Cerības: Jaunā Nākotne, [GM][PZP][fantasy] Vampīru, vilkaču cīņas Opcijas

[Zōzā zač zač]

Saule jau rietēja un debesis iekrāsojās sārtā, dzeltenīgā un violetā tonī. Un no austrumu puses nāca milzīgi un melni mākoņi, kas aizsedza debesis. Romantiska ainava, ja vien apkārtnē, kur atradās Metjū, nebūtu daudz un dažādu līķu un to ekstremitātes, kas lēnām sadalījās šajā purvājā. Viņš nekur nesteidzoties vēroja kā saule pazūd horizontā.

Tikmēr no Dienvidpola lielās bāzes pacēlās slepeno operāciju Helikopters, kurā iekšā sēdēja Katerina, Nakamura, Kirils un Bleiks, katram bija pie kājām milzīga mugursoma, kurā iekšā bija saliktas visas viņu mantas. Viņi dzirdēja kā pilots nosauc dažādus vārdus, jeb komandas un tad uzņēmis lielāku augstumu ar spēcīgu grūdienu aizsāka savu straujo lidojumu uz noliktajām koordinātām. Caur helikoptera loga rūtīm bija redzama saules maza maliņa, kas zaigoja koši sarkana, spēlējoties ar krāsām debesīs.

Sempera Heila kopā ar Taniju Leiko stāvēja pie pietiekoši jaunā, jeb mazlietotā 22. gs armijas auto. Tas bija ļoti labi saglabājies, jo vilkačiem bija vairākas slepenas noliktavas, kur atradās visādas noderīgas lietas. Acīmredzami šīm sieviešu kārtas vilkatēm bija atvēlēta šī mašīna. Leia, trešā vilkate pēdējā ielika savas mantas šīs mašīnas bagāžas nodalījumā un iesēdās aizmugurējā sēdeklī. Mašīnā tieši panalī bija iestrādāts GPS, kurš norādīja cēļu, kā tikt līdz vietai, kur vajadzēja. tagad atlika izvēlēties šoferi, kas tur aizbrauktu.

Vampīriem, gan vajadzēja gaidīt, kad saule norietēs, lai varētu aizbraukt uz tikšanās vietu, bet dēļ tā, ka viņus aizturēja dienas gaisma, vampīri jau bija netālu no noteiktās satikšanās vietas. Vismaz Bens, Džeroms un Džeikobs. Viņi visi trīs uzturējās speciāli atvēlētā ‘vietā, kur pārlaist dienu. Un ārpusē pie pašām durvīm viņus gaidīja Džips. kurā aŗi bija GPS, kurš rādīja ceļu.

Metjū pagriezās ar muguru pret sauli un vieglā solī devās uz vecas trīsstāvīgas mājas pusi, kura atradās burtiski purvā un uz to veda tikai viens ceļš, kas bija nobērts ar akmeņiem un smiltīm. Netālu no šīs vecās mājas bija milzīga nosēšanās platforma, kura bija apaugusi ar sūnām, krūmiem un nezālēm, bet uz šo vakaru bija ieslēgtas mirgojošas brīdinājuma lampas, kas rādīja nosēšanās platformas atrašanās vietu. Tās bija pavisam jaunas. Acīmredzami nesen uzliktas. Māja izskatījās veca un sabrukusi, vismaz trešais stāvs. Pāris logi bija izsisti un aiznagloti. Visa māja bija apaugusi ar vīnstīgām un dēļ purvainās apkārtnes neizskatījās droša. Bet Metjū nostājās mājas priekšā un palūkojies sev aiz muguras nopētīja šo ceļu, kas veda pie mājas. Viņš ievilka dziļu elpu un palūkojies uz rietumiem vairs neredzēja sauli, tikai tā krāsas spēli ar debesīm. Bija laiks gatavoties viesu uzņemšanai un sevis sakopšanai, jo Metjū bija apaudzis, mati izspūruši, bārda, kas bija pagara un nedaudz saķepusi, kā arī viņa drēbes, kas bija saplēstas un smaržoja pēc trūdošām lapām un purva.

[Hworang666]

Bleiks tikai nopūtās, kad tika piedāvāts ēdiens. Lai gan viņam tāds informācijas nebija, viņš patiesi cerēja, ka briežu gaļa nepalielināja eritrocītu skaitu asinīs, tādējādi viņam neliekot tapt par kaut kādu rezerves maltītes variantu. Bet īpaši daudz izvēles nebija un viņš negribēja izrādīt nepieklājību, tādēļ atļāvās uzkost. Dēļ paranojas, ik matiņš uz galvas niezēja, bet bija vien jāsatur sevi rokās...

[Zōzā zač zač]

Drū nopētīja Benu un tad pacēla kreklu, jeb drīzāk trako kreklu.
-Tev būs šis jāuzvelk.-
Un Vilkates sejā bija manāma viltība.



Pēkšņi pavērās gŗamtu plaukts un aiz tā bija redzams milzīgs ierocis, kas uzreiz ar lāzera palīdzību piefiksēja katru sīkāko kustību un sāka tā stobrs ātri griesties. Un acīmredzami eirocis nebija pielādēts, jo tas greizās pa "tukšo" un bija dzirdama tikai tā ātrā klakšķināšana.
-Sekojiet man.-
metjū pavēlo[šā balsī noteica un pagāja garām šim ierocim un gāja tālāk pa gaiteni, kas veda uz milzīgu angāru, kurā pa vidu bija divi lidaparāti. Viens helihopters, otrs ,kas izskatījās pēc kastes uz kuras bija savādi simboli. Gar sienām bija visvisādi ieroči, gan no 20 gs, gan uzlabotāki un labāki līdz šim gadsimtam. Un aŗi pamatīgi munīcijas krājumi. Un tiem, kam labāk patika tuvcīņas ieroči, bija arī atrodami visādi naži, zobeni, elektriskie zobeni, kuriem to asmeņi elektrizējās un vēl visādas mantiņas. Te bija gandrīz viss ko sirds vēlējās.
Metjū apstājās pie kastveidīgā lidaparāta un uzspiedis uz tā roku, tas atvēra durvis. Iegājis ieklšā viņš paņēma pāris jakas, kuras turēja rokās lūkodamies uz visiem pārējiem.
-Uzvelciet šīs jakas un ejiet ieņemt vietas.-
Metjū noteica un pārskaitīja visus, kas te atradās. Daži trūka, bet viņš zināja, ka tie, kas trūka ir šīs operācijas "naglas".

[washulis]

Sempera jau ar interesi sāka vērot viņu krājumus. Lai gan lidaparāti nebija viņas lielā sirds mīlestība, viņa tomēr atinīgi nopētīja helikopteru un otru kasti.

Bija arī dažādi zobeni. Jau kur tas laiks, kā ar tādiem nekas nav darīts. Viņai vēl jo projām bija divi savi šaujamie un nazis, bet ja dos, tad neatteiksies no kāda elektriskā zobena.

Papriekš gan viņa uzvilka jaku, kā bija lūgts, lai gan būtu labprātāk iztikusi pēc. Bet ja jau vajag...

[Semijs]

Bens nopētījis kreklu, viltīgi uzsmaidīja vilkatei un teica.
-Man būs vajadzīga palīdzība, lai uzvilktu to..-
Viņš jau bija paņēmis dvieli un slaucīja savu augšdaļu, lai būtu pēc iespējas sausāks, savādāk tādu kreklu būs grūti dabūt mugurā.

[semo]

Vai bruņas un savus ieročus drīkst paturēt? Iejautājās Nakamura. Doma, ka būtu kaut uz brīdi jāšķiras no ierastā ekipējuma viņam ne visai patika, tomēr tas viņam nesagādātu nekādas problēmas, vienīgi neuzticība necilvēkveidīgajiem palielinājās, īpaši jau dēļ tā, ka bij uzkodis Skarletas slepeno spēju, kas nebij minēta viņas CV. Tas Nakamuru darīja divtik uzmanīgu, viņš nenoliedza iespēju, ka var notik nodevība vai slepena sazvērestība pret cilvēkveidīgajiem komandas biedriem, tieši otrādi - viņš bij gandrīz 100% pārliecināts un gatavs uz to, ka tikko uzdevums būs izpildīts, tā pilnīgi droši, ka vismaz daži no izdzimteņiem uzbruks cilvēkiem. Par savu dzīvību Nakamura nebaidījās, jo pēc samuraju tradīcijām bij tā audzināts, ka nāve ir neizbēgama. viss notiks tā, kā liktenis būs lēmis.

[Zōzā zač zač]

Drū nedaudz iesmējās, varētu noprast, ka viņa ieķiķinājās, bet, kas to lai zin.
-Labprāt. Viņa noteica gari novilkdama šo vārdu. Paņēmusi trako kreklu viņa tam attaisīja ādas siksnas aizmugurē un atvēra to. Tagad Benam vajadzēja tikai pieiet tuvām pie Drū un ievilkt rokas iekšā garajās piedurknēs.

Tikmēr milzīgajā angārā Metjū palūkojās uz Nakamuru un apstiprinoši pamāja ar galvu.
-Jā, tas būtu pat vēlams, jo šīs jakas jūs varēsiet novilkt jebkurā laikā. Tās ir tikai maskēšanās nolūkiem, jeb pirmajam iespaidam.-
Metjū iekāpa šajā kastveidīgajā lidaparātā un nolia jakas uz krēsla, kas bija gar sāniem. Krēsli bija abās pusēs gar sāniem un tālumā varēja redzēt divus būrus, kas acīmredzami bija paredzēti psihopātiskajiem ieslodžitajiem, jo tajos bija pa vidu milzīgi stāvi, kam gar sāniem nokarājās gan ķēdes, gan ādas saites un pat bija specifiski "ietērpi", kas ļautu šos bīstamākos ieslodzītos pārvest bez jebkādiem starpgadījumiem. Pat kājas bija ietērptas šajā metāliskajā ietērpā. Un tas izskatījās, kā sarkofāgs, bez iespējām kustēties.

[semo]

Nakamura uzvilka jaku, pārliecinājās vai visi ieroči kārtībā un ieņēma vietu lidaparātā. Būri, ķēdes, sarkofāgi...tas viss viņam bij pazīstams, jo arī Japānā veica eksperimentus ar vampīriem un vilkačiem, kas nozīmē, ka viņus vajadzēja arī sagūstīt dzīvus.

[Semijs]

Nometis dvieli malā, Bens ar izaicinošu smaidu devās uz Drū pusi un ar rokām uz priekšu, uzvilka kreklu un izbāzis galvu, ieskatījās vilkates acīs, kuras turpat vien deguna priekšā bija.
-Man piestāv?-
Viņš nosmīnēja.

[washulis]

Sempera sekoja uz kuģi, kad jaku jau bija uzvilkusi. Ieraudzījusi saites, viņa klusi nosmēja. Mūs tur iesūtīs ka trakos. Tas nu gan būs interesanti.

Ja Bleiks tiek atrasts, kā notiks mūsu izkļūšana no cietuma? Viņa ierunājās, jo tik iekšā nav grūti, ir problēmas atkal izkļūt ārā. Vismaz viņas pieredze tā stāstīja.

Hadža, kamēr būšu tur, izklaidējies. Šaubos, vai cietumā būs droši lidināties putniem. Vari lidināties cietumam apkārt. Viņa teica savam uzticamajam mājdzīvniekam. Tas paklausīgi izlidoja no lidaparāta. Uzreiz prom pa kādu lūku, ja tāda ir. Ja nē, tad nogaida, kamēr atvērsies eja, pa kuru izlidos kastīgais lidaparāts.

[Zōzā zač zač]

ooc: Atļaušos visus Jūs izkustināt. Jūtams ir tas, ka Jūs visi vēlaties papriecāties.

Drū pasmīnēja un pietuvojusies Benam tuvāk, viņa uzlika savu labo roku viņam uz kreisā pleca un visai tīksmi un ķircinoši nostājās puisim aiz muguras. Pieliekusi galvu tuvāk vampīra ausij viņa viņam klusām iečukstēja.
-Man patīk...- Viņas rokas noslīdēja gar puiša rokām un tad pēkšņi viņa iecirta savu delnu viņam mugurā. Un pirms Bens piezemējās, vai arī noreaģēja viņš sajuta, kā viņa rokas jau ir krusteniski un sievietes celis jau durās mugurā. Viņš atradās apmēram 60 grādu leņķī.
-..Bet šādi tev piestāv labāk.- Viņa viegli iesmējās un sastiprināja garās piedurknes vampīram aiz muguras. Iztaisnojusi Benu, Drū sastiprināja atlikušās ādas siksnas, kas aŗi bija baltas.
Nostājusies priekšā BEnam viņa iesmējās, jo vampīram nebija kājās bikšū. Tapēc viņa paņēma baltas auduma bikses, kurām ap vidu bija gumija. izstiepusi rokas uz prikešu un papletusi bikses nedaudz viņa pamāja ar galvu, ka derēs. Un nedaudz pieliekusies viņa papleta bikses.
Paskatījusies uz augšu teica, -Brašuli, kāp tik iekšā.-


Tikmēr visi jau ija lidaparātā. Trūka vairs tikai Bena un Drū. Lielākajai daļai bija formas tērpi - zāketes. Vismaz tiem, kas tos vēlējās vilkt.
Visis šedēja gar sāniem. No pirmā skata šīs lidaparāts likās mazs, bet ieejot tajā iekšā, ta sbija pietiekoši liels, lai ietilptu viss šis mazais burzmiņš. Metjū nostājās pie atvērtajām durvīm.
-Tā, pēc piecām minūtēm izbraucam un mēs atpakaļ tiksim ar šo pašu braucamrīku. Gabriels ar kādu nojums, visticamāk tas būs Džerijs, paliks lidaparātā, lai to apsargātu. Lai nebūtu nekādu lieku problēmu, kad atgriezīsimies. un Benam būs īpaša loma, viņš būs bēdīgi slavens sērijveida slepkava, kurš nežēlo nevienu. Un Jūs esat atlīdzību mednieki, algotņi vai arī dezertieri. Un Jūs visi strādājiet manā labā. Tas ko Jūs darāt jums ir skaidrs. šaubos, ka vajadzētu paskaidrot.-
Metjū pagreizās pret visu ieroču klāstu.
-Cerams, visiem viss ir līdzi un ja bija vajadzīgs kaut kas, tad esat paņēmuši no šī klāsta.-


ooc: Vnk uzrakstiet, ka pirms iekāpšanas jūs paņēmāt k-ko. Te ir gandrīz viss.

[semo]

Nakamura pirms iekāpšanas paķēra līdz krietnu daudzumu granātas (ja tādas bij) un salika tās somā. Kāpēc viņam tādas jau nebij? Jo viņa dzimtajā pusē bij katram komandas dalībniekam sava funkcija, komandai bij noteikta stratēģija - parastie ģenētiski modificētie piesedza tos, kuru spējas pārsniedza parastos modificētos (piemēram, Nakamuru un viņam līdzīgos), ar granātām, plazmas šaujamiem un citādos veidos apdullināja un novājināja vampīrus/vilkačus, pēc tam Nakamura ar izlases koandu izgāja uz tuvcīņu , sacirta nezvērus gabalos un tad sakrāva kaudzē un sadedzināja, vai arī sagūstīja dzīvus un aizveda uz bāzi eksperimentiem - tāda īsumā bij stratēģija, pie kā Nakamura bij pieradis, taču šeit bij pavisam savādāk, nav viņa uzticamās komandas, turklāt vēl jāsadarbojas ar tiem, kurus viņš bij radis nogalināt.

Šo rakstu rediģēja semo: 20.04.2009 15:53

[washulis]

Sempera bija gatava ceļam, ieņemot vietu. Viņai bija savi ieroči, bet drošības pēc, vairāk laikam nostaļģijas dēļ par daudzajiem ceļojumiem pa pasauli, vienkāršu zobenu, ko varēja paslēpt zem mēteļa un tik pat viegli izvilkt un pielietot. Ja nu kāds uzprasās uz nepatikšanām un met acis, kur nevajag, tad kāds bez acīm arī varētu palikt.

Vairāk vai mazāk viņai viss par uzdevumu bija skaidrs. Tagad darbojās arī viņas ierastais noteikums: Nedomā nekādus plānus iepriekš. Tikai vilšanās, ja tie nesanāk. Piemērojies tobrīdējai situācijai. Un to viņa bija gatava darīt, lai atrastu to pretekli Bleiku.

[Malduguns]

Skāleta devās uz bunkuru viena no pēdējiem. Sekojot bariņam lejp pa kāpnēm, vampīru sieviete dungoja kādu sen aizmirstu dziesmiņu un tīksminājās par ieročiem, kuru kolekciju šodien jau vienreiz bija skatījusi. Ne īpaši vērīgi paķērusi kādu ērtu šaujamo un pāris duramos, Skārleta sakārtoja gaišos matus astē un uzvilka iedoto jaku.
Tālāk viņa klusēdama sekoja pārējiem, pie sevis viegli smīnot un ieņēma vienu no vietām kastveidīgajā lidaparātā.
-Bens ir līdzīgs Benam,-viņa noteica, uzlūkojt Metjū.