Cilvēces iejaukšanās, [GM][BP][fantasy] Opcijas

[latvis20]

Cilvēces iejaukšanās

(Nezinu vai daru īsti pareizi, bet es sākšu ar tiem ko tur var sastapt un karti)



Farlenda: Miermīlīga zemīte kas ir attīstīta aizsardzībā, bet par karu nedomā.

Karalis Omfānijs:Viņš ir cilvēks vidēja auguma ar melniem īsiem matiem. Viņam mugurā ir sarkans apmetnis, zelta kronis, dzeltenas (kā zelta) bikses un krekls. Viņš ir draudzīgs un uzklausa nabadzīgos.

Kalējs: Viņš ir gara auguma. Stiprs goblins ar kupri. Viņam ir melni īsi mati. Parasti netīra seja. Viņš ir tērpis brūnā apšmulētā priekšautā kas sniedzas viņam līdz potītēm. Viņam ir bezrokains pelēks krekls un pelēkas bikses. Viņš ir noslēgts tapēc neviens nezina ne viņa dabu ne vārdu, bet pa spēkam viņam ir viss.

Kalējzēns Teds: Viņš ir īsa auguma elfs. Zaļš un vel velkā zaļas bikses un kreklu. Viņam ir dzeltenīgi mati. Tādi pagari apmēram līdz kaklam mazliet pat īsāki. Viņš ir drosmīgs un bieži liek kalējam dusmoties jo pazūd no darba. Ar bērniem viņš ir rotaļīgs un bērnišķīgs, bet ar pieaugušajiem ļoti nopietns.

Umārija: Šī zeme neciešs cilvēkus tapēc cilvēkiem tur labāk nerādīties.

Karalis Zets: Viņš ir tiešām gara (2m un 95cm) auguma drakonians.Viņam ir zila āda. Zilas krūts bruņas un zilas ellastīgas bikses. Viņš ir strēlnieks. Pret cilvēkiem vai citiem radījumiem kuri viņam nepatīk viņš izturas ļoti cietsirdīgi.

Kērtija: Kērtija ir karaļa meita. Viņa gan ir dzeltena drakoniana. Dzeltena drakonianiem ir ļoti reta krāsa. Veiksmes krāsa. Viņa valkā zaļganas tādas kuras viņas ādai piestāvs bikses un ērtu kreklu. Viņai padodas tuvcīņa. Kabatās viņai vienmēr ir naži. Neskatoties uz to ka viņai ir veiksmīga krāsa viņa dueļos neuzvar tikai tapēc ka veiksme bet tiešām daudz trenējas.

Kreiss: Viņš ir vidēja auguma rūķis. Viņš ir spēcīgs ar brūniem īsiem matiem. Viņam ir gara brūna bārda kura ir sapīta bizē. Viņš ir pasūtijumkalējs. Bet par pakalpojumiem prasa lielu naudu. Viņš ir iemīlējies Kērtijā tapēc bieži dodas uz nezināmajiem mežiem. Neko neatrod bet arī nepazaudē. Vienreiz tikai arbūzaini stāstija ka redzējis kā no zemes izlēcis cilvēks kas staigājis uz visām 4.

Jindane:Jindane ir zeme kas neļauj Farlandai un Umārijai karot. Bet Jindane uzņemas lielāko atbildību par ļaunumu. Jindanē nav karaļa bet neskatoties uz to visi ir vienoti.

Gudrais Sēlijs: Viņš ir atklājējs. Viņš ir cilvēks ar garu sirmu bārdu un bez matiem. Viņš ir iss un kalsns. Parasti viņš ir ļoti nervozs un aizņemts. Līdz šim viņš ir atklājis 4 maģijas un daudz eliksīru. Ar mašīnām viņš nenodarbojas jau ilgi kopš laika kad viena gandrīz uz````zināja visu Jindani.

Fēnikss: Šis Grifs spēj lidot. Viņš ir liels un stiprs. Viņam ir zelta spārni bet balta apkša. Augša arī zeltaina. Viņš reti parādās Jindanē. Kur viņš ir nezina neviens.

Lords Derkens: viņš ir cilvēks ar spēcīgui ķermeni. Viņš ir kareivīgs un drosmīgs. Viņš ir normāla auguma ar blondiem matiem līdz pleciem. Viņš vislaik valkā dzelzs bruņas bez ķiveres.

Nezināmie meži: Nu nosaukums visu izsaka. Paklausaties Kreissa stāstā varbūt noticēsiet... Bet vienmēr ir tā - ja kāds ieiet vai nu neiznāk vai iznāk neko nezina vai neatceras.

Tumsas zeme: Tur vispār neviens nav bijis bet par to ir stāsts.

Ieroči:
Cirvis
Duncis
Nazis
Arbulets
Loks
Zobens
Āva
Pātaga
Ķēde
Kārts
Šķēps

Maģijas:
Ruto-eli-pafato - tu pieņem cita cilvēka izskatu uzreiz kā to ieraugi
Jen-to-per-čuko - Uguns bumba
Uli-da - spēja gāzt kokus
Ver-tu-cet-ha - telepātija

Rases:
Cilvēks - cilvēki ir gudri un izveicīģi. Karā tie būs nelabi ja nu vienīģi kā strēlnieki.
Goblini - katrs goblins var būt savādāks.
Rūķi - Viņi ir stipri un gudri kautgan ļoti īsi.
Drakoniani - Viņiem ir krāsu āda ar asti. Viņi ir ļoti izveicīgi un gari. Parasti tie nevar nogaidīt kad būs karš beidzot.
Grifi - Viņi ir neveikli bet lieli un spēcīģi. Kā arī nav visai gudri bet lidotāji.
Elfi - viņi ir pagari, izveicīģi , nav diesko stipri bet ar treniņiem kļust tādi! Viņi ir ļoti viltīģi.
Troļli - viņi ir lieli, spēcīģi bet ļoti dumji. Parasti viņi iet pie stiprākā - ļaunākā.
Kentauri - Viņi ir zirgi ar cilvēka galvu. Viņi ir gudri, spēcīģi bet uz ievainojumiem ļoti vārgi.

Telepātija:
Telepātiju apzīmēt kā runu tikai pēc maģijas.

Mērķi:
Iznīcināt ļauno bet pa to ir daudz kas cits jāizdara.

(Cilvēku te ir ļoti mazs tapēc izdomājat jaunus tieši jūs! Bet aprakstat tos. Pārējo gan ja gribat ko jaunu vai ir ideja sūtat man PZ)

Cilvēces iejaukšanās. Stāsts.

Ir nezināms laiks... Šajā zemē viss ir mierīgs. Te ir gan goblini, rūķi , elfi viss izņemot cilvēkus. Visa pasaule dzīvoja saticīģi un nebija ļaunās puses. Līdz kādai dienai kad...
Ir 26.gs cilvēce ir atklājusi visu izņemot laika mašīnu. Nāca gudrākie citplanētieši, cilvēki no visas pasaules lai to ubūvētu. Bet starp tiem citplanētieši bija nodevēji. Te bija 7 cilvēki un 8 citplanētieši. Viņiem tas izdevās un citplanētieši iegrūda cilvēkus nezināmā laikā...
Kā redzat cilvēki uzradās un turpināja te savu rasi. Bet ar to rašanos uz kreiso pus pārgāja 6. Viens dibināja jaunu laika mašīnu bet aiz dusmām pārvērtas par ļauno ar lielu spēku. Tapēc arī Umārija neciešs cilvēkus. Vai kāds spēs izjaukt ļaunumu? Ja nē tad tas var mainīt visu nākotni!

Tagad:
Gudrais sēlijs kā vienmēr tupēja savā kabinetā. Pie viņa pienāca lords Derkens. Sēlijs tā bija aizrāvies ka to nemaz nedzirdēja un pārbijās kad Derkens sāka runāt:'' Sveiks Sēlij!'' Sēlijs neatņēma bet nomierinājis sirdspukstus turpināja strādāt. Derkens turpināja:'' Vai tu man vēl netaisies iemācīt uguns bumbas burvestību? '' Sēlijs atrāvās no darba un teica viņam:''Tu tai neesi domāts'' Derkens neapmierināti turpināja sarunu:'' Kātad! Un tu būtu tas īstais cilvēks kam tā jāzin? Sēlijs neuztraucās un atgriezās pie darba runādams:'' Jā! Es to zinu. Tev netaisos teikt un daudziem atklāt arī ne! To zin tikai Teds no Farlandas un Kērtija no Umārijas. Savukārt pārējas burvestības arī neviens nezin. Tikai es. Telepātiju gan zin Fēnikss...'' Derkens atmetis jau cerības un atslābis:'' Labi, labi! Tad varbūt pasaki ko tagad tu tur taisi?'' Bet Sēlijs bija nelokāms un gribēja strādāt:'' Nē!!'' Derkens devās prom.
Tajā laikā Umārijā:
Kreiss domāja , Ak cik skaisti trenējas šī Kērtija!, Viņš viņu tā apbrīnoja... Bet Kērtija trenējās. Viņai no priekšpuses krita maiss ar graudiem. Viņa leca uz priekšu apmeta kūleni zem maisa un pārškēla to. Tupus sēdēdama viņai nokrita maisi pa kreisi un labi un aizmugurē vēl. Viņa iedur nažus abos malējos. Iešūpojas un met salto uz aizmuguri iedurdama abus dunčus maisā, apgriezdamās. Nokritusi tā pateica:''Nu tā! Treniņš cauri!'' Kreiss uzreiz sāka aplaudēt un teica:'' Kērtij! Negribi iet ar mani uz Nezināmajiem mežiem? Tu mani lieliski pasargāsi! Es paņemšu arbuletu un būsim lieliski komanda! '' Kērtija mazliet padomājusi nosprieda jā tikai tēvs to lai nezina. Viņa paņēma abus nažus. Kreiss paņēma arbuletu. Un viņi devās uz mežu.

[Moriartijs]

- Neesmu garšīgs, - Fenhelis teica ciklopam.

Pamanījis kentauru, goblinam palika mute vaļā. Tikai ne to! Tikai ne violeto krāsu! Vismaz šī bija sieviete, un nevis vīrietis kas izskatījās pēc sievietes.

Pavirzījies nedaudz attālāk no kentaurienes Fenhelis skatījās, kas notiks tālāk. - Starp citu, mēs varam apēst to NPC minotauru. Tas varētu būt garšīgs.... - Fenhelis iesaucās.

[Miervaldis Gotiņ...]

Trollis vārdā Tupako pārtrauca zvetēt Minotauru un pievērsās Fenhelim, pamādams uz Minotaura: Jūs grib to lop ēst? Gaļ ēst ir slikt. Mēs, troļļ, ēst ūdenszāl un kok miz. Tas ir veselīg un krietn.

Tā kā šī teikuma sastādīšana no Tupako prasīja milzīgu intelektuālu piepūli, viņam pēc pēdējā vārda izteikšanas piemetās stipra migrēna un viņš, nolicis pagalvī savu koka vāli, nolikās turpat zem koka pagulēt.

[Mattiass]

— Jā, jā, gaļa ar to zāli. Ar rozmarīnu, — Kilgārs prātīgi piebilda, lai visiem būtu skaidrs, ar ko viņš parasti ēd goblinus, nu, vai ja tos nevar dabūt rokā, tad kādu citu siltu gaļiņu, kas kādreiz ir blējusi, kladzinājusi, bļāvusi "Palīgā!" vai izdevusi visādas citādas siltasiņu zīdītājiem (vai kā Kilgārs teiktu — memļakiem) raksturīgas dzīvību apliecinošas skaņas. Patiesībā goblinu vienkārši līdz šim bijis tā pavairāk. Viņi nebija tik garšīgi kā dažas citas, retas delikateses. Bet līdz tādām vēl vajadzēja tikt.

Ciklops ievēroja, ka viens no troļļiem liekas gulēt, un pirmajā brīdī atvēzējās ar koceni, bet tad pārdomāja. Ja liekas gulēt, tad ir jāapsedzas. Nu vairs nešaubīdamies, Kilgārs ar zināmām pūlēm izkustināja resnā koka stumbru un uzvēla to trollim Tupako pāri — tā vajadzētu būt siltāk. Lapotne izskatījās pēc īsti labas segas. Parūpējies par trolli, viņš atkal sāka kārīgi lūkoties uz mazo goblinu.

— Un kas tas tāds — en pē cē? Tādus, šķiet, vēl neesmu ēdis, — Kilgārs ar pacietīgu ieinteresētību lūkojās Fenhelī ar savu vienīgo, lielo aci. Vai jau pieminēju, ka mazie nešķīsteņi mēdza būt visai uzjautrinoši? Varbūt varēja goblinēnu pagaidām neēst, apmierinoties ar ko citu, kamēr vien viņš nebūs kļuvis apnicīgs.

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 29.03.2009 23:37

[Moriartijs]

- NPC ir garšīgi, ļoti garšīgi. It īpaši ar rozmarīnu. Un baziliku un citām labām garšvielām, - Fenhelis norādīja uz visu aizmirsto minotauru.

Visi sagribējuši mani pēkšņi apēst! Lieliski! Goblins pie sevis nodomāja.

[Mattiass]

— En pē cē? — Kilgārs nu jau galīgi apjucis pakasīja pakausi.
— Es te redzu tikai cilvēkvērsi.

[Ungaarijas ragas...]

Ar nelabu "Vrēk" (redz no kurienes bija radies grifa vārds) radījums aizlidoja pa gaisu, taču ne pats saviem spārniem. Attapies gabaliņu tālāk no ballītes un vairs īsti neatcerēdamies, kas un kā, jo bija ar galvu pa priekšu sasveicinājies ar kādu paresnāku koku, grifs grīļīgi klumburēja atpakaļ.

Pieklumburējis trollim un pārējiem, Vrēks pabolījās uz viņu pusi: — Sveiki! Un jūs būtu? Izskatījās, ka viņam smadzeņpodā vēl mazāk nekā ciklopam un trollim.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 31.03.2009 11:26

[Beppo]

Grruhnakīrrka sejā atplauka ļaunu vēstošs smaids. Tupako Umaro viņš lika mierā, to ciklopu tāpat un pievērsās grifam.
— Es ir Grruhnakīrrks, — viņš stādījās priekšā. Tiesa gan, paša vārds no viņa mutes neizskanēja īpaši skaidri, tas vairāk atgādināja Grrhn-h-ī-rr, un taču jau tas bija daudz no viņ puses. Parasti trollis sevi dēvēja vienkārši par Grrr vai Grrh, taču šoreiz viņš vēlējās būt īpaši pieklājīgs.

— Un tu ir pusdienas, — viņš turpināja, stiepdamies pēc putna kakla.

[washulis]

Katna ar interesi pētīja ciklopu un troļļu, kā arī goblinu sarunas par ēdieniem. Vai es esmu nonākusi mežoņu barā? Dah, tie taču ir troļļi un ciklopi, ko citu es varēju cerēt. Kaut gan ar viņiem nekad nav garlaicīgi...

Es tikai ceru, ka puszirgu gaļa nevienam negaršo. Viņa klusi un cerīgi teica, jo tikt apēstai it ne maz negribējās. It nemaz. Kur nu vēl ar rozmarīnu! Tas man uzdzen šķaudienu. Viņa piemetināja, saviebjot ģīmi.

Kur es īsti atrodos? Kas šis ir par mežu?

[Moriartijs]

- Ļoti lielo koku tumšais mežs, cik var spriest no apkārtnes. - Fenhelis teica uzmanīgi pieiedams pie violetā kentaura, kamēr troļļi grasījās ēst grifus.

- Man bija nodoms iet uz Tumšo zemi. Esmu dzirdējis, ka tur ir interesanti. - viņš teica Katnai.

[Mattiass]

— Es nez, — Kilgārs pakasīja pakausi.
— Es te tik atpastaigājos. Un Tumšā zeme — tas izklausās ļoti tumši.
Neko labāku viņš izdomāt nespēja.

— Zirgus ēd, kad citas barības nav. Bet tu neraizējies, pirms tam es to cilvēku no tā zirga atdalīšu, — Kilgārs Katnai uzsmaidīja (smaidu gan viegli varēja pārprast).

[washulis]

Kilgāra koments par cilvēku un zirgu atdalīšanu, kentauri it ne maz neiepriecināja. Viņa atbildēja ar visai nedrošu un saākslotu smaidu. Brīdi bija vēlme depresīvi iekliegties, ka viņa jau jūt, ka tiek žļembāta lielos zobos, bet tomēr neko neteica vai neizrādīja.

Uz Tumšajiem mežiem? Tas patiesi izklausās Tumši... Lai neteiktu vairāk, bet, droši vien mums nav nekā cita labāka, ko darīt. Katna vienkārši noplātīja rokas, pārbaudot, vai bultu maksts ar loku vēl ir uz muguras.

[Mattiass]

— Jā, patiesi tumši… pag, es taču tikko to jau teicu, — ciklops noteica. Jāsaka, ka priekš ciklopa Kilgārs bija visai gudrs, ja ņem vērā, ka pamatā ciklopi varbūt bija gudrāki par troļļiem, taču ne pārāk. Un Katnas komentārs viņam nez kādēļ pēkšņi sāka šķist klaji bezjēdzīgs.

— Nez, vai tie zirgi no dabas tik dumji, vai tas tāpēc, ka viņiem galvas vietā puscilvēks uztupināts, — viņš pie sevis nomurmināja.

[Moriartijs]

- Nu tad... - Fenhelis teica, - Tad ejam visi uz Tumsas zemi? - viņš pajautāja pārējiem.