemu, ka daži viņu nebija izlasījuši, bet viņš ir visai svarīgs. Tas nenotiek dotajā mirklī, bet vienkārši no MP beigām.

[Viņas likās svēti ticam, ka Mūžības Pergaments būs atrisinājums visām problēmām, kariem, nesaskaņām, vēdergraizēm utt. , un viņa nebūt nebija vienīgā. Visi – Melkors, Klinta, pārējais “meiteņu tuss” – bija gatavi vai kaklu lauzt, lai to dabūtu. Vai uz vecā, slavenā papīra gabala bija rakstītas instrukcijas un paskaidrojumi, kā ieviest pasaulē kārtību? Grova tam neticēja. Viņa ieslīga vispārīgā apcerē par to, kāda no Pergamenta vispār jēga un kas mainītos, ja tas nokļūtu vienās vai citās rokās. Viduszemi varēja glābt tikai tās iedzīvotāju nākšana pie prāta, nevis krāsns iekurināmais.
Grovas prātu nomāca vēl kāda neizdarīta lieta. Viens otrs šādu vilcināšanos varētu arī nepiedot. Bet viņai nemaz nebija bijusi izdevība. Viņa atrada drēbēs savādu sudraba ierīci, kas izskatījās pēc krusta ar svirām un caurspīdīgu akmeni vidū. Grova salika pareizo slēdžu kombināciju un pārlaida ierīci apkārt istabai. Akmens uzreiz kļuva spilgti purpursarkans. Grova nolamājās. Skaidrs, ka te bija piebāzts ar drošības sistēmām.
Viņa nolika ierīci vietā un atkrita savā gultā. Grova nebija radusi bloķēt domas bez pārtraukuma un jutās pamatīgi nogurusi. Kad tā padomā, kāda suņa pēc viņa pati to visu darīja: dzinās pakaļ izredzētajām, sapūta viņām, ka arī ir izredzētā un vispār kāpēc iesaistījās šajā afērā? Jebkurā gadījumā, atkāpties arī vairs nevarēja. Grova saritinājās kamolā ar nodomu pamatīgi izgulēties; viņa īsti neatcerējās tieši kad pēdējo reizi bija pieejams par gultu nosaucams objekts.]

[Elvira]

[ok šitais notiek tagad]
Grova arī bija atvilkusies, bet pagaidām stāvēja koku aizsegā, tā lai Falipne un Klinta nevarētu redzēt. Cik no vecās kompānijas turpinās šo ārprātu? Grova apsvēra iespēju it kā pamest izredzētās, bet patiesībā sekot viņam slepus. Tam varēja būt savi plusi, jo nesen stulbas apstākļu sakritības dēļ viņas kārtis gandrīz tika atklātas. Par vienkāršu aiziešanu nebija ko domāt, tādā gadījumā viņu visticamāk novāktu. Bet viņai no sākta gala bija taisnība par to Pergamentu. Izredzētās uz to bija likušas tādas cerības, bet Melkors no tā vienkārši uztina papirusu. Par to Grova neko daudz nebēdāja, bet tagad bija šis te. Un vai situācija nebija tā pati? Blakus stāvošais Prizraks* drūmi, bet tikko dzirdami nosprauslājās.

[* "Prizraks" nozīmē apmēram to pašu, ko "Spoku zirgs" senā, izmirušā ziemeļu valodā, ko zināja viņas vectēvs vampīrs]

[The Shine]

(Grova... neviens nedabūja Mūžības Pergamentu, arī Melkors ne. viņš kaujā ar mani, kurā es gandrīz nomiru, pazuda... kur - neviens nezina.)
Klinta, saraukusi pieri, pieliecās pie Falipnes. par spīti tam, ka viņas iepazinās nesen, Klintai Falipne tīri labi patika (nepārprotiet)... protams, ne tik labi, lai atklātu savu noslēpumu, bet labi.
"Falipne," Klinta pieskārās meitenes plecam. vai arī Falipni mocīja murgi, kas mocīja arī Klintu?
kaut kas nočabēja. Klinta pārlaida acis apkārtnei. viņai likās... viņai šķita, ka tur, koku pakrēslī, kāds slēpjas. uzmirdzēja kaut kas sarkans.
"Grova," nepārliecinoši jautāja Klinta. atbilde neatnāca, un Klinta atkal pievērsās Falipnei.
"Mosties," viņa sacīja, brīnīdamās par Falipnes cieto miegu, "nē, nudien, tu nu gan guli..."

Šo rakstu rediģēja Bafija: 28.09.2003 23:33

[Shatered]

Falipne tākā saprata kur atrodas... Viņa bija dīvainā, ļoti mīkstā gulta... Viņai bija auksti, bet cilvēks, kam viņa gulēja virsū gan bija silts... Ļoti silts un sildīja viņu ... Viņas rokas pija uzliktas uz šī cilvēka krūtīm un cilvēks savas rokas bija apvijis ap viņu... Viņai bija bail, jo sirds dziļumos viņa zināja kas šis cilvēks bija... Bet tas nebija sapnis, jo viss bija tik reāli... Viņa brīnījās kā viņš vēl nav pamanījis , ka tā ir viņa... Bet par spīti bailēm viņa palika, jo mirklis viņu turēja un par brīnumu viņa nevēlējās no tā izkļūt... " Falipn... Es gribu tev teikt... Ka... Lai kuru ceļu tu izvēlētos es tevi vienalga turēšu savā sirdī..." Un Falipne izteica visstulbākos un reizē neizprotamākos vārdus savā mūžā - proti " Melkor... Es tevi mīlu, un ja es izvēlēšos nepareizi, tad piedod man, jo es tā tiešām negribētu... Ja vien varētu būt savādāk..."

(Sorrr Sauron... Tas tā... Neuztraucies viss vēl paskaidrosies....)


Falipne gribēja sist sev un sist viņam , ka viņa viņu mīl, jo tas tā nedrīkstēja būt... Viņa piecēlās no guldas un noskūpstīja Melkoru un teica " Paldies par jauko skaidrības brīdi, bet nu man jāatgriežas realitātē" un Falipne pamodās... Nevis tāpēc ka Klinta viņu skaļi modināja, bet gan tāpēc ka bija laiks... Pamodusies kā no komas Falipne paskatījās apkārt " Sveikas " Falipne pamāja galvu uz Grovas un Klintas pusi.. " Vai es ko palaidu garām ???... Jo sapnis tiešām mani apbūra "....
Savās domās Falipne raidīja signālu Klintai, lai tā bloķē domas, jo ja nu kāds klausītos... Arī par sapni Falipne uztraucās, jo tie , kas lasa domas varēja lasīt arī sapņus... " Klint... Es par tavu noslēpumu zinu, tāpat kā tu par manējo... Viņas sapratīs.... Es esmu vilkate... kā nekā , no manis ir jābīstas vairāk... " Falipne šo mesidžu nosūtījs Klintai pa domu ceļu, jo bija atklājusi , ka mak sarunāties ar domu palīdzību,.." Bet Klint... Kas vēl tevi nomāc ? " Ar vaicājošu sejas izteiksmi nodomāja Falipne.....

[The Shine]

(skaļi smejas un tikko spēj noturēt pirkstus uz klaviatūras. nu jā... interesanti, ko teiks Saurijs...)
"Es jau nobloķēju," nedaudz sapīkusi, Klinta aizsūtīja domu Falipnei. vai tiešām tā bija iedomājusies, ka Klinta to varētu nedarīt?
"Ak... šis un tas," izvairīgi Klinta nosūtīja vēl vienu, slepšus palūkodamās uz savu zizli. tas kļuvis bija atkal nedaudz tumšāks, "tas gan nav svarīgi."
Klinta steigšus novērsa seju no Falipnes. viņa dažkārt pilnīgi nejauši atlauza citu blokus un skatījās tur, kur nevajadzēja.
"Grova," Klinta noteica, palūkojusies uz viņu, "sveika. citus neesi manījusi?"
Klinta nespēja kaut ko aizmirst. sapni... sapni, kas viņai bija rādījies murgos (bet par to vēlāk)...
"Nu tad, kas par lietu," itin kā priecīga viņa vaicāja, "ejam vai nē?"

(evā... klav... tu manu noslēpumu nevari zināt, Raganiņa... es pati to vēl tā riktīgi nezinu... eu, lūdzu, zudīs pārsteiguma moments... jūs vēl redzēsiet, hehē)

Šo rakstu rediģēja Bafija: 29.09.2003 13:51

[Elvira]

[ tas bija rēcīgi, Raganiņ Bet. Silverai tomēr taisnība. Nu lasiet tak tos tekstus :ninja: "Grova stāvēja koku aiz-se-gā" tātad lilākais ko jūs varējāt padomāt, ir "viņai likās, ka aiz kokiem kāds stāv", nevis saukt "Ā re, kur Grova slapstās aiz kokiem, bet tās viņas acis jau varētu luksoforu vietā satiksmi regulēt"
Es būšu tik nejauka uzskatīšu, ka jūs mani neesat pamanījušas (un pavisam noteikti jau nu ne atpazinušas) Ja Grova ir aizsegā, tas nozīmē, ka viņu tiešām ir grūti pamanīt. Raganiņ, tu par to Melkoru (*sāk klusiņām ņirgt*) teici skaļi vai kā?]

[Shatered]

Falipne pēkšņi paskatījās un konstatēja , ka Grovas te nemaz nava " Eou... Klint... Ar ko mēs te runājam?.. Grovas nava pat tuvumā...."
Falipne nodomāja , ka tas par Melkoru un viņu ir bijis tikai sapnis, jo viņai tiešām tas likās dīvaini, bet ja nu tā bija kāda veida īstenība ???

(Elvir... Sorrr - es jau uztaisiiju to ka es tevi neesmu redzējusi... Es vienkārši iespaidojos no Bafijas.... )

(Baff...Saurijs neteiks neko, jo tā nava mana vaina)

[Overlord]

( Hmm, galīgs Arbūzs, es neko te nesaprotu)

[Shatered]

(Saurr... Mēs te tevi apceļam - Es ar saviem kompromitējošajiem sapņiem un viņas ar ņirgšanu.....

Ceru ka tu nedusmojies pa to sapnīti... Tās jau tikai manas fantāzijas ... .... Bet viss jau no taviem sapņiem atkarīgs, ja kaukas līdzīgs tad būs intresanti... )

Falipne atcerējās , ka parasti pēc kāda intresanta sapņa cilvēks visu dienu pavada gaidās, lai ātrāk piedzīvotu sapņa turpinājumu.... Falipne pie sevis nodomāja " Es nakti gaidu tikai tāpēc lai pārdzīvotu šo stulbo murgu... Laikam...."
Tas bija acīmredzams , ka viņa nebija pārliecināta... Bet Vēlēšanās Orākuls bija pirmajā vietā... Sapnis Falipni ilgi mocīja - Vai tā ir pagātne, kādai tai vajadzēja būt, vai varbūt nākotne ? Viņa atcerējās sapnī redzēto vietu , kur gulēja... tā bija dīvaina ala, Skaista, bet dīvaina, jo gulta bija liela un plaša, bet atradās uz grīdas un nemaz nebija gulta - tas bija milzīgsmīksts matracis... Pārklāts ar mīkstu palagu un mīkstu segu... Un Melkoru... " Šausmas ... es domāju par gultu , kurā guļ MELKORS... Es laikam jūku prātā...." Falipne nodomāja.... šajā alā bija tāds kā iedobums durvju vietā, bet tam priekšā bija tādi kā aizkari no lapām... " Dīvaini... Vai es šajā vietā kādreiz nokļūšu ?" Falipne atkal sāka aizrauties ar domām par MELKORU... jā par viņu..." Pietam šausmas , ku smuks viņš ir bez tās reālās maskas un bruņām...." Falipnes domas bija noklejōjušas un viņa tās atcerējās bloķēt - ja nu arī Klinta tās šobrīd lasīja ?... " Ak dievs... Es vairs nedomāšu par viņu... Es vairs nedomāšu par viņu , tajā gultā... Es vairs nedomāšu par viņu , tajā gultā, kad viņš izskatījās tik ļoooooti *******...." Falipne pārstāja domas laikā, jo ... Ak dievs - ar ko gan viņa domā ???... Tas taču ir tas pats Melkors , kurš piepalīdzēja viņas vecāku pāragrajā aiziešanā.....

Falipne jau bija no galvas izmetusi alu, jo visas domas noveda pie Melkora... Viņai neienāca prātā, ka tā bija Trigunas ala, kurā viņas visas pavadīs nākamo nakti...........



(Tas par to nakti - ceļojuma laikā mēs vairākkārt apstāsimies pārnakšņot alās un klinšu ieplakās, jo tur mūs būs grūtāk pamanīt - I MEAN - ugunskuri, burvestības un citas lietiņas.... .....)

[The Shine]

(VĀJPRĀCCCCC , sorr, Raganiņ.... hahaha)
(to Grova - jā jau, jā. esmu tikai vērīga un es tos tekstus LASĪJU, bāc ar ārā.)

Klinta nopūtusies paspēra uz priekšu kādu sprunguli.
"Labi," viņa noteica, "kas ir, mēs gaidām pārējos vai kas?"
Klinta sasita plaukstas un atsauca Aglaos.
"Tas ir neciešami," viņa izteica savas domas, "proti, viens te šņākuļo, citi nevar atnākt... (piedodiet, neņemiet ļaunā, tas ir lāsts)"
Palūkojusies uz Falipnes nedaudz aizvainoto sejas izteiksmi, Klinta pasmīnēja. Un tūlīt iedomājās - kāpēc viņa tā darīja?
"Labi, Falipne," Klinta sacīja, domīga pētot domīgo Falipni un glaudot domīgā Aglaos domīgo galvu, "manuprāt... nē, nu kas tajos krūmos čab."
Klinta raidīja uz koku pusi trīs itin stipras burvestības, kas tomēr neko ļaunu nevarēja nodarīt. Itin stipras tāpēc, ka tur varēja slēpties Melkors, un neko ļaunu nedarošas, ja tur būtu kāda no izredzētajām.

[Overlord]

Ok. Lai iet.

Augšā virs mākoņiem Melkors Lidoja ar savu pūķi, meklēdams kur nosēsties. Viņš bija ārkārtīgi saniknots, jo lielā Klemme bija iznīcinājusi visas viņa armijas un tagad viņš meklēja sev jaunus piekritējus. Tā lidodams viņš laidās arvien zemāk un meklēja kur varētu nosēsties, jo viss bija ar mežiem noaudzis un brīvas vietas nebija

[DusteD EyeS]

Tur pat aiz horizonta, tuvojās kāds tēls...Drēbes bija tik dikti noskrandušas un netīras, ka gandrīz jebkuram paliktu šīs būtnes žēl...Viņai bija mugursoma.Uz tās rotājās kāda pavisam nepazīstama uzdruka - "NIKE" .Amme bija dikti nogurusi, domas šaudījās - nenoteikti...

[Shatered]

(Nē man patīk... Es uzrakstu bet neaiziet tas garais murgs..... ..... es uzrakstīšu īsāk)
(Bafff... Es zinu tavu noslēpumu (tikai kā Falipne, bet , īstenībā es neko nezinu.....) un nevienam to neatklāšu (jā varbūt tāpēc ka NEZINU to...)... Pārsteigums nebūs sabojāts.....(pietam tu arī zini , kas pa vainu ir man).....
Un jā.... Es zinu , ka rakstu baigos arbūzus, bet kādam taču tie ir jāraksta..... )

Falipne visu mierīgi izskaidroja lintai, un aši uzbūra sīku tekstiņu uz akmens, kuru vaēja redzēt vislabāk : " Mēs devāmies uz dienvidiem - uz Ūdenskritumiem, sekojiet cik drīz iepējams. Falipne un Klinta."
Tad Falipne ar Klintu devās pretī Orākulam, atstājot akmeņi ar tekstu aiz muguras.... 'Falipne jutās nedaudz jukusi, jo kā Klinta ieminējās par alām, viņas domas aizklīda pie zem segas, bet tomēr plika - MELKORA... : " Aizveries ideote...nēsi dzirdējusi manu 1. bausli - " TEV NEBŪS DOMĀT PAR GULTĀ, ZEM SEGAS GUĻOŠU PLIKU MELKORU, KURŠ IZSKATĀS ĀRKĀRTĪGI KĀRDSINOŠS... Nu redzi - tu jau atkal sāc pielabot manus tekstus... Stulbā galva !!!!....." Falipne sev iesita, bet Klintai neko neteica, jo negribēja, ka arī tā domā ka viņa jūk prātā... Cērēdama , ka Orākula tēmas laikā, Klinta nepieminēs alas, vai Melkoru, Falipne aizsāka tēmu par Orākula atrašanu, jo cerēja, ka tas viņas domas novērsīs no izvirtībām ap amzu negantu burvi , vārdā Melkors...



(nju ko es teicu - kādam ir jāraksta ties arbūzi, citādi nava jautri... Sorr Saur, bet man VIENMĒR ir patikuši ļauni tēli.... tāpēc manu sapņu upuris ir Melkors )

(Baff... Es TTTTIIIIIKKKK garu uzrakstīju , bet man viņš vienkārši neatvēra lapu... MURGS )...(Pietam tas bija daudz skaidrojošāks un inčīgāks... )

Šo rakstu rediģēja Raganiņa - RagainiiC: 30.09.2003 16:52

[Overlord]

Vājprāts tādus murgus es dzirdu pirmoreiz

[Shatered]

(Saurr... NOMIERINIES... vaitad tev nepatīk, ka tu esi smukas raganas sapņu upuris, BESIDES, es domāju,ka reālajā tev patiktu, ka manas domas grozās tikai ap to , cik ļoti seksīgs tu esi .....Heh....Kā jau teicu - Kādam taču ir jaraksta arbūziņi.... )

[Overlord]

*Vispār esmu pieradis ka gan Sauronam gan Melkoram brauc augumā vai baidās, nevis kautko tādu....*

[Shatered]

(NJu ja nepatīk varu atsaukt, bet tici man, nākssies samierināties, jo šķiet ka Falipne , sāk jukt prātā tā sīkā Melkora dēļ .... Un man sāk šķist , ka tev VARĒTU iepatikties , ka es nevis braucu augumā, bet domāju cik jauki tu varētu izskatīties gultā ..........bet izvēle ir tavās rokās, jo tas viss var būt vainu Falipnes domās, vai nu Falipnes un Melkora slepenajā dzīvē... Es iesaku kādu no " Melkors pamodās savā tronī... Viņš bija redzējis vienu dīvainu sapni par sevi un vienu no izredzētajām... Ar Falipni... To kuras vecākus viņš bija nogalinājis, kad meitenei bija 12..... Dīvainā kārtā viņš nomāja netikai par sapni , bet arī par to cik forši Falipne varētu izskatīties viņa gultā" tipa atbildēm........ .... Man vienkārši gribās kautko inčīgāku par " Es tevi nogalināšu ````" tipa LS....)

((kārtējais arbūzs))