Cerības: Jaunā Nākotne, [GM][PZP][fantasy] Vampīru, vilkaču cīņas Opcijas

[Zōzā zač zač]

Saule jau rietēja un debesis iekrāsojās sārtā, dzeltenīgā un violetā tonī. Un no austrumu puses nāca milzīgi un melni mākoņi, kas aizsedza debesis. Romantiska ainava, ja vien apkārtnē, kur atradās Metjū, nebūtu daudz un dažādu līķu un to ekstremitātes, kas lēnām sadalījās šajā purvājā. Viņš nekur nesteidzoties vēroja kā saule pazūd horizontā.

Tikmēr no Dienvidpola lielās bāzes pacēlās slepeno operāciju Helikopters, kurā iekšā sēdēja Katerina, Nakamura, Kirils un Bleiks, katram bija pie kājām milzīga mugursoma, kurā iekšā bija saliktas visas viņu mantas. Viņi dzirdēja kā pilots nosauc dažādus vārdus, jeb komandas un tad uzņēmis lielāku augstumu ar spēcīgu grūdienu aizsāka savu straujo lidojumu uz noliktajām koordinātām. Caur helikoptera loga rūtīm bija redzama saules maza maliņa, kas zaigoja koši sarkana, spēlējoties ar krāsām debesīs.

Sempera Heila kopā ar Taniju Leiko stāvēja pie pietiekoši jaunā, jeb mazlietotā 22. gs armijas auto. Tas bija ļoti labi saglabājies, jo vilkačiem bija vairākas slepenas noliktavas, kur atradās visādas noderīgas lietas. Acīmredzami šīm sieviešu kārtas vilkatēm bija atvēlēta šī mašīna. Leia, trešā vilkate pēdējā ielika savas mantas šīs mašīnas bagāžas nodalījumā un iesēdās aizmugurējā sēdeklī. Mašīnā tieši panalī bija iestrādāts GPS, kurš norādīja cēļu, kā tikt līdz vietai, kur vajadzēja. tagad atlika izvēlēties šoferi, kas tur aizbrauktu.

Vampīriem, gan vajadzēja gaidīt, kad saule norietēs, lai varētu aizbraukt uz tikšanās vietu, bet dēļ tā, ka viņus aizturēja dienas gaisma, vampīri jau bija netālu no noteiktās satikšanās vietas. Vismaz Bens, Džeroms un Džeikobs. Viņi visi trīs uzturējās speciāli atvēlētā ‘vietā, kur pārlaist dienu. Un ārpusē pie pašām durvīm viņus gaidīja Džips. kurā aŗi bija GPS, kurš rādīja ceļu.

Metjū pagriezās ar muguru pret sauli un vieglā solī devās uz vecas trīsstāvīgas mājas pusi, kura atradās burtiski purvā un uz to veda tikai viens ceļš, kas bija nobērts ar akmeņiem un smiltīm. Netālu no šīs vecās mājas bija milzīga nosēšanās platforma, kura bija apaugusi ar sūnām, krūmiem un nezālēm, bet uz šo vakaru bija ieslēgtas mirgojošas brīdinājuma lampas, kas rādīja nosēšanās platformas atrašanās vietu. Tās bija pavisam jaunas. Acīmredzami nesen uzliktas. Māja izskatījās veca un sabrukusi, vismaz trešais stāvs. Pāris logi bija izsisti un aiznagloti. Visa māja bija apaugusi ar vīnstīgām un dēļ purvainās apkārtnes neizskatījās droša. Bet Metjū nostājās mājas priekšā un palūkojies sev aiz muguras nopētīja šo ceļu, kas veda pie mājas. Viņš ievilka dziļu elpu un palūkojies uz rietumiem vairs neredzēja sauli, tikai tā krāsas spēli ar debesīm. Bija laiks gatavoties viesu uzņemšanai un sevis sakopšanai, jo Metjū bija apaudzis, mati izspūruši, bārda, kas bija pagara un nedaudz saķepusi, kā arī viņa drēbes, kas bija saplēstas un smaržoja pēc trūdošām lapām un purva.

[Semijs]

Asinis... asinis šļakstījās Bena sejā, tās garša bija patīkama, neskatoties uz to, ka vampīrs viņus tieši nesūca, viņš dabūja kādu šļakatu izgaršot, bet visu viņu baudu izbojāja tas nožēlojamais cilvēks, kas centās nogalināt vampīru ar pistoli.. ar parastu pistoli. Sāpes bija jūtamas jā, bet asinis, kas šļācās mutē mazināja to. Atņirdzis zobus, Bens zibens ātrumā ietriecās trešajā vīrieti un ielidoja ar viņu sienā, iespējams salauzdams viņam daudz ko svarīgu. Iecirtis savus zobus viņa rīklē, Bens sāka sūkt asinis šausmīgā ātrumā, viņš bija izsalcis.
-Ak jā... meitenes.-
Viņš viltīgi pasmaidīja un satvēris vīrieti aiz kakla, aizsvieda viņu projām no Bena un abām sievietēm. Nolaizījis lūpas un izrāvis ārā metāla asmeni, vampīrs to ietrieca vienā no līķiem istabā. Kliedzošās sievietes sāka krist uz nerviem, tādēļ Bens abas sievietes burtiski iedzina stūrī un abām ausī iečukstēja.
-Ššš...-
Pēc tā vampīrs izmantodams savu vampīra šarmu un hipnozi ķērās pie deserta.

Šo rakstu rediģēja Semijs: 06.03.2009 01:01

[Malduguns]

Skārleta atlaida Metjū no sava tvēriena un pasmaidīja.
-Bena radīts? Tas ož pēc nepatikšanām,-Skāleta pasmīnēja.
-Pret to es neiebilstu,-viņa sacīja, kad Metjū piedāvāja viņai nolikt somu un iekārtoties, tā teikt.
Paņēmusi somu, viņa atvēra durvis un iegāja mājā. Nu vajadzētu uzmeklēt tikai kādu no pieminētajiem - otru vilkati vai arī nu jau redzēto cilvēku.

[Hworang666]

Kādēļ lai gan es paliktu te, ja man pienāksies naudas žūksnis, kad viss būs galā? Tas gan - iespējams, ka pienāksies, jo cilvēki melo un tas tips neizskatījās pārāk uzticams... Vispār... Viņa sejas izteiksme aizdomīgi atgādināja to situāciju, kad tu kādu nolem nāvei... Aizdomīgi... Pēkšņi viņš aizdomājas, ka ar acīm skanē debesis, vai nemanīs kādu lidojošu objektu. Ja nu vampīri mūs atkal izseko? Bet, tā kā acīs neviens, jeb, precīzāk - nekas nekrita acīs, Bleiks atslābinājās. Tad viņš viegli iespurdzās. Izskatījās, ka Kirils ir iemidzis... Protams, biedrs, kurš visu uztver mierīgi nav sliktākais variants, bet, vai šis nav tā kā pārāk mierīgi. Kad helikopters asi pagriezās, viņš viegli uzslīdēja virsū blakus sēdošajai sievietei. Ai, atvainojos... viņš veltīja viņai strauju smaidiņu, kas varētu norādīt, ka viņi ir kaut mazliet pazīstami, vai arī to, ka viņš vienkārši galanti izturas pret sievietēm.

Šo rakstu rediģēja Hworang666: 06.03.2009 15:35

[B.A.L.O.D.I.S]

Kirils joprojām snauduļoja ar vieglu smaidiņu uz sejas. Pēc nelielā grūdiena viņš atvēra acis uz brīdi, pārbaudīja vai nekas nav mainījies un aizvēra atkal acis. Drošības sajūta un komforts darīja savu par spīti uzdevuma bīstamībai. Lai atbrīvotos no stresa un saglabātu modrību, reizēm ir jāizguļas.

[semo]

Šis būs pailgs lidojums - noteica Nakamura un iekārtojās ērtāk, lai mazliet iesnaustos - jāuzkrāj spēki, kas zina, kas mūs sagaida Viņš nebaidījās iemigt, jo labi zināja savas spējas, ka nepieciešamības gadījumā spēs momentāni pamosties un adekvāti reaģēt - līdzīgi kā labs sargsuns.

[Moriartijs]

Tikai pasmīnējs par Bena straujos aiztīšanos, Džeroms paņēmis Skarabeju ielika kaķi atpakaļ kabatā un devās ārā. Nonācis pie mašīnas, viņš iemeta savu mugursomu bagāžniekā un domāja doties "pusdienās" vai nē.

OOC: jautājums, ārs taču ir ārs. vai būtu pieejama kkāda apkārtnes karte?

[Eņģeļu gūstekne]

Viņa salika mantas bagāžniekā, iekāpa aizmugurējajā sēdeklī un aizpīpēja savu cigareti. Leia nevilcinājās ar liekām pārdomām par braukšanu, sieviete zināja, ka uzradīsies kāds cits, vai šai gadījumā cita, kas to izdarīs viņas vietā. Vilcene nosmīnēja un ievilka pirmo dūmu, lēni izpūtusi izbaudot katru mirkli kad tabakas un marihuānas dūmi aizskāra daudzās garšas kārpiņas. Abu vielu smarža un dūmi piepildīja mašīnu. Leiai bija pilnīgi vienalga vai kāda īdēs vai nē par šo egoistisko izgājienu, viņu "zālīte" nomierināja un reizē padarīja dzīvi gaišāku.
Vari braukt tikai neapmaldies četrās eglēs...vai priedēs, īsti neatceros to muļķīgo teicienu.
Noņurdēja sieviete un ievilka vēl vienu dūmu. Topogrāfiski idioti un idiotes nebija nekāds retums un ar šo divu jaunkundzīšu vidū noteikti bija vismaz viena ar īpaši augstu intelekta līmeni.

[mr Bl@ck]

Džeikobs vienkārši sēdēja krēsla nolaidis platmali zemu pār acīm, apslēpjot zem tās cinisku smaidu. Šis Bens bija devies medībās, tikko pēc saulrieta, bet viņiem vajadzēja doties ceļā cik vien drīz iespējams. Nē punktualitāte pēdējos gadsimtos nebija tā visvairāk izkoptā vērtiba. Ak jel, Džeikobs vēl atminējas tos laikus kad par nokavēšanos nāca bargi sodi, mūsdienās tā bija pagātne.
Tikko saules pēdējais stars pazuda aiz apvārkšņa Džeiks pieleca kājās uz sāka soļot uz mašīnas pusi. Tā kā Džeika nebija daudz personīgo mantu, tik vien kā papildus munīcija, viņs nometa to uz aizmugurējā sēdekļa un pienāca pie vadītāja durvīm, uzlicis roku uz roktura viņš sacīja otram vampīram: Sēdies iekšā, Džerom. Tonis bija vēss, neizteiksmīgs un pavēlošs pat ar zināmu izsmiekla devu. Neliksim organizatoriem gaidīt. Nesakot vairāk ne vārda Džeiks iesēdās mašīnā un ieslēdza GPS, lai aplūkotu ceļu un iespējamās problēmas, ar ko šī grabaža, ko dažs labs uzrošinās saukt par mašīnu, varētu saskarties.

[Moriartijs]

Nolēmis nedoties "pusdienās", jo bija jau nesen paēdis, Džeroms apskatīja apkārtni.

- Piekrītu. Būtu laiks doties. Labāk ātrāk, nekā vēlāk visu nokavējot. - Džeroms noteica Džeikam un apgājis otrā pusē mašīnai iesēdās iekšā. Padomājis sprādzēties vai nē, Džeroms uzmeta vienu skatienu GPS un ļāva ar to tikt galā pašam Džeikam.

- Gaidīsim Benu? Vai tomēr dosimies? - viņš painteresējās skatoties laukā pa logu.

[Zōzā zač zač]

Sievietes bija pārbijušās un būtu varbūt pretojušās, ja vien Bens nebūtu sācis izmantot savu vampīra šarmu, kas lika viņām nomierināties, bet tik un tā viņas trīcēja un mēs jau varam iedomāties ko šis vampīrs, kurš brutāli nogalināja trīs vīriešus, izdarīs ar šīm divām neaizsargātām sievietēm.


Metjū pagriezās un devās uz durvju pusi. Apstājies pie durvīm viņš pasmaidīja, jo bārda sakustējās, it kā viņš smaidītu.
-Iespējams, ka tā tas varētu ost. Un tagad es tevi ievedīšu mājā un tad sameklē kādu, kas tev palīdzēs iekārtoties.-
Vīrietis noteica un pagriezies pret durvīm, tās atvēra. Durvis bija sākušas nedaudz pūt, bet tas acīmredzami neuztrauca Metjū un pamatoti. Ieejot mājā, tā no iekšienes izskatījās tik pat drausmīgi, iespējams pirmā reakcija varētu būt - "Un šī ir Tā māja kur mums būs sanāksmes? Ūķis nevis māja."
Ārdurvīm aizveroties Metjū drošā solī devās pie durvīm, kas bija tieši pretī ieejas durvīm. Tas izskatījās pēc sienas skapja, dēļ durvju noformējuma. Apstājies pie durvīm viņš tās atvēra un ielaida Skārletu pa priekšu. Pirmais ko sieviete redzēja bija gaišs garš gaitenis un tas izskatījās gaumīgs, jo gaiteņa sienās bija iestrādāti visādi tēli un zīmes, kas padarīja šo telpu nedaudz mājīgu, kā arī spogulis, kas atradās tieši telpas kreisās sienas vidū. Un gaiteņa grīda bija slīpa, jo tā veda uz leju, acīmredzami uz pagrabu.
Izgājis cauri šim gaitenim Metjū nonāca pie vēl vienām durvīm, kuras atvērās pašas. Un tad priekšā pavērās siena un gaiteņi, kas aizgāja uz abām pusēm, viens pa labi un otrs pa kreisi. Šī vieta izskatījās pēc labi koptas un pārtaisītas militārās bāzes, kas ir uztaisīta zem šīs vecās mājas.
Metjū apstājās un pagreizās pret Skārletu.
-Tu ej pa to gaiteni un atrodi, kas tevi te izvadās un es tikmēr piekārtošos un atradīšu labākas drēbes par tām, kas man tagad ir mugurā.-
Metjū pagriezās un aizgāja pa gaiteni kas veda pa kreisi un pazuda aiz stūra, kas veda atkal pa kreisi. Skārletai tagad vajadzēja atrast kādu, kas viņai izrādītu šo vietu. Viņai atlika iet taisni pa šo gaiteni, kas veda pa labi, ka tikko ienāca un kas apmēram, pēc pieciem metriem nogriezās vēlreiz pa labi. tad atkal parādījās priekšā milzīgs gaitenis, kurš bija platāks un gar sienām bija vairākas durvis. Tālākās durvis, labajā sānā, bija atvērtas un no tām varēja dzirdēt skaņu, kādu var dzirdēt, kad kāds kaut ko metina. Tuvākajās durvīs, kas bija nedaudz atvērtas, bija jūtama patīkama un reibinoša smarža , kas jaucās kopā ar eļļas smaržu.
Skārletai tagad bija izvēle kurās durvīs ieiet, lai viņai kāds izrādītu šo vietu.

Tikmēr helikopterī otrais pilots atkal pagreizās pret aizmugurē sēdošajiem un skaļā balsī ierunājās, tā lai visi viņu dzirdētu, pat tie, kas bija aizmiguši.
-Labi, piesprādzējieties, tagad mēs paātrināsim lidojumu. Nevēlos, lai kāds tiktu izmētāts pa visu kabīni.-
Viņš skaļi iesmējās, laikam pēdējais teikums bija kā joks, kuru saprata viņš. Bet piesprādzēties vajadzēja, tas bija tīri tā drošības pēc.

Tikmēr, kamēr helikopters uzsāka savu straujo lidojumu, visas vilkates jau atradās mašīnā un varēja sākt savu ceļu uz galapunktu, kuru rādīja mazais GPS ekrāns.

Pēc 10 minūšu stāvēšanas, kad Bens vēl neparādījās, vampīriem, kas jau sēdēja mašīnā vajadzēja saprast, ka Viņš pats varēs nokļūt galā, jo viņš, kad viņi nokļuva šajā mītnē, bija tas, kurš visvairāk bija pētījis ceļu un gala punkta atrašanos vietu uz šī mazā GPS ekrāniņa.


OOC: Ja tu domā, Moriartij, ārs, kā zemes - tā mērvienība, tad jā, ja tas ir no kāda posta, tad visticamāk tas ir domāts ātrs.

[Semijs]

Bens iznāca ārā no izveidotās asinspirts un atbalstījies pret sienu, elsodams teica.
-Jomajo, nezināju to, ka cilvēku sievietes spēj panākt vampīres līmeni. Ehzz(aizpīpē cigareti) nu būs vien jādodas uz to mītiņu..-
Izvilcis ārā lapiņu, kur vampīrs bija saszīmējis ātrāko ''skriešanas'' maršrutu, Bens to nopētīja visvisādi un ielicis lapiņu atpakaļ somā, viņš pirms došanās prom, veltīja gaisa skūpstu visiem cilvēkiem, kuri gulēja izsūkti sausi. Vampīrs bija viss notraipīts asinīs, bet uz to viņam bija vienalga, kas spēs par to piesieties? Izlīdis uz mājas jumta, Bens ievilka dziļu elpu caur nāsīm un nopūties, acumirklī pazuda no vietas, kur bija atradies. Pēc kādām trim sekundēm Bens jau bija uz cita mājas jumta un tādā gaitā viņš lēkāja/skrēja uz sarunāto vietu..

[Moriartijs]

- Nešķiet, ka viņš plāno nākt atpakaļ, - Džeroms pēc 10 minūšu gaidīšanas teica. Sķiet ka Bens bija nolēmis nonākt galā saviem spēkiem/kājām. Lai jau.

Vēlreiz uzmetis skatienu ceļam, teica, - Braucam? Lai nenokavētu ... -

[B.A.L.O.D.I.S]

Kirils pamodās, paskatījās pulkstenī un nosvilpās.
Interesanti, kāpēc šādās misijās jāpārvietojas ar helikopteriem.
Apkārtējie cilvēki bija vai nu aizmiguši, vai noslēgti sevī un mācās virsū garlaicība. Viņš domāja prasīt pilotam, cik ilgi vēl jābrauc, bet pārdomāja. Tad viņš izvilka veco labo spēļu kāršu komplektu un paprasīja:
Zoli mākat?

[Hworang666]

Bleiks neviltoti iesmējās: tev piekodina piesprādzēties, lai tu neizšķīstu pa kabīni, bet tu vēlies uzraut zoli? Tagad sāk šķist, ka mūsu komandā ir pat flegmatiķis, kurš gandrīz vienmēr aizmieg un nedzird visu svarīgo.. Būs jāsāk pielietot savas balss spējas, savādāk cauri netiksim. Pasmaidījis viņš piesprādzējās ciešāk. Patiesi negribējās ietriekties pilotos, tādējādi pat netiekot līdz mīļotajiem vampīriem... Uzlicis kājas uz somas savā priekšā viņš iekārtojās ērtāk.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 09.03.2009 17:01

[Malduguns]

Skārleta sekoja Metjū norādījumiem un drošā solī devās uz priekšu. Viņu neuztrauca ēkas īpatnējais, paplukušais izskats, galu galā, ne jau viņa tur mitinājās.
Viņa devās uz telpu, kur varēja jaust neparasto un patīkami eļļaino smaržu, tur, cerams, būs kāds pieejams personāžs.
Paskaļi pieklauvējusi, viņa vēra durvis vaļā.

Šo rakstu rediģēja storyteller: 08.03.2009 22:23

[B.A.L.O.D.I.S]

Kirils pamanījis apkārtējo cilvēku pasīvismu, ielika kabatā atpakaļ kāršu komplektu.
Izskatās, ka ceļojums uz Baltiju būs jāpavada bezdarbībā. Kāpēc es savu PDA kompi nobāzu dziļi somā?
Lai īsinātu laiku Kirils sāka mēģināt noteikt šobrīdējo atrašanās vietu novērojot ainavu, cik nu varēja redzēt.

[washulis]

Sempera brīdi samulsa, kad dzirdēja Leias teikto. Ko? Viņa jau gribēja sākts smieties pat tik muļķīgu izteikumu no vilkates puses, bet tikai nosmīnēja un uzlika roku uz ātruma kloķa, to ātri sākot bīdīt, liekot vecajajai grabažai ātri uzsākt braucienu.

Tas nedaudz pakauca, bet drīz viņi jau straji brauca uz priekšu. Sempera viegli izņēma dažādus līkumus, pagriezienus, ik pa laikam iemetot acis GPS aparātā, lai ātrāk varētu tik tālāk no tās marihuānas smakas. Viņa deva priekšroku ūdenspīpēm.

Tikmēr kāds piekūns veikli sekoja mašīnai, turot to visu laiku acīs. Hadža nedomāja atstāt Semperu kopā ar kaut kādām svešiniecēm vienu.

[Eņģeļu gūstekne]

Šķita, ka junkundzīti pie stūres nemaz neapmierināja "zālītes" patīkamais, rūgtenais aromāts, bet Leiu tas tikai uzjautrināja, viņa sakrustoja kājas un ievilka vēl pāris dūmus, tomēr kā jau tas ir ierasts, nekas nebija mūžīgs un arī "kāsis" izzuda drūmā pelnu čupiņā. Vienīgi dūmu mutuļi, smarža un Leias spīdošais acu skatiens atgādināja par kādreizējo psihoaktīvās vielas klātbūtni šai mašīnā. Trīs grami bija pazuduši kā nekad nebijuši, bet Vilcene jutās stabilāka par stabilu, jā... saki ko gribi, bet organisms izstrādā imunitāti, it īpaši nepilnu tūkstots gadu laikā.
Saki cik ilgi mums īsti būs jādirn šai konservu bundžā? Protams ja tev nav problēmu atbildēt.
Vienaldzīgi vaicāja Leia, piekrāvusi pilnu klēpi ar YSL kosmētiku, lai cik gadsimti būtu pagājuši, tomēr šī firma nemira un aizvien bija labākā kosmētikas ražošanas vēsturē. Uzdotais jautājums bija pavisam vienkārš, jo Leiai bija jāzin, cik ilgs laiks bija dots makiāža uzklāšanai.
Starp citu Leia, jūs abas būtu?

[washulis]

Sempera. Sempera Heila. Vilkate iepazīstoties atbildēja, uz brīdi nopētot augsprātīgo būtni caur aizmugures spogulim. Bet darot šo darbiņu, vārdam jau noteikti būs maza nozīme.

Pavērusi acis atpakaļ uz GPS ierīci, viņa noteica. Pārlieku ilgi nevajadzētu, bet tas atkarīgs arī no tā, kādi būs ceļi. Ne pa tādām vien sūdu takām ir nācies braukt. Tas lika viņai atcerēties reizi, kad pa vecajiem Kongo džungļiem, kurus nu par džungļiem gan nenosauksi, sanāca iebraukt grimstošajās smiltīs ar savu kvadraciklu. Tas bija jautri...

Sempera atkal pievērsās ceļam, cerot, ka arī pašai ar šo grausta gabalu nebūs ilgi jābrauc.

[semo]

Nakamura dzirdot pilota norādījumus, klusējot piesprādzējās. Uz Kirila uzaicinājumu spēlēt zoli viņš noraidoši pagrozīja galvu, taču kad Kirils atlika kāršu komplektu atpakaļ kabatā un sāka skatīties pa logu, Nakamura tomēr nolēma ko pateikt, lai nerastos komandas starpā nevajadzīga spriedze, īpaši jau Bleika piezīmes dēļ. Neņem ļaunā, bet es neesmu kāršu spēļu cienītājs, turklāt nekāda spēle šādos apstākļos nesanāktu. Iesaku labāk mazliet pagulēt un uzkrāt spēkus, mums priekšā grūtas dienas.